Nidd II_utf8
[CPD Classification 2.5.11]
[PTS Vol Nd 2 ] [\z Nidd /] [\f II /]
[PTS Page 001] [\q 1/]
[BJT Vol Nd 2 ] [\z Nidd /] [\w II /]
[BJT Page 002] [\x 2/]
 
Suttantapiṭake - khuddakanikāye
 
Cullaniddesapāḷi
 
Namo tassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa
 
Pārāyana vaggo
 
Vatthugāthā
 
[PTS Page 001] [\q 1/]
1. Kosalānaṃ purā rammā - agamā dakkhiṇāpathaṃ
Ākiñcaññaṃ patthayāno - brāhmaṇo mantapāragū.
 
2. So assakassa2 visaye - mūlakassa3 samāsane
Vasī godāvarī4 kūle - uñchena ca phalena ca.
 
3. Tasseva5 upanissāya - gāmo ca vipulo ahu
Tato jātena āyena - mahāyaññamakappayī.
 
4. Mahāyaññaṃ yajitvāna - puna pāvisi assamaṃ
Tasmiṃ5 patipaviṭṭhamhi6 - añño āgañchi7 brāhmaṇo.
 
5. Ugghaṭṭapādo tasito - paṅkadanto rajassiro
So ca naṃ upasaṃkamma - satāni pañca yācati.
 
6. Tamenaṃ bāvarī disvā - āsanena nimantayī
Sukhaṃ ca kusalaṃ pucchi - idaṃ vacanamabravī.
 
7. Yaṃ kho mamaṃ deyyadhammaṃ - sabbaṃ vissajjitaṃ8 mayā
Anujānāhi me brahme - natthi pañca satāni me.
 
8. Sace me yācamānassa - bhavaṃ nānupadassati
Sattame divase tuyhaṃ - muddhā phalatu sattadhā.
 
1. Cūḷaniddeso - syā.
2. Ayakassa - sī.
3. Maḷakassa - machasaṃ, sī.
4. Godhāvarī - ba, syāṃ
5. Taṃyeva. Machasaṃ, va.
6. Paṭī pavīṭṭhamhi - machasaṃ. Sī, syā
7. Āgacchi - sī.
8. Visajjitaṃ - machasaṃ.
 
[BJT Page 4] [\x 4/]
 
9. Abhisaṅkharitvā [PTS Page 002] [\q 2/] kuhako - bheravaṃ so akittayī
Tassa taṃ vacanaṃ sutvā - bāvarī dukkhito ahu.
 
10. Ussussati1 anāhāro - sokasallasamappito
Atho'pi evaṃcittassa - jhāne na ramatī mano.
 
11. Utrastaṃ dukkhitaṃ disvā - devatā attakāminī
Bāvariṃ upasaṅkamma - idaṃ vacanamabravī.
 
12. Na so muddhaṃ pajānāti - kuhako so dhanatthiko
Muddhani muddhapāte vā - ñāṇaṃ tassa na vijjati.
 
13. Bhoti carahi jānāti - taṃ me akkhāhi pucchitā2
Muddhaṃ muddhādhipātaṃ ca - taṃ suṇoma vaco tava.
 
14. Ahampetaṃ3 na jānāmi - ñāṇaṃ mettha4 na vijjati
Muddhaṃ muddhādhipāto5 ca - jānānaṃ hetadassanaṃ.
 
15. Atha ko carahi jānāti - asmiṃ puthavi6 maṇḍale
Muddhaṃ muddhādhipātaṃ ca - taṃ me7 akkhāhi devate,
 
16. Purā kapilavatthumhā - nikkhanto lokanāyako
Apacco okkākarājassa - sakyaputto pabhaṅkaro.
 
17. So hi brāhmaṇa, sambuddho - sabbadhammāna pāragu
Sabbābhiññābalappatto - sabbadhammesu cakkhumā
Sabbakammakkhayaṃ8 patto - vimutto upadhisaṅkhaye9.
 
18. Buddho so bhagavā loke - dhammaṃ deseti cakkhumā
Taṃ tvaṃ gantvāna pucchassū - so te taṃ vyākarissati10.
 
19. Sambuddhoti [PTS Page 003] [\q 3/] vaco sutvā - udaggo bāvarī ahu
Sokassa tanuko āsi - pītiñca vipulaṃ labhi.
 
1. Ussūyati - sī.
2. Pucchito - su, [P T S]
3. Ahametaṃ - va.
4. Ñāṇamettha - va.
5. Muddhā vipāto - va.
6. Puthuvi - sī
7. Taṃ ve - nā, su.
8. Sabba dhammakkhayaṃ - su, [P T S]
9. Upadhikkhaye - machasaṃ.
10. Byākarissati - va, [P T S]
 
[BJT Page 6] [\x 6/]
 
20. So bāvarī attamano udaggo
Taṃ devataṃ pucchati vedajāto
Katamamhi1 gāme nigamamhi vā puna2
Katamamhi vā janapade lokanātho
Yattha gantvā namassemu3 - sambuddhaṃ dipaduttamaṃ.
 
21. Sāvatthiyaṃ kosalamandire jino
Pahūtapañño varabhūrimedhaso
So sakyaputto vidhuro anāsavo
Muddhādhipātassa vidū narāsabho.
 
22. Tato āmantayī sisse - brāhmaṇo mantapārage
Etha māṇavā akkhissaṃ - suṇotha vacanaṃ mama.
 
23. Yasseso dullabho loke - pātubhāvo abhiṇhaso
Svajja4 lokamhi uppanno - sambuddho iti vissuto
Khippaṃ gantvāna sāvatthiṃ - passavho dipaduttamaṃ.
 
24. Kathaṃ carahi jānemu - disvā buddhoti brāhmaṇa
Ajānataṃ no pabrūhi - yathā jānemu taṃ mayaṃ.
 
25. Āgatāni hi mantesu - mahāpurisalakkhaṇā
Dvattiṃsa ca5 vyākhyātā - samattā anupubbaso.
 
26. Yassete honti gattesu - mahāpurisalakkhaṇā
Dveyeva6 tassa gatiyo - tatiyā hi na vijjati.
 
27. Sace [PTS Page 004] [\q 4/] agāraṃ āvasati7 - vijeyya paṭhaviṃ imaṃ
Adaṇḍena asatthena - dhammenamanusāsati8.
 
28. Sace ca so pabbajati - agārā anagāriyaṃ
Vivaṭṭacchaddo9 sambuddho - arahā bhavati anuttaro.
 
1. Katamhi - su.
2. Pana - machasaṃ.
3. Gantvā passemu - ca - va.
4. Svājja - su, machasaṃ.
5. Dvattiṃsāni ca - va, machasaṃ.
6. Duve ca - su.
7. Ajjhāvasati - u.
8. Dhammena anusāsati - su, [PTS]
9. Vīvaṭajado - machasaṃ. [PTS]
 
[BJT Page 8] [\x 8/]
 
29. Jātiṃ gottaṃ1 ca lakkhaṇaṃ - mante sisse punāparaṃ2
Muddhaṃ muddhādhipātaṃ3 ca - manasāyeva pucchatha.
 
30. Anāvaraṇadassāvī - yadi buddho bhavissati
Manasā pucchite pañhe - vācāya vissajessati4.
 
31. Bāvarissa vaco sutvā - sissā soḷasa brāhmaṇā
Ajito tissametteyyo - puṇṇako atha mettagu.
 
32. Dhotako upasīvo ca - nando ca atha hemako
Todeyyakappā5 dubhayo - jatukaṇṇī ca paṇḍito.
 
33. Bhadrāvudho udayo ca - posālo cāpi brāhmaṇo
Mogharājā ca medhāvī - piṃgiyo ca mahāisi.
 
34. Paccekagaṇino sabbe - sabbalokassa vissutā
Jhāyī jhānaratā dhīrā - pubbavāsanavāsitā.
 
35. Bāvariṃ abhivanditvā - katvā ca naṃ padakkhiṇaṃ
Jaṭājinadhārā sabbe - pakkāmuṃ uttarāmukhā.
 
36. Mūlakassa6 patiṭṭhānaṃ - purimaṃ māhissatiṃ tathā7
Ujjeniṃ cāpi gonaddhaṃ - vedisaṃ vanasavhayaṃ8.
 
37. Kosambiṃ cāpi sāketaṃ - sāvatthiṃ ca puruttamaṃ
Setavyaṃ9 kapilavatthuṃ - kusināraṃ ca mandiraṃ.
 
38. Pāvaṃ [PTS Page 005] [\q 5/] ca bhoganagaraṃ - vesāliṃ māgadhaṃ puraṃ
Pāsāṇakaṃ cetiyaṃ ca - ramaṇīyaṃ manoramaṃ.
 
39. Tasitovudakaṃ sītaṃ - mahālābhaṃ va vāṇijo
Chāyaṃ ghammābhitattova - tusitā10 pabbatamārahuṃ.
 
1. Jātigottaṃ - va, machasaṃ.
2. Punāpare - su, [PTS.]
3. Muddhā vipātaṃ - va.
4. Visajjissati - machasaṃ.
5. Kappo - va, su.
6. Malakassa - va, machasaṃ, alakassa - katthaci
7. Puramāhissatiṃ tadā - machasaṃ
8. Vanasāvatthiṃ - pu.
9. Setabyaṃ - [PTS.]
10. Turitā - machasaṃ, pa.
 
[BJT Page 10] [\x 10/]
 
40. Bhagavā ca tasmiṃ1 samaye - bhikkhusaṅghapurakkhato
Bhikkhunaṃ dhammaṃ deseti - sīhova nadatī vane.
 
41. Ajito addasa sambuddhaṃ - sataraṃsiṃ'va bhānumaṃ2
Vandaṃ yathā paṇṇarase - paripūrimupāgataṃ3
 
42. Athassa gatte disvāna - paripūraṃ va byañjanaṃ
Ekamantaṃ ṭhito haṭṭho - manopañhe apucchatha.
 
43. Ādissa jammanaṃ brūhi - gottaṃ brūhi salakkhaṇaṃ
Mantesu pāramiṃ brūhi - kati vāceti brāhmaṇo.
 
44. Vīsaṃ vassasataṃ āyu - so ca gottena bāvarī
Tīṇassa4 lakkhaṇā gatte - tiṇṇaṃ vedāna pāragū.
 
45. Lakkhaṇe itihāse ca - sanighaṇḍu sakeṭubhe
Pañca satāni vāceti - sadhamme pāramiṃ gato.
 
46. Lakkhaṇānaṃ pavicayaṃ - bāvarissa naruttama
Taṇhacchida pakāsehi - mā no kaṅkhāyitaṃ ahu.
 
47. Mukhaṃ jivhāya chādeti - uṇṇassa bhamukantare
Kosohitaṃ vatthaguyhaṃ - evaṃ jānāhi māṇava.
 
48. Pucchamhi [PTS Page 006] [\q 6/] kañci asuṇanto - sutvā pañhe vyākate
Vicinteti jano sabbo - vedajāto katañjalī.
 
49. Ko nu devo vā brāhmā vā - indo vāpi sujampati
Manasā pucchite pañhe - kametaṃ paṭibhāsati.
 
50. Muddhaṃ muddhādhipātaṃ ca - bāvarī paripucchati
Taṃ vyākarohi bhagavā - kaṅkhaṃ vinaya no ise,
 
1. Tamhi - su. [PTS.]
2. Vītaraṃsiṃva hāṇumaṃ - machasaṃ
Vītaraṃsiva - [PTS.]
3. Paripuraṃ upāgataṃ - va, machasaṃ
Paripuriṃ upāgataṃ - [PTS.]
4. Tīnassa - su. [PTS.]
 
[BJT Page 12] [\x 12/]
 
51. Avijjā muddhāti jānāhi - vijjā muddhādhipātinī
Saddhāsatisamādhīhichandaviriyena saṃyutā,
 
52. Tato vedena mahatā - santhambhitvāna1 māṇavo
Ekaṃsaṃ ajinaṃ katvā - pādesu sirasā patī.
 
53. Bāvarī brāhmaṇo bhoto - saha sissehi mārisa
Udaggacitto sumano - pāde vandati cakkhuma, 2
 
54. Sukhito bāvarī hotu - saha sissehi brāhmaṇo
Tvaṃ cāpi sukhito hohi - ciraṃ jīvāhi māṇava,
 
55. Bāvarissa3 va tumhaṃ4 vā - sabbesaṃ sabbasaṃsayaṃ
Katāvakāsā pucchavho - yaṃ kiñci manasicchatha.
 
56. Sambuddhena katokāso - nisīditvāna pañjalī
Ajito paṭhamaṃ pañhaṃ - tattha pucchi tathāgataṃ.
 
Vatthugāthā niṭṭhitā
 
1. Satathamebhatvāna - machasaṃ.
2. Cakkhumā - su.
3. Bravarissava - si, va, a.
Bāvāriyassa - su. Vi.
4. Tuyhaṃ - si, su. , Vi.
 
[BJT Page 14] [\x 14/]
 
1. Ajitamāṇava pucchā.
 
1-1 Kenassu nivuto loko (iccāyasmā ajito)
Kenassu nappakāsati
Kissābhilepanaṃ brūhi
Kiṃ su tassa mahabbhayaṃ.
 
1-2 Avijjāya [PTS Page 007] [\q 7/] nivuto loko (ajitāti bhagavā)
Vevicchā5 pamādā nappakāsati
Jappābhilepanaṃ brūmi
Dukkhamassa mahabbhayaṃ.
 
1-3 Savanti sabbadhi sotā (iccāyasmā ajito)
Sotānaṃ kiṃ nivāraṇaṃ
Sotānaṃ saṃvaraṃ brūhi
Kena sotā pithiyare1.
 
1-4 Yāni sotāni lokasmiṃ (ajitāni bhagavā)
Sati tesaṃ nivāraṇaṃ
Sotānaṃ [PTS Page 008] [\q 8/] saṃvaraṃ brūmi
Paññāyete pithiyare.
 
1-5 Paññā ceva satī cāpi2 (iccāyasmā ajito)
Nāmarūpaṃ ca mārisa
Etaṃ me puṭṭho pabrūhi
Katthetaṃ uparujjhati.
 
1-6 Yametaṃ pañhaṃ apucchi
Ajita taṃ vadāmi te
Yattha nāmaṃ ca rūpaṃ ca
Asesaṃ uparujjhati
Viññāṇassa nirodhena
Etthetaṃ uparujjhati.
 
1-7 Ye [PTS Page 008] [\q 8/] ca saṅkhātadhammā3 se
Ye ca sekhā puthū idha
Tesaṃ me nipako iriyaṃ
Puṭṭho pabrūhi mārisa.
 
1-8 Kāmesu nābhigijjheyya
Manasā nāvilo siyā
Kusalo sabba dhammānaṃ4
Sato bhikkhu paribbaje.
 
Ajitamāṇava pucchā - niṭṭhitā
 
1. Vivicchā - ma. Cha. Saṃ.
2. Piḍīyare - machasaṃ.
3. Satīceva - su.
4. Sabbata dhammā - va
5. Sabbadhammesu - sa
 
[BJT Page 16] [\x 16/]
 
2. Tissametteyyamāṇava pucchā
 
2-1 Ko'dha1 santusito loke (iccāyasmā tissa metteyyo)
Kassa no santi (iñjitā)
Ko ubhantamabhiññāya
Majjhe mantā na lippati2
Kaṃ [PTS Page 010] [\q 10/] brūsi mahāpuriso'ti
Ko'dha sibbanimaccagā3?
 
2-2 Kāmesu brahmacariyavā (metteyyā'ti bhagavā)
Vītataṇho sadā sato
Saṅkhāya nibbuto bhikkhu
Tassa no santi iñjitā.
 
2-3 So ubhantamabhiññāya
Majjhe mantā na lippati
Taṃ brūmi mahā puriso'ti
So4'dha sibbanimaccagā.
 
Tissametteyyamāṇavapucchā niṭṭhitā.
 
3. Puṇṇakamāṇava pucchā
 
3-1 Anejaṃ [PTS Page 011] [\q 11/] mūladassāviṃ ( iccāyasmā puṇṇako)
Atthi pañhena5 āgamaṃ
Kiṃnissitā isayo manujā
Khattiyā brāhmaṇā6 devatānaṃ
Yaññamakappayiṃsu puthu7 idha loke
Pucchāmi taṃ bhagavā brūhi metaṃ.
 
1. Ko idha santussito - va
2. Nalimpati - va
3. Majjhagā - va
4. Sodha - su
5. Pañhenāgamaṃ - su
6. Brāhmaṇa (dadaca) su
7. Puthūdha - [PTS]
 
[BJT Page 18] [\x 18/]
 
3-2 Ye keci 'me isayo manujā (puṇṇakā'ti bhagavā)
Khattiyā brāhmaṇā devatānaṃ
Yaññamakappayiṃsu puthu idha loke
Āsiṃsamānā1 [PTS Page 012] [\q 12/] puṇṇaka itthabhāvaṃ
Jaraṃsitā yaññamakappayiṃsu.
 
3-3 Ye keci 'me isayo manujā (iccāyasmā puṇṇako)
Khattiyā brāhmaṇā devatānaṃ
Yaññamakappayiṃsu puthu idha loke
Kaccissu te bhagavā yaññapathe appamattā
Atāru jātiṃ ca jaraṃ ca mārisa
Pucchāmi taṃ bhagavā brūhi metaṃ.
 
3-4 Āsiṃsanti2 thomayanti abhijappanti juhanti (puṇṇakāti bhagavā)
Kāmābhijappanti3 paṭicca lābhaṃ
Te yājayogā bhavarāgarattā
Nāta4riṃsu jātijaranti brūmi.
 
3-5 Te [PTS Page 013] [\q 13/] ce nātariṃsu yājayogā (iccāyasmā puṇṇako)
Yaññehi jātiñca jarañca mārisa
Atha ko carahi devamanussaloke
Atāri jātiṃ ca jaraṃ ca mārisa
Pucchāmi taṃ bhagavā brūhi metaṃ.
 
3-6 Saṅkhāya lokasmiṃ parovarāni5 (puṇṇakāti bhagavā)
Yassiñjitaṃ natthi kuhiñci loke
Santo vidhūmo anīgho nirāso
Atāri so jātijaranti brūmi'ti.
 
Puṇṇakamāṇava pucchā - niṭṭhitā
 
1. Āsīsamānā - va
2. Āsisanti - va
3. Kāmehi jappanti - aṭuvā
4. Nātāriṃsu - machasaṃ.
5. Paroparāni - va - [P T S.]
 
[BJT Page 20] [\x 20/]
 
4. Mettagūmāṇava pucchā
 
4-1 Pucchāmi [PTS Page 014] [\q 14/] taṃ bhagavā brūhi metaṃ (iccāyasmā mettagū)
Maññāmi taṃ vedaguṃ bhāvitattaṃ
Kutonu dukkhā1 samudāgatā ime
Ye keci lokasmiṃ anekarūpā.
 
4-2 Dukkhassa ve maṃ2 pabhavaṃ apucchasi (mettagū'ti bhagavā)
Taṃ te pavakkhāmi yathā pajānaṃ
Upadhinidānā pabhavanti dukkhā
Ye keci lokasmiṃ anekarūpā.
 
4-3 Yo [PTS Page 015] [\q 15/] ve3 avidvā upadhiṃ karoti
Punappunaṃ dukkhamupeti mando
Tasmā pajānaṃ4 upadhiṃ na kayirā
Dukkhassa jātippabhavānupassī.
 
4-4 Yantaṃ apucchimha akittayī5 no (iccāyasmā mettagū)
Aññaṃ taṃ6 pucchāma7 tadiṅgha brūhi
Kathannu dhīrā vitaranti oghaṃ
Jāti jaraṃ sokapariddavaṃ ca8
Taṃ me munī sādhu viyākarohi
Tathā hi te vidito esa dhammo.
 
4-5 Kittayissāmi [PTS Page 016] [\q 16/] te dhammaṃ (mettagūti bhagavā)
Diṭṭhe9 dhamme anītihaṃ
Yaṃ viditvā sato caraṃ
Tare loke visattikaṃ.
 
4-6 Taṃ cāhaṃ abhinandāmi
Mahesi dhammamuttamaṃ
Yaṃ viditvā sato caraṃ
Tare loke visattikaṃ.
 
1. Dukkhāya sadāgatā - su
2. Cemaṃ - va - vī
3. Yoce - va - vī
4. Tasmābhijānaṃ - su
5. Akittiyī no - va - vi
6. Aññetvaṃ - vi
7. Pucchāmi - u - su
8. Paridevaṃca - va - vī
Pariddaṃca - su
9. Diṭṭheva dhammeva - va - su - vi
 
[BJT Page 22] [\x 22/]
 
4-7 Yaṃ [PTS Page 017] [\q 17/] kiñci sampajānāsi1 (mettagū'ti bhagavā)
Uddhaṃ adho tiriyaṃ cāpi majjhe
Etesu nandiṃ2 ca nivesanaṃ ca
Panujja viññāṇaṃ bhave na tiṭṭhe.
 
4-8 Evaṃvihārī sato appamatto
Bhikkhu caraṃ hitvā mamāyitāni
Jātiṃ jaraṃ sokapariddavañca3
Idheva vidvā pajaheyya dukkhaṃ.
 
4-9 Etābhinandāmī [PTS Page 018] [\q 18/] vaco mahesino (iccāyasmā mettagū)
Sukittitaṃ gotama nūpadhīkaṃ
Addhā hi bhagavā pahāsi dukkhaṃ
Tathā hi te vidito esa dhammo.
 
4-10 Te cāpi nūna pajaheyyu dukkhaṃ
Ye tvaṃ munī aṭṭhitaṃ ovadeyya
Taṃ taṃ namassāmi samecca nāga
Appeva maṃ (bhagavā) aṭṭhitaṃ ovadeyya.
 
4-11 Yaṃ brāhmaṇaṃ vedaguṃ4 ābhijaññā (mettagū'ti bhagavā)
Akiñcanaṃ kāmabhave asattaṃ
Addhā hi so oghamimaṃ (atāri)
Tiṇṇo ca pāraṃ akhilo akaṅkho.
 
4-12 Vidvā [PTS Page 019] [\q 19/] ca yo5 vedagū naro idha
Bhavābhave saṅgamimaṃ visajja
So vītataṇho anīgho nirāso
Atāri so jātijaranti brūmī ti.
 
Mettagūmāṇava pucchā - niṭṭhitā
 
1. Saṃjānisi - va - vi
2. Nandi ca - va - vi
3. Paridevaṃca - va - vi
4. Vedagumabhijaññā - su
5. Vidvāca so - [PTS.]
 
[BJT Page 24] [\x 24/]
 
5. Dhotakamāṇava pucchā
 
5-1 Pucchāmi taṃ bhagavā brūhi metaṃ (iccāyasmā dhotako)
Vācā'bhikaṅkhāmi mahesi tuyhaṃ
Tava sutvāna nigghosaṃ1
Sikkhe nibbānamattano.
 
5-2 Tena [PTS Page 020] [\q 20/] hātappaṃ karohi (dhotakā'ti bhagavā)
Idheva nipako sato
Ito sutvāna nigghosaṃ
Sikkhe nibbānamattano.
 
5-3 Passāmahaṃ deva manussaloke (iccāyasmā dhotako)
Akiñcanaṃ brāhmaṇamiriyamānaṃ
Taṃ taṃ namassāmi samantacakkhu
Pamuñca maṃ sakka2 kathaṃkathāhi.
 
5-4 Nāhaṃ [PTS Page 021] [\q 21/] sahissāmi3 pamocanāya (dhotakā'ti bhagavā)
Kathaṃkathiṃ dhotaka kañci loke
Dhammaṃ ca seṭṭhaṃ ājānamāno
Evaṃ tuvaṃ oghamimaṃ taresi.
 
5-5 Anusāsa brahme karuṇāyamāno (iccāyasmā dhotako)
Vivekadhammaṃ yamahaṃ vijaññaṃ
Yathāhaṃ4 ākāso'va avyāpajjamāno5
Idheva santo asito careyyaṃ.
 
5-6 Kittayissāmi te santiṃ6 (dhotakā'ti bhagavā)
Diṭṭhe dhamme anītihaṃ
Yaṃ viditvā sato caraṃ
Tare loke visattikaṃ.
 
1. Nighosaṃ - vi - va
2. Maṃ magga - vi - va
3. Sa gamissāmi - si - mu
4. Yathāhamākāso - su
5. Abyāpajjhamāno - vi - va - [PTS.]
6. Te santi - vi - va
 
[BJT Page 26] [\x 26/]
 
5-7 Taṃ1 [PTS Page 022] [\q 22/] cāhaṃ abhinandāmi (iccāyasmā dhotako)
Mahesi santi muttamaṃ
Yaṃ viditvā sato caraṃ
Tare loke visattikaṃ.
 
5-8 Yaṃ kiñci sampajānāsi (dhotakā'ti bhagavā)
Uddhaṃ adho tiriyaṃ cāpi majjhe
Etaṃ viditvā saṅgo'ti loke
Bhavābhavāya mākāsi taṇhanti.
 
Dhotakamāṇava pucchā - niṭṭhitā.
 
6. Upasīvamāṇava pucchā
 
6-1 Eko ahaṃ sakka, mahantamoghaṃ (iccāyasmā upasīvo)
Anissito no visahāmi tarituṃ2
Ārammaṇaṃ brūhi samantacakkhu
Yaṃ nissito oghamimaṃ tareyyaṃ.
 
6-2 Ākiñcaññaṃ [PTS Page 023] [\q 23/] pekkhamāno satīmā (upasīvā'ti bhagavā)
Natthīti nissāya tarassu oghaṃ
Kāme pahāya virato kathāhi
Taṇhakkhayaṃ nattamahābhipassa3.
 
6-3 Sabbesu kāmesu yo vītarāgo (iccāyasmā upasīvo)
Ākiñcaññaṃ nissito hitva aññaṃ4
Saññā vimokkhe parame'dhimutto
Tiṭṭhe nu so tattha anānuyāyi5
 
[BJT Page 26] [\x 26/]
 
6-4 Sabbesu [PTS Page 024] [\q 24/] kāmesu yo vītarāgo (upasīvāti bhagavā)
Ākiñcaññaṃ nissito hitvamaññaṃ
Saññāvimokkhe parame'dhimutto
Tiṭṭheyya so tattha anānuyāyī.
 
1. Taṃvāhamabhinandāmi -sū
2. Tārituṃ ja-saṃ,
3. Ratatimahābhipassa-va-vi
4. Hitvā maññaṃ-ma-cha-saṃ
5. Anānuvāyī-va-vi
Adhimutto-[PTS]
 
[BJT Page 28] [\x 28/]
 
6-5 Tiṭṭhe ce so tattha anānuyāyī (iccāyasmā upasīvo)
Yugampi vassānaṃ samantacakkhu
Tattheva so sītī siyā1 vimutto
Cavetha2 viññāṇaṃ tathāvidhassa.
 
6-6 Acci yathā vātavegena khittā (upasīvā'ti bhagavā)
Atthaṃ paleti na upeti saṅkhaṃ
Evaṃ munī nāmakāyā vimutto
Atthaṃ paleti na upeti3 saṅkhaṃ.
 
6-7 Atthaṃ [PTS Page 025] [\q 25/] gato so udvā4 so natthi (iccāyasmā upasīvo)
Udāhu ve sassatiyā arogo
Taṃ me munī sādhu viyākarohi
Tathā hi te vidito esa dhammo.
 
6-8 Atthaṃ gatassa na pamāṇamatthi (upasīvāti bhagavā)
Yena naṃ vajju taṃ tassa natthi
Sabbesu dhammesu samūhatesu
Samūhatā vādapathāpi sabbe'ti.
 
Upasīvamāṇava pucchā niṭṭhitā.
 
7. Nandamāṇava pucchā
 
7-1 Santi [PTS Page 026] [\q 26/] loke munayo (iccāyasmā nando)
Janā vadanti tayidaṃ kathaṃsu
Ñāṇūpapannaṃ no muniṃ vadanti
Udāhu ve jīvitenūpapannaṃ.
 
7-2 Na diṭṭhiyā na sutiyā na ñāṇena (nandā'ti bhagavā)
Munīdha nanda kusalā vadanti
Viseni katvā anīghā nirāsā
Caranti ye te munayo'ti brūmi.
 
1. So tiyā vimutto-va-vi
2. Bhāvetha-u-va-vi
3. Nopeti-su
4. Udātiso natthi-va-vi
 
[BJT Page 30] [\x 30/]
 
7-3 Ye [PTS Page 027] [\q 27/] keci'me samaṇabrāhmaṇā se (iccāyasmā nando)
Diṭṭhe1 sutenāpi vadanti suddhiṃ
Sīlabbatenāpi vadanti suddhiṃ
Anekarūpena vadanti suddhiṃ
Kacci su te bhagavā tattha yathā carantā
Atāru jātiṃ ca jaraṃ ca mārisa
Pucchāmi taṃ bhagavā brūhi metaṃ.
 
7-4 Ye keci'me samaṇabrāhmaṇā se (iccāyasmā nando)
Diṭṭhe sutenāpi vadanti suddhiṃ
Sīlabbatenāpi vadanti suddhiṃ
Anekarūpena vadanti suddhiṃ
Kiñcāpi te tattha yathā caranti
Nātariṃsu jātijaranti brūmi.
 
7-5 Ye [PTS Page 028] [\q 28/] keci'me samaṇabrāhmaṇā se (iccāyasmā nando)
Diṭṭhe2 sutenāpi vadanti suddhiṃ
Sīlabbatenāpi vadanti suddhiṃ
Anekarūpena vadanti suddhiṃ.
 
7-6 Te3 ce munī brūhi anoghatiṇṇe4
Atha ko carahi devamanussaloke
Atāri jātiñca jarañca mārisa
Pucchāmi taṃ bhagavā brūhi metaṃ.
 
7-7 Nāhaṃ5 sabbe samaṇabrāhmaṇā se (nandāti bhagavā)
Jāti jarāya nivutā'ti brūmi
Ye sūdha diṭṭhaṃ va sutaṃ mutaṃ vā
Sīlabbataṃ vāpi pahāya sabbaṃ
Anekarūpampi pahāya sabbaṃ
Taṇhaṃ pariññāya anāsavā se
Te6 ve narā oghatiṇṇā'ti brūmi.
 
1. Diṭṭhena-su
Diṭṭhasutena-va-vi-[PTS.]
Diṭṭhassutena-machasaṃ
2. Kaccissu-vi-va [PTS.]
3. Sace-u-su
4. Anoghatiṇṇo-u-va-vi
5. Nāvāhaṃ-va-vi
6. Ye te narā-u
 
[BJT Page 32] [\x 32/]
 
7-8 Etābhinandāmi [PTS Page 029] [\q 29/] vaco mahesino (iccāyasmā nando)
Sukittitaṃ gotama nūpadhīkaṃ
Ye sūdha diṭṭhaṃ va sutaṃ mutaṃ vā
Sīlabbataṃ vāpi pahāya sabbaṃ
Anekarūpampi pahāya sabbaṃ
Taṇhaṃ pariññāya anāsavā se
Ahampi te oghatiṇṇā'ti brūmīti.
 
Nandamāṇava pucchā - niṭṭhitā.
 
8. Hemakamāṇava pucchā
 
8-1 Ye me pubbe vyākaṃsu (iccāyasmā hemako)
Huraṃ1 gotamasāsanā
Iccāsi2 iti bhavissati
Sabbaṃ taṃ itihītihaṃ
Sabbaṃ taṃ takkavaḍḍhanaṃ
Nāhaṃ tattha abhiramiṃ.
 
8-2 Tvaṃ [PTS Page 030] [\q 30/] ca me dhammamakkhāhi
Taṇhā nigghātanaṃ muni
Yaṃ viditvā sato caraṃ
Tare loke visattikaṃ.
 
8-3 Idha diṭṭhasutamuta3-
Viññātesu piyarūpesu hemaka
Chandarāga4 vinodanaṃ
Nibbānapadamaccutaṃ.
 
8-4 Etadaññāya ye5 satā
Diṭṭhadhammābhinibbutā
Upasantā ca te sadā
Tiṇṇā loke visattikanti.
 
Hemakamāṇava pucchā - niṭṭhitā.
 
1. Hudaṃ-va-vi
2. Icchāmi iti-va-vi
3. Sutamutaṃ-su-va-vi
4. Chandāhaṭavinodanaṃ-va-vi
5. Etamaññāya mesata-va-vi
 
[BJT Page 34] [\x 34/]
 
9. Todeyyamāṇava pucchā
 
9-1 Yasmiṃ [PTS Page 031] [\q 31/] kāmā na vasanti (iccāyasmā todeyyo)
Taṇhā yassa na vijjati
Kathaṃkathā ca yo tiṇṇo
Vimokkho tassa kīdiso.
 
9-2 Yasmiṃ kāmā na vasanti (todeyyāti bhagavā)
Taṇhā yassa na vijjati
Kathaṃkathā ca yo tiṇṇo
Vimokkho tassa nāparo.
 
9-3 Nirāsaso1 so uda āsasāno (iccāyasmā todeyyo)
Paññāṇavā2 so uda paññakappī
Muniṃ ahaṃ sakka yathā vijaññaṃ
Taṃ me viyācikkha samantacakkhu.
 
9-4 Nirāsāso [PTS Page 032] [\q 32/] so na so āsasāno
(Paññāṇavā) so na ca paññakappī
Evampi todeyya muniṃ vijāna
Akiñcanaṃ kāmabhave asattanti.
 
Todeyyamāṇava pucchā - niṭṭhitā.
 
10. Kappamāṇava pucchā
 
10-1 Majjhe sarasmiṃ3 tiṭṭhataṃ4 (iccāyasmā kappo)
Oghe jāte mahabbhaye
Jarāmaccuparetānaṃ
Dīpaṃ5 pabrūhi mārisa
Tvaṃ ca me dīpamakkhāhi
Yathayidaṃ nāparaṃ siyā.
 
1. Nirāsaṃso -[PTS.]
2. Paññānaṃ vā so -machasaṃ
3. Parasmiṃ -vī-va
4. Tiṭṭhanti -va-vi
5. Disaṃ -va-vi
 
[BJT Page 36] [\x 36/]
 
10-2 Majjhe [PTS Page 033] [\q 33/] sarasmiṃ tiṭṭhitaṃ (kappāti bhagavā)
Oghe jāte mahabbhaye
Jarāmaccuparetānaṃ
Dīpaṃ pabrūmi kappa te.
 
10-3 Akiñcanaṃ1 anādānaṃ
Etaṃ dīpaṃ anāparaṃ
Nibbānaṃ iti naṃ brūmi
Jarāmaccuparikkhayaṃ.
 
10-4 Etadaññāya ye satā
Diṭṭhadhammābhinibbutā
Na te māravasānugā
Na te mārassa paddhagūti.
 
Kappamāṇava pucchā - niṭṭhitā
 
11. Jatukaṇṇīmāṇava pucchā
 
11-1 Sutvāna'haṃ (vīra) akāmakāmiṃ (iccāyasmā jātukaṇṇī)
Oghātigaṃ puṭṭhumakāmamāgamaṃ
Santipadaṃ brūhi sahajanetta
Yathātacchaṃ bhagavā brūhi metaṃ,
 
11-2 Bhagavā [PTS Page 034] [\q 34/] hi kāme abhibhūyaṃ irīyati
Ādiccova paṭhaviṃ tejī tejasā
Parittapaññassa me bhūripañña
Ācikkha dhammaṃ yamahaṃ vijaññaṃ
Jātijarāya idha vippahānaṃ.
 
11-3 Kāmesu [PTS Page 035] [\q 35/] vinaya gedhaṃ (jatukaṇṇīti bhagavā)
Nekkhammaṃ daṭṭhu khemato
Uggahitaṃ niratthaṃ vā
Mā te vijjittha kiñcanaṃ.
 
1. Ākiñcanaṃ-u-va-vī
 
[BJT Page 38] [\x 38/]
 
11-4 Yaṃ pubbe taṃ visosehi1
Pacchā te māhu kiñcanaṃ
Majjhe2 ce no gahessasi
Upasanto carissasi.
 
11-5 Sabbaso nāma rūpasmiṃ
Vītagedhassa2 brāhmaṇa
Āsavā'ssa4 na vijjanti
Yehi maccuvasaṃ vajeti.
 
Jatukaṇṇīmāṇava pucchā - niṭṭhitā.
 
12. Bhadrāvudhamāṇava pucchā
 
12-1 Okaṃ5 [PTS Page 036] [\q 36/] jahaṃ taṇhacchidaṃ anejaṃ (iccāyasmā bhadrāvudho)
Nandiṃ jahaṃ oghatiṇṇaṃ vimuttaṃ
Kappaṃ jahaṃ abhiyāce sumedhaṃ
Sutvā nāgassa apanamissanti6 ito.
 
12-2 Nānā janā janapadehi saṅgatā7
Tava vīra8 vākyaṃ abhikaṅkhamānā9
Tesaṃ tuvaṃ sādhu viyākarohi
Tathā hi te vidito esa dhammo.
 
12-3 Ādānataṇhaṃ [PTS Page 037] [\q 37/] vinayetha sabbaṃ (bhadrāvudhāti bhagavā
Uddhaṃ adho tiriyaṃ cāpi majjhe
Yaṃ yaṃ hi lokasmiṃ upādiyanti
Teneva māro anveti jantuṃ.
 
12-4 Tasmā [PTS Page 038] [\q 38/] pajānaṃ na upādiyetha
Bhikkhu sato kiñcanaṃ sabbaloke
Ādānasatte iti pekkhamāno
Pajaṃ imaṃ maccudheyye visattanti.
 
Bhadrāvudhamāṇava pucchā - niṭṭhitā.
 
1. Vīsoseti-su
Vīsodheti-vī-ka
Vinodeti-va
2. Macche-va-ka-vi
3. Vītarovassa-va-ka-vi
4. Āsavāya-va-ka-vī
5. Ogha-va-vī-ka
6. Aghanavissanti-va-vī-ka
7. Saṃkatā-va-vī-ka
8. Dhīra-va-vī-ka
9. Abhisaṃkhamāno-va-vī-ka
 
[BJT Page 40] [\x 40/]
 
13. Udayamāṇava pucchā
 
13-1 Jhāyiṃ virajamāsīnaṃ1 (iccāyasmā udayo)
Katakiccaṃ anāsavaṃ
Pāraguṃ sabbadhammānaṃ
Atthi pañhena āgamaṃ
Aññāvimokkhaṃ pabrūhi
Avijjāya pabhedanaṃ.
 
13-2 Pahānaṃ [PTS Page 039] [\q 39/] kāma2cchandānaṃ (udayāti bhagavā)
Domanassāna vūbhayaṃ
Thīnassa ca panūdanaṃ
Kukkuccānaṃ nivāraṇaṃ
 
13-3 Upekkhā sati saṃsuddhaṃ
Dhammatakkapurejavaṃ
Aññāvimokkhaṃ pabrūmi
Avijjāya pabhedanaṃ.
 
13-4 Kiṃ su saṃyojano loko (iccāyasmā udayo)
Kiṃ su tassa vicāraṇaṃ
Kissassa3 vippahānena
Nibbānamiti vuccati.
 
13-5 Nandisaṃyojano [PTS Page 040] [\q 40/] loko (udayāti bhagavā)
Vitakkassa vicāraṇā
Taṇhāya vippahānena
Nibbānaṃ iti vuccati.
 
13-6 Kathaṃ satassa carato (iccāyasmā udayo)
Viññāṇaṃ uparujjhati
Bhagavantaṃ puṭṭhumāgamma
Taṃ suṇoma vaco tava.
 
13-7 Ajjhattaṃ ca bahiddhā ca
Vedanaṃ nābhinandato
Evaṃ satassa carato
Viññāṇaṃ uparujjhatīti.
 
Udayamāṇavapucchā - niṭṭhitā
 
1. Jhāyī vīrajaṃ āsinaṃ-[PTS]
2. Kāmachandānaṃ-su
3. Kiṃ yassa vippahānena-ma-va vī-ka
 
[BJT Page 42] [\x 42/]
 
14. Posālamāṇava pucchā
 
14-1 Yo atītaṃ ādisati (iccāyasmā posālo)
Anejo chinnasaṃsayo
Pāraguṃ sabbadhammānaṃ
Atthi pañhena āgamaṃ.
 
14-2 Vibhūtarūpasaññissa
[PTS Page 041] [\q 41/] sabbakāyappahāyino
Ajjhattaṃ ca bahiddhā ca
Natthi kiñcīti passato
Ñāṇaṃ sakkānupucchāmi1
Kathaṃ neyyo tathāvidho.
 
14-3 Viññāṇaṭṭhitiyo sabbā (posālāti bhagavā)
Abhijānaṃ tathāgato
Tiṭṭhantamenaṃ jānāti
Dhimuttaṃ tapparāyaṇaṃ.
 
14-4 Ākiñcaññāsambhavaṃ ñatvā2
Nandi saṃyojanaṃ iti
Evametaṃ3 abhiññāya
Tato tattha vipassati
Etaṃ ñāṇaṃ tathā tassa
Brāhmaṇassa vusīmato'ti.
 
Posālamāṇava pucchā - niṭṭhitā.
 
Mogharājamāṇava pucchā
 
15-1 Dvāhaṃ [PTS Page 042] [\q 42/] sakkaṃ apucchissaṃ4 (iccāyasmā mogharājā)
Na me (vyākāsi) cakkhumā
Yāva tatiyaṃ ca (devīsi5)
Vyākarotīti me sutaṃ.
 
1. Sakkannu- -va-vī-ka
2. Sambhavaṃ -usu
3. Evamevaṃ -kesumi.
4. Apucchiyaṃ -va-vī-ka
5. Desiva -vī-ka
 
[BJT Page 44] [\x 44/]
 
15-2 Ayaṃ loko paro loko
Brahmaloko sadevako
Diṭṭhinte1 nābhijānāti
Gotamassa yasassino.
 
15-3 Evaṃ2 [PTS Page 043] [\q 43/] abhikkantadassāviṃ
Atthi pañhena āgamaṃ
Kathaṃ lokaṃ avekkhantaṃ
Maccurājā na passati.
 
15-4 Suññato lokaṃ avekkhassu
Mogharāja sadā sato
Attānudiṭṭhiṃ ūhacca
Evaṃ maccutaro siyā
Evaṃ lokaṃ avekkhantaṃ
Maccurājā na passatīti.
 
Mogharājamāṇava pucchā - niṭṭhitā
 
16. Piṅgiyamāṇava pucchā
 
16-1 Jīṇṇo'hamasmi [PTS Page 044] [\q 44/] abalo vītavaṇṇo (iccāyasmā piṅgiyo)
Nettā na suddhā savaṇaṃ na phāsu
Māhaṃ nassaṃ momuho antarā'va
Ācikkha dhammaṃ yamahaṃ vijaññaṃ
Jātijarāya idha vippahānaṃ.
 
16-2 Disvāna rūpesu vihaññamāne (piṅgiyāti bhagavā)
Ruppanti rūpesu janā pamattā
Tasmā tuvaṃ piṅgiya appamatto
Jahassu rūpaṃ apunabbhavāya.
 
1. Diṭṭhante-katthaci.
2. Etaṃ-su.
 
[BJT Page 46] [\x 46/]
 
16-3 Disā [PTS Page 045] [\q 45/] catasso vidisā catasso (iccāyasmā piṅgiyo)
Uddhaṃ adho dasadisā imāyo
Na tuyhaṃ adiṭṭhaṃ asutaṃ amutaṃ
Atho aviññātaṃ kiñci natthi loke
Ācikkha dhammaṃ yamahaṃ vijaññaṃ
Jātijarāya idha vippahānaṃ.
 
16-4 Taṇhādhipanne manuje pekkhamāno (piṅgiyāti bhagavā)
Santāpajāte jarasā parete
Tasmā tuvaṃ piṅgiya appamatto
Jahassu taṇhaṃ apunabbhavāyāti.
 
Piṅgiyamāṇava pucchā - niṭṭhitā
 
Idamavoca bhagavā magadhesu viharanto pāsāṇake cetiye parivārakasoḷasānaṃ1 brāhmaṇānaṃ ajjhaṭṭho puṭṭho puṭṭho pañhaṃ2 vyākāsi, ekamekassa [PTS Page 046] [\q 46/] cepi pañhassa atthamaññāya dhammamaññāya dhammānudhammaṃ paṭipajjeyya gaccheyyeva jarāmaraṇassa pāraṃ. Pāraṃ gamanīyā ime dhammā ti tasmā imassa dhammapariyāyassa pārāyanaṃtveva adhivacanaṃ.
1. Ajito tissa metteyyo - puṇṇako atha mettagu
Dhotako [PTS Page 047] [\q 47/] upasīvo ca - nando ca atha hemako
 
2. Todeyyakappā dubhayo - jatukaṇṇī ca paṇḍito
Bhadrāvudho udayo ca - posālo cāpi brāhmaṇo
Mogharājā ca medhāvī - piṅgiyo ca mahāisī
 
3. Ete buddhaṃ upāgañchuṃ3 - sampannacaraṇaṃ isiṃ
Pucchantā4 nipuṇo pañhe - buddhaseṭṭhaṃ upāgamuṃ.
 
4. Tesaṃ buddho vyākāsi - pañhe puṭṭho yathātathaṃ
Pañhānaṃ veyyākaraṇena - tosesi brāhmaṇe munī.
 
1. Parivāraka soḷasannaṃ-[P. T. S.]
2. Pañhe-sī.
3. Upagacchuṃ-va, vī, ka.
4. Pucchaṃ dāni pure pañhe-va, vī, ka.
 
[BJT Page 48] [\x 48/]
 
5. Te1 tositā [PTS Page 048] [\q 48/] cakkhumatā - buddhenādiccabandhunā
Brahmacariyamacariṃsu - varapaññassa santike.
 
6. Ekamekassa pañhassa - yathā buddhena desitaṃ
Tathā yo paṭipajjeyya - gacche pāraṃ apārato2
 
7. Apārā pāraṃ gaccheyya - bhāvento maggamuttamaṃ
Maggo so pāraṃ gamanāya - tasmā pārāyanaṃ iti.
 
8. Pārāyanamanugāyissaṃ [PTS Page 049] [\q 49/] (iccāyasmā piṅgiyo)
Yathā addakkhi tathā akkhāsi
Vimalo bhūri medhaso
Nikkāmo nibbano nāgo3
Kissa hetu musā bhaṇe.
 
9. Pahīnamalamohassa
Mānamakkhappahāyino
Handāhaṃ kittayissāmi
Giraṃ vaṇṇupasaṃhitaṃ.
 
10. Tamonudo [PTS Page 050] [\q 50/] buddho samantacakkhu
Lokantagū sabbabhavātivatto
Anāsavo sabbadukkhappahīno
Saccavhayo brahme upāsito me.
 
11. Dvijo yathā kubbanakaṃ pahāya
Bahupphalaṃ kānanamāvaseyya
Evaṃ pahaṃ appadasse pahāya
Mahodadhiṃ haṃsarivajjhapatto.
 
12. Ye [PTS Page 051] [\q 51/] me pubbe viyākaṃsu4
Huraṃ gotama sāsanā
Iccāsīti bhavissati
Sabbaṃ taṃ itihītihaṃ
Sabbaṃ taṃ takkavaḍḍhanaṃ.
 
1. Tatomanā cakkhumatā-va, vī, ka.
2. Apāgato-va, vī, ka.
3. Nātho-u, su.
4. Vyākaṃsu-sī.
 
[BJT Page 50] [\x 50/]
 
13. Eko [PTS Page 051] [\q 51/] tamanudāsīno
Jutimā1 so pabhaṅkaro
Gotamo bhūripaññāṇo
Gotamo bhūrimedhaso.
 
14. Yo [PTS Page 052] [\q 52/] me dhammamadesesi
Sandiṭṭhikamakālikaṃ
Taṇhakkhayamanītikaṃ
Yassa natthi upamā kvaci.
 
15. Kinnu tamhā vippavassi2
Muhuttampi piṅgiya
Gotamā bhūripaññāṇā
Gotamā bhūrimedhasā.
 
16. Yo te dhammamadesesi
Sandiṭṭhikamakālikaṃ
Taṇhakkhayamanītikaṃ
Yassa natthi upamā kvaci.
 
17. Nāhaṃ tamhā vippavasāmi
Muhuttampi brāhmaṇa
Gotamā bhūripaññāṇā
Gotamā bhūrimedhasā.
 
18. Yo me dhammamadesesi
Sandiṭṭhikamakālikaṃ
Taṇhakkhayamanītikaṃ
Yassa natthi upamā kvaci.
 
19. Passāmi [PTS Page 053] [\q 53/] naṃ manasā cakkhunā va
Rattiṃ divaṃ brāhmaṇa appamatto
Namassamāno 'vivasemi rattiṃ
Teneva maññāmi avippavāsaṃ.
 
1. Jātimā si-
2. Vīppavasāsi-va, vī, ka
 
[BJT Page 52] [\x 52/]
 
20. Saddhā ca pītī ca mano satī ca
Nāpenti me gotamasāsanamhā
Yaṃ yaṃ disaṃ vajati bhūripañño
Sa tena teneva nato'hamasmi.
 
21. Jiṇṇassa [PTS Page 054] [\q 54/] me dubbalathāmakassa
Teneva kāyo na paleti tattha
Saṃkappayattāya* vajāmi niccaṃ.
Manohi me brāhmaṇa tena yutto.
 
22. Paṅke sayāno pariphandamāno
Dīpā dīpaṃ uppalaviṃ1
Athaddasāsiṃ sambuddhaṃ
Oghatiṇṇamanāsavaṃ.
 
23. Yathā ahu vakkali muttasaddho
Bhadrāvudho āḷavi gotamo ca
Evameva tvampi pamuñcassu saddhaṃ
Gamissasi tvaṃ piṅgiya maccudheyyassa2 pāraṃ.
 
24. Esa [PTS Page 055] [\q 55/] bhīyo pasīdāmi
Sutvāna munino vaco
Vivattacchaddo3 sambuddho
Akhilo paṭibhānavā.
 
25. Adhideve abhiññāya
Sabbaṃ vedi parovaraṃ4
Pañhānantakaro satthā
Kaṅkhīnaṃ paṭijānataṃ.
 
26. Asaṃhīraṃ [PTS Page 056] [\q 56/] asaṃkuppaṃ
Yassa natthi upamā kvaci
Addhā gamissāmi na mettha kaṅkhā
Evaṃ maṃ dhārehi adhimuttacittanti.
 
Piṅgiyasuttantaṃ soḷasi
 
Pārāyanavaggo niṭṭhito
 
* Saṃkappayantāya-machasaṃ
1. Upallavīṃ-machasaṃ, [PTS.]
Upallaviṃ-va, vī, ka,
2. Maccudheyyapāraṃ-u, [PTS.]
Maccudheyye pāraṃ-su
3. Vivaṭacchado-va, vī, [PTS.]
Vivaṭṭacchado-machasaṃ
4. Paro paraṃ-machasaṃ, [PTS.]
 
[BJT Page 54] [\x 54/]
 
1. Ajita sutta niddeso
 
1-1
 
Kenassu nivuto loko (iccāyasmā ajito)
Kenassu nappakāsati
Kissābhilepanaṃ brūsi
Kiṃ su tassa mahabbhayaṃ.
 
Kenassu nivuto lokoti: nirayaloko tiracchānaloko pettivisayaloko1 manussaloko devaloko khandhaloko dhātuloko āyatanaloko ayaṃ loko paro loko brahmaloko devaloko ayaṃ vuccati loko, ayaṃ loko kena āvuto nivuto ovuto2 pihito paṭicchanno paṭikujjitoti 'kenassu nivuto loko'.
 
Iccāyasmā ajitoti: iccāti: padasandhi padasaṃsaggo padapāripūri akkharasamavāyo3 byañjanasiliṭṭhatā padānupubbatāpetaṃ 'iccāti'. Āyasmā'ti: piyavacanaṃ garuvacanaṃ sagāravasappatissādhivacanametaṃ 'āyasmā'ti. Ajitoti: tassa brāhmaṇassa nāmaṃ saṅkhā samaññā paññatti vohāro nāmaṃ nāmakammaṃ nāmadheyyaṃ niruttibyañjanaṃ abhilāpoti 'iccāyasmā ajito'.
 
Kenassu nappakāsatīti: kena loko nappakāsati na bhāsati na tapati na virocati na ñāyati na paññāyatīti 'kenassu nappakāsatīti'. Kissābhilepanaṃ brūsīti: kiṃ lokassa lepanaṃ lagganaṃ bandhanaṃ upakkileso. Kena loko litto saṃlitto upalitto kiliṭṭho saṃkiliṭṭho makkhito saṃghaṭṭho laggo laggito paḷibuddho. Brūsi: ācikkhasi desesi paññapesi paṭṭhapesi vivarasi vibhajasi uttānīkarosi pakāsesīti 'kissābhilepanaṃ brūsi'.
 
Kiṃsu tassa mahabbhayanti: kiṃ lokassa bhayaṃ mahabbhayaṃ pīḷanaṃ ghaṭṭanaṃ upaddavo upasaggoti. 'Kiṃsu tassa mahabbhayaṃ'.
 
Tenāha so brāhmaṇo-
 
Kenassu nivuto loko
Kenassu nappakāsati
Kissābhilepanaṃ brūsi
Kiṃsu tassa mahabbhayanti.
 
1. Pittivīsayaloko-syā
2. Ophuṭo-va, ka, syā
3. Akkharasamuccayo-pa
 
[BJT Page 56] [\x 56/]
 
1-2
 
Avijjāya nivuto loko (ajitāti bhagavā)
Vivicchā1 pamādā nappakāsati
Jappābhilepanaṃ brūmi
Dukkhamassa mahabbhayaṃ.
 
Avijjāya nivuto lokoti: avijjāti: dukkhe aññāṇaṃ dukkhasamudaye aññāṇaṃ dukkhanirodhe aññāṇaṃ dukkhanirodhagāminiyā-paṭipadāya aññāṇaṃ pubbante aññāṇaṃ aparante aññāṇaṃ pubbantāparante aññāṇaṃ idappaccayatāpaṭiccasamuppannesu dhammesu aññāṇaṃ yaṃ evarūpaṃ aññāṇaṃ adassanaṃ anabhisamayo ananubodho asambodho appaṭivedho asaṅgāhanā apariyogāhanā asamapekkhanā apaccavekkhanā apaccakkhakammaṃ dummejjhaṃ bālyaṃ asampajaññaṃ moho pamoho sampamoho avijjā avijjogho avijjāyogo avijjānusayo avijjāpariyuṭṭhānaṃ avijjālaṅgī moho akusalamūlaṃ, ayaṃ vuccati avijjā.
 
Lokoti: nirayaloko tiracchānaloko pettivisayaloko manussaloko devaloko khandhaloko dhātuloko āyatanaloko, ayaṃ loko paroloko brahmaloko devaloko, ayaṃ vuccati 'loko'. Ayaṃ loko imāya avijjāya āvuto nivuto ovuto pihito paṭicchanno paṭikujjito'ti 'avijjāya nivuto loko'. Ajitāti: bhagavā taṃ brāhmaṇaṃ nāmena ālapati.
 
Bhagavāti: gāravādhivacanaṃ, apica bhaggarāgoti bhagavā, bhaggadosoti bhagavā, bhaggamohoti bhagavā, bhaggamānoti bhagavā, bhaddadiṭṭhīti bhagavā, bhaggakaṇṭhakoti bhagavā, bhaggakilesoti bhagavā, bhaji vibhaji pavibhaji dhammaratananti bhagavā, bhavānaṃ antakaroti bhagavā, bhāvitakāyo bhāvitasīlo bhāvitacitto bhāvitapaññoti bhagavā. Bhajī vā bhagavā araññe vanapatthāni2 pantāni senāsanāni appasaddāni appanigghosāni vijanavātāni manussarāhaseyyākāni paṭisallānasāruppānīti bhagavā, bhāgī vā bhagavā cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārānanti bhagavā, bhāgī vā bhagavā attharasassa dhammarasassa vimuttirasassa adhisīlassa adhicittassa adhipaññāyāti bhagavā,
1. Vevīcchā-pa
2. Araññavanapatthāni-machasaṃ
 
[BJT Page 58] [\x 58/]
 
Bhāgī vā bhagavā catunnaṃ jhānānaṃ catunnaṃ appamaññānaṃ catunnaṃ āruppasamāpattīnanti bhagavā1 bhāgī, vā bhagavā aṭṭhannaṃ vimokkhānaṃ aṭṭhannaṃ abhibhāyatanānaṃ navannaṃ anupubbasamāpattīnanti bhagavā, bhāgī vā bhagavā dasannaṃ saññābhāvanānaṃ dasannaṃ kasiṇasamāpattīnaṃ ānāpānasatisamādhissa asubhasamāpattiyāti bhagavā, bhāgī vā bhagavā catunnaṃ satipaṭṭhānānaṃ catunnaṃ sammappadhānānaṃ catunnaṃ iddhipādānaṃ pañcannaṃ indriyānaṃ pañcannaṃ balānaṃ sattannaṃ bojjhaṅgānaṃ ariyassa aṭṭhaṅgikassa maggassāti bhagavā, bhāgī vā bhagavā dasannaṃ tathāgatabalānaṃ catunnaṃ vesārajjānaṃ catunnaṃ paṭisambhidānaṃ channaṃ abhiññānaṃ channaṃ buddhadhammānanti bhagavā, bhagavāti netaṃ nāmaṃ mātarā kataṃ na pitarā kataṃ na bhātarā kataṃ na bhaginiyā kataṃ na mittāmaccehi kataṃ na ñātisālohitehi kataṃ na samaṇabrāhmaṇehi kataṃ na devatāhi kataṃ vimokkhantikamenaṃ buddhānaṃ bhagavantānaṃ bodhiyā mūle saha sabbaññutañāṇassa paṭilābhā sacchikā paññatti yadidaṃ bhagavāti.
 
Vivicchā pamādā nappakāsatīti: vivicchā vuccati pañca macchariyāni āvāsamacchariyaṃ kulamacchariyaṃ lābhamacchariyaṃ vaṇṇamacchariyaṃ dhammamacchariyaṃ yaṃ evarūpaṃ maccheraṃ maccharāyanā maccharāyitattaṃ vevicchaṃ kadariyaṃ kaṭukañcukatā aggahitattaṃ cittassa idaṃ vuccati macchariyaṃ. Api ca khandhamacchariyampi macchariyaṃ. Dhātumacchariyampi macchariyaṃ. Āyatanamacchariyampi macchariyaṃ. Gāho vuccati macchariyaṃ.
 
Pamādo vattabbo: kāyaduccarite vā vacīduccarite vā manoduccarite vā pañcasu vā kāmaguṇesu2 cittassa vossaggo vossaggānuppadānaṃ kusalānaṃ vā dhammānaṃ bhāvanāya asakkaccakiriyatā asātaccakiriyatā (anavaṭṭhitakiriyatā) olīnavuttitā nikkhittachandatā nikkhittadhuratā anāsevanā abhāvanā abahulīkammaṃ anadhiṭṭhānaṃ ananuyogo pamādo, yo evarūpo pamādo pamajjanā pamajjitattaṃ ayaṃ vuccati pamādo.
 
1. Arupasamāpattīnaṃ-machasaṃ
2. Pañcakāmaguṇesuvā-vi, ka
 
[BJT Page 60] [\x 60/]
 
Vivicchā pamādā nappakāsatīti: iminā ca macchariyena iminā ca pamādena loko nappakāsati na bhāsati na tapati na virocati na ñāyati na paññāyatīti ''vivicchā pamādā nappakāsati''.
 
Jappābhilepanaṃ brūmīti: jappā vuccati taṇhā yo rāgo sārāgo anunayo anurodho1 nandi nandirāgo cittassa sārāgo icchā mucchā ajjhosānaṃ gedho paḷigedho saṅgo paṅko ejā māyā janikā sañjananī sibbanī jālinī saritā visattikā suttaṃ visaṭā2 āyūhanī dutiyā paṇidhi bhavanetti vanaṃ vanatho santhavo sineho apekkho paṭibandhu āsā āsiṃsanā āsiṃsitattaṃ rūpāsā saddāsā gandhāsā rasāsā phoṭṭhabbāsā lābhāsā dhanāsā puttāsā jīvitāsā jappā pajappā abhijappā jappanā jappitattaṃ loluppaṃ loluppāyanā loluppāyi tattaṃ pucchañcikatā3 sādukamyatā4 adhammarāgo visamalobho nikanti nikāmanā patthanā pihanā samapatthanā kāmataṇhā bhavataṇhā vibhavataṇhā rūpataṇhā arūpataṇhā nirodhataṇhā rūpataṇhā saddataṇhā gandhataṇhā rasataṇhā phoṭṭhabbataṇhā dhammataṇhā ogho yogo gantho upādānaṃ āvaraṇaṃ nīvaraṇaṃ chadanaṃ bandhanaṃ upakkileso anusayo pariyuṭṭhānaṃ latā vevicchaṃ dukkhamūlaṃ dukkhanidānaṃ dukkhappabhavo mārapāso mārabalisaṃ mārāmisaṃ māravisayo māranivāso māragocaro mārabandhanaṃ taṇhānadī taṇhājālaṃ taṇhāgaddulā taṇhāsamuddo abhijjhā lobho akusalamūlaṃ ayaṃ vuccati jappā, lokassa lepanaṃ lagganaṃ bandhanaṃ upakkileso imāya jappāya loko litto saṃlitto upalitto kiliṭṭho saṃkiliṭṭho makkhito5 saṃsaṭṭho laggo laggito6 palibuddhoti brūmi ācikkhāmi desemi paññapemi paṭṭhapemi vivarāmi vibhajāmi uttānīkaromi pakāsemīti 'jappābhilepanaṃ brūmi. '
 
1. Anubodho-va, ka
2. Vīsatā-sa
3. Pucchañcakatā-sa
4. Sādhukamyatā-machasaṃ
5. Makkhitto-machasaṃ
6. Lagito-pa
 
[BJT Page 62] [\x 62/]
 
Dukkhamassa mahabbhayanti: dukkhanti jātidukkhaṃ jarādukkhaṃ vyādhidukkhaṃ maraṇadukkhaṃ sokaparidevadukkhaṃ domanassupāyāsadukkhaṃ nerayikaṃ dukkhaṃ tiracchānayonikaṃ dukkhaṃ1 pettivisayikaṃ dukkhaṃ mānusakaṃ dukkhaṃ gabbhokkantimūlakaṃ dukkhaṃ gabbhaṭṭhitimūlakaṃ dukkhaṃ gabbhavuṭṭhānamūlakaṃ2 dukkhaṃ jātassa upanibandhakaṃ dukkhaṃ jātassa parādheyyakaṃ dukkhaṃ attūpakkamadukkhaṃ parūpakkamadukkhaṃ saṅkhāradukkhaṃ viparināmadukkhaṃ cakkhurogo sotarogo ghānarogo jivhārogo kāyarogo sīsarogo kaṇṇarogo mukharogo dantarogo kāso sāso pināso ḍaho jaro kucchirogo mucchā pakkhandikā3 sūlā visūcikā kuṭṭhaṃ gaṇḍo kilāso soso apamāro daddu kaṇḍu kacchu rakhasā vitacchikā lohitapittaṃ4 madhumeho aṃsā piḷakā bhagandalā pittasamuṭṭhānā ābādhā semhasamuṭṭhānā ābādhā vātasamuṭṭhānā ābādhā sannipātikā ābādhā utuparināmajā ābādhā visamaparihārajā ābādhā opakkamikā ābādhā kammavipākajā ābādhā sītaṃ uṇhaṃ jighacchā pipāsā uccāro passāvo ḍaṃsamakasavātātapasiriṃsapasamphassaṃ dukkhaṃ mātumaraṇaṃ dukkhaṃ5 pitumaraṇaṃ dukkhaṃ bhātumaraṇaṃ dukkhaṃ bhaginīmaraṇaṃ dukkhaṃ puttamaraṇaṃ dukkhaṃ dhītumaraṇaṃ dukkhaṃ ñātivyasanaṃ dukkhaṃ bhogavyasanaṃ dukkhaṃ sīlavyasanaṃ dukkhaṃ diṭṭhivyasanaṃ dukkhaṃ yesaṃ dhammānaṃ ādito samudāgamanaṃ paññāyati atthaṃgamato nirodho paññāyati kammasannissito vipāko vipākasannissitaṃ kammaṃ nāmasannissitaṃ rūpaṃ rūpasannissitaṃ nāmaṃ jātiyā anugataṃ jarāya anusaṭaṃ6 byādhinā abhibhūtaṃ maraṇena abbhāhataṃ dukkhe patiṭṭhitaṃ atāṇaṃ aleṇaṃ asaraṇaṃ asaraṇībhūtaṃ, idaṃ vuccati dukkhaṃ. Idaṃ dukkhaṃ lokassa bhayaṃ mahabbhayaṃ pīḷanaṃ ghaṭanaṃ upaddavo upasaggoti ''dukkhamassa mahabbhayaṃ''
 
Tenāha bhagavā:
 
Avijjā nivuto loko (ajitāti bhagavā)
Vivicchā pamādā nappakāsati
Jappābhilepanaṃ brūmi
Dukkhamassa mahabbhayanti.
 
1-3
 
Savanti sabbadhi sotā (iccāyasmā ajito)
Sotānaṃ kiṃ nivāraṇaṃ
Sotānaṃ saṃvaraṃ brūhi
Kena sotā pithiyare.
 
1. Tiracchānayoni dukkhaṃ-pa
2. Gabbhā uṭṭhānamūlakaṃ-va, ka
3. Pakkhantikā-va, ka
4. Lohitaṃ pittaṃ-machasaṃ
5. Mātumaraṇa dukkhaṃ-machasaṃ
6. Anusaṭṭhaṃ-machasaṃ
 
[BJT Page 64] [\x 64/]
 
Savanti sabbadhi sotāti: sotāti taṇhā soto diṭṭhi soto kilesasoto duccaritasoto avijjāsoto. Sabbadhīti sabbesu āyatanesu. Savantīti savanti āsavanti sandanti pavattanti cakkhuno rūpe savanti āsavanti sandanti pavattanti sotato sadde savanti āsavanti sandanti pavattanti ghānato gandhe savanti āsavanti sandanti pavattanti jivhāto rase savanti āsavanti sandanti pavattanti kāyato (phoṭṭhabbe) savanti āsavanti sandanti pavattanti manato dhamme savanti āsavanti sandanti pavattanti, cakkhuto rūpataṇhā savanti āsavanti sandanti pavattanti' sotato saddataṇhā savanti āsavanti sandanti pavattanti ghānato gandhataṇhā savanti āsavanti sandanti pavattanti jivhāto rasataṇhā savanti āsavanti sandanti pavattanti kāyato phoṭṭhabbataṇhā savanti āsavanti sandanti pavattanti manato dhammataṇhā savanti āsavanti sandanti pavattantīti ''savanti sabbadhi sotā''.
 
Iccāyasmā ajitoti: iccāti: padasandhi padasaṃsaggo padapāripūri akkharasamavāyo byañjanasiliṭṭhatā padānupubbatāpetaṃ 'iccāti'. Āyasmā'ti: piyavacanaṃ garuvacanaṃ sagāravasappatissādhivacanametaṃ 'āyasmā'ti. Ajitoti: tassa brāhmaṇassa nāmaṃ saṅkhā samaññā paññatti vohāro nāmaṃ nāmakammaṃ nāmadheyyaṃ niruttibyañjanaṃ abhilāpoti 'iccāyasmā ajito'.
 
Sotānaṃ kiṃ nivāraṇanti- sotānaṃ kiṃ āvaraṇaṃ nīvaraṇaṃ saṃvaraṇaṃ rakkhaṇaṃ gopananti ''sotānaṃ kiṃ nivāraṇaṃ''
 
Sotānaṃ saṃvaraṃ brūhīti sotānaṃ āvaraṇaṃ nīvaraṇaṃ saṃvaraṇaṃ rakkhaṇaṃ gopanaṃ brūhi ācikkha desehi paññapehi paṭṭhapehi vivarāhi vibhajāhi uttānīkarohi pakāsehīti ''sotānaṃ saṃvaraṃ brūhi. '' Kena sotā pithiyareti kena sotā pithīyanti pacchijjanti na savanti na āsavanti na sandanti nappavattantīti ''kena sotā pithiyare. ''
 
Tenāha so brāhmaṇo:
 
Savanti sabbadhi sotā (iccāyasmā ajito)
Sotānaṃ kiṃ nivāraṇaṃ
Sotānaṃ saṃvaraṃ brūhi
Kena sotā pithīyareti.
 
[BJT Page 66] [\x 66/]
 
1-4
 
Yāni sotāni lokasmiṃ (ajitāti bhagavā)
Sati tesaṃ nivāraṇaṃ
Sotānaṃ saṃvaraṃ brūmi
Paññāyete pithīyare.
 
Yāni sotāni lokasminti: yāni etāni sotāni mayā kittitāni pakittitāni ācikkhitāni desitāni paññāpitāni paṭṭhapitāni vivaritāni vibhajitāni uttānīkatāni pakāsitāni, seyyathīdaṃ: taṇhā soto diṭṭhisoto kilesasoto duccaritasoto avijjāsoto, lokasminti - apāyaloke manussaloke devaloke khandhaloke dhātuloke āyatanaloketi ''yāni sotāni lokasmiṃ''. Ajitāti bhagavā: taṃ brāhmaṇaṃ nāmena ālapati.
 
Sati tesaṃ nivāraṇanti: satī ti yā sati anussati patissati sati saraṇatā1 dhāraṇatā apilāpanatā asammussanatā2 sati satindriyaṃ satibalaṃ sammāsati (satisambojjhaṅgo) ekāyano maggo, ayaṃ vuccati sati. Nivāraṇanti āvaraṇaṃ nīvaraṇaṃ saṃvaraṇaṃ rakkhaṇaṃ gopananti ''sati tesaṃ nivāraṇaṃ''.
 
Sotānaṃ saṃvaraṃ brūmīti: sotānaṃ āvaraṇaṃ nīvaraṇaṃ saṃvaraṇaṃ rakkhaṇaṃ gopanaṃ, brūmi ācikkhāmi desehi paññāpehi paṭṭhapehi vivarāhi vibhajāhi uttānīkaromi pakāsemīti ''sotānaṃ saṃvaraṃ brūmi''
 
Paññāyete pithiyareti: ''paññā''ti yā paññā pajānanā amoho dhammavicayo sallakkhaṇā upalakkhaṇā paccupalakkhaṇā paṇḍiccaṃ kosallaṃ nepuññaṃ vebhavyā cintā uparikkhā bhūrī medhā pariṇāyikā vipassanā sampajaññaṃ patodo paññā paññindriyaṃ paññābalaṃ paññāsatthaṃ paññāpāsādo paññāāloko paññāobhāso paññāpajjoto paññāratanaṃ amoho dhammavicayo sammādiṭṭhi. Paññāyete. 9
Pithiyareti: paññāya ete sotā pithīyanti pacchijjanti na savanti na āsavanti na sandanti nappavattanti.
 
. 3''Sabbe saṃkhārā aniccā''ti jānato passato paññāya ete sotā3 pithiyanti pacchijjanti na savanti na āsavanti na sandanti nappavattanti. ''Sabbe saṅkhārā dukkhā''ti jānato passato paññāyete sotā pithiyanti pacchijjanti na savanti na āsavanti na sandanti nappavattanti. ''Sabbe saṅkhārā anattā''ti jānato passato paññāyete sotā pithiyanti pacchijjanti na savanti na āsavanti na sandanti nappavattanti.
1. Paṭissati saraṇatā-machasaṃ
2. Asammuyhanatā-va, -ka
3. Ete sotāni-machasaṃ
 
[BJT Page 68] [\x 68/]
 
''Avijjāpaccayā saṅkhārā''ti jānato passato paññāyete sotā pithiyanti pacchijjanti na savanti na āsavanti na sandanti nappavattanti. ''Saṅkhārapaccayā viññāṇa''nti jānato passato paññāyete sotā pithiyanti pacchijjanti na savanti na āsavanti na sandanti nappavattanti. Viññāṇapaccayā nāmarūpanti jānato passato paññāyete sotā pithiyanti pacchijjanti na savanti na āsavanti na sandanti nappavattanti. Nāmarūpapaccayā salāyatananti jānato passato paññāyete sotā pithiyanti pacchijjanti na savanti na āsavanti na sandanti nappavattanti. Salāyatanapaccayā phasso'ti jānato passato paññāyete sotā pithiyanti pacchijjanti na savanti na āsavanti na sandanti nappavattanti. Phassapaccayā vedanā'ti jānato passato paññāyete sotā pithiyanti pacchijjanti na savanti na āsavanti na sandanti nappavattanti. Vedanāpaccayā taṇhā'ti jānato passato paññāyete sotā pithiyanti pacchijjanti na savanti na āsavanti na sandanti nappavattanti. Taṇhāpaccayā upādānanti jānato passato paññāyete sotā pithiyanti pacchijjanti na savanti na āsavanti na sandanti nappavattanti. Upādānapaccayā bhavo'ti jānato passato paññāyete sotā pithiyanti pacchijjanti na savanti na āsavanti na sandanti nappavattanti. Bhavapaccayā jātī'ti jānato passato paññāyete sotā pithiyanti pacchijjanti na savanti na āsavanti na sandanti nappavattanti. Jātipaccayā jarāmaraṇanti jānato passato paññāyete sotā pithiyanti pacchijjanti na savanti na āsavanti na sandanti nappavattanti. Avijjānirodhā saṅkhāranirodho'ti jānato passato paññāyete sotā pithiyanti pacchijjanti na savanti na āsavanti na sandanti nappavattanti. Saṅkhāranirodhā viññāṇanirodho'ti jānato passato paññāyete sotā pithiyanti pacchijjanti na savanti na āsavanti na sandanti nappavattanti. Viññāṇanirodhā nāmarūpanirodho'ti jānato passato paññāyete sotā pithiyanti pacchijjanti na savanti na āsavanti na sandanti nappavattanti. Nāmarūpanirodhā salāyatananirodho'ti jānato passato paññāyete sotā pithiyanti pacchijjanti na savanti na āsavanti na sandanti nappavattanti. Salāyatananirodhā phassanirodho'ti jānato passato paññāyete sotā pithiyanti pacchijjanti na savanti na āsavanti na sandanti nappavattanti. Phassanirodhā vedanānirodho'ti jānato passato paññāyete sotā pithiyanti pacchijjanti na savanti na āsavanti na sandanti nappavattanti. Vedanānirodhā taṇhānirodho'ti jānato passato paññāyete sotā pithiyanti pacchijjanti na savanti na āsavanti na sandanti nappavattanti. Taṇhānirodhā upādānanirodho'ti jānato passato paññāyete sotā pithiyanti pacchijjanti na savanti na āsavanti na sandanti nappavattanti. Upādānanirodhā bhavanirodho'ti jānato passato paññāyete sotā pithiyanti pacchijjanti na savanti na āsavanti na sandanti nappavattanti. Bhavanirodhā jātinirodho'ti jānato passato paññāyete sotā pithiyanti pacchijjanti na savanti na āsavanti na sandanti nappavattanti. Jātinirodhā jarāmaraṇanirodho'ti jānato passato paññāyete sotā pithiyanti pacchijjanti na savanti na āsavanti na sandanti nappavattanti.
Idaṃ dukkhanti jānato passato paññāyete sotā pithiyanti pacchijjanti na savanti na āsavanti na sandanti nappavattanti. Ayaṃ dukkhasamudayoti jānato passato paññāyete sotā pithiyanti pacchijjanti na savanti na āsavanti na sandanti nappavattanti. Ayaṃ dukkhanirodhoti jānato passato paññāyete sotā pithiyanti pacchijjanti na savanti na āsavanti na sandanti nappavattanti. Ayaṃ dukkhanirodhagāminīpaṭipadāti jānato passato paññāyete sotā pithiyanti pacchijjanti na savanti na āsavanti na sandanti nappavattanti.
Ime1 āsavā'ti jānato passato paññāyete sotā pithiyanti pacchijjanti na savanti na āsavanti na sandanti nappavattanti. Ayaṃ āsavanirodhoti jānato passato paññāyete sotā pithiyanti pacchijjanti na savanti na āsavanti na sandanti nappavattanti. Ayaṃ āsavanirodhagāminīpaṭipadā'ti jānato passato paññāyete sotā pithiyanti pacchijjanti na savanti na āsavanti na sandanti nappavattanti.
Ime dhammā abhiññeyyāti jānato passato paññāyete sotā pithiyanti pacchijjanti na savanti na āsavanti na sandanti nappavattanti.
Ime dhammā pariññeyyāti jānato passato paññāyete sotā pithiyanti pacchijjanti na savanti na āsavanti na sandanti nappavattanti. Ime dhammā pahātabbāti jānato passato paññāyete sotā pithiyanti pacchijjanti na savanti na āsavanti na sandanti nappavattanti. Ime dhammā bhāvetabbāti jānato passato paññāyete sotā pithiyanti pacchijjanti na savanti na āsavanti na sandanti nappavattanti. Ime dhammā sacchikātabbāti jānato passato paññāyete sotā pithiyanti pacchijjanti na savanti na āsavanti na sandanti nappavattanti.
1. Ime dhammā-machasaṃ
 
[BJT Page 70] [\x 70/]
 
Channaṃ phassāyatanānaṃ samudayañca atthaṅgamañca assādañca ādīnavañca nissaraṇañca jānato passato paññāyete sotā pithiyanti pacchijjanti na savanti na āsavanti na sandanti nappavattanti.
 
Pañcannaṃ upādānakkhandhānaṃ samudayañca atthaṅgamañca assādañca ādīnavañca nissaraṇañca jānato passato paññāyete sotā pithiyanti pacchijjanti na savanti na āsavanti na sandanti nappavattanti.
 
Catunnaṃ mahābhūtānaṃ samudayañca atthaṅgamañca assādañca ādīnavañca nissaraṇañca jānato passato paññāyete sotā pithiyanti pacchijjanti na savanti na āsavanti na sandanti nappavattanti.
 
Yaṃ kiñci samudayadhammaṃ taṃ nirodhadhammanti jānato passato paññāyete sotā pithiyanti pacchijjanti na savanti na āsavanti na sandanti nappavattantīti. ''Paññāyete pithiyare''
 
Tenāha bhagavā:
 
''Yāni sotāni lokasmiṃ (ajitāti bhagavā)
Sati tesaṃ nivāraṇaṃ
Sotānaṃ saṃvaraṃ brūmi
Paññāyete pithīyare''ti.
 
1-5
 
Paññā ceva satī cāpi (iccāyasmā ajito).
Nāmarūpañca mārisa
Etaṃ me puṭṭho pabrūhi
Katthetaṃ uparujjhati.
 
Paññā ceva satī cāpīti: paññā'ti yā paññā pajānanā vicayo pavicayo dhammavicayo sallakkhaṇā upalakkhaṇā paccupalakkhaṇā paṇḍiccaṃ kosallaṃ nepuññaṃ vebhavyā cintā uparikkhā bhūrī medhā pariṇāyikā vipassanā sampajaññaṃ patodo1 paññā paññindriyaṃ paññābalaṃ paññāsatthaṃ paññāpāsādo paññāāloko paññāobhāso paññāpajjoto paññāratanaṃ amoho dhammavicayo sammādiṭṭhi.
Satī ti yā sati anussati patissati sati saraṇatā dhāraṇatā apilāpanatā asammussanatā2 sati satindriyaṃ satibalaṃ sammāsati satisambojjhaṅgo ekāyano maggo, ayaṃ vuccati sati. Nivāraṇanti āvaraṇaṃ nīvaraṇaṃ saṃvaraṇaṃ rakkhaṇaṃ gopananti sammāsatīti ''paññā ceva satī cāpi''.
Iccāyasmā ajito. Iccāti: padasandhi padasaṃsaggo padapāripūri akkharasamavāyo3 byañjanasiliṭṭhatā padānupubbatāpetaṃ 'iccāti'. Āyasmā'ti: piyavacanaṃ garuvacanaṃ sagāravasappatissādhivacanametaṃ 'āyasmā'ti. Ajitoti: tassa brāhmaṇassa nāmaṃ saṅkhā samaññā paññatti vohāro nāmaṃ nāmakammaṃ nāmadheyyaṃ niruttibyañjanaṃ abhilāpoti 'iccāyasmā ajito'.
 
Nāmarūpañca mārisāti 'nāma'nti cattāro arupino khandhā. ''Rūpanti cattāro ca mahābhūtā catunnaṃ ca mahābhūtānaṃ2 upādāyarūpaṃ 'mārisā'ti piyavacanaṃ garuvacanaṃ sagāravasappatissādhivacanametaṃ 'mārisāti'. ''Nāmarūpaṃ ca mārisa''.
 
1. Paṭodo - va, ka
2. Catunnaṃ mahābhūtānaṃ - ka
 
[BJT Page 72] [\x 72/]
 
Etaṃ me puṭṭho pabrūhīti 'etaṃ me'ti yaṃ pucchāmi yaṃ yācāmi1 yaṃ ajjhesāmi yaṃ pasādemi. Puṭṭhoti pucchito yācito ajjhesito pasādito. Pabrūhīti brūhi ācikkhāhi desehi paññāpehi paṭṭhapehi vivarāhi vibhajāhi uttānīkarohi pakāsehīti. ''Etaṃ me puṭṭho pabrūhi''.
 
Katthetaṃ uparujjhatīti katthetaṃ nirujjhati vūpasammati atthaṃgacchati paṭippassambhatīti ''katthetaṃ uparujjhati''
 
Tenāha so brāhmaṇo:
 
''Paññā ceva satī cāpi (iccāyasmā ajito)
Nāmarupañca mārisa
Etaṃ me puṭṭho pabrūhi
Katthetaṃ uparujjhatī''ti.
 
1-6
 
Yametaṃ pañhaṃ apucchi - ajita, taṃ vadāmi te
Yattha nāmaṃ ca rūpaṃ ca - asesaṃ uparujjhati
Viññāṇassa nirodhena - etthetaṃ uparujjhati.
 
Yametaṃ pañhaṃ apucchīti = yametanti paññañca satiñca nāmarūpañca. Apucchīti apucchasi ayācasi2 ajjhesasi3 pasādesīti. ''Yametaṃ pañhaṃ apucchi'',
 
Ajita taṃ vadāmi te'ti ''ajitā''ti bhagavā taṃ brāhmaṇaṃ nāmena ālapati. Tanti paññañca satiñca nāmarūpañca. Vadāmīti vadāmi - ācikkhāmi desemi paññāpemi paṭṭhapemi vivarāmi vibhajāmi uttānīkaromi pakāsemīti. ''Ajita taṃ vadāmi te''.
 
Yattha nāmañca rūpañca asesaṃ uparujjhatīti ''nāmanti'': cattāro arūpino khandhā, rūpanti: cattāro ca mahābhūtā catunnaṃ ca mahābhūtānaṃ upādāyarūpaṃ. Asesanti sabbena sabbaṃ sabbathā4 sabbaṃ asesaṃ nissesaṃ pariyādiyanavacanametaṃ ''asesanti. Uparujjhatīti nirujjhati vūpasammati atthaṃ gacchati paṭippassambhatīti ''yattha nāmañca rūpañca asesaṃ uparujjhati''.
 
1. Āyācāmi-pa,
2. Yācasi-machasaṃ
Pariyācasi-sī
3. Ajjhesi-va, ka, machasaṃ
4. Sabbadā-machasaṃ
 
[BJT Page 74] [\x 74/]
 
''Viññāṇassa nirodhena etthetaṃ uparujjhatīti:'' sotāpattimaggañāṇena abhisaṃkhāraviññāṇassa nirodhena satta bhave ṭhapetvā anamatagge saṃsāre ye uppajjeyyuṃ1 nāmaṃ ca rūpaṃ ca etthete nirujjhanti vūpasammanti atthaṃ gacchanti paṭippassambhanti, sakadāgāmimaggañāṇena abhisaṃkhāraviññāṇassa nirodhena dve bhave ṭhapetvā pañcasu bhavesu ye uppajjeyyuṃ nāmaṃ ca rūpaṃ ca etthete nirujjhanti vūpasammanti atthaṃ gacchanti paṭippassambhanti. Anāgāmimaggañāṇena abhisaṃkhāraviññāṇassa nirodhena ekaṃ bhavaṃ2 rūpadhātuyā vā arūpadhātuyā vā ye uppajjeyyuṃ nāmaṃ ca rūpaṃ ca etthete nirujjhanti vūpasammanti atthaṃ gacchanti paṭippassambhanti. Arahattamaggañāṇena abhisaṃkhāraviññāṇassa nirodhena ye uppajjeyyuṃ nāmaṃ ca rūpaṃ ca etthete nirujjhanti vūpasammanti atthaṃ gacchanti paṭippassambhanti. Arahato anupādisesāya nibbānadhātuyā parinibbāyantassa carimaviññāṇassa nirodhena paññā ca sati ca nāmaṃ ca rūpaṃ ca etthete nirujjhanti vūpasammanti atthaṃ gacchanti paṭippassambhantīti 'viññāṇassa nirodhena etthetaṃ uparujjhati'
 
Tenāha bhagavā:
 
Yametaṃ pañhaṃ apucchi - ajita taṃ vadāmi te
Yattha nāmañca rūpañca - asesaṃ uparujjhati
Viññāṇassa nirodhena - etthetaṃ uparujjhatīti.
 
1. Saṃsāre uppajjeyyuṃ-machasaṃ
2. Ekabhavaṃ-machasaṃ
 
[BJT Page 76] [\x 76/]
 
1-7
 
Ye ca saṅkhātadhammā1 se - ye ca sekhā puthū idha
Tesaṃ me nipako iriyaṃ - puṭṭho pabrūhi mārisa.
 
Ye ca saṅkhātadhammā se'ti: ''saṅkhātadhammā'' vuccanti arahanto khīṇāsavā, kiṃkāraṇā saṅkhātadhammā1 vuccanti arahanto khīṇāsavā. Te saṅkhātadhammā ñātadhammā tulitadhammā tīritadhammā vibhūtadhammā vibhāvitadhammā 'sabbe saṅkhārā aniccā'ti saṅkhātadhammā ñātadhammā tulitadhammā tīritadhammā vibhūtadhammā vibhāvitadhammā 'sabbe saṅkhārā dukkhā'ti saṅkhātadhammā ñātadhammā tulitadhammā tīritadhammā vibhūtadhammā vibhāvitadhammā 'sabbe dhammā anattā'ti saṅkhātadhammā ñātadhammā tulitadhammā tīritadhammā vibhūtadhammā vibhāvitadhammā avijjāpaccayā saṅkhārāti saṅkhātadhammā ñātadhammā tulitadhammā tīritadhammā vibhūtadhammā vibhāvitadhammā yaṃ kiñci samudayadhammaṃ sabbaṃ taṃ nirodhadhammanti saṅkhātadhammā ñātadhammā tulitadhammā tīritadhammā vibhūtadhammā vibhāvitadhammā. Atha vā tesaṃ khandhā saṅkhatā dhātuyo saṅkhātā āyatanāni saṅkhātāni2 gatiyo saṅkhātā uppattiyo saṅkhātā paṭisandhi saṅkhātā bhavā saṅkhātā saṃsārā saṅkhātā vaṭṭā saṅkhātā3 athavā te khandhapariyante ṭhitā dhātupariyante ṭhitā āyatanapariyante ṭhitā gatipariyante ṭhitā uppattipariyante ṭhitā paṭisandhipariyante ṭhitā bhavapariyante ṭhitā saṃsārapariyante ṭhitā vaṭṭapariyante ṭhitā antime bhave ṭhitā antime samussaye ṭhitā antimadehadharā arahanto.
 
'Tesā'yaṃ4 pacchimakoṭi5 carimo'yaṃ samussayo
Jātimaraṇasaṃsāro natthi tesaṃ punabbhavo'ti.
 
Taṃ kāraṇā saṅkhātadhammā vuccanti arahanto khīṇāsavāti. 'Ye ca saṅkhātadhammā se'.
1. Saṅkhata dhammāse-va-ka
2. Āyatanāni saṃkhātā-va-ka - machasaṃ
3. Vaṭṭaṃ saṅkhātā-pa
4. Tesaṃ yāsaṃ - machasaṃ
Tesaṃ sāraṃ-va-ka
Tesaṃ yaṃ-pa
5. Pacchimako-bahusu
 
[BJT Page 78] [\x 78/]
 
''Ye ca sekhā puthu idhāti'': sekhāti kiṃkāraṇā vuccanti sekhā sikkhantīti sekhā. Kiñca sikkhanti: adhisīlampi sikkhanti adhicittampi sikkhanti adhipaññampi sikkhanti. Katamā adhisīlasikkhā: idha bhikkhu sīlavā hoti pātimokkhasaṃvarasaṃvuto viharati ācāragocarasampanno anumattesu vajjesu bhayadassāvī samādāya sikkhati sikkhāpadesu, khuddako'pi sīlakkhandho1 mahanto'pi sīlakkhandho2 sīlaṃ patiṭṭhā ādi caraṇaṃ saṃyamo saṃvaro mukhaṃ pamukhaṃ kusalānaṃ dhammānaṃ samāpattiyā. Ayaṃ adhisīlasikkhā.
 
Katamā adhicittasikkhā: idha bhikkhu vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaṃ savicāraṃ vivekajaṃ pītisukhaṃ paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati. Vitakkavicārānaṃ vūpasamā ajjhattaṃ sampasādanaṃ cetaso ekodibhāvaṃ avitakkaṃ avicāraṃ samādhijaṃ pītisukhaṃ dutiyaṃ jhānaṃ upasampajja viharati, pītiyā ca virāgā upekkhako ca viharati sato ca sampajāno, sukhañca kāyena paṭisaṃvedeti, yaṃ taṃ ariyā ācikkhanti upekkhako satimā sukhavihārīni, tatiyaṃ jhānaṃ upasampajja viharati. Sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā pubbeva somanassadomanassānaṃ atthaṅgamā adukkhaṃ asukhaṃ upekkhāsatipārisuddhiṃ catutthaṃ jhānaṃ upasampajja viharati. Ayaṃ adhicittasikkhā.
 
Katamā adhipaññāsikkhā: idha bhikkhu paññavā hoti udayatthagāminiyā paññāya samannāgato ariyāya nibbedhikāya sammā dukkhakkhayagāminiyā. So idaṃ dukkhanti yathābhūtaṃ pajānāti, ayaṃ dukkhasamudayoti yathābhūtaṃ pajānāti. Ayaṃ dukkhanirodhoti yathābhūtaṃ pajānāti, ayaṃ dukkhanirodhagāminīpaṭipadā'ti yathābhūtaṃ pajānāti, ime āsavāti yathābhūtaṃ pajānāti, ayaṃ āsavasamudayo'ti yathābhūtaṃ pajānāti, ayaṃ āsavanirodhoti yathābhūtaṃ pajānāti, ayaṃ āsavanirodhagāminī paṭipadā'ti yathābhūtaṃ pajānāti. Ayaṃ adhipaññāsikkhā.
 
Imā tisso sikkhāyo āvajjanti sikkhanti, jānantā sikkhanti, passantā sikkhanti, paccavekkhantā sikkhanti cittaṃ adhiṭṭhahantā sikkhanti, saddhāya adhimuccantā sikkhanti, viriyaṃ paggaṇhantā sikkhanti, satiṃ upaṭṭhapentā sikkhanti, cittaṃ samādahantā sikkhanti, paññāya pajānantā sikkhanti, abhiññeyyaṃ abhijānantā sikkhanti, pariññeyyaṃ parijānantā sikkhanti, pahātabbaṃ pajahantā sikkhanti, bhāvetabbaṃ bhāventā sikkhanti, sacchikātabbaṃ sacchikarontā3 sikkhanti, ācaranti samācaranti samādāya vattanti. Taṃkāraṇā vuccanti sekhā. 4
 
Puthū'ti: bahukā. Ete sekhā sotāpannā ca paṭipannā ca sakādāgāmino ca paṭipannā ca anāgāmino ca paṭipannā ca arahanto ca paṭipannā ca.
 
Idhā'ti: imissā diṭṭhiyā imissā khantiyā imissā ruciyā imasmiṃ ādāye imasmiṃ dhamme imasmiṃ vinaye imasmiṃ dhammavinaye imasmiṃ pāvacane imasmiṃ brahmacariye imasmiṃ satthusāsane imasmiṃ attabhāve imasmiṃ manussaloke'ti. ''Ye ca sekhā puthū idha''.
1. Khuddako sīlakkhandho-va-ka - machasaṃ
2. Mahanto sīlakkhandho-va-ka - machasaṃ
3. Sacchikaronto sikkhati - machasaṃ
4. Sekkhā-pana
 
[BJT Page 80] [\x 80/]
 
Tesaṃ me nipako iriyaṃ puṭṭho pabrūhi mārisāti tvaṃ hi1 nipako paṇḍito paññavā buddhimā ñāṇī vibhāvī medhāvī. Tesaṃ saṅkhātadhammānaṃ ca sekhānaṃ ca. Iriyaṃ'ti: cariyaṃ vuttiṃ pavattiṃ ācāraṃ gocaraṃ vihāraṃ paṭipadaṃ puṭṭho'ti: pucchito1 yācito ajjhesito pasādito. Pabrūhīti brūhi2 ācikkhāhi desehi paññāpehi paṭṭhapehi vivarāhi vibhajāhi uttānīkarohi pakāsehi. Mārisāti piyavacanaṃ garuvacanaṃ sagāravasappatissādhivacanametaṃ mārisāti. ''Tesaṃ me nipako iriyaṃ puṭṭho pabrūhi mārisa''
 
Tenāha so brāhmaṇo:
 
'Ye ca saṅkhātadhammā se - ye ca sekhā puthū idha
Tesaṃ me nipako iriyaṃ - puṭṭho pabrūhi mārisā'ti.
 
1-8
 
''Kāmesu nābhigijjheyya - manasā nāvilo siyā
Kusalo sabbadhammānaṃ - sato bhikkhu paribbaje. ''
 
Kāmesu nābhigijjheyyāti: 'kāmā'ti uddānato dve kāmā: vatthukāmā ca kilesakāmā ca. Katame vatthukāmā: manāpikā rūpā manāpikā saddā manāpikā gandhā manāpikā rasā manāpikā phoṭṭhabbā attharaṇā pāpuraṇā dāsidāsā ajeḷakā kukkuṭasūkarā hatthigavāssavaḷavā khettaṃ vatthuṃ hiraññaṃ suvaṇṇaṃ gāmanigamarājadhāniyo raṭṭhaṃ ca janapado ca koso ca koṭṭhāgāranaṃ ca yaṃ kiñci rajanīyaṃ vatthu, vatthukāmā.
 
Api ca atītā kāmā anāgatā kāmā paccuppannā kāmā ajjhattā kāmā bahiddhā kāmā ajjhattabahiddhā kāmā hīnā kāmā majjhimā kāmā paṇītā kāmā āpāyikā kāmā mānusikā kāmā dibbā kāmā paccupaṭṭhitā kāmā nimmitā kāmā paranimmitā kāmā animmitā kāmā pariggahitā kāmā apariggahitā kāmā mamāyitā3 kāmā amamāyitā4 kāmā sabbepi kāmāvacarā dhammā sabbepi rūpāvacarā dhammā sabbepi arūpāvacarā dhammā taṇhāvatthukā taṇhārammaṇā kamanīyaṭṭhena rajanīyaṭṭhena madanīyaṭṭhena* kāmā. Ime vuccanti vatthukāmā.
 
1. Puṭṭhoti puṭṭho pucchito-si, syā
2. Pabrūhīti pabrūhi-si.
3. Mamāyikā - va, ka - machasaṃ.
4. Amamāyikā - va - ka - machasaṃ.
* Ramanīyaṭṭhena anissāraṭṭhenā'ti katthaci adhīka pāṭhā.
 
[BJT Page 82] [\x 82/]
 
Katame kilesakāmā: chando kāmo rāgo kāmo chandarāgo kāmo saṅkappo kāmo rāgo kāmo saṅkapparāgo kāmo, yo kāmesu kāmacchando kāmarāgo kāmanandi kāmataṇhā kāmasineho kāmapipāsā kāmapariḷāho kāmagedho kāmamucchā kāmajjhosānaṃ kāmogho kāmayogo kāmūpādānaṃ kāmacchandanīvaraṇaṃ.
 
2. Addasaṃ kāma, te mūlaṃ - saṃkappā kāma, jāyasi
Na taṃ saṃkappayissāmi - evaṃ kāma, na hehisī ti.
 
Ime vuccanti kilesakāmā.
 
Gedho vuccati taṇhā yo rāgo sārāgo anunayo anurodho nandi nandirāgo cittassa sārāgo icchā mucchā ajjhosānaṃ gedho paḷigedho saṅgo paṅko ejā māyā janikā sañjananī sibbanī jālinī saritā visattikā suttaṃ visaṭā āyūyanī dutiyā paṇidhi bhavanetti vanaṃ vanatho santhavo sineho apekkho paṭibandhu āsā āsiṃsanā āsiṃsitattaṃ rūpāsā saddāsā gandhāsā rasāsā phoṭṭhabbāsā lābhāsā dhanāsā puttāsā jīvitāsā jappā pajappā abhijappā jappanā jappitattaṃ loluppaṃ loluppāyanā loluppāyi tattaṃ pucchañcikatā sādukamyatā adhammarāgo visamalobho nikanti nikāmanā patthanā pihanā samapatthanā kāmataṇhā bhavataṇhā vibhavataṇhā rūpataṇhā arūpataṇhā nirodhataṇhā rūpataṇhā saddataṇhā gandhataṇhā rasataṇhā phoṭṭhabbataṇhā dhammataṇhā ogho yogo gantho upādānaṃ āvaraṇaṃ nīvaraṇaṃ chadanaṃ bandhanaṃ upakkileso anusayo pariyuṭṭhānaṃ latā vevicchaṃ dukkhamūlaṃ dukkhanidānaṃ dukkhappabhavo mārapāso mārabalisaṃ mārāmisaṃ māravisayo māranivāso māragocaro mārabandhanaṃ taṇhānadī taṇhā jālaṃ taṇhāgaddulā taṇhāsamuddo abhijjhā lobho akusalamūlaṃ.
 
Kāmesu nābhigijjheyyāti kilesakāmena vatthukāmena nābhigijjheyya na paḷibuddheyya agiddho assa agathito amucchito anajjhāpanno vītagedho vigatagedho cattagedho vantagedho muttagedho pahīnagedho paṭinissaṭṭhagedho vītarāgo vigatarāgo cattarāgo vantarāgo muttarāgo pahīnarāgo paṭinissaṭṭharāgo nicchāto nibbuto sītībhūto sukhapaṭisaṃvedī brahmabhūtena attanā vihareyyāti. ''Kāmesu nābhigijjheyya''.
 
Manasā nāvilo siyā'ti: mano'ti yaṃ cittaṃ mano mānasaṃ paṇḍaraṃ mano manāyatanaṃ manindriyaṃ viññāṇaṃ viññāṇakkhandho tajjāmanoviññāṇadhātu. Kāyaduccaritena cittaṃ āvilaṃ hoti lulitaṃ eritaṃ ghaṭṭitaṃ calitaṃ bhantaṃ avupasantaṃ vacīduccaritena cittaṃ āvilaṃ hoti lulitaṃ eritaṃ ghaṭṭitaṃ calitaṃ bhantaṃ avupasantaṃ manoduccaritena cittaṃ āvilaṃ hoti lulitaṃ eritaṃ ghaṭṭitaṃ calitaṃ bhantaṃ avupasantaṃ rāgena cittaṃ āvilaṃ hoti lulitaṃ eritaṃ ghaṭṭitaṃ calitaṃ bhantaṃ avupasantaṃ
Dosena cittaṃ āvilaṃ hoti lulitaṃ eritaṃ ghaṭṭitaṃ calitaṃ bhantaṃ avupasantaṃ mohena cittaṃ āvilaṃ hoti lulitaṃ eritaṃ ghaṭṭitaṃ calitaṃ bhantaṃ avupasantaṃ kodhena cittaṃ āvilaṃ hoti lulitaṃ eritaṃ ghaṭṭitaṃ calitaṃ bhantaṃ avupasantaṃ upanāhena cittaṃ āvilaṃ hoti lulitaṃ eritaṃ ghaṭṭitaṃ calitaṃ bhantaṃ avupasantaṃ makkhena cittaṃ āvilaṃ hoti lulitaṃ eritaṃ ghaṭṭitaṃ calitaṃ bhantaṃ avupasantaṃ palāsena cittaṃ āvilaṃ hoti lulitaṃ eritaṃ ghaṭṭitaṃ calitaṃ bhantaṃ avupasantaṃ issāya cittaṃ āvilaṃ hoti lulitaṃ eritaṃ ghaṭṭitaṃ calitaṃ bhantaṃ avupasantaṃ macchariyena cittaṃ āvilaṃ hoti lulitaṃ eritaṃ ghaṭṭitaṃ calitaṃ bhantaṃ avupasantaṃ māyāya cittaṃ āvilaṃ hoti lulitaṃ eritaṃ ghaṭṭitaṃ calitaṃ bhantaṃ avupasantaṃ sāṭheyyena cittaṃ āvilaṃ hoti lulitaṃ eritaṃ ghaṭṭitaṃ calitaṃ bhantaṃ avupasantaṃ thambhena cittaṃ āvilaṃ hoti lulitaṃ eritaṃ ghaṭṭitaṃ calitaṃ bhantaṃ avupasantaṃ sārambhena cittaṃ āvilaṃ hoti lulitaṃ eritaṃ ghaṭṭitaṃ calitaṃ bhantaṃ avupasantaṃ mānena cittaṃ āvilaṃ hoti lulitaṃ eritaṃ ghaṭṭitaṃ calitaṃ bhantaṃ avupasantaṃ atimānena cittaṃ āvilaṃ hoti lulitaṃ eritaṃ ghaṭṭitaṃ calitaṃ bhantaṃ avupasantaṃ madena cittaṃ āvilaṃ hoti lulitaṃ eritaṃ ghaṭṭitaṃ calitaṃ bhantaṃ avupasantaṃ pamādena cittaṃ āvilaṃ hoti lulitaṃ eritaṃ ghaṭṭitaṃ calitaṃ bhantaṃ avupasantaṃ sabbakilesehi cittaṃ āvilaṃ hoti lulitaṃ eritaṃ ghaṭṭitaṃ calitaṃ bhantaṃ avupasantaṃ sabbaduccaritehi cittaṃ āvilaṃ hoti lulitaṃ eritaṃ ghaṭṭitaṃ calitaṃ bhantaṃ avupasantaṃ sabbadarathehi cittaṃ āvilaṃ hoti lulitaṃ eritaṃ ghaṭṭitaṃ calitaṃ bhantaṃ avupasantaṃ
[BJT Page 84] [\x 84/]
 
Sabbapariḷāhehi cittaṃ āvilaṃ hoti lulitaṃ eritaṃ ghaṭṭitaṃ calitaṃ bhantaṃ avupasantaṃ sabbasantāpehi cittaṃ āvilaṃ hoti lulitaṃ eritaṃ ghaṭṭitaṃ calitaṃ bhantaṃ avupasantaṃ sabbākusalāhi cittaṃ āvilaṃ hoti lulitaṃ eritaṃ ghaṭṭitaṃ calitaṃ bhantaṃ avupasantaṃ, manasā nāvilo siyā'ti cittena anāvilo siyā alulito anerito aghaṭṭito (acalito) abhanto vūpasanto āvilakare kilese jaheyya pajaheyya vinodeyya byantīkareyya anabhāvaṃ gameyya āvilakarehi kilesehi ca ārato assa virato paṭivirato nikkhanto nissaṭo vippamutto visaññutto vimariyādīkatena cetasā vihareyyāti ''manasā nāvilo siyā''.
 
Kusalo sabbadhammānanti. ''Sabbe saṅkhārā aniccā''ti kusalo sabbadhammānaṃ, ''sabbe saṅkhārā dukkhā''ti kusalo sabbadhammānaṃ, ''sabbe dhammā anattā'ti kusalo sabbadhammānaṃ, 'avijjāpaccayā saṅkhārā'ti kusalo sabbadhammānaṃ, saṅkhārapaccayā viññāṇa'nti kusalo sabbadhammānaṃ, viññāṇapaccayā nāmarūpanti kusalo sabbadhammānaṃ, nāmarūpapaccayā salāyatananti kusalo sabbadhammānaṃ, 'salāyatanapaccayā phasso'ti kusalo sabbadhammānaṃ, 'phassapaccayā vedanā'ti kusalo sabbadhammānaṃ, 'vedanāpaccayā taṇhā'ti kusalo sabbadhammānaṃ, taṇhāpaccayā upādānanti kusalo sabbadhammānaṃ, 'upādānapaccayā bhavo'ti kusalo sabbadhammānaṃ, 'bhavapaccayā jātī'ti kusalo sabbadhammānaṃ, jātipaccayā jarāmaraṇanti kusalo sabbadhammānaṃ, 'avijjānirodhā saṅkhāranirodho'ti kusalo sabbadhammānaṃ, 'saṅkhāranirodhā viññāṇanirodho'ti kusalo sabbadhammānaṃ, 'viññāṇanirodhā nāmarūpanirodho'ti kusalo sabbadhammānaṃ, 'nāmarūpanirodhā salāyatananirodho'ti kusalo sabbadhammānaṃ, 'salāyatananirodhā phassanirodho'ti kusalo sabbadhammānaṃ, 'phassanirodhā vedanānirodho'ti kusalo sabbadhammānaṃ, 'vedanānirodhā taṇhānirodho'ti kusalo sabbadhammānaṃ, 'taṇhānirodhā upādānanirodho'ti kusalo sabbadhammānaṃ, 'upādānanirodhā bhavanirodho'ti kusalo sabbadhammānaṃ, 'bhavanirodhā jātinirodho'ti kusalo sabbadhammānaṃ, 'jātinirodhā jarāmaraṇanirodho'ti kusalo sabbadhammānaṃ,
 
Idaṃ dukkhanti kusalo sabbadhammānaṃ, ayaṃ dukkhasamudayoti kusalo sabbadhammānaṃ, ayaṃ dukkhanirodhoti kusalo sabbadhammānaṃ, ayaṃ dukkhanirodhagāminīpaṭipadāti kusalo sabbadhammānaṃ,
 
Ime āsavā'ti kusalo sabbadhammānaṃ, ayaṃ āsavasamudayo'ti kusalo sabbadhammānaṃ, ayaṃ āsavanirodho'ti kusalo sabbadhammānaṃ, ayaṃ āsavanirodhagāminīpaṭipadā'ti kusalo sabbadhammānaṃ,
 
Ime dhammā abhiññeyyāti kusalo sabbadhammānaṃ, ime dhammā pariññeyyāti kusalo sabbadhammānaṃ, ime dhammā pahātabbāti kusalo sabbadhammānaṃ, ime dhammā bhāvetabbāti kusalo sabbadhammānaṃ, ime dhammā sacchikātabbāti kusalo sabbadhammānaṃ,
 
Channaṃ phassāyatanānaṃ samudayañca atthaṅgamañca assādañca ādīnavañca nissaraṇañca kusalo sabbadhammānaṃ,
 
Pañcannaṃ upādānakkhandhānaṃ samudayañca atthaṅgamañca assādañca ādīnavañca nissaraṇañca kusalo sabbadhammānaṃ,
 
Catunnaṃ mahābhūtānaṃ samudayañca atthaṅgamañca assādañca ādīnavañca nissaraṇañca kusalo sabbadhammānaṃ, yaṃ kiñci samudayadhammaṃ sabbaṃ taṃ nirodhadhammanti kusalo sabbadhammānaṃ, evampi kusalo sabbadhammānaṃ.
 
Athavā aniccato kusalo sabbadhammānaṃ, dukkhato kusalo sabbadhammānaṃ, rogato kusalo sabbadhammānaṃ, sallato kusalo sabbadhammānaṃ, aghato kusalo sabbadhammānaṃ, ābādhato kusalo sabbadhammānaṃ, parato kusalo sabbadhammānaṃ, palokato kusalo sabbadhammānaṃ, ītito kusalo sabbadhammānaṃ, upaddavato kusalo sabbadhammānaṃ, bhayato kusalo sabbadhammānaṃ, upasaggato kusalo sabbadhammānaṃ, calato kusalo sabbadhammānaṃ, pabhaṅguto kusalo sabbadhammānaṃ, addhuvato kusalo sabbadhammānaṃ, atāṇato kusalo sabbadhammānaṃ, alenato kusalo sabbadhammānaṃ, asaraṇato kusalo sabbadhammānaṃ, asaraṇībhūtato kusalo sabbadhammānaṃ, rittato kusalo sabbadhammānaṃ, tucchato kusalo sabbadhammānaṃ, suññato kusalo sabbadhammānaṃ, anattato kusalo sabbadhammānaṃ, ādīnavato kusalo sabbadhammānaṃ, vipariṇāmadhammato kusalo sabbadhammānaṃ, asārakato kusalo sabbadhammānaṃ, aghamūlato kusalo sabbadhammānaṃ, vadhakato kusalo sabbadhammānaṃ, vibhavato kusalo sabbadhammānaṃ, sāsavato kusalo sabbadhammānaṃ, saṃkhatato kusalo sabbadhammānaṃ, mārāmisato kusalo sabbadhammānaṃ, jātidhammato kusalo sabbadhammānaṃ, jarādhammato kusalo sabbadhammānaṃ, vyādhidhammato kusalo sabbadhammānaṃ, maraṇato kusalo sabbadhammānaṃ, sokaparidevadukkhadomanassupāyāsadhammato kusalo sabbadhammānaṃ, saṃkilesikadhammato kusalo sabbadhammānaṃ, samudayato kusalo sabbadhammānaṃ, atthaṃgamato kusalo sabbadhammānaṃ, assādato kusalo sabbadhammānaṃ, ādīnavato kusalo sabbadhammānaṃ, nissaraṇato kusalo sabbadhammānaṃ, evampi kusalo sabbadhammānaṃ.
 
Athavā khandhakusalo sabbadhammānaṃ, dhātukusalo sabbadhammānaṃ, āyatanakusalo sabbadhammānaṃ, paṭiccasamuppādakusalo sabbadhammānaṃ, satipaṭṭhānakusalo sabbadhammānaṃ, sammappadhānakusalo sabbadhammānaṃ, iddhipādakusalo sabbadhammānaṃ, indriyakusalo sabbadhammānaṃ, balakusalo sabbadhammānaṃ, bojjhaṅgakusalo sabbadhammānaṃ, maggakusalo sabbadhammānaṃ, phalakusalo sabbadhammānaṃ, nibbānakusalo sabbadhammānaṃ, evampi kusalo sabbadhammānaṃ,
[BJT Page 86] [\x 86/]
 
Atha vā sabbadhammā vuccanti dvādasāyatanāni. Cakkhuṃ ceva rūpā ca sotā ca saddā ca ghānaṃ ca gandhā ca jivhā ca rasā ca kāyo ca phoṭṭhabbā ca mano ca dhammā ca. Yato ca kho ajjhattikabāhiresu āyatanesu chandarāgo pahīno ca hoti ucchinnamūlo tālavatthukato anabhāvakato1 āyatiṃ anuppādadhammo, ettāvatāpi kusalo sabbadhammānanti 'kusalo sabbadhammānaṃ'.
 
Sato bhikkhu paribbaje ti: 'sato'ti catūhi kāreṇehi sato: kāye kāyānupassanāsatipaṭṭhānaṃ bhāvento sato, vedanāsu vedanānupassanāsatipaṭṭhānaṃ bhāvento sato, citte cittānupassanāsatipaṭṭhānaṃ bhāvento sato, dhammesu dhammānupassanāsatipaṭṭhānaṃ bhāvento sato.
 
Aparehi'pi catūhi kāraṇehi sato: asatiparivajjanāya sato, satikaraṇīyānaṃ dhammānaṃ katattā sato, satipaṭipakkhānaṃ2 dhammānaṃ hatattā sato, satinimittānaṃ dhammānaṃ apammuṭṭhattā sato.
 
Aparehi'pi catūhi kāraṇehi sato: satiyā samannāgato sato, satiyā vasittā sato, satiyā pāguññena samannāgatattā sato, satiyā apaccorohaṇatāya3 sato.
 
Aparehi'pi catūhi kāraṇehi sato: sattattā sato, santattā sato, samitattā sato, santadhammasamannāgatattā sato, buddhānussatiyā sato, dhammānussatiyā sato, saṅghānussatiyā sato, sīlānussatiyā sato, cāgānussatiyā sato, devatānussatiyā sato, ānāpānasatiyā4 sato, maraṇasatiyā sato, kāyagatāsatiyā sato, upasamānussatiyā sato. Yā sati anussati patissati sati saraṇatā dhāraṇatā apilāpanatā asammussanatā sati satindriyaṃ satibalaṃ sammāsati satisambojjhaṅgo ekāyanamaggo. Ayaṃ vuccati sati. Imāya satiyā upeto hoti samupeto upagato samupagato uppanno samuppanno5 samannāgato ayaṃ vuccati sato.
 
1. Anabhāvaṃgato-ca-ka-
2. Satiparibandhānaṃ-pa - machasaṃ
Satipaṭipandhānaṃ-va-ka
3. Apaccorohaṇattā-pana
4. Ānāpānassatiyā - machasaṃ
5. Sampanno-va-ka
 
[BJT Page 88] [\x 88/]
 
Bhikkhūti sattannaṃ dhammānaṃ bhinnattā bhikkhu: sakkāyadiṭṭhi bhinnā, hoti, vicikicchā bhinnā hoti, sīlabbataparāmāso bhinno hoti, rāgo bhinno hoti, doso bhinno hoti, moho bhinno hoti, māno bhinno hoti, bhinnā honti pāpakā akusalā dhammā saṃkilesikā ponobhavikā sadarā dukkhavipākā āyatiṃ jātijarāmaraṇīyā.
 
3. ''Pajjena katena1 attanā - (sabhiyāti bhagavā)
Parinibbānagato vitiṇṇakaṅkho
Vibhavañca bhavañca vippahāya
Vusitavā khīṇapunabbhavo2 sa bhikkhū''ti sato bhikkhu
 
Sato bhikkhu paribbaje ti sato bhikkhu paribbaje: sato gaccheyya, sato tiṭṭheyya, sato nisīdeyya, sato seyyaṃ kappeyya, sato abhikkameyya, sato paṭikkameyya, sato ālokeyya, sato vilokeyya, sato sammiñjeyya, 3 sato pasāreyya, sato saṅghāṭipattacīvaraṃ dhāreyya, sato careyya, vihareyya irīyeyya vatteyya pāleyya yapeyya yāpeyyā'ti ''sato bhikkhu paribbaje'' tenāha bhagavā:
 
Kāmesu nābhigijjheyya - manasā nāvilo siyā
Kusalo sabbadhammānaṃ - sato bhikkhu paribbaje'ti.
 
Saha gāthāpariyosānā ye te brāhmaṇena saddhiṃ ekacchandā ekapayogā ekādhippāyā ekavāsanavāsitā tesaṃ anekapāṇasahassānaṃ virajaṃ vītamalaṃ dhammacakkhuṃ udapādi, yaṃ kiñci samudayadhammaṃ sabbaṃ taṃ nirodhadhammanti. Tassa ca pana brāhmaṇassa anupādāya āsavehi cittaṃ vimucci. Saha arahattappattā ajinajaṭāvākacīratidaṇḍakamaṇḍalukesā ca massu ca antarahitā, ajito4 bhaṇḍukāsāyavatthavasano saṅghāṭivattacīvaradharo anvatthapaṭipattiyā pañjaliko bhagavantaṃ namassamāno nisinno hoti: satthā me bhante, bhagavā sāvako 'hamasmīti.
 
Ajita suttaniddeso samatto.
 
1. Pajjotakatena, -sī.
2. Tiṇṇapunabbhavo, -sī.
3. Samiñjeyya. -Machasaṃ
4. Ajito-syā, machasaṃ udānaṃ
 
[BJT Page 90] [\x 90/]
 
2. Tissametteyya suttaniddeso
 
2-1 Ko'dha santusito loke (iccāyasmā tissametteyyo)
Kassa no santi iñjitā
Ko (ubhantamabhiññāya)
Majjhe mantā na lippati
Kaṃ brūsi mahāpuriso'ti
Ko'dha sibbanimaccagā.
 
Ko'dha santusito loke'ti: ko loke tuṭṭho santuṭṭho attamano paripuṇṇasaṃkappoti 'kodha santusito loke'.
 
Iccāyasmā tissametteyyo'ti: 'iccā'ti padasandhi padasaṃsaggo padapāripūri akkharasamavāyo byañjanasiliṭṭhatā padānupubbatā. Nāmetaṃ iccā'ti. Āyasmā'ti, piyavacanaṃ garuvacanaṃ sagāravasappatissādhivacanametaṃ 'āyasmā'ti. Tisso'ti tassa brāhmaṇassa nāmaṃ saṅkhā1 samaññā paññatti vohāro nāmaṃ nāmakammaṃ nāmadheyyaṃ nirutti byañjanaṃ abhilāpo. Metteyyo'ti tassa brāhmaṇassa gottaṃ saṅkhā1 samaññā paññatti vohāro'ti 'iccāyasmā tissametteyyo. '
 
Kassa no santi iñjitāti: taṇhiñjitaṃ diṭṭhiñjitaṃ māniñjitaṃ kilesiñjitaṃ kāmiñjitaṃ. Kassime iñjitā natthi, na santi na saṃvijjanti nupalabbhanti, pahīnā samucchinnā vūpasannā paṭippassaddhā abhabbuppattikā ñāṇagginā daḍḍhā'ti ''kassa no santi iñjitā. ''
 
Ko ubhantamabhiññāyā'ti: ko ubho ante abhiññāya jānitvā tulayitvā tīrayitvā vibhāvayitvā vibhūtaṃ katvā'ti 'ko ubhantamabhiññāya'.
 
Majjhe mantā na lippatī'ti: majjhe mantāya na lippati alitto anupalitto nikkhanto nissaṭo vippamutto visaññutto vimariyādīkatena cetasā viharatī ti, 'majjhe mantā na lippati'.
 
Kaṃ brūsi mahāpurisotīti: mahāpuriso aggapuriso seṭṭhapuriso viseṭṭhapuriso pāmokkhapuriso uttamapuriso padhānapuriso pavarapuriso'ti. Kaṃ brūsī: kaṃ kathesi kaṃ maññasi kaṃ bhaṇasi kaṃ passasi kaṃ voharasīti. 'Kaṃ brūsi mahāpuriso'ti.
 
1. Saṅkhyāṇa-pana
 
[BJT Page 92] [\x 92/]
 
Ko'dha sibbanimaccagā'ti ko idha sibbaniṃ taṇhaṃ accagā1 upaccagā atikkanto samatikkanto vītivatto'ti. Kodha sibbanimaccagā'.
 
Tenāha so brāhmaṇo:
 
''Ko'dha santusito loke (iccāyasmā tissametteyyo)
Kassa no santi iñjitā
Ko ubhantamabhiññāya
Majjhe mantā na lippati,
Kaṃ brūsi mahāpuriso'ti
Ko'dha sibbanimaccagā''ti.
 
2-2
 
Kāmesu brahmacariyavā (metteyyāti bhagavā)
Vītataṇho sadā sato
Saṅkhāya nibbuto bhikkhu
Tassa no santi iñjitā.
 
Kāmesu brahmacariyavā'ti: 'kāmā'ti uddānato dve kāmā vatthukāmā ca kilesakāmā ca. Katame vatthukāmā: manāpikā rūpā manāpikā saddā manāpikā gandhā manāpikā rasā manāpikā phoṭṭhabbā attharaṇā pāpuraṇā dāsidāsā ajeḷakā kukkuṭasūkarā hatthigavāssavaḷavā khettaṃ vatthuṃ hiraññaṃ suvaṇṇaṃ gāmanigamarājadhāniyo raṭṭhaṃ ca janapado ca koso ca koṭṭhāgāranaṃ ca yaṃ kiñci rajanīyaṃ vatthu, vatthukāmā.
 
Api ca atītā kāmā anāgatā kāmā paccuppannā kāmā ajjhattā kāmā bahiddhā kāmā ajjhattabahiddhā kāmā hīnā kāmā majjhimā kāmā paṇītā kāmā āpāyikā kāmā mānusikā kāmā dibbā kāmā paccupaṭṭhitā kāmā nimmitā kāmā paranimmitā kāmā animmitā kāmā pariggahitā kāmā apariggahitā kāmā mamāyitā3 kāmā amamāyitā4 kāmā sabbepi kāmāvacarā dhammā sabbepi rūpāvacarā dhammā sabbepi arūpāvacarā dhammā taṇhāvatthukā taṇhārammaṇā kamanīyaṭṭhena rajanīyaṭṭhena madanīyaṭṭhena* kāmā. Ime vuccanti vatthukāmā.
 
3. Mamāyikā - va, ka - machasaṃ.
4. Amamāyikā - va - ka - machasaṃ.
* Ramanīyaṭṭhena anissāraṭṭhenā'ti katthaci adhīka pāṭhā.
 
Katame kilesakāmā: chando kāmo rāgo kāmo chandarāgo kāmo saṅkappo kāmo rāgo kāmo saṅkapparāgo kāmo, yo kāmesu kāmacchando kāmarāgo kāmanandi kāmataṇhā kāmasineho kāmapipāsā kāmapariḷāho kāmagedho kāmamucchā kāmajjhosānaṃ kāmogho kāmayogo kāmūpādānaṃ kāmacchandanīvaraṇaṃ.
 
2. Addasaṃ kāma, te mūlaṃ - saṃkappā kāma, jāyasi
Na taṃ saṃkappayissāmi - evaṃ kāma, na hehisī ti.
 
Ime vuccanti kilesakāmā.
 
Brahmacariyavā'ti 'brahmacariyaṃ' vuccati asaddhammasamāpattiyā ārati virati paṭivirati veramaṇī akiriyā akaraṇaṃ anajjhāpatti (velā-anatikkamo). Api ca nippariyāyena brahmacariyaṃ vuccati ariyo aṭṭhaṅgiko maggo, seyyathīdaṃ2 sammādiṭṭhi sammāsaṅkappo sammāvācā sammākammanto sammāājīvo sammāvāyāmo sammāsati sammāsamādhi. Yo iminā ariyena aṭṭhaṅgikena maggena upeto samupeto upagato samupagato3 uppanno samuppanno samannāgato, so vuccati brahmacariyavā. Yathā ca dhanena dhanavā'ti vuccati, bhogena 'bhogavā'ti vuccati, yasena 'yasavā'ti vuccati, sippena ('sippavā'ti) vuccati, sīlena 'sīlavā'ti vuccati, viriyena 'viriyavā'ti vuccati, paññāya 'paññavā'ti vuccati vijjāya 'vijjavā'ti, vuccati, evameva yo iminā ariyena aṭṭhaṅgikena maggena upeto samupeto upagato samupagato uppanno samuppanno samannāgato so vuccati brahmacariyavāti 'kāmesu brahmacariyavā. '
 
1. Ajjhaṅgā - machasaṃ
2. Seyyathīdaṃ - machasaṃ
3. Upāgato samupāgato - pu
 
[BJT Page 94] [\x 94/]
 
Metteyyāti bhagavā taṃ brāhmaṇaṃ gottena ālapati.
Bhagavā'ti gāravādhivacanametaṃ:
Apica, bhaggarāgoti bhagavā: bhaggadosoti bhagavā: bhaggamohoti bhagavā: bhaggamānoti bhagavā: bhaggadiṭṭhīti bhagavā: bhaggakaṇṭakoti bhagavā: bhaggakilesoti bhagavā: bhaji vibhaji pavibhaji dhammaratananti bhagavā: bhavānaṃ antakaroti bhagavā: bhāvitakāyo bhāvitasīlo bhāvitacitto bhāvitapaññoti bhagavā: bhaji vā bhagavā araññe vanapatthāni pantāni senāsanāni appasaddāni appanigghosāni vijanavātāni manussarāhaseyyakāni paṭisallānasāruppānīti bhagavā: bhāgī vā bhagavā cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārānanti bhagavā: bhāgī vā bhagavā attharasassa dhammarasassa vimuttirasassa adhisīlassa adhicittassa adhipaññāyāti bhagavā.
 
Bhāgī vā bhagavā catunnaṃ jhānānaṃ catunnaṃ appamaññānaṃ catunnaṃ arūpasamāpattīnanti bhagavā, bhāgī vā bhagavā aṭṭhannaṃ vimokkhānaṃ aṭṭhannaṃ abhibhāyatanānaṃ navannaṃ anupubbavihārasamāpattīnanti bhagavā: bhāgī vā bhagavā dasannaṃ saññābhāvanānaṃ dasannaṃ kasiṇasamāpattīnaṃ, ānāpānasatisamādhissa asubhasamāpattiyāti bhagavā, bhāgī vā bhagavā catunnaṃ satipaṭṭhānānaṃ catunnaṃ sammappadhānānaṃ catunnaṃ iddhipādānaṃ pañcannaṃ indriyānaṃ pañcannaṃ balānaṃ sattannaṃ bojjhaṅgānaṃ ariyassa aṭṭhaṅgikassa maggassāti bhagavā: bhāgī vā bhagavā dasannaṃ tathāgatabalānaṃ catunnaṃ vesārajjānaṃ catunnaṃ paṭisambhidānaṃ channaṃ abhiññānaṃ channaṃ buddhadhammānanti bhagavā: bhagavāti netaṃ nāmaṃ mātarā kataṃ, na pitarā kataṃ, na bhātarā kataṃ, na bhaginiyā kataṃ, na mittāmaccehi kataṃ, na ñātisālohitehi kataṃ, na samaṇabrāhmaṇehi kataṃ, na devatāhi kataṃ, vimokkhantikametaṃ buddhānaṃ bhagavantānaṃ bodhiyā mūle saha sabbaññutañāṇassa paṭilābhā sacchikā paññatti yadidaṃ bhagavāti 'metteyyāti bhagavā. '
 
Vītataṇho sadā sato'ti 'taṇhā'ti rūpataṇhā saddataṇhā gandhataṇhā rasataṇhā phoṭṭhabbataṇhā dhammataṇhā yassesā taṇhā pahīnā samucchinnā vūpasannā paṭippassaddhā1 abhabbuppattiyā ñāṇagginā daḍḍhā, so vuccati vītataṇho vigatataṇho cattataṇho vantataṇho muttataṇho pahīnataṇho paṭinissaṭṭhataṇho vītarāgo vigatarāgo cattarāgo vantarāgo muttarāgo pahīnarāgo paṭinissaṭṭharāgo vicchāto nibbuto sītībhūto sukhapaṭisaṃvedī2 brahmabhūtena attanā viharati. Sadā'ti sadā sabbadā sabbakālaṃ niccakālaṃ dhuvakālaṃ satataṃ samitaṃ abbokiṇṇaṃ poṅkhānupoṅkhaṃ3 udakomikājātaṃ4 avīcisantatisahitaṃ phussitaṃ5 purebhattaṃ pacchābhattaṃ purimaṃ yāmaṃ' majjhimaṃ yāmaṃ pacchimaṃ yāmaṃ kāḷe juṇhe vasse hemante gimhe purime vayokhandhe majjhime vayokhandhe pacchime vayokhandhe.
. 8Sato'ti catūhi kāraṇehi sato: kāye kāyānupassanāsatipaṭṭhānaṃ bhāvento sato vedanāsu vedanānupassanāsatipaṭṭhānaṃ bhāvento sato, citte cittānupassanāsatipaṭṭhānaṃ bhāvento sato, dhammesu dhammānupassanāsatipaṭṭhānaṃ bhāvento sato aparehipi catūhi kāraṇehi sato: asati parivajjanāya sato: satikaraṇīyānañca dhammānaṃ katattā sato: satipaṭipakkhānaṃ dhammānaṃ hatattā sato: satinimittānaṃ dhammānaṃ asammuṭṭhattā sato. Aparehipi catūhi kāraṇehi sato: satiyā samannāgatattā sato: satiyā vasitattā sato: satiyā pāguññatāya sato: satiyā apaccoropanatāya sato. Aparehipi catūhi kāraṇehi sato: satattā sato: santattā sato: samitattā sato: santadhammasamannāgatattā sato. Buddhānussatiyā sato: dhammānussatiyā sato: saṅghānussatiyā sato: sīlānussatiyā sato: cāgānussatiyā sato: devatānussatiyā sato: ānāpānasatiyā sato: maraṇānussatiyā sato: kāyagatāsatiyā sato: upasamānussatiyā satoti. Yā sati anussati paṭissati sati saraṇatā dhāraṇatā apilāpanatā asammussanatā sati satindriyaṃ satibalaṃ sammāsati satisambojjhaṅgo ekāyanamaggo, ayaṃ vuccati sati. Iminā sati upeto hoti samupeto upagato samupagato uppanno samuppanno samannāgato. So vuccati sato'ti 'vītataṇho sadā sato'.
. 8
Saṅkhāya nibbuto bhikkhū'ti: 'saṅkhā' vuccati ñāṇaṃ, yā paññā pajānanā vicayo pavicayo dhammavicayo sallakkhaṇā upalakkhaṇā paccupalakkhaṇā paṇḍiccaṃ kosallaṃ nepuññaṃ vebhavyā cintā upaparikkhā bhūri medhā pariṇāyikā vipassanā sampajaññaṃ patodo paññā paññindriyaṃ paññābalaṃ paññāsatthaṃ paññāpāsādo paññāāloko paññāobhāso paññāpajjoto paññāpāsādo paññāāloko paññāobhāso paññāpajjoto paññāratanaṃ amoho dhammavicayo sammādiṭṭhi.
 
Saṅkhāyāti saṅkhāya jānitvā tulayitvā tīrayitvā vibhāvayitvā vibhūtaṃ katvā, 'sabbe saṅkhārā aniccā'ti saṅkhāya jānitvā tulayitvā tīrayitvā vibhāvayitvā vibhūtaṃ katvā, 'sabbe saṅkhārā dukkhā'ti saṅkhāya jānitvā tulayitvā tīrayitvā vibhāvayitvā vibhūtaṃ katvā, 'sabbe dhammā anattā'ti saṅkhāya jānitvā tulayitvā tīrayitvā vibhāvayitvā vibhūtaṃ katvā, 'avijjāpaccayā saṅkhārā'ti saṅkhāya jānitvā tulayitvā tīrayitvā vibhāvayitvā vibhūtaṃ katvā, ---pe---
'Yaṃ kiñci samudayadhammaṃ sabbaṃ taṃ nirodhadhamma'nti saṅkhāya jānitvā tulayitvā tīrayitvā vibhāvayitvā vibhūtaṃ katvā.
 
1. Paṭipassaddhā - machasaṃ
2. Sukhappaṭisaṃvedī - machasaṃ
3. Pokhānupokhaṃ - syā
4. Udakūmikajātaṃ - machasaṃ
5. Phassitaṃ - machasaṃ, phusitaṃ - syā
6. Purimayāma - machasaṃ
7. Bhāvitattā - sī
 
[BJT Page 96] [\x 96/]
 
Atha vā aniccato saṅkhāya jānitvā tulayitvā tīrayitvā vibhāvayitvā vibhūtaṃ katvā. Dukkhato saṅkhāya jānitvā tulayitvā tīrayitvā vibhāvayitvā vibhūtaṃ katvā. Rogato saṅkhāya jānitvā tulayitvā tīrayitvā vibhāvayitvā vibhūtaṃ katvā. Gaṇḍato saṅkhāya jānitvā tulayitvā tīrayitvā vibhāvayitvā vibhūtaṃ katvā. Sallato saṅkhāya jānitvā tulayitvā tīrayitvā vibhāvayitvā vibhūtaṃ katvā. Nissaraṇato saṅkhāya jānitvā tulayitvā tīrayitvā vibhāvayitvā vibhūtaṃ katvā. . 6Nibbuto'ti rāgassa nibbāpitattā nibbuto, dosassa nibbāpitattā nibbuto, mohassa nibbāpitattā nibbuto, dosassa nibbāpitattā nibbuto, mohassa nibbāpitattā nibbuto, kodhassa nibbāpitattā nibbuto, upanāhassa nibbāpitattā nibbuto, makkhassa nibbāpitattā nibbuto, paḷāsassa nibbāpitattā nibbuto, issāya nibbāpitattā nibbuto, macchariyassa nibbāpitattā nibbuto, māyāya nibbāpitattā nibbuto, sāṭheyyassa nibbāpitattā nibbuto, thambhassa nibbāpitattā nibbuto, sārambhassa nibbāpitattā nibbuto, mānassa nibbāpitattā nibbuto, atimānassa nibbāpitattā nibbuto, madassa nibbāpitattā nibbuto, pamādassa nibbāpitattā nibbuto, sabbakilesānaṃ nibbāpitattā nibbuto, sabbaduccaritānaṃ nibbāpitattā nibbuto, sabbadarathānaṃ nibbāpitattā nibbuto, sabbapariḷāhānaṃ nibbāpitattā nibbuto, sabbasantāpānaṃ nibbāpitattā nibbuto, sabbākusalābhisaṅkhārānaṃ nibbāpitattā nibbuto.
 
('Bhikkhū'ti) sattannaṃ dhammānaṃ bhinnattā bhikkhu: sakkāyadiṭṭhi bhinnā hoti, vicikicchā bhinnā hoti, sīlabbataparāmāso bhinno hoti, rāgo bhinno hoti, doso bhinno hoti, moho bhinno hoti, māno bhinno hoti, bhinnāssa honti pāpakā akusalā dhammā saṃkilesikā ponobhavikā sadarā dukkhavipākā āyatiṃ jātijarāmaraṇīyā.
 
''Pajjena katena attanā (sabhiyāti bhagavā)
Parinibbānagato vitiṇṇakaṅkho
Vibhavaṃ tvaṃ ca vippahāya
Vusitvā khīṇapunabbhavo sa bhikkhū''ti
'Saṅkhāya nibbuto bhikkhu. '
 
Tassa no santi iñjitāti 'tassā'ti arahato khīṇāsavassa. Iñjitā'ti taṇhiñjitaṃ diṭṭhiñjitaṃ māniñjitaṃ kilesiñjitaṃ kāmiñjitaṃ, tassime iñjitā natthi, na santi, na saṃvijjanti, nūpalabbhanti, pahīnā samucchinnā vūpasannā paṭippassaddhā abhabbuppattikā ñāṇagginā daḍḍhā'ti 'tassa no santi iñjitā'.
 
Tenāha bhagavā:
 
''Kāmesu brahmacariyavā (metteyyāti bhagavā)
Vītataṇho sadā sato,
Saṅkhāya nibbuto bhikkhu
Tassa no santi iñjitā''ti.
 
2-3
 
So ubhantamabhiññāya
Majjhe mantā na lippati
Taṃ brūmi mahāpuriso'ti
So' dha1 sibbanimaccagā.
 
So ubhantamabhiññāya majjhe mantā na lippatīti: 'antā'ti dve antā: phasso eko anto, phassasamudayo dutiyo anto, phassanirodho majjhe. Atītaṃ eko anto, anāgataṃ dutiyo anto, paccuppannaṃ majjhe. Sukhā vedanā eko anto, dukkhā vedanā dutiyo anto, adukkhamasukhā vedanā majjhe. Nāmaṃ eko anto, rūpaṃ dutiyo anto, viññāṇaṃ majjhe. Cha ajjhattikāni āyatanāni eko anto, cha bāhirāni āyatanāni dutiyo anto, viññāṇaṃ majjhe. Sakkāyo eko anto, sakkāyasamudayo dutiyo anto, sakkāyanirodho majjhe. Mantā vuccati paññā ''yā paññā pajānanā vicayo pavicayo dhammavicayo sallakkhaṇā upalakkhaṇā paccupalakkhaṇā paṇḍiccaṃ kosallaṃ nepuññaṃ vebhavyā cintā upaparikkhā bhūri medhā pariṇāyikā vipassanā sampajaññaṃ patodo paññā paññindriyaṃ paññābalaṃ paññāsatthaṃ paññāpāsādo paññāāloko paññāobhāso paññāpajjoto paññāpāsādo paññāāloko paññāobhāso paññāpajjoto paññāratanaṃ amoho dhammavicayo sammādiṭṭhi. ''
 
1. So idha - ma. Cha. Saṃ
 
[BJT Page 98] [\x 98/]
 
Lepā'ti dve lepā: taṇhālepo ca, diṭṭhilepo ca. Katamo taṇhālepo: . 7Yāvatā taṇhāsaṅkhātena sīmakataṃ mariyādīkataṃ1 odhikataṃ pariyantakataṃ pariggahitaṃ mamāyitaṃ, idaṃ mama, etaṃ mama, ettakaṃ mama, ettāvatā mama rūpā saddā gandhā rasā phoṭṭhabbā attharaṇā pāpuraṇā dāsidāsā ajeḷakā kukkuṭasūkarā hatthigavāssavaḷavā khettaṃ vatthuṃ hiraññaṃ suvaṇṇaṃ gāmanigamarājadhāniyo2 raṭṭhaṃ ca janapado ca koso ca koṭṭhāgāraṃ ca kevalampi mahāpaṭhaviṃ taṇhāvasena mamāyati. Yāvatā aṭṭhasatataṇhāvicaritaṃ, ayaṃ taṇhālepo. Katamo diṭṭhilepo: vīsativatthukā sakkāyadiṭṭhi, dasavatthukā micchādiṭṭhi, dasavatthukā antaggāhikā diṭṭhi, yā evarūpā diṭṭhi diṭṭhigataṃ diṭṭhigahaṇaṃ diṭṭhikantāro diṭṭhivisūkāyikaṃ diṭṭhivipphanditaṃ diṭṭhisaṃyojanaṃ gāho paṭiggāho abhiniveso parāmāso kummaggo micchāpatho micchattaṃ titthāyatanaṃ vipariyesagāho viparītagāho3 viparītagāho vipallāsagāho micchāgāho ayāthāvatasmiṃ yāthāvatanti gāho yāvatā dvāsaṭṭhidiṭṭhigatāni, ayaṃ diṭṭhilepo.
. 7
So ubhantamabhiññāya majjhe mantā na lippatī'ti so ubho ca ante majjhañca mantāya abhiññāya jānitvā tulayitvā tīrayitvā vibhāvayitvā vibhūtaṃ katvā, na lippati na palippati na upalippati alitto asaṃlitto anupalitto nikkhanto nissaṭo vippamutto visaṃyutto vimariyādīkatena cetasā viharatīti. 'So ubhantamabhiññāya majjhe mantā na lippati'.
 
Taṃ brūmi mahāpuriso'ti mahāpuriso aggapuriso seṭṭhapuriso viseṭṭhapuriso pāmokkhapuriso uttamapuriso pavarapuriso'ti, taṃ brūmi taṃ kathemi taṃ bhaṇāmi taṃ dīpemi taṃ voharāmi. Āyasmā sāriputto bhagavantaṃ etadavoca: ''mahāpuriso mahāpuriso'ti bhante, vuccati. Kittāvatā nu kho bhante mahāpuriso hotī''ti ''vimuttacittattā khvāhaṃ sāriputta mahāpuriso'ti vadāmi.
 
1. Mariyādītaṃ - machasaṃ natthi
2. Gāmanigamanagarajanapadarājadhāniyo-pana
3. Vipariyāsaggāho - machasaṃ
 
[BJT Page 100] [\x 100/]
 
Avimuttacittattā1 no mahāpuriso'ti vadāmi. Kathaṃ ca sāriputta, vimuttacitto hoti: idha sāriputta, bhikkhu ajjhattaṃ kāye kāyānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaṃ, tassa kāye kāyānupassino viharato cittaṃ virajjati vimuccati anupādāya āsavehi. Vedanāsu vedanānupassino viharato cittaṃ virajjati vimuccati anupādāya āsavehi. Citte cittānupassino viharato cittaṃ virajjati vimuccati anupādāya āsavehi. Dhammesu dhammānupassino viharato cittaṃ virajjati vimuccati anupādāya āsavehi. Evaṃ kho sāriputta, vimuttacitto hoti. Vimuttacittattā khvāhaṃ sāriputta, mahāpurisoti vadāmi. Avimuttacittattā no mahāpuriso'ti vadāmīti. [A] taṃ brūmi mahāpuriso'ti.
 
Sodha sibbanimaccagā'ti 'sibbanī vuccati taṇhā. ''Yo rāgo sārāgo anunayo anurodho nandi nandirāgo cittassa sārāgo icchā mucchā ajjhosānaṃ gedho paḷigedho saṅgo paṅko ejā māyā janikā sañjanikā sañjaninī sibbanī jālinī saritā visattikā suttaṃ visaṭā āyūhanī dutiyā paṇidhi bhavanetti vanaṃ vanatho santhavo sneho apekkho paṭibandhu āsā āsiṃsanā āsiṃsitattaṃ, rūpāsā saddāsā gandhāsā rasāsā phoṭṭhabbāsā lābhāsā dhanāsā puttāsā jīvitāsā, jappā pajappā abhijappā jappanā jappitattaṃ loluppaṃ loluppāyanā loluppāyitattaṃ pucchiñcikatā sādukamyatā, adhammarāgo visamalobho nikanti nikāmanā patthanā pihanā sampatthanā, kāmataṇhā bhavataṇhā vibhavataṇhā rūpataṇhā arūpataṇhā nirodhataṇhā, rūpataṇhā saddataṇhā gandhataṇhā rasataṇhā phoṭṭhabbataṇhā dhammataṇhā, ogho yogo gantho upādānaṃ āvaraṇaṃ nīvaraṇaṃ chadanaṃ bandhanaṃ upakkileso anusayo pariyuṭṭhānaṃ latā vevicchaṃ, dukkhamūlaṃ dukkhanidānaṃ dukkhappabhavo mārapāso mārabalisaṃ māravisayo taṇhānadī taṇhājālaṃ taṇhāgaddulaṃ taṇhāsamuddo, abhijjhā lobho akusalamūlaṃ. ''. 1
Yassesā sibbanī taṇhā pahīnā samucchinnā vūpasannā paṭippassaddhā abhabbuppattikā ñāṇagginā daḍḍhā, so sibbaniṃ taṇhā accagā upaccagā atikkanto samatikkanto vītivattoti' sodha sibbanimaccagā. '
 
Tenāha bhagavā:
 
''So ubhantamabhiññāya
Majjhe mattā na lippati
Taṃ brūmi mahāpuriso'ti
So'dha sibbanimaccagā''ti.
 
Saha gāthāpariyosānā ye te brāhmaṇena saddhiṃ ekacchandā ekapayogo ekādhippāyā ekavāsanavāsitā, 2 tesaṃ anekapāṇasahassānaṃ virajaṃ vītamalaṃ dhammacakkhuṃ udapādi. 'Yaṃ kiñci samudayadhammaṃ sabbaṃ taṃ nirodhadhamma'nti. Tassa brāhmaṇassa anupādāya āsavehi cittaṃ vimucci. Saha arahattappattā ajinajaṭāvākacīratidaṇḍakamaṇḍalu kesā ca massu ca antarahitā. Bhaṇḍu kāsāyavatthavasano saṅghāṭipattacīvaradharo anavatthapaṭipattiyā pañjaliko bhagavantaṃ namassamāno nisinno hoti: 'satthā me bhante bhagavā sāvako' hama'smīti.
 
Tissametteyya suttaniddeso samatto.
 
1. Adhimuttacittā - pana
2. Ekavāsanā vāsitā - pana
[A.] Satipaṭṭhānasaṃyutta - nālakavagga - mahā purisaputta
 
[BJT Page 102] [\x 102/]
 
3. Puṇṇaka suttaniddeso.
 
3-1
 
Anejaṃ mūladassāviṃ - (iccāyasmā puṇṇako)
Atthi pañhena āgamaṃ
Kiṃ nissitā isayo manujā
Khattiyā brāhmaṇā devatānaṃ
Yaññamakappayiṃsu puthū idha loke
Pucchāmi taṃ bhagavā brūhi metaṃ.
 
Anejaṃ mūladassāvinti: 'ejā' vuccati taṇhā. ''Yo rāgo sārāgo anunayo anurodho nandi nandirāgo cittassa sārāgo icchā mucchā ajjhosānaṃ gedho paḷigedho saṅgo paṅko ejā māyā janikā sañjanikā sañjaninī sibbanī jālinī saritā visattikā suttaṃ visaṭā āyūhanī dutiyā paṇidhi bhavanetti vanaṃ vanatho santhavo sneho apekkho paṭibandhu āsā āsiṃsanā āsiṃsitattaṃ, rūpāsā saddāsā gandhāsā rasāsā phoṭṭhabbāsā lābhāsā dhanāsā puttāsā jīvitāsā, jappā pajappā abhijappā jappanā jappitattaṃ loluppaṃ loluppāyanā loluppāyitattaṃ pucchiñcikatā sādukamyatā, adhammarāgo visamalobho nikanti nikāmanā patthanā pihanā sampatthanā, kāmataṇhā bhavataṇhā vibhavataṇhā rūpataṇhā arūpataṇhā nirodhataṇhā, rūpataṇhā saddataṇhā gandhataṇhā rasataṇhā phoṭṭhabbataṇhā dhammataṇhā, ogho yogo gantho upādānaṃ āvaraṇaṃ nīvaraṇaṃ chadanaṃ bandhanaṃ upakkileso anusayo pariyuṭṭhānaṃ latā vevicchaṃ, dukkhamūlaṃ dukkhanidānaṃ dukkhappabhavo mārapāso mārabalisaṃ māravisayo taṇhānadī taṇhājālaṃ taṇhāgaddulaṃ taṇhāsamuddo, abhijjhā lobho akusalamūlaṃ. '' Sā ejā taṇhā buddhassa bhagavato pahīnā ucchinnamūlā tālāvatthukatā anabhāvakatā1 āyatiṃ anuppādadhammā. Tasmā buddho anejo. Ejāya pahīnattā anejo. Bhagavā lābhe'pi na iñjati, alābhe'pi na iñjati, yase'pi na iñjati, ayase'pi na iñjati, pasaṃsāyapi na iñjati nindāya'pi na iñjati, sukhe'pi na iñjati, dukkhe'pi na iñjati, na calati na vedhati nappavedhatīti 'anejaṃ'. Mūladassāvinti bhagavā mūladassāvinti bhagavā mūladassāvī, hetudassāvī nidānadassāvī sambhavadassāvī, pabhavadassāvī, samuṭṭhānadassāvī, āhāradassāvī, ārammaṇadassāvī, paccayadassāvī, samudayadassāvī. Tīṇi akusalamūlāni: lobho akusalamūlaṃ, doso akusalamūlaṃ, moho akusalamūlaṃ, vuttaṃ hetaṃ bhagavatā: tīṇimāni bhikkhave nidānāni kammānaṃ samudayāya. 'Na bhikkhave lobhajena kammena dosajena kammena mohajena kammena devā paññāyanti, manussā paññāyanti, yā vā panaññā'pi kāci sugatiyo. Atha kho bhikkhave lobhajena kammena dosajena kammena mohajena kammena nirayo paññāyati, tiracchānayoni paññāyati, pettivisayo paññāyati yā vā panaññā'pi kāci duggatiyo. Niraye tiracchānayoniyā pettivisaye2 attabhāvābhinibbattiyā imāni tīṇi akusalamūlānī''ti[a] bhagavā jānāti, passati. Evampi. 9Bhagavā mūladassāvī, hetudassāvī, nidānadassāvī, sambhavadassāvī, pabhavadassāvī, samuṭṭhānadassāvī, āhāradassāvī, ārammaṇadassāvī, paccayadassāvī, samudayadassāvī.
 
1. Anabhāvaṃgatā-va-ka
Anabhāvaṃ katā - machasaṃ
2. Pittivisaye-ka e ci
[A.] Tikaṅguttara-
 
[BJT Page 104] [\x 104/]
 
Tīṇī kusalamūlāni: alobho kusalamūlaṃ, adoso kusalamūlaṃ, amoho kusalamūlaṃ, vuttaṃ hetaṃ bhagavatā: tīṇimāni bhikkhave nidānāni kammānaṃ samudayāya. Katamāni tīṇi: lobho nidānaṃ kammānaṃ samudayāya, doso nidānaṃ kammānaṃ samudayāya, moho nidānaṃ kammānaṃ samudayāya. Na bhikkhave alobhajena kammena adosajena kammena amohajena kammena nirayo paññāyati, tiracchānayoni paññāyati, pettivisayo paññāyati, yā vā panaññā'pi kāci duggatiyo. Atha kho bhikkhave alobhajena kammena adosajena kammena amohajena kammena devā paññāyanti, manussā paññāyanti yā vā panaññāpi kāci sugatiyo devesu ca manussesu ca attabhāvābhi nibbattiyā. Imāni tīṇi kusalamūlānī'ti. *Bhagavā jānāti passati, evampi bhagavā mūladassāvī, hetudassāvī, nidānadassāvī, sambhavadassāvī, pabhavadassāvī, samuṭṭhānadassāvī, āhāradassāvī, ārammaṇadassāvī, paccayadassāvī, samudayadassāvī. Vuttaṃ hetaṃ bhagavatā, ''ye keci bhikkhave dhammā akusalā akusalabhāgiyā akusalapakkhikā sabbete avijjāmūlakā avijjāsamosaraṇā, avijjāsamugghātā, sabbe te samugghātaṃ gacchantī''ti bhagavā jānāti passati. Evampi bhagavā mūladassāvī, hetudassāvī, nidānadassāvī, sambhavadassāvī, pabhavadassāvī, samuṭṭhānadassāvī, āhāradassāvī, ārammaṇadassāvī, paccayadassāvī, samudayadassāvī.
Vuttaṃ hetaṃ bhagavatā ''ye keci me bhikkhave dhammā kusalā kusalabhāgiyā kusalapakkhikā sabbe te appamādamūlakā, appamādasamosaraṇā, appamādo tesaṃ dhammānaṃ aggamakkhāyatī''ti bhagavā jānāti passati. Evampi bhagavā mūladassāvī, hetudassāvī, nidānadassāvī, sambhavadassāvī, pabhavadassāvī, samuṭṭhānadassāvī, āhāradassāvī, ārammaṇadassāvī, paccayadassāvī, samudayadassāvī.
Atha vā bhagavā jānāti passati ''avijjā mūlaṃ saṅkhārānaṃ saṅkhārā mūlaṃ viññāṇassa, viññāṇaṃ mūlaṃ nāmarūpassa, nāmarūpaṃ mūlaṃ saḷāyatanassa, saḷāyatanaṃ mūlaṃ phassassa, phasso mūlaṃ vedanāya, vedanā mūlaṃ taṇhāya, taṇhā mūlaṃ upādānassa, upādānaṃ mūlaṃ bhavassa, bhavo mūlaṃ jātiyā, jāti mūlaṃ jarāmaraṇassā''ti bhagavā jānāti passati evampi bhagavā mūladassāvī, hetudassāvī, nidānadassāvī, sambhavadassāvī, pabhavadassāvī, samuṭṭhānadassāvī, āhāradassāvī, ārammaṇadassāvī, paccayadassāvī, samudayadassāvī.
Atha vā, bhagavā jānāti passati cakkhu mūlaṃ cakkhurogānaṃ, sotaṃ mūlaṃ sotarogānaṃ, ghānaṃ mūlaṃ ghānarogānaṃ, jivhā mūlaṃ jivhārogānaṃ kāyo mūlaṃ kāyarogānaṃ, mano mūlaṃ cetasikānaṃ dukkhāna''nti bhagavā jānāti passati. Evampi bhagavā mūladassāvī, hetudassāvī,
Nidānadassāvī, sambhavadassāvī, pabhavadassāvī,
Samuṭṭhānadassāvī, āhāradassāvī, ārammaṇadassāvī, paccayadassāvī, samudayadassāvī'ti 'anejaṃ mūladassāvīṃ.
 
*
 
[BJT Page 106] [\x 106/]
 
Iccāyasmā puṇṇako'ti padasandhi padasaṃsaggo padapāripūri akkharasamavāyo byañjanasiliṭṭhatā padānupubbatāpetaṃ 'iccāti'. Āyasmā'ti: piyavacanaṃ garuvacanaṃ sagāravasappatissādhivacanametaṃ 'āyasmā'ti. Puṇṇakoti: tassa brāhmaṇassa nāmaṃ saṅkhā samaññā paññatti vohāro nāmaṃ nāmakammaṃ nāmadheyyaṃ niruttibyañjanaṃ abhilāpo. Puṇṇāko'ti tassa brāhmaṇassa gottaṃ saṅkhā samaññā paññatti vohāro'ti āyasmā puṇṇako.
 
Atthi pañhena āgamanti. Pañhena atthiko. 1 Āgatomhi pañhaṃ pucchitukāmo2 āgatomhi pañhaṃ sotukāmo āgatomhīti evampi 'atthi pañhena āgamaṃ' atha vā pañhatthikānaṃ pañhaṃ pucchitukāmānaṃ pañhaṃ sotukāmānaṃ āgamanaṃ abhikkamanaṃ upasaṅkamanaṃ payirupāsanaṃ atthīti evampi 'atthi pañhena āgamaṃ' atha vā pañhāgamo tuyhaṃ atthi tvampi pahū visavi alamatto mayā pucchitaṃ kathetuṃ vissajjetuṃ3 vahassetaṃ bhāranti evampi 'atthi pañhena āgamaṃ'.
 
Kiṃ nissitā isayo manujā'ti kiṃ nissitā āsitā4 allīnā upagatā ajjhositā adhimuttā. 5 Isayo'ti isināmakā ye keci isipabbajjaṃ pabbajitā: ājīvakā nighaṇṭhā jaṭilā tāpasā. Manujā'ti manussā vuccantīti 'kiṃ nissitā isayo manujā'.
 
Khattiyā brāhmaṇā devatānanti: khattiyāti ye keci khattiyajātikā. Brāhmaṇā'ti ye keci bhovādikā. Devatānanti ājīvakasāvakānaṃ ājīvakā devatā, nighaṇṭhasāvakānaṃ nighaṇṭhā devatā, jaṭilasāvakānaṃ jaṭilā devatā, paribbājakasāvakānaṃ paribbājakā devatā, avaruddhakasāvakānaṃ avaruddhakā6 devatā, hatthivatikānaṃ hatthi devatā, assavatikānaṃ assā devatā, govatikānaṃ gāvo devatā8 kukkuravatikānaṃ kukkurā devatā, kākavatikānaṃ kākā devatā, vāsudevavatikānaṃ vāsudevo devatā, baladevavatikānaṃ baladevo devatā, puṇṇabhaddavatikānaṃ puṇṇabhaddo devatā, maṇibhaddavatikānaṃ maṇibhaddo devatā, aggivatikānaṃ aggi devatā, nāgavatikānaṃ nāgā devatā, supaṇṇavatikānaṃ supaṇṇā devatā, yakkhavatikānaṃ yakkhā devatā, asuravatikānaṃ asurā devatā, gandhabbavatikānaṃ gandhabbā devatā, mahārājavatikānaṃ mahārājāno devatā, candavatikānaṃ cando devatā, suriyavatikānaṃ suriyo devatā, indavatikānaṃ indo devatā, brahmavatikānaṃ brahmā devatā, devavatikānaṃ devo devatā disāvatikānaṃ disā devatā. Ye yesaṃ dakkhiṇeyyā te tesaṃ devatā'ti khattiyā brāhmaṇā devatānaṃ'.
 
1. Pañhatthikāmhā-bahusu
2. Pañhaṃ pucchitamhā-panana
3. Visajjetuṃ-machasaṃ
4. Asitā-va, pa na
5. Avimuttā-ca
6. Aviruddhakasāvakānaṃ aviruddhatā-machasaṃ
 
[BJT Page 108] [\x 108/]
 
Yaññamakappiyiṃsu puthūdha loketi 'yaññaṃ' vuccati deyyadhammo: cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhāraṃ antaṃ pānaṃ vatthaṃ yānaṃ mālāgandhavilepanaṃ, [I] seyyāvasathapadīpeyyaṃ, yaññamakappiyiṃsu''ti ye'pi yaññaṃ esanti gavesanti pariyesanti cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhāraṃ antaṃ pānaṃ vatthaṃ yānaṃ mālagandhavilepanaṃ seyyāvasathapadīpeyyaṃ te'pi yaññaṃ kappenti. Ye'pi yaññaṃ abhisaṅkharonti cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhāraṃ antaṃ pānaṃ vatthaṃ yānaṃ mālāgandhavilepanaṃ, seyyāvasathapadīpeyyaṃ, te'pi yaññaṃ kappenti. Ye'pi yaññaṃ denti yajanti pariccajantī cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhāraṃ annaṃ pānaṃ vatthaṃ yānaṃ mālāgandhavilepanaṃ, seyyāvasathapadīpeyyaṃ, te'pi yaññaṃ kappenti. Puthū'ti yaññā vā ete puthū. Yaññayājakā vā2 ete puthū, dakkhiṇeyyā vā ete puthu.
 
Kathaṃ yaññā vā ete puthū: bahukā3 ete yaññā: cīvarapiṇḍapātabhesajjaparikkhāraṃ annaṃ pānaṃ vatthaṃ yānaṃ mālāgandhavilepanaṃ seyyāvasathapadīpeyyaṃ. Evaṃ yaññavā ete puthū. 4 Kathaṃ yaññayājakā vā ete puthū: bahukā ete yaññayājakā: khattiyā ca brāhmaṇā ca vessā ca suddā ca gahaṭṭhā ca pabbajitā ca devā ca manussā ca, evaṃ yaññayājakā vā ete puthū. Kathaṃ dakkhiṇeyyā vā ete puthū: bahukā ete dakkhiṇeyyā puthū: samaṇabrāhmaṇā kapaṇaddhikavaṇibbakayācakā, evaṃ dakkhiṇeyyā vā ete puthū. Idha loke'ti manussaloke'ti 'yaññamakappayiṃsu puthūdha loke. '
 
. 7Pucchāmi taṃ bhagavā brūhi meta'nti 'pucchā'ti tisso pucchā: adiṭṭhajotanā pucchā, diṭṭhasaṃsandanā pucchā vimaticchedanā pucchā, katamā adiṭṭhajotanā pucchā: pakatiyā lakkhaṇaṃ aññātaṃ hoti adiṭṭhaṃ atulitaṃ atīritaṃ avibhūtaṃ avibhāvitaṃ tassa ñāṇāya dassanāya tulanāya tīraṇāya vibhāvanāya5. Pañhaṃ pucchati, ayaṃ adiṭṭhajotanā pucchā. Katamā diṭṭhasaṃsandanā pucchā: pakatiyā lakkhaṇaṃ ñātaṃ hoti diṭṭhaṃ tulitaṃ tīritaṃ vibhūtaṃ vibhāvitaṃ. Aññehi paṇḍitehi saddhiṃ saṃsandanatthāya pañhaṃ pucchati. Ayaṃ diṭṭhasaṃsandanā pucchā. Katamā vimaticchedanā pucchā: pakatiyā saṃsayapakkhanto6. Hoti vimatipakkhanto dveḷhakajāto evannu kho na nu kho kinnukho kathaṃnu kho'ti. So vimaticchedanatthāya pañhaṃ pucchati. Ayaṃ vimaticchedanā pucchā. Imā tisso pucchā.
1. Mālāgandhaṃ vilepanaṃ - syā
2. Yajakā vā - syā
3. Bahukānaṃ - machasaṃ
4. Ete yaññāvā ete puthū-pana
5. Vibhūtatthāya vibhāvanatthāya - machasaṃ, syā.
6. Saṃsayapakkhando - machasaṃ
 
[BJT Page 110] [\x 110/]
 
Aparāpi tisso pucchā: manussapucchā, amanussapucchā, nimmitapucchā. Katamā manussapucchā: manussā buddhaṃ bhagavantaṃ upasaṅkamitvā pañhaṃ pucchanti: bhikkhū pucchanti, bhikkhuṇiyo pucchanti, upāsakā pucchanti, upāsikāyo pucchanti, rājāno pucchanti, khattiyā pucchanti, brāhmaṇā pucchanti, vessā pucchanti, suddā pucchanti, gahaṭṭhā pucchanti, pabbajitā pucchanti, ayaṃ manussapucchā. Katamā amanussapucchā: amanussā buddhaṃ bhagavantaṃ upasaṃkamitvā pañhaṃ pucchanti: nāgā pucchanti, supaṇṇā pucchanti, yakkhā pucchanti, asurā pucchanti. Gandhabbā pucchanti, mahārājāno pucchanti, indā pucchanti, brahmāno pucchanti, devā pucchanti, ayaṃ amanussapucchā. Katamā nimmitapucchā: yaṃ bhagavā rūpaṃ abhinimmināti manomayaṃ sabbaṅgapaccaṅgaṃ ahīnindriyaṃ, taṃ so nimmito[I] buddhaṃ bhagavantaṃ upasaṅkamitvā pañhaṃ pucchati, bhagavā vissajjeti. Ayaṃ nimmitapucchā. Imā tisso pucchā.
 
Aparāpi 'tisso pucchā: attatthapucchā paratthapucchā ubhayatthapucchā. Aparāpi tisso pucchā: diṭṭhadhammikatthapucchā samparāyikatthapucchā paramatthapucchā. Aparāpi tisso pucchā: anavajjapucchā nikkilesatthapucchā vodānatthapucchā: aparāpi tisso pucchā: atītapucchā anāgatapucchā paccuppannapucchā. Aparāpi tisso pucchā: kusalapucchā akusalapucchā avyākatapucchā. Aparāpi tisso pucchā: satipaṭṭhānapucchā sammappadhānapucchā iddhipādapucchā. Aparāpi tisso pucchā indriyapucchā balapucchā bojjhaṅgapucchā. Aparāpi tisso pucchā: maggapucchā phalapucchā nibbānapucchāti.
 
Pucchāmi tanti: pucchāmi taṃ, yācāmi taṃ, ajjhesāmi taṃ, pasādemi taṃ, kathayassu me'ti 'pucchāmi taṃ. ' Bhagavāti gāravādhivacanametaṃ:
Apica, bhaggarāgoti bhagavā: bhaggadosoti bhagavā: bhaggamohoti bhagavā: bhaggamānoti bhagavā: bhaggadiṭṭhīti bhagavā: bhaggakaṇṭakoti bhagavā: bhaggakilesoti bhagavā: bhaji vibhaji pavibhaji dhammaratananti bhagavā: bhavānaṃ antakaroti bhagavā : bhāvitakāyo bhāvitasīlo bhāvitacitto bhāvitapaññoti bhagavā: bhaji vā bhagavā araññe vanapatthāni pantāni senāsanāni appasaddāni appanigghosāni vijanavātāni manussarāhaseyyakāni paṭisallānasāruppānīti bhagavā: bhāgī vā bhagavā cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārānanti bhagavā: bhāgī vā bhagavā attharasassa dhammarasassa vimuttirasassa adhisīlassa adhicittassa adhipaññāyāti bhagavā.
 
Bhāgī vā bhagavā catunnaṃ jhānānaṃ catunnaṃ appamaññānaṃ catunnaṃ arūpasamāpattīnanti bhagavā, bhāgī vā bhagavā aṭṭhannaṃ vimokkhānaṃ aṭṭhannaṃ abhibhāyatanānaṃ navannaṃ anupubbavihārasamāpattīnanti bhagavā: bhāgī vā bhagavā dasannaṃ saññābhāvanānaṃ dasannaṃ kasiṇasamāpattīnaṃ, ānāpānasatisamādhissa asubhasamāpattiyāti bhagavā, bhāgī vā bhagavā catunnaṃ satipaṭṭhānānaṃ catunnaṃ sammappadhānānaṃ catunnaṃ iddhipādānaṃ pañcannaṃ indriyānaṃ pañcannaṃ balānaṃ sattannaṃ bojjhaṅgānaṃ ariyassa aṭṭhaṅgikassa maggassāti bhagavā: bhāgī vā bhagavā dasannaṃ tathāgatabalānaṃ catunnaṃ vesārajjānaṃ catunnaṃ paṭisambhidānaṃ channaṃ abhiññānaṃ channaṃ buddhadhammānanti bhagavā: bhagavāti netaṃ nāmaṃ mātarā kataṃ, na pitarā kataṃ, na bhātarā kataṃ, na bhaginiyā kataṃ, na mittāmaccehi kataṃ, na ñātisālohitehi kataṃ, na samaṇabrāhmaṇehi kataṃ, na devatāhi kataṃ, vimokkhantikametaṃ buddhānaṃ bhagavantānaṃ bodhiyā mūle saha sabbaññutañāṇassa paṭilābhā sacchikā paññatti yadidaṃ 'bhagavā'ti. Brūhi metanti brūhi ācikkhāhi desehi paññapehi paṭṭhapehi vivarāhi vibhajāhi uttānīkarohi pakāsehīti. 'Pucchāmi taṃ bhagavā brūhi metaṃ'.
 
Tenāha so brāhmaṇo:
 
''Anejaṃ mūladassāviṃ - (iccāyasmā puṇṇako)
Atthi pañhena āgamaṃ
Kiṃ nissitā isayo manujā
Khattiyā brāhmaṇā devatānaṃ
Yaññamakappiyiṃsu puthūdha loke
Pucchāmi taṃ bhagavā brūhi meta''nti.
 
3. So nimmito - machasaṃ
 
[BJT Page 112] [\x 112/]
 
3-2
 
Ye keci me isayo manujā (puṇṇakāti bhagavā)
Khattiyā brāhmaṇā devatānaṃ
Yaññamakappiyiṃsu puthū'dha loke
Āsiṃsamānā[I] puṇṇaka itthabhāvaṃ2
Jaraṃ sitā yaññamakappayiṃsu.
 
Ye keci me isayo manujā'ti: 'yekecī'ti sabbena sabbaṃ sabbathā sabbaṃ asesaṃ nissesaṃ pariyādiyanavacanametaṃ3 ye kecī'ti. Isayoti isināmakā ye keci isipabbajjaṃ pabbajitā: ājīvakā nigaṇṭhā jaṭilā tāpasā. Manujāti manussā vuccantīti 'ye keci me isayo manujā puṇṇakāti bhagavā'.
 
Khattiyā brāhmaṇā devatānanti: 'khattiyā'ti ye keci khattiyajātikā, brāhmaṇāti ye keci bhovādikā, devatānanti ājīvakasāvakānaṃ ājīvakā devatā, nighaṇṭhasāvakānaṃ nighaṇṭhā devatā, jaṭilasāvakānaṃ jaṭilā devatā, paribbājakasāvakānaṃ paribbājakā devatā, avaruddhakasāvakānaṃ avaruddhakā devatā, hatthivatikānaṃ hatthi devatā, assavatikānaṃ assā devatā, govatikānaṃ gāvo devatā kukkuravatikānaṃ kukkurā devatā, kākavatikānaṃ kākā devatā, vāsudevavatikānaṃ vāsudevo devatā, baladevavatikānaṃ baladevo devatā, puṇṇabhaddavatikānaṃ puṇṇabhaddo devatā, maṇibhaddavatikānaṃ maṇibhaddo devatā, aggivatikānaṃ aggi devatā, nāgavatikānaṃ nāgā devatā, supaṇṇavatikānaṃ supaṇṇā devatā, yakkhavatikānaṃ yakkhā devatā, asuravatikānaṃ asurā devatā, gandhabbavatikānaṃ gandhabbā devatā, mahārājavatikānaṃ mahārājāno devatā, candavatikānaṃ cando devatā, suriyavatikānaṃ suriyo devatā, indavatikānaṃ indo devatā, brahmavatikānaṃ brahmā devatā, devavatikānaṃ devo devatā disāvatikānaṃ disā devatā. Ye yesaṃ dakkhiṇeyyā te tesaṃ devatā'ti khattiyā brāhmaṇā devatānaṃ'.
 
Yaññamakappayiṃsu puthūdha loketi: yaññaṃ vuccati deyyadhammo: cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhāraṃ antaṃ pānaṃ vatthaṃ yānaṃ mālāgandhavilepanaṃ, seyyāvasathapadīpeyyaṃ, yaññamakappiyiṃsu''ti ye'pi yaññaṃ esanti gavesanti pariyesanti cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhāraṃ antaṃ pānaṃ vatthaṃ yānaṃ mālagandhavilepanaṃ seyyāvasathapadīpeyyaṃ te'pi yaññaṃ kappenti. Ye'pi yaññaṃ abhisaṅkharonti cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhāraṃ antaṃ pānaṃ vatthaṃ yānaṃ mālāgandhavilepanaṃ, seyyāvasathapadīpeyyaṃ, te'pi yaññaṃ kappenti. Ye'pi yaññaṃ denti yajanti pariccajanti cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhāraṃ annaṃ pānaṃ vatthaṃ yānaṃ mālāgandhavilepanaṃ, seyyāvasathapadīpeyyaṃ, te'pi yaññaṃ kappenti. Puthū'ti yaññā vā ete puthū. Yaññayājakā vā ete puthū, dakkhiṇeyyā vā ete puthu.
 
Kathaṃ yaññā vā ete puthū: bahukā3 ete yaññā: cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhāraṃ annaṃ pānaṃ vatthaṃ yānaṃ mālāgandhavilepanaṃ seyyāvasathapadīpeyyaṃ. Evaṃ yaññāvā ete puthū. 4 Kathaṃ yaññayājakā vā ete puthū: bahukā ete yaññayājakā: khattiyā ca brāhmaṇā ca vessā ca suddā ca gahaṭṭhā ca pabbajitā ca devā ca manussā ca, evaṃ yaññayājakā vā ete puthū. Kathaṃ dakkhiṇeyyā vā ete puthū: bahukā ete dakkhiṇeyyā puthū: samaṇabrāhmaṇā kapaṇaddhikavaṇibbakayācakā, evaṃ dakkhiṇeyyā vā ete puthū. Idha loke'ti manussaloke'ti 'yaññamakappayiṃsu puthūdha loke. '
 
Āsiṃsamānā puṇṇaka itthabhāvanti: 'āsiṃsamānā'ti rūpapaṭilābhaṃ āsiṃsamānā, saddapaṭilābhaṃ āsiṃsamānā, gandhapaṭilābhaṃ āsiṃsamānā, rasapaṭilābhaṃ āsiṃsamānā, phoṭṭhabbapaṭilābhaṃ āsiṃsamānā, puttapaṭilābhaṃ āsiṃsamānā, dārapaṭilābhaṃ āsiṃsamānā, dhanapaṭilābhaṃ āsiṃsamānā, yasapaṭilābhaṃ āsiṃsamānā, issariyapaṭilābhaṃ āsiṃsamānā, khattiyamahāsālakule attabhāvapaṭilābhaṃ āsiṃsamānā, brāhmaṇamahāsālakule attabhāvapaṭilābhaṃ āsiṃsamānā, gahapatimahāsālakule attabhāvapaṭilābhaṃ
 
1. Āsīsamānāti - machasaṃ
2. Itthattaṃ - machasaṃ
Itthataṃ - syā
3. Pariyādāya vacanametaṃ-pana, syā
 
[BJT Page 114] [\x 114/]
 
Āsiṃsamānā, cātummahārājikesu, 1 devesu attabhāvapaṭilābhaṃ āsiṃsamānā, tāvatiṃsesu devesu attabhāvapaṭilābhaṃ āsiṃsamānā, yāmesu devesu attabhāvapaṭilābhaṃ āsiṃsamānā, tusitesu devesu attabhāvapaṭilābhaṃ āsiṃsamānā, nimmāṇaratīsu devesu attabhāvapaṭilābhaṃ āsiṃsamānā, paranimmitavasavattīsu devesu attabhāvapaṭilābhaṃ āsiṃsamānā, brahmakāyikesu devesu attabhāvapaṭilābhaṃ āsiṃsamānā, icchamānā3 sādiyamānā, patthayamānā pihayamānā abhijappamānāti 'āsiṃsamānā'. Puṇṇaka itthabhāvanti: ettha attabhāvābhinibbattiṃ āsiṃsamānā, ettha khattiyamahāsālakule attabhāvābhinibbattiṃ āsiṃsamānā, ettha brāhmaṇamahāsālakule attabhāvābhinibbattiṃ āsiṃsamānā, ettha gahapatimahāsālakule attabhāvābhinibbattiṃ āsiṃsamānā, ettha cātummahārājikesu attabhāvābhinibbattiṃ āsiṃsamānā, ettha devesu attabhāvābhinibbattiṃ āsiṃsamānā, ettha tāvatiṃsesu devesu attabhāvābhinibbattiṃ āsiṃsamānā, ettha yāmesu devesu attabhāvābhinibbattiṃ āsiṃsamānā, ettha tusitesu devesu attabhāvābhinibbattiṃ āsiṃsamānā, ettha nimmāṇaratīsu devesu attabhāvābhinibbattiṃ āsiṃsamānā, ettha paranimmitavasavattīsu devesu attabhāvābhinibbattiṃ āsiṃsamānā, ettha brahmakāyikesu devesu attabhāvābhinibbattiṃ āsiṃsamānā icchamānā sādiyamānā patthayamānā pihayamānā abhijappamānāti 'āsiṃsamānā puṇṇaka itthabhāvaṃ.
Jaraṃ sitā yaññamakappayiṃsūti: jarānissitā vyādhinissitā maraṇanissitā (sokaparidevadukkhadomanassupāyāsanissitā). Yadeva te jāti nissitā tadeva te jarānissitā, yadeva te jarānissitā tadeva te vyādhinissitā, yadeva te vyādhinissitā tadeva te maraṇanissitā, yadeva te maraṇanissitā tadeva te sokaparidevadukkhadomanassupāyāsanissitā, yadeva te sokaparidevadukkhadomanassupāyāsanissitā tadeva te gatinissitā, yadeva te gatinissitā tadeva te uppattinissitā, yadeva te uppattinissitā tadeva te paṭisandhinissitā, yadeva te paṭisandhinissitā tadeva te bhavanissitā, yadeva te bhavanissitā tadeva te saṃsāranissitā, yadeva te saṃsāranissitā tadeva te vaṭṭanissitā, allīnā upagatā ajjhositā adhimuttāti 'jaraṃ sitā yaññamakappiyiṃsu'.
 
Tenāha bhagavā:
 
''Ye keci me isayo manujā (puṇṇakāti bhagavā)
Khattiyā brāhmaṇā devatānaṃ
Yaññamakappayiṃsu puthū'dha loke
Āsiṃsamānā puṇṇaka itthabhāvaṃ
Jaraṃsitā yaññamakappayiṃsū''ti.
 
1. Cātumahārājikesu - machasaṃ
2. Yāmadevesu-va, ka
3. Icchayamānā - machasaṃ
 
[BJT Page 116] [\x 116/]
 
3-3
 
Ye keci'me isayo manujā (iccāyasmā puṇṇako)
Khattiyā brāhmaṇā devatānaṃ
Yaññamakappayiṃsu1 puthū'dha loke
Kacci su2 te bhagavā yaññapathe appamattā
Atāru3 jātiñca jarañca mārisa
Pucchāmi taṃ bhagavā brūhi metaṃ.
 
Ye keci me isayo manujāti: 'ye kecī'ti me isayo manujā khattiyā brāhmaṇā devatānaṃ yaññamakappayiṃsu puthū'dha loke kacci su te bhagavā yaññāpathe appamattāti: kaccisū'ti saṃsayapucchā vimatipucchā dveḷhakapucchā anekaṃsapucchā, evaṃ nu kho na nu kho kinnu kho kathannu khoti kaccisu. Te'ti yaññayājakā vuccanti.
Bhagavā'ti gāravādhivacanametaṃ:
Apica, bhaggarāgoti bhagavā: bhaggadosoti bhagavā: bhaggamohoti bhagavā: bhaggamānoti bhagavā: bhaggadiṭṭhīti bhagavā: bhaggakaṇṭakoti bhagavā: bhaggakilesoti bhagavā: bhaji vibhaji pavibhaji dhammaratananti bhagavā: bhavānaṃ antakaroti bhagavā : bhāvitakāyo bhāvitasīlo bhāvitacitto bhāvitapaññoti bhagavā: bhaji vā bhagavā araññe vanapatthāni pantāni senāsanāni appasaddāni appanigghosāni vijanavātāni manussarāhaseyyakāni paṭisallānasāruppānīti bhagavā: bhāgī vā bhagavā cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārānanti bhagavā: bhāgī vā bhagavā attharasassa dhammarasassa vimuttirasassa adhisīlassa adhicittassa adhipaññāyāti bhagavā.
 
Bhāgī vā bhagavā catunnaṃ jhānānaṃ catunnaṃ appamaññānaṃ catunnaṃ arūpasamāpattīnanti bhagavā, bhāgī vā bhagavā aṭṭhannaṃ vimokkhānaṃ aṭṭhannaṃ abhibhāyatanānaṃ navannaṃ anupubbavihārasamāpattīnanti bhagavā: bhāgī vā bhagavā dasannaṃ saññābhāvanānaṃ dasannaṃ kasiṇasamāpattīnaṃ, ānāpānasatisamādhissa asubhasamāpattiyāti bhagavā, bhāgī vā bhagavā catunnaṃ satipaṭṭhānānaṃ catunnaṃ sammappadhānānaṃ catunnaṃ iddhipādānaṃ pañcannaṃ indriyānaṃ pañcannaṃ balānaṃ sattannaṃ bojjhaṅgānaṃ ariyassa aṭṭhaṅgikassa maggassāti bhagavā: bhāgī vā bhagavā dasannaṃ tathāgatabalānaṃ catunnaṃ vesārajjānaṃ catunnaṃ paṭisambhidānaṃ channaṃ abhiññānaṃ channaṃ buddhadhammānanti bhagavā: bhagavāti netaṃ nāmaṃ mātarā kataṃ, na pitarā kataṃ, na bhātarā kataṃ, na bhaginiyā kataṃ, na mittāmaccehi kataṃ, na ñātisālohitehi kataṃ, na samaṇabrāhmaṇehi kataṃ, na devatāhi kataṃ, vimokkhantikametaṃ buddhānaṃ bhagavantānaṃ bodhiyā mūle saha sabbaññutañāṇassa paṭilābhā sacchikā paññatti yadidaṃ bhagavā'ti. 'Kacci su te bhagavā' yaññapathe appamattāti: yañño yeva vuccati yaññapatho, yathā ariyamaggo ariyapatho, devamaggo devapatho, brahmamaggo brahmapatho, evameva yañño yeva vuccati yaññapatho. Apamattāti. Yepi* yaññapathe appamattā sakaccakārino sātaccakārino aṭṭhitakārino anolīnavuttino4 anikkhittachandā anikkhittadhurā taccaritā tabbahulā taggarukā tanninnā tapponā5 tappabbhārā tadadhimuttā tadadhipateyyā6 tepi yaññāpathe appamattā, yepi yaññaṃ esanti gavesanti pariyesanti cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhāraṃ antaṃ pānaṃ vatthaṃ yānaṃ mālāgandhavilepanaṃ seyyāvasathapadīpeyyaṃ sakkaccakārino sātaccakārino aṭṭhitakārino anolīnavuttino anikkhittachandā anikkhittadhurā taccaritā tabbahulā taggarukā tanninnā tapponā tappabbhārā tadadhimuttā tadadhipateyyā tepi yaññāpathe appamattā, yepi yaññaṃ abhisaṃkharonti cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhāraṃ antaṃ pānaṃ vatthaṃ yānamālāgandhavilepanaṃ7 seyyāvasathapadīpeyyaṃ sakkaccakārino sātaccakārino aṭṭhitakārino anolīnavuttino anikkhittachandā anikkhittadhurā taccaritā tabbahulā taggarukā tanninnā tapponā tappabbhārā tadadhimuttā tadadhipateyyā tepi yaññāpathe appamattā, yepi yaññaṃ denti yajanti pariccajanti cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhāraṃ antaṃ pānaṃ vatthaṃ yānaṃ mālāgandhavilepanaṃ seyyāvasathapadīpeyyaṃ sakkaccakārino sātaccakārino aṭṭhitakārino anolīnavuttino anikkhittachandā anikkhittadhurā taccaritā tabbahulā taggarukā tanninnā tapponā tappabbhārā tadadhimuttā tadadhipateyyā tepi yaññāpathe appamattāti 'kacci su te bhagavā yaññapathe appamattā'.
 
Atāru3 jātiñca jarañca mārisāti: jātijarāmaraṇaṃ8 atariṃsu uttariṃsu patariṃsu samatikkamiṃsu vītivattiṃsu. Mārisāti piyavacanaṃ garuvacanaṃ sagāravasappatissādhivacanametaṃ 'mārisā'ti. 'Atāru jātiñca jarañca mārisa'.
 
* ''Yepi'' iti machasaṃ, syāmapotthakesu natthi.
1. Yaññamakappiṃsu-syā.
2. Kaccissu-syā.
3. Atāruṃ-syā.
4. Anolīnavuttikā-va, ka, pana
5. Tappoṇa - machasaṃ
6. Tadādhipateyyā - syā
7. Mālāgandhaṃ - syā,
8. Jarāmaraṇaṃ - machasaṃ
 
[BJT Page 118] [\x 118/]
 
Pucchāmi taṃ bhagavā brūhi metanti: 'pucchāmi ta'nti pucchāmi taṃ, ajjhesāmi taṃ, pasādemi taṃ, kathayassū meti 'pucchāmi taṃ'. Bhagavāti gāravādhivacanaṃ:
Apica, bhaggarāgoti bhagavā: bhaggadosoti bhagavā: bhaggamohoti bhagavā: bhaggamānoti bhagavā: bhaggadiṭṭhīti bhagavā: bhaggakaṇṭakoti bhagavā: bhaggakilesoti bhagavā: bhaji vibhaji pavibhaji dhammaratananti bhagavā: bhavānaṃ antakaroti bhagavā : bhāvitakāyo bhāvitasīlo bhāvitacitto bhāvitapaññoti bhagavā: bhaji vā bhagavā araññe vanapatthāni pantāni senāsanāni appasaddāni appanigghosāni vijanavātāni manussarāhaseyyakāni paṭisallānasāruppānīti bhagavā: bhāgī vā bhagavā cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārānanti bhagavā: bhāgī vā bhagavā attharasassa dhammarasassa vimuttirasassa adhisīlassa adhicittassa adhipaññāyāti bhagavā.
 
Bhāgī vā bhagavā catunnaṃ jhānānaṃ catunnaṃ appamaññānaṃ catunnaṃ arūpasamāpattīnanti bhagavā, bhāgī vā bhagavā aṭṭhannaṃ vimokkhānaṃ aṭṭhannaṃ abhibhāyatanānaṃ navannaṃ anupubbavihārasamāpattīnanti bhagavā: bhāgī vā bhagavā dasannaṃ saññābhāvanānaṃ dasannaṃ kasiṇasamāpattīnaṃ, ānāpānasatisamādhissa asubhasamāpattiyāti bhagavā, bhāgī vā bhagavā catunnaṃ satipaṭṭhānānaṃ catunnaṃ sammappadhānānaṃ catunnaṃ iddhipādānaṃ pañcannaṃ indriyānaṃ pañcannaṃ balānaṃ sattannaṃ bojjhaṅgānaṃ ariyassa aṭṭhaṅgikassa maggassāti bhagavā: bhāgī vā bhagavā dasannaṃ tathāgatabalānaṃ catunnaṃ vesārajjānaṃ catunnaṃ paṭisambhidānaṃ channaṃ abhiññānaṃ channaṃ buddhadhammānanti bhagavā: bhagavāti netaṃ nāmaṃ mātarā kataṃ, na pitarā kataṃ, na bhātarā kataṃ, na bhaginiyā kataṃ, na mittāmaccehi kataṃ, na ñātisālohitehi kataṃ, na samaṇabrāhmaṇehi kataṃ, na devatāhi kataṃ, vimokkhantikametaṃ buddhānaṃ bhagavantānaṃ bodhiyā mūle saha sabbaññutañāṇassa paṭilābhā sacchikā paññatti yadidaṃ 'bhagavā'ti. Brūhi metanti brūhi ācikkhāhi desehi paññapehi paṭṭhapehi vivarāhi vibhajāhi uttānīkarohi pakāsehīti 'pucchāmi taṃ bhagavā brūhi metaṃ'.
 
Tenāha so brāhmaṇo:
 
''Ye keci me isayo manujā (iccāyasmā puṇṇako)
Khattiyā brāhmaṇā, devatānaṃ,
Yaññamakappayiṃsu puthūdha loke
Kacci su te bhagavā yaññapathe appamattā
Atāru jātiñca jarañca mārisa,
Pucchāmi taṃ bhagavā brūhi meta''nti.
 
3-4
 
Āsiṃsanti1 thomayanti abhijappanti juhanti (puṇṇakāti bhagavā)
Kāmābhijappanti paṭicca lābhaṃ,
Te yājayogā bhavarāgarattā
Nātariṃsu jātijaranti brūmi.
 
Āsiṃsanti thomayanti abhijappanti juhantī'ti: 'āsiṃsantī'ti rūpapaṭilābhaṃ āsiṃsanti, saddapaṭilābhaṃ āsiṃsanti, gandhapaṭilābhaṃ āsiṃsanti, rasapaṭilābhaṃ āsiṃsanti, phoṭṭhabbapaṭilābhaṃ āsiṃsanti, puttapaṭilābhaṃ2 āsiṃsanti, dārapaṭilābhaṃ āsiṃsanti, dhanapaṭilābhaṃ āsiṃsanti, yasapaṭilābhaṃ āsiṃsanti, issariyapaṭilābhaṃ āsiṃsanti, khattiyamahāsālakule attabhāvapaṭilābhaṃ āsiṃsanti, brāhmaṇamahāsālakule attabhāvapaṭilābhaṃ āsiṃsanti, gahapatimahāsālakule attabhāvapaṭilābhaṃ āsiṃsanti, cātummahārājikesu devesu attabhāvapaṭilābhaṃ āsiṃsanti, brahmakāyikesu devesu attabhāvapaṭilābhaṃ āsiṃsanti, icchanti sādiyanti patthayanti pihayantīti āsiṃsanti.
 
Thomayantīti: yaññaṃ vā thomenti, phalaṃ vā thomenti, dakkhiṇeyye3 vā thomenti. Kathaṃ yaññaṃ thomenti: suciṃ dinnaṃ4 manāpaṃ dinnaṃ, paṇītaṃ dinnaṃ, kālena dinnaṃ, kappiyaṃ dinnaṃ, viceyya dinnaṃ, anavajjaṃ dinnaṃ, abhiṇhaṃ dinnaṃ, dadaṃ cittaṃ pasāditanti thomenti, kittenti vaṇṇenti pasaṃsanti. Evaṃ yaññaṃ thomayanti.
 
1. Āsīsanti-va, pana, machasaṃ
2. Puttadāradhanayasaissariyaṃ -va, ka, ma
3. Dakkhiṇeyyaṃ - syā
4. Piyaṃ dinnaṃ - syā
 
[BJT Page 120] [\x 120/]
 
Kathaṃ phalaṃ thomenti: ito nidānaṃ rūpapaṭilābho bhavissati, saddapaṭilābho bhavissati, gandhapaṭilābho bhavissati, rasapaṭilābho bhavissati, phoṭṭhabbapaṭilābho bhavissati, puttapaṭilābho bhavissati, dārapaṭilābho bhavissati, dhanapaṭilābho bhavissati, yasapaṭilābho bhavissati, issariyapaṭilābho bhavissati,
Khattiyamahāsālakule attabhāvapaṭilābho bhavissati,
Brāhmaṇamahāsālakule attabhāvapaṭilābho bhavissati,
Gahapatimahāsālakule attabhāvapaṭilābho bhavissati,
Cātummahārājikesu devesu attabhāvapaṭilābho bhavissati,
Brahmakāyikesu devesu attabhāvapaṭilābho bhavissatīti thomenti, kittenti vaṇṇenti pasaṃsantīti evaṃ phalaṃ thomenti.
 
Kathaṃ dakkhiṇeyye thomenti: dakkhiṇeyyā jātisampannā gottasampannā ajjhāyakā mantadharā tiṇṇaṃ vedānaṃ pāragū sanighaṇḍukeṭubhānaṃ sākkharappabhedānaṃ itihāsapañcamānaṃ padakā veyyākaraṇā lokāyatamahāpurisalakkhaṇesu anavayāti, vītarāgā vā rāgavinayāya vā paṭipannā, vītadosā vā dosavinayā vā paṭipannā, vītamohā vā mohavinayāya vā paṭipannā, saddhāsampannā sīlasampannā samādhisampannā paññāsampannā vimuttisampannā vimuttiñāṇadassanasampannāti thomenti kittenti vaṇṇenti pasaṃsanti. Evaṃ dakkhiṇeyye thomentīti 'āsiṃsanti thomenti'.
 
Abhijappantīti: rūpapaṭilābhaṃ abhijappanti, saddapaṭilābhaṃ abhijappanti, gandhapaṭilābhaṃ abhijappanti, rasapaṭilābhaṃ abhijappanti, phoṭṭhabbapaṭilābhaṃ abhijappanti, puttapaṭilābhaṃ abhijappanti, dārapaṭilābhaṃ abhijappanti, dhanapaṭilābhaṃ abhijappanti, yasapaṭilābhaṃ abhijappanti, issariyapaṭilābhaṃ abhijappanti, khattiyamahāsālakule attabhāvapaṭilābhaṃ abhijappanti, brāhmaṇamahāsālakule attabhāvapaṭilābhaṃ abhijappanti, gahapatimahāsālakule attabhāvapaṭilābhaṃ abhijappanti, cātummahārājikesu devesu attabhāvapaṭilābhaṃ abhijappanti, brahmakāyikesu devesu attabhāvapaṭilābhaṃ abhijappantīti 'āsiṃsanti thomayanti abhijappanti. ' Juhantīti juhanti denti yajanti pariccajanti cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhāraṃ antaṃ pānaṃ vatthaṃ yānaṃ mālāgandhavilepanaṃ seyyāvasathapadīpeyyanti 'āsiṃsanti thomenti abhijappanti juhanti'
Puṇṇakāti bhagavāti: puṇṇakā'ti bhagavā taṃ brāhmaṇaṃ nāmena ālapati.
Bhagavāti gāravādhivacanametaṃ:
Apica, bhaggarāgoti bhagavā: bhaggadosoti bhagavā: bhaggamohoti bhagavā: bhaggamānoti bhagavā: bhaggadiṭṭhīti bhagavā: bhaggakaṇṭakoti bhagavā: bhaggakilesoti bhagavā: bhaji vibhaji pavibhaji dhammaratananti bhagavā: bhavānaṃ antakaroti bhagavā : bhāvitakāyo bhāvitasīlo bhāvitacitto bhāvitapaññoti bhagavā: bhaji vā bhagavā araññe vanapatthāni pantāni senāsanāni appasaddāni appanigghosāni vijanavātāni manussarāhaseyyakāni paṭisallānasāruppānīti bhagavā: bhāgī vā bhagavā cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārānanti bhagavā: bhāgī vā bhagavā attharasassa dhammarasassa vimuttirasassa adhisīlassa adhicittassa adhipaññāyāti bhagavā.
 
Bhāgī vā bhagavā catunnaṃ jhānānaṃ catunnaṃ appamaññānaṃ catunnaṃ arūpasamāpattīnanti bhagavā, bhāgī vā bhagavā aṭṭhannaṃ vimokkhānaṃ aṭṭhannaṃ abhibhāyatanānaṃ navannaṃ anupubbavihārasamāpattīnanti bhagavā: bhāgī vā bhagavā dasannaṃ saññābhāvanānaṃ dasannaṃ kasiṇasamāpattīnaṃ, ānāpānasatisamādhissa asubhasamāpattiyāti bhagavā, bhāgī vā bhagavā catunnaṃ satipaṭṭhānānaṃ catunnaṃ sammappadhānānaṃ catunnaṃ iddhipādānaṃ pañcannaṃ indriyānaṃ pañcannaṃ balānaṃ sattannaṃ bojjhaṅgānaṃ ariyassa aṭṭhaṅgikassa maggassāti bhagavā: bhāgī vā bhagavā dasannaṃ tathāgatabalānaṃ catunnaṃ vesārajjānaṃ catunnaṃ paṭisambhidānaṃ channaṃ abhiññānaṃ channaṃ buddhadhammānanti bhagavā: bhagavāti netaṃ nāmaṃ mātarā kataṃ, na pitarā kataṃ, na bhātarā kataṃ, na bhaginiyā kataṃ, na mittāmaccehi kataṃ, na ñātisālohitehi kataṃ, na samaṇabrāhmaṇehi kataṃ, na devatāhi kataṃ, vimokkhantikametaṃ buddhānaṃ bhagavantānaṃ bodhiyā mūle saha sabbaññutañāṇassa paṭilābhā sacchikā paññatti yadidaṃ bhagavāti 'puṇṇakāti bhagavā. '
 
Kāmābhijappanti paṭicca lābhanti: rūpapaṭilābhaṃ paṭicca kāme abhijappanti, saddapaṭilābhaṃ paṭicca kāme abhijappanti, gandhapaṭilābhaṃ paṭicca kāme abhijappanti, rasapaṭilābhaṃ paṭicca kāme abhijappanti, phoṭṭhabbapaṭilābhaṃ paṭicca kāme abhijappanti, puttapaṭilābhaṃ paṭicca kāme abhijappanti, dārapaṭilābhaṃ paṭicca kāme abhijappanti, dhanapaṭilābhaṃ paṭicca kāme abhijappanti, yasapaṭilābhaṃ paṭicca kāme abhijappanti, issariyapaṭilābhaṃ paṭicca kāme abhijappanti, khattiyamahāsālakule attabhāvapaṭilābhaṃ paṭicca kāme abhijappanti, brāhmaṇamahāsālakule attabhāvapaṭilābhaṃ paṭicca kāme abhijappanti, gahapatimahāsālakule attabhāvapaṭilābhaṃ paṭicca kāme abhijappanti, cātummahārājikesu devesu attabhāvapaṭilābhaṃ paṭicca kāme abhijappanti, brahmakāyikesu devesu attabhāvapaṭilābhaṃ paṭicca kāme abhijappantīti pajappantīti 'kāmābhijappanti paṭicca lābhaṃ'.
 
[BJT Page 122] [\x 122/]
 
Te yājayogā bhavarāgarattā nātariṃsu jātijaranti brūmīti: 'te'ti yaññayājakā vuccanti. Yājayogāti yājayogesu yuttā payuttā āyuttā samāyuttā taccaritā tabbahulā taggarukā tanninnā tapponā tappabbhārā tadadhimuttā tadadhipateyyāti, 'te yājayogā'. Bhavarāgarattāti bhavarāgo vuccati yo bhavesu bhavacchando bhavarāgo bhavanandi bhavataṇhā bhavasineho bhavapariḷāho bhavamucchā bhavajjhosānaṃ bhavarāgena bhavesu rattā giddhā gathitā1 mucchitā ajjhopannā2 laggā laggitā palibuddhāti 'te yājayogā bhavarāgarattā'.
 
Nātariṃsu jātijaranti brūmīti: te yājayogā bhavarāgarattā jātijarāmaraṇaṃ nātariṃsu, na uttariṃsu na patariṃsu na samatikkamiṃsu na vītivattiṃsu, jātijarāmaraṇā anikkhantā3 anissaṭā4 anatikkantā asamatikkantā avītivattā anto jātijarāmaraṇe parivattanti ante saṃsārapathe parivattanti, jātiyā anugatā jarāya anusaṭā byādhinā abhibhūtā maraṇena abbhāhatā atāṇā alenā asaraṇā asaraṇībhūtāti. Brūmi. Ācikkhāmi desemi paññāpemi paṭṭhapemi vivarāmi vibhajāmi uttānīkaromi pakāsemīti 'te yājayogā bhavarāgarattā nātariṃsu jātijaranti brūmi'.
 
Tenāha bhagavā:
 
''Āsiṃsanti thomayanti abhijappanti juhanti (puṇṇakāti bhagavā)
Kāmābhijappanti paṭicca lābhaṃ
Te yājayogā bhavarāgarattā
Nātariṃsu jātijaranti brūmī''ti
 
3-5
 
Te ce nātariṃsu yājayogā (iccāyasmā puṇṇako)
Yaññehi jātiñca jarañca mārisa,
Atha ko carahi devamanussaloke
Atāri jātiñca jarañca mārisa,
Pucchāmi taṃ bhagavā brūhi metaṃ.
 
Te ce nātariṃsu yājayogāti: te yaññayājakā yājayogā bhavarāgarattā jātijarāmaraṇaṃ nātariṃsu, na uttariṃsu, na patariṃsu, na samatikkamiṃsu, na vītivattiṃsu, jātijarāmaraṇā anikkhantā3 anissaṭā4 anatikkantā asamatikkantā avītivattā anto jātijarāmaraṇe parivattanti,
 
1. Gadhitā - bahusu
2. Ajjhosannā-va-ka-machasaṃ
3. Anikkhittā - pana
4. Anissatā - sa
Anissitā - pana
 
[BJT Page 124] [\x 124/]
 
Anto saṃsārapathe parivattanti jātiyā anugatā, jarāya anusaṭā1 byādhinā abhibhūtā, maraṇena abbhāhatā, atāṇā alenā asaraṇā asaraṇībhūtāti te ce nātariṃsu yājayogā. Iccāyasmā
Puṇṇāko'ti iccāti padasandhi padasaṃsaggo padapāripūri akkharasamavāyo byañjanasiliṭṭhatā padānupubbatāpetaṃ 'iccāti'. Āyasmā'ti: piyavacanaṃ garuvacanaṃ sagāravasappatissādhivacanametaṃ 'āyasmā'ti. Puṇṇakoti: tassa brāhmaṇassa nāmaṃ saṅkhā samaññā paññatti vohāro nāmaṃ nāmakammaṃ nāmadheyyaṃ niruttibyañjanaṃ abhilāpo. Puṇṇāko'ti tassa brāhmaṇassa gottaṃ saṅkhā samaññā paññatti vohāro'ti āyasmā puṇṇako.
 
Yaññehi jātiñca jarañca mārisāti 'yaññehī'ti yaññehi pahūtehi yaññehi vividhehi yaññehi puthūhi 'mārisā'ti: piyavacanaṃ garuvacanaṃ sagāravasappatissādhivacanametaṃ 'mārisā'ti. 'Yaññehi jātiñca jarañca mārisa'.
 
Atha ko carahi devamanussaloke atāri jātiñca jarañca mārisāti: atha ko eso sadevake loke samārake sabrahmake sassamaṇabrāhmaṇiyā pajāya sadevamanussāya jātijarāmaraṇaṃ atari uttari patari samatikkami vītivattayi. Mārisāti piyavacanaṃ garuvacanaṃ sagāravasappatissādhivacanametaṃ mārisāti. 'Atha ko carahi devamanussaloke atāri jātiñca jarañca mārisa'.
 
Pucchāmi taṃ bhagavā brūhi metanti: pucchāmi ta'nti pucchāmi taṃ, yācāmi taṃ, ajjhesāmi taṃ, pasādemi taṃ. Kathayassu metanti 'pucchāmi taṃ'.
Bhagavāti gāravādhivacanametaṃ:
Apica, bhaggarāgoti bhagavā: bhaggadosoti bhagavā: bhaggamohoti bhagavā: bhaggamānoti bhagavā: bhaggadiṭṭhīti bhagavā: bhaggakaṇṭakoti bhagavā: bhaggakilesoti bhagavā: bhaji vibhaji pavibhaji dhammaratananti bhagavā: bhavānaṃ antakaroti bhagavā : bhāvitakāyo bhāvitasīlo bhāvitacitto bhāvitapaññoti bhagavā: bhaji vā bhagavā araññe vanapatthāni pantāni senāsanāni appasaddāni appanigghosāni vijanavātāni manussarāhaseyyakāni paṭisallānasāruppānīti bhagavā: bhāgī vā bhagavā cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārānanti bhagavā: bhāgī vā bhagavā attharasassa dhammarasassa vimuttirasassa adhisīlassa adhicittassa adhipaññāyāti bhagavā.
 
Bhāgī vā bhagavā catunnaṃ jhānānaṃ catunnaṃ appamaññānaṃ catunnaṃ arūpasamāpattīnanti bhagavā, bhāgī vā bhagavā aṭṭhannaṃ vimokkhānaṃ aṭṭhannaṃ abhibhāyatanānaṃ navannaṃ anupubbavihārasamāpattīnanti bhagavā: bhāgī vā bhagavā dasannaṃ saññābhāvanānaṃ dasannaṃ kasiṇasamāpattīnaṃ, ānāpānasatisamādhissa asubhasamāpattiyāti bhagavā, bhāgī vā bhagavā catunnaṃ satipaṭṭhānānaṃ catunnaṃ sammappadhānānaṃ catunnaṃ iddhipādānaṃ pañcannaṃ indriyānaṃ pañcannaṃ balānaṃ sattannaṃ bojjhaṅgānaṃ ariyassa aṭṭhaṅgikassa maggassāti bhagavā: bhāgī vā bhagavā dasannaṃ tathāgatabalānaṃ catunnaṃ vesārajjānaṃ catunnaṃ paṭisambhidānaṃ channaṃ abhiññānaṃ channaṃ buddhadhammānanti bhagavā: bhagavāti netaṃ nāmaṃ mātarā kataṃ, na pitarā kataṃ, na bhātarā kataṃ, na bhaginiyā kataṃ, na mittāmaccehi kataṃ, na ñātisālohitehi kataṃ, na samaṇabrāhmaṇehi kataṃ, na devatāhi kataṃ, vimokkhantikametaṃ buddhānaṃ bhagavantānaṃ bodhiyā mūle saha sabbaññutañāṇassa paṭilābhā sacchikā paññatti yadidaṃ 'bhagavā'ti. Brūhi metanti: brūhi ācikkhāhi desehi paññapehi paṭṭhapehi vivarāhi vibhajāhi uttānīkarohi pakāsehīti 'pucchāmi taṃ bhagavā brūhi metaṃ'.
 
Tenāha se brāhmaṇo:
 
Te ce nātariṃsu yājayogā (iccāyasmā puṇṇako)
Yaññehi jātiñca jarañca mārisa,
Atha ko carahi devamanussaloke
Atāri jātiñca jarañca mārisa
Pucchāmi taṃ bhagavā brūhi meta'nti.
 
1. Anugatā-pana
 
[BJT Page 126] [\x 126/]
 
3-6
 
Saṅkhāya lokasmiṃ parovarāni2 (puṇṇakāti bhagavā)
Yassiñjitaṃ natthi kuhiñci loke
Santo vidhūmo anīgho nirāso
Atāri so jātijaranti brūmī.
 
Saṅkhāya lokasmiṃ parovarānīti: 'saṅkhā' vuccati ñāṇaṃ,
''Yā paññā pajānanā vicayo pavicayo dhammavicayo sallakkhaṇā upalakkhaṇā paccupalakkhaṇā paṇḍiccaṃ kosallaṃ nepuññaṃ vebhavyā cintā upaparikkhā bhūri medhā pariṇāyikā vipassanā sampajaññaṃ patodo paññā paññindriyaṃ paññābalaṃ paññāsatthaṃ paññāpāsādo paññāāloko paññāobhāso paññāpajjoto paññāpāsādo paññāāloko paññāobhāso paññāpajjoto paññāratanaṃ amoho dhammavicayo sammādiṭṭhi. [A]
 
Parovarānīti 'oraṃ' vuccati sakattabhāvo, paraṃ vuccati parattabhāvo, oraṃ vuccati sakarūpavedanāsaññāsaṃkhāraviññāṇaṃ, paraṃ vuccati pararūpavedanāsaññāsaṃkhāraviññāṇaṃ, oraṃ vuccati cha ajjhattikāni āyatanāni paraṃ vuccati cha bāhirāni āyatanāni, oraṃ vuccati manussaloko, paraṃ vuccati devaloko, oraṃ vuccati kāmadhātu, paraṃ vuccati rūpadhātu arūpadhātu, oraṃ vuccati kāmadhāturūpadhātu, paraṃ vuccati arūpadhātu, saṅkhāya lokasmiṃ parovarānīti: parovarāni aniccato saṅkhāya, dukkhato saṅkhāya jānitvā tulayitvā tīrayitvā vibhāvayitvā vibhūtaṃ katvā, rogato saṅkhāya jānitvā tulayitvā tīrayitvā vibhāvayitvā vibhūtaṃ katvā, gaṇḍato saṅkhāya jānitvā tulayitvā tīrayitvā vibhāvayitvā vibhūtaṃ katvā, nissaraṇato saṅkhāya jānitvā tulayitvā tīrayitvā vibhāvayitvā vibhūtaṃ katvāti 'saṅkhāya lokasmiṃ parovarāni. ' Puṇṇakāti bhagavāti: 'puṇṇakā'ti bhagavā taṃ brāhmaṇaṃ nāmena ālapati. Bhagavāti gāravādhivacanametaṃ:
Apica, bhaggarāgoti bhagavā: bhaggadosoti bhagavā: bhaggamohoti bhagavā: bhaggamānoti bhagavā: bhaggadiṭṭhīti bhagavā: bhaggakaṇṭakoti bhagavā: bhaggakilesoti bhagavā: bhaji vibhaji pavibhaji dhammaratananti bhagavā: bhavānaṃ antakaroti bhagavā : bhāvitakāyo bhāvitasīlo bhāvitacitto bhāvitapaññoti bhagavā: bhaji vā bhagavā araññe vanapatthāni pantāni senāsanāni appasaddāni appanigghosāni vijanavātāni manussarāhaseyyakāni paṭisallānasāruppānīti bhagavā: bhāgī vā bhagavā cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārānanti bhagavā: bhāgī vā bhagavā attharasassa dhammarasassa vimuttirasassa adhisīlassa adhicittassa adhipaññāyāti bhagavā.
 
Bhāgī vā bhagavā catunnaṃ jhānānaṃ catunnaṃ appamaññānaṃ catunnaṃ arūpasamāpattīnanti bhagavā, bhāgī vā bhagavā aṭṭhannaṃ vimokkhānaṃ aṭṭhannaṃ abhibhāyatanānaṃ navannaṃ anupubbavihārasamāpattīnanti bhagavā: bhāgī vā bhagavā dasannaṃ saññābhāvanānaṃ dasannaṃ kasiṇasamāpattīnaṃ, ānāpānasatisamādhissa asubhasamāpattiyāti bhagavā, bhāgī vā bhagavā catunnaṃ satipaṭṭhānānaṃ catunnaṃ sammappadhānānaṃ catunnaṃ iddhipādānaṃ pañcannaṃ indriyānaṃ pañcannaṃ balānaṃ sattannaṃ bojjhaṅgānaṃ ariyassa aṭṭhaṅgikassa maggassāti bhagavā: bhāgī vā bhagavā dasannaṃ tathāgatabalānaṃ catunnaṃ vesārajjānaṃ catunnaṃ paṭisambhidānaṃ channaṃ abhiññānaṃ channaṃ buddhadhammānanti bhagavā: bhagavāti netaṃ nāmaṃ mātarā kataṃ, na pitarā kataṃ, na bhātarā kataṃ, na bhaginiyā kataṃ, na mittāmaccehi kataṃ, na ñātisālohitehi kataṃ, na samaṇabrāhmaṇehi kataṃ, na devatāhi kataṃ, vimokkhantikametaṃ buddhānaṃ bhagavantānaṃ bodhiyā mūle saha sabbaññutañāṇassa paṭilābhā sacchikā paññatti yadidaṃ 'bhagavā'ti 'puṇṇakāti bhagavā. '
 
Yassiñjitaṃ natthi kuhiñci loketi: 'yassā'ti arahato khīṇāsavassa. Iñjitanti: taṇhiñjitaṃ diṭṭhiñjitaṃ māniñjitaṃ kilesiñjitaṃ kāmiñjitaṃ, yassime iñjitā natthi, na santi, na saṃvijjanti, nupalabbhanti, pahīnā samucchinnā vūpasannā paṭippassaddhā abhabbuppattikā ñāṇagginā daḍḍhā. Kuhiñcīti kuhiñci kismiñci katthaci ajjhattaṃ vā bahiddhā vā ajjhattabahiddhā vā. Loketi apāyaloke 'yassiñjitaṃ natthi kuhiñci loke, ' āyatanaloketi 'yassiñjitaṃ natthi kuhiñci loke'
 
1. Lokamhi - machasaṃ
2. Paroparāni va-vī-ka-pana-syā machasaṃ.
[A.] Dhammasaṅgaṇī-cittuppādakaṇḍa
3. Paroparāniti-va-ka-
 
[BJT Page 128] [\x 128/]
 
Santo vidhūmo (anīgho) nirāso atāri so jātijaranti brūmīti: 'santo'ti rāgassa santattā santo, dosassa santattā santo, mohassa santattā santo, kodhassa santattā santo, upanāhassa santattā santo, makkhassa santattā santo, sabbākusalābhisaṃkhārānaṃ santattā samitattā vūpasamitattā vijjhātattā nibbutattā vigatattā paṭippassaddhattā santo upasanto vūpasanto nibbuto paṭippassaddhoti 'santo'.
 
Vidhūmoti: kāyaduccaritaṃ vidhūmitaṃ1 vidhamitaṃ sositaṃ visositaṃ byantīkataṃ, vacīduccaritaṃ vidhūmitaṃ vidhamitaṃ sositaṃ visositaṃ byantīkataṃ, rāgo vidhūmito vidhamito sosito visosito byantīkato, doso vidhūmito vidhamito sosito visosito byantīkato, moho vidhūmito vidhamito sosito visosito byantīkato, kodho vidhūmito vidhamito sosito visosito byantīkato, upanāho vidhūmito vidhamito sosito visosito byantīkato, makkho vidhūmito vidhamito sosito visosito byantīkato, paḷāso vidhūmito vidhamito sosito visosito byantīkato, issā vidhūmitā vidhamitā sositā visositā byantīkatā, macchariyaṃ vidhūmitaṃ vidhamitaṃ sositaṃ visositaṃ byantīkataṃ, māyā vidhūmitā vidhamitā sositā visositā byantīkatā, sāṭheyyaṃ vidhūmitaṃ vidhamitaṃ sositaṃ visositaṃ byantīkataṃ, thambho vidhūmito vidhamito sosito visosito byantīkato, sārambho vidhūmito vidhamito sosito visosito byantīkato, māno vidhūmito vidhamito sosito visosito byantīkato, atimāno vidhūmito vidhamito sosito visosito byantīkato, mado vidhūmito vidhamito sosito visosito byantīkato, pamādo vidhūmito vidhamito sosito visosito byantīkato, sabbe kilesā vidhūmitā vidhamitā sositā visositā byantīkatā, sabbe duccaritā vidhūmitā vidhamitā sositā visositā byantīkatā, sabbe darathā vidhūmitā vidhamitā sositā visositā byantīkatā, sabbe pariḷāhā vidhūmitā vidhamitā sositā visositā byantīkatā, sabbe santāpā vidhūmitā vidhamitā sositā visositā byantīkatā, sabbākusalābhisaṅkhārā vidhūmitā vidhamitā sositā visositā byantīkatā. Athavā2 'kodho' vuccati dhūmo:
 
1 ''Māno hi te brāhmaṇa (khāribhāro)
Kodho dhūmo bhasmani3 mosavajjaṃ,
Jivhā sujā hadayaṃ4 jotiṭṭhānaṃ
Attā sudanto purisassa joti. ''[A]
 
Apica dasahākārehi kodho jāyati: 'anatthaṃ me acarī'ti kodho jāyati. 'Anatthaṃ me caratī'ti kodho jāyati, 'anatthaṃ me carissatī'ti kodho jāyati, 'piyassa me manāpassa anatthaṃ acari, anatthaṃ carati, anatthaṃ carissatī'ti kodho jāyati, appiyassa me amanāpassa, atthaṃ acari, atthaṃ carati, atthaṃ carissatī'ti kodho jāyati, aṭṭhāne vā pana kodho jāyati. Yo evarūpo cittassa āghāto paṭighāto paṭighaṃ paṭivirodho kopo pakopo sampakopo doso padoso sampadoso cittassa vyāpatti5 manopadoso kodho kujjhanā kujjhitattaṃ doso dussanā dussitattaṃ byāpatti byāpajjanā byāpajjitattaṃ virodho paṭivirodho caṇḍikkaṃ asuropo6 anattamanatā cittassa. Ayaṃ vuccati kodho''
1. Vidhūsitaṃ-va, ka
2. Apica-pana
3. Gammani-va, ka, syā
4. Tapparassa-syā
[A.] Saṃyutta sundarika bhāradavājasutta
5. Byāpatti - machasaṃ
6. Assuropo - syā
 
[BJT Page 130] [\x 130/]
 
Apica kodhassa adhimattaparittattā veditabbā: atthi kañcikālaṃ kodho cittāvilakaraṇamatto hoti, na ca tāva mukhakulanavikulano1 hoti, atthi kañcikālaṃ kodho mukhakulanavikulanamatto hoti na ca tāva hanusañcopano hoti, atthi kañcikālaṃ kodho hanusañcopanamatto hoti na ca tāva pharusavācaṃ nicchāraṇo hoti, na ca tāva disāvidisānuvilokano hoti, atthi kañcikālaṃ kodho disāvidisānuvilokanamatto hoti, na ca tāva daṇḍasatthaparāmasano hoti, atthi kañcikālaṃ kodho daṇḍasatthaparāmasanamattato hoti, na ca tāva daṇḍasatthaabbhukkiraṇamatto hoti, na ca tāva daṇḍasatthaabhinipātano hoti, atthi kañcikālaṃ kodho daṇḍasatthaabhinipātanamatto hoti, na ca tāva (chinnavicchinnakaraṇo) hoti, atthi kañcikālaṃ kodho (chinnavicchinnakaraṇamatto) hoti, na ca tāva sambhañjanapaḷibhañjanā hoti, atthi kañcikālaṃ kodho sambhañjanapaḷibhañjanamatto hoti. Na ca tāva aṅgamaṅgaapakaḍḍhano2 hoti. Atthi kañcikālaṃ kodho aṅgamaṅgaapakaḍḍhanamatto hoti, na ca tāva jīvitā voropano hoti. Atthi kañcikālaṃ kodho jīvitā voropanamatto hoti, na ca tāva sabbacāgapariccāgāya saṇṭhito hoti yato kho kodho paraṃ puggalaṃ3 ghātetvā attānaṃ ghāteti, ettāvatā kodho paramussadagato4 paramavepullappatto hoti. Yassa so hoti kodho pahīno samucchinno vūpasanno paṭipassappaddho abhabbuppattiko ñāṇagginā daḍḍho so vuccati 'vidhumo'
 
Kodhassa pahīnattā vidhumo, kodhavatthussa pariññātattā vidhumo, kodhahetussa pariññātattā vidhumo, kodhahetussa upacchinnattā vidhumo.
Anīghoti rāgo nīgho, doso nīgho, moho nīgho, kodho nīgho, upanāho nīgho, makkho nīgho, paḷāso nīgho, issā nīgho, macchariyaṃ nīgho, māyā nīgho, sāṭheyyaṃ nīgho, thambho nīgho, sārambho nīgho, māno nīgho, atimāno nīgho, mado nīgho, pamādo nīgho, sabbe kilesā nīghā, sabbe duccaritā nīghā, sabbe darathā nīghā, sabbe pariḷāhā nīghā, sabbe santāpā nīghā, sabbākusalābhisaṃkhārā nīghā, yassete nīghā pahīnā samucchinnā vūpasannā paṭippassaddhā abhabbuppattikā ñāṇagginā daḍḍhā, so vuccati 'anīgho' nirāsoti 'āsā' vuccati taṇhā,
 
''Yo rāgo sārāgo anunayo anurodho nandi nandirāgo cittassa sārāgo icchā mucchā ajjhosānaṃ gedho paḷigedho saṅgo paṅko ejā māyā janikā sañjanikā sañjaninī sibbanī jālinī saritā visattikā suttaṃ visaṭā āyūhanī dutiyā paṇidhi bhavanetti vanaṃ vanatho santhavo sneho apekkho paṭibandhu āsā āsiṃsanā āsiṃsitattaṃ, rūpāsā saddāsā gandhāsā rasāsā phoṭṭhabbāsā lābhāsā dhanāsā puttāsā jīvitāsā, jappā pajappā abhijappā jappanā jappitattaṃ loluppaṃ loluppāyanā loluppāyitattaṃ pucchiñcikatā sādukamyatā, adhammarāgo visamalobho nikanti nikāmanā patthanā pihanā sampatthanā, kāmataṇhā bhavataṇhā vibhavataṇhā rūpataṇhā arūpataṇhā nirodhataṇhā, rūpataṇhā saddataṇhā gandhataṇhā rasataṇhā phoṭṭhabbataṇhā dhammataṇhā, ogho yogo gantho upādānaṃ āvaraṇaṃ nīvaraṇaṃ chadanaṃ bandhanaṃ upakkileso anusayo pariyuṭṭhānaṃ latā vevicchaṃ, dukkhamūlaṃ dukkhanidānaṃ dukkhappabhavo mārapāso mārabalisaṃ māravisayo taṇhānadī taṇhājālaṃ taṇhāgaddulaṃ taṇhāsamuddo, abhijjhā lobho akusalamūlaṃ. '' [A] yassesā āsā taṇhā pahīnā samucchinnā vūpasannā paṭippassaddhā abhabbuppattikā ñāṇagginā daḍḍhā.
 
1. Parikūlanaṃ - pana
2. Ākaḍḍhano - pana -
3. Parapuggalaṃ-va-vi-ka-
4. Paramukkaṃsagato-pana
[A.] Dhammasaṅgaṇī - nikkhepakaṇḍa
 
[BJT Page 132] [\x 132/]
 
So vuccati 'nirāso' jātīti ''yā tesaṃ tesaṃ sattānaṃ tamhi tamhi sattanikāye jāti saṃjāti okkanti abhinibbatti khandhānaṃ pātubhāvo āyatanānaṃ paṭilābho''[b,] jarāti, ''yā tesaṃ tesaṃ sattānaṃ tamhi tamhi sattanikāye jarā jīraṇatā khaṇḍiccaṃ pāliccaṃ valittacatā āyuno saṃhāni indriyānaṃ paripāko''[c.] Santo vidhumo anigho nirāso. Atāri so jāti jaranti brūmīti yo santo ca vidhumo ca anīgho ca nirāso ca, so jāti jarā maraṇaṃ atari uttari patari samatikkami vītivattayīti brūmi ācikkhāmi desemi paññapemi paṭṭhapemi vivarāmi vibhajāmi uttānīkaromi pakāsemīti 'santo vidhumo anīgho nirāso atāri so jāti jaranti brūmi. '
 
Tenāha bhagavā:
 
''Saṅkhāya lokasmiṃ parovarāni (puṇṇakāti bhagavā)
Yassiñjitaṃ natthi kuhiñci loke,
Santo vidhumo anīgho nirāso
Atāri so jātijaranti brūmī''ti
 
Sahagāthāpariyosānā ye te brāhmaṇena saddhiṃ ekacchandā ekapayogo ekādhippāyā ekavāsanavāsitā, tesaṃ anekapāṇasahassānaṃ virajaṃ vītamalaṃ dhammacakkhuṃ udapādi. 'Yaṃ kiñci samudayadhammaṃ sabbaṃ taṃ nirodhadhamma'nti. Tassa brāhmaṇassa anupādāya āsavehi cittaṃ vimucci. Saha arahattappattā ajinajaṭāvākacīratidaṇḍakamaṇḍalu kesā ca massu ca antarahitā. Bhaṇḍu kāsāyavatthavasano saṅghāṭipattacīvaradharo anavatthapaṭipattiyā pañjaliko bhagavantaṃ namassamāno nisinno hoti: 'satthā me bhante bhagavā sāvako' hama'smīti.
 
Puṇṇaka suttaniddeso samatto
 
[B.] Sacca vibhaṅga
[C.] Sacca vibhaṅga
 
[BJT Page 134] [\x 134/]
 
4. Mettagū suttaniddeso
 
4-1
 
Pucchāmi taṃ bhagavā brūhimetaṃ (iccāyasmā mettagū)
Maññāmi taṃ vedaguṃ bhāvitattaṃ
Kuto nu dukkhā samudāgatā1 ime
Ye keci lokasmiṃ anekarūpā.
 
Pucchāmi taṃ bhagavā brūhi metanti: 'pucchāmī'ti tisso pucchā: adiṭṭhajotanā pucchā, diṭṭhasaṃsandanā pucchā, vimaticchedanā pucchā.
 
Katamā adiṭṭhajotanā pucchā: pakatiyā lakkhaṇaṃ aññātaṃ hoti adiṭṭhaṃ atulitaṃ atīritaṃ avibhūtaṃ avibhāvitaṃ, tassa ñāṇāya dassanāya tulanāya tīraṇāya2 vibhūtatthāya vibhāvanatthāya pañhaṃ pucchati. Ayaṃ adiṭṭhajotanā pucchā.
 
Katamā diṭṭhasaṃsandanā pucchā: pakatiyā3 lakkhaṇaṃ ñātaṃ hoti diṭṭhaṃ tulitaṃ tīritaṃ vibhūtaṃ vibhāvitaṃ aññehi paṇḍitehi saddhiṃ saṃsandanatthāya pañhaṃ pucchati. Ayaṃ diṭṭhasaṃsandanā pucchā.
 
Katamā vimaticchedanā pucchā: pakatiyā saṃsayapakkhanto4 hoti, vimati pakkhanto5 dveḷhakajāto evaṃ nu kho na nu kho kiṃ nu kho kathaṃ nu khoti. So vimaticchedanatthāya pañhaṃ pucchati. Ayaṃ vimaticchedanā pucchā. Imā tisso pucchā.
Aparāpi tisso pucchā: manussapucchā. Amanussapucchā, nimmitapucchā.
 
Katamā manussapucchā: manussā buddhaṃ bhagavantaṃ upasaṅkamitvā pañhaṃ pucchanti, bhikkhu pucchanti, bhikkhuṇiyo pucchanti, upāsakā pucchanti, upāsikāyo pucchanti, rājāno pucchanti, khattiyā pucchanti, brāhmaṇā pucchanti, vessā pucchanti, suddā pucchanti, gahaṭṭhā pucchanti, pabbajitā pucchanti. Ayaṃ manussapucchā.
 
Katamā amanussapucchā: amanussā buddhaṃ bhagavantaṃ upasaṅkamitvā pañhaṃ pucchanti, nāgā pucchanti, supaṇṇā pucchanti, yakkhā pucchanti, asurā pucchanti, gandhabbā pucchanti mahārājāno pucchanti, indā pucchanti, brahmāno pucchanti, devā pucchanti, ayaṃ amanussapucchā.
 
1. Gatāme - pana
2. Tīraṇaya vibhāvanāya pucchati, pana
3. Pakatiyā-va, va, vi, ka
Pakkhando - machasaṃ
4. Pakkhanto-va, vi, ka, pana
5. Vimatipakkhanto-va, vi, ka, pana
 
[BJT Page 136] [\x 136/]
 
Katamā nimmitapucchā: yaṃ bhagavā rūpaṃ abhinimmināti manomayaṃ sabbaṅgapaccaṅgaṃ ahīnindriyaṃ, so nimmito buddhaṃ bhagavantaṃ upasaṃkamitvā pañhaṃ pucchati, bhagavā vissajjeti. Ayaṃ nimmitapucchā. Imā tisso pucchā.
 
Aparāpi tisso pucchā: attatthapucchā, paratthapucchā, ubhayatthapucchā, aparāpi tisso pucchā: diṭṭhadhammikatthapucchā, samparāyikatthapucchā. Paramatthapucchā. Aparāpi tisso pucchā: anavajjatthapucchā, nikkilesatthapucchā, vodānatthapucchā. Aparāpi tisso pucchā: atītā pucchā, anāgatā pucchā, paccuppannā pucchā. Aparāpi tisso pucchā: ajjhattapucchā, bahiddhāpucchā, ajjhattabahiddhā pucchā, aparāpi tisso pucchā: kusalapucchā, akusalapucchā, abyākatapucchā, aparāpi tisso pucchā: khandhapucchā dhātupucchā, āyatanapucchā, aparāpi tisso pucchā: satipaṭṭhānapucchā, sammappadhānapucchā, iddhipādapucchā. Aparāpi tisso pucchā: indriyapucchā, balapucchā, bojjhaṅgapucchā. Aparāpi tisso pucchā: maggapucchā, phalapucchā, nibbānapucchā.
 
Pucchāmi tanti: pucchāmi taṃ, yācāmi taṃ, ajjhesāmi taṃ, pasādemi taṃ, 'kathayassu me'ti 'pucchāmi taṃ'. Bhagavāti gāravādhivacanametaṃ:
Apica, bhaggarāgoti bhagavā: bhaggadosoti bhagavā: bhaggamohoti bhagavā: bhaggamānoti bhagavā: bhaggadiṭṭhīti bhagavā: bhaggakaṇṭakoti bhagavā: bhaggakilesoti bhagavā: bhaji vibhaji pavibhaji dhammaratananti bhagavā: bhavānaṃ antakaroti bhagavā : bhāvitakāyo bhāvitasīlo bhāvitacitto bhāvitapaññoti bhagavā: bhaji vā bhagavā araññe vanapatthāni pantāni senāsanāni appasaddāni appanigghosāni vijanavātāni manussarāhaseyyakāni paṭisallānasāruppānīti bhagavā: bhāgī vā bhagavā cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārānanti bhagavā: bhāgī vā bhagavā attharasassa dhammarasassa vimuttirasassa adhisīlassa adhicittassa adhipaññāyāti bhagavā.
 
Bhāgī vā bhagavā catunnaṃ jhānānaṃ catunnaṃ appamaññānaṃ catunnaṃ arūpasamāpattīnanti bhagavā, bhāgī vā bhagavā aṭṭhannaṃ vimokkhānaṃ aṭṭhannaṃ abhibhāyatanānaṃ navannaṃ anupubbavihārasamāpattīnanti bhagavā: bhāgī vā bhagavā dasannaṃ saññābhāvanānaṃ dasannaṃ kasiṇasamāpattīnaṃ, ānāpānasatisamādhissa asubhasamāpattiyāti bhagavā, bhāgī vā bhagavā catunnaṃ satipaṭṭhānānaṃ catunnaṃ sammappadhānānaṃ catunnaṃ iddhipādānaṃ pañcannaṃ indriyānaṃ pañcannaṃ balānaṃ sattannaṃ bojjhaṅgānaṃ ariyassa aṭṭhaṅgikassa maggassāti bhagavā: bhāgī vā bhagavā dasannaṃ tathāgatabalānaṃ catunnaṃ vesārajjānaṃ catunnaṃ paṭisambhidānaṃ channaṃ abhiññānaṃ channaṃ buddhadhammānanti bhagavā: bhagavāti netaṃ nāmaṃ mātarā kataṃ, na pitarā kataṃ, na bhātarā kataṃ, na bhaginiyā kataṃ, na mittāmaccehi kataṃ, na ñātisālohitehi kataṃ, na samaṇabrāhmaṇehi kataṃ, na devatāhi kataṃ, vimokkhantikametaṃ buddhānaṃ bhagavantānaṃ bodhiyā mūle saha sabbaññutañāṇassa paṭilābhā sacchikā paññatti yadidaṃ bhagavāti 'pucchāmi taṃ bhagavā. ' Brūhi metanti brūhi ācikkha desehi paññapehi paṭṭhapehi vivara vibhaja uttānīkarohi pakāsehīti 'pucchāmi taṃ bhagavā brūhi metaṃ'. Iccāyasmā mettagūti, -
'Iccā'ti padasandhi padasaṃsaggo padapāripūri akkharasamavāyo byañjanasiliṭṭhatā padānupubbatāpetaṃ 'iccāti'. Āyasmā'ti: piyavacanaṃ garuvacanaṃ sagāravasappatissādhivacanametaṃ 'āyasmā'ti. Puṇṇakoti: tassa brāhmaṇassa nāmaṃ saṅkhā samaññā paññatti vohāro nāmaṃ nāmakammaṃ nāmadheyyaṃ niruttibyañjanaṃ abhilāpo. Mettagū'ti tassa brāhmaṇassa gottaṃ saṅkhā samaññā paññatti vohāro'ti iccāyasmā mettagūti:
 
Maññāmi taṃ vedaguṃ1 bhāvitattanti: 'vedagū'ti taṃ maññāmi 'bhāvitatto'ti taṃ maññāmi, evaṃ pajānāmi, evaṃ ājānāmi, 2 evaṃ vijānāmi, 3 evaṃ paṭivijānāmi, evaṃ paṭivijjhāmi 'vedagū bhāvitatto'ti kathaṃ bhagavā vedagū: vedo vuccati catusu maggesu ñāṇaṃ, paññā paññindriyaṃ paññābalaṃ dhammavicayasambojjhaṅgo vīmaṃsā vipassanā sammādiṭṭhi, bhagavā tehi vedehi jātijarāmaraṇassa antagato5
 
1. 'Yaṃ' ti natthi-va, vi, machasaṃ
2. Vedagū - machasaṃ
3. Ajānāmi
4. Pajānāmi-katthaci
5. Antaṃgato-ka, vi
 
[BJT Page 138] [\x 138/]
 
Antappatto koṭigato koṭippatto pariyantagato pariyantappatto vosānagato vosānappatto tāṇagato tāṇappatto lenagato lenappatto saraṇagato saraṇappatto abhayagato abhayappatto accutagato accutappatto amatagato amatappatto nibbānagato nibbānappatto. Vedānaṃ vā antagatoti vedagū, vedehi vā antagatoti vedagū, sattannaṃ vā dhammānaṃ (viditattā) vedagū: sakkāyadiṭṭhi viditā hoti, vicikicchā viditā hoti, sīlabbataparāmāso vidito hoti, rāgo - doso - moho - māno vidito hoti, viditāssa honti pāpakā akusalā dhammā saṃkilesikā ponobhavikā sadarā1 dukkhavipākā āyatiṃ jātijarāmaraṇīyā:
 
1. ''Vedāni viceyya kevalāni (sabhiyāti bhagavā)
Samaṇānaṃ yānipattha2 brāhmaṇānaṃ
Sabba3 vedanāsu vītarāgo
Sabbaṃ vedamaticca vedagū so''ti. [A]
 
Evaṃ bhagavā vedagū.
 
Kathaṃ bhagavā (bhāvitatto): bhagavā bhāvitakāyo bhāvitasīlo bhāvitacitto bhāvitapañño bhāvitasatipaṭṭhāno bhāvitasammappadhāne bhāvitaiddhipādo bhāvitaindriyo bhāvitabalo bhāvitabojjhaṅgo bhāvitamaggo pahīnakileso paṭividdhākuppo sacchikatanirodho, dukkhaṃ tassa pariññātaṃ, samudayo pahīno, maggo bhāvito, nirodho sacchikato, abhiññeyyaṃ abhiññātaṃ, pariññeyyaṃ pariññātaṃ, pahātabbaṃ pahīnaṃ, bhāvetabbaṃ bhāvitaṃ, sacchikātabbaṃ sacchikataṃ, aparitto mahatto gambhīro appameyyo duppariyogāḷho4 pahūtaratano5 sāgarūpamo6 chaḷaṅgupekkhāya samannāgato hoti.
 
Cakkhunā rūpaṃ disvā neva sumano hoti, na dummano, upekkhako viharati sato sampajāno. Sotena saddaṃ sutvā neva sumano hoti, na dummano, upekkhako viharati sato sampajāno. Ghānena gandhaṃ ghāyitvā neva sumano hoti, na dummano, upekkhako viharati sato sampajāno. Jivhāya rasaṃ sāyitvā neva sumano hoti, na dummano, upekkhako viharati sato sampajāno. Kāyena phoṭṭhabbaṃ phusitvā neva sumano hoti, na dummano, upekkhako viharati sato sampajāno. Manasā dhammaṃ viññāya neva sumano hoti, na dummano, upekkhako viharati sato sampajāno.
 
1. Saddarā-pu
2. Yānidhatthi - machasaṃ
Yāni atthi-sī
3. Sabbaverāsu-ma, va, vi, ka
[A.] Suttanipāta sahiyasutta
4. Dupariyo gālenā-panana
5. Bahuratano-sī.
6. Sāgarasamo-katthaci
 
[BJT Page 140] [\x 140/]
 
Cakkhunā rūpaṃ disvā manāpaṃ rūpaṃ nābhigijjhati1 nābhihaṃsati2 na rāgaṃ janeti tassa ṭhitova kāyo hoti, ṭhitaṃ cittaṃ ajjhattaṃ susaṃṭhitaṃ suvimuttaṃ. Cakkhunā kho paneva3 rūpaṃ disvā amanāpaṃ na maṅku hoti, appatiṭṭhitacitto4 alīnamanaso5 abyāpannacetaso. Tassa ṭhitova kāyo hoti, ṭhitaṃ cittaṃ ajjhattaṃ susaṃṭhitaṃ suvimuttaṃ.
Sotena saddaṃ sutvā manāpaṃ saddaṃ nābhigijjhati nābhihaṃsati na rāgaṃ janeti tassa ṭhitova kāyo hoti, ṭhitaṃ cittaṃ ajjhattaṃ susaṃṭhitaṃ suvimuttaṃ. Cakkhunā kho paneva saddaṃ sutvā amanāpaṃ na maṅku hoti, appatiṭṭhitacitto alīnamanaso abyāpannacetaso. Tassa ṭhitova kāyo hoti, ṭhitaṃ cittaṃ ajjhattaṃ susaṃṭhitaṃ suvimuttaṃ.
Ghānena gandhaṃ ghāyitvā manāpaṃ gandhaṃ nābhigijjhati nābhihaṃsati na rāgaṃ janeti tassa ṭhitova kāyo hoti, ṭhitaṃ cittaṃ ajjhattaṃ susaṃṭhitaṃ suvimuttaṃ. Cakkhunā kho paneva gandhaṃ ghāyitvā amanāpaṃ na maṅku hoti, appatiṭṭhitacitto alīnamanaso abyāpannacetaso. Tassa ṭhitova kāyo hoti, ṭhitaṃ cittaṃ ajjhattaṃ susaṃṭhitaṃ suvimuttaṃ.
Jivhāya rasaṃ sāyitvā manāpaṃ rūpaṃ nābhigijjhati nābhihaṃsati na rāgaṃ janeti tassa ṭhitova kāyo hoti, ṭhitaṃ cittaṃ ajjhattaṃ susaṃṭhitaṃ suvimuttaṃ. Cakkhunā kho paneva rasaṃ sāyitvā amanāpaṃ na maṅku hoti, appatiṭṭhitacitto alīnamanaso abyāpannacetaso. Tassa ṭhitova kāyo hoti, ṭhitaṃ cittaṃ ajjhattaṃ susaṃṭhitaṃ suvimuttaṃ.
Kāyena phoṭṭhabbaṃ phusitvā manāpaṃ phoṭṭhabbaṃ nābhigijjhati nābhihaṃsati na rāgaṃ janeti tassa ṭhitova kāyo hoti, ṭhitaṃ cittaṃ ajjhattaṃ susaṃṭhitaṃ suvimuttaṃ. Cakkhunā kho paneva rūpaṃ disvā amanāpaṃ na maṅku hoti, appatiṭṭhitacitto alīnamanaso abyāpannacetaso. Tassa ṭhitova kāyo hoti, ṭhitaṃ cittaṃ ajjhattaṃ susaṃṭhitaṃ suvimuttaṃ.
Manasā dhammaṃ viññāya manāpaṃ nābhigijjhati nābhihaṃsati na rāgaṃ janeti tassa ṭhitova kāyo hoti, ṭhitaṃ cittaṃ ajjhattaṃ susaṃṭhitaṃ suvimuttaṃ. Cakkhunā kho paneva dhammaṃ viññāya amanāpaṃ na maṅku hoti, appatiṭṭhitacitto alīnamanaso abyāpannacetaso. Tassa ṭhitova kāyo hoti, ṭhitaṃ cittaṃ ajjhattaṃ susaṃṭhitaṃ suvimuttaṃ.
 
Cakkhunā rūpaṃ disvā manāpāmanāpesu rūpesu ṭhitova kāyo hoti, ṭhitaṃ cittaṃ ajjhattaṃ susaṃṭhitaṃ suvimuttaṃ.
Sotena saddaṃ sutvā manāpāmanāpesu saddesu ṭhitova kāyo hoti, ṭhitaṃ cittaṃ ajjhattaṃ susaṃṭhitaṃ suvimuttaṃ.
Ghānena gandhaṃ ghāyitvā manāpāmanāpesu gandhesu ṭhitova kāyo hoti, ṭhitaṃ cittaṃ ajjhattaṃ susaṃṭhitaṃ suvimuttaṃ.
Jivhāya rasaṃ sāyitvā manāpāmanāpesu rasesu ṭhitova kāyo hoti, ṭhitaṃ cittaṃ ajjhattaṃ susaṃṭhitaṃ suvimuttaṃ.
Kāyena phoṭṭhabbaṃ phusitvā manāpāmanāpesu phoṭṭhabbesu ṭhitova kāyo hoti, ṭhitaṃ cittaṃ ajjhattaṃ susaṃṭhitaṃ suvimuttaṃ.
Manasā dhammaṃ viññāya manāpāmanāpesu dhammesu ṭhitova kāyo hoti, ṭhitaṃ cittaṃ ajjhattaṃ susaṃṭhitaṃ suvimuttaṃ.
 
Cakkhunā rūpaṃ disvā rajanīye na rajjati, dosanīye7 na dussati, mohanīye na muyhati, kopanīye na kuppati, madanīye na majjati, kilesanīye na kilissati. Sotena saddaṃ sutvā rajanīye na rajjati, dosanīye na dussati, mohanīye na muyhati, kopanīye na kuppati, madanīye na majjati, kilesanīye na kilissati. Ghānena gandhaṃ ghāyitvā rajanīye na rajjati, dosanīye na dussati, mohanīye na muyhati, kopanīye na kuppati, madanīye na majjati, kilesanīye na kilissati. Jivhāya rasaṃ sāyitvā rajanīye na rajjati, dosanīye na dussati, mohanīye na muyhati, kopanīye na kuppati, madanīye na majjati, kilesanīye na kilissati. Kāyena phoṭṭhabbaṃ phusitvā rajanīye na rajjati, dosanīye na dussati, mohanīye na muyhati, kopanīye na kuppati, madanīye na majjati, kilesanīye na kilissati. Manasā dhammaṃ viññāya rajanīye na rajjati, dosanīye na dussati, mohanīye na muyhati, kopanīye na kuppati, madanīye na majjati, kilesanīye na kilissati. Diṭṭhe diṭṭhamatto sute sutamatto mute mutamatto viññāte viññātamatto, diṭṭhe na lippati8, sute na lippati, mute na lippati, viññāte na lippati, diṭṭhe anupayo9 anapāyo anissito appaṭibaddho vippamutto10 visaññutto vimariyādīkatena cetasā viharati. Sute anupayo anapāyo anissito appaṭibaddho vippamutto visaññutto vimariyādīkatena cetasā viharati. Mute anupayo anapāyo anissito appaṭibaddho vippamutto visaññutto vimariyādīkatena cetasā viharati. Viññāte anupayo anapāyo anissito appaṭibaddho vippamutto visaññutto vimariyādīkatena cetasā viharati.
 
1. Nābhijjhāyati - pana
2. Nābhihasati-sa
3. Cakkhunā kho panetaṃ-sī-syā
4. Appatiṭṭhīnacittā-syā
5. Ādīnamanaso-va-vi-pana-syā
[A.] Suttanipāta-sahiya sutta
6. Ādīnamanaso-va-vi-pa-syā
7. Dussanīye - machasaṃ
8. Na limpati - machasaṃ, syā
9. Anūpayo-machasaṃ
Anusayo-va, vī
10. Vimutto-pana-
 
[BJT Page 142] [\x 142/]
 
Saṃvijjati bhagavato cakkhu6 passati bhagavā cakkhunā rūpaṃ, chandarāgo bhagavato natthi, suvimuttacitto bhagavā. Saṃvijjati bhagavato sotaṃ, suṇāti bhagavā sotena saddaṃ, chandarāgo bhagavato natthi, suvimuttacitto bhagavā. Saṃvijjati bhagavato ghānaṃ, ghāyati bhagavā ghānena gandhaṃ, chandarāgo bhagavato natthi, suvimuttacitto bhagavā. Saṃvijjati bhagavato jivhā, sāyati bhagavā jivhāya rasaṃ, chandarāgo bhagavato natthi, suvimuttacitto bhagavā. Saṃvijjati bhagavato kāyo, phusati bhagavā kāyena phoṭṭhabbaṃ, chandarāgo bhagavato natthi, suvimuttacitto bhagavā. Saṃvijjati bhagavato mano, vijānāti bhagavā manasā dhammaṃ, chandarāgo bhagavato natthi, suvimuttacitto bhagavā. Cakkhuṃ rūpārāmaṃ rūparataṃ rūpasammuditaṃ, taṃ bhagavato dantaṃ guttaṃ rakkhitaṃ saṃvutaṃ, tassa ca saṃvarāya dhammaṃ deseti.
Sotaṃ saddārāmaṃ saddarataṃ saddasammuditaṃ, taṃ bhagavato dantaṃ guttaṃ rakkhitaṃ saṃvutaṃ, tassa ca saṃvarāya dhammaṃ deseti.
Ghānaṃ gandhārāmaṃ gandharataṃ gandhasammuditaṃ, taṃ bhagavato dantaṃ guttaṃ rakkhitaṃ saṃvutaṃ, tassa ca saṃvarāya dhammaṃ deseti.
Jivhā rasārāmā rasaratā rasasammuditā, sā bhagavato dantaṃ guttaṃ rakkhitaṃ
Saṃvutaṃ, tassa ca saṃvarāya dhammaṃ deseti.
Kāyo phoṭṭhabbārāmo phoṭṭhabbarato phoṭṭhabbasammudito, so bhagavato dantaṃ guttaṃ rakkhitaṃ saṃvutaṃ, tassa ca saṃvarāya dhammaṃ deseti.
Mano dhammārāmo dhammarato dhammasammudito so bhagavato dantaṃ guttaṃ rakkhitaṃ saṃvutaṃ, tassa ca saṃvarāya dhammaṃ deseti.
 
2. Dantaṃ nayanti samitiṃ dantaṃ rājābhirūhati,
Danto seṭṭho manussesu yotivākyaṃ titikkhati. [A]
 
3. Varamassatarā dantā ājānīyā ca sindhavā,
Kuñjarā ca mahānāgā attadantā tato varaṃ. [A]
 
4. Na hi etehi yānehi gaccheyya agataṃ2 disaṃ,
Yathāttanā sudantena danto dantena gacchati. [A]
 
5. Vidhāsu na vikampanti vippamuttā punabbhavā,
Dantabhūmiṃ anuppattā te loke vijitāvino. [B]
 
6. Yassindriyāni bhāvitāni ajjhattañca bahiddhā ca sabbaloke,
Nibbijjha imaṃ parañca lokaṃ kālaṃ kaṅkhati bhāvitatto sadantoti. [C]
 
6. Cakkhuṃ-sī
1. Yathātthanā-[PTS.] Sī
2. Amataṃ dīsaṃ va-vi
[A.] Dhammapada - nāgavagga
[B.] Khandha saṃyutta - khajjaniya vagga
[C.] Suttanipāta - sahiya sutta
 
[BJT Page 144] [\x 144/]
 
Evaṃ bhagavā bhāvitatto1
 
Maññāmi taṃ vedaguṃ2 bhāvitattaṃ kuto nu dukkhā samudāgatā imeti: 'kuto nū'ti saṃsayapucchā, vimatipucchā, dveḷhapucchā, anekaṃsapucchā. Evaṃ nu kho, na nu kho, kiṃ nu kho, kathaṃ nu khoti 'kuto nu'.
 
Dukkhāti jātidukkhaṃ jarādukkhaṃ vyādhidukkhaṃ maraṇadukkhaṃ sokaparidevadukkhadomanassupāyāsadukkhaṃ nerayikaṃ dukkhaṃ tiracchānadukkhaṃ pettivisayadukkhaṃ mānusikaṃ3 dukkhaṃ gabbhokkantimūlakaṃ dukkhaṃ gabbhaṭṭhitimūlakaṃ dukkhaṃ gabbhavuṭṭhānamūlakaṃ dukkhaṃ jātassupanibandhanaṃ4 dukkhaṃ jātassa parādheyyataṃ5 dukkhaṃ attūpakkamaṃ dukkhaṃ parūpakkamaṃ dukkhaṃ dukkhadukkhaṃ saṅkhāradukkhaṃ viparināmadukkhaṃ, cakkhurogo sotarogo ghānarogo jivhārogo kāyarogo sīsarogo kaṇṇarogo mukharogo dantarogo kāso sāso pināso ḍaho6 jaro kucchi rogo mucchā pakkhandikā sūlā visūcikā kuṭṭhaṃ gaṇḍo kilāso soso apamāro daddu kaṇḍu kacchu rakhasā vitacchikā lohitapittaṃ madhumeho aṃsā piḷakā bhagandalā pittasamuṭṭhānā ābādhā semhasamuṭṭhānā ābādhā vātasamuṭṭhānā ābādhā sannipātikā ābādhā utuparināmajā ābādhā visamaparihārajā ābādhā opakkamikā ābādhā kammavipākajā ābādhā sītaṃ uṇhaṃ jighacchā pipāsā uccāro passāvo ḍaṃsamakasavātātapasiriṃsapasamphassānaṃ dukkhaṃ, mātumaraṇaṃ dukkhaṃ pitumaraṇaṃ dukkhaṃ bhātumaraṇaṃ dukkhaṃ bhaginīmaraṇaṃ dukkhaṃ puttamaraṇaṃ dukkhaṃ dhītumaraṇaṃ dukkhaṃ ñātivyasanaṃ dukkhaṃ bhogavyasanaṃ7 dukkhaṃ sīlavyasanaṃ dukkhaṃ diṭṭhivyasanaṃ dukkhaṃ yesaṃ dhammānaṃ ādito samudāgamanaṃ paññāyati, atthaṅgamato nirodho paññāyati. Kammasaṃnissito vipāko, vipākasaṃnissitaṃ kammaṃ, nāmasaṃnissitaṃ rūpaṃ, rūpasaṃnissitaṃ nāmaṃ, jātiyā anugataṃ, jarāya anusaṭaṃ byādhinā abhibhūtaṃ, maraṇena abbhāhataṃ, dukkhe patiṭṭhitaṃ, atāṇaṃ alenaṃ asaraṇaṃ asaraṇībhūtaṃ, ime vuccanti dukkhā.
 
1. Bhāvitattoti - machasaṃ
2. Vedagū - machasaṃ
3. Mānasikaṃ-syā
4. Jātassupanibandhakaṃ-machasaṃ
5. Parādheyyakaṃ-machasaṃ
6. Ḍāho-machasaṃ
7. Rogavyasanaṃ-pana, machasaṃ
 
[BJT Page 146] [\x 146/]
 
Ime dukkhā kuto samudāgatā, kuto jātā, kuto saṃjātā kuto nibbattā kuto abhinibbattā kuto pātubhūtā kiṃnidānā kiṃsamudayā1 kiṃjātikā kiṃpabhavāti imesaṃ dukkhānaṃ mūlaṃ pucchati, hetuṃ pucchati, nidānaṃ pucchati, sambhavaṃ pucchati, pabhavaṃ pucchati, samuṭṭhānaṃ pucchati, āhāraṃ pucchati, ārammaṇaṃ pucchati, paccayaṃ pucchati, samudayaṃ pucchati, papucchati yācati ajjhesati2 pasādetīti 'kuto nu dukkhā samudāgatā ime. '
 
Ye keci lokasmiṃ anekarūpāti: 'yekecī'ti sabbena sabbaṃ sabbathā sabbaṃ asesaṃ nissesaṃ pariyādiyanavacanametaṃ yekecīti. ' Lokasmiṃti apāyaloke manussaloke devaloke khandhaloke dhātuloke āyatanaloke. Anekarūpāti anekavidhā nānappakārā dukkhāti 'ye keci lokasmiṃ anekarūpā. '
 
Tenāha so brāhmaṇo:
 
''Pucchāmi taṃ bhagavā brūhi me taṃ (iccāyasmā mettagū)
Maññāmi taṃ vedaguṃ bhāvitattaṃ,
Kuto nu dukkhā samudāgatā ime
Ye keci lokasmiṃ anekarūpā''ti.
 
4-2
 
Dukkhassa ve maṃ pabhavaṃ apucchasi (mettagūti bhagavā)
Taṃ te pavakkhāmi yathā pajānaṃ,
Upadhinidānā pabhavanti dukkhā
Ye keci lokasmiṃ anekarūpā.
 
Dukkhassa ve maṃ pabhavaṃ apucchasī ti: 'dukkhassā'ti: jātidukkhassa jarādukkhassa vyādhidukkhassa maraṇadukkhassa sokaparidevadukkhadomanassupāyāsadukkhassa. Pabhavaṃ apucchasīti ''dukkhassa mūlaṃ pucchasi, hetuṃ pucchasi, nidānaṃ pucchasi, sambhavaṃ pucchasi, pabhavaṃ pucchasi, samuṭṭhānaṃ pucchasi, āhāraṃ pucchasi, ārammaṇaṃ pucchasi, paccayaṃ pucchasi, samudayaṃ pucchasi, yācasi ajjhesasi pasādesī'ti 'dukkhassa ve maṃ pabhavaṃ apucchasī'.
 
Mettagūti bhagavāti: brāhmaṇaṃ nāmena ālapati. Bhagavāti gāravādhivacanametaṃ:
Apica, bhaggarāgoti bhagavā: bhaggadosoti bhagavā: bhaggamohoti bhagavā: bhaggamānoti bhagavā: bhaggadiṭṭhīti bhagavā: bhaggakaṇṭakoti bhagavā: bhaggakilesoti bhagavā: bhaji vibhaji pavibhaji dhammaratananti bhagavā: bhavānaṃ antakaroti bhagavā : bhāvitakāyo bhāvitasīlo bhāvitacitto bhāvitapaññoti bhagavā: bhaji vā bhagavā araññe vanapatthāni pantāni senāsanāni appasaddāni appanigghosāni vijanavātāni manussarāhaseyyakāni paṭisallānasāruppānīti bhagavā: bhāgī vā bhagavā cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārānanti bhagavā: bhāgī vā bhagavā attharasassa dhammarasassa vimuttirasassa adhisīlassa adhicittassa adhipaññāyāti bhagavā.
 
Bhāgī vā bhagavā catunnaṃ jhānānaṃ catunnaṃ appamaññānaṃ catunnaṃ arūpasamāpattīnanti bhagavā, bhāgī vā bhagavā aṭṭhannaṃ vimokkhānaṃ aṭṭhannaṃ abhibhāyatanānaṃ navannaṃ anupubbavihārasamāpattīnanti bhagavā: bhāgī vā bhagavā dasannaṃ saññābhāvanānaṃ dasannaṃ kasiṇasamāpattīnaṃ, ānāpānasatisamādhissa asubhasamāpattiyāti bhagavā, bhāgī vā bhagavā catunnaṃ satipaṭṭhānānaṃ catunnaṃ sammappadhānānaṃ catunnaṃ iddhipādānaṃ pañcannaṃ indriyānaṃ pañcannaṃ balānaṃ sattannaṃ bojjhaṅgānaṃ ariyassa aṭṭhaṅgikassa maggassāti bhagavā: bhāgī vā bhagavā dasannaṃ tathāgatabalānaṃ catunnaṃ vesārajjānaṃ catunnaṃ paṭisambhidānaṃ channaṃ abhiññānaṃ channaṃ buddhadhammānanti bhagavā: bhagavāti netaṃ nāmaṃ mātarā kataṃ, na pitarā kataṃ, na bhātarā kataṃ, na bhaginiyā kataṃ, na mittāmaccehi kataṃ, na ñātisālohitehi kataṃ, na samaṇabrāhmaṇehi kataṃ, na devatāhi kataṃ, vimokkhantikametaṃ buddhānaṃ bhagavantānaṃ bodhiyā mūle saha sabbaññutañāṇassa paṭilābhā sacchikā paññatti yadidaṃ bhagavāti 'mettagūti bhagavā. '
 
1. Kiṃsamudayo-va-vi-ka
2. Ajjhesi-va, ci, ka
 
[BJT Page 148] [\x 148/]
 
Taṃ te pavakkhāmi yathā pajānāti: 'taṃ' ti dukkhassa mūlaṃ pavakkhāmi, hetuṃ pavakkhāmi, nidānaṃ pavakkhāmi, sambhavaṃ pavakkhāmi, pabhavaṃ pavakkhāmi, samuṭṭhānaṃ pavakkhāmi, āhāraṃ pavakkhāmi, ārammaṇaṃ pavakkhāmi, paccayaṃ pavakkhāmi, samudayaṃ pavakkhāmi, ācikkhissāmi desissāmi paññapessāmi paṭṭhapessāmi vivarissāmi vibhajissāmi uttānīkarissāmi pakāsissāmīti. 'Taṃ te pavakkhāmi'.
 
Yathā pajānanti: yathā pajānanto ājānanto vijānanto paṭivijānanto paṭivijjhanto na itihītihaṃ na itikirāya1 na paramparāya na piṭakasampadānena na takkahetu na nayahetu na ākāraparivitakkena na diṭṭhinijjhānakhantiyā sāmaṃ sayaṃ abhiññātaṃ attapaccakkhadhammaṃ taṃ kathayissāmīti 'taṃ te pavakkhāmi yathā pajānaṃ'.
 
Upadhinidānā pabhavanti dukkhāti: 'upadhī'ti dasa upadhī: taṇhūpadhi diṭṭhūpadhi, kilesūpadhi, kammūpadhi, duccaritūpadhi, āhārūpadhi, paṭighūpadhi, catasso upādinnadhātuyo upadhī, cha ajjhattikāni āyatanāni upadhi, chaviññāṇakāyaṃ upadhi, sabbampi dukkhaṃ dukkhamanatthena3 upadhi, ime vuccanti dasa upadhi. Dukkhāti jātidukkhaṃ jarādukkhaṃ vyādhidukkhaṃ maraṇadukkhaṃ sokaparidevadukkhadomanassupāyāsadukkhaṃ
Nerayikaṃ dukkhaṃ tiracchānadukkhaṃ pettivisayadukkhaṃ mānusikaṃ3 dukkhaṃ gabbhokkantimūlakaṃ dukkhaṃ gabbhaṭṭhitimūlakaṃ dukkhaṃ gabbhavuṭṭhānamūlakaṃ dukkhaṃ jātassupanibandhanaṃ4 dukkhaṃ jātassa parādheyyataṃ5 dukkhaṃ attūpakkamaṃ dukkhaṃ parūpakkamaṃ dukkhaṃ dukkhadukkhaṃ saṅkhāradukkhaṃ viparināmadukkhaṃ, cakkhurogo sotarogo ghānarogo jivhārogo kāyarogo sīsarogo kaṇṇarogo mukharogo dantarogo kāso sāso pināso ḍaho6 jaro kucchi rogo mucchā pakkhandikā sūlā visūcikā kuṭṭhaṃ gaṇḍo kilāso soso apamāro daddu kaṇḍu kacchu rakhasā vitacchikā lohitapittaṃ madhumeho aṃsā piḷakā bhagandalā pittasamuṭṭhānā ābādhā semhasamuṭṭhānā ābādhā vātasamuṭṭhānā ābādhā sannipātikā ābādhā utuparināmajā ābādhā visamaparihārajā ābādhā opakkamikā ābādhā kammavipākajā ābādhā sītaṃ uṇhaṃ jighacchā pipāsā uccāro passāvo ḍaṃsamakasavātātapasiriṃsapasamphassānaṃ dukkhaṃ, mātumaraṇaṃ dukkhaṃ pitumaraṇaṃ dukkhaṃ bhātumaraṇaṃ dukkhaṃ bhaginīmaraṇaṃ dukkhaṃ puttamaraṇaṃ dukkhaṃ dhītumaraṇaṃ dukkhaṃ ñātibyasanaṃ dukkhaṃ bhogavyasanaṃ dukkhaṃ sīlavyasanaṃ dukkhaṃ diṭṭhivyasanaṃ dukkhaṃ yesaṃ dhammānaṃ ādito samudāgamanaṃ paññāyati, atthaṅgamato nirodho paññāyati. Kammasaṃnissito vipāko, vipākasaṃnissitaṃ kammaṃ, nāmasaṃnissitaṃ rūpaṃ, rūpasaṃnissitaṃ nāmaṃ, jātiyā anugataṃ, jarāya anusaṭaṃ byādhinā abhibhūtaṃ, maraṇena abbhāhataṃ, dukkhe patiṭṭhitaṃ, atāṇaṃ alenaṃ asaraṇaṃ asaraṇībhūtaṃ, ime vuccanti dukkhā. Ime dukkhā upadhinidānā, upadhihetukā, upadhipaccayā, upadhikāraṇā honti, pabhavanti sambhavanti jāyanti sañjāyanti nibbattanti pātubhavantī'ti 'upadhinidānā pabhavanti' dukkhā.
 
1. Na iti kiriyāya - machasaṃ
2. Dukkhamanaṭṭhena - machasaṃ
3. Dukkhāya vemaṃ - va-vi-ka
 
[BJT Page 150] [\x 150/]
 
Ye keci lokasmiṃ anekarūpāti: 'ye kecī'ti sabbena sabbaṃ sabbathā sabbaṃ asesaṃ nissesaṃ pariyādiyanavacanametaṃ ye kecī'ti. Lokasminti apāyaloke manussaloke devaloke khandhaloke dhātuloke āyatanaloke. Anekarūpāti: anekavidhā nānappakārā dukkhā'ti 'ye keci lokasmiṃ anekarūpā'.
 
Tenāha bhagavā:
 
''Dukkhassa ve maṃ pabhavaṃ apucchasi (mettagūti bhagavā)
Taṃ te pavakkhāmi yathā pajānaṃ
Upadhinidānā pabhavanti dukkhā
Ye keci lokasmiṃ anekarūpā''ti.
 
4-3
 
Yo ve avidvā upadhiṃ karoti
Punappunaṃ dukkhamupeti mando
Tasmā pajānaṃ upadhiṃ na kayirā
Dukkhassa jātipabhavānupassī.
 
Yo ve avidvā upadhiṃ karotīti: yo'ti yo yādiso yathā yutto yathāvihito yathāpakāro yaṃṭhānappatto1 yaṃdhammasamannāgato2 khattiyo vā brāhmaṇo vā vesso vā suddo vā gahaṭṭho vā pabbajito vā devo vā manusso vā. Avidvāti avijjāgato aññāṇī avibhāvī duppañño. Upadhiṃ karotīti taṇhūpadhiṃ karoti. Diṭṭhūpadhiṃ karoti. Kilesūpadhiṃ karoti, kammūpadhiṃ karoti, duccaritūpadhiṃ karoti, āhārūpadhiṃ karoti, paṭighūpadhiṃ karoti, catasso upādinnadhātuyo upadhiṃ3 karoti, cha ajjhattikāni āyatanāni upadhiṃ karoti, chaviññāṇakāyaṃ upadhiṃ karoti, janeti sañjaneti nibbattetīti ye ve avidvā upadhiṃ karoti:
 
1. Yaṃ ṭhānaṃ patto-si
2. Sadhammasamannāgato-bahusu
3. Upadhī-machasaṃ
 
[BJT Page 152] [\x 152/]
 
Punappunaṃ dukkhamupeti mando'ti: punappunaṃ jātidukkhaṃ jarādukkhaṃ vyādhidukkhaṃ maraṇadukkhaṃ sokaparidevadukkhadomanassupāyāsadukkhaṃ eti samupeti upagacchati gaṇhāti parāmasati abhinivisati. Mandoti mando moho avidvā avijjāgato aññāṇī avibhāvī duppaññoti 'punappunaṃ dukkhamupeti mando'
 
Tasmā pajānaṃ upadhiṃ na kayirāti: 'tasmā'ti taṃkāraṇā taṃhetu tappaccayā tannidānā evaṃ ādīnavaṃ sampassamāno upadhīsūti 'tasmā. Pajānanti pajānanto ājānanto vijānanto paṭivijānanto paṭivijjhanto, sabbe saṃkhārā aniccāti pajānanto ājānanto vijānanto paṭivijānanto paṭivijjhanto, 'sabbe saṃkhārā dukkhā'ti pajānanto ājānanto vijānanto paṭivijānanto paṭivijjhanto 'sabbe dhammā anattā'ti pajānanto ājānanto vijānanto paṭivijānanto paṭivijjhanto, 'yaṃ kiñci samudayadhammaṃ sabbaṃ taṃ nirodhadhamma'nti pajānanto ājānanto vijānanto paṭivijānanto paṭivijjhanto. Upadhiṃ na kayirāti taṇhūpadhiṃ na kareyya, diṭṭhūpadhiṃ na kareyya, kilesūpadhiṃ na kareyya, kammūpadhiṃ na kareyya, duccaritūpadhiṃ na kareyya, āhārūpadhiṃ na kareyya, paṭighūpadhiṃ na kareyya, catasso upādinnadhātuyo upadhiṃ na kareyya, cha ajjhattikāni āyatanāni upadhiṃ na kareyya, chaviññāṇakāyaṃ upadhiṃ na kareyya, na saṃjaneyya na nibbatteyya nātinibbatteyyāti tasmā pajānaṃ upadhiṃ na kayirā. '
 
Dukkhassāti: jātidukkhassa jarādukkhassa vyādhidukkhassa maraṇadukkhassa sokaparidevadukkhadomanassupāyāsadukkhassa. Pabhavānupasasīti: dukkhassa mūlānupassī4 hetānupassī nidānānupassī sambhavānupassī pabhavānupassī samuṭṭhānānupassī āhārānupassī ārammaṇānupassī paccayānupassī samudayānupassī. 'Anupassanā' vuccati paññā (yā paññā) pajānanā vicayo pavicayo dhammavicayo sallakkhaṇā upalakkhaṇā paccupalakkhaṇā paṇḍiccaṃ kosallaṃ nepuññaṃ vebhavyā cintā upaparikkhā bhūri medhā pariṇāyikā vipassanā sampajaññaṃ patodo paññā paññindriyaṃ paññābalaṃ paññāsatthaṃ paññāpāsādo paññāāloko paññāobhāso paññāpajjoto paññāpāsādo paññāāloko paññāobhāso paññāpajjoto paññāratanaṃ amoho dhammavicayo sammādiṭṭhi imāya anupassanāya paññāya upeto hoti samupeto upagato samupagato uppanno samuppanno samannāgato so vuccati anupassīti ''dukkhassa jātippabhavānupassī.
 
Tenāha bhagavā.
 
''Yo ve avidvā upadhiṃ karoti
Punappunaṃ dukkhamupeti mando
Tasmā pajānaṃ upadhiṃ na kayirā
Dukkhassa jātippabhavānupassī''ti.
 
4. Hetūnussī-va-vi-ka
Hetuṃ passī - machasaṃ
 
[BJT Page 154] [\x 154/]
 
4-4
 
Yaṃ taṃ apucchimha akittayī no
Aññaṃ taṃ1 pucchāma tadiṅgha brūhi
Kathannu dhīrā vitaranti oghaṃ
Jātijaraṃ2 soka3pariddavañca
Taṃ me munī sādhu viyākarohi
Tathā hi te vidito esa dhammo
 
Yaṃ taṃ apucchimha akittayī noti: yaṃ taṃ apucchimha āyācimha ajjhesimha pasādimha. Akittayī no'ti kittitaṃ ācikkhitaṃ desitaṃ paññapitaṃ paṭṭhapitaṃ vivaritaṃ vibhattaṃ uttānīkataṃ pakāsitanti 'yaṃ taṃ apucchimha akittayī no. '
 
Aññaṃ taṃ pucchāma tadiṅgha brūhīti aññaṃ taṃ pucchāma, aññaṃ taṃ yācāma, aññaṃ taṃ ajjhesāma, aññaṃ taṃ pasādema, uttariṃ taṃ pucchāma. Tadiṅga brūhīti taṃ iṅgha brūhi ācikkha desehi paññapehi paṭṭhapehi vivara vibhaja uttānīkarohi pakāsehīti 'aññaṃ taṃ pucchāma tadiṅgha brūhi. '
 
Kathannu dhīrā vitaranti oghaṃ jāti jaraṃ sokapariddavaṃ cā'ti: 'kathannū'ti saṃsayapucchā vimatipucchā dveḷhapucchā anekaṃsapucchā, evannu kho na nu kho kiṃ nu kho kathannu khoti. Kathannu dhīrā ti dhīrā paṇḍitā paññāvanto buddhimatto ñāṇino vibhāvino medhāvino. Oghanti kāmoghaṃ bhavoghaṃ diṭṭhoghaṃ avijjoghaṃ. Jātīti 1yā tesaṃ tesaṃ sattānaṃ tamhi tamhi sattanikāye jāti sañjāti okkanti abhinibbanti khandhānaṃ pātubhāvo āyatanānaṃ paṭilābho. Jarāti yā tesaṃ tesaṃ sattānaṃ tamhi tamhi sattanikāye jarā jīraṇatā khaṇḍiccaṃ pāliccaṃ valittacatā āyuno saṃhāni indriyānaṃ paripāko. Sokoti ñātivyasanena vā phuṭṭhassa bhogavyasanena vā phuṭṭhassa rogavyasanena vā phuṭṭhassa aññataraññatarena vā vyasanena samannāgatassa aññataraññatarena vā dukkhadhammena phuṭṭhassa soko socanā socitattaṃ anto soko anto parisoko anto dāho anto paridāho cetaso parijjhāyanā domanassaṃ sokasallaṃ'
 
1. Aññetvaṃ-vī
2. Jātiṃ jaraṃ - machasaṃ
3. Pucchāmi-u, su, machasaṃ
4. Sokaparidevaṃca-va vī ka
 
[BJT Page 156] [\x 156/]
 
Paridevoti ñātivyasanena vā phuṭṭhassa, bhogavyasanena vā phuṭṭhassa rogavyasanena vā phuṭṭhassa sīlavyasanena vā phuṭṭhassa diṭṭhivyasanena vā phuṭṭhassa aññataraññatarena vā vyasanena samannāgatassa aññataraññatarena vā dukkhadhammena phuṭṭhassa ādevo paridevo ādevanā paridevanā ādevitattaṃ paridevitattaṃ vācāpalāpo vippalāpo lālappo lālappanā lālāppitattaṃ.
 
Kathannu dhīrā vitaranti oghaṃ jātijaraṃ sokapariddavañcāti dhīrā kathaṃ oghañca jātiñca jarañca dukkhañca sokaparidevañca taranti uttaranti pataranti (samatikkamanti) vītivattantīti 'kathannu dhīrā vitaranti oghaṃ jātijaraṃ sokapariddavañca'
 
Taṃ me munī sādhu viyākarohīti 'ta'nti yaṃ pucchāmi, yaṃ yācāmi, yaṃ ajjhesāmi, yaṃ pasādemi. Munīti monaṃ vuccati ñāṇaṃ 'yā paññā pajānanā vicayo pavicayo dhammavicayo sallakkhaṇā upalakkhaṇā paccupalakkhaṇā paṇḍiccaṃ kosallaṃ nepuññaṃ vebhavyā cintā upaparikkhā bhūri medhā pariṇāyikā vipassanā sampajaññaṃ patodo paññā paññindriyaṃ paññābalaṃ paññāsatthaṃ paññāpāsādo paññāāloko paññāobhāso paññāpajjoto paññāpāsādo paññāāloko paññāobhāso paññāpajjoto paññāratanaṃ amoho dhammavicayo sammādiṭṭhi, [a] bhagavā tena ñāṇena samannāgato muni monappatto.
 
[BJT Page 156] [\x 156/]
 
Tīṇi moneyyāni: kāyamoneyyaṃ, vacīmoneyyaṃ, manomoneyyaṃ, katamaṃ kāyamoneyyaṃ: tividhānaṃ kāyaduccaritānaṃ pahānaṃ kāyamoneyyaṃ, tividhaṃ kāyasucaritaṃ kāyamoneyyaṃ, kāyārammaṇaṃ ñāṇaṃ kāyamoneyyaṃ, kāyapariññā kāyamoneyyaṃ, pariññāsahagato maggo kāyamoneyyaṃ, kāye chandarāgappahānaṃ kāyamoneyyaṃ, kāyasaṃkhāranirodho catutthajjhānasamāpatti kāyamoneyyaṃ. Idaṃ kāyamoneyyaṃ.
 
Katamaṃ vacīmoneyyaṃ: catubbidhānaṃ vacīduccaritānaṃ pahānaṃ vacīmoneyyaṃ, catubbidhaṃ vacīsucaritaṃ vacīmoneyyaṃ, vācārammaṇaṃ ñāṇaṃ vacīmoneyyaṃ, vācāpariññā vacīmoneyyaṃ, pariññāsahagato maggo vacīmoneyyaṃ, vācāya chandarāgappahānaṃ vacīmoneyyaṃ, vācāsaṃkhāranirodho dutiyajjhānasamāpatti vacīmoneyyaṃ, pariññāsahagato maggo vacīmoneyyaṃ, vācāya chandarāgappahānaṃ vacīmoneyyaṃ, vācāsaṃkhāranirodho tatiyajjhānasamāpatti vacīmoneyyaṃ. Idaṃ vacīmoneyyaṃ.
 
[A.] Dhammasaṅgaṇi - cittuppādakaṇḍa
 
[BJT Page 158] [\x 158/]
 
Katamaṃ manomoneyyaṃ: tividhānaṃ manoduccaritaṃ pahānaṃ manomoneyyaṃ, tividhaṃ manosucaritaṃ manomoneyyaṃ, cittārammaṇaṃ ñāṇaṃ manomoneyyaṃ, cittapariññā manomoneyyaṃ, pariññāsahagato maggo manomoneyyaṃ, citte chandarāgappahānaṃ manomoneyyaṃ, cittasaṅkhāranirodho saññāvedayitanirodhasamāpatti manomoneyyaṃ. Idaṃ manomoneyyaṃ.
 
7 ''Kāyamuniṃ vācāmuniṃ manomunimanāsavaṃ
Muniṃ moneyyasampannaṃ āhu sabbappahāyinaṃ, [a]
 
8 Kāyamuniṃ vācāmuniṃ manomunimanāsavaṃ
Muniṃ moneyyasampannaṃ1 āhu ninhātapāpaka''nti. [B]
 
Imehi tīhi moneyyehi dhammehi samannāgatā. Cha munino: agāramunino anagāramunino sekhamunino asekhamunino paccekamunino munimunino.
 
Katame agāramunino: ye te agārikā diṭṭhapadā viññātasāsanā, ime agāramunino. Katame anagāramunino ye te pabbajitā diṭṭhapadā viññātasāsanā, ime anagāramunino. Satta sekho sekhamunino. Arahanto asekhamunino. Paccekabuddhā paccekamunino. Munimunino vuccanti tathāgatā arahanto sammāsambuddhā.
 
9 ''Na monena muni hoti mūḷharūpo aviddasu
Yo ca tulaṃva paggayha varamādāya paṇḍito,
 
10 Pāpāni parivajjeti sa munī tena so muni
Yo munāti ubholoke muni tena pavuccati. [C]
 
11 Asataṃ satañca ñatvā dhammaṃ ajjhattaṃ bahiddhā ca sabbaloke
Devamanussehi pūjito yo saṅgajālamaticca so munī''ti. [D]
 
Sādhu viyākarohīti taṃ sādhu ācikkha2 desehi paññapehi paṭṭhapehi vivara vibhaja uttānīkarohi pakāsehīti 'taṃ me munī sādhu viyākarohi'.
 
1. Saṇṭhito-katthaci
[A.] Tikaṅguttara-āpāyikavagga
[B.] Itivuttaka-dutiyavagga
[C.] Dhammapada-dhammaṭṭhavagga
[D]. Suttanipāta-sahiyasutta
2. Ācikkhāhi - machasaṃ
 
[BJT Page 160] [\x 160/]
 
Tathā hi te vidito esa dhammoti: tathāhi te vidito tulito tīrito vibhūto vibhāvito esa dhammoti 'tathā hi to vidito esa dhammo''
 
Tenāha so brāhmaṇo:
 
''Yaṃ taṃ apucchimha akittayī no
Aññaṃ taṃ pucchāma tadiṅgha brūhi,
Kathannu dhīrā vitaranti oghaṃ
Jātijaraṃ1 sokapariddavañca,
Taṃ me munī sādhu viyākarohi
Tathā hi te vidito esa dhammo''ti.
 
4-5
 
Kittayissāmi te dhammaṃ (mettagūti bhagavā)
Diṭṭhe dhamme2 anitīhaṃ3
Yaṃ viditvā sato caraṃ
Tare loke visattikaṃ
 
Kittayissāmi te dhammanti: 'dhamma'nti ādikalyāṇaṃ majjhekalyāṇaṃ pariyosānakalyāṇaṃ sātthaṃ savyañjanaṃ kevalaparipuṇṇaṃ parisuddhaṃ brahmacariyaṃ, cattāro satipaṭṭhāne4 cattāro sammappadhāne5 cattāro iddhipāde6 pañcindriyāni pañca balāni sattabojjhaṅge7 ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ nibbānañca nibbānagāminiñca paṭipadaṃ kittayissāmi, ācikkhissāmi desessāmi paññapessāmi paṭṭhapessāmi vivarissāmi vibhajissāmi uttānīkarissāmi pakāsessāmīti kittayissāmi te dhammaṃ' mettagūti bhagavāti bhagavā taṃ brāhmaṇaṃ nāmena ālapati.
 
Diṭṭhe dhamme anitīhanti: 'diṭṭhe dhamme'ti diṭṭhe dhamme ñāte dhamme tulite dhamme tīrite dhamme vibhūte dhamme vibhāvite dhamme, sabbe saṃkhārā aniccāti diṭṭhe dhamme ñāte dhamme tulite dhamme tīrite dhamme vibhūte dhamme vibhāvite dhamme, sabbe saṃkhārā dukkhāti diṭṭhe dhamme ñāte dhamme tulite dhamme tīrite dhamme vibhūte dhamme vibhāvite dhamme, sabbe dhammā anattā'ti diṭṭhe dhamme ñāte dhamme tulite dhamme tīrite dhamme vibhūte dhamme vibhāvite dhamme, yaṃ kiñci samudayadhammaṃ sabbaṃ taṃ nirodhadhammanti diṭṭhe dhamme ñāte dhamme tulite dhamme tīrite dhamme vibhūte dhamme vibhāvite dhammeti evampi 'diṭṭhe dhamme'. 9 Athavā dukkhe diṭṭhe dukkhaṃ kittayissāmi, 10 samudaye diṭṭhe samudayaṃ
 
1. Jāti jaraṃ-machasaṃ, jātijaraṃ-syā
2. Diṭṭheva dhamme-va, su
3. Anītihaṃ-machasaṃ, syā
4. Satipaṭṭhānaṃ-va, ka
5. Sammappadhānā-va, ka
6. Iddhipāda-va, ka
7. Sattabojjhaṅgā-va, ka
8. Tirīte-syā
9. Diṭṭha dhamme kathayissāmi-machasaṃ, syā
10. Kathayissāmi-va, ka, vī, -machasaṃ, syā
 
[BJT Page 162] [\x 162/]
 
Kittayissāmi, nirodhe diṭṭhe nirodhaṃ kittayissāmi, magge diṭṭhe maggaṃ kittayissāmī'ti evampi 'diṭṭhe dhamme'. Athavā diṭṭhe dhamme sandiṭṭhikaṃ akālikaṃ ehipassikaṃ opanayikaṃ1 paccattaṃ veditabbaṃ viññūhīti evampi 'diṭṭhe dhamme'. Anitīhanti na itihītihaṃ na itikirāya na paramparāya na piṭakasampadāya na takkahetu na nayahetu na ākāraparivitakkena na diṭṭhinijjhānakhantiyā sāmaṃ sayaṃ abhiññāya attapaccakkhaṃ dhammaṃ, taṃ kathayissāmīti 'diṭṭhe dhamme anitīhaṃ'.
 
Yaṃ viditvā sato caranti: yaṃ viditaṃ katvā tulayitvā tīrayitvā vibhāvayitvā vibhūtaṃ katvā sabbe saṅkhārā aniccā'ti viditaṃ katvā tulayitvā tīrayitvā vibhāvayitvā vibhūtaṃ katvā 'sabbe saṅkhārā dukkhā'ti viditaṃ katvā tulayitvā tīrayitvā vibhāvayitvā vibhūtaṃ katvā sabbe saṅkhārā aniccā'ti viditaṃ katvā tulayitvā tīrayitvā vibhāvayitvā vibhūtaṃ katvā 'sabbe dhammā anattā'ti viditaṃ katvā tulayitvā tīrayitvā vibhāvayitvā vibhūtaṃ katvā sabbe saṅkhārā aniccā'ti viditaṃ katvā tulayitvā tīrayitvā vibhāvayitvā vibhūtaṃ katvā 'yaṃ kiñci samudayadhammaṃ sabbaṃ taṃ nirodhadhamma'nti viditaṃ katvā tulayitvā tīrayitvā vibhāvayitvā vibhūtaṃ katvā sabbe saṅkhārā aniccā'ti viditaṃ katvā tulayitvā tīrayitvā vibhāvayitvā vibhūtaṃ katvā. Satoti catūhi kāraṇehi sato: kāye kāyānupassanāsatipaṭṭhānaṃ bhāvento sato, caranti caranto viharanto irīyanto vattento pālento yapento yāpento. Vedanāsu vedanānupassanāsatipaṭṭhānaṃ bhāvento sato, caranti caranto viharanto irīyanto vattento pālento yapento yāpento. Citte cittānupassanāsatipaṭṭhānaṃ bhāvento sato, caranti caranto viharanto irīyanto vattento pālento yapento yāpento. Dhamme dhammānupassanāsatipaṭṭhānaṃ bhāvento sato, caranti caranto viharanto irīyanto vattento pālento yapento yāpento. So vuccati 'sato'. Caranti caranto viharanto irīyanto vattento pālento yapento yāpentoti 'yaṃ viditvā sato caraṃ'.
 
Tare loke visattikanti: 'visattikā' vuccati taṇhā,
'Yo rāgo sārāgo anunayo anurodho nandi nandirāgo cittassa sārāgo icchā mucchā ajjhosānaṃ gedho paḷigedho saṅgo paṅko ejā māyā janikā sañjanikā sañjaninī sibbanī jālinī saritā visattikā suttaṃ visaṭā āyūhanī dutiyā paṇidhi bhavanetti vanaṃ vanatho santhavo sneho apekkho paṭibandhu āsā āsiṃsanā āsiṃsitattaṃ, rūpāsā saddāsā gandhāsā rasāsā phoṭṭhabbāsā lābhāsā dhanāsā puttāsā jīvitāsā, jappā pajappā abhijappā jappanā jappitattaṃ loluppaṃ loluppāyanā loluppāyitattaṃ pucchiñcikatā sādukamyatā, adhammarāgo visamalobho nikanti nikāmanā patthanā pihanā sampatthanā, kāmataṇhā bhavataṇhā vibhavataṇhā rūpataṇhā arūpataṇhā nirodhataṇhā, rūpataṇhā saddataṇhā gandhataṇhā rasataṇhā phoṭṭhabbataṇhā dhammataṇhā, ogho yogo gantho upādānaṃ āvaraṇaṃ nīvaraṇaṃ chadanaṃ bandhanaṃ upakkileso anusayo pariyuṭṭhānaṃ latā vevicchaṃ, dukkhamūlaṃ dukkhanidānaṃ dukkhappabhavo mārapāso mārabalisaṃ māravisayo taṇhānadī taṇhājālaṃ taṇhāgaddulaṃ taṇhāsamuddo, abhijjhā lobho akusalamūlaṃ '[A]. 9Visattikāti kenaṭṭhena visattikā: visatāti2 visattikā, visālāti visattikā, visaṭāti visattikā3 visamāti visattikā, visakkatīti visattikā, visaṃharatīti visattikā, visaṃvādikāti visattikā, visamūlāti visattikā, visaphalāti visattikā, visaparibhogāti visattikā. Visālā vā pana sā taṇhā rūpe sadde gandhe rase phoṭṭhabbe kule gaṇe āvāse lābhe yase pasaṃsāyaṃ sukhe cīvare piṇḍapāte senāsane gilānapaccayabhesajjaparikkhāre kāmadhātuyā, rūpadhātuyā, arūpadhātuyā, kāmabhave rūpabhave arūpabhave
 
1. Omaneyyakaṃ - machasaṃ
2. Visatoti visattikā-va, vī, ka
3. Visatāti visattikā-va, vī, ka
[A] dhammasaṅgaṇi-nikkhepakaṇḍa
 
[BJT Page 164] [\x 164/]
 
Saññābhave asaññābhave nevasaññānāsaññābhave, ekavokārabhave catuvokārabhave pañcavokārabhave, atīte anāgate paccuppanne, diṭṭhasutamutaviññātabbesu dhammesu visatā vitthātāti 'visattikā'. Loketi apāyaloke manussaloke devaloke khandhaloke dhātuloke āyatanaloke. Tare loke visattikanti loke vesā visattikā1 lokevetaṃ vīsattikaṃ sato tareyya, uttareyya patareyya samatikkameyya vītivatteyyāti 'tare loke visattikaṃ.
 
Tenāha bhagavā:
 
Kittiyissāmi te dhammaṃ (mettagūti bhagavā)
Diṭṭhe dhamme anitīhaṃ
Yaṃ viditvā sato caraṃ
Tare loke visattika'nti.
 
4-6
 
Taṃ cāhaṃ abhinandāmi
Mahesi dhammamuttamaṃ
Yaṃ viditvā sato caraṃ
Tare loke visattikaṃ.
 
Taṃ cāhaṃ abhinandāmīti: 'ta'nti tuyhaṃ vacanaṃ byappathaṃ2 desanaṃ anusāsanaṃ anusiṭṭhiṃ3 abhinandāmīti nandāmi modāmi anumodāmi icchāmi sādiyāmi yācāmi patthayāmi pihayāmi abhijappāmīti 'tañcāhaṃ abhinandāmi'.
 
Mahesi dhammamuttamanti: 'mahesī'ti mahesī bhagavā: mahantaṃ sīlakkhandhaṃ esi gavesi pariyesīti 'mahesi' mahantaṃ samādhikkhandhaṃ mahantaṃ paññākkhandhaṃ - mahantaṃ vimuttikkhandhaṃ - mahantaṃ vimuttiñāṇadassanakkhandhaṃ esi gavesi pariyesīti 'mahesi'
 
1. Yā sā loke vīsattikā-syā
2. Byapathaṃ-syā
3. Anusiṭṭhaṃ-machasaṃ
Anusandhiṃ-va, vi, ka, pa, syā
 
[BJT Page 166] [\x 166/]
 
Mahato tamokāyassa1 padālanaṃ esi gavesi pariyesīti 'mahesi' mahato vipallāsassa pabhedanaṃ esi gavesi pariyesīti 'mahesi' mahato taṇhāsallassa abbūhanaṃ2 esi gavesi pariyesīti 'mahesi' mahato diṭṭhisaṅghāṭassa3 viniveṭhanaṃ esi gavesi pariyesīti 'mahesi'. Mahato mānadhajassa pātanaṃ esi gavesi pariyesīti 'mahesi'. Mahato abhisaṃkhārassa vūpasamaṃ esi gavesi pariyesīti 'mahesi'. Mahato oghassa nittharaṇaṃ esi gavesi pariyesīti 'mahesi'. Mahato bhārassa nikkhepanaṃ. 4 Esi gavesi pariyesīti 'mahesi'. Mahato saṃsāravaṭṭassa ucchedaṃ esi gavesi pariyesīti 'mahesi'. Mahato santāpassa nibbāpanaṃ esi gavesi pariyesīti 'mahesi'. Mahato pariḷāhassa paṭippassaddhiṃ5 esi gavesi pariyesīti 'mahesi'. Mahato dhammadhajassa ussāpanaṃ esi gavesi pariyesīti 'mahesi'. Mahante satipaṭṭhāne mahante sammappadhāne mahante iddhipāde - mahantāni indriyāni mahantāni balāni - mahante bojjhaṅge - mahantaṃ ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ - mahantaṃ paramatthaṃ amataṃ nibbānaṃ esi gavesi pariyesīti 'mahesi'. Mahesakkhehi6 vā sattehi esito gavesito pariyesito kahaṃ buddho kahaṃ bhagavā, kahaṃ devadevo, kahaṃ narāsabho'ti 'mahesi'.
 
Dhammamuttamanti 'dhammamuttamaṃ' vuccati amataṃ nibbānaṃ, yo so sabbasaṅkhārasamatho sabbūpadhipaṭinissaggo taṇhakkhayo virāgo nirodho nibbānaṃ, uttamanti aggaṃ seṭṭhaṃ viseṭṭhaṃ pāmokkhaṃ uttamaṃ pavaraṃ dhammanti mahesi dhammamuttamaṃ.
 
Yaṃ viditvā sato caranti: yaṃ viditaṃ katvā tulayitvā tīrayitvā vibhāvayitvā vibhūtaṃ katvā sabbe saṅkhārā aniccā'ti viditaṃ katvā tulayitvā tīrayitvā vibhāvayitvā vibhūtaṃ katvā 'sabbe saṅkhārā dukkhā'ti viditaṃ katvā tulayitvā tīrayitvā vibhāvayitvā vibhūtaṃ katvā sabbe saṅkhārā aniccā'ti viditaṃ katvā tulayitvā tīrayitvā vibhāvayitvā vibhūtaṃ katvā 'sabbe dhammā anattā'ti viditaṃ katvā tulayitvā tīrayitvā vibhāvayitvā vibhūtaṃ katvā sabbe saṅkhārā aniccā'ti viditaṃ katvā tulayitvā tīrayitvā vibhāvayitvā vibhūtaṃ katvā 'yaṃ kiñci samuyadadhammaṃ sabbaṃ taṃ nirodhadhamma'nti viditaṃ katvā tulayitvā tīrayitvā vibhāvayitvā vibhūtaṃ katvā sabbe saṅkhārā aniccā'ti viditaṃ katvā tulayitvā tīrayitvā vibhāvayitvā vibhūtaṃ katvā. Satoti catūhi kāraṇehi sato: kāye kāyānupassanāsatipaṭṭhānaṃ bhāvento sato, caranti caranto viharanto irīyanto vattento pālento yapento yāpento. Vedanāsu vedanānupassanāsatipaṭṭhānaṃ bhāvento sato, caranti caranto viharanto irīyanto vattento pālento yapento yāpento. Citte cittānupassanāsatipaṭṭhānaṃ bhāvento sato, caranti caranto viharanto irīyanto vattento pālento yapento yāpento. Dhamme dhammānupassanāsatipaṭṭhānaṃ bhāvento sato, caranti caranto viharanto irīyanto vattento pālento yapento yāpento. So vuccati 'sato'. Caranti caranto viharanto irīyanto vattento pālento yapento yāpentoti 'yaṃ viditvā sato caraṃ'.
 
1. Mahato mohakāyassa-pa-
2. Abbahanaṃ-machasaṃ
3. Diṭṭhīsaṅghātassa - machasaṃ
4. Nikkhepaniṃ-sa
5. Paṭippassaddhaṃ - machasaṃ
6. Mahesakkehivā-va-vi-ka
 
[BJT Page 168] [\x 168/]
 
Tare loke visattikanti: 'visattikā' vuccati taṇhā, yo rāgo sārāgo anunayo anurodho nandi nandirāgo cittassa sārāgo icchā mucchā ajjhosānaṃ gedho paḷigedho saṅgo paṅko ejā māyā janikā sañjanikā sañjaninī sibbanī jālinī saritā visattikā suttaṃ visaṭā āyūhanī dutiyā paṇidhi bhavanetti vanaṃ vanatho santhavo sneho apekkho paṭibandhu āsā āsiṃsanā āsiṃsitattaṃ, rūpāsā saddāsā gandhāsā rasāsā phoṭṭhabbāsā lābhāsā dhanāsā puttāsā jīvitāsā, jappā pajappā abhijappā jappanā jappitattaṃ loluppaṃ loluppāyanā loluppāyitattaṃ pucchiñcikatā sādukamyatā, adhammarāgo visamalobho nikanti nikāmanā patthanā pihanā sampatthanā, kāmataṇhā bhavataṇhā vibhavataṇhā rūpataṇhā arūpataṇhā nirodhataṇhā, rūpataṇhā saddataṇhā gandhataṇhā rasataṇhā phoṭṭhabbataṇhā dhammataṇhā, ogho yogo gantho upādānaṃ āvaraṇaṃ nīvaraṇaṃ chadanaṃ bandhanaṃ upakkileso anusayo pariyuṭṭhānaṃ latā vevicchaṃ, dukkhamūlaṃ dukkhanidānaṃ dukkhappabhavo mārapāso mārabalisaṃ māravisayo taṇhānadī taṇhājālaṃ taṇhāgaddulaṃ taṇhāsamuddo, abhijjhā lobho akusalamūlaṃ. Visattikāti kenaṭṭhena visattikā: visatāti visattikā, visālāti visattikā, visaṭāti visattikā visamāti visattikā, visakkatīti visattikā, visaṃharatīti visattikā, visaṃvādikāti visattikā, visamūlāti visattikā, visaphalāti visattikā, visaparibhogāti visattikā. Visālā vā pana sā taṇhā rūpe sadde gandhe rase phoṭṭhabbe kule gaṇe āvāse lābhe yase pasaṃsāyaṃ sukhe cīvare piṇḍapāte senāsane gilānapaccayabhesajjaparikkhāre kāmadhātuyā, rūpadhātuyā, arūpadhātuyā, kāmabhave rūpabhave arūpabhave saññābhave asaññābhave nevasaññānāsaññābhave, ekavokārabhave catuvokārabhave pañcavokārabhave, atīte anāgate paccuppanne, diṭṭhasutamutaviññātabbesu dhammesu visaṭā vitthatāti 'visattikā'. Loketi apāyaloke manussaloke devaloke khandhaloke dhātuloke āyatanaloke. Tare loke visattikanti loke vesā visattikā lokevetaṃ visattikaṃ sato tareyya, uttareyya patareyya samatikkameyya vītivatteyyāti 'tare loke visattikaṃ'.
 
Tenāha so brāhmaṇo:
 
''Taṃ cāhaṃ abhinandāmi
Mahesi dhammamuttamaṃ,
Yaṃ viditvā sato caraṃ
Tare loke visattika'nti.
 
4-7
 
Yaṃ kiñci sampajānāsi2 (mettagūti bhagavā)
Uddhaṃ adho tiriyaṃ cāpi majjhe3
Etesu nandiñca nivesanañca
Panujja viññāṇaṃ bhave na tiṭṭhe.
 
Yaṃ kiñci sampajānāsīti: yaṃ kiñci pajānāsi ājānāsi vijānāsi paṭivijānāsi paṭivijjhasīti 'yaṃ kiñci sampajānāsi. Mettagūti bhagavāti bhagavā taṃ brāhmaṇaṃ nāmena ālapati. Bhagavāti gāravādhivacanametaṃ:
Apica, bhaggarāgoti bhagavā: bhaggadosoti bhagavā: bhaggamohoti bhagavā: bhaggamānoti bhagavā: bhaggadiṭṭhīti bhagavā: bhaggakaṇṭakoti bhagavā: bhaggakilesoti bhagavā: bhaji vibhaji pavibhaji dhammaratananti bhagavā: bhavānaṃ antakaroti bhagavā : bhāvitakāyo bhāvitasīlo bhāvitacitto bhāvitapaññoti bhagavā: bhaji vā bhagavā araññe vanapatthāni pantāni senāsanāni appasaddāni appanigghosāni vijanavātāni manussarāhaseyyakāni paṭisallānasāruppānīti bhagavā: bhāgī vā bhagavā cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārānanti bhagavā: bhāgī vā bhagavā attharasassa dhammarasassa vimuttirasassa adhisīlassa adhicittassa adhipaññāyāti bhagavā.
 
Bhāgī vā bhagavā catunnaṃ jhānānaṃ catunnaṃ appamaññānaṃ catunnaṃ arūpasamāpattīnanti bhagavā, bhāgī vā bhagavā aṭṭhannaṃ vimokkhānaṃ aṭṭhannaṃ abhibhāyatanānaṃ navannaṃ anupubbavihārasamāpattīnanti bhagavā: bhāgī vā bhagavā dasannaṃ saññābhāvanānaṃ dasannaṃ kasiṇasamāpattīnaṃ, ānāpānasatisamādhissa asubhasamāpattiyāti bhagavā, bhāgī vā bhagavā catunnaṃ satipaṭṭhānānaṃ catunnaṃ sammappadhānānaṃ catunnaṃ iddhipādānaṃ pañcannaṃ indriyānaṃ pañcannaṃ balānaṃ sattannaṃ bojjhaṅgānaṃ ariyassa aṭṭhaṅgikassa maggassāti bhagavā: bhāgī vā bhagavā dasannaṃ tathāgatabalānaṃ catunnaṃ vesārajjānaṃ catunnaṃ paṭisambhidānaṃ channaṃ abhiññānaṃ channaṃ buddhadhammānanti bhagavā: bhagavāti netaṃ nāmaṃ mātarā kataṃ, na pitarā kataṃ, na bhātarā kataṃ, na bhaginiyā kataṃ, na mittāmaccehi kataṃ, na ñātisālohitehi kataṃ, na samaṇabrāhmaṇehi kataṃ, na devatāhi kataṃ, vimokkhantikametaṃ buddhānaṃ bhagavantānaṃ bodhiyā mūle saha sabbaññutañāṇassa paṭilābhā sacchikā paññatti yadidaṃ bhagavāti 'mettagūti bhagavā. '
 
Uddhaṃ adho tiriyañcāpi majjheti: 'uddhaṃ' vuccati4 anāgataṃ, 'adho' vuccati atītaṃ 'tiriyaṃcāpi majjheti paccuppannaṃ 'uddha'nti devaloko, 'adho'ti nirayaloko tiriyaṃ cāpi majjheti manussaloko, athavā uddhanti kusalā dhammā, 'adho'ti akusalā dhammā tiriyaṃ cāpi majjhe'ti abyākatā dhammā, 'uddha'nti arūpadhātu, 'adho'ti kāmadhātu, 'tiriyaṃ cāpi majjhe'ti rūpadhātu, 'uddhanti sukhā vedanā, 'adho'ti dukkhā vedanā, 'tiriyaṃ cāpi majjhe'ti adukkhamasukhā vedanā, 'uddha'nti uddhaṃ pādatalā 'adho'ti adho kesamatthakā, 'tiriyaṃ cāpi majjhe'ti vemajjheti uddhaṃ adho tiriyaṃ cāpi majjhe. '
 
1. Loke vātaṃ visattikaṃ - va, vi, ka
2. Saṃjānāsi-pa
Saṃjānāmi-va-vi-ka
3. Tiriyaṃ vāpi-katthaci
4. Uddhanti - machasaṃ
 
[BJT Page 170] [\x 170/]
 
Etesu nandiñca nivesanañca panujja viññāṇaṃ bhave na tiṭṭheti: 'etesū'ti ācikkhitesu desitesu paññapitesu paṭṭhapitesu vivaritesu vibhajitesu uttānīkatesu pakāsitesu. Nandi vuccati taṇhā, ''yo rāgo sārāgo anunayo anurodho nandi nandirāgo cittassa sārāgo icchā mucchā ajjhosānaṃ gedho paḷigedho saṅgo paṅko ejā māyā janikā sañjanikā sañjaninī sibbanī jālinī saritā visattikā suttaṃ visaṭā āyūhanī dutiyā paṇidhi bhavanetti vanaṃ vanatho santhavo sneho apekkho paṭibandhu āsā āsiṃsanā āsiṃsitattaṃ, rūpāsā saddāsā gandhāsā rasāsā phoṭṭhabbāsā lābhāsā dhanāsā puttāsā jīvitāsā, jappā pajappā abhijappā jappanā jappitattaṃ loluppaṃ loluppāyanā loluppāyitattaṃ pucchiñcikatā sādukamyatā, adhammarāgo visamalobho nikanti nikāmanā patthanā pihanā sampatthanā, kāmataṇhā bhavataṇhā vibhavataṇhā rūpataṇhā arūpataṇhā nirodhataṇhā, rūpataṇhā saddataṇhā gandhataṇhā rasataṇhā phoṭṭhabbataṇhā dhammataṇhā, ogho yogo gantho upādānaṃ āvaraṇaṃ nīvaraṇaṃ chadanaṃ bandhanaṃ upakkileso anusayo pariyuṭṭhānaṃ latā vevicchaṃ, dukkhamūlaṃ dukkhanidānaṃ dukkhappabhavo mārapāso mārabalisaṃ māravisayo taṇhānadī taṇhājālaṃ taṇhāgaddulaṃ taṇhāsamuddo, abhijjhā lobho akusalamūlaṃ. ''. 9Nivesananti dve nivesanā: taṇhānivesanā ca diṭṭhinivesanā ca, katamā taṇhānivesanā: yāvatā taṇhāsaṅkhātena sīmakataṃ mariyādīkataṃ odhikataṃ pariyantakataṃ pariggahitaṃ mamāyitaṃ, idaṃ mama, etaṃ mama, ettakaṃ mama, ettāvatā mama rūpā saddā gandhā rasā phoṭṭhabbā attharaṇā pāpuraṇā dāsidāsā ajeḷakā kukkuṭasūkarā hatthigavāssavaḷavā khettā vatthuṃ hiraññaṃ suvaṇṇaṃ gāmanigamarājadhāniyo2 raṭṭhaṃ ca janapado ca koso ca koṭṭhāgāraṃ ca kevalampi mahāpaṭhaviṃ taṇhāvasena mamāyati. Yāvatā aṭṭhasatataṇhāvicaritaṃ, ayaṃ taṇhānivesanā. Katamā diṭṭhinivesanā: vīsativatthukā sakkāyadiṭṭhi, dasavatthukā micchādiṭṭhi, dasavatthukā antaggāhikā diṭṭhi, yā evarūpā diṭṭhi diṭṭhigataṃ diṭṭhigahaṇaṃ diṭṭhikantāro diṭṭhivisūkāyikaṃ diṭṭhivipphanditaṃ diṭṭhisaṃyojanaṃ gāho paṭiggāho abhiniveso parāmāso kummaggo micchāpatho micchattaṃ titthāyatanaṃ vipariyesagāho viparītagāho3 viparītagāho vipallāsagāho micchāgāho ayāthāvatasmiṃ yāthāvatanti gāho yāvatā dvāsaṭṭhigatāni, ayaṃ diṭṭhinivesanā.
 
Panujja viññāṇanti puññābhisaṅkhārasahagataṃ viññāṇaṃ, apuññābhisaṅkhārasahagataṃ viññāṇaṃ, āneñjābhisaṅkhārasahagataṃ viññāṇaṃ, etesu nandiyañca nivesanañca abhisaṃkhārasahagatañca viññāṇaṃ nujja panujja nuda panuda jaha pajaha vinodehi byantīkarohi anabhāvaṃ gamehīti 'etesu nandiñca nivesanañca panujja viññāṇaṃ. '
 
Bhave na tiṭṭheti: 'bhavā'ti dve bhavā: kammabhavo ca paṭisandhiko ca punabbhavo. Katamo kammabhavo: puññābhisaṅkhāro apuññābhisaṅkhāro āneñjābhisaṅkhāro, ayaṃ kammabhavo. Katamo paṭisandhiko punabbhavo: paṭisandhiko rūpaṃ vedanā1 saññā saṅkhārā viññāṇaṃ, ayaṃ paṭisandhiko punabbhavo. Bhave na tiṭṭheti nandiñca nivesanañca abhisaṃkhārasahagataṃ viññāṇañca kammabhavañca paṭisandhikañca punabbhavaṃ pajahanto vinodento byantīkaronto anabhāvaṃ gamento kammabhave na tiṭṭheyya, paṭisandhike punabbhave na tiṭṭheyya, na paṭisandhike punabbhave na tiṭṭheyya, na santiṭṭheyyāti 'panujja viññāṇaṃ bhave na tiṭṭhe. '
 
Tenāha bhagavā:
 
''Yaṃ kiñci sampajānāsi (mettagūti bhagavā)
Uddhaṃ adho tiriyañcāpi majjhe,
Etesu nandiñca nivesanañca
Panujja viññāṇaṃ bhave na tiṭṭhe''ti
 
1. Rūpa vedanā-syā
 
[BJT Page 172] [\x 172/]
 
4-8
 
Evaṃvihārī sato appamatto
Bhikkhu caraṃ hitvā mamāyitāni,
Jātiṃ jaraṃ1 sokapariddavañca2
Idheva vidvā pajaheyya dukkhaṃ.
 
Evaṃvihārī sato appamattoti 'evaṃvihārī'ti: nandiñca nivesanañca abhisaṃkhārasahagataviññāṇañca kammabhavañca paṭisandhikañca punabbhavaṃ pajahanto vinodento byantīkaronto anabhāvaṃ gamentoti 'evaṃvihārī'. Satoti: catūhi kāraṇehi sato: kāye kāyānupassanāsatipaṭṭhānaṃ bhāvento sato vedanāsu vedanānupassanāsatipaṭṭhānaṃ bhāvento sato, citte cittānupassanāsatipaṭṭhānaṃ bhāvento sato, dhammesu dhammānupassanāsatipaṭṭhānaṃ bhāvento sato aparehipi catūhi kāraṇehi sato: asati parivajjanāya sato: satikaraṇīyānañca dhammānaṃ katattā sato: satipaṭipakkhānaṃ dhammānaṃ hatattā sato: satinimittānaṃ dhammānaṃ asammuṭṭhattā sato. Aparehipi catūhi kāraṇehi sato: satiyā samannāgatattā sato: satiyā vasitattā sato: satiyā pāguññatāya sato: satiyā apaccoropanatāya sato. Aparehipi catūhi kāraṇehi sato: satattā sato: santattā sato: samitattā sato: santadhammasamannāgatattā sato. Buddhānussatiyā sato: dhammānussatiyā sato: saṅghānussatiyā sato: sīlānussatiyā sato: cāgānussatiyā sato: devatānussatiyā sato: ānāpānasatiyā sato: maraṇānussatiyā sato: kāyagatāsatiyā sato: upasamānussatiyā satoti. Yā sati anussati paṭissati sati saraṇatā dhāraṇatā apilāpanatā asammussanatā sati satindriyaṃ satibalaṃ sammāsati satisambojjhaṅgo ekāyanamaggo, ayaṃ vuccati sati. Iminā sati upeto hoti samupeto upagato samupagato uppanno samuppanno samannāgato. So vuccati sato. Appamattoti: sakkaccakārī sātaccakārī aṭṭhitakārī anolīnavuttī anikkhittachando anikkhittadhuro appamatto kusalesu dhammesu kathāhaṃ aparipūraṃ vā sīlakkhandhaṃ paripūreyyaṃ, paripūraṃ vā sīlakkhandhaṃ tattha tattha paññāya anugaṇheyya'nti3 yo tattha chando ca vāyāmo ca ussāho ca ussoḷhi ca appaṭivānī ca sati ca sampajaññañca ātappaṃ padhānaṃ adhiṭṭhānaṃ anuyogo appamatto appamādo kusalesu dhammesu, kathāhaṃ aparipūraṃ vā samādhikkhandhaṃ paripūreyyaṃ, paripūraṃ vā samādhikkhandhaṃ tattha tattha paññāya anugaṇheyya, paññākkhandhaṃ paripūreyyaṃ, paripūraṃ vā paññākkhandhaṃ tattha tattha paññāya anugaṇheyya, vimuttikkhandhaṃ paripūreyyaṃ, paripūraṃ vā vimuttikkhandhaṃ tattha tattha paññāya anugaṇheyya, vimuttiñāṇadassanakkhandhaṃ paripūreyyaṃ, paripūraṃ vā vimuttiñāṇadassanakkhandhaṃ tattha tattha paññāya anugaṇheyya'nti3. Yo tattha chando ca vāyāmo ca ussāho ca ussoḷhī ca appaṭivānī ca sati ca sampajaññañca ātappaṃ padhānaṃ adhiṭṭhānaṃ anuyogo appamatto appamādo kusalesu dhammesu, kathāhaṃ abhiññātaṃ vā dukkhaṃ parijāneyyaṃ, appahīne vā kilese pajaheyyaṃ, abhāvitaṃ vā maggaṃ bhāveyyaṃ, asacchikataṃ vā nirodhaṃ sacchikareyya'nti yo tattha chando ca vāyāmo ca ussāho ca ussoḷhi ca appaṭivānī ca sati ca sampajaññañca ātappaṃ padhānaṃ adhiṭṭhānaṃ anuyogo appamatto appamādo kusalesu dhammesū'ti 'evaṃvihārī sato appamatto.
 
1. Jāti jaraṃ-su
2. Sokaparidevaṃ ca-pana-ca
3. Anuggaṇheyyanti - machasaṃ
 
[BJT Page 174] [\x 174/]
 
Bhikkhu caraṃ hitvā mamāyitānīti: 'bhikkhū'ti puthujjanakalyāṇako vā bhikkhu sekho vā1 bhikkhu. Caranti: caranto viharanto irīyanto vattento pālento yapento yāpento. Mamāyitānīti: dve mamattā: taṇhāmamattaṃ ca diṭṭhimamattaṃ ca.
 
Katamaṃ taṇhāmamattaṃ? Yāvatā taṇhāsaṃkhātena sīmakataṃ mariyādīkataṃ odhikataṃ pariyantakataṃ pariggahitaṃ mamāyitaṃ idaṃ mamaṃ etaṃ mamaṃ ettakaṃ mamaṃ ettāvatā mamaṃ mama rūpā saddā gandhā rasā phoṭṭhabbā attharaṇā pāpuraṇā dāsidāsā ajeḷakā kukkuṭasūkarā hatthigavāssavaḷavā khettaṃ vatthu hiraññaṃ suvaṇṇaṃ gāmanigamarājadhāniyo raṭṭhaṃ janapado koso ca koṭṭhāgāraṃ ca kevalampi mahāpaṭhaviṃ taṇhāvasena mamāyati. Yāvatā aṭṭhasatataṇhāvicaritaṃ, idaṃ taṇhāmamattaṃ. Katamaṃ diṭṭhimamattaṃ? Vīsativatthukā sakkāyadiṭṭhi, dasavatthukā micchādiṭṭhi, dasavatthukā antaggāhikā diṭṭhi, yā evarūpā diṭṭhi diṭṭhigataṃ diṭṭhigahaṇaṃ diṭṭhikantāro diṭṭhivisūkāyikaṃ diṭṭhivipphanditaṃ diṭṭhisaññojanaṃ gāho paṭiggāho abhiniveso parāmāso kummaggo micchāpatho micchattaṃ titthāyatanaṃ vipariyesagāho viparītagāho vipallāsagāho micchāgāho ayāthāvatasmiṃ 'yāthāvata'nti gāho yāvatā dvāsaṭṭhi diṭṭhigatāni, idaṃ diṭṭhimamattaṃ. Taṇhāmamattaṃ pahāya diṭṭhimamattaṃ paṭinissajitvā mamatte jahitvā cajitvā pajahitvā pariccajitvā vinodetvā byantīkaritvā anabhāvaṃ gametvāti 'bhikkhu caraṃ hitvā mamāyitāni. '
 
Jātiṃ jaraṃ sokapariddavaṃ ca idheva vidvā pajaheyya dukkhanti: 'jātī'ti:
Yā tesaṃ tesaṃ sattānaṃ tamhi tamhi sattanikāye jāti sañjāti okkanti abhinibbanti khandhānaṃ pātubhāvo āyatanānaṃ paṭilābho. Jaranti: yā tesaṃ tesaṃ sattānaṃ tamhi tamhi sattanikāye jarā jīraṇatā khaṇḍiccaṃ pāliccaṃ valittacatā āyuno saṃhāni indriyānaṃ paripāko.
 
Sokoti: ñātibyasanena vā phuṭṭhassa bhogavyasanena vā phuṭṭhassa rogavyasanena vā phuṭṭhassa aññataraññatarena vā vyasanena samannāgatassa aññataraññatarena vā dukkhadhammena phuṭṭhassa soko socanā socitattaṃ anto soko anto parisoko anto dāho anto paridāho cetaso parijjhāyanā domanassaṃ sokasallaṃ' paddarivanti2 ñātibyasanena vā phuṭṭhassa, bhogavyasanena vā phuṭṭhassa rogavyasanena vā phuṭṭhassa sīlavyasanena vā phuṭṭhassa diṭṭhivyasanena vā phuṭṭhassa aññataraññatarena vā vyasanena samannāgatassa aññataraññatarena vā dukkhadhammena phuṭṭhassa ādevo paridevo ādevanā paridevanā ādevitattaṃ paridevitattaṃ vācāpalāpo vippalāpo lālappo lālappanā lālāppitattaṃ.
Idhāti: imissā diṭṭhiyā -pe---------------- imasmiṃ loke. (Vidvāti): vijjāgato ñāṇī vibhāvī medhāvī. Dukkhanti: jātidukkhaṃ jarādukkhaṃ vyādhidukkhaṃ maraṇadukkhaṃ sokaparidevadukkhaṃ domanassupāyāsadukkhaṃ. Jāti jaraṃ sokapariddavañca idheva vidvā pajaheyya dukkhanti: vijjāgato ñāṇī vibhāvī medhāvī idheva jātiñca jarañca sokapariddavañca pajaheyya vinodeyya byantīkareyya anabhāvaṃ gameyyāti 'jātiṃ jaraṃ sokapariddavañca idheva vidvā pajaheyya dukkhaṃ'.
Tenāha bhagavā:
 
''Evaṃvihārī sato appamatto
Bhikkhu caraṃ hitvā mamāyitāni
Jātiṃ jaraṃ sokapariddavañca
Idheva vidvā pajaheyya dukkha''nti.
 
4-9
 
Etābhinandāmi vaco mahesino
Sukittitaṃ gotama nūpadhīkaṃ,
Addhā hi bhagavā pahāsi dukkhaṃ
Tathā hi te vidito esa dhammo.
 
Etābhinandāmi vaco mahesinoti: eta'nti: tuyhaṃ vacanaṃ byappathaṃ3 desanā anusiṭṭhiṃ4 abhinandāmīti nandāmi abhinandāmi modāmi anumodāmi icchāmi sādiyāmi patthayāmi pihayāmi abhijappāmi. Mahesinoti mahesi bhagavā: mahantaṃ sīlakkhandhaṃ esi gavesi pariyesīti mahesi. Mahesakkhehi vā sattehi esito gavesito pariyesito kahaṃ buddho kahaṃ bhagavā, kahaṃ devadevo, 'kahaṃ narāsabho'ti mahesīti 'etābhinandāmi vaco mahesino'
 
1. Sekkho vā - pana, machasaṃ
2. Paridevoti - häma
3. Byapathaṃ-va-vī-ka-syā
4. Anusiṭṭhaṃ - machasaṃ
 
[BJT Page 176] [\x 176/]
 
Sukittitaṃ gotama nūpadhīkanti 'sukittita'nti sukittitaṃ su ācikkhitaṃ sudesitaṃ supaññapitaṃ supaṭṭhapitaṃ suvivaritaṃ suvibhajitaṃ suuttānīkataṃ supakāsitanti 'sukittitaṃ'.
 
Gotama nupadhīkanti upadhī vuccanti1 kilesā ca khandhā ca abhisaṅkhārā ca. Upadhipahānaṃ upadhivūpasamaṃ upadhipaṭinissaggaṃ upadhipaṭippassaddhiṃ2 amataṃ nibbānanti 'sukittitaṃ gotamanūpadhīkaṃ'.
 
Addhā hi bhagavā pahāsi dukkhanti' 'addhā'ti ekaṃsavacanaṃ3 nissaṃsayavacanaṃ nikkaṅkhāvacanaṃ advejjhavacanaṃ adveḷhakavacanaṃ niyogavacanaṃ4 apannakavacanaṃ avatthānavacanametaṃ 'addhā'ti bhagavāti gāravādhivacanametaṃ:
Apica, bhaggarāgoti bhagavā: bhaggadosoti bhagavā: bhaggamohoti bhagavā: bhaggamānoti bhagavā: bhaggadiṭṭhīti bhagavā: bhaggakaṇṭakoti bhagavā: bhaggakilesoti bhagavā: bhaji vibhaji pavibhaji dhammaratananti bhagavā: bhavānaṃ antakaroti bhagavā : bhāvitakāyo bhāvitasīlo bhāvitacitto bhāvitapaññoti bhagavā: bhaji vā bhagavā araññe vanapatthāni pantāni senāsanāni appasaddāni appanigghosāni vijanavātāni manussarāhaseyyakāni paṭisallānasāruppānīti bhagavā: bhāgī vā bhagavā cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārānanti bhagavā: bhāgī vā bhagavā attharasassa dhammarasassa vimuttirasassa adhisīlassa adhicittassa adhipaññāyāti bhagavā.
 
Bhāgī vā bhagavā catunnaṃ jhānānaṃ catunnaṃ appamaññānaṃ catunnaṃ arūpasamāpattīnanti bhagavā, bhāgī vā bhagavā aṭṭhannaṃ vimokkhānaṃ aṭṭhannaṃ abhibhāyatanānaṃ navannaṃ anupubbavihārasamāpattīnanti bhagavā: bhāgī vā bhagavā dasannaṃ saññābhāvanānaṃ dasannaṃ kasiṇasamāpattīnaṃ, ānāpānasatisamādhissa asubhasamāpattiyāti bhagavā, bhāgī vā bhagavā catunnaṃ satipaṭṭhānānaṃ catunnaṃ sammappadhānānaṃ catunnaṃ iddhipādānaṃ pañcannaṃ indriyānaṃ pañcannaṃ balānaṃ sattannaṃ bojjhaṅgānaṃ ariyassa aṭṭhaṅgikassa maggassāti bhagavā: bhāgī vā bhagavā dasannaṃ tathāgatabalānaṃ catunnaṃ vesārajjānaṃ catunnaṃ paṭisambhidānaṃ channaṃ abhiññānaṃ channaṃ buddhadhammānanti bhagavā: bhagavāti netaṃ nāmaṃ mātarā kataṃ, na pitarā kataṃ, na bhātarā kataṃ, na bhaginiyā kataṃ, na mittāmaccehi kataṃ, na ñātisālohitehi kataṃ, na samaṇabrāhmaṇehi kataṃ, na devatāhi kataṃ, vimokkhantikametaṃ buddhānaṃ bhagavantānaṃ bodhiyā mūle saha sabbaññutañāṇassa paṭilābhā sacchikā paññatti yadidaṃ bhagavāti. Pahāsi dukkhanti jātidukkhaṃ jarādukkhaṃ vyādhidukkhaṃ maraṇadukkhaṃ sokaparidevadukkhadomanassupāyāsadukkhaṃ pahāsi pajahi vinodesi byantīkarosi anabhāvaṃ gamesīti 'addhā hi bhagavā pahāsi dukkhaṃ'.
 
Tathā hi te vidito esa dhammoti tathā hi te vidito tulito tīrito vibhūto vibhāvito esa dhammo ti 'tathā hi te vidito esa dhammo'.
 
Tenāha so brāhmaṇo:
 
''Etābhinandāmī vaco mahesino
Sukittitaṃ gotama nūpadhīkaṃ,
Addhāhi bhagavā pahāsi dukkhaṃ
Tathā hi te vidito esa dhammo''ti.
 
4-10
 
Te cāpi nūna pajaheyyu dukkhaṃ5
Ye tvaṃ munī aṭṭhitaṃ6 ovadeyya,
Taṃ taṃ namassāmi samecca nāgaṃ
Appeva maṃ bhagavā aṭṭhitaṃ ovadeyya.
 
Te cāpi nūna pajaheyyu dukkhanti: 'tecāpī'ti: khattiyā ca brāhmaṇā ca vessā ca suddā ca gahaṭṭhā ca pabbajitā ca devā ca7 manussā ca. Pajaheyyu dukkhanti jātidukkhaṃ jarādukkhaṃ vyādhidukkhaṃ maraṇadukkhaṃ sokaparidevadukkhadomanassupāyāsadukkhaṃ pajaheyyuṃ vinodeyyuṃ byantīkareyyuṃ anabhāvaṃ gameyyunti 'te cāpi nūna pajaheyyu dukkhaṃ'.
1. Vuccati-va-vi-ka
2. Upadhipaṭippassaddhaṃ - machasaṃ
3. Ekaṃsādhivacanaṃ-va-vī-ka
4. Nirodhavacanaṃ-va-vī-ka-machasaṃ-pana
5. Pajaheyya dukkhaṃ-va-vī-ka
Nūnappajaheyyu dukkhaṃ - machasaṃ
6. Atthitaṃ-pana
7. Devatā ca-pa-va-ka
 
[BJT Page 178] [\x 178/]
 
Ye tvaṃ munī aṭṭhitaṃ ovadeyyāti: 'yeti: khattiye ca brāhmaṇe ca vesse ca sudde ca gahaṭṭhe ca pabbajite ca deve ca manusse ca. Tvantī: bhagavantaṃ bhaṇati. Munīti 'monaṃ' vuccati ñāṇaṃ, yā paññā pajānanā vicayo pavicayo dhammavicayo sallakkhaṇā upalakkhaṇā paccupalakkhaṇā paṇḍiccaṃ kosallaṃ nepuññaṃ vebhavyā cintā upaparikkhā bhūri medhā pariṇāyikā vipassanā sampajaññaṃ patodo paññā paññindriyaṃ paññābalaṃ paññāsatthaṃ paññāpāsādo paññāāloko paññāobhāso paññāpajjoto paññāpāsādo paññāāloko paññāobhāso paññāpajjoto paññāratanaṃ amoho dhammavicayo sammādiṭṭhi, tena ñāṇena samannāgato muni monappattoti.
 
Tīṇi moneyyāni: kāyamoneyyaṃ vacīmoneyyaṃ manomoneyyaṃ. Katamaṃ kāyamoneyyaṃ? Tividhānaṃ kāyaduccaritānaṃ pahānaṃ kāyamoneyyaṃ. Tividhaṃ kāyasucaritaṃ kāyamoneyyaṃ, kāyārammaṇe ñāṇaṃ kāyamoneyyaṃ, kāyapariññā kāyamoneyyaṃ, pariññāsahagato maggo kāyamoneyyaṃ, kāye chandarāgassa pahānaṃ kāyamoneyyaṃ, kāyasaṃkhārānirodho catutthajjhānasamāpatti kāyamoneyyaṃ. Idaṃ kāyamoneyyaṃ.
 
Katamaṃ vacīmoneyyaṃ? Catubbidhānaṃ vacīduccaritānaṃ pahānaṃ vacīmoneyyaṃ, vacīsucaritaṃ vacīmoneyyaṃ, vācārammaṇe ñāṇaṃ vacīmoneyyaṃ, vācāpariññā vacīmoneyyaṃ, pariññāsahagato maggo vacīmoneyyaṃ, vācāya chandarāgassa pahānaṃ vacīmoneyyaṃ. Vacīsaṃkhāranirodho dutiyajjhānasamāpatti vacīmoneyyaṃ. Idaṃ vacīmoneyyaṃ.
 
Katamaṃ manomoneyyaṃ? Tividhānaṃ manoduccaritānaṃ pahānaṃ manomoneyyaṃ, tividhaṃ manosucaritaṃ manomoneyyaṃ, cittārammaṇe ñāṇaṃ manomoneyyaṃ, cittapariññā manomoneyyaṃ, pariññāsahagato maggo manomoneyyaṃ, citte chandarāgassa pahānaṃ manomoneyyaṃ, cittasaṃkhāranirodho saññāvedayitanirodhasamāpatti manomoneyyaṃ. Idaṃ manomoneyyaṃ.
 
1. ''Kāyamuniṃ vācāmuniṃ manomunimanāsavaṃ,
Muniṃ moneyyasampannaṃ āhu sabbappahāyinaṃ.
 
2. Kāyamuniṃ vācāmuniṃ manomunimanāsavaṃ
Muniṃ moneyyasampannaṃ āhu ninhātapāpaka''nti.
 
Imehi tīhi moneyyehi dhammehi samannāgato cha munino: agāramunino anagāramunino sekhamunino asekhamunino paccekamunino munimuninoti. Katame agāramunino? Ye te agārikā diṭṭhapadā viññātasāsanā, ime agāramunino. Katame anagāramunino? Ye te pabbajitā diṭṭhapadā viññātasāsanā, ime anagāramunino. Satta sekhā sekhamunino. Arahanto asekhamunino. Paccekabuddhā paccekamunino. Munimunino vuccanti tathāgatā arahanto sammāsambuddhā.
 
3. ''Na monena muni hoti mūḷharūpo aviddasu,
Yo ca tulaṃva paggayha varamādāya paṇḍito.
 
4. Pāpāni parivajjeti sa munī tena so munī,
Yo munāti ubho loke munī tena pavuccatī. ''
 
5. ''Asatañca satañca ñatvā dhammaṃ
Ajjhattaṃ bahiddhā ca sabbaloke,
Devamanussehi pūjito yo
Saṅgajālamaticca so munī.
 
Aṭṭhitaṃ ovadeyyāti: aṭṭhitaṃ ovadeyya sakkaccaṃ ovadeyya, abhiṇhaṃ
Ovadeyya, punappunaṃ ovadeyya, anusāseyyāti ye tvaṃ munī aṭṭhitaṃ ovadeyya. '
 
Taṃ taṃ namassāmi samecca nāganti: 'tanti' bhagavantaṃ bhaṇati. Namassāmīti kāyena vā namassāmi, vācāya vā namassāmi, cittena vā namassāmi anvatthapaṭipattiyā vā namassāmi, dhammānudhammapaṭipattiyā vā namassāmi, sakkaromi, garukaromi1, mānemi, pūjemi. Sameccāti samecca abhisamecca samāgantvā abhisamāgantvā sammukhā taṃ namassāmi. Nāganti nāgo ca bhagavā, 'āguṃ na karotīti nāgo, na gacchantīti nāgo, na āgacchantīti nāgo. Kathaṃ bhagavā āguṃ na karotīti nāgo: 'āgu' vuccati pāpakā akusalā dhammā saṃkilesikā ponobhavikā sadarā dukkhavipākā āyatiṃ jarāmaraṇīyā.
 
12 ''Āguṃ na karoti kiñci loke (sabhiyāti bhagavā)
Sabbasaṃyoge visajja bandhanāni, 1
Sabbattha na sajjatī vimutto
Nāgo tādī pavuccate tathattā''ti. [A]
 
Evaṃ bhagavā 'āguṃ na karotīti nāgo.
 
Kathaṃ na bhagavā na gacchatīti nāgo: bhagavā na chandāgatiṃ gacchati, na dosāgatiṃ gacchati, na mohāgatiṃ gacchati, na bhayāgatiṃ gacchati, na rāgavasena gacchati, na dosavasena gacchati, na mohavasena gacchati, na mānavasena gacchati, na diṭṭhivasena gacchati, na uddhaccavasena gacchati, na vicikicchāvasena gacchati, na anusayavasena gacchati, na vaggehi dhammehi sāyati, nīyyati vuyhati saṃharīyati. Evaṃ bhagavā 'na gacchatī'ti nāgo.
1. Garuṃ karomi - machasaṃ
2. Sabbasaṃyojanā visajja-va-vi-ka-pana
[A.] Suttanipāta-sahiyasutta
 
[BJT Page 180] [\x 180/]
 
Kathaṃ bhagavā na āgacchatīti nāgo: sotāpattimagge ye kilesā pahīnā te kilese na puneti na pacceti, na paccāgacchati. Sakadāgāmimaggena - anāgāmimaggena - arahattamaggena ye kilesā pahīnā te kilese na puneti, na pacceti na paccāgacchati. Evaṃ na āgacchatī'ti 'nāgoti'. 'Taṃ taṃ namassāmi samecca nāgaṃ'.
 
Appeva maṃ bhagavā ovadeyyāti. Appeva maṃ bhagavā aṭṭhitaṃ ovadeyya, sakkaccaṃ ovadeyya, punappunaṃ ovadeyya, anusāseyyāti 'appeva maṃ bhagavā aṭṭhitaṃ ovadeyya'.
 
Tenāha so brāhmaṇo:
 
''Te cāpi nūna pajaheyyu dukkhaṃ
Ye tvaṃ munī aṭṭhitaṃ ovadeyya,
Taṃ taṃ namassāmi samecca nāgaṃ
Appeva maṃ bhagavā aṭṭhitaṃ ovadeyyā''ti.
 
Yaṃ brāhmaṇaṃ vedaguṃ1 ābhijaññā
Akiñcanaṃ kāmabhave asattaṃ,
Addhā hi so oghamimaṃ atāri
Tiṇṇo ca pāraṃ akhilo akaṅkho.
 
Yaṃ brāhmaṇaṃ vedaguṃ ābhijaññāti 'brāhmaṇo'ti sattannaṃ dhammānaṃ bāhitattā brāhmaṇo: sakkāyadiṭṭhi bāhitā hoti, vicikicchā bāhitā hoti, sīlabbataparāmāso bāhito hoti, rāgo bāhito hoti, doso bāhito hoti, moho bāhito hoti, māno bāhito hoti, bāhitāssa honti pāpakā akusalā dhammā saṃkilesikā ponobhavikā sadarā dukkhavipākā āyatiṃ jātijarāmaraṇīyā.
 
1. Vedagumābhijaññā - machasaṃ
Vedagumabhijaññā-va-vi-ka
 
[BJT Page 182] [\x 182/]
 
13. ''Bāhetvā sabbapāpakāni (sahiyāti bhagavā)
Vimalo sādhu samāhito ṭhitatto,
Saṃsāramaticca kevalī so
Asito tādī pavuccate sa brahmā''[a]
 
Vedagūti: 'vedo' vuccati catusu maggesu ñāṇaṃ paññā paññindriyaṃ paññābalaṃ dhammavicayasambojjhaṅgo vīmaṃsā vipassanā sammādiṭṭhi, bhagavā tehi vedehi jātijarāmaraṇassa antagato antappatto koṭigato koṭippatto pariyantagato pariyantappatto vosānagato vosānappatto tāṇagato tāṇappatto lenagato lenappatto saraṇagato saraṇappatto abhayagato abhayappatto accutagato accutappatto amatagato amatappatto nibbānagato nibbānappatto. Vedānaṃ vā antagatoti vedagū, vedehi vā antagatoti vedagū, sattannaṃ vā dhammānaṃ viditattā vedagū: sakkāyadiṭṭhi viditā hoti, rāgo - doso - moho - māno vidito hoti, viditāssa honti pāpakā akusalā dhammā saṃkilesikā ponobhavikā sadarā dukkhavipākā āyatiṃ jātijarāmaraṇīyā:
 
''Vedāni viceyya kevalāni (sabhiyāti bhagavā)
Samaṇānaṃ yānipattha2 brāhmaṇānaṃ
Sabba vedanāsu vītarāgo
Sabbaṃ vedamaticca vedagū so.
 
Ābhijaññāti abhijāneyya, ājāneyya, vijāneyya, paṭivijāneyya, paṭivijjheyyāti 'yaṃ brāhmaṇaṃ vedaguṃ ābhijaññā. '
 
Akiñcanaṃ kāmabhave asattanti: 'akiñcanaṃ' ti: rāgakiñcanaṃ dosakiñcanaṃ mohakiñcanaṃ mānakiñcanaṃ diṭṭhikiñcanaṃ kilesakiñcanaṃ duccaritakiñcanaṃ. Yassete kiñcanā pahīnā samucchinnā vūpasantā paṭippassaddhā abhabbuppattikā ñāṇagginā daḍḍhā, so vuccati 'akiñcano'. Kāmāti: uddānato dve kāmā: vatthukāmā ca kilesakāmā ca. Katame vatthukāmā? Manāpikā rūpā manāpikā saddā manāpikā gandhā manāpikā rasā manāpikā phoṭṭhabbā, attharaṇā pāpuraṇā, dāsidāsā ajeḷakā kukkuṭasūkarā hatthigavāssavaḷavā, khettaṃ vatthu hiraññaṃ suvaṇṇaṃ gāmanigamarājadhāniyo raṭṭhaṃ ca janapado ca koso ca koṭṭhāgāraṃ ca, yaṃ kiñci rajanīyaṃ vatthu vatthukāmā.
 
Api ca, atītā kāmā, anāgatā kāmā, paccuppannā kāmā, ajjhattā kāmā, bahiddhā kāmā, ajjhattabahiddhā kāmā, hīnā kāmā, majjhimā kāmā, paṇītā kāmā, āpāyikā kāmā, mānusikā kāmā, dibbā kāmā, paccupaṭṭhitā kāmā, nimmitā kāmā, parinimmitā kāmā, animmitā kāmā, pariggahitā kāmā, apariggahitā kāmā, mamāyitā kāmā, amamāyitā kāmā, sabbe'pi kāmāvacarā dhammā, sabbe'pi rūpāvacarā dhammā, sabbe'pi arūpāvacarā dhammā, taṇhāvatthukā taṇhārammaṇā kamanīyaṭṭhena rajanīyaṭṭhena madanīyaṭṭhena kāmā. Ime vuccanti vatthukāmā.
 
Katame kilesakāmā? Chando kāmo, rāgo kāmo, chandarāgo kāmo: saṅkappo kāmo, rāgo kāmo, saṅkapparāgo kāmo: yo kāmesu kāmacchando, kāmarāgo, kāmanandi, kāmataṇhā, kāmasineho, kāmapariḷāho, kāmamucchā, kāmajjhosānaṃ, kāmogho, kāmayogo, kāmūpādānaṃ, kāmacchandanīvaraṇaṃ.
 
''Addasaṃ kāmaṃ te mūlaṃ saṅkappā kāma jāyasi,
Na taṃ saṅkappayissāmi evaṃ kāme na hehisī''ti
 
Ime vuccanti kilesakāmā.
 
Bhavāti: dve bhavā: kammabhavo ca paṭisandhiko ca punabbhavo. Katamo kammabhavo: puññābhisaṅkhāro apuññābhisaṅkhāro āneñjābhisaṅkhāro, ayaṃ kammabhavo. Katamo paṭisandhiko punabbhavo: paṭisandhiko rūpaṃ vedanā saññā saṅkhārā viññāṇaṃ, ayaṃ paṭisandhiko punabbhavo.
 
Akiñcanaṃ kāmabhave asattanti: akiñcanaṃ puggalaṃ kāmabhave ca asattaṃ alaggaṃ alaggitaṃ apaḷibuddhaṃ nikkhantaṃ nissaṭaṃ vippamuttaṃ1 visaṃyuttaṃ vimariyādīkatena cetasā viharantanti 'akiñcanaṃ kāmabhave asattaṃ'
 
Addhā hi so oghamimaṃ atārīti: 'addhā'ti: ekaṃsavacanaṃ nissaṃsayavacanaṃ nikkaṅkhāvacanaṃ advejjhavacanaṃ adveḷhakavacanaṃ niyogavacanaṃ apannakavacanaṃ avatthāpanavacanametaṃ 'addhā'ti. Oghanti: kāmoghaṃ bhavoghaṃ diṭṭhoghaṃ avijjoghaṃ. Atārīti: atari uttari patari samatikkami. Vītivattayīti 'addhā hi so oghamimaṃ atāri. '
 
[A.] Suttanipāta - sahiyasutta
1. Vippayuttaṃ-a-va-vī-ka-pana
 
[BJT Page 184] [\x 184/]
 
Tiṇṇo ca pāraṃ akhilo akaṅkhoti: 'tiṇṇo'ti: kāmoghaṃ tiṇṇo, 1 bhavoghaṃ tiṇṇo, diṭṭhoghaṃ tiṇṇo, avijjoghaṃ tiṇṇo, saṃsārapathaṃ tiṇṇo, uttiṇṇo nittiṇṇo2 atikkanto samatikkanto vītivatto,
So vutthavāso3 ciṇṇacaraṇo gataddho gatadiso gatakoṭiko pālitabrahmacariyo uttamadiṭṭhippatto bhāvitamaggo pahīnakileso paṭividdhākuppo sacchikatanirodho. Dukkhaṃ tassa pariññāya, samudayo pahīno, maggo bhāvito, nirodho sacchikato, abhiññeyyaṃ abhiññātaṃ, pariññeyyaṃ pariññātaṃ, pahātabbaṃ pahīnaṃ, bhāvetabbaṃ bhāvitaṃ, sacchikātabbaṃ sacchikataṃ. So ukkhittapaligho saṅkiṇṇaparikho abbūḷhesiko niraggalo ariyo pannadhajo pannabhāro visaññutto pañcaṅgavippahīno chaḷaṅgasamannāgato ekārakkho caturapasseno panuṇṇapaccekasacco samavayasaṭṭhesano anāvilasaṅkappo passaddhakāyasaṃkhāro suvimuttacitto suvimuttapañño kevalī vusitvā uttamapuriso paramapuriso (paramappattipatto). 4
 
So neva ācināti, na apacināti, apacinitvā ṭhito, neva pajahati, na upādiyati, pajahitvā ṭhito, neva visineti, na ussineti, visinetvā ṭhito. Neva dhūpeti, na sandhupeti, vidhupetvā ṭhito. Asekhena sīlakkhandhena samannāgatattā ṭhito.
 
1. Otiṇṇo-pana
2. Nitthiṇṇo - machasaṃ
3. Vuṭṭhavāso-syā
4. Paramapattippatto - machasaṃ
 
[BJT Page 186] [\x 186/]
 
Asekhena samādhikkhandhena samannāgato ṭhito paññākkhandhena samannāgato ṭhito vimuttikkhandhena samannāgato ṭhito vimuttiñāṇadassanakkhandhena samannāgato ṭhito. Saccaṃ sampaṭipādiyitvā1 ṭhito. Ejaṃ samatikkamitvā ṭhito. Kilesaggiṃ pariyādiyitvā ṭhito. Aparigamanatāya ṭhito, kathaṃ samādāya ṭhito, muttipaṭisevanatāya2 ṭhito. Mettāya pārisuddhiyā ṭhito, karuṇāya parisuddhiyā ṭhito muditāya parisuddhiyā ṭhito upekkhāya parisuddhiyā ṭhito, accantapārisuddhiyā ṭhito, akammayatāya3, parisuddhiyā ṭhito, vimuttattā ṭhito, saṃtusitattā4 ṭhito, khandhapariyante ṭhito, dhātupariyante ṭhito, āyatanapariyante ṭhito, gatipariyante ṭhito, uppattipariyante ṭhito, paṭisandhipariyante ṭhito, bhavapariyante ṭhito, saṃsārapariyante ṭhito, vaṭṭapariyante ṭhito, antime bhave ṭhito, antime samussaye ṭhito, antimadehadharo arahā.
 
14. ''Tassāyaṃ pacchimakoṭi5 - carimoyaṃ samussayo,
Jātimaraṇa6saṃsāro - natthi tassa punabbhavo''ti
 
Tiṇṇo ca pāranti 'pāraṃ' vuccati amataṃ nibbānaṃ ''yo so sabbasaṃkhārasamatho sabbūpadhipaṭinissaggo taṇhakkhayo virāgo nirodho nibbānaṃ'' so pāragato pārappatto7 antagato antappatto8. Koṭigato koṭippatto pariyantagato pariyantappatto vosānagato vosānappatto tāṇagato tāṇappatto lenagato lenappatto saraṇagato saraṇappatto abhayagato abhayappatto accutagato accutappatto9 amatagato amatappatto10 nibbānagato nibbānappatto so vutthavāso ciṇṇacaraṇo11 gataddho gatadiso gatakoṭiko pālitabrahmacariyo uttamadiṭṭhippatto bhāvitamaggo pahīnakileso paṭividdhākuppo sacchikatanirodho. Dukkhaṃ tassa pariññāya, samudayo pahīno, maggo bhāvito, nirodho sacchikato abhiññeyyaṃ abhiññātaṃ, pariññeyyaṃ pariññātaṃ, pahātabbaṃ pahīnaṃ, bhāvetabbaṃ bhāvitaṃ, sacchikātabbaṃ sacchikataṃ. So ukkhittapaligho saṅkiṇṇaparikho abbūḷhesiko niraggalo ariyo pannadhajo pannabhāro visaññutto pañcaṅgavippahīno chaḷaṅgasamannāgato ekārakkho caturapasseno panuṇṇapaccekasacco samavayasaṭṭhesano anāvilasaṅkappo passaddhakāyasaṃkhāro suvimuttacitto suvimuttapañño kevalī vusitvā uttamapuriso paramapuriso paramappattipatto.
 
So neva ācināti, na apacināti, apacinitvā ṭhito, neva pajahati, na upādiyati, pajahitvā ṭhito, neva visineti, na ussineti, visinetvā ṭhito. Neva dhūpeti, na sandhupeti, vidhupetvā ṭhito. Asekhena sīlakkhandhena samannāgatattā ṭhito.
 
Asekhena samādhikkhandhena - paññākkhandhena - vimuttikkhandhena - vimuttiñāṇadassanakkhandhena samannāgato ṭhito. Saccaṃ sampaṭipādiyitvā ṭhito. Ejaṃ samatikkamitvā ṭhito. Kilesaggiṃ pariyādiyitvā ṭhito. Aparigamanatāya ṭhito, kathaṃ samādāya ṭhito, muttipaṭisevanatāya ṭhito. Mettāya pārisuddhiyā ṭhito, karuṇāya - muditāya - upekkhāya parisuddhiyā ṭhito, accantapārisuddhiyā ṭhito, akammayatāya, parisuddhiyā ṭhito, vimuttattā ṭhito, saṃtusitattā ṭhito, khandhapariyante ṭhito, dhātupariyante ṭhito, āyatanapariyante ṭhito, gatipariyante ṭhito, uppattipariyante ṭhito, paṭisandhipariyante ṭhito, bhavapariyante ṭhito, saṃsārapariyante ṭhito, vaṭṭapariyante ṭhito, antime bhave ṭhito, antime samussaye ṭhito, antimadehadharo arahā.
 
''Tassāyaṃ pacchimakoṭi5 - carimoyaṃ samussayo,
Jātimaraṇa6saṃsāro - natthi tassa punabbhavo''ti
 
'Tiṇṇo ca pāraṃ'.
 
Akhiloti rāgo khilo doso khilo moho khilo kodho khilo upanāho khilo makkho khilo, paḷāso khilo, issā khilo, macchariyaṃ khilo, māyā khilo, sāṭheyyaṃ khilo, thambho khilo, sārambho khilo, māno khilo, atimāno khilo, mado khilo, pamādo khilo, sabbe kilesā khilā, sabbe duccaritā khilā, sabbe darathā khilā, sabbe pariḷāhā khilā, sabbe santāpā khilā, sabbākusalābhisaṃkhārā khilā, yassete khilā pahīnā samucchinnā vūpasannā paṭippassaddhā abhabbuppattikā ñāṇagginā daḍḍhā, so vuccati 'akhilo'.
 
1. Paṭipādiyitvā-syā
2. Vimuttipaṭisevanatāya - machasaṃ
3. Akammaññatāya-syā
4. Santussitattā - machasaṃ
5. Pacchimako bhave - machasaṃ, syā
6. Jātijarāmaraṇa-syā
7. Pāraṃgato pāraṃpatto-va-vi-ka
8. Antaṃgato antaṃpatto va-vi-ka
9. Accutaṃgato accutapatto-pa
Accantagato accantappatto-va-vi-ka
10. Amataṃgato-amatappatto-panana
11. So vuccati ciṇṇacaraṇo-pana
 
[BJT Page 188] [\x 188/]
 
Akaṅkhoti dukkhe kaṅkhā, dukkhasamudaye kaṅkhā, dukkhanirodhe kaṅkhā, dukkhanirodhagāmiṇiyā paṭipadāya kaṅkhā, pubbante kaṅkhā, aparante kaṅkhā, pubbantāparante kaṅkhā, idappaccayatāpaṭiccasamuppannesu dhammesu kaṅkhā. Yā evarūpā kaṅkhā kaṅkhāyanā kaṅkhāyitattaṃ vimati vicikicchā dveḷhakaṃ dvedhāpatho saṃsayo anekaṃsagāho āsappanā parisappanā apariyogāhanā thambhitattaṃ1 cittassa manovilekho. Yassete kaṅkhā pahīnā samucchinnā vūpasantā paṭippassaddhā abhabbuppattikā ñāṇagginā daḍḍhā, so vuccati 'akaṅkhoti' tiṇṇo ca pāraṃ akhilo akaṅkho'.
 
Tenāha bhagavā:
 
''Yaṃ brāhmaṇaṃ vedaguṃ ābhijaññā
Akiñcanaṃ kāmabhave asattaṃ,
Addhā hi so oghamimaṃ atāri
Tiṇṇo ca pāraṃ akhilo akaṅkho''ti.
 
4-12
 
Vidvā ca yo vedagu naro idha
Bhavābhave saṅgamimaṃ visajja,
So vītataṇho anīgho nirāso
Atāri2 so jātijaranti brūmi.
 
Vidvā ca yo vedagū naro idhāti 'vidvā'ti vidvā vijjāgato ñāṇī vibhāvī medhāvī. Yo ti yādiso -pe-----------------
Devo vā manusso vā. Vedagūti 'vedā' vuccanti catusu maggesu ñāṇaṃ ''paññā paññindriyaṃ paññābalaṃ dhammavicayasambojjhaṅgo vīmaṃsā vipassanā sammādiṭṭhi, '' tehi vedehi jātijarāmaraṇassa antagato antappatto3 koṭigato koṭippatto pariyantagato pariyantappatto vosānagato vosānappatto tāṇagato tāṇappatto lenagato lenappatto saraṇagato saraṇappatto abhayagato abhayappatto accutagato accutappatto amatagato amatappatto nibbānagato nibbānappatto. 'Vedānaṃ vā antagato'ti vedagū, 'vedehi vā antagato'ti vedagū' sattannaṃ vā dhammānaṃ4 viditattā vedagū: sakkāyadiṭṭhi viditā hoti, vicikicchā - sīlabbataparāmāso - rāgo - doso - moho - māno vidito hoti, viditāssa5 honti pāpakā akusalā dhammā saṃkilesikā ponobhavikā6 sadarā dukkhavipākā āyatiṃ jātijarāmaraṇīyā:
 
1. Chambhittataṃ - machasaṃ, syā
2. Attāri-syā
3. Attaṃgato antaṃpatto-va-vi-ka
4. Sattannaṃ dhammānaṃ-katthaci
5. Vidikassa-va-vi-ka
6. Ponabbhavikā-va-vi-ka
 
[BJT Page 190] [\x 190/]
 
15. ''Vedāni viceyya kevalāni (sabhiyāti bhagavā)
Samaṇānaṃ yāni patthī brāhmaṇānaṃ
Sabbavedanāsu vītarāgo
Sabbaṃ vedamaticca vedagū so[a]''ti. 2
 
Naroti: satto naro māṇavo poso puggalo jīvo jāgū3 jantu indagu hindagu manujo. Idhāti imissā diṭṭhiyā (-pe)-------------------
Imasmiṃ manussaloke 'vidvā ca yo vedagū naro idha'.
 
Bhavābhave saṅgamimaṃ visajjāti - 'bhavābhave'ti: bhavābhave kammabhave punabbhave, kāmabhave kammabhave kāmabhave punabbhave, rūpabhave kammabhave rūpabhave punabbhave, arūpabhave kammabhave arūpabhave punabbhave punappunabhave punappunagatiyā punappunauppattiyā punappunapaṭisandhiyā4 punappunaattabhāvābhinibbattiyā. Saṅgāti sattasaṅgā: rāgasaṅgo dosasaṅgo mohasaṅgo māna - diṭṭhi - kilesasaṅgo duccaritasaṅgo. Visajjāti: saṅge vossajitvā5 vā visajja, athavā saṅge baddhe vibaddhe ābaddhe6 lagge laggite paḷibuddhe7 bandhane phoṭayitvā8 vā visajja, yathā vayhaṃ vā rathaṃ vā sakaṭaṃ vā sandamānikaṃ vā sajjaṃ visajjaṃ karonti vikopenti, evameva9 saṅge vossajitvā visajja athavā saṅge baddhe vibaddhe ābaddhe lagge laggite paḷibuddhe bandhane phoṭayitvā vā visajjāti 'bhavābhave saṅgamimaṃ visajja. '
 
So vītataṇho anīgho nirāso atāri so jātijaranti brūmīti 'taṇhā'ti: rūpataṇhā, saddataṇhā, gandhataṇhā, rasataṇhā, phoṭṭhabbataṇhā, dhammataṇhā, yassesā taṇhā pahīnā samucchinnā vūpasannā paṭippassaddhā abhabbuppattikā ñāṇagginā daḍḍhā, so vuccati vītataṇho vigatataṇho cattataṇho vantataṇho muttataṇho pahīnataṇho paṭinissaṭṭhataṇho vītarāgo cattarāgo pahīnarāgo paṭinissaṭṭharāgo nicchāto nibbuto sītibhūto sukhapaṭisaṃvedī brahmabhūtena attanā viharatīti so vītataṇho.
 
1. Yānidhatthi - machasaṃ
2. Sabbaveramaticca vedagunaro-va-vi-ka
3. Jātu-syā
4. Punappunaṃ gatiyā punappunaṃ uppattiyā
Punappunaṃ paṭisandhiyā-pana
5. Vosajjetvā - machasaṃ
6. Bandhe vibandhe ābandhe-syā
Vosajjetvā - machasaṃ
7. Paḷibandhe-sa
8. Mocayitvā cā-va-vi-ka-pa-syā
9. Evamete-pana
Evameva te - machasaṃ
[A.] Su-sabhiyasutta
 
[BJT Page 192] [\x 192/]
 
Anīghoti rāgo nīgho, doso nīgho, moho nīgho, kodho nīgho, upanāho nīgho, makkho nīgho, paḷāso nīgho, issā nīgho, macchariyaṃ nīgho, māyā nīgho, sāṭheyyaṃ nīgho, thambho nīgho, sārambho nīgho, māno nīgho, atimāno nīgho, mado nīgho, pamādo nīgho, sabbe kilesā nīghā, sabbe duccaritā nīghā, sabbe darathā nīghā, sabbe pariḷāhā nīghā, sabbe santāpā nīghā, sabbākusalābhisaṃkhārā 1 nīghā, yassete nīghā pahīnā samucchinnā vūpasannā paṭippassaddhā abhabbuppattikā ñāṇagginā daḍḍhā, so vuccati 'anīgho' nirāsoti 'āsā' vuccati taṇhā, yo rāgo sārāgo anunayo anurodho nandi nandirāgo cittassa sārāgo icchā mucchā ajjhosānaṃ gedho paḷigedho saṅgo paṅko ejā māyā janikā sañjanikā sañjaninī sibbanī jālinī saritā visattikā suttaṃ visaṭā āyūhanī dutiyā paṇidhi bhavanetti vanaṃ vanatho santhavo sneho apekkho paṭibandhu āsā āsiṃsanā āsiṃsitattaṃ, rūpāsā saddāsā gandhāsā rasāsā phoṭṭhabbāsā lābhāsā dhanāsā puttāsā jīvitāsā, jappā pajappā abhijappā jappanā jappitattaṃ loluppaṃ loluppāyanā loluppāyitattaṃ pucchiñcikatā sādukamyatā, adhammarāgo visamalobho nikanti nikāmanā patthanā pihanā sampatthanā, kāmataṇhā bhavataṇhā vibhavataṇhā rūpataṇhā arūpataṇhā nirodhataṇhā, rūpataṇhā saddataṇhā gandhataṇhā rasataṇhā phoṭṭhabbataṇhā dhammataṇhā, ogho yogo gantho upādānaṃ āvaraṇaṃ nīvaraṇaṃ chadanaṃ bandhanaṃ upakkileso anusayo pariyuṭṭhānaṃ latā vevicchaṃ, dukkhamūlaṃ dukkhanidānaṃ dukkhappabhavo mārapāso mārabalisaṃ māravisayo taṇhānadī taṇhājālaṃ taṇhāgaddulaṃ taṇhāsamuddo, abhijjhā lobho akusalamūlaṃ. '' Yassesā āsā taṇhā pahīnā samucchinnā vūpasantā paṭippassaddhā abhabbuppattikā ñāṇagginā daḍḍhā, so vuccati 'nirāso'. Jātīti ''yā tesaṃ tesaṃ sattānaṃ tamhi tamhi sattanikāye jāti sañjāti okkanti abhinibbanti khandhānaṃ pātubhāvo āyatanānaṃ paṭilābho.
Jaranti: yā tesaṃ tesaṃ sattānaṃ tamhi tamhi sattanikāye jarā jīraṇatā khaṇḍiccaṃ pāliccaṃ valittacatā āyuno saṃhāni indriyānaṃ paripāko, ayaṃ vuccati jarā. So vītataṇho anīgho nirāso atāri so jātijaranti brūmīti yo so vītataṇho ca anīgho ca nirāso ca so kho jātijarāmaraṇaṃ atari uttari patari samatikkami vītivattayīti, brūmi ācikkhāmi desemi paññapemi paṭṭhapemi vivarāmi vibhajāmi uttānīkaromi pakāsemīti 'so vītataṇho anīgho nirāso atāri so jātijaranti brūmī. '
 
Tenāha bhagavā:
 
''Vidvā ca yo vedagū naro idha
Bhavābhave saṅgamimaṃ visajja,
So vītataṇho anīgho nirāso
Atāri so jātijaranti brūmī''ti
 
Saha gāthāpariyosānā1 ye te brāhmaṇena saddhiṃ ekacchandā ekapayogo ekādhippāyā ekavāsanavāsitā, 2 tesaṃ anekapāṇasahassānaṃ virajaṃ vītamalaṃ dhammacakkhuṃ udapādi. 'Yaṃ kiñci samudayadhammaṃ sabbaṃ taṃ nirodhadhamma'nti. Tassa brāhmaṇassa anupādāya āsavehi cittaṃ vimucci. Saha arahattappattā ajinajaṭāvākacīratidaṇḍakamaṇḍalu kesā ca massu ca antarahitā. Bhaṇḍu kāsāyavatthavasano saṅghāṭipattacīvaradharo anavatthapaṭipattiyā pañjaliko bhagavantaṃ namassamāno nisinno hoti: 'satthā me bhante bhagavā sāvako' hama'smīti.
 
Mettagū suttaniddeso catuttho
 
1. Pariyosāne-va-vi-ka-pana
 
[BJT Page 194] [\x 194/]
 
5. Dhotaka suttaniddeso
 
5-1
 
Pucchāmi taṃ bhagavā brūhi me taṃ (iccāyasmā dhotako)
Vācā'bhikaṅkhāmi mahesi tuyhaṃ,
Tava sutvāna nigghosaṃ
Sikkhe nibbānamattano.
 
Pucchāmi taṃ bhagavā brūhi meta'nti 'pucchā'ti tisso pucchā: adiṭṭhajotanā pucchā, diṭṭhasaṃsandanā pucchā vimaticchedanā pucchā, katamā adiṭṭhajotanā pucchā: pakatiyā lakkhaṇaṃ aññātaṃ hoti adiṭṭhaṃ atulitaṃ atīritaṃ avibhūtaṃ avibhāvitaṃ tassa ñāṇāya dassanāya tulanāya tīraṇāya vibhāvanāya. Pañhaṃ pucchati, ayaṃ adiṭṭhajotanā pucchā. Katamā diṭṭhasaṃsandanā pucchā: pakatiyā lakkhaṇaṃ ñātaṃ hoti diṭṭhaṃ tulitaṃ tīritaṃ vibhūtaṃ vibhāvitaṃ. Aññehi paṇḍitehi saddhiṃ saṃsandanatthāya pañhaṃ pucchati. Ayaṃ diṭṭhasaṃsandanā pucchā. Katamā vimaticchedanā pucchā: pakatiyā saṃsayapakkhanto. Hoti vimatipakkhanto dveḷhakajāto evannu kho na nu kho kinnukho kathaṃnu kho'ti. So vimaticchedanatthāya pañhaṃ pucchati. Ayaṃ vimaticchedanā pucchā. Imā tisso pucchā.
Aparāpi tisso pucchā: manussapucchā, amanussapucchā, nimmitapucchā. Katamā manussapucchā: manussā buddhaṃ bhagavantaṃ upasaṅkamitvā pañhaṃ pucchanti: bhikkhū pucchanti, bhikkhuṇiyo pucchanti, upāsikā pucchanti, upāsikāyo pucchanti, rājāno pucchanti, khattiyā pucchanti, brāhmaṇā pucchanti, vessā pucchanti, suddā pucchanti, gahaṭṭhā pucchanti, pabbajitā pucchanti, ayaṃ manussapucchā. Katamā amanussapucchā: amanussā buddhaṃ bhagavantaṃ upasaṃkamitvā pañhaṃ pucchanti: nāgā pucchanti, supaṇṇā pucchanti, yakkhā pucchanti, asurā pucchanti. Gandhabbā pucchanti, mahārājāno pucchanti, indā pucchanti, brahmāno pucchanti, devā pucchanti, ayaṃ amanussapucchā. Katamā nimmitapucchā: yaṃ bhagavā rūpaṃ abhinimmināti manomayaṃ sabbaṅgapaccaṅgaṃ ahīnindriyaṃ, taṃ so nimmito[I] buddhaṃ bhagavantaṃ upasaṅkamitvā pañhaṃ pucchati, bhagavā vissajjeti. Ayaṃ nimmitapucchā. Imā tisso pucchā.
 
Aparāpi 'tisso pucchā: attatthapucchā paratthapucchā ubhayatthapucchā. Aparāpi tisso pucchā: diṭṭhadhammikatthapucchā samparāyikatthapucchā paramatthapucchā. Aparāpi tisso pucchā: anavajjapucchā nikkilesatthapucchā vodānatthapucchā: aparāpi tisso pucchā: atītapucchā anāgatapucchā paccuppannapucchā. Aparāpi tisso pucchā: kusalapucchā akusalapucchā avyākatapucchā. Aparāpi tisso pucchā: satipaṭṭhānapucchā sammappadhānapucchā iddhipādapucchā. Aparāpi tisso pucchā indriyapucchā balapucchā bojjhaṅgapucchā. Aparāpi tisso pucchā: maggapucchā phalapucchā nibbānapucchāti.
 
Pucchāmi tanti: pucchāmi taṃ, yācāmi taṃ, ajjhesāmi taṃ, pasādemi taṃ, kathayassu me'ti 'pucchāmi taṃ. ' Bhagavāti gāravādhivacanametaṃ:
Apica, bhaggarāgoti bhagavā: bhaggadosoti bhagavā: bhaggamohoti bhagavā: bhaggamānoti bhagavā: bhaggadiṭṭhīti bhagavā: bhaggakaṇṭakoti bhagavā: bhaggakilesoti bhagavā: bhaji vibhaji pavibhaji dhammaratananti bhagavā: bhavānaṃ antakaroti bhagavā : bhāvitakāyo bhāvitasīlo bhāvitacitto bhāvitapaññoti bhagavā: bhaji vā bhagavā araññe vanapatthāni pantāni senāsanāni appasaddāni appanigghosāni vijanavātāni manussarāhaseyyakāni paṭisallānasāruppānīti bhagavā: bhāgī vā bhagavā cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārānanti bhagavā: bhāgī vā bhagavā attharasassa dhammarasassa vimuttirasassa adhisīlassa adhicittassa adhipaññāyāti bhagavā.
 
Bhāgī vā bhagavā catunnaṃ jhānānaṃ catunnaṃ appamaññānaṃ catunnaṃ arūpasamāpattīnanti bhagavā, bhāgī vā bhagavā aṭṭhannaṃ vimokkhānaṃ aṭṭhannaṃ abhibhāyatanānaṃ navannaṃ anupubbavihārasamāpattīnanti bhagavā: bhāgī vā bhagavā dasannaṃ saññābhāvanānaṃ dasannaṃ kasiṇasamāpattīnaṃ, ānāpānasatisamādhissa asubhasamāpattiyāti bhagavā, bhāgī vā bhagavā catunnaṃ satipaṭṭhānānaṃ catunnaṃ sammappadhānānaṃ catunnaṃ iddhipādānaṃ pañcannaṃ indriyānaṃ pañcannaṃ balānaṃ sattannaṃ bojjhaṅgānaṃ ariyassa aṭṭhaṅgikassa maggassāti bhagavā: bhāgī vā bhagavā dasannaṃ tathāgatabalānaṃ catunnaṃ vesārajjānaṃ catunnaṃ paṭisambhidānaṃ channaṃ abhiññānaṃ channaṃ buddhadhammānanti bhagavā: bhagavāti netaṃ nāmaṃ mātarā kataṃ, na pitarā kataṃ, na bhātarā kataṃ, na bhaginiyā kataṃ, na mittāmaccehi kataṃ, na ñātisālohitehi kataṃ, na samaṇabrāhmaṇehi kataṃ, na devatāhi kataṃ, vimokkhantikametaṃ buddhānaṃ bhagavantānaṃ bodhiyā mūle saha sabbaññutañāṇassa paṭilābhā sacchikā paññatti yadidaṃ 'bhagavā'ti. Brūhi metanti brūhi ācikkhāhi desehi paññapehi paṭṭhapehi vivarāhi vibhajāhi uttānīkarohi pakāsehīti. 'Pucchāmi taṃ bhagavā brūhi me taṃ'.
 
Iccāyasmā dhotakoti: 'iccā'ti padasandhi3 padasaṃsaggo padapāripūri akkharasamavāyo byañjanasiliṭṭhatā padānupubbatāpetaṃ 'iccāti'. Āyasmā'ti: piyavacanaṃ garuvacanaṃ sagāravasappatissādhivacanametaṃ 'āyasmā'ti. Dhotakoti: tassa brāhmaṇassa nāmaṃ saṅkhā samaññā paññatti vohāro nāmaṃ nāmakammaṃ nāmadheyyaṃ niruttibyañjanaṃ abhilāpoti. 'Iccāyasmā dhotako'.
 
Vācābhikaṅkhāmi mahesi tuyhanti: tuyhaṃ vacanaṃ byappathaṃ desanaṃ anusiṭṭhiṃ4 kaṅkhāmi abhikaṅkhāmi icchāmi sādiyāmi patthayāmi pihayāmi abhijappāmi. Mahesīti mahesi bhagavā, mahantaṃ sīlakkhandhaṃ esi gavesi pariyesīti mahesi. Mahantaṃ samādhikkhandhaṃ mahantaṃ paññākkhandhaṃ - mahantaṃ vimuttikkhandhaṃ - mahantaṃ vimuttiñāṇadassanakkhandhaṃ esi gavesi pariyesīti 'mahesi'. Mahato tamokāyassa padālanaṃ esi gavesi pariyesīti 'mahesi' mahato vipallāsassa pabhedanaṃ esi gavesi pariyesīti 'mahesi' mahato taṇhāsallassa abbūhanaṃ2 esi gavesi pariyesīti 'mahesi' mahato diṭṭhisaṅghāṭassa viniveṭhanaṃ esi gavesi pariyesīti 'mahesi'. Mahato mānadhajassa pātanaṃ esi gavesi pariyesīti 'mahesi'. Mahato abhisaṃkhārassa vūpasamaṃ esi gavesi pariyesīti 'mahesi'. Mahato oghassa nittharaṇaṃ esi gavesi pariyesīti 'mahesi'. Mahato bhārassa nikkhepanaṃ. Esi gavesi pariyesīti 'mahesi'. Mahato saṃsāravaṭṭassa ucchedaṃ esi gavesi pariyesīti 'mahesi'. Mahato santāpassa nibbāpanaṃ esi gavesi pariyesīti 'mahesi'. Mahato pariḷāhassa paṭippassaddhiṃ5 esi gavesi pariyesīti 'mahesi'. Mahato dhammadhajassa ussāpanaṃ esi gavesi pariyesīti 'mahesi'. Mahante satipaṭṭhāne mahante sammappadhāne mahante iddhipāde - mahantāni indriyāni mahantāni balāni - mahante bojjhaṅge - mahantaṃ ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ - mahantaṃ paramatthaṃ amataṃ nibbānaṃ esi gavesi pariyesīti 'mahesi'. Mahesakkhehi6 vā sattehi esito gavesito pariyesito kahaṃ buddho kahaṃ bhagavā, kahaṃ devadevo, kahaṃ narāsabho'ti mahesīti 'vācābhikaṅkhāmi mahesi tuyhaṃ. '
 
Tava sutvāna nigghosanti tuyhaṃ vacanaṃ byappathaṃ desanaṃ anusiṭṭhiṃ sutvā suṇitvā uggahetvā (upadhārayitvā) upalakkhayitvāti5 'tava sutvāna nigghosaṃ. '
 
1. Pucchāmīti-machasaṃ, syā,
2. Vivarāhi vibhajāhi - machasaṃ, syā,
3. Sarasandhi-va-vi-ka-
4. Anusāsanaṃ, anusiṭṭhaṃ-machasaṃ,
Anusatthiṃ sa,
5. Upasallakkhīyitvā-va-ka
 
[BJT Page 196] [\x 196/]
 
Sikkhe nibbānamattanoti: 'sikkhā'ti tisso sikkhā: adhisīlasikkhā adhicittasikkhā adhipaññāsikkhā.
 
Katamā adhisīlasikkhā? Idha bhikkhu sīlavā hoti pātimokkhasaṃvarasaṃvuto viharati ācāragocarasampanno aṇumattesu vajjesu bhayadassāvī samādāya sikkhati sikkhāpadesu. Khuddako sīlakkhandho mahanto sīlakkhandho, sīlaṃ patiṭṭhā ādi caraṇaṃ saṃyamo saṃvaro mukhaṃ pamukhaṃ kusalānaṃ dhammānaṃ samāpattiyā. Ayaṃ adhisīlasikkhā.
 
Katamā adhicittasikkhā? Idha bhikkhu vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaṃ savicāraṃ vivekajaṃ pītisukhaṃ paṭhamajjhānaṃ upasampajja viharati. Vitakkavicārānaṃ vūpasamā ajjhattaṃ sampasādanaṃ cetaso ekodibhāvaṃ avitakkaṃ avicāraṃ samādhijaṃ pītisukhaṃ dutiyajjhānaṃ upasampajja viharati. Pītiyā ca virāgā upekkhako ca viharati sato ca sampajāno sukhaṃ ca kāyena paṭisaṃvedeti, yaṃ taṃ ariyā ācikkhanti 'upekkhako satimā sukhavihārī'ti taṃ tatiyajjhānaṃ upasampajja viharati. Sukhassa ca pahāṇā dukkhassa ca pahāṇā pubbeva somanassadomanassānaṃ atthaṅgamā adukkhaṃ asukhaṃ upekkhāsatipārisuddhiṃ catutthajjhānaṃ upasampajja viharati. Ayaṃ adhicittasikkhā.
 
Katamā adhipaññāsikkhā? Idha bhikkhu paññavā hoti udayatthagāminiyā paññāya samannāgato ariyāya nibbedhikāya sammādukkhakkhayagāminiyā. So idaṃ dukkhanti yathābhūtaṃ pajānāti, ayaṃ dukkhasamudayoti yathābhūtaṃ pajānāti, ayaṃ dukkhanirodho'ti yathābhūtaṃ pajānāti, ayaṃ dukkhanirodhagāminīpaṭipadā'ti yathābhūtaṃ pajānāti, ayaṃ āsavanirodho'ti yathābhūtaṃ pajānāti, ayaṃ āsavanirodhagāminīpaṭipadā'ti yathābhūtaṃ pajānāti. Ayaṃ adhipaññāsikkhā. Nibbānamattoti attano rāgassa nibbāpanāya dosassa nibbāpanāya, mohassa nibbāpanāya, kodhassa nibbāpanāya upanāhassa nibbāpanāya, makkhassa nibbāpanāya, paḷāsassa nibbāpanāya, issāya nibbāpanāya, macchariyassa nibbāpanāya, māyāya nibbāpanāya, sāṭheyyassa nibbāpanāya, sabbakilesānaṃ nibbāpanāya, sabbaduccaritānaṃ nibbāpanāya, sabbadarathānaṃ nibbāpanāya, sabbapariḷāhānaṃ nibbāpanāya, sabbasantāpānaṃ nibbāpanāya, sabbā kusalābhisaṅkhārānaṃ samāya upasamāya vūpasamāya nibbāpanāya paṭinissaggāya paṭippassaddhiyā adhisīlampi sikkheyya, adhicittampi sikkheyya, adhipaññampi sikkheyya, imā tisso sikkhāyo, āvajjanto sikkheyya, jānanto sikkheyya, passanto sikkheyya, paccavekkhanto sikkheyya, cittaṃ samādahanto1 sikkheyya, saddhāya adhimuccanto sikkheyya, viriyaṃ paggaṇhanto sikkheyya, satiṃ upaṭṭhapento sikkheyya, cittaṃ samādahanto sikkheyya, paññāya pajānanto sikkheyya, abhiññeyyaṃ abhijānanto sikkheyya, pariññeyyaṃ parijānanto sikkheyya, pahātabbaṃ pajahanto sikkheyya, bhāvetabbaṃ bhāvento sikkheyya, sacchikātabbaṃ sacchikaronto sikkheyya, ācareyya samācareyya samādāya vatteyyāti 'sikkhe nibbānamattano. '
 
Tenāha so brāhmaṇo:
 
''Pucchāmi taṃ bhagavā brūhi me taṃ (iccāyasmā dhotako)
Vātābhikaṅkhāmi mahesi tuyhaṃ,
Tava sutvāna nigghosaṃ
Sikkhe nibbānamattano''ti.
 
5-2
 
Tena hātappaṃ karohi (dhotakāti bhagavā)
Idheva nipako sato,
Ito sutvāna nigghosaṃ
Sikkhe nibbānamattano.
 
Tena hātappaṃ karohīti ātappaṃ karohi, ussāhaṃ karohi, ussoḷhiṃ karohi, thāmaṃ karohi, dhitiṃ karohi, viriyaṃ karohi, chandaṃ janehi. Saṃjanehi upaṭṭhapehi samuṭṭhapehi nibbattehi abhinibbattehīti 'tena hātappaṃ karohi. '
 
1. Cittaṃ adhiṭṭhahanto-pana
Cittaṃ paṭṭhahanto-va-vi-ka
 
[BJT Page 198] [\x 198/]
 
Dhotakāti bhagavāti: bhagavā taṃ brāhmaṇaṃ nāmena ālapati. Bhagavāti gāravādhivacanametaṃ: apica, bhaggarāgoti bhagavā: bhaggadosoti bhagavā: bhaggamohoti bhagavā: bhaggamānoti bhagavā: bhaggadiṭṭhīti bhagavā: bhaggakaṇṭakoti bhagavā: bhaggakilesoti bhagavā: bhaji vibhaji pavibhaji dhammaratananti bhagavā: bhavānaṃ antakaroti bhagavā : bhāvitakāyo bhāvitasīlo bhāvitacitto bhāvitapaññoti bhagavā: bhaji vā bhagavā araññe vanapatthāni pantāni senāsanāni appasaddāni appanigghosāni vijanavātāni manussarāhaseyyakāni paṭisallānasāruppānīti bhagavā: bhāgī vā bhagavā cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārānanti bhagavā: bhāgī vā bhagavā attharasassa dhammarasassa vimuttirasassa adhisīlassa adhicittassa adhipaññāyāti bhagavā.
 
Bhāgī vā bhagavā catunnaṃ jhānānaṃ catunnaṃ appamaññānaṃ catunnaṃ arūpasamāpattīnanti bhagavā, bhāgī vā bhagavā aṭṭhannaṃ vimokkhānaṃ aṭṭhannaṃ abhibhāyatanānaṃ navannaṃ anupubbavihārasamāpattīnanti bhagavā: bhāgī vā bhagavā dasannaṃ saññābhāvanānaṃ dasannaṃ kasiṇasamāpattīnaṃ, ānāpānasatisamādhissa asubhasamāpattiyāti bhagavā, bhāgī vā bhagavā catunnaṃ satipaṭṭhānānaṃ catunnaṃ sammappadhānānaṃ catunnaṃ iddhipādānaṃ pañcannaṃ indriyānaṃ pañcannaṃ balānaṃ sattannaṃ bojjhaṅgānaṃ ariyassa aṭṭhaṅgikassa maggassāti bhagavā: bhāgī vā bhagavā dasannaṃ tathāgatabalānaṃ catunnaṃ vesārajjānaṃ catunnaṃ paṭisambhidānaṃ channaṃ abhiññānaṃ channaṃ buddhadhammānanti bhagavā: bhagavāti netaṃ nāmaṃ mātarā kataṃ, na pitarā kataṃ, na bhātarā kataṃ, na bhaginiyā kataṃ, na mittāmaccehi kataṃ, na ñātisālohitehi kataṃ, na samaṇabrāhmaṇehi kataṃ, na devatāhi kataṃ, vimokkhantikametaṃ buddhānaṃ bhagavantānaṃ bodhiyā mūle saha sabbaññutañāṇassa paṭilābhā sacchikā paññatti yadidaṃ 'bhagavā'ti dhotakāti bhagavā.
 
Idheva nipako satoti 'idhā'ti imissā diṭṭhiyā imissā khantiyā imissā ruciyā imasmiṃ ādāye imasmiṃ dhamme imasmiṃ vinaye imasmiṃ dhammavinaye imasmiṃ pāvacane imasmiṃ brahmacariye imasmiṃ satthusāsane imasmiṃ attabhāve imasmiṃ manussaloke. Nipakoti nipako paṇḍito paññavā buddhimā ñāṇī vibhāvī medhāvī. Satoti catūhi kāraṇehi sato: kāye kāyānupassanāsatipaṭṭhānaṃ bhāvento sato vedanāsu vedanānupassanāsatipaṭṭhānaṃ bhāvento sato, citte cittānupassanāsatipaṭṭhānaṃ bhāvento sato, dhammesu dhammānupassanāsatipaṭṭhānaṃ bhāvento sato aparehipi catūhi kāraṇehi sato: asati parivajjanāya sato: satikaraṇīyānañca dhammānaṃ katattā sato: satipaṭipakkhānaṃ dhammānaṃ hatattā sato: satinimittānaṃ dhammānaṃ asammuṭṭhattā sato. Aparehipi catūhi kāraṇehi sato: satiyā samannāgatattā sato: satiyā vasitattā sato: satiyā pāguññatāya sato: satiyā apaccoropanatāya sato. Aparehipi catūhi kāraṇehi sato: satattā sato: santattā sato: samitattā sato: santadhammasamannāgatattā sato. Buddhānussatiyā sato: dhammānussatiyā sato: saṅghānussatiyā sato: sīlānussatiyā sato: cāgānussatiyā sato: devatānussatiyā sato: ānāpānasatiyā sato: maraṇānussatiyā sato: kāyagatāsatiyā sato: upasamānussatiyā satoti. Yā sati anussati paṭissati sati saraṇatā dhāraṇatā apilāpanatā asammussanatā sati satindriyaṃ satibalaṃ sammāsati satisambojjhaṅgo ekāyanamaggo, ayaṃ vuccati sati. Iminā sati upeto hoti samupeto upagato samupagato uppanno samuppanno samannāgato. So vuccati sato'ti 'idheva nipako sato'.
 
Ito sutvāna nigghosanti ito mayhaṃ vacanaṃ byappathaṃ desanaṃ anusiṭṭhiṃ1 sutvā suṇitvā uggahetvā2 (upadhārayitvā) upalakkhayitvāti 'ito sutvāna nigghosaṃ. '
Sikkhe nibbānamattanoti: 'sikkhā'ti tisso sikkhā: adhisīlasikkhā adhicittasikkhā adhipaññāsikkhā.
 
Katamā adhisīlasikkhā? Idha bhikkhu sīlavā hoti pātimokkhasaṃvarasaṃvuto viharati ācāragocarasampanno aṇumattesu vajjesu bhayadassāvī samādāya sikkhati sikkhāpadesu. Khuddako sīlakkhandho mahanto sīlakkhandho, sīlaṃ patiṭṭhā ādi caraṇaṃ saṃyamo saṃvaro mukhaṃ pamukhaṃ kusalānaṃ dhammānaṃ samāpattiyā. Ayaṃ adhisīlasikkhā.
 
Katamā adhicittasikkhā? Idha bhikkhu vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaṃ savicāraṃ vivekajaṃ pītisukhaṃ paṭhamajjhānaṃ upasampajja viharati. Vitakkavicārānaṃ vūpasamā ajjhattaṃ sampasādanaṃ cetaso ekodibhāvaṃ avitakkaṃ avicāraṃ samādhijaṃ pītisukhaṃ dutiyajjhānaṃ upasampajja viharati. Pītiyā ca virāgā upekkhako ca viharati sato ca sampajāno sukhaṃ ca kāyena paṭisaṃvedeti, yaṃ taṃ ariyā ācikkhanti 'upekkhako satimā sukhavihārī'ti taṃ tatiyajjhānaṃ upasampajja viharati. Sukhassa ca pahāṇā dukkhassa ca pahāṇā pubbeva somanassadomanassānaṃ atthaṅgamā adukkhaṃ asukhaṃ upekkhāsatipārisuddhiṃ catutthajjhānaṃ upasampajja viharati. Ayaṃ adhicittasikkhā.
 
Katamā adhipaññāsikkhā? Idha bhikkhu paññavā hoti udayatthagāminiyā paññāya samannāgato ariyāya nibbedhikāya sammādukkhakkhayagāminiyā. So idaṃ dukkhanti yathābhūtaṃ pajānāti, ayaṃ dukkhasamudayoti yathābhūtaṃ pajānāti, ayaṃ dukkhanirodho'ti yathābhūtaṃ pajānāti, ayaṃ dukkhanirodhagāminīpaṭipadā'ti yathābhūtaṃ pajānāti, ayaṃ āsavanirodho'ti yathābhūtaṃ pajānāti, ayaṃ āsavanirodhagāminīpaṭipadā'ti yathābhūtaṃ pajānāti. Ayaṃ adhipaññāsikkhā. Nibbānamattoti attano rāgassa nibbāpanāya dosassa nibbāpanāya, mohassa nibbāpanāya, kodhassa nibbāpanāya upanāhassa nibbāpanāya, makkhassa nibbāpanāya, paḷāsassa nibbāpanāya, issāya nibbāpanāya, macchariyassa nibbāpanāya, māyāya nibbāpanāya, sāṭheyyassa nibbāpanāya, sabbakilesānaṃ nibbāpanāya, sabbaduccaritānaṃ nibbāpanāya, sabbadarathānaṃ nibbāpanāya, sabbapariḷāhānaṃ nibbāpanāya, sabbasantāpānaṃ nibbāpanāya, sabbā kusalābhisaṅkhārānaṃ samāya upasamāya vūpasamāya nibbāpanāya paṭinissaggāya paṭippassaddhiyā adhisīlampi sikkheyya, adhicittampi sikkheyya, adhipaññampi sikkheyya, imā tisso sikkhāyo, āvajjanto sikkheyya, jānanto sikkheyya, passanto sikkheyya, paccavekkhanto sikkheyya, cittaṃ samādahanto sikkheyya, saddhāya adhimuccanto sikkheyya, viriyaṃ paggaṇhanto sikkheyya, satiṃ upaṭṭhapento sikkheyya, cittaṃ samādahanto sikkheyya, paññāya pajānanto sikkheyya, abhiññeyyaṃ abhijānanto sikkheyya, pariññeyyaṃ parijānanto sikkheyya, pahātabbaṃ pajahanto sikkheyya, bhāvetabbaṃ bhāvento sikkheyya, sacchikātabbaṃ sacchikaronto sikkheyya, ācareyya samācareyya samādāya vatteyyāti 'sikkhe nibbānamattano. '
 
Tenāha bhagavā:
 
''Tena hātappaṃ karohi (dhotakāti bhagavā)
Idheva nipako sato,
Ito sutvāna nigghosaṃ
Sikkhe nibbānamattano''ti.
 
1. Anusāsanaṃ anusiṭṭhaṃ - machasaṃ
2. Uggahitvā-pana-uggaṇhitvā - machasaṃ
 
[BJT Page 200] [\x 200/]
 
5-3
 
Passāmahaṃ devamanussaloke
Akiñcanaṃ brāhmaṇaṃ irīyamānaṃ1
Taṃ taṃ namassāmi samantacakkhu
Pamuñca maṃ sakka kathaṅkathāhi.
 
Passāmahaṃ devamanussaloketi 'devā'ti tayo devā: sammutidevā uppattidevā visuddhidevā. Katame sammutidevā: sammutidevā vuccanti rājāno ca rājakumārā ca deviyo ca ime vuccanti sammutidevā. Katame uppattidevā: uppattidevā vuccanti catummahārājikā devā tāvatiṃsā devā yāmā devā tusitā devā nimmāṇaratī devā paranimmitavasavattī devā brahmakāyikā devā, ye ca devā taduttariṃ2 ime vuccanti uppattidevā. Katame visuddhidevā: visuddhidevā vuccanti tathāgatasāvakā arahanto khīṇāsavā, ye ca paccekasambuddho3 ime vuccanti visuddhidevā, bhagavā sammutidevānaṃ ca uppattidevānaṃ ca visuddhidevānaṃ ca devo ca atidevo ca devātidevo ca sīhasīho nāganāgo gaṇigaṇī munimunī rājarājā. Passāmahaṃ devamanussaloketi manussaloke devaṃ passāmi atidevaṃ passāmi devātidevaṃ passāmi dakkhāmi olokemi nijjhāyāmi upaparikkhāmīti 'passāmahaṃ deva manussaloke. '
 
Akiñcanaṃ brāhmaṇaṃ irīyamānanti 'akiñcananti rāgakiñcanaṃ dosakiñcanaṃ mohakiñcanaṃ mānakiñcanaṃ diṭṭhikiñcanaṃ kilesakiñcanaṃ duccaritakiñcanaṃ, te kiñcanā buddhassa bhagavato pahīnā ucchinnamūlā tālāvatthukatā anabhāvakatā4 āyatiṃ anuppādadhammā. Tasmā buddho akiñcano. Brāhmaṇoti bhagavā sattannaṃ dhammānaṃ bāhitattā brāhmaṇo: sakkāyadiṭṭhi bāhitā hoti, vicikicchā bāhitā hoti, sīlabbataparāmāso bāhito hoti, rāgo bāhito hoti, doso bāhito hoti, moho bāhito hoti, māno bāhito hoti, bāhitāssa honti pāpakā akusalā dhammā saṅkilesikā ponobhavikā5 sadarā dukkhavipākā āyatiṃ jātijarāmaraṇīyā.
 
1. Brāhmaṇa iriyamāṇaṃ-va-vī-ka
Brāhmaṇaviriya mānaṃ - machasaṃ
2. Taduttari - machasaṃ, syā
3. Paccekabuddhā - machasaṃ
4. Anabhāvaṃkatā-ma cha maṃ, syā
5. Ponabbhavīkā-pana-ka-
 
[BJT Page 202] [\x 202/]
 
1 ''Bāhetvā1 sabbapāpakāni (sahiyāti bhagavā)
Vimalo sādhu samāhito ṭhitatto,
Saṃsāramaticca kevalī so
Asito tādī pavuccate2 sa brahmā. ''[A]
 
Iriyamānanti carantaṃ viharantaṃ irīyantaṃ3 vattentaṃ pālentaṃ yapentaṃ yāpentanti 'akiñcanaṃ brāhmaṇaṃ irīyamānaṃ. '
 
Taṃ taṃ namassāmi samantacakkhūti 'tanti' bhagavantaṃ bhaṇati. Namassāmīti kāyena vā namassāmi, vācāya vā namassāmi, cittena vā namassāmi, anvatthapaṭipattiyā vā namassāmi, dhammānudhammapaṭipattiyā vā namassāmi, sakkaromi garukaromi mānemi pūjemi. Samantacakkhūti 'samantacakkhu vuccati sabbaññutañāṇaṃ, bhagavā sabbaññutañāṇena upeto samupeto upagato samupagato uppanno sampanno4 samannāgato.
 
2. ''Na tassa addiṭṭha5midatthi kiñcī
Atho aviññātamajānitabbaṃ
Sabbaṃ abhiññāsi yadatthi neyyaṃ
Tathāgato tena samantacakkhū''ti. [A]
 
'Taṃ taṃ namassāmi samantacakkhu'
 
Pamuñca maṃ sakka kathaṃkathāhīti 'sakkā'ti sakko bhagavā 'sakyakulā pabbajito'ti pi sakko, athavā 'aḍḍho mahaddhano dhanavā'ti pi sakko, tassimāni dhanāni, seyyathīdaṃ6: saddhādhanaṃ sīladhanaṃ hiridhanaṃ ottappadhanaṃ sutadhanaṃ cāgadhanaṃ paññādhanaṃ (satipaṭṭhānadhanaṃ) sammappadhānadhanaṃ iddhipādadhanaṃ indriyadhanaṃ baladhanaṃ bojjhaṅgadhanaṃ maggadhanaṃ phaladhanaṃ nibbānadhanaṃ, imehi anekavidhehi dhanaratanehi aḍḍho mahādhano dhanavāti'pi sakko.
 
1. Bāhitvā - machasaṃ
2. Pavuccati brahmā-va-vi-ka-
3. Iriyantaṃ - machasaṃ-syā
4. Pamuppanno-sa
Samuppanno - machasaṃ
5. Adiṭṭha-syā
6. Seyyathīdaṃ - machasaṃ
[A.] Suttanipāta-sahiya sutta
 
[BJT Page 204] [\x 204/]
 
Athavā sakko 'pahū visavī alamatto sūro vīro vikkanto abhīru acchambhī anutrāsī apalāyī, pahīnabhayabheravo vigatalomahaṃso, tipi sakko,
. 5'Kathaṅkathā' vuccati
Vicikicchā, dukkhe kaṅkhā, dukkhasamudaye kaṅkhā, dukkhanirodhe kaṅkhā, dukkhanirodhagāminiyā paṭipadāya kaṅkhā, pubbante kaṅkhā , aparante kaṅkhā, pubbantāparante kaṅkhā, idappaccayatāpaṭiccasamuppannesu dhammesu kaṅkhā. Yā evarūpā kaṅkhā kaṅkhāyanā kaṅkhāyitattaṃ vimati vicikicchā dveḷhakaṃ dvedhāpatho saṃsayo anekaṃsagāho āsappanā parisappanā apariyogāhanā thambhitattaṃ1 cittassa manovilekho.
. 5
Pamuñca maṃ sakka kathaṃkathāhīti muñca maṃ, pamuñca maṃ, mocehi maṃ pamocehi maṃ, uddhara maṃ, samuddhara maṃ, uṭṭhāpehi maṃ, kathaṃkathāsallatoti 'pamuñca maṃ sakka kathaṅkathāhi. '
 
Tenāha so brāhmaṇo:
 
''Passāmahaṃ deva manussaloke
Akiñcanaṃ brāhmaṇaṃ irīyamānaṃ,
Taṃ taṃ namassāmi samantacakkhu
Pamuñca maṃ sakka kathaṅkathāhī''ti.
 
5-4
 
Nāhaṃ sahissāmi3 pamocanāya
Kathaṅkathiṃ dhotaka kañci loke
Dhammañca seṭṭhaṃ ājānamāno3
Evaṃ tuvaṃ oghamimaṃ taresi.
 
Nāhaṃ sahissāmi pamocanāyāti nāhaṃ taṃ sakkomi muñcituṃ, pamuñcituṃ mocetuṃ pamocetuṃ uddharituṃ samuddharituṃ4 uṭṭhāpetuṃ samuṭṭhāpetuṃ kathaṅkathāsallatoti evampi nāhaṃ sahissāmi pamocanāya. Athavā na īhāmi, na samīhāmi, na ussahāmi, na vāyamāmi na ussāhaṃ karomi, na ussoḷhiṃ karomi5, na thāmaṃ karomi, na dhitiṃ karomi, na viriyaṃ karomi, na chandaṃ janemi, na sañjanemi, na nibbattemi na abhinibbattemi, assaddhe6 puggale acchandake kusīte hīnaviriye appaṭipajjamāne dhammadesanāyāti evampi 'nāhaṃ sahissāmi pamocanāya:
 
1. Chamhitattaṃ- - machasaṃ, syā, si
2. Samissāmi-syā
3. Ajānamāno-va. Vī, ka
4. Uddharāpetuṃ samuddharāpetuṃ-pana
5. Na ussoḷhi karomi-pa, va, vī-ka
6. Asadhe-pa-va-vi-ka
7. Acchindike - machasaṃ, syā
 
[BJT Page 206] [\x 206/]
 
Athavā natthañño koci mocetā, te yadi moceyyuṃ, sakena thāmena sakena balena sakena viriyena sakena parakkamena sakena purisathāmena attanā sammāpaṭipadaṃ anulomapaṭipadaṃ apaccanīkapaṭipadaṃ anvatthapaṭipadaṃ dhammānudhammapaṭipadaṃ paṭipajjamānā moceyyunti1 evampi 'nāhaṃ sahissāmi pamocanāya' vuttaṃ hetaṃ bhagavatā: 'so vata cunda, attanā palipapalipanno paraṃ palipapalipannaṃ uddharissatīti netaṃ ṭhānaṃ vijjati, so vata cunda, attanā adanto avinīto aparinibbuto paraṃ damessati vinessati parinibbāpessatīti netaṃ ṭhānaṃ vijjatī''ti[a]
 
Evampi 'nāhaṃ sahissāmi pamocanāya'
 
Vuttampi hetaṃ bhagavatā:
 
3 1Attanāva kataṃ pānaṃ attanā saṃkilissati
Attanā akataṃ pāpaṃ attanāva visujjhati
Suddhi asuddhi paccattaṃ nāññamañño2 visodhaye'ti. [B]
 
Evampi 'nāhaṃ sahissāmi pamocanāya'.
 
Vuttaṃ hetaṃ bhagavatā:
 
''Evameva kho brāhmaṇa, tiṭṭhateva nibbānaṃ tiṭṭhati nibbānagāmī maggo tiṭṭhāmahaṃ samādapetā, atha ca pana mama sāvakā mayā evaṃ ovadiyamānā evaṃ anusāsiyamānā appekacce accantaniṭṭhaṃ nibbānaṃ ārādhenti, ekacce nārādheti. Ettha kyāhaṃ brāhmaṇa, karomi maggakkhāyī3 brāhmaṇa tathāgato, maggaṃ buddhā ācikkhanti, attanā paṭipajjamānā muñceyyu''nti. [C]
 
Evampi 'nāhaṃ sahissāmi pamocanāya. '
 
1. Muṃceyyunti-pana, va, vī, ka
2. Nāñño aññaṃ-pa, vi, vī, ka
3. Maggamakkhāyi-pana
[A] majjhima nikāya-sallekha sutta
[B] dhammapada-attavagga
[C] majjhimanikāya-gaṇakamoggallāna sutta
 
[BJT Page 208] [\x 208/]
 
Kathaṅkathiṃ dhotaka (kañci) loketi kathaṅkathiṃ puggalaṃ 'sakaṅkhaṃ savilekhaṃ1 sadveḷhakaṃ savicikicchaṃ. Kañcīti kañci khattiyaṃ vā brāhmaṇaṃ vā vessaṃ vā suddaṃ vā gahaṭṭhaṃ vā pabbajitaṃ vā devaṃ vā manussaṃ vā. Loketi apāyaloke manussaloke devaloke khandhaloke dhātuloke āyatanaloketi. 'Kathaṅkathiṃ dhotaka kañci loke, '
 
Dhammañca seṭṭhaṃ ājānamāno2ti 'dhammaṃ seṭṭhaṃ' vuccati 'amataṃ nibbānaṃ' yo so sabbasaṅkhārasamatho sabbūpadhipaṭinissaggo taṇhakkhayo virāgo nirodho nibbānaṃ. Seṭṭhanti aggaṃ seṭṭhaṃ viseṭṭhaṃ pāmokkhaṃ uttamaṃ pavaraṃ dhammaṃ. Ājānamanoti ājānamāno vijānamāno paṭivijānamāno paṭivijjhamānoti 'dhammañca seṭṭhaṃ ājānamāno. '
 
Evaṃ tuvaṃ oghamimaṃ taresīti evaṃ tvaṃ kāmoghaṃ bhavoghaṃ diṭṭhoghaṃ avijjoghaṃ tareyyāsi uttareyyāsi patareyyāsi samatikkameyyāsi vītivatteyyāsīti 'evaṃ tuvaṃ oghamimaṃ taresi. '
 
Tenāha bhagavā:
 
''Nāhaṃ sahissāmi pamocanāya (dhotakāti bhagavā)
Kathaṅkathiṃ dhotaka kañci loke,
Dhammañca seṭṭhaṃ ājānamāno
Evaṃ tuvaṃ oghamimaṃ taresī''ti.
 
5-5
 
Anusāsa brahme, karuṇāyamāno (iccāyasmā dhotako)
Vivekadhammaṃ yamahaṃ vijaññaṃ,
Yathāhaṃ ākāsova3 abyāpajjamāno4
Idheva santo asito careyyaṃ.
 
Anusāsa brahme, karuṇāyamānoti 'anusāsa brahme'ti anusāsa brahme, anugaṇha brahme, anukampa brahmeti 'anusāsa brahme. ' Karuṇāyamānoti karuṇāyamāno anuddayamāno5 anurakkhamāno anugaṇhamāno anukampamānoti 'anusāsa brahme karuṇāyamāno. '
1. Sakhilaṃ - machasaṃ, syā
2. Ajānamāno-va, vī, ka
3. Ākāso va-syā
4. Abyāpajjhamāno-syā
5. Anudayamāno - machasaṃ
 
[BJT Page 210] [\x 210/]
 
Vivekadhammaṃ yamahaṃ vijaññanti 'vivekadhammaṃ' vuccati amataṃ nibbānaṃ. 'Yo so sabbasaṅkhārasamatho sabbūpadhipaṭinissaggo taṇhakkhayo virāgo nirodho nibbānaṃ, yamahaṃ vijaññanti yamahaṃ jāneyyaṃ ājāneyyaṃ vijāneyyaṃ paṭivijāneyyaṃ paṭivijjheyyaṃ adhigaccheyyaṃ phasseyyaṃ sacchikareyyanti 'vivekadhammaṃ yamahaṃ vijaññaṃ'
Yathāhaṃ ākāsova abyāpajjamānoti yathā ākāso na pajjati1 na gaṇhāti2 na bajjhati na paḷibajjhati evaṃ āpajjamāno3 agaṇhamāno abajjhamāno apaḷibajjhamānoti evampi ākāsova abyāpajjamāno' yathā ākāso na rajjati lākhāya vā haliddiyā vā4 nīliyā vā5 mañjeṭṭhāya vā, evaṃ arajjamāno adussamāno amuyhamāno akilissamānoti, evampi 'ākāsova abyāpajjamāno'. Yathā ākāso na kuppati, na byāpajjati, na patitthiyati6 na paṭihaññati, evaṃ akuppamāno abyāpajjamāno apatitthiyamāno apaṭihaññamānoti evampi 'ākāsova abyāpajjamāno'.
 
Idheva santo asito careyyanti: 'idheva santo'ti: idheva santo samāno, idheva nisinno samāno, 7 imasmiṃ yeva āsane nisinno samāno, imissāyeva parisāya nisinno samānoti, evampi 'idheva santo. ' Athavā idheva santo upasanto vūpasanto nibbuto paṭippassaddhoti evampi 'idheva santo'. Asitoti dve nissayā: taṇhānissayo ca diṭṭhinissayo ca, katamā taṇhānissayo: yāvatā taṇhāsaṅkhātena sīmakataṃ mariyādīkataṃ odhikataṃ pariyantakataṃ pariggahitaṃ mamāyitaṃ, idaṃ mama, etaṃ mama, ettakaṃ mama, ettāvatā mama rūpā saddā gandhā rasā phoṭṭhabbā attharaṇā pāpuraṇā dāsidāsā ajeḷakā kukkuṭasūkarā hatthigavāssavaḷavā khettā vatthuṃ hiraññaṃ suvaṇṇaṃ gāmanigamarājadhāniyo raṭṭhaṃ ca janapado ca koso ca koṭṭhāgāraṃ ca kevalampi mahāpaṭhaviṃ taṇhāvasena mamāyati. Yāvatā aṭṭhasatataṇhāvicaritaṃ, ayaṃ taṇhānissayo. Katamā diṭṭhi diṭṭhinissayo: vīsativatthukā sakkāyadiṭṭhi, dasavatthukā micchādiṭṭhi, dasavatthukā antaggāhikā diṭṭhi, yā evarūpā diṭṭhi diṭṭhigataṃ diṭṭhigahaṇaṃ diṭṭhikantāro diṭṭhivisūkāyikaṃ diṭṭhivipphanditaṃ diṭṭhisaṃyojanaṃ gāho paṭiggāho abhiniveso parāmāso kummaggo micchāpatho micchattaṃ titthāyatanaṃ vipariyesagāho viparītagāho vipallāsagāho micchāgāho ayāthāvatasmiṃ yāthāvatanti gāho yāvatā dvāsaṭṭhigatāni, ayaṃ diṭṭhinissayo. Taṇhānissayaṃ pahāya diṭṭhinissayaṃ paṭinissajitvā cakkhuṃ anissito, sotaṃ anissito, ghānaṃ anissito jivhaṃ anissito, kāyaṃ anissito, manaṃ anissito. Rūpe - sadde - gandhe - rase - phoṭṭhabbe - dhamme - kulaṃ gaṇaṃ āvāsaṃ lābhaṃ yasaṃ pasaṃsaṃ sukhaṃ cīvaraṃ piṇḍapātaṃ senāsanaṃ gilānapaccayabhesajjaparikkhāraṃ kāmadhātuṃ rūpadhātuṃ arūpadhātuṃ kāmabhavaṃ rūpabhavaṃ arūpabhavaṃ saññābhavaṃ asaññābhavaṃ nevasaññānāsaññābhavaṃ ekavokārabhavaṃ catuvokārabhavaṃ pañcavokārabhavaṃ atītaṃ anāgataṃ paccuppannaṃ diṭṭhaṃ sutaṃ mutaṃ viññātaṃ sabbe dhamme asito anissito anallīno anupagato anajjhosito anadhimutto nikkhanto nissaṭo vippamutto visaṃyutto vimariyādīkatena cetasā. Careyyanti careyyaṃ vihareyyaṃ irīyeyyaṃ vatteyyaṃ pāleyyaṃ yapeyyaṃ yāpeyyanti 'idheva santo asito careyyaṃ. '
 
1. Na sajjati-pana, na ppajjati, syā
2. Na gaṇhati-machasaṃ
3. Asajjamāno-pana, va, vī, ka
4. Haliddena vā-syā
5. Nīlena vā-syā
6. Patilīyati-machasaṃ
Pathilīyati-syā
7. Idheva samāno-machasaṃ
 
[BJT Page 212] [\x 212/]
 
Tenāha so brāhmaṇo:
 
''Anusāsa brahme, karuṇāyamāno
Vivekadhammaṃ yamahaṃ vijaññaṃ,
Yathāhaṃ ākāsova abyāpajjamāno
Idheva santo asito careyya''nti.
 
5-6
 
Kittayissāmi te santiṃ (dhotakāti bhagavā)
Diṭṭhe dhamme1 anītihaṃ,
Yaṃ viditvā sato caraṃ
Tare loke visattikaṃ.
 
Kittayissāmi te santinti: rāgassa santiṃ dosassa santiṃ mohassa santiṃ kodhassa santiṃ upanāhassa - makkhassa - paḷāsassa - issāya - macchariyassa - māyāya - sāṭheyyassa - thambhassa - sārambhassa - mānassa - atimānassa - madassa - pamādassa - sabbakilesānaṃ - sabbaduccaritānaṃ - sabbadarathānaṃ - sabbapariḷāhānaṃ - sabbasantāpānaṃ - sabbā kusalābhisaṃkhārānaṃ santiṃ upasantiṃ vūpasantiṃ nibbutiṃ paṭippassaddhiṃ kittayissāmi, pakittayissāmi ācikkhissāmi desissāmi paññapessāmi paṭṭhapessāmi vivarissāmi vibhajissāmi uttānīkarissāmi pakāsessāmīti 'kittayissāmi te santiṃ'
 
Dhotakāti bhagavāti 'dhotakā'ti bhagavā taṃ brāhmaṇaṃ nāmena ālapati.
Bhagavāti gāravādhivacanametaṃ:
Apica, bhaggarāgoti bhagavā: bhaggadosoti bhagavā: bhaggamohoti bhagavā: bhaggamānoti bhagavā: bhaggadiṭṭhīti bhagavā: bhaggakaṇṭakoti bhagavā: bhaggakilesoti bhagavā: bhaji vibhaji pavibhaji dhammaratananti bhagavā: bhavānaṃ antakaroti bhagavā : bhāvitakāyo bhāvitasīlo bhāvitacitto bhāvitapaññoti bhagavā: bhaji vā bhagavā araññe vanapatthāni pantāni senāsanāni appasaddāni appanigghosāni vijanavātāni manussarāhaseyyakāni paṭisallānasāruppānīti bhagavā: bhāgī vā bhagavā cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārānanti bhagavā: bhāgī vā bhagavā attharasassa dhammarasassa vimuttirasassa adhisīlassa adhicittassa adhipaññāyāti bhagavā.
 
Bhāgī vā bhagavā catunnaṃ jhānānaṃ catunnaṃ appamaññānaṃ catunnaṃ arūpasamāpattīnanti bhagavā, bhāgī vā bhagavā aṭṭhannaṃ vimokkhānaṃ aṭṭhannaṃ abhibhāyatanānaṃ navannaṃ anupubbavihārasamāpattīnanti bhagavā: bhāgī vā bhagavā dasannaṃ saññābhāvanānaṃ dasannaṃ kasiṇasamāpattīnaṃ, ānāpānasatisamādhissa asubhasamāpattiyāti bhagavā, bhāgī vā bhagavā catunnaṃ satipaṭṭhānānaṃ catunnaṃ sammappadhānānaṃ catunnaṃ iddhipādānaṃ pañcannaṃ indriyānaṃ pañcannaṃ balānaṃ sattannaṃ bojjhaṅgānaṃ ariyassa aṭṭhaṅgikassa maggassāti bhagavā: bhāgī vā bhagavā dasannaṃ tathāgatabalānaṃ catunnaṃ vesārajjānaṃ catunnaṃ paṭisambhidānaṃ channaṃ abhiññānaṃ channaṃ buddhadhammānanti bhagavā: bhagavāti netaṃ nāmaṃ mātarā kataṃ, na pitarā kataṃ, na bhātarā kataṃ, na bhaginiyā kataṃ, na mittāmaccehi kataṃ, na ñātisālohitehi kataṃ, na samaṇabrāhmaṇehi kataṃ, na devatāhi kataṃ, vimokkhantikametaṃ buddhānaṃ bhagavantānaṃ bodhiyā mūle saha sabbaññutañāṇassa paṭilābhā sacchikā paññatti yadidaṃ bhagavāti 'dhotakāti bhagavā. '
 
Diṭṭhe dhamme anītihanti 'diṭṭhe dhamme ñāte dhamme tulite dhamme tīrite dhamme vibhūte dhamme vibhāvite dhamme
'Sabbe saṅkhārā aniccā'ti viditaṃ katvā tulayitvā tīrayitvā vibhāvayitvā vibhūtaṃ katvā 'sabbe saṅkhārā dukkhā'ti viditaṃ katvā tulayitvā tīrayitvā vibhāvayitvā vibhūtaṃ katvā sabbe saṅkhārā aniccā'ti viditaṃ katvā tulayitvā tīrayitvā vibhāvayitvā vibhūtaṃ katvā 'sabbe dhammā anattā'ti viditaṃ katvā tulayitvā tīrayitvā vibhāvayitvā vibhūtaṃ katvā sabbe saṅkhārā aniccā'ti viditaṃ katvā tulayitvā tīrayitvā vibhāvayitvā vibhūtaṃ katvā 'yaṃ kiñci samuyadadhammaṃ sabbaṃ taṃ nirodhadhamma'nti diṭṭhe dhamme ñāte dhamme tulite dhamme tīrite dhamme vibhāvite dhamme vibhūte dhammeti evampi diṭṭhe dhamme.
 
1. Diṭṭheva dhamme-pana-va-vi-ka
 
[BJT Page 214] [\x 214/]
 
Athavā dukkhe diṭṭhe dukkhaṃ kathayissāmi, samudaye diṭṭhe samudayaṃ kathayissāmi, nirodhe diṭṭhe nirodhaṃ kathayissāmi, magge diṭṭhe maggaṃ kathayissāmī'ti evampi 'diṭṭhe dhamme'. Athavā 'sandiṭṭhikaṃ akālikaṃ ehipassikaṃ opanayikaṃ paccattaṃ veditabbaṃ viññūhīti evampi 'diṭṭhe dhamme' anītihanti na itihītihaṃ1 na itikirāya na paramparāya na piṭakasampadāya na takkahetu na nayahetu na ākāraparivitakkena na diṭṭhinijjhānakkhantiyā sāmaṃ sayamabhiññātaṃ attapaccakkhadhammaṃ taṃ kathayissāmīti 'diṭṭhe dhamme anītiha'nti.
Yaṃ viditvā sato caranti: yaṃ viditaṃ katvā tulayitvā tīrayitvā vibhāvayitvā vibhūtaṃ katvā sabbe saṅkhārā aniccā'ti viditaṃ katvā tulayitvā tīrayitvā vibhāvayitvā vibhūtaṃ katvā 'sabbe saṅkhārā dukkhā'ti viditaṃ katvā tulayitvā tīrayitvā vibhāvayitvā vibhūtaṃ katvā sabbe saṅkhārā aniccā'ti viditaṃ katvā tulayitvā tīrayitvā vibhāvayitvā vibhūtaṃ katvā 'sabbe dhammā anattā'ti viditaṃ katvā tulayitvā tīrayitvā vibhāvayitvā vibhūtaṃ katvā sabbe saṅkhārā aniccā'ti viditaṃ katvā tulayitvā tīrayitvā vibhāvayitvā vibhūtaṃ katvā 'yaṃ kiñci samuyadadhammaṃ sabbaṃ taṃ nirodhadhamma'nti viditaṃ katvā tulayitvā tīrayitvā vibhāvayitvā vibhūtaṃ katvā sabbe saṅkhārā aniccā'ti viditaṃ katvā tulayitvā tīrayitvā vibhāvayitvā vibhūtaṃ katvā. Satoti catūhi kāraṇehi sato: kāye kāyānupassanāsatipaṭṭhānaṃ bhāvento sato, caranti caranto viharanto irīyanto vattento pālento yapento yāpento. Vedanāsu vedanānupassanāsatipaṭṭhānaṃ bhāvento sato, caranti caranto viharanto irīyanto vattento pālento yapento yāpento. Citte cittānupassanāsatipaṭṭhānaṃ bhāvento sato, caranti caranto viharanto irīyanto vattento pālento yapento yāpento. Dhamme dhammānupassanāsatipaṭṭhānaṃ bhāvento sato, caranti caranto viharanto irīyanto vattento pālento yapento yāpento. So vuccati 'sato'.
Caranti caranto viharanto irīyanto vattento pālento yapento yāpentoti 'yaṃ viditvā sato caraṃ'.
 
Tare loke visattikanti: 'visattikā' vuccati taṇhā. ''Yo rāgo sārāgo anunayo anurodho nandi nandirāgo cittassa sārāgo icchā mucchā ajjhosānaṃ gedho paḷigedho saṅgo paṅko ejā māyā janikā sañjanikā sañjaninī sibbanī jālinī saritā visattikā suttaṃ visaṭā āyūhanī dutiyā paṇidhi bhavanetti vanaṃ vanatho santhavo sneho apekkho paṭibandhu āsā āsiṃsanā āsiṃsitattaṃ, rūpāsā saddāsā gandhāsā rasāsā phoṭṭhabbāsā lābhāsā dhanāsā puttāsā jīvitāsā, jappā pajappā abhijappā jappanā jappitattaṃ loluppaṃ loluppāyanā loluppāyitattaṃ pucchiñcikatā sādukamyatā, adhammarāgo visamalobho nikanti nikāmanā patthanā pihanā sampatthanā, kāmataṇhā bhavataṇhā vibhavataṇhā rūpataṇhā arūpataṇhā nirodhataṇhā, rūpataṇhā saddataṇhā gandhataṇhā rasataṇhā phoṭṭhabbataṇhā dhammataṇhā, ogho yogo gantho upādānaṃ āvaraṇaṃ nīvaraṇaṃ chadanaṃ bandhanaṃ upakkileso anusayo pariyuṭṭhānaṃ latā vevicchaṃ, dukkhamūlaṃ dukkhanidānaṃ dukkhappabhavo mārapāso mārabalisaṃ māravisayo taṇhānadī taṇhājālaṃ taṇhāgaddulaṃ taṇhāsamuddo, abhijjhā lobho akusalamūlaṃ. '' Visattikāti kenaṭṭhena visattikā: visatāti visattikā, visālāti visattikā, visaṭāti visattikā3 visamāti visattikā, visakkatīti visattikā, visaṃharatīti visattikā, visaṃvādikāti visattikā, visamūlāti visattikā, visaphalāti visattikā, visaparibhogāti visattikā. Visālā vā pana sā taṇhā rūpe sadde gandhe rase phoṭṭhabbe kule gaṇe āvāse lābhe yase pasaṃsāyaṃ sukhe cīvare piṇḍapāte senāsane gilānapaccayabhesajjaparikkhāre kāmadhātuyā, rūpadhātuyā, arūpadhātuyā, kāmabhave rūpabhave arūpabhave
 
Saññābhave asaññābhave nevasaññānāsaññābhave, ekavokārabhave catuvokārabhave pañcavokārabhave, atīte anāgate paccuppanne, diṭṭhasutamutaviññātabbesu dhammesu visaṭā vitthatāti 'visattikā'. Loketi apāyaloke manussaloke devaloke khandhaloke dhātuloke āyatanaloke. Tare loke visattikanti loke vesā visattikā2 loke vetaṃ vīsattikaṃ3 sato tareyya, uttareyya patareyya
Samatikkameyya vītivatteyyāti 'tare loke visattikaṃ.
 
Tenāha bhagavā:
 
''Kittayissāmi te santiṃ (dhotakāti bhagavā)
Diṭṭhe dhamme anītihaṃ
Yaṃ viditvā sato caraṃ
Tare loke visattikanti''.
 
1. Na itihanti-va, vi, ka
Itihītihaṃ - machasaṃ
2. Loke vā sā vīsattikā-pa, va, vi
3. Loke vā taṃvīsattikaṃ-va, vi, ka,
 
[BJT Page 216] [\x 216/]
 
5-7
 
Tañcāhaṃ abhinandāmi
Mahesi santimuttamaṃ
Yaṃ viditvā sato caraṃ
Tare loke visattikaṃ
 
Tañcāhaṃ abhinandāmīti 'taṃ'ti tuyhaṃ vacanaṃ byappathaṃ desanaṃ anusiṭṭhiṃ1 nandāmi, abhinandāmi modāmi anumodāmi icchāmi sādiyāmi patthayāmi pihayāmi abhijappāmīti 'tañcāhaṃ abhinandāmi. '
 
Mahesi santimuttamanti: 'mahesī'ti mahesī2 bhagavā: mahantaṃ sīlakkhandhaṃ esi gavesi pariyesīti 'mahesi' mahantaṃ samādhikkhandhaṃ mahantaṃ paññākkhandhaṃ - mahantaṃ vimuttikkhandhaṃ - mahantaṃ vimuttiñāṇadassanakkhandhaṃ esi gavesi pariyesīti 'mahesi'
Mahato tamokāyassa padālanaṃ esi gavesi pariyesīti 'mahesi' mahato vipallāsassa pabhedanaṃ esi gavesi pariyesīti 'mahesi' mahato taṇhāsallassa abbūhanaṃ esi gavesi pariyesīti 'mahesi' mahato diṭṭhisaṅghāṭassa viniveṭhanaṃ esi gavesi pariyesīti 'mahesi'. Mahato mānadhajassa pātanaṃ esi gavesi pariyesīti 'mahesi'. Mahato abhisaṃkhārassa vūpasamaṃ esi gavesi pariyesīti 'mahesi'. Mahato oghassa nittharaṇaṃ esi gavesi pariyesīti 'mahesi'. Mahato bhārassa nikkhepanaṃ. Esi gavesi pariyesīti 'mahesi'. Mahato saṃsāravaṭṭassa ucchedaṃ esi gavesi pariyesīti 'mahesi'. Mahato santāpassa nibbāpanaṃ esi gavesi pariyesīti 'mahesi'. Mahato pariḷāhassa paṭippassaddhiṃ5 esi gavesi pariyesīti 'mahesi'. Mahato dhammadhajassa ussāpanaṃ esi gavesi pariyesīti 'mahesi'. Mahante satipaṭṭhāne mahante sammappadhāne mahante iddhipāde - mahantāni indriyāni mahantāni balāni - mahante bojjhaṅge - mahantaṃ ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ - mahantaṃ paramatthaṃ amataṃ nibbānaṃ esi gavesi pariyesīti 'mahesi'. Mahesakkhehi6 vā sattehi esito gavesito pariyesito kahaṃ buddho kahaṃ bhagavā, kahaṃ devadevo, kahaṃ narāsabho'ti mahesī. Santimuttamanti 'santi' vuccati amataṃ nibbānaṃ, ''yo so sabbasaṃkhārasamatho sabbūpadhipaṭinissaggo taṇhakkhayo virāgo nirodho nibbānaṃ uttamanti aggaṃ seṭṭhaṃ viseṭṭhaṃ pāmokkhaṃ uttamaṃ pavaranti' 'mahesī santi muttamaṃ. '
 
Yaṃ viditvā sato caranti: yaṃ viditaṃ katvā tulayitvā tīrayitvā vibhāvayitvā vibhūtaṃ katvā sabbe saṅkhārā aniccā'ti viditaṃ katvā tulayitvā tīrayitvā vibhāvayitvā vibhūtaṃ katvā 'sabbe saṅkhārā dukkhā'ti viditaṃ katvā tulayitvā tīrayitvā vibhāvayitvā vibhūtaṃ katvā sabbe saṅkhārā aniccā'ti viditaṃ katvā tulayitvā tīrayitvā vibhāvayitvā vibhūtaṃ katvā 'sabbe dhammā anattā'ti viditaṃ katvā tulayitvā tīrayitvā vibhāvayitvā vibhūtaṃ katvā sabbe saṅkhārā aniccā'ti viditaṃ katvā tulayitvā tīrayitvā vibhāvayitvā vibhūtaṃ katvā 'yaṃ kiñci samuyadadhammaṃ sabbaṃ taṃ nirodhadhamma'nti viditaṃ katvā tulayitvā tīrayitvā vibhāvayitvā vibhūtaṃ katvā sabbe saṅkhārā aniccā'ti viditaṃ katvā tulayitvā tīrayitvā vibhāvayitvā vibhūtaṃ katvā. Satoti catūhi kāraṇehi sato: kāye kāyānupassanāsatipaṭṭhānaṃ bhāvento sato, caranti caranto viharanto irīyanto vattento pālento yapento yāpento. Vedanāsu vedanānupassanāsatipaṭṭhānaṃ bhāvento sato, caranti caranto viharanto irīyanto vattento pālento yapento yāpento. Citte cittānupassanāsatipaṭṭhānaṃ bhāvento sato, caranti caranto viharanto irīyanto vattento pālento yapento yāpento. Dhamme dhammānupassanāsatipaṭṭhānaṃ bhāvento sato, caranti caranto viharanto irīyanto vattento pālento yapento yāpento. So vuccati 'sato'.
Caranti caranto viharanto irīyanto vattento pālento yapento yāpentoti 'yaṃ viditvā sato caraṃ'.
 
Tare loke visattikanti 'visattikā' vuccati taṇhā. ''Yo rāgo sārāgo anunayo anurodho nandi nandirāgo cittassa sārāgo icchā mucchā ajjhosānaṃ gedho paḷigedho saṅgo paṅko ejā māyā janikā sañjanikā sañjaninī sibbanī jālinī saritā visattikā suttaṃ visaṭā āyūhanī dutiyā paṇidhi bhavanetti vanaṃ vanatho santhavo sneho apekkho paṭibandhu āsā āsiṃsanā āsiṃsitattaṃ, rūpāsā saddāsā gandhāsā rasāsā phoṭṭhabbāsā lābhāsā dhanāsā puttāsā jīvitāsā, jappā pajappā abhijappā jappanā jappitattaṃ loluppaṃ loluppāyanā loluppāyitattaṃ pucchiñcikatā sādukamyatā, adhammarāgo visamalobho nikanti nikāmanā patthanā pihanā sampatthanā, kāmataṇhā bhavataṇhā vibhavataṇhā rūpataṇhā arūpataṇhā nirodhataṇhā, rūpataṇhā saddataṇhā gandhataṇhā rasataṇhā phoṭṭhabbataṇhā dhammataṇhā, ogho yogo gantho upādānaṃ āvaraṇaṃ nīvaraṇaṃ chadanaṃ bandhanaṃ upakkileso anusayo pariyuṭṭhānaṃ latā vevicchaṃ, dukkhamūlaṃ dukkhanidānaṃ dukkhappabhavo mārapāso mārabalisaṃ māravisayo taṇhānadī taṇhājālaṃ taṇhāgaddulaṃ taṇhāsamuddo, abhijjhā lobho akusalamūlaṃ. '' Visattikāti kenaṭṭhena visattikā: visatāti visattikā, visālāti visattikā, visaṭāti visattikā3 visamāti visattikā, visakkatīti visattikā, visaṃharatīti visattikā, visaṃvādikāti visattikā, visamūlāti visattikā, visaphalāti visattikā, visaparibhogāti visattikā. Visālā vā pana sā taṇhā rūpe sadde gandhe rase phoṭṭhabbe kule gaṇe āvāse lābhe yase pasaṃsāyaṃ sukhe cīvare piṇḍapāte senāsane gilānapaccayabhesajjaparikkhāre kāmadhātuyā, rūpadhātuyā, arūpadhātuyā, kāmabhave rūpabhave arūpabhave saññābhave asaññābhave nevasaññānāsaññābhave, ekavokārabhave catuvokārabhave pañcavokārabhave, atīte anāgate paccuppanne, diṭṭhasutamutaviññātabbesu dhammesu visaṭā vitthatāti 'visattikā'. Loketi apāyaloke manussaloke devaloke khandhaloke dhātuloke āyatanaloke. Tare loke visattikanti loke vesā visattikā lokevetaṃ visattikaṃ sato tareyya, uttareyya patareyya samatikkameyya vītivatteyyāti 'tare loke visattikaṃ.
 
Tenāha so brāhmaṇo:
 
''Tañcāhaṃ abhinandāmi
Mahesī santimuttamaṃ,
Yaṃ viditvā sato caraṃ
Tare loke visattika''nti.
 
1. Anusandhiṃ-va, vī, syā,
Anusiṭṭhaṃ-machasaṃ
2. Kiṃ mahesi-machasaṃ
 
[BJT Page 218] [\x 218/]
 
5-8
 
Yaṃ kiñci sampajānāsi' (dhotakāti bhagavā)
Uddhaṃ adho tiriyañcāpi majjhe,
Etaṃ viditvā2 saṅgoti loke
Bhavābhavāya mākāsi taṇhaṃ.
 
Yaṃ kiñci sampajānāsīti yaṃ kiñci sampajānāsi ājānāsi vijānāsi paṭivijānāsi paṭivijjhasīti 'yaṃ kiñci sampajānāsi'. Dhotakāti bhagavāti 'dhotakā'ti bhagavā taṃ brāhmaṇaṃ nāmena ālapati. Bhagavāti gāravādhivacanametaṃ:
Apica, bhaggarāgoti bhagavā: bhaggadosoti bhagavā: bhaggamohoti bhagavā: bhaggamānoti bhagavā: bhaggadiṭṭhīti bhagavā: bhaggakaṇṭakoti bhagavā: bhaggakilesoti bhagavā: bhaji vibhaji pavibhaji dhammaratananti bhagavā: bhavānaṃ antakaroti bhagavā : bhāvitakāyo bhāvitasīlo bhāvitacitto bhāvitapaññoti bhagavā: bhaji vā bhagavā araññe vanapatthāni pantāni senāsanāni appasaddāni appanigghosāni vijanavātāni manussarāhaseyyakāni paṭisallānasāruppānīti bhagavā: bhāgī vā bhagavā cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārānanti bhagavā: bhāgī vā bhagavā attharasassa dhammarasassa vimuttirasassa adhisīlassa adhicittassa adhipaññāyāti bhagavā.
 
Bhāgī vā bhagavā catunnaṃ jhānānaṃ catunnaṃ appamaññānaṃ catunnaṃ arūpasamāpattīnanti bhagavā, bhāgī vā bhagavā aṭṭhannaṃ vimokkhānaṃ aṭṭhannaṃ abhibhāyatanānaṃ navannaṃ anupubbavihārasamāpattīnanti bhagavā: bhāgī vā bhagavā dasannaṃ saññābhāvanānaṃ dasannaṃ kasiṇasamāpattīnaṃ, ānāpānasatisamādhissa asubhasamāpattiyāti bhagavā, bhāgī vā bhagavā catunnaṃ satipaṭṭhānānaṃ catunnaṃ sammappadhānānaṃ catunnaṃ iddhipādānaṃ pañcannaṃ indriyānaṃ pañcannaṃ balānaṃ sattannaṃ bojjhaṅgānaṃ ariyassa aṭṭhaṅgikassa maggassāti bhagavā: bhāgī vā bhagavā dasannaṃ tathāgatabalānaṃ catunnaṃ vesārajjānaṃ catunnaṃ paṭisambhidānaṃ channaṃ abhiññānaṃ channaṃ buddhadhammānanti bhagavā: bhagavāti netaṃ nāmaṃ mātarā kataṃ, na pitarā kataṃ, na bhātarā kataṃ, na bhaginiyā kataṃ, na mittāmaccehi kataṃ, na ñātisālohitehi kataṃ, na samaṇabrāhmaṇehi kataṃ, na devatāhi kataṃ, vimokkhantikametaṃ buddhānaṃ bhagavantānaṃ bodhiyā mūle saha sabbaññutañāṇassa paṭilābhā sacchikā paññatti yadidaṃ bhagavāti 'dhotakāti bhagavā. '
 
Uddhaṃ adho tiriyañcāpi majjheti 'uddha'nti anāgataṃ, adhoti atītaṃ, tiriyañcāpi majjheti paccuppannaṃ. 'Uddha'nti devaloko, 'adho'ti apāyaloko, tiriyañcāpi majjheti manussaloko, athavā uddhanti kusalā dhammā, 'adho'ti akusalā dhammā. 'Tiriyaṃ cāpi majjhe'ti abyākatā dhammā. Uddhanti arūpadhātu, 'adho'ti kāmadhātu, tiriyañcāpi majjhe'ti rūpadhātu. Uddhanti sukhā vedanā. 'Adho'ti dukkhā vedanā, tiriyañcāpi majjhe'ti adukkhamasukhā vedanā. 'Uddha'nti uddhaṃ pādatalā 'adho'ti adho kesamatthakā, 'tiriyañcāpi majjhe'ti vemajjheti uddhaṃ adho tiriyañcāpi majjhe'.
 
Etaṃ viditvā saṅgoti loketi saṅgo eso lagganaṃ etaṃ bandhanaṃ etaṃ paḷibodho3 esoti ñatvā jānitvā tulayitvā tīrayitvā vibhāvayitvā vibhūtaṃ katvāti 'etaṃ viditvā saṅgoti loke. '
 
Bhavābhavāya mākāsi taṇhanti 'taṇhā ti rūpataṇhā saddataṇhā gandhataṇhā rasataṇhā phoṭṭhabbataṇhā dhammataṇhā. Bhavābhāvāyāti bhavābhavāya kammabhavāya punabbhavāya, kāmabhavāya, kammabhavāya kāmabhavāya punabbhavāya, rūpabhavāya kammabhavāya rūpabhavāya punabbhavāya, arūpabhavāya kammabhavāya arūpabhavāya punabbhavāya punappunabhavāya punappunagatiyā4 punappunauppattiyā punappunapaṭisandhiyā punappunaattabhāvābhinibbattiyā taṇhaṃ mākāsi, mā janesi mā sañjanesi mā nibbattesi mābhinibbattesi, pajaha vinodehi byantīkarohi anabhāvaṃ gamehīti 'bhavābhavāya mākāsi taṇhanti'.
 
Tenāha bhagavā:
 
''Yaṃ kiñci sampajānāsi (dhotakā'ti bhagavā)
Uddhaṃ adho tiriyaṃ cāpi majjhe,
Etaṃ viditvā saṅgo'ti loke
Bhavābhavāya mākāsi taṇha''nti.
 
Saha gāthāpariyosānā ye te brāhmaṇena saddhiṃ ekacchandā ekapayogo ekādhippāyā ekavāsanavāsitā, 2 tesaṃ anekapāṇasahassānaṃ virajaṃ vītamalaṃ dhammacakkhuṃ udapādi. 'Yaṃ kiñci samudayadhammaṃ sabbaṃ taṃ nirodhadhamma'nti. Tassa brāhmaṇassa anupādāya āsavehi cittaṃ vimucci. Saha arahattappattā ajinajaṭāvākacīratidaṇḍakamaṇḍalu kesā ca massu ca antarahitā. Bhaṇḍu kāsāyavatthavasano saṅghāṭipattacīvaradharo anavatthapaṭipattiyā pañjaliko bhagavantaṃ namassamāno nisinno hoti: 'satthā me bhante bhagavā sāvako' hama'smīti.
 
Dhotaka sutta niddeso pañcamo.
 
1. Saṃjānāmi-va, mi
2. Evaṃ viditvā-pana
3. Palibodho-machasaṃ
4. Punappuna jātiyā-pana
 
[BJT Page 220] [\x 220/]
 
6. Upasīva suttaniddeso
 
6-1
 
Eko ahaṃ sakka, mahantamoghaṃ (iccāyasmā upasīvo)
Anissito no visahāmi tārituṃ
Ārammaṇaṃ brūhi samantacakkhu
Yaṃ nissito oghamimaṃ tareyyaṃ.
 
Eko ahaṃ sakka mahantamoghanti 'eko'ti puggalo vā me dutiyo natthi, dhammo vā me dutiyo natthi, yaṃ vā puggalaṃ nissāya, dhammaṃ vā nissāya mahantaṃ kāmoghaṃ bhavoghaṃ diṭṭhoghaṃ avijjoghaṃ tareyyaṃ uttareyyaṃ patareyyaṃ samatikkameyyaṃ vītivatteyyanti eko. Sakkāti sakko, bhagavā 'sakyakulā pabbajitoti'pi sakko. Athavā 'aḍḍho mahaddhano dhanavāti'pi sakko. Tassimāni dhanāni, seyyathīdaṃ: saddhādhanaṃ sīladhanaṃ hiridhanaṃ ottappadhanaṃ sutadhanaṃ cāgadhanaṃ paññādhanaṃ satipaṭṭhānadhanaṃ sammappadhānadhanaṃ iddhipādadhanaṃ indriyadhanaṃ baladhanaṃ bojjhaṅgadhanaṃ maggadhanaṃ phaladhanaṃ nibbānadhanaṃ, imebhi anekehi dhanaratanehi1 aḍḍho mahaddhano dhanavāti'pi sakko. Athavā sakko pahu visavī alamatto2 sūro vīro3 vikkanto abhīru acchambhi anutrāsi apalāyī pahīnabhayabheravo vigatalomahaṃso'tipi sakkoti 'eko ahaṃ sakka mahantamoghaṃ'.
 
Iccāyasmā upasīvoti 'iccā'ti padasandhi padasaṃsaggo padapāripūri akkharasamavāyo byañjanasiliṭṭhatā padānupubbatāpetaṃ 'iccāti'. Āyasmā'ti: piyavacanaṃ garuvacanaṃ sagāravasappatissādhivacanametaṃ
'Āyasmā'ti. Piyavacanaṃ: upasīvoti tassa brāhmaṇassa nāmaṃ saṅkhā samaññā paññatti vohāro nāmaṃ nāmakammaṃ nāmadheyyaṃ niruttibyañjanaṃ abhilāpoti 'iccāyasmā upasīvo'.
 
Anissito no visahāmi tāritunti anissito'ti puggalaṃ vā anissito, dhammaṃ vā anissito, no visahāmi, na ussahāmi, na sakkomi, na paṭibalo, mahantaṃ kāmoghaṃ bhavoghaṃ diṭṭhoghaṃ avijjoghaṃ tarituṃ uttarituṃ patarituṃ samatikkamituṃ vītivattitunti 'anissito no visahāmi tārituṃ'.
 
1. Dhammaratanehi-va, vi
2. Pahu vibhavī alamatto-va, vī, ka
3. Dhīro-va, vi
 
[BJT Page 222] [\x 222/]
 
Ārammaṇaṃ brūhi samantacakkhūti 'ārammaṇa'nti ālambanaṃ1 nissayaṃ upanissayaṃ. Brūhīti ācikkhāhi desehi paññapehi paṭṭhapehi vivarāhi vibhajāhi uttānīkarohi pakāsehi. Samantacakkhūhi 'samantacakkhu' vuccati sabbaññutañāṇaṃ, bhagavā tena sabbaññutañāṇena upeto samupeto upagato samupagato uppanno2 sampanno3 samannāgato.
 
''Na tassa addiṭṭhamidhatthi kiñci
Ato aviññātamajānitabbaṃ,
Sabbaṃ abhiññāsi yadatthi neyyaṃ
Tathāgato tena samantacakkhū''ti. [A]
 
'Ārammaṇaṃ brūhi samantacakkhu. '
 
Yaṃ nissito oghamimaṃ tareyyanti 'yaṃ nissito'ti yaṃ puggalaṃ vā nissito, dhammaṃ vā nissito, mahantaṃ kāmoghaṃ bhavoghaṃ diṭṭhoghaṃ avijjoghaṃ tareyyaṃ uttareyyaṃ patareyyaṃ samatikkameyyaṃ vītivatteyyanti 'yaṃ nissito oghamimaṃ tareyyaṃ. '
 
Tenāha so brāhmaṇo:
 
''Eko ahaṃ sakka mahantamoghaṃ (iccāyasmā upasīvo)
Anissito no visahāmi tārituṃ
Ārammaṇaṃ brūhi samantacakkhu
Yaṃ nissito oghamimaṃ tareyya''nti
 
6-2
 
Ākiñcaññaṃ pekkhamāno satīmā (upasīvā'ti bhagavā)
Natthīti nissāya tarassu oghaṃ
Kāme pahāya virato kathāhi
Taṇhakkhayaṃ nattamahābhipassa4.
 
Ākiñcaññaṃ pekkamāno satimāti so brāhmaṇo pakatiyā ākiñcaññāyatanasamāpattilābhī santaṃ yeva5 nissayaṃ na jānāti 'ayaṃ me nissayo'ti tassa bhagavā nissayaṃ ca ācikkhati, uttariñca niyyānapathaṃ. Ākiñcaññāyatanasamāpattiṃ sato samāpajjitvā tato vuṭṭhahitvā tattha jāte cittacetasike dhamme aniccato pekkhamāno dukkhato - rogato - gaṇḍato - sallato - aghato - ābādhato - parato - palokato - ītito - uppaddavato - bhayato - upassaggato - calato - pabhaṅguto - addhuvato - atāṇato - alenato - asaraṇato -
 
1. Ārammaṇaṃ ālambaṇaṃ - machasaṃ, syā
2. Uppanno - katthaci
3. Samupapanno - machasaṃ
4. Rattamahābhipassa - syā
5. Samāpattilābhīyeva - machasaṃ, syā
[A.] Paṭisambhidāmagga - ñāṇa kathā, indriya kathā
 
[BJT Page 224] [\x 224/]
 
Asaraṇībhūtato - rittato - tucchato - suññato - anattato - ādīnavato - vīparināmadhammato - asārakato - aghamūlato vadhakato vibhavato' - sāsavato - saṅkhatato - mārāmisato - jātidhammato - jarādhammato - vyādhidhammato - maraṇadhammato - sokaparidevadukkhadomanassupāyāsadhammato - saṃkilesikadhammato - samudayadhammato - atthaṅgamato - assādato - ādīnavato - nissaraṇato - pekkhamāno dakkhamāno olokayamāno nijjhāyamāno upaparikkhamāno. Satimāti ''yā sati anussati paṭissati sati saraṇatā dhāraṇatā apilāpanatā asammussanatā sati satindriyaṃ satibalaṃ sammāsati ayaṃ vuccati sati' imāya satiyā upeto hoti samupeto upagato samupagato upapanno sampanno samannāgato, so vuccati satimāti 'ākiñcaññaṃ pekkhamāno satīmā. '
 
Upasīvāti bhagavāti 'upasīvā'ti bhagavā taṃ brāhmaṇaṃ nāmena ālapati,
Bhagavāti gāravādhivacanametaṃ:
Apica, bhaggarāgoti bhagavā: bhaggadosoti bhagavā: bhaggamohoti bhagavā: bhaggamānoti bhagavā: bhaggadiṭṭhīti bhagavā: bhaggakaṇṭakoti bhagavā: bhaggakilesoti bhagavā: bhaji vibhaji pavibhaji dhammaratananti bhagavā: bhavānaṃ antakaroti bhagavā : bhāvitakāyo bhāvitasīlo bhāvitacitto bhāvitapaññoti bhagavā: bhaji vā bhagavā araññe vanapatthāni pantāni senāsanāni appasaddāni appanigghosāni vijanavātāni manussarāhaseyyakāni paṭisallānasāruppānīti bhagavā: bhāgī vā bhagavā cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārānanti bhagavā: bhāgī vā bhagavā attharasassa dhammarasassa vimuttirasassa adhisīlassa adhicittassa adhipaññāyāti bhagavā.
 
Bhāgī vā bhagavā catunnaṃ jhānānaṃ catunnaṃ appamaññānaṃ catunnaṃ arūpasamāpattīnanti bhagavā, bhāgī vā bhagavā aṭṭhannaṃ vimokkhānaṃ aṭṭhannaṃ abhibhāyatanānaṃ navannaṃ anupubbavihārasamāpattīnanti bhagavā: bhāgī vā bhagavā dasannaṃ saññābhāvanānaṃ dasannaṃ kasiṇasamāpattīnaṃ, ānāpānasatisamādhissa asubhasamāpattiyāti bhagavā, bhāgī vā bhagavā catunnaṃ satipaṭṭhānānaṃ catunnaṃ sammappadhānānaṃ catunnaṃ iddhipādānaṃ pañcannaṃ indriyānaṃ pañcannaṃ balānaṃ sattannaṃ bojjhaṅgānaṃ ariyassa aṭṭhaṅgikassa maggassāti bhagavā: bhāgī vā bhagavā dasannaṃ tathāgatabalānaṃ catunnaṃ vesārajjānaṃ catunnaṃ paṭisambhidānaṃ channaṃ abhiññānaṃ channaṃ buddhadhammānanti bhagavā: bhagavāti netaṃ nāmaṃ mātarā kataṃ, na pitarā kataṃ, na bhātarā kataṃ, na bhaginiyā kataṃ, na mittāmaccehi kataṃ, na ñātisālohitehi kataṃ, na samaṇabrāhmaṇehi kataṃ, na devatāhi kataṃ, vimokkhantikametaṃ buddhānaṃ bhagavantānaṃ bodhiyā mūle saha sabbaññutañāṇassa paṭilābhā sacchikā paññatti yadidaṃ bhagavāti 'upasīvāti bhagavā. '
 
Natthīti nissāya tarassu oghanti 'natthi kiñcī'ti ākiñcaññāyatanasamāpatti' kiṃkāraṇā 'natthi kiñcī'ti ākiñcaññāyatanasamāpatti viññāṇañcāyatanasamāpatti sato samāpajjitvā tato vuṭṭhahitvā taññeva viññāṇaṃ abhāveti vyabhāveti2 antaradhāpeti3 'natthi kiñcī'ti passati, taṃkāraṇā 'natthi kiñcī'ti ākiñcaññāyatanasamāpatti, taṃ nissāya3 upanissāya ālambanaṃ4 karitvā kāmoghaṃ bhavoghaṃ diṭṭhoghaṃ avijjoghaṃ tarassu uttarassu patarassu samatikkamassu vītivattassūtī 'natthīti nissāya tarassu oghaṃ'.
 
Kāme pahāya virato kathāhīti 'kāmā'ti uddānato dve kāmā: vatthukāmā ca kilesakāmā ca.
Katame vatthukāmā? Manāpikā rūpā manāpikā saddā manāpikā gandhā manāpikā rasā manāpikā phoṭṭhabbā, attharaṇā pāpuraṇā, dāsidāsā ajeḷakā kukkuṭasūkarā hatthigavāssavaḷavā, khettaṃ vatthu hiraññaṃ suvaṇṇaṃ gāmanigamarājadhāniyo raṭṭhaṃ ca janapado ca koso ca koṭṭhāgāraṃ ca, yaṃ kiñci rajanīyaṃ vatthu vatthukāmā.
 
Api ca, atītā kāmā, anāgatā kāmā, paccuppannā kāmā, ajjhattā kāmā, bahiddhā kāmā, ajjhattabahiddhā kāmā, hīnā kāmā, majjhimā kāmā, paṇītā kāmā, āpāyikā kāmā, mānusikā kāmā, dibbā kāmā, paccupaṭṭhitā kāmā, nimmitā kāmā, parinimmitā kāmā, animmitā kāmā, pariggahitā kāmā, apariggahitā kāmā, mamāyitā kāmā, amamāyitā kāmā, sabbe'pi kāmāvacarā dhammā, sabbe'pi rūpāvacarā dhammā, sabbe'pi arūpāvacarā dhammā, taṇhāvatthukā taṇhārammaṇā kamanīyaṭṭhena rajanīyaṭṭhena madanīyaṭṭhena kāmā. Ime vuccanti vatthukāmā.
 
Katame kilesakāmā? Chando kāmo, rāgo kāmo, chandarāgo kāmo: saṅkappo kāmo, rāgo kāmo, saṅkapparāgo kāmo: yo kāmesu kāmacchando, kāmarāgo, kāmanandi, kāmataṇhā, kāmasineho, kāmapariḷāho, kāmamucchā, kāmajjhosānaṃ, kāmogho, kāmayogo, kāmūpādānaṃ, kāmacchandanīvaraṇaṃ.
 
''Addasaṃ kāmaṃ te mūlaṃ saṅkappā kāma jāyasi,
Na taṃ saṅkappayissāmi evaṃ kāme na hehisī''ti
 
Ime vuccanti kilesakāmā.
 
[BJT Page 224] [\x 224/]
 
Kāme pahāyāti vatthukāme parijānitvā kilesakāme pahāya pajahitvā vinodetvā byantīkaritvā anabhāvaṃ gametvāti kāme pahāya pajahitvā vinodetvā byantīkaritvā anabhāvaṃ gametvāti 'kāme pahāya'. Virato kathāhīti 'kathaṃkathā' vuccati vicikicchā, dukkhe kaṅkhā, dukkhasamudaye kaṅkhā, dukkhanirodhe kaṅkhā,
Dukkhanirodhagāminiyā paṭipadāya kaṅkhā, pubbante kaṅkhā , aparante kaṅkhā, pubbantāparante kaṅkhā, idappaccayatāpaṭiccasamuppannesu dhammesu kaṅkhā. Yā evarūpā kaṅkhā kaṅkhāyanā kaṅkhāyitattaṃ vimati vicikicchā dveḷhakaṃ dvedhāpatho saṃsayo anekaṃsagāho āsappanā parisappanā apariyogāhanā thambhitattaṃ6 cittassa manovilekho. ' Kathaṃkathāya ārato virato paṭivirato nikkhanto nissaṭo vippayutto7 visaṃyutto vimariyādīkatena cetasā viharatīti evampi 'virato kathāhi'. Athavā dvattiṃsāya tiracchānakathāya ārato virato paṭivirato nikkhanto nissaṭo vippayutto7 visaṃyutto vimariyādīkatena cetasā viharatīti evampi virato kathāhīti 'kāme pahāya virato kathāhi. '
 
1. Bhavato vibhavato-va, vi
2. Vibhāveti - machasaṃ, syā
3. Antaradhāyati-va, vi,
4. . . . Samāpattiṃ nissāya - machasaṃ
5. Ālambaṇaṃ - machasaṃ,
Ārammaṇaṃ, ālambaṇaṃ-syā
6. Chambhitattaṃ - machasaṃ, syā
7. Vippamutto - machasaṃ, va
 
[BJT Page 226] [\x 226/]
 
Taṇhakkhayaṃ nattamahābhipassāti 'taṇhā'ti rūpataṇhā, saddataṇhā, gandhataṇhā, rasataṇhā, phoṭṭhabbataṇhā, dhammataṇhā 'nattaṃ' vuccati1 ratti, ahoti divaso, rattiñca divā ca taṇhakkhayaṃ rāgakkhayaṃ dosakkhayaṃ mohakkhayaṃ gatikkhayaṃ uppattikkhayaṃ paṭisandhikkhayaṃ bhavakkhayaṃ saṃsārakkhayaṃ2 vaṭṭakkhayaṃ passa, abhipassa dakkha olokaya nijjhāya upparikkhāti 'taṇhakkhayaṃ nattamahābhipassa. '
 
Tenāha bhagavā:
 
''Ākiñcaññaṃ pekkhamāno satīmā (upasīvāti bhagavā)
Natthīti nissāya tarassu oghaṃ,
Kāme pahāya virato kathāhi
Taṇhakkhayaṃ nattamahābhipassā''ti.
 
6-3
 
Sabbesu kāmesu yo vītarāgo (iccāyasmā upasīvo)
Ākiñcaññaṃ nissayo hitva maññaṃ3
Saññāvimokkhe parame'dhimutto
Tiṭṭhe nu so4 tattha anānuyāyi. 5
 
Sabbesu kāmesu yo vītarāgoti: 'sabbesū'ti sabbena sabbaṃ sabbathā sabbaṃ asesaṃ nissesaṃ pariyādiyanavacanametaṃ 'sabbesū'ti.
Kāmesūti 'kāmā'ti: uddānato dve kāmā vatthukāmā ca kilesakāmā ca. Katame vatthukāmā? Manāpikā rūpā manāpikā saddā manāpikā gandhā manāpikā rasā manāpikā phoṭṭhabbā, attharaṇā pāpuraṇā, dāsidāsā ajeḷakā kukkuṭasūkarā hatthigavāssavaḷavā, khettaṃ vatthu hiraññaṃ suvaṇṇaṃ gāmanigamarājadhāniyo raṭṭhaṃ ca janapado ca koso ca koṭṭhāgāraṃ ca, yaṃ kiñci rajanīyaṃ vatthu vatthukāmā.
 
Api ca, atītā kāmā, anāgatā kāmā, paccuppannā kāmā, ajjhattā kāmā, bahiddhā kāmā, ajjhattabahiddhā kāmā, hīnā kāmā, majjhimā kāmā, paṇītā kāmā, āpāyikā kāmā, mānusikā kāmā, dibbā kāmā, paccupaṭṭhitā kāmā, nimmitā kāmā, parinimmitā kāmā, animmitā kāmā, pariggahitā kāmā, apariggahitā kāmā, mamāyitā kāmā, amamāyitā kāmā, sabbe'pi kāmāvacarā dhammā, sabbe'pi rūpāvacarā dhammā, sabbe'pi arūpāvacarā dhammā, taṇhāvatthukā taṇhārammaṇā kamanīyaṭṭhena rajanīyaṭṭhena madanīyaṭṭhena kāmā. Ime vuccanti vatthukāmā.
 
Katame kilesakāmā? Chando kāmo, rāgo kāmo, chandarāgo kāmo: saṅkappo kāmo, rāgo kāmo, saṅkapparāgo kāmo: yo kāmesu kāmacchando, kāmarāgo, kāmanandi, kāmataṇhā, kāmasineho, kāmapariḷāho, kāmamucchā, kāmajjhosānaṃ, kāmogho, kāmayogo, kāmūpādānaṃ, kāmacchandanīvaraṇaṃ.
 
''Addasaṃ kāmaṃ te mūlaṃ saṅkappā kāma jāyasi,
Na taṃ saṅkappayissāmi evaṃ kāme na hehisī''ti
 
Ime vuccanti kilesakāmā.
 
Sabbesu kāmesu yo vītarāgoti sabbesu kāmesu yo vītarāgo vigatarāgo cattarāgo vantarāgo muttarāgo pahīnarāgo paṭinissaṭṭharāgo (vikkhambhanatoti) 'sabbesu kāmesu yo vītarāgo. '
 
Iccāyasmā upasīvoti 'iccā'ti padasandhi padasaṃsaggo padapāripūri akkharasamavāyo byañjanasiliṭṭhatā padānupubbatāpetaṃ 'iccāti'. Āyasmā'ti: piyavacanaṃ garuvacanaṃ sagāravasappatissādhivacanametaṃ 'āyasmā'ti. Upasīvoti tassa brāhmaṇassa nāmaṃ saṅkhā samaññā paññatti vohāro nāmaṃ nāmakammaṃ nāmadheyyaṃ niruttibyañjanaṃ abhilāpoti iccāyasmā upasīvo.
 
Ākiñcaññaṃ nissito hitvamaññanti: heṭṭhimā cha samāpattiyo hitvā cajitvā pariccajitvā atikkamitvā samatikkamitvā vītivattitvā ākiñcaññāyatanasamāpattiṃ nissito assito allīno6 upagato samupagato ajjhosito adhimuttoti 'ākiñcaññaṃ nissito hitvamaññaṃ. '
 
1. Rattanti-syā
2. Bhavasaṃsārakkhayaṃ-pa, va, vi
3. Hitvāmaññaṃ-va, vi, machasaṃ, -sa
4. Tiṭṭheyyaṃ so-va, vi,
5. Anānuvāyi-pa, va, vi-sa
6. Nissito allīno-va, vi, machasaṃ
 
[BJT Page 228] [\x 228/]
 
Saññāvimokkhe paramedhimuttoti 'saññāvimokkhā' vuccanti sattasaññāsamāpattiyo, yāvatā saññāsamāpattī, tāsaṃ1 ākiñcaññāyatanasamāpatti vimokkho aggo ca seṭṭho ca viseṭṭho ca pāmokkho ca uttamo ca pavaro ca, parame agge seṭṭhe viseṭṭhe pāmokkhe uttame pavare adhimuttavimokkhena adhimutto tatrādhimutto taccarito tabbahulo taggaruko tantinno tappoṇo tappabbhāro tadadhimutto tadadhipateyyoti 'saññāvimokkhe paramedhimutto. '
 
Tiṭṭhe nu so tattha anānuyāyīti 'tiṭṭhe nū'ti saṃsayapucchā vimatipucchā dveḷhakapucchā anekaṃsapucchā 'evaṃ nu kho na nu kho kinnu kho kathannu kho'ti 'tiṭṭhe nu'. Tatthāti ākiñcaññāyatane, anānuyāyī2ti anānuyāyī aviccamāno, 3 avigacchamāno anantaradhāyamāno aparihāyamāno, athavā arajjamāno adussamāno amuyhamāno akilissamānoti 'tiṭṭhe nu so tattha anānuyāyī. '
 
Tenāha so brāhmaṇo:
 
''Sabbesu kāmesu yo vītarāgo (iccāyasmā upasīvo)
Ākiñcaññaṃ nissito hitvamaññaṃ,
Saññāvimokkhe paramedhimutto
Tiṭṭhe nu so tattha anānuyāyī''ti.
 
6-4
 
Sabbesu kāmesu yo vītarāgo (upasīvāti bhagavā)
Ākiñcaññaṃ nissito hitvamaññaṃ,
Saññāvimokkhe paramedhimutto4
Tiṭṭheyya so tattha anānuyāyī.
 
Sabbesu kāmesu so vītarāgoti 'sabbesū'ti sabbena sabbaṃ sabbathā sabbaṃ asesaṃ nissesaṃ pariyādiyanavacanametaṃ 'sabbesū'ti. Kāmesūti
'Kāmā'ti uddānato dve kāmā: vatthukāmā ca kilesakāmā ca.
Katame vatthukāmā? Manāpikā rūpā manāpikā saddā manāpikā gandhā manāpikā rasā manāpikā phoṭṭhabbā, attharaṇā pāpuraṇā, dāsidāsā ajeḷakā kukkuṭasūkarā hatthigavāssavaḷavā, khettaṃ vatthu hiraññaṃ suvaṇṇaṃ gāmanigamarājadhāniyo raṭṭhaṃ ca janapado ca koso ca koṭṭhāgāraṃ ca, yaṃ kiñci rajanīyaṃ vatthu vatthukāmā.
 
Api ca, atītā kāmā, anāgatā kāmā, paccuppannā kāmā, ajjhattā kāmā, bahiddhā kāmā, ajjhattabahiddhā kāmā, hīnā kāmā, majjhimā kāmā, paṇītā kāmā, āpāyikā kāmā, mānusikā kāmā, dibbā kāmā, paccupaṭṭhitā kāmā, nimmitā kāmā, parinimmitā kāmā, animmitā kāmā, pariggahitā kāmā, apariggahitā kāmā, mamāyitā kāmā, amamāyitā kāmā, sabbe'pi kāmāvacarā dhammā, sabbe'pi rūpāvacarā dhammā, sabbe'pi arūpāvacarā dhammā, taṇhāvatthukā taṇhārammaṇā kamanīyaṭṭhena rajanīyaṭṭhena madanīyaṭṭhena kāmā. Ime vuccanti vatthukāmā.
 
Katame kilesakāmā? Chando kāmo, rāgo kāmo, chandarāgo kāmo: saṅkappo kāmo, rāgo kāmo, saṅkapparāgo kāmo: yo kāmesu kāmacchando, kāmarāgo, kāmanandi, kāmataṇhā, kāmasineho, kāmapariḷāho, kāmamucchā, kāmajjhosānaṃ, kāmogho, kāmayogo, kāmūpādānaṃ, kāmacchandanīvaraṇaṃ.
 
''Addasaṃ kāmaṃ te mūlaṃ saṅkappā kāma jāyasi,
Na taṃ saṅkappayissāmi evaṃ kāme na hehisī''ti
 
Ime vuccanti kilesakāmā.
 
Sabbesu kāmesu yo vītarāgoti sabbesu kāmesu yo vītarāgo vigatarāgo cattarāgo vantarāgo muttarāgo pahīnarāgo paṭinissaṭṭharāgo vikkhambhanatoti 'sabbesu kāmesu yo vītarāgo. '
 
1. Saññāsamāpattīnaṃ-machasaṃ, syā
2. Anānuvāyi-katthaci
3. Adheva māno-syā
4. Paramevimutto-va, vi
 
[BJT Page 230] [\x 230/]
 
Upasīvāti bhagavāti 'upasīvā'ti bhagavā taṃ brāhmaṇaṃ nāmena ālapati,
Bhagavāti gāravādhivacanametaṃ:
Apica, bhaggarāgoti bhagavā: bhaggadosoti bhagavā: bhaggamohoti bhagavā: bhaggamānoti bhagavā: bhaggadiṭṭhīti bhagavā: bhaggakaṇṭakoti bhagavā: bhaggakilesoti bhagavā: bhaji vibhaji pavibhaji dhammaratananti bhagavā: bhavānaṃ antakaroti bhagavā : bhāvitakāyo bhāvitasīlo bhāvitacitto bhāvitapaññoti bhagavā: bhaji vā bhagavā araññe vanapatthāni pantāni senāsanāni appasaddāni appanigghosāni vijanavātāni manussarāhaseyyakāni paṭisallānasāruppānīti bhagavā: bhāgī vā bhagavā cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārānanti bhagavā: bhāgī vā bhagavā attharasassa dhammarasassa vimuttirasassa adhisīlassa adhicittassa adhipaññāyāti bhagavā.
 
Bhāgī vā bhagavā catunnaṃ jhānānaṃ catunnaṃ appamaññānaṃ catunnaṃ arūpasamāpattīnanti bhagavā, bhāgī vā bhagavā aṭṭhannaṃ vimokkhānaṃ aṭṭhannaṃ abhibhāyatanānaṃ navannaṃ anupubbavihārasamāpattīnanti bhagavā: bhāgī vā bhagavā dasannaṃ saññābhāvanānaṃ dasannaṃ kasiṇasamāpattīnaṃ, ānāpānasatisamādhissa asubhasamāpattiyāti bhagavā, bhāgī vā bhagavā catunnaṃ satipaṭṭhānānaṃ catunnaṃ sammappadhānānaṃ catunnaṃ iddhipādānaṃ pañcannaṃ indriyānaṃ pañcannaṃ balānaṃ sattannaṃ bojjhaṅgānaṃ ariyassa aṭṭhaṅgikassa maggassāti bhagavā: bhāgī vā bhagavā dasannaṃ tathāgatabalānaṃ catunnaṃ vesārajjānaṃ catunnaṃ paṭisambhidānaṃ channaṃ abhiññānaṃ channaṃ buddhadhammānanti bhagavā: bhagavāti netaṃ nāmaṃ mātarā kataṃ, na pitarā kataṃ, na bhātarā kataṃ, na bhaginiyā kataṃ, na mittāmaccehi kataṃ, na ñātisālohitehi kataṃ, na samaṇabrāhmaṇehi kataṃ, na devatāhi kataṃ, vimokkhantikametaṃ buddhānaṃ bhagavantānaṃ bodhiyā mūle saha sabbaññutañāṇassa paṭilābhā sacchikā paññatti yadidaṃ bhagavāti 'upasīvāti bhagavā. '
 
Ākiñcaññaṃ nissayo hitvamaññanti heṭṭhimā cha samāpattiyo hitvā cajitvā pariccajitvā atikkamitvā samatikkamitvā vītivattitvā ākiñcaññāyatanasamāpattiṃ nissito assito allīno upagato samupagato ajjhosito adhimuttoti 'ākiñcaññaṃ nissito hitvamaññaṃ'
 
Saññāvimokkhe paramedhimuttoti 'saññāvimokkhā' vuccanti sattasaññāsamāpattiyo, yāvatā saññāsamāpattī tāsaṃ ākiñcaññāyatanasamāpattivimokkho aggo ca seṭṭho ca viseṭṭho ca pāmokkho ca uttamo ca pavaro ca, parame agge seṭṭhe viseṭṭhe pāmokkhe uttame pavare adhimuttivimokkhenādhimutto tatrādhimutto taccarito tabbahulo taggaruko tantinno tappoṇo tappabhāro tadadhimutto tadadhipateyyoti 'saññāvimokkhe paramedhimutto. '
 
Tiṭṭheyya so tattha anānuyāyīti 'tiṭṭheyyā'ti tiṭṭheyya saṭṭhikappasahassāni, tatthāti ākiñcaññāyatane. Anānuyāyīti anānuyāyī aviccamāno avigacchamāno1 anantaradhāyamāno aparihāyamāno, athavā arajjamāno adussamāno amuyhamāno akilissamānoti 'tiṭṭheyya so tattha anānuyāyī. '
 
Tenāha bhagavā:
 
''Sabbesu kāmesu yo vītarāgo (upasīvāti bhagavā)
Ākiñcaññaṃ nissito hitvamaññaṃ,
Saññāvimokkhe paramedhimutto
Tiṭṭheyya so tattha anānuyāyī''ti.
 
1. Adhigacchamāno-va, vi
 
[BJT Page 232] [\x 232/]
 
6-5
 
Tiṭṭhe ce so tattha anānuyāyi
Pūgampi vassānaṃ1 samantacakkhu,
Tattheva so sītisiyā2 vimutto
Cavetha3 viññāṇaṃ tathāvidhassa,
 
Tiṭṭhe ce so tattha anānuyāyīti sace so tiṭṭheyya saṭṭhikappasahassāni: tatthāti ākiñcaññāyatane. Anānuyāyīti anānuyāyī aviccamāno avigacchamāno anantaradhānamāno aparihāyamāno. Athavā arajjamāno adussamāno amuyhamāno akilissamānoti 'tiṭṭhe ce so tattha anānuyāyī. '
 
Pūgampi vassānaṃ samantacakkhūti 'pūgampi vassāna'nti pūgampi vassānaṃ bahūni vassāni bahūni vassasatāni bahūni vassasahassāni bahūni vassasatasahassāni bahūni kappāni bahūni kappasatāni bahūni kappasahassāni bahūni kappasatasahassāni. Samantacakkhūti 'samantacakkhu' vuccati sabbaññutañāṇaṃ, bhagavā tena sabbaññutañāṇena upeto samupeto upagato samupagato uppanno sampanno samannāgato
 
''Na tassa adiṭṭhamidhatthi kiñci
Ato aviññātamajānitabbaṃ,
Sabbaṃ abhiññāsi yadatthi neyyaṃ
Tathāgato tena samantacakkhū''ti
'Pūgampi vassānaṃ1 samantacakkhu'
 
Tattheva so sītisiyā vimutto cavetha viññāṇaṃ tathāvidhassāti tattheva so sītībhāvamanuppatto nicco dhuvo sassato aviparināmadhammo sassatisamaṃ tatheva tiṭṭheyya. ' Athavā tassa viññāṇaṃ caveyya ucchijjeyya nasseyya vinasseyya na bhaveyya4 punabbhavapaṭisandhiviññāṇaṃ nibbatteyya kāmadhātuyā vā rūpadhātuyā vā arūpadhātuyā vā'ti ākiñcaññāyatanaṃ samāpannassa5 sassatañca ucchedañca pucchati udāhu tattheva anupādisesāya nibbānadhātuyā parinibbāyeyya athavā tassa viññāṇaṃ caveyya, puna paṭisandhiviññāṇaṃ nibbatteyya kāmadhātuyā vā rūpadhātuyā vā arūpadhātuyā vā'ti ākiñcaññāyatanaṃ upapannassa parinibbānañca paṭisandhiñca pucchati6. Tathāvidhassāti tathāvidhassa tādisassa tassaṇṭhitassa7 tappakārassa tappaṭibhāgassa8 ākiñcaññāyatanaṃ upapannassāti tattheva so sītisiyā vimutto cavetha viññāṇaṃ tathāvidhassa'
 
Tenāha so brāhmaṇo:
 
''Tiṭṭhe ve so tattha anānuyāyī
Pūgampi vassānaṃ samantacakkhu,
Tattheva so sītisiyā vimutto
Cavetha viññāṇaṃ tathāvidhassā''ti.
 
1. Pūgampi vassāni-pa, va, vī, machasaṃ, pū
2. Tattheva hosīti-pana,
Tattheva sāpītiyā-va, vi
3. Bhāvetha-va, vi
4. Caveyya-pa, va, vi, ka
Bhaveyyāti-machasaṃ
5. Upapannassa-pana
6. Vuccati-pana
7. Tassatthitassa-pana
8. Tappaṭibhānassa-pana
 
[BJT Page 234] [\x 234/]
 
6-6
 
Accī yathā vātavegena khittā (upasīvā'ti bhagavā)
Atthaṃ paleti na upeti saṅkhaṃ
Evaṃ munī nāmakāyā vimutto
Atthaṃ paleti na upeti saṅkhaṃ.
 
Accī yathā vātavegena khittāti - 'acci' vuccati jālasikhā. Vātāti puratthimā vātā, pacchimā vātā, uttarā vātā, dakkhiṇā vātā, sarajā vātā, arajā vātā, 1 sītā vātā, uṇhā vātā, parittā vātā, adhimattā vātā, kāḷavātā, 2 verambhavātā, pakkhavātā, supaṇṇavātā, tālapaṇṇavātā, vidhūpanavātā, vātavegena khittāti vātavegena khittā ukkhittā nunnā panunnā khambhitā vikkhambhitāti 'acci yathā vātavegena khittā, 'upasīvāti bhagavā'.
 
Atthaṃ paleti na upeti saṅkhanti - 'atthaṃ paletī'ti atthaṃ paleti, atthaṃ gameti, atthaṃ gacchati, nirujjhati, vūpasamati, paṭippassambhati. Na upeti saṅkhanti saṅkhaṃ na upeti, uddesaṃ na upeti, gaṇanaṃ na upeti, paṇṇattiṃ na upeti, puratthimaṃ vā disaṃ gato, pacchimaṃ vā disaṃ gato, uttaraṃ vā disaṃ gato, dakkhiṇaṃ vā disaṃ gato, uddhaṃ vā gato, adho vā gato, tiriyaṃ vā gato, vidisaṃ vā gatoti so hetu natthi, paccayo natthi, kāraṇaṃ natthi yena saṅkhaṃ gaccheyyāti atthaṃ paleti na upeti saṅkhaṃ.
 
. 7Evaṃ munī nāmakāyā vimuttoti 'eva'nti opammasampaṭipādanaṃ, munīti 'monaṃ' vuccati ñāṇaṃ, yā paññā pajānanā vicayo pavicayo dhammavicayo sallakkhaṇā upalakkhaṇā paccupalakkhaṇā paṇḍiccaṃ kosallaṃ nepuññaṃ vebhavyā cintā upaparikkhā bhūri medhā pariṇāyikā vipassanā sampajaññaṃ patodo paññā paññindriyaṃ paññābalaṃ paññāsatthaṃ paññāpāsādo paññāāloko paññāobhāso paññāpajjoto paññāpāsādo paññāāloko paññāobhāso paññāpajjoto paññāratanaṃ amoho dhammavicayo sammādiṭṭhi, tena ñāṇena samannāgato muni monappattoti.
 
Tīṇi moneyyāni: kāyamoneyyaṃ vacīmoneyyaṃ manomoneyyaṃ. Katamaṃ kāyamoneyyaṃ? Tividhānaṃ kāyaduccaritānaṃ pahānaṃ kāyamoneyyaṃ. Tividhaṃ kāyasucaritaṃ kāyamoneyyaṃ, kāyārammaṇe ñāṇaṃ kāyamoneyyaṃ, kāyapariññā kāyamoneyyaṃ, pariññāsahagato maggo kāyamoneyyaṃ, kāye chandarāgassa pahānaṃ kāyamoneyyaṃ, kāyasaṃkhārānirodho catutthajjhānasamāpatti kāyamoneyyaṃ. Idaṃ kāyamoneyyaṃ.
 
Katamaṃ vacīmoneyyaṃ? Catubbidhānaṃ vacīduccaritānaṃ pahānaṃ vacīmoneyyaṃ, vacīsucaritaṃ vacīmoneyyaṃ, vācārammaṇe ñāṇaṃ vacīmoneyyaṃ, vācāpariññā vacīmoneyyaṃ, pariññāsahagato maggo vacīmoneyyaṃ, vācāya chandarāgassa pahānaṃ vacīmoneyyaṃ. Vacīsaṃkhāranirodho dutiyajjhānasamāpatti vacīmoneyyaṃ. Idaṃ vacīmoneyyaṃ.
 
Katamaṃ manomoneyyaṃ? Tividhānaṃ manoduccaritānaṃ pahānaṃ manomoneyyaṃ, tividhaṃ manosucaritaṃ manomoneyyaṃ, cittārammaṇe ñāṇaṃ manomoneyyaṃ, cittapariññā manomoneyyaṃ, pariññāsahagato maggo manomoneyyaṃ, citte chandarāgassa pahānaṃ manomoneyyaṃ, cittasaṃkhāranirodho saññāvedayitanirodhasamāpatti manomoneyyaṃ. Idaṃ manomoneyyaṃ.
 
1. ''Kāyamuniṃ vācāmuniṃ manomunimanāsavaṃ,
Muniṃ moneyyasampannaṃ āhu sabbappahāyinaṃ.
 
2. Kāyamuniṃ vācāmuniṃ manomunimanāsavaṃ
Muniṃ moneyyasampannaṃ āhu ninhātapāpaka''nti.
 
Imehi tīhi moneyyehi dhammehi samannāgato cha munino: agāramunino anagāramunino sekhamunino asekhamunino paccekamunino munimuninoti. Katame agāramunino? Ye te agārikā diṭṭhapadā viññātasāsanā, ime agāramunino. Katame anagāramunino? Ye te pabbajitā diṭṭhapadā viññātasāsanā, ime anagāramunino. Satta sekhā sekhamunino. Arahanto asekhamunino. Paccekabuddhā paccekamunino. Munimunino vuccanti tathāgatā arahanto sammāsambuddhā.
 
3. ''Na monena muni hoti mūḷharūpo aviddasu,
Yo ca tulaṃva paggayha varamādāya paṇḍito.
 
4. Pāpāni parivajjeti sa munī tena so munī,
Yo munāti ubho loke munī tena pavuccatī. ''
 
5. ''Asatañca satañca ñatvā dhammaṃ
Ajjhattaṃ bahiddhā ca sabbaloke,
Devamanussehi pūjito yo
Saṅgajālamaticca so munī.
. 7
Nāmakāyā vimuttoti so muni pakatiyā pubbeva rūpakāyā vimutto, tadaṅgasamatikkamā vikkhambhanappahānena pahīno, tassa munino bhavantaṃ āgamma cattāro ariyamaggā paṭiladdhā honti, catunnaṃ ariyamaggānaṃ paṭiladdhattā nāmakāyo ca rūpakāyo ca pariññātā honti, nāmakāyassa ca rūpakāyassa ca pariññātattā nāmakāyā ca rūpakāyā ca mutto vimutto suvimutto accantaṃ anupādāvimokkhenāti 'evaṃ, munī nāmākāyā vimutto. '
 
1. Asarajāvātā-pana
2. Kāḷavātāti-pana-potthake natthi
 
[BJT Page 236] [\x 236/]
 
Atthaṃ paleti na upeti saṅkhanti 'atthaṃ paletī'ti: anāpādisesāya nibbānadhātuyā parinibbāyati, na upeti saṅkhanti: anupādisesāya nibbānadhātuyā parinibbuto saṅkhaṃ na upeti uddesaṃ na upeti gaṇanaṃ na upeti, paṇṇattiṃ na upeti, khattiyoti vā brāhmaṇoti vā vessoti vā suddoti vā gahaṭṭhoti vā pabbajitoti vā devoti vā manussoti vā rūpīti vā arūpīti vā saññīti vā asaññīti vā nevasaññīnāsaññīti vā so hetu natthi, paccayo natthi, kāraṇaṃ natthi, yena saṅkhaṃ gaccheyyāti 'atthaṃ paleti na upeti saṅkhaṃ. '
 
Tenāha bhagavā:
 
''Acci yathā vātavegena khittā (upasīvāti bhagavā)
Atthaṃ paleti na upeti saṅkhaṃ,
Evaṃ munī nāmakāyā vimutto
Atthaṃ paleti na upeti saṅkhanti''.
 
6-7
 
Atthaṃ gato so uda vā natthi
Udāhu ve sassatiyā arogo,
Taṃ me munī sādhu viyākarohi
Tathā hi te vidito esa dhammo.
 
Atthaṃ gato so uda vā so natthīti: so atthaṃ gato udāhu natthi, so niruddho ucchinno vinaṭṭhoti 'atthaṃ gato so uda vā so natthi'.
 
Udāhu vo sassatiyā arogoti 'udāhu nicco dhuvo sassato aviparināmadhammo sassatisamaṃ tatheva tiṭṭheyyāti 'udāhu ve sassatiyā arogo. '
 
Taṃ me munī sādhu viyākarohīti 'ta'nti: yaṃ pucchāmi, yaṃ yācāmi, yaṃ ajjhesāmi, yaṃ pasādemi. Munīti 'monaṃ' vuccati ñāṇaṃ, yā paññā pajānanā vicayo pavicayo dhammavicayo sallakkhaṇā upalakkhaṇā paccupalakkhaṇā paṇḍiccaṃ kosallaṃ nepuññaṃ vebhavyā cintā upaparikkhā bhūri medhā pariṇāyikā vipassanā sampajaññaṃ patodo paññā paññindriyaṃ paññābalaṃ paññāsatthaṃ paññāpāsādo paññāāloko paññāobhāso paññāpajjoto paññāpāsādo paññāāloko paññāobhāso paññāpajjoto paññāratanaṃ amoho dhammavicayo sammādiṭṭhi, tena ñāṇena samannāgato muni monappattoti.
 
Tīṇi moneyyāni: kāyamoneyyaṃ vacīmoneyyaṃ manomoneyyaṃ. Katamaṃ kāyamoneyyaṃ? Tividhānaṃ kāyaduccaritānaṃ pahānaṃ kāyamoneyyaṃ. Tividhaṃ kāyasucaritaṃ kāyamoneyyaṃ, kāyārammaṇe ñāṇaṃ kāyamoneyyaṃ, kāyapariññā kāyamoneyyaṃ, pariññāsahagato maggo kāyamoneyyaṃ, kāye chandarāgassa pahānaṃ kāyamoneyyaṃ, kāyasaṃkhārānirodho catutthajjhānasamāpatti kāyamoneyyaṃ. Idaṃ kāyamoneyyaṃ.
 
Katamaṃ vacīmoneyyaṃ? Catubbidhānaṃ vacīduccaritānaṃ pahānaṃ vacīmoneyyaṃ, vacīsucaritaṃ vacīmoneyyaṃ, vācārammaṇe ñāṇaṃ vacīmoneyyaṃ, vācāpariññā vacīmoneyyaṃ, pariññāsahagato maggo vacīmoneyyaṃ, vācāya chandarāgassa pahānaṃ vacīmoneyyaṃ. Vacīsaṃkhāranirodho dutiyajjhānasamāpatti vacīmoneyyaṃ. Idaṃ vacīmoneyyaṃ.
 
Katamaṃ manomoneyyaṃ? Tividhānaṃ manoduccaritānaṃ pahānaṃ manomoneyyaṃ, tividhaṃ manosucaritaṃ manomoneyyaṃ, cittārammaṇe ñāṇaṃ manomoneyyaṃ, cittapariññā manomoneyyaṃ, pariññāsahagato maggo manomoneyyaṃ, citte chandarāgassa pahānaṃ manomoneyyaṃ, cittasaṃkhāranirodho saññāvedayitanirodhasamāpatti manomoneyyaṃ. Idaṃ manomoneyyaṃ.
 
1. ''Kāyamuniṃ vācāmuniṃ manomunimanāsavaṃ,
Muniṃ moneyyasampannaṃ āhu sabbappahāyinaṃ.
 
2. Kāyamuniṃ vācāmuniṃ manomunimanāsavaṃ
Muniṃ moneyyasampannaṃ āhu ninhātapāpaka''nti.
 
Imehi tīhi moneyyehi dhammehi samannāgato cha munino: agāramunino anagāramunino sekhamunino asekhamunino paccekamunino munimuninoti. Katame agāramunino? Ye te agārikā diṭṭhapadā viññātasāsanā, ime agāramunino. Katame anagāramunino? Ye te pabbajitā diṭṭhapadā viññātasāsanā, ime anagāramunino. Satta sekhā sekhamunino. Arahanto asekhamunino. Paccekabuddhā paccekamunino. Munimunino vuccanti tathāgatā arahanto sammāsambuddhā.
 
3. ''Na monena muni hoti mūḷharūpo aviddasu,
Yo ca tulaṃva paggayha varamādāya paṇḍito.
 
4. Pāpāni parivajjeti sa munī tena so munī,
Yo munāti ubho loke munī tena pavuccatī. ''
 
5. ''Asatañca satañca ñatvā dhammaṃ
Ajjhattaṃ bahiddhā ca sabbaloke,
Devamanussehi pūjito yo
Saṅgajālamaticca so munī.
 
Sādhu viyākarohīti: sādhu ācikkhāhi desehi paññapehi paṭṭhapehi vivarāhi vibhajāhi uttānīkarohi pakāsehīti 'taṃ me munī sādhu viyākarohi'.
 
[BJT Page 238] [\x 238/]
 
Tathā hi te vidito esa dhammoti: tathā hi te vidito tulito tīrito vibhūto vibhāvito esa dhammoti 'tathā hi te vidito esa dhammo'.
 
Tenāha so brāhmaṇo:
 
''Atthaṃ gato so uda vā so natthi
Udāhu ve sassatiyā arogo,
Taṃ me munī sādhu viyākarohi
Tathā hi te vidito esa dhammo''ti.
 
6-8
 
Atthaṃ gatassa na pamāṇamatthi (upasīvāti bhagavā)
Yena naṃ vajju1 taṃ tassa natthi,
Sabbesu dhammesu samūhatesu
Samūhatā vādapathāpi sabbe.
 
Atthaṃ gatassa na pamāṇamatthīti: 'atthaṃ gatassā'ti anupādisesāya nibbānadhātuyā parinibbutassa rūpapamāṇaṃ natthi, vedanāpamāṇaṃ natthi, saññāpamāṇaṃ natthi, saṃkhārapamāṇaṃ natthi, viññāṇapamāṇaṃ natthi. Natthi na (santi) na saṃvijjati nūpalabbhati. Pahīnaṃ samucchinnaṃ vūpasantaṃ paṭippassaddhaṃ abhabbuppattikaṃ ñāṇagginā daḍḍhanti 'atthaṃ gatassa na pamāṇamatthi. Upasīvāti bhagavāti 'upasīvā'ti bhagavā taṃ brāhmaṇaṃ nāmena ālapati, bhagavāti gāravādhivacanametaṃ:
Apica, bhaggarāgoti bhagavā: bhaggadosoti bhagavā: bhaggamohoti bhagavā: bhaggamānoti bhagavā: bhaggadiṭṭhīti bhagavā: bhaggakaṇṭakoti bhagavā: bhaggakilesoti bhagavā: bhaji vibhaji pavibhaji dhammaratananti bhagavā: bhavānaṃ antakaroti bhagavā : bhāvitakāyo bhāvitasīlo bhāvitacitto bhāvitapaññoti bhagavā: bhaji vā bhagavā araññe vanapatthāni pantāni senāsanāni appasaddāni appanigghosāni vijanavātāni manussarāhaseyyakāni paṭisallānasāruppānīti bhagavā: bhāgī vā bhagavā cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārānanti bhagavā: bhāgī vā bhagavā attharasassa dhammarasassa vimuttirasassa adhisīlassa adhicittassa adhipaññāyāti bhagavā.
 
Bhāgī vā bhagavā catunnaṃ jhānānaṃ catunnaṃ appamaññānaṃ catunnaṃ arūpasamāpattīnanti bhagavā, bhāgī vā bhagavā aṭṭhannaṃ vimokkhānaṃ aṭṭhannaṃ abhibhāyatanānaṃ navannaṃ anupubbavihārasamāpattīnanti bhagavā: bhāgī vā bhagavā dasannaṃ saññābhāvanānaṃ dasannaṃ kasiṇasamāpattīnaṃ, ānāpānasatisamādhissa asubhasamāpattiyāti bhagavā, bhāgī vā bhagavā catunnaṃ satipaṭṭhānānaṃ catunnaṃ sammappadhānānaṃ catunnaṃ iddhipādānaṃ pañcannaṃ indriyānaṃ pañcannaṃ balānaṃ sattannaṃ bojjhaṅgānaṃ ariyassa aṭṭhaṅgikassa maggassāti bhagavā: bhāgī vā bhagavā dasannaṃ tathāgatabalānaṃ catunnaṃ vesārajjānaṃ catunnaṃ paṭisambhidānaṃ channaṃ abhiññānaṃ channaṃ buddhadhammānanti bhagavā: bhagavāti netaṃ nāmaṃ mātarā kataṃ, na pitarā kataṃ, na bhātarā kataṃ, na bhaginiyā kataṃ, na mittāmaccehi kataṃ, na ñātisālohitehi kataṃ, na samaṇabrāhmaṇehi kataṃ, na devatāhi kataṃ, vimokkhantikametaṃ buddhānaṃ bhagavantānaṃ bodhiyā mūle saha sabbaññutañāṇassa paṭilābhā sacchikā paññatti yadidaṃ bhagavāti 'upasīvāti bhagavā. '
 
Yena naṃ vajju taṃ tassa natthīti: yena rāgena vadeyyuṃ, yena dosena vadeyyuṃ, yena mohena vadeyyuṃ, yena mānena vadeyyuṃ, yāya diṭṭhiyā vadeyyuṃ, yena uddhaccena vadeyyuṃ, yāya vicikicchāya vadeyyuṃ, yehi anusayehi vadeyyuṃ, rattoti vā duṭṭhoti vā mūḷhoti vā vinibaddhoti vā parāmaṭṭhoti vā vikkhepagatoti vā aniṭṭhaṅgatoti vā thāmagatoti vā te abhisaṅkhārā pahīnā, abhisaṅkhārānaṃ pahīnattā gatiyā yena vadeyyuṃ nerayikoti vā tiracchānayonikoti vā pettivisayikoti vā manussoti vā devoti vā rūpīti vā arūpīti vā saññīti vā asaññīti vā nevasaññīnāsaññīti vā so hetu natthi, paccayo natthi, kāraṇaṃ natthi, yena vadeyyuṃ katheyyuṃ bhaṇeyyuṃ dīpeyyuṃ vohareyyunti 'yena naṃ vajju taṃ tassa natthi. '
 
1. Vajjuṃ - machasaṃ
 
[BJT Page 240] [\x 240/]
 
Sabbesu dhammesu samūhatesūti: sabbesu dhammesu sabbesu khandhesu sabbesu āyatanesu sabbesu dhātusu1 sabbāsu gatisu sabbāsu upapattisu sabbāsu paṭisandhisu sabbesu bhavesu sabbesu saṃsāresu sabbesu vaṭṭesu ūhatesu samūhatesu uddhatesu samuddhatesu uppāṭitesu samuppāṭitesu pahīnesu samucchinnesu vūpasannesu paṭippassaddhesu abhabbuppattikesu ñāṇagginā daḍḍhesūti 'sabbesu dhammesu samūhatesu. '
 
Samūhatā vādapathāpi sabbeti: 'vādapathā' vuccanti kilesā ca khandhā ca abhisaṃkhārā ca, tassa vādā ca vādapathā ca adhivacanāni ca adhivacanapathā ca niruttī ca niruttipathā ca paññattī ca paññattipathā ca ūhatā samūhatā uddhatā samuddhatā uppāṭitā samuppāṭitā pahīnā samucchinnā vūpasantā paṭippassaddhā abhabbuppattikā ñāṇagginā daḍḍhāti 'samūhatā vādapathāpi sabbe. '
 
Tenāha bhagavā:
 
''Atthaṃ gatassa na pamāṇamatthi (upasīvāti bhagavā)
Yena naṃ vajju taṃ tassa natthi,
Sabbesu dhammesu samūhatesu
Samūhatā vādapathāpi sabbe''ti.
 
Saha gāthāpariyosānā ye te brāhmaṇena saddhiṃ ekacchandā ekapayogo ekādhippāyā ekavāsanavāsitā, 2 tesaṃ anekapāṇasahassānaṃ virajaṃ vītamalaṃ dhammacakkhuṃ udapādi. 'Yaṃ kiñci samudayadhammaṃ sabbaṃ taṃ nirodhadhamma'nti. Tassa brāhmaṇassa anupādāya āsavehi cittaṃ vimucci. Saha arahattappattā ajinajaṭāvākacīratidaṇḍakamaṇḍalu kesā ca massu ca antarahitā. Bhaṇḍu kāsāyavatthavasano saṅghāṭipattacīvaradharo anavatthapaṭipattiyā pañjaliko namassamāno nisinno
Hoti: 'satthā me bhante bhagavā sāvako' hama'smīti.
 
Upasīvasuttaniddeso chaṭṭho.
 
1. Sabbesu, dhātusu-machasaṃ
 
[BJT Page 242] [\x 242/]
 
7. Nanda suttaniddeso
 
7-1
 
Santi loke munayo (iccāyasmā nando)
Janā vadanti tayidaṃ kathaṃsu,
Ñāṇūpapannaṃ no muniṃ vadanti1
Udāhu ve jīvitenūppannaṃ2
 
Santi loke munayoti 'santī'ti santi saṃvijjanti atthi upalabbhanti. Loketi apāyaloke manussaloke devaloke khandhaloke dhātuloke āyatanaloke. Munayo ti munanāmakā ājīvakā nigaṇṭhā jaṭilā tāpasā, 'santi loke munayo' iccāyasmā nando.
 
Janā vadanti tayidaṃ kathaṃsūti 'janā'ti khattiyā ca brāhmaṇā ca vessā ca suddā ca gahaṭṭhā ca pabbajitā ca devā ca manussā ca. Vadantīti kathentī bhaṇanti dīpayanti voharanti. Tayidaṃ kathaṃsūti saṃsayapucchā, vimatipucchā, dveḷhapucchā, anekaṃsapucchā, evannu kho na nu kho kinnu kho kathannu khoti 'janā vadanti tayidaṃ kathaṃsu. '
 
Ñāṇūpapannaṃ no muniṃ vadantīti aṭṭhasamāpattiñāṇena vā pañcābhiññāñāṇena vā upetaṃ samupetaṃ upagataṃ samupagataṃ upapannaṃ sampannaṃ3 samannāgataṃ muniṃ vadanti kathenti bhaṇanti dīpayanti voharantīti 'ñāṇūpapannaṃ no muniṃ vadanti'.
 
Udāhu ve jīvitenūpapannanti udāhu anekavidhalūkhajīvitānuyogena upetaṃ samupetaṃ upagataṃ samupagataṃ uppannaṃ sampannaṃ samannāgataṃ muniṃ vadanti kathenti bhaṇanti dīpayanti voharantīti 'udāhu ve jīvitenūpapannaṃ. '
 
Tenāha so brāhmaṇo:
 
''Santi loke munayo (iccāyasmā nando)
Janā vadanti tayidaṃ kathaṃsu,
Ñāṇūpapannaṃ no muniṃ vadanti
Udāhu ve jīvitenūpapannaṃ''ti.
 
1. Munī no vadanti-machasaṃ, syā
Muniṃ no vadanti-sa
2. Jīvikenūpapannaṃ-syā
3. Samupapannaṃ-machasaṃ, syā
 
[BJT Page 244] [\x 244/]
 
7-2
 
Na diṭṭhiyā na sutiyā ñāṇena
Munīdha nanda, kusalā vadanti,
Visenikatvā anīghā nirāsā
Caranti ye te munayoti brūmi.
 
Na diṭṭhiyā na sutiyā na ñāṇenāti 'na diṭṭhiyā'ti na diṭṭhasuddhiyā, na sutiyāti na sutasuddhiyā, na ñāṇenāti napi aṭṭhasamāpattiñāṇena, napi pañcābhiññāñāṇena, napi micchāñāṇenāti 'na diṭṭhiyā na sutiyā na ñāṇena'.
 
Munīdha nanda kusalā vadantīti 'kusalā'ti ye te khandhakusalā dhātukusalā āyatanakusalā paṭiccasamuppādakusalā satipaṭṭhānakusalā sammappadhānakusalā iddhipādakusalā indriyakusalā balakusalā bojjhaṅgakusalā maggakusalā phalakusalā nibbānakusalā, te kusalā diṭṭhasuddhiyā vā sutasuddhiyā vā aṭṭhasamāpattiñāṇena vā pañcābhiññāñāṇena vā micchāñāṇena vā diṭṭhena vā sutena vā upetaṃ samupetaṃ upagataṃ samupagataṃ uppannaṃ sampannaṃ samannāgataṃ muniṃ na vadanti na kathenti na bhaṇanti na dīpayanti na voharantīti 'munīdha nanda kusalā vadanti. '
 
Visenikatvā anīghā nirāsā caranti ye te munayoti brūmīti: 'senā' vuccati mārasenā, kāyaduccaritaṃ mārasenā, vacīduccaritaṃ mārasenā, manoduccaritaṃ mārasenā, rāgo mārasenā, doso mārasenā, moho mārasenā, kodho mārasenā, upanāho mārasenā, makkho mārasenā, paḷāso mārasenā, issā mārasenā, macchariyaṃ mārasenā, māyā mārasenā, sāṭheyyaṃ mārasenā, thambho mārasenā, sārambho mārasenā, māno mārasenā, atimāno mārasenā, mado mārasenā, pamādo mārasenā, sabbe kilesā mārasenā, sabbe duccaritā mārasenā, sabbe darathā mārasenā, sabbe pariḷāhā mārasenā, sabbe santāpā mārasenā, (sabbākusalābhisaṅkhārā) mārasenā.
 
Vuttaṃ hetaṃ bhagavatā:
 
1. ''Kāmā te paṭhamā senā dutiyā arati vuccati
Tatiyā khuppipāsā te catutthi taṇhā pavuccati.
 
2. Pañcamī1 thīnamiddhaṃ te chaṭṭhā bhiru pavuccati
Sattami vicikicchā te makkho thambho te aṭṭhamā2
 
1. Paṃcamaṃ-va, vi, machasaṃ syā.
2. Aṭṭhamo-machasaṃ, syā.
 
[BJT Page 246] [\x 246/]
 
3. Lābho siloko sakkāro micchāladdho ca yo yaso
Yo cattānaṃ samukkaṃse pare ca avajānati. 1
 
4. Esā namuci te2 senā kaṇhassābhippahāriṇi
Na naṃ asūro jināti jetvā ca labhate sukha''nti[a]
 
Yato catubhi ariyamaggebhi sabbā ca mārasenā, sabbe ca paṭisenikarā kilesā jitā ca parājitā ca bhaggā. Vippaluggā3 parammukhā tena vuccanti4 'visenikatvā'. Anīghāti: rāgo nīgho, doso nīgho, moho nīgho, kodho nīgho, upanāho nīgho, makkho nīgho, paḷāso nīgho, issā nīgho, macchariyaṃ nīgho, māyā nīgho, sāṭheyyaṃ nīgho, thambho nīgho, sārambho nīgho, māno nīgho, atimāno nīgho, mado nīgho, pamādo nīgho, sabbe kilesā nīghā, sabbe duccaritā nīghā, sabbe darathā nīghā, sabbe pariḷāhā nīghā, sabbe santāpā nīghā, sabbākusalābhisaṃkhārā nīghā, yesaṃ ete nīghā pahīnā samucchinnā vūpasannā paṭippassaddhā abhabbuppattikā ñāṇagginā daḍḍhā, so vuccati 'anīghā' nirāsāti: 'āsā' vuccati taṇhā, yo rāgo sārāgo anunayo anurodho nandi nandirāgo cittassa sārāgo icchā mucchā ajjhosānaṃ gedho paḷigedho saṅgo paṅko ejā māyā janikā sañjanikā sañjaninī sibbanī jālinī saritā visattikā suttaṃ visaṭā āyūhanī dutiyā paṇidhi bhavanetti vanaṃ vanatho santhavo sneho apekkho paṭibandhu āsā āsiṃsanā āsiṃsitattaṃ, rūpāsā saddāsā gandhāsā rasāsā phoṭṭhabbāsā lābhāsā dhanāsā puttāsā jīvitāsā, jappā pajappā abhijappā jappanā jappitattaṃ loluppaṃ loluppāyanā loluppāyitattaṃ pucchiñcikatā sādukamyatā, adhammarāgo visamalobho nikanti nikāmanā patthanā pihanā sampatthanā, kāmataṇhā bhavataṇhā vibhavataṇhā rūpataṇhā arūpataṇhā nirodhataṇhā, rūpataṇhā saddataṇhā gandhataṇhā rasataṇhā phoṭṭhabbataṇhā dhammataṇhā, ogho yogo gantho upādānaṃ āvaraṇaṃ nīvaraṇaṃ chadanaṃ bandhanaṃ upakkileso anusayo pariyuṭṭhānaṃ latā vevicchaṃ, dukkhamūlaṃ dukkhanidānaṃ dukkhappabhavo mārapāso mārabalisaṃ māravisayo taṇhānadī taṇhājālaṃ taṇhāgaddulaṃ taṇhāsamuddo, abhijjhā lobho akusalamūlaṃ. ''[B] yesaṃ esā āsā taṇhā pahīnā samucchinnā vūpasannā paṭippassaddhā abhabbuppattikā ñāṇagginā daḍḍhā te vuccanti 'nirāsā'. Yeti: arahanto khīṇāsavā. Visenikatvā anīghā nirāsā caranti ye te munayoti brūmīti: ye te viseniṃ katvā anīghā ca nirāsā ca caranti viharanti irīyanti vattenti pālenti yapenti yāpenti, te loke 'munayo'ti brūmi, ācikkhāmi desemi paññapemi paṭṭhapemi vivarāmi vibhajāmi (uttānīkaromi) pakāsemīti. 'Visenikatvā anīghā nirāsā caranti ye te munayoti brūmi. '
 
Tenāha bhagavā:
 
''Na diṭṭhiyā na sutiyā na ñāṇena
Munīdha nanda, kusalā vadanti,
Viseni katvā anīghā nirāsā
Caranti ye te munayoti brūmī''ti.
 
1. Avajānāti-machasaṃ
2. Te, na muci-syā.
3. Vippaluttā-syā, pana.
4. Te, vuccanti-syā.
[A.] Sutta nipāta-padhāna sutta.
[B.] Dhammasaṅgaṇi-cittuppāda kaṇḍa-
 
[BJT Page 248] [\x 248/]
 
7-3
 
Ye keci'me samaṇabrāhmaṇā se (iccāyasmā nando)
Diṭṭhena sutenāpi1 vadanti suddhiṃ
Sīlabbatenāpi vadanti suddhiṃ
Anekarūpena vadanti suddhiṃ
Kaccissū2 te bhagavā tattha yatā carantā3
Atāru4 jātiñca jarañca mārisa
Pucchāmi taṃ bhagavā brūhi metaṃ.
 
. Ye kecime samaṇabrāhmaṇā seti: 'ye kecī'ti: sabbena sabbaṃ sabbathā sabbaṃ5 asesaṃ nissesaṃ pariyādiyanavacanametaṃ 'ye kecī'ti. Samaṇāti: ye keci ito bahiddhā pabbajjupagatā paribbājakasamāpannā. Brāhmaṇoti: ye keci bhovādikāti 'ye keci me samaṇabrāhmaṇāse' 'iccāyasmā nando. '
 
Diṭṭhena sutenāpi vadanti suddhinti: diṭṭhenapi suddhiṃ visuddhiṃ parisuddhiṃ muttiṃ vimuttiṃ parimuttiṃ vadanti, kathenti, bhaṇanti dīpayanti voharanti. Sutenapi suddhiṃ visuddhiṃ parisuddhiṃ muttiṃ vimuttiṃ aparimuttiṃ vadanti, kathenti bhaṇanti dīpayanti voharanti. Diṭṭhena sutenapi suddhiṃ visuddhiṃ parisuddhiṃ muttiṃ vimuttiṃ parimuttiṃ vadanti, kathenti bhaṇanti dīpayanti voharantīti 'diṭṭhena sutenāpi vadanti suddhiṃ'
 
Sīlabbatenāpi vadanti suddhinti: sīlenapi suddhiṃ visuddhiṃ parisuddhiṃ muttiṃ vimuttiṃ parimuttiṃ vadanti kathenti bhaṇanti dīpayanti voharanti, vatenapi suddhiṃ visuddhiṃ parisuddhiṃ muttiṃ vimuttiṃ parimuttiṃ vadanti kathenti bhaṇanti dīpayanti voharanti, sīlabbatenāpi suddhiṃ visuddhiṃ parisuddhiṃ muttiṃ vimuttiṃ parimuttiṃ vadanti kathenti bhaṇanti, dīpayanti voharanti sīlabbatenāpi vadanti suddhiṃ. '
 
Anekarūpena vadanti suddhinti: anekavidhavata6 kotuhalamaṅgalena7 suddhiṃ visuddhiṃ parisuddhiṃ muttiṃ vimuttiṃ parimuttiṃ vadanti, kathenti bhaṇanti dīpayanti voharantīti 'anekarūpena vadanti suddhiṃ'
 
1. Diṭṭhassutenāpi-machasaṃ.
Diṭṭhasutenāpi-pa, va, vi, syā.
2. Kaccisu-kaṭhikāvala.
Kiṃ visu-va, vi.
3. Yathā vadantā-va, vi, ka.
4. Atādi-va, vi, ka.
5. Asesanissesaṃ-sa.
6. Aneka vivatta-syā.
Anekavidhā vata-va, vi, ka.
7. Kutuhala maṅgalena-pana, syā.
 
[BJT Page 250] [\x 250/]
 
Kaccissu te bhagavā tattha yatā carantāti: 'kaccissū'ti: saṃsayapucchā, vimatipucchā, dveḷhakapucchā, anekaṃsapucchā, evannu kho na nu kho kinnu kho kathannu khoti 'kaccissu. 'Teti: diṭṭhigatikā, bhagavāti gāravādhivacanametaṃ:
Apica, bhaggarāgoti bhagavā: bhaggadosoti bhagavā: bhaggamohoti bhagavā: bhaggamānoti bhagavā: bhaggadiṭṭhīti bhagavā: bhaggakaṇṭakoti bhagavā: bhaggakilesoti bhagavā: bhaji vibhaji pavibhaji dhammaratananti bhagavā: bhavānaṃ antakaroti bhagavā : bhāvitakāyo bhāvitasīlo bhāvitacitto bhāvitapaññoti bhagavā: bhaji vā bhagavā araññe vanapatthāni pantāni senāsanāni appasaddāni appanigghosāni vijanavātāni manussarāhaseyyakāni paṭisallānasāruppānīti bhagavā: bhāgī vā bhagavā cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārānanti bhagavā: bhāgī vā bhagavā attharasassa dhammarasassa vimuttirasassa adhisīlassa adhicittassa adhipaññāyāti bhagavā.
 
Bhāgī vā bhagavā catunnaṃ jhānānaṃ catunnaṃ appamaññānaṃ catunnaṃ arūpasamāpattīnanti bhagavā, bhāgī vā bhagavā aṭṭhannaṃ vimokkhānaṃ aṭṭhannaṃ abhibhāyatanānaṃ navannaṃ anupubbavihārasamāpattīnanti bhagavā: bhāgī vā bhagavā dasannaṃ saññābhāvanānaṃ dasannaṃ kasiṇasamāpattīnaṃ, ānāpānasatisamādhissa asubhasamāpattiyāti bhagavā, bhāgī vā bhagavā catunnaṃ satipaṭṭhānānaṃ catunnaṃ sammappadhānānaṃ catunnaṃ iddhipādānaṃ pañcannaṃ indriyānaṃ pañcannaṃ balānaṃ sattannaṃ bojjhaṅgānaṃ ariyassa aṭṭhaṅgikassa maggassāti bhagavā: bhāgī vā bhagavā dasannaṃ tathāgatabalānaṃ catunnaṃ vesārajjānaṃ catunnaṃ paṭisambhidānaṃ channaṃ abhiññānaṃ channaṃ buddhadhammānanti bhagavā: bhagavāti netaṃ nāmaṃ mātarā kataṃ, na pitarā kataṃ, na bhātarā kataṃ, na bhaginiyā kataṃ, na mittāmaccehi kataṃ, na ñātisālohitehi kataṃ, na samaṇabrāhmaṇehi kataṃ, na devatāhi kataṃ, vimokkhantikametaṃ buddhānaṃ bhagavantānaṃ bodhiyā mūle saha sabbaññutañāṇassa paṭilābhā sacchikā paññatti yadidaṃ bhagavāti 'kaccissū te bhagavā. ' Tattha yatā carantāti: 'tatthā'ti: sakāya diṭṭhiyā sakāya khantiyā sakāya ruciyā sakāya laddhiyā. Yatāti: yatā paṭiyatā1 guttā gopitā saṃvutā. Carantāti: carantā viharantā2 irīyantā vattentā pālentā yapento yāpentāti 'kaccissu te bhagavā tattha yatā carantā'.
 
Atāru3 jātiñca jarañca mārisāti: jātijarāmaraṇaṃ atariṃsu, uttariṃsu patariṃsu samatikkamiṃsu vītivattiṃsu. Mārisāti: piyavacanaṃ garuvacanaṃ sagāravasappatissādhivacanametaṃ 'mārisā'ti 'atāru jātiñca jarañca mārisa. '
 
Pucchāmi taṃ bhagavā brūhi metanti:
'Pucchāmi ta'nti: pucchāmi taṃ, yācāmi taṃ, ajjhesāmi taṃ, pasādemi taṃ, kathayassu me'ti 'pucchāmi taṃ. ' Bhagavāti gāravādhivacanametaṃ:
Apica, bhaggarāgoti bhagavā: bhaggadosoti bhagavā: bhaggamohoti bhagavā: bhaggamānoti bhagavā: bhaggadiṭṭhīti bhagavā: bhaggakaṇṭakoti bhagavā: bhaggakilesoti bhagavā: bhaji vibhaji pavibhaji dhammaratananti bhagavā: bhavānaṃ antakaroti bhagavā : bhāvitakāyo bhāvitasīlo bhāvitacitto bhāvitapaññoti bhagavā: bhaji vā bhagavā araññe vanapatthāni pantāni senāsanāni appasaddāni appanigghosāni vijanavātāni manussarāhaseyyakāni paṭisallānasāruppānīti bhagavā: bhāgī vā bhagavā cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārānanti bhagavā: bhāgī vā bhagavā attharasassa dhammarasassa vimuttirasassa adhisīlassa adhicittassa adhipaññāyāti bhagavā.
 
Bhāgī vā bhagavā catunnaṃ jhānānaṃ catunnaṃ appamaññānaṃ catunnaṃ arūpasamāpattīnanti bhagavā, bhāgī vā bhagavā aṭṭhannaṃ vimokkhānaṃ aṭṭhannaṃ abhibhāyatanānaṃ navannaṃ anupubbavihārasamāpattīnanti bhagavā: bhāgī vā bhagavā dasannaṃ saññābhāvanānaṃ dasannaṃ kasiṇasamāpattīnaṃ, ānāpānasatisamādhissa asubhasamāpattiyāti bhagavā, bhāgī vā bhagavā catunnaṃ satipaṭṭhānānaṃ catunnaṃ sammappadhānānaṃ catunnaṃ iddhipādānaṃ pañcannaṃ indriyānaṃ pañcannaṃ balānaṃ sattannaṃ bojjhaṅgānaṃ ariyassa aṭṭhaṅgikassa maggassāti bhagavā: bhāgī vā bhagavā dasannaṃ tathāgatabalānaṃ catunnaṃ vesārajjānaṃ catunnaṃ paṭisambhidānaṃ channaṃ abhiññānaṃ channaṃ buddhadhammānanti bhagavā: bhagavāti netaṃ nāmaṃ mātarā kataṃ, na pitarā kataṃ, na bhātarā kataṃ, na bhaginiyā kataṃ, na mittāmaccehi kataṃ, na ñātisālohitehi kataṃ, na samaṇabrāhmaṇehi kataṃ, na devatāhi kataṃ, vimokkhantikametaṃ buddhānaṃ bhagavantānaṃ bodhiyā mūle saha sabbaññutañāṇassa paṭilābhā sacchikā paññatti yadidaṃ 'bhagavā'ti. Brūhi metanti brūhi ācikkhāhi desehi paññapehi paṭṭhapehi vivarāhi vibhajāhi uttānīkarohi pakāsehīti. 'Pucchāmi taṃ bhagavā brūhi metaṃ'.
 
Tenāha so brāhmaṇo:
 
''Ye keci me samaṇabrāhmaṇo se (iccāyasmā nando)
Diṭṭhena sutenāpi vadanti suddhiṃ,
Sīlabbatenāpi vadanti suddhiṃ,
Anekarūpena vadanti suddhiṃ,
Kaccissu te bhagavā tattha yatā carantā
Atāru jātiñca jarañca mārisa,
Pucchāmi taṃ bhagavā brūhi meta''nti.
 
7-4
 
Ye kecime samaṇabrāhmaṇāse (nandāti bhagavā)
Diṭṭhena sutenāpi vadanti suddhiṃ
Sīlabbatenāpi vadanti suddhiṃ
Anekarūpena vadanti suddhiṃ,
Kiñcāpi te tattha yatā caranti
Nātariṃsu jātijaranti brūmi.
 
Ye kecime samaṇabrāhmaṇāseti: 'ye kecī'ti: sabbena sabbaṃ sabbathā sabbaṃ asesaṃ nissesaṃ pariyādiyanavacanametaṃ ye kecīti samaṇāti: ye keci ito bahiddhā pabbajjūpagatā paribbājakasamāpannā. Brāhmaṇāti: ye keci bhovādikāti 'ye kecime samaṇabrāhmaṇāse' nandāti bhagavāti.
 
1. Sattā paṭiyattā-machasaṃ
2. Cīcaranatā-pana.
3. Atāruṃ-pana
4. Diṭṭhasutenāpi-va, vi, ka, syā.
Diṭṭhassutenāpi-machasaṃ
 
[BJT Page 252] [\x 252/]
 
Diṭṭhena sutenāpi vadanti suddhinti: diṭṭhenapi suddhiṃ visuddhiṃ parisuddhiṃ muttiṃ vimuttiṃ parimuttiṃ vadanti, kathenti, bhaṇanti dīpayanti voharanti. Sutenapi suddhiṃ visuddhiṃ parisuddhiṃ muttiṃ vimuttiṃ aparimuttiṃ vadanti, kathenti bhaṇanti dīpayanti voharanti. Diṭṭhena sutenapi suddhiṃ visuddhiṃ parisuddhiṃ muttiṃ vimuttiṃ parimuttiṃ vadanti, kathenti bhaṇanti dīpayanti voharantīti 'diṭṭhena sutenāpi vadanti suddhiṃ'
 
Sīlabbatenāpi vadanti suddhinti: sīlenapi suddhiṃ visuddhiṃ parisuddhiṃ muttiṃ vimuttiṃ parimuttiṃ vadanti kathenti bhaṇanti dīpayanti voharanti, vatenapi suddhiṃ visuddhiṃ parisuddhiṃ muttiṃ vimuttiṃ parimuttiṃ vadanti kathenti bhaṇanti dīpayanti voharanti, sīlabbatenāpi suddhiṃ visuddhiṃ parisuddhiṃ muttiṃ vimuttiṃ parimuttiṃ vadanti kathenti bhaṇanti, dīpayanti voharanti sīlabbatenāpi vadanti suddhiṃ. '
 
Anekarūpena vadanti suddhinti: anekavidhavata6-kotuhalamaṅgalena7 suddhiṃ visuddhiṃ parisuddhiṃ muttiṃ vimuttiṃ parimuttiṃ vadanti, kathenti bhaṇanti dīpayanti voharantīti 'anekarūpena vadanti suddhiṃ'
 
Kiñcāpi te tattha yatā carantīti: 'kiñcāpī'ti: padasandhi padasaṃsaggo padapāripūri akkharasamavāyo byañjanasiliṭṭhatā padānupubbatāpetaṃ 'kiñcāpī'ti. Teti diṭṭhigatikā. Tatthāti: sakāya diṭṭhiyā sakāya khantiyā sakāya ruciyā sakāya laddhiyā. Yatāti yatā paṭiyatā2 guttā gopitā rakkhitā saṃvutā. Carantīti: caranti viharanti3 irīyanti vattenti pālenti yapenti yāpentīti kiñcāpi te tattha yatā caranti. '
 
Nātariṃsu jātijaranti brūmīti: jātijarāmaraṇaṃ na tariṃsu, na uttariṃsu na patariṃsu, na samatikkamiṃsu, na vītivattiṃsu jātijarāmaraṇā anikkhantā anissaṭā, 4 anatikkantā asamatikkantā avītivattā anto jātijarāmaraṇe parivattenti, anto saṃsārapathe parivattenti, jātiyā anugatā, jarāya anusaṭā, byādhinā abhibhūtā maraṇena abbhāhatā, atāṇā alenā asaraṇā asaraṇībhūtāti. 'Brūmi' ācikkhāmi desemi paññapemi paṭṭhapemi vivarāmi vibhajāmi uttānīkaromi pakāsemīti 'nātariṃsu jātijaranti brūmi. '
 
Tenāha bhagavā:
 
''Ye keci me samaṇabrāhmaṇā se (nandāti bhagavā)
Diṭṭhena sutenāpi vadanti suddhiṃ
Sīlabbatenāpi vadanti suddhiṃ
Anekarūpena vadanti suddhiṃ
Kiñcāpi te tattha yatā caranti
Nātariṃsu jātijaranti brūmī''ti.
 
1. Anekavidha kotūhala maṃgalena - machasaṃ
Anekavidha vatta kotūhala maṃgalena - syā
2. Yattā paṭiyatta. -Va, vi, ka, machasaṃ.
3. Vicaranti. Pana.
4. Anissatā syā.
 
[BJT Page 254] [\x 254/]
 
7-5, 6
 
Ye keci me samaṇabrāhmaṇā se (iccāyasmā nando)
Diṭṭhena sutenāpi1 vadanti suddhiṃ
Sīlabbatenāpi vadanti suddhiṃ
Anekarūpena vadanti suddhiṃ
 
Te ce munī brūsi anoghatiṇṇe
Atha ko carahi devamanussaloke,
Atāri jātiñca jarañca mārisa
Pucchāmi taṃ bhagavā brūhi metaṃ.
 
Ye keci samaṇabrāhmaṇā seti: 'ye kecī'ti: sabbena sabbaṃ sabbathā sabbaṃ asesaṃ nissesaṃ pariyādiyanavacanametaṃ 'ye kecī'ti. Samaṇāti: ye keci ito bahiddhā pabbajjūpagatā paribbājakasamāpannā. Brāhmaṇāti: ye keci bho vādikāti 'ye kecime samaṇabrāhmaṇāse. ' Iccāyasmā nandoti---------
 
Diṭṭhena sutenāpi vadanti suddhinti: diṭṭhenapi suddhiṃ visuddhiṃ parisuddhiṃ muttiṃ vimuttiṃ parimuttiṃ vadanti, kathenti, bhaṇanti dīpayanti voharanti. Sutenapi suddhiṃ visuddhiṃ parisuddhiṃ muttiṃ vimuttiṃ aparimuttiṃ vadanti, kathenti bhaṇanti dīpayanti voharanti. Diṭṭhena sutenapi suddhiṃ visuddhiṃ parisuddhiṃ muttiṃ vimuttiṃ parimuttiṃ vadanti, kathenti bhaṇanti dīpayanti voharantīti 'diṭṭhena sutenāpi vadanti suddhiṃ'
 
Sīlabbatenāpi vadanti suddhinti: sīlenapi suddhiṃ visuddhiṃ parisuddhiṃ muttiṃ vimuttiṃ parimuttiṃ vadanti kathenti bhaṇanti dīpayanti voharanti, vatenapi suddhiṃ visuddhiṃ parisuddhiṃ muttiṃ vimuttiṃ parimuttiṃ vadanti kathenti bhaṇanti dīpayanti voharanti, sīlabbatenāpi suddhiṃ visuddhiṃ parisuddhiṃ muttiṃ vimuttiṃ parimuttiṃ vadanti kathenti bhaṇanti, dīpayanti voharanti sīlabbatenāpi vadanti suddhiṃ. '
 
Anekarūpena vadanti suddhinti: anekavidhavatakotūhalamaṅgalena suddhiṃ visuddhiṃ parisuddhiṃ muttiṃ vimuttiṃ parimuttiṃ vadanti, kathenti bhaṇanti dīpayanti voharantīti 'anekarūpena vadanti suddhiṃ'
 
Te ce munī brūsi anoghatiṇṇeti: 'te ce'ti: diṭṭhigatike.
Munīti 'monaṃ' vuccati ñāṇaṃ, yā paññā pajānanā vicayo pavicayo dhammavicayo sallakkhaṇā upalakkhaṇā paccupalakkhaṇā paṇḍiccaṃ kosallaṃ nepuññaṃ vebhavyā cintā upaparikkhā bhūri medhā pariṇāyikā vipassanā sampajaññaṃ patodo paññā paññindriyaṃ paññābalaṃ paññāsatthaṃ paññāpāsādo paññāāloko paññāobhāso paññāpajjoto paññāpāsādo paññāāloko paññāobhāso paññāpajjoto paññāratanaṃ amoho dhammavicayo sammādiṭṭhi, tena ñāṇena samannāgato muni monappattoti.
 
Tīṇi moneyyāni: kāyamoneyyaṃ vacīmoneyyaṃ manomoneyyaṃ. Katamaṃ kāyamoneyyaṃ? Tividhānaṃ kāyaduccaritānaṃ pahānaṃ kāyamoneyyaṃ. Tividhaṃ kāyasucaritaṃ kāyamoneyyaṃ, kāyārammaṇe ñāṇaṃ kāyamoneyyaṃ, kāyapariññā kāyamoneyyaṃ, pariññāsahagato maggo kāyamoneyyaṃ, kāye chandarāgassa pahānaṃ kāyamoneyyaṃ, kāyasaṃkhārānirodho catutthajjhānasamāpatti kāyamoneyyaṃ. Idaṃ kāyamoneyyaṃ.
 
Katamaṃ vacīmoneyyaṃ? Catubbidhānaṃ vacīduccaritānaṃ pahānaṃ vacīmoneyyaṃ, vacīsucaritaṃ vacīmoneyyaṃ, vācārammaṇe ñāṇaṃ vacīmoneyyaṃ, vācāpariññā vacīmoneyyaṃ, pariññāsahagato maggo vacīmoneyyaṃ, vācāya chandarāgassa pahānaṃ vacīmoneyyaṃ. Vacīsaṃkhāranirodho dutiyajjhānasamāpatti vacīmoneyyaṃ. Idaṃ vacīmoneyyaṃ.
 
Katamaṃ manomoneyyaṃ? Tividhānaṃ manoduccaritānaṃ pahānaṃ manomoneyyaṃ, tividhaṃ manosucaritaṃ manomoneyyaṃ, cittārammaṇe ñāṇaṃ manomoneyyaṃ, cittapariññā manomoneyyaṃ, pariññāsahagato maggo manomoneyyaṃ, citte chandarāgassa pahānaṃ manomoneyyaṃ, cittasaṃkhāranirodho saññāvedayitanirodhasamāpatti manomoneyyaṃ. Idaṃ manomoneyyaṃ.
 
1. ''Kāyamuniṃ vācāmuniṃ manomunimanāsavaṃ,
Muniṃ moneyyasampannaṃ āhu sabbappahāyinaṃ.
 
2. Kāyamuniṃ vācāmuniṃ manomunimanāsavaṃ
Muniṃ moneyyasampannaṃ āhu ninhātapāpaka''nti.
 
Imehi tīhi moneyyehi dhammehi samannāgato cha munino: agāramunino anagāramunino sekhamunino asekhamunino paccekamunino munimuninoti. Katame agāramunino? Ye te agārikā diṭṭhapadā viññātasāsanā, ime agāramunino. Katame anagāramunino? Ye te pabbajitā diṭṭhapadā viññātasāsanā, ime anagāramunino. Satta sekhā sekhamunino. Arahanto asekhamunino. Paccekabuddhā paccekamunino. Munimunino vuccanti tathāgatā arahanto sammāsambuddhā.
 
3. ''Na monena muni hoti mūḷharūpo aviddasu,
Yo ca tulaṃva paggayha varamādāya paṇḍito.
 
4. Pāpāni parivajjeti sa munī tena so munī,
Yo munāti ubho loke munī tena pavuccatī. ''
 
5. ''Asatañca satañca ñatvā dhammaṃ
Ajjhattaṃ bahiddhā ca sabbaloke,
Devamanussehi pūjito yo
Saṅgajālamaticca so muni. '
 
1. Diṭṭhassutenāpi - machasaṃ.
 
[BJT Page 256] [\x 256/]
 
Brūsi anoghatiṇṇeti: kāmoghaṃ diṭṭhoghaṃ avijjoghaṃ atiṇṇe anatikkante asamatikkante avītivatte anto jātijarāmaraṇe parivattente antosaṃsārapathe parivattente, jātiyā anugate jarāya anusaṭe byādhinā abhibhūte maraṇena abbhāhate atāṇe alene asaraṇe asaraṇībhūte. Brūsīti: brūsī ācikkhasi desesi paññapesi paṭṭhapesi vivarasi vibhajasi uttānīkarosi pakāsesīti 'te ce munī brūsi anoghatiṇṇe. '
 
Atha ko carahi devamanussaloke atāri jātiñca jarañca mārisāti: atha ko eso sadevake loke samārake sabrahmake sassamaṇabrāhmaṇiyā pajāya sadevamanussāya jātijarāmaraṇaṃ atari uttari patari samatikkami vītivattayi. Mārisāti: piyavacanaṃ garuvacanaṃ sagāravasappatissādhivacanametaṃ 'mārisā'ti 'atha ko carahi deva manussaloke atāri jātiñca jarañca mārisa'.
 
Pucchāmi taṃ bhagavā brūhi metanti: 'pucchāmi ta'nti: pucchāmi taṃ, yācāmi taṃ, ajjhesāmi taṃ, pasādemi taṃ. Bhagavāti gāravādhivacanametaṃ:
Apica, bhaggarāgoti bhagavā: bhaggadosoti bhagavā: bhaggamohoti bhagavā: bhaggamānoti bhagavā: bhaggadiṭṭhīti bhagavā: bhaggakaṇṭakoti bhagavā: bhaggakilesoti bhagavā: bhaji vibhaji pavibhaji dhammaratananti bhagavā: bhavānaṃ antakaroti bhagavā : bhāvitakāyo bhāvitasīlo bhāvitacitto bhāvitapaññoti bhagavā: bhaji vā bhagavā araññe vanapatthāni pantāni senāsanāni appasaddāni appanigghosāni vijanavātāni manussarāhaseyyakāni paṭisallānasāruppānīti bhagavā: bhāgī vā bhagavā cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārānanti bhagavā: bhāgī vā bhagavā attharasassa dhammarasassa vimuttirasassa adhisīlassa adhicittassa adhipaññāyāti bhagavā.
 
Bhāgī vā bhagavā catunnaṃ jhānānaṃ catunnaṃ appamaññānaṃ catunnaṃ arūpasamāpattīnanti bhagavā, bhāgī vā bhagavā aṭṭhannaṃ vimokkhānaṃ aṭṭhannaṃ abhibhāyatanānaṃ navannaṃ anupubbavihārasamāpattīnanti bhagavā: bhāgī vā bhagavā dasannaṃ saññābhāvanānaṃ dasannaṃ kasiṇasamāpattīnaṃ, ānāpānasatisamādhissa asubhasamāpattiyāti bhagavā, bhāgī vā bhagavā catunnaṃ satipaṭṭhānānaṃ catunnaṃ sammappadhānānaṃ catunnaṃ iddhipādānaṃ pañcannaṃ indriyānaṃ pañcannaṃ balānaṃ sattannaṃ bojjhaṅgānaṃ ariyassa aṭṭhaṅgikassa maggassāti bhagavā: bhāgī vā bhagavā dasannaṃ tathāgatabalānaṃ catunnaṃ vesārajjānaṃ catunnaṃ paṭisambhidānaṃ channaṃ abhiññānaṃ channaṃ buddhadhammānanti bhagavā: bhagavāti netaṃ nāmaṃ mātarā kataṃ, na pitarā kataṃ, na bhātarā kataṃ, na bhaginiyā kataṃ, na mittāmaccehi kataṃ, na ñātisālohitehi kataṃ, na samaṇabrāhmaṇehi kataṃ, na devatāhi kataṃ, vimokkhantikametaṃ buddhānaṃ bhagavantānaṃ bodhiyā mūle saha sabbaññutañāṇassa paṭilābhā sacchikā paññatti yadidaṃ 'bhagavā'ti. Brūhi metanti: brūhi ācikkhāhi desehi paññapehi paṭṭhapehi vivarāhi vibhajāhi uttānīkarohi pakāsehīti. Pucchāmi taṃ bhagavā brūhi metaṃ. '
 
Tenāha so brāhmaṇo:
 
''Ye keci me samaṇabrāhmaṇāse (iccāyasmā nando)
Diṭṭhena sutenāpi vadanti suddhiṃ
Sīlabbatenāpi vadanti suddhiṃ
Anekarūpena vadanti suddhiṃ
Te ce munī brūsi anoghatiṇṇe
Atha ko carahi devamanussaloke,
Atāri jātiñca jarañca mārisa
Pucchāmi taṃ bhagavā brūhi metanti''.
 
[BJT Page 258] [\x 258/]
 
7-7
 
Nāhaṃ sabbe samaṇabrāhmaṇāse (nandāti bhagavā)
Jātijarāya nivutāti brūmi,
Ye sīdha siṭṭhaṃ va sutaṃ mutaṃ cā
Sīlabbataṃ vāpi pahāya sabbaṃ
Anekarūpampi pahāya sabbaṃ
Taṇhaṃ pariññāya anāsavā se
Te ve narā1 oghatiṇṇāti brūmi.
 
Nāhaṃ sabbe samaṇabrāhmaṇāse nandāti bhagavā jātijarāya nivutāti brūmīti: nāhaṃ nanda, sabbe samaṇabrāhmaṇā jātijarāya āvutā nivutā ovutā2 pihitā paṭicchannā paṭikujjitāti vadāmi, atthi te samaṇabrāhmaṇā yesaṃ jātica jarāmaraṇañca pahīnā ucchinnamūlā tālāvatthukatā anabhāvakatā3 āyatiṃ anuppādadhammāti brūmi. Ācikkhāmi desemi paññapemi paṭṭhapemi vivarāmi vibhajāmi uttānīkaromi pakāsemīti. 'Nāhaṃ sabbe samaṇabrāhmaṇāse nandāti bhagavā jātijarāya nivutāti brūmi'.
 
Ye sīdha diṭṭhaṃva sutaṃ mutaṃ vā sīlabbataṃ vāpi pahāya sabbanti: ye sabbā diṭṭhasuddhiyo pahāya jahitvā pajahitvā vinodetvā byantīkaritvā anabhāvaṃ gametvā, ye sabbā sutasuddhiyo4 pahāya jahitvā pajahitvā vinodetvā byantīkaritvā anabhāvaṃ gametvā, ye sabbā mutasuddhiyo5 pahāya jahitvā pajahitvā vinodetvā byantīkaritvā anabhāvaṃ gametvā, ye sabbā diṭṭhamutasuddhiyo pahāya jahitvā pajahitvā vinodetvā byantīkaritvā anabhāvaṃ gametvā, ye sabbā sīlasuddhiyo pahāya jahitvā pajahitvā vinodetvā byantīkaritvā anabhāvaṃ gametvā, ye sabbā vatasuddhiyo pahāya jahitvā pajahitvā vinodetvā byantīkaritvā anabhāvaṃ gametvā, ye sabbā sīlabbatasuddhiyo pahāya jahitvā pajahitvā vinodetvā byantīkaritvā anabhāvaṃ gametvāti 'ye sīdha diṭṭhaṃ va sutaṃ mutaṃ vā sīlabbataṃ vāpi pahāya sabbaṃ. '
 
Anekarūpampi pahāya sabbanti: anekavidhavatakotūhalamaṅgalena suddhiṃ visuddhiṃ parisuddhiṃ muttiṃ vimuttiṃ parimuttiṃ pahāya jahitvā pajahitvā vinodetvā byantīkaritvā anabhāvaṃ gametvāti 'anekarūpampi pahāya sabbaṃ'.
 
. 8Taṇhaṃ pariññāya anāsavā se te ve narā oghatiṇṇāti brūmīti: taṇhāti: rūpataṇhā, saddataṇhā, gandhataṇhā, rasataṇhā, phoṭṭhabbataṇhā, dhammataṇhā. Taṇhaṃ pariññāyāti: taṇhaṃ tīhi pariññāhi parijānitvā ñātapariññāya tīraṇapariññāya pahānapariññāya.
 
1. Te ce nanda-pana.
2. Ophuṭā-syā.
3. Anabhāvaṃ gatā-va, vi, ka.
Anabhāvaṃ katā-machasaṃ.
4. Suta suddhiyo-va, vi. Ka.
5. Muta diṭṭhiyo paśāya-va, vī, ka.
 
[BJT Page 260] [\x 260/]
 
Katamā 'ñātapariññā: taṇhaṃ jānāti1 'ayaṃ rūpataṇhā ayaṃ saddataṇhā ayaṃ gandhataṇhā ayaṃ rasataṇhā ayaṃ phoṭṭhabbataṇhā ayaṃ dhammataṇhā'ti. Jānāti1 passati, ayaṃ ñātapariññā.
 
Katamā 'tīraṇapariññā': evaṃ ñātaṃ katvā taṇhaṃ tīreti: aniccato dukkhato rogato gaṇḍato sallato aghato ābādhato parato palokato ītito upaddavato bhayato upassaggato calato pabhaṅguto addhuvato atāṇato alenato asaraṇato asaraṇībhūtato rittato tucchato suññato anattato ādīnavato vipariṇāmadhammato asārakato aghamūlato vadhakato vibhavato sāsavato saṅkhatato mārāmisato jātidhammato jarādhammato vyādhidhammato maraṇadhammato sokaparidevadukkhadomanassupāyāsadhammato saṅkilesadhammato samudayato atthaṅgamato assādato ādīnavato nissaraṇato tīreti, ayaṃ tīraṇapariññā.
 
Katamā 'pahānapariññā': evaṃ tīrayitvā taṇhaṃ pajahati vinodeti byantīkaroti anabhāvaṃ gameti. Vuttaṃ hetaṃ bhagavatā: ''yo bhikkhave, taṇhāya chandarāgo taṃ pajahatha, evaṃ sā taṇhā pahīnā bhavissati ucchinnamūlā tālāvatthukatā anabhāvakatā2 āyatiṃ anuppādadhammā''ti. [A] ayaṃ pahānapariññā.
 
Taṇhaṃ pariññāyāti: taṇhaṃ imāhi tīhi pariññāhi parijānitvā anāsavā seti: cattāro āsavā: kāmāsavo bhavāsavo diṭṭhāsavo avijjāsavo. Yesaṃ ime āsavā pahīnā ucchinnamūlā tālāvatthukatā anabhāvakatā āyatiṃ anuppādadhammā. Te vuccanti anāsavā arahanto khīṇāsavā.
 
Taṇhaṃ pariññāya anāsavā se te ve narā oghatiṇṇāti brūmītiṃ ye taṇhaṃ pariññāya anāsavā te kāmoghaṃ tiṇṇā, bhavoghaṃ tiṇṇā, diṭṭhoghaṃ tiṇṇā, avijjoghaṃ tiṇṇā, sabbasaṃsārapathaṃ tiṇṇā uttiṇṇā nittiṇṇā3 atikkantā samatikkantā vītivattāti brūmi ācikkhāmi desemi paññapemi paṭṭhapemi vivarāmi vibhajāmi uttānīkaromi pakāsemīti 'taṇhaṃ pariññāya anāsavā se te ve narā oghatiṇṇāti brūmī''ti.
. 8
Tenāha bhagavā:
 
''Nāhaṃ sabbe samaṇabrāhmaṇāse (nandāti bhagavā)
Jātijarāya nivutāti brūmi,
Ye sīdha diṭṭhaṃ va sutaṃ mutaṃ vā4
Sīlabbataṃ vāpi pahāya sabbaṃ
Anekarūpampi pahāya sabbaṃ
Taṇhaṃ pariññāya anāsavā se
Te ve narā oghatiṇṇāti brūmī''ti.
 
1. Pajānāti-pana, syā.
2. Anabhāvaṃ gatā-va, vi, ka, syā.
3. Otiṇṇa nittiṇṇā-pana
4. Yesīdha diṭṭhaṃ sutaṃ mutaṃca-va, vi, kama
[A.] Khandha saṃyutta-bhāravagga.
 
[BJT Page 262] [\x 262/]
 
7-8
 
Etābhinandāmi vaco mahesino (iccāyasmā nando)
Sukittitaṃ gotama nūpadhīkaṃ
Yesīdha diṭṭhaṃ va sutaṃ mutaṃ vā
Sīlabbataṃ vāpi pahāya sabbaṃ
Anekarūpampi pahāya sabbaṃ,
Taṇhaṃ pariññāya anāsavā se
Ahampi te oghatiṇṇā'ti brūmī.
 
[BJT Page 262] [\x 262/]
 
Etābhinandāmi vaco mahesinoti: 'eta'nti: tuyhaṃ vacanaṃ byappathaṃ desanaṃ anusiṭṭhiṃ1 nandāmi abhinandāmi modāmi anumodāmi icchāmi sādiyāmi patthayāmi pihayāmi abhijappāmi. Mahesinoti mahesī2 bhagavā: mahantaṃ sīlakkhandhaṃ esi gavesi pariyesīti mahesi mahantaṃ samādhikkhandhaṃ mahantaṃ paññākkhandhaṃ - mahantaṃ vimuttikkhandhaṃ - mahantaṃ vimuttiñāṇadassanakkhandhaṃ esi gavesi pariyesīti 'mahesi'
Mahato tamokāyassa padālanaṃ esi gavesi pariyesīti 'mahesi' mahato vipallāsassa pabhedanaṃ esi gavesi pariyesīti 'mahesi' mahato taṇhāsallassa abbūhanaṃ esi gavesi pariyesīti 'mahesi' mahato diṭṭhisaṅghāṭassa viniveṭhanaṃ esi gavesi pariyesīti 'mahesi'. Mahato mānadhajassa pātanaṃ esi gavesi pariyesīti 'mahesi'. Mahato abhisaṃkhārassa vūpasamaṃ esi gavesi pariyesīti 'mahesi'. Mahato oghassa nittharaṇaṃ esi gavesi pariyesīti 'mahesi'. Mahato bhārassa nikkhepanaṃ. Esi gavesi pariyesīti 'mahesi'. Mahato saṃsāravaṭṭassa ucchedaṃ esi gavesi pariyesīti 'mahesi'. Mahato santāpassa nibbāpanaṃ esi gavesi pariyesīti 'mahesi'. Mahato pariḷāhassa paṭippassaddhiṃ esi gavesi pariyesīti 'mahesi'. Mahato dhammadhajassa ussāpanaṃ esi gavesi pariyesīti 'mahesi'. Mahante satipaṭṭhāne mahante sammappadhāne mahante iddhipāde - mahantāni indriyāni mahantāni balāni - mahante bojjhaṅge - mahantaṃ ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ - mahantaṃ paramatthaṃ amataṃ nibbānaṃ esi gavesi pariyesīti 'mahesi'. Mahesakkhehi vā sattehi esito gavesito pariyesito kahaṃ buddho kahaṃ bhagavā, kahaṃ devadevo, kahaṃ narāsabhoti mahesīti 'etābhinandāmi vaco mahesino'.
 
Sukittitaṃ gotama nūpadhīkanti: 'sukittita'nti: svācīkkhitaṃ3 sudesitaṃ (supaññapitaṃ) supaṭṭhapitaṃ suvivaṭaṃ4 suvibhattaṃ suuttānīkataṃ supakāsitaṃ gotama nūpadhīkanti: 'upadhi' vuccanti kilesā ca khandhā ca abhisaṅkhārā ca upadhipahānaṃ upadhivūpasamaṃ upadhipaṭinissaggaṃ5 upadhipaṭippassaddhiṃ6 amataṃ nibbānanti 'sukittitaṃ gotama nūpadhīkaṃ. '
 
Ye sīdha diṭṭhaṃ va sutaṃ mutaṃ vā sīlabbataṃ vāpi pahāya sabbanti: ye sabbā diṭṭhasuddhiyo pahāya jahitvā pajahitvā vinodetvā byantīkaritvā anabhāvaṃ gametvā, ye sabbā sutasuddhiyo pahāya jahitvā pajahitvā vinodetvā byantīkaritvā anabhāvaṃ gametvā, ye sabbā mutasuddhiyo pahāya jahitvā pajahitvā vinodetvā byantīkaritvā anabhāvaṃ gametvā, ye sabbā diṭṭhamutasuddhiyo pahāya jahitvā pajahitvā vinodetvā byantīkaritvā anabhāvaṃ gametvā, ye sabbā sīlasuddhiyo pahāya jahitvā pajahitvā vinodetvā byantīkaritvā anabhāvaṃ gametvā, ye sabbā vatasuddhiyo pahāya jahitvā pajahitvā vinodetvā byantīkaritvā anabhāvaṃ gametvā, ye sabbā sīlabbatasuddhiyo pahāya jahitvā pajahitvā vinodetvā byantīkaritvā anabhāvaṃ gametvāti 'ye sīdha diṭṭhaṃ va sutaṃ mutaṃ vā sīlabbataṃ vāpi pahāya sabbaṃ. '
 
Anekarūpampi pahāya sabbanti: anekavidhavatakotūhalamaṅgalena suddhiṃ visuddhiṃ parisuddhiṃ muttiṃ vimuttiṃ parimuttiṃ pahāya jahitvā pajahitvā vinodetvā byantīkaritvā anabhāvaṃ gametvāti 'anekarūpampi pahāya sabbaṃ. '
 
1. Anusandhiṃ-va, vi, ka
2. Kiṃ mahesi-machasaṃ.
3. Su ācikkhitaṃ-machasaṃ, syā.
4. Su vivaritaṃ-pana.
5. Upadhi nissaggaṃ-va, vi, ka, machasaṃ
Upadhipaṭinissaggo-syā.
6. Paṭippassaddhaṃ-va, vi, ka, machasaṃ.
 
[BJT Page 264] [\x 264/]
 
Taṇhaṃ pariññāya anāsavā se te ve narā oghatiṇṇāti brūmīti: taṇhāti: rūpataṇhā, saddataṇhā, gandhataṇhā, rasataṇhā, phoṭṭhabbataṇhā, dhammataṇhā. Taṇhaṃ pariññāyāti: taṇhaṃ tīhi pariññāhi parijānitvā ñātapariññāya tīraṇapariññāya pahānapariññāya.
 
Katamā 'ñātapariññā: taṇhaṃ jānāti1 'ayaṃ rūpataṇhā ayaṃ saddataṇhā ayaṃ gandhataṇhā ayaṃ rasataṇhā ayaṃ phoṭṭhabbataṇhā ayaṃ dhammataṇhā'ti. Jānāti1 passati, ayaṃ ñātapariññā.
 
Katamā 'tīraṇapariññā': evaṃ ñātaṃ katvā taṇhaṃ tīreti: aniccato dukkhato rogato gaṇḍato sallato aghato ābādhato parato palokato ītito upaddavato bhayato upassaggato calato pabhaṅguto addhuvato atāṇato alenato asaraṇato asaraṇībhūtato rittato tucchato suññato anattato ādīnavato vipariṇāmadhammato asārakato aghamūlato2 vadhakato vibhavato sāsavato saṅkhatato mārāmisato jātidhammato jarādhammato vyādhidhammato maraṇadhammato sokaparidevadukkhadomanassupāyāsadhammato saṅkilesadhammato samudayato atthaṅgamato assādato3 ādīnavato nissaraṇato tīreti, ayaṃ tīraṇapariññā.
 
Katamā 'pahānapariññā': evaṃ tīrayitvā taṇhaṃ pajahati vinodeti byantīkaroti anabhāvaṃ gameti, ayaṃ pahānapariññā, taṇhaṃ pariññāyāti: taṇhaṃ imābhi tībhi pariññābhi parijānitvā. Anāsavāti: cattāro āsavā: kāmāsavo bhavāsavo diṭṭhāsavo avijjāsavo. Yesaṃ ime āsavā pahīnā ucchinnamūlā tālāvatthukatā anabhāvakatā4 āyatiṃ anuppādadhammā. Te vuccanti anāsavā arahanto khīṇāsavā.
 
Taṇhaṃ pariññāya anāsavā se te ve narā oghatiṇṇāti brūmītiṃ ye taṇhaṃ pariññāya anāsavā te kāmoghaṃ tiṇṇā, bhavoghaṃ tiṇṇā, diṭṭhoghaṃ tiṇṇā, avijjoghaṃ tiṇṇā, sabbasaṃsārapathaṃ tiṇṇā uttiṇṇā nittiṇṇā atikkantā samatikkantā vītivattāti brūmi vadāmīti 'taṇhaṃ pariññāya anāsavā se te ve narā oghatiṇṇāti brūmī.
 
Tenāha so brāhmaṇo.
 
''Etābhinandāmi vaco mahesino
Sukittitaṃ gotama nūpadhikaṃ,
Yesīdha diṭṭhaṃ va sutaṃ mutaṃ vā
Sīlabbataṃ vāpi pahāya sabbaṃ
Anekarūpampi pahāya sabbaṃ
Taṇhaṃ pariññāya anāsavā se
Ahampi te oghatiṇṇāti brūmī''ti.
 
Nanda suttaniddeso sattamo
 
1. Pajānāti-syā.
2. Asārato aghamūlato-va, vi, ka-.
3. Asārato-va, vi, ka.
4. Anabhāvaṃ gatā-va, vi, ka.
 
[BJT Page 266] [\x 266/]
 
8. Hemaka suttaniddeso
 
8-1
 
Yeme pubbe viyākaṃsu-(iccāyasmā hemako)
Huraṃ gotamasāsanā
Iccāsī iti bhavissati
Sabbaṃ taṃ itihītihaṃ,
Sabbaṃ taṃ takkavaḍḍhanaṃ
Nāhaṃ tattha abhiramiṃ.
 
Yeme pubbe viyākaṃsūti: 'ye'ti: yo ca bāvari brāhmaṇo, ye caññe tassa ācariyā, te sakaṃ diṭṭhiṃ sakaṃ khantiṃ sakaṃ ruciṃ sakaṃ laddhiṃ ajjhāsayaṃ sakaṃ adhippāyaṃ vyākaṃsu ācikkhiṃsu, pakāsesunti 'ye me pubbe viyākaṃsu: iccāyasmā hemakoti: -------------------.
Huraṃ gotamasāsanāti: huraṃ gotamasāsanā, paraṃ gotamasāsanā, pure gotamasāsanā, paṭhamataraṃ gotamasāsanā buddhasāsanā jinasāsanā tathāgatasāsanā, devadevasāsanā, 2 arahantasāsanāti 'huraṃ gotama sāsanā'.
 
Iccāsi iti bhavissatīti: evaṃ kira āsi, evaṃ kira bhavissatīti 'icca si iti bhavissati'.
 
Sabbaṃ taṃ itihītihanti: sabbaṃ taṃ itihītihaṃ, itikirāya, paramparāya piṭakasampadāya takkahetu nayahetu ākāraparivitakkena diṭṭhinijjhānakkhantiyā na sāmaṃ sayamabhiññātaṃ na attapaccakkhadhammaṃ kathayiṃsūti 'sabbaṃ taṃ itihītihaṃ. '
 
Sabbaṃ taṃ takkavaḍḍhananti: sabbaṃ taṃ takkavaḍḍhanaṃ vitakkavaḍḍhanaṃ saṅkappavaḍḍhanaṃ kāmavitakkavaḍḍhanaṃ vyāpādavitakkavaḍḍhanaṃ vihiṃsāvitakkavaḍḍhanaṃ ñātivitakkavaḍḍhanaṃ janapadavitakkavaḍḍhanaṃ amarāvitakkavaḍḍhanaṃ parānuddayatāpaṭisaṃyuttavitakkavaḍḍhanaṃ3 lābhasakkārasilokapaṭisaṃyuttavitakkavaḍḍhanaṃ anavaññattipaṭisaṃyuttavitakkavaḍḍhananti sabbaṃ taṃ takkavaḍḍhanaṃ'
 
1. Uttānī makaṃsu-pa.
2. Deva devasāsanā yanna pa-va-vi-ka-
Vena potvala näta.
3. Parānudaya- -machasaṃ
Parānuddaya- -pana
 
[BJT Page 268] [\x 268/]
 
Nāhaṃ tattha abhiraminti nāhaṃ tattha abhiramiṃ na vindiṃ1 nādhigacchiṃ na paṭilabhinti2 'nāhaṃ tattha abhiramiṃ. '
 
Tenāha so brāhmaṇo:
 
''Ye me pubbe viyākaṃsu (iccāyasmā hemako)
Huraṃ gotama sāsanā,
Iccāsi iti bhavissati
Sabbaṃ taṃ itihītihaṃ,
Sabbaṃ taṃ takkavaḍḍhanaṃ
Nāhaṃ tattha abhirami''nti.
 
8-2
 
Tvaṃ ca me dhammamakkhāhi
Taṇhānigghātanaṃ3 muni,
Yaṃ viditvā sato caraṃ
Tare loke visattikaṃ.
 
Tvaṃ ca me dhammamakkhāhīti 'tva'nti bhagavantaṃ bhaṇati. Dhammamakkhāhīti 'dhamma'nti ādikalyāṇaṃ majjhekalyāṇaṃ pariyosānakalyāṇaṃ sātthaṃ savyañjanaṃ kevalaparipuṇṇaṃ parisuddhaṃ brahmacariyaṃ, cattāro satipaṭṭhāne cattāro sammappadhāne cattāro iddhipāde pañcindriyāni pañcabalāni sattabojjhaṅge ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ nibbānañca nibbānagāminiñca paṭipadaṃ akkhāhi ācikkhāhi, desehi paññapehi paṭṭhapehi vivarāhi vibhajāhi uttānīkarohi pakāsehīti 'tvaṃ ca me dhammamakkhāhi'
 
Taṇhā nigghātanaṃ munīti taṇhā'ti rūpataṇhā, saddataṇhā, gandhataṇhā, rasataṇhā, phoṭṭhabbataṇhā, dhammataṇhā, taṇhānigghātanaṃ taṇhāpahānaṃ4. Taṇhāvūpasamaṃ taṇhāpaṭinissaggaṃ taṇhā paṭippassaddhaṃ amataṃ nibbānaṃ. Munīti 'monaṃ' vuccati
Ñāṇaṃ, yā paññā pajānanā vicayo pavicayo dhammavicayo sallakkhaṇā upalakkhaṇā paccupalakkhaṇā paṇḍiccaṃ kosallaṃ nepuññaṃ vebhavyā cintā upaparikkhā bhūri medhā pariṇāyikā vipassanā sampajaññaṃ patodo paññā paññindriyaṃ paññābalaṃ paññāsatthaṃ paññāpāsādo paññāāloko paññāobhāso paññāpajjoto paññāpāsādo paññāāloko paññāobhāso paññāpajjoto paññāratanaṃ amoho dhammavicayo sammādiṭṭhi, tena ñāṇena samannāgato muni monappattoti.
 
Tīṇi moneyyāni: kāyamoneyyaṃ vacīmoneyyaṃ manomoneyyaṃ. Katamaṃ kāyamoneyyaṃ? Tividhānaṃ kāyaduccaritānaṃ pahānaṃ kāyamoneyyaṃ. Tividhaṃ kāyasucaritaṃ kāyamoneyyaṃ, kāyārammaṇe ñāṇaṃ kāyamoneyyaṃ, kāyapariññā kāyamoneyyaṃ, pariññāsahagato maggo kāyamoneyyaṃ, kāye chandarāgassa pahānaṃ kāyamoneyyaṃ, kāyasaṃkhārānirodho catutthajjhānasamāpatti kāyamoneyyaṃ. Idaṃ kāyamoneyyaṃ.
 
Katamaṃ vacīmoneyyaṃ? Catubbidhānaṃ vacīduccaritānaṃ pahānaṃ vacīmoneyyaṃ, vacīsucaritaṃ vacīmoneyyaṃ, vācārammaṇe ñāṇaṃ vacīmoneyyaṃ, vācāpariññā vacīmoneyyaṃ, pariññāsahagato maggo vacīmoneyyaṃ, vācāya chandarāgassa pahānaṃ vacīmoneyyaṃ. Vacīsaṃkhāranirodho dutiyajjhānasamāpatti vacīmoneyyaṃ. Idaṃ vacīmoneyyaṃ.
 
Katamaṃ manomoneyyaṃ? Tividhānaṃ manoduccaritānaṃ pahānaṃ manomoneyyaṃ, tividhaṃ manosucaritaṃ manomoneyyaṃ, cittārammaṇe ñāṇaṃ manomoneyyaṃ, cittapariññā manomoneyyaṃ, pariññāsahagato maggo manomoneyyaṃ, citte chandarāgassa pahānaṃ manomoneyyaṃ, cittasaṃkhāranirodho saññāvedayitanirodhasamāpatti manomoneyyaṃ. Idaṃ manomoneyyaṃ.
 
1. ''Kāyamuniṃ vācāmuniṃ manomunimanāsavaṃ,
Muniṃ moneyyasampannaṃ āhu sabbappahāyinaṃ.
 
2. Kāyamuniṃ vācāmuniṃ manomunimanāsavaṃ
Muniṃ moneyyasampannaṃ āhu ninhātapāpaka''nti.
 
Imehi tīhi moneyyehi dhammehi samannāgato cha munino: agāramunino anagāramunino sekhamunino asekhamunino paccekamunino munimuninoti. Katame agāramunino? Ye te agārikā diṭṭhapadā viññātasāsanā, ime agāramunino. Katame anagāramunino? Ye te pabbajitā diṭṭhapadā viññātasāsanā, ime anagāramunino. Satta sekhā sekhamunino. Arahanto asekhamunino. Paccekabuddhā paccekamunino. Munimunino vuccanti tathāgatā arahanto sammāsambuddhā.
 
3. ''Na monena muni hoti mūḷharūpo aviddasu,
Yo ca tulaṃva paggayha varamādāya paṇḍito.
 
4. Pāpāni parivajjeti sa munī tena so munī,
Yo munāti ubho loke munī tena pavuccatī. ''
 
5. ''Asatañca satañca ñatvā dhammaṃ
Ajjhattaṃ bahiddhā ca sabbaloke,
Devamanussehi pūjito yo
Saṅgajālamaticca so munīti taṇhānigghātanaṃ muni'
 
Yaṃ viditvā sato caranti: yaṃ viditaṃ katvā tulayitvā tīrayitvā vibhāvayitvā vibhūtaṃ katvā sabbe saṅkhārā aniccā'ti viditaṃ katvā tulayitvā tīrayitvā vibhāvayitvā vibhūtaṃ katvā 'sabbe saṅkhārā dukkhā'ti viditaṃ katvā tulayitvā tīrayitvā vibhāvayitvā vibhūtaṃ katvā sabbe saṅkhārā aniccā'ti viditaṃ katvā tulayitvā tīrayitvā vibhāvayitvā vibhūtaṃ katvā 'sabbe dhammā anattā'ti viditaṃ katvā tulayitvā tīrayitvā vibhāvayitvā vibhūtaṃ katvā sabbe saṅkhārā aniccā'ti viditaṃ katvā tulayitvā tīrayitvā vibhāvayitvā vibhūtaṃ katvā 'yaṃ kiñci samuyadadhammaṃ sabbaṃ taṃ nirodhadhamma'nti viditaṃ katvā tulayitvā tīrayitvā vibhāvayitvā vibhūtaṃ katvā sabbe saṅkhārā aniccā'ti viditaṃ katvā tulayitvā tīrayitvā vibhāvayitvā vibhūtaṃ katvā. Satoti catūhi kāraṇehi sato: kāye kāyānupassanāsatipaṭṭhānaṃ bhāvento sato, caranti caranto viharanto irīyanto vattento pālento yapento yāpento. Vedanāsu vedanānupassanāsatipaṭṭhānaṃ bhāvento sato, caranti caranto viharanto irīyanto vattento pālento yapento yāpento. Citte cittānupassanāsatipaṭṭhānaṃ bhāvento sato, caranti caranto viharanto irīyanto vattento pālento yapento yāpento. Dhamme dhammānupassanāsatipaṭṭhānaṃ bhāvento sato, caranti caranto viharanto irīyanto vattento pālento yapento yāpento. So vuccati 'sato'.
Caranti caranto viharanto5 irīyanto vattento pālento yapento yāpentoti 'yaṃ viditvā sato caraṃ'.
 
1. Ratiṃ na vindi -pana
2. Ratiṃ napaṭilabhinti -pana.
3. Nighātanaṃ -pana.
4. Taṇhā nippatanaṃ taṇhā pahānaṃ -ma, va, vi, ka.
5. Vīcaranto -va, vi, ka.
 
[BJT Page 270] [\x 270/]
 
Tare loke visattikanti 'visattikā' vuccati taṇhā, yo rāgo sārāgo anunayo anurodho nandi nandirāgo cittassa sārāgo icchā mucchā ajjhosānaṃ gedho paḷigedho saṅgo paṅko ejā māyā janikā sañjanikā sañjaninī sibbanī jālinī saritā visattikā suttaṃ visaṭā āyūhanī dutiyā paṇidhi bhavanetti vanaṃ vanatho santhavo sneho apekkho paṭibandhu āsā āsiṃsanā āsiṃsitattaṃ, rūpāsā saddāsā gandhāsā rasāsā phoṭṭhabbāsā lābhāsā dhanāsā puttāsā jīvitāsā, jappā pajappā abhijappā jappanā jappitattaṃ loluppaṃ loluppāyanā loluppāyitattaṃ pucchiñcikatā sādukamyatā, adhammarāgo visamalobho nikanti nikāmanā patthanā pihanā sampatthanā, kāmataṇhā bhavataṇhā vibhavataṇhā rūpataṇhā arūpataṇhā nirodhataṇhā, rūpataṇhā saddataṇhā gandhataṇhā rasataṇhā phoṭṭhabbataṇhā dhammataṇhā, ogho yogo gantho upādānaṃ āvaraṇaṃ nīvaraṇaṃ chadanaṃ bandhanaṃ upakkileso anusayo pariyuṭṭhānaṃ latā vevicchaṃ, dukkhamūlaṃ dukkhanidānaṃ dukkhappabhavo mārapāso mārabalisaṃ māravisayo taṇhānadī taṇhājālaṃ taṇhāgaddulaṃ taṇhāsamuddo, abhijjhā lobho akusalamūlaṃ. '' Visattikāti kenaṭṭhena visattikā: visatāti2 visattikā, visālāti visattikā, visaṭāti visattikā3 visamāti visattikā, visakkatīti visattikā, visaṃharatīti visattikā, visaṃvādikāti visattikā, visamūlāti visattikā, visaphalāti visattikā, visaparibhogāti visattikā. Visālā vā pana sā taṇhā rūpe sadde gandhe rase phoṭṭhabbe kule gaṇe āvāse lābhe yase pasaṃsāyaṃ sukhe cīvare piṇḍapāte senāsane gilānapaccayabhesajjaparikkhāre kāmadhātuyā, rūpadhātuyā, arūpadhātuyā, kāmabhave rūpabhave arūpabhave saññābhave asaññābhave nevasaññānāsaññābhave, ekavokārabhave catuvokārabhave pañcavokārabhave, atīte anāgate paccuppanne, diṭṭhasutamutaviññātabbesu dhammesu visaṭā vitthatāti 'visattikā'. Loketi apāyaloke manussaloke devaloke khandhaloke dhātuloke āyatanaloke. Tare loke visattikanti loke vesā visattikā lokevetaṃ visattikaṃ sato tareyya, uttareyya patareyya samatikkameyya vītivatteyyāti 'tare loke visattikaṃ.
 
Tenāha so brāhmaṇo:
 
''Tvaṃ ca me dhammamakkhāhi
Taṇhānigghātanaṃ1 muni,
Yaṃ viditvā sato caraṃ
Tare loke visattikanti.
 
8-3
 
Idha diṭṭhasutamuta-
Viññātesu piyarūpesu (hemaka)
Chandarāgavinodanaṃ
Nibbānapadamaccutaṃ2
 
Idha diṭṭhasutamutaviññātesūti 'diṭṭha'nti cakkhunā diṭṭhaṃ, sutanti sotena sutaṃ, mutanti ghānena ghāyitaṃ jivhāya sāyitaṃ, kāyena phuṭṭhaṃ, viññātanti manasā viññātanti 'idha diṭṭhasutamutaviññātesu. '
 
Piyarūpesu hemakāti 'kiñcaloke piyarūpaṃ sātarūpaṃ:
Cakkhuṃ loke piyarūpaṃ sātarūpaṃ, sotaṃ loke piyarūpaṃ sātarūpaṃ,
Ghānaṃ loke piyarūpaṃ sātarūpaṃ, jivhā loke piyarūpaṃ sātarūpaṃ,
Kāyo loke piyarūpaṃ sātarūpaṃ, mano loke piyarūpaṃ sātarūpaṃ,
Rūpā loke piyarūpaṃ sātarūpaṃ, saddā loke piyarūpaṃ sātarūpaṃ,
Gandhā loke piyarūpaṃ sātarūpaṃ, rasā loke piyarūpaṃ sātarūpaṃ,
Phoṭṭhabbā loke piyarūpaṃ sātarūpaṃ, dhammā loke piyarūpaṃ sātarūpaṃ,
Cakkhuviññāṇaṃ loke piyarūpaṃ sātarūpaṃ, sotaviññāṇaṃ loke piyarūpaṃ sātarūpaṃ, jivhāviññāṇaṃ loke piyarūpaṃ sātarūpaṃ, kāyaviññāṇaṃ loke piyarūpaṃ sātarūpaṃ, manoviññāṇaṃ loke piyarūpaṃ sātarūpaṃ, cakkhusamphasso
 
1. Nighātanaṃ-pana
2. Nibbānaṃ paramaccutaṃ-va, vi, ka
 
[BJT Page 272] [\x 272/]
 
Loke piyarūpaṃ sātarūpaṃ, sotasamphasso loke piyarūpaṃ sātarūpaṃ, ghānasamphasso loke piyarūpaṃ sātarūpaṃ, jivhāsamphasso loke piyarūpaṃ sātarūpaṃ, kāyasamphasso loke piyarūpaṃ sātarūpaṃ, manosamphasso loke piyarūpaṃ sātarūpaṃ, cakkhusamphassajā vedanā loke piyarūpaṃ sātarūpaṃ, sotasamphassajā vedanā loke piyarūpaṃ sātarūpaṃ, ghānasamphassajā vedanā loke piyarūpaṃ sātarūpaṃ, jivhāsamphassajā vedanā loke piyarūpaṃ sātarūpaṃ, kāyasamphassajā vedanā loke piyarūpaṃ sātarūpaṃ, manosamphassajā vedanā loke piyarūpaṃ sātarūpaṃ, rūpasaññā loke piyarūpaṃ sātarūpaṃ, saddasaññā loke piyarūpaṃ sātarūpaṃ, gandhasaññā loke piyarūpaṃ sātarūpaṃ, rasasaññā loke piyarūpaṃ sātarūpaṃ, phoṭṭhabbasaññā loke piyarūpaṃ sātarūpaṃ, dhammasaññā loke piyarūpaṃ sātarūpaṃ, rūpasañcetanā loke piyarūpaṃ sātarūpaṃ, saddasañcetanā loke piyarūpaṃ sātarūpaṃ, gandhasañcetanā loke piyarūpaṃ sātarūpaṃ, rasasañcetanā loke piyarūpaṃ sātarūpaṃ, phoṭṭhabbasañcetanā loke piyarūpaṃ sātarūpaṃ, dhammasañcetanā loke piyarūpaṃ sātarūpaṃ, rūpataṇhā loke piyarūpaṃ sātarūpaṃ, saddataṇhā loke piyarūpaṃ sātarūpaṃ, gandhataṇhā loke piyarūpaṃ sātarūpaṃ, rasataṇhā loke piyarūpaṃ sātarūpaṃ, phoṭṭhabbataṇhā loke piyarūpaṃ sātarūpaṃ, dhammataṇhā loke piyarūpaṃ sātarūpaṃ, rūpavitakko loke piyarūpaṃ sātarūpaṃ, saddavitakko loke piyarūpaṃ sātarūpaṃ, gandhavitakko loke piyarūpaṃ sātarūpaṃ, rasavitakko loke piyarūpaṃ sātarūpaṃ, phoṭṭhabbavitakko loke piyarūpaṃ sātarūpaṃ, dhammavitakko loke piyarūpaṃ sātarūpaṃ, rūpavicāro loke piyarūpaṃ sātarūpaṃ, saddavicāro loke piyarūpaṃ sātarūpaṃ, gandhavicāro loke piyarūpaṃ sātarūpaṃ, rasavicāro loke piyarūpaṃ sātarūpaṃ, phoṭṭhabbavicāro loke piyarūpaṃ sātarūpaṃ, dhammavicāro loke piyarūpaṃ sātarūpanti 'piyarūpesu hemaka. '
 
Chandarāgavinodananti1 'chandarāgo'ti ''yo kāmesu kāmacchando kāmarāgo kāmanandi kāmataṇhā kāmasineho kāmapariḷāho kāmamucchā kāmajjhosānaṃ kāmogho kāmayogo kāmūpādānaṃ kāmacchandanīvaraṇaṃ. ''
 
Chandarāgavinodananti chandarāgappahānaṃ chandarāgavūpasamaṃ, chandarāgapaṭinissaggaṃ chandarāgapaṭippassaddhi2 amataṃ nibbānanti 'chandarāgavinodanaṃ. '
 
Nibbānapadamaccutanti nibbānapadaṃ tāṇapadaṃ lenapadaṃ saraṇapadaṃ abhayapadaṃ, accūtanti niccaṃ dhuvaṃ sassataṃ avipariṇāmadhammanti 'nibbānapadamaccutaṃ. '
 
Tenāha bhagavā:
 
''Idha diṭṭhasutamuta-
Viññātesu piyarūpesu (hemaka)
Chandarāgavinodanaṃ
Nibbānapadamaccuta''nti.
 
1. Chanda vinodanti-ma.
2. Chandarāga paṭippassaddhaṃ-ma, va, vi, ka.
 
[BJT Page 274] [\x 274/]
 
8-4
 
Etadaññāya ye satā
Diṭṭhadhammābhinibbutā,
Upasantā ca te sadā
Tiṇṇā loke visattikaṃ.
 
Etadaññāya ye satāti: 'eta'nti amataṃ nibbānaṃ ''yo so sabbasaṅkhārasamatho sabbūpadhipaṭinissaggo taṇhakkhayo virāgo nirodho nibbānaṃ. '' Aññāyāti aññāya jānitvā tulayitvā tīrayitvā vibhāvayitvā vibhūtaṃ katvā: 'sabbe saṅkhārā aniccā'ti aññāya jānitvā tulayitvā tīrayitvā vibhāvayitvā vibhūtaṃ katvā, 'sabbe saṅkhārā dukkhā'ti aññāya jānitvā tulayitvā tīrayitvā vibhāvayitvā vibhūtaṃ katvā, 'sabbe dhammā anattā'ti aññāya jānitvā tulayitvā tīrayitvā vibhāvayitvā vibhūtaṃ katvā, yaṃ kiñci samudayadhammaṃ sabbaṃ taṃ nirodhadhammanti aññāya jānitvā tulayitvā tīrayitvā vibhāvayitvā vibhūtaṃ katvā' yeti arahanto khīṇāsavā. Satāti catūhi kāraṇehi satā: kāye kāyānupassanāsatipaṭṭhānaṃ bhāvitattā satā vedanāsu vedanānupassanāsatipaṭṭhānaṃ bhāvitattā satā, citte cittānupassanāsatipaṭṭhānaṃ bhāvitattā satā, dhammesu dhammānupassanāsatipaṭṭhānaṃ bhāvitattā satā aparehipi catūhi kāraṇehi satā: asati parivajjanāya satā: satikaraṇīyānañca dhammānaṃ katattā satā: satipaṭipakkhānaṃ dhammānaṃ hatattā satā: satinimittānaṃ dhammānaṃ asammuṭṭhattā satā. Aparehipi catūhi kāraṇehi satā: satiyā samannāgatattā satā: satiyā vasitattā satā: satiyā pāguññatāya satā: satiyā apaccoropanatāya satā. Aparehipi catūhi kāraṇehi sato: satattā satā: santattā satā: samitattā satā: santadhammasamannāgatattā sato. Buddhānussatiyā satā: dhammānussatiyā satā: saṅghānussatiyā satā: sīlānussatiyā satā: cāgānussatiyā satā: devatānussatiyā satā: ānāpānasatiyā sato: maraṇānussatiyā satā: kāyagatāsatiyā satā: upasamānussatiyā satāti. Yā sati anussati paṭissati sati saraṇatā dhāraṇatā apilāpanatā asammussanatā sati satindriyaṃ satibalaṃ sammāsati satisambojjhaṅgo ekāyanamaggo, ayaṃ vuccati sati. Iminā sati upeto hoti samupeto upagato samupagato uppanno samuppanno samannāgato. Te vuccanti satā'ti 'etadaññāya ye satā'.
 
Diṭṭhadhammābhinibbutāti: 'diṭṭhadhammā, ñātadhammā, tulitadhammā, tīritadhammā, vibhūtadhammā, vibhāvitadhammā, 'sabbe saṅkhārā aniccā'ti diṭṭhadhammā, ñātadhammā, tulitadhammā, tīritadhammā, vibhūtadhammā, vibhāvitadhammā. 'Sabbe saṅkhārā dukkhā'ti diṭṭhadhammā, ñātadhammā, tulitadhammā, tīritadhammā, vibhūtadhammā, vibhāvitadhammā, sabbe dhammā anattāti diṭṭhadhammā, ñātadhammā, tulitadhammā, tīritadhammā, vibhūtadhammā, vibhāvitadhammā yaṃ kiñci samudayadhammaṃ sabbaṃ taṃ nirodhadhammanti diṭṭhadhammā ñātadhammā tulitadhammā tīritadhammā vibhūtadhammā vibhāvitadhammā, abhinibbutāti rāgassa nibbāpitattā nibbutā, dosassa nibbāpitattā nibbutā, mohassa nibbāpitattā nibbutā, kodhassa nibbāpitattā nibbutā, upanāhassa nibbāpitattā nibbutā, sabbākusalābhisaṃkhārānaṃ santattā samitattā vūpasamitattā nijjhātattā nibbutattā vigatattā paṭippassaddhattā santā upasantā vūpasantā nibbutā paṭippassaddhāti 'diṭṭhadhammābhinibbutā'
 
Upasantā ca te sadāti: 'upasantā'ti: rāgassa upasamitattā nibbāpitattā upasantā, dosassa upasamitattā nibbāpitattā upasantā, mohassa upasamitattā nibbāpitattā upasantā, kodhassa upasamitattā nibbāpitattā upasantā, upanāhassa upasamitattā nibbāpitattā upasantā, sabbākusalābhisaṃkhārānaṃ santattā samitattā upasamitattā nijjhātattā nibbutattā paṭippassaddhāti santā upasantā vūpasantā nibbutā paṭippassaddhāti 'upasantā. ' Teti arahanto khīṇāsavā, sadāti sadā sabbadā sabbakālaṃ niccakālaṃ dhuvakālaṃ sattaṃ samitaṃ abbokiṇṇaṃ poṅkhānupoṅkhaṃ udakodhikajātaṃ avīcisantatisahitaṃ1 phassitaṃ, purebhattaṃ pacchābhattaṃ purimayāmaṃ majjhimayāmaṃ pacchimayāmaṃ kāḷe juṇhe vasse hemante gimhe purime vayo khandhe majjhime vayokhandhe pacchime vayokhandheti 'upasantā ca te sadā. '
 
1. Adhivisantāti samitaṃ -pana.
Avippasantanti pahita -(katthaci).
Avipasantāti jahitaṃ -vidyā.
 
[BJT Page 276] [\x 276/]
 
Tiṇṇā loke visattikanti: 'visattikā' vuccati taṇhā, yo rāgo sārāgo anunayo anurodho nandi nandirāgo cittassa sārāgo icchā mucchā ajjhosānaṃ gedho paḷigedho saṅgo paṅko ejā māyā janikā sañjanikā sañjaninī sibbanī jālinī saritā visattikā suttaṃ visaṭā āyūhanī dutiyā paṇidhi bhavanetti vanaṃ vanatho santhavo sneho apekkho paṭibandhu āsā āsiṃsanā āsiṃsitattaṃ, rūpāsā saddāsā gandhāsā rasāsā phoṭṭhabbāsā lābhāsā dhanāsā puttāsā jīvitāsā, jappā pajappā abhijappā jappanā jappitattaṃ loluppaṃ loluppāyanā loluppāyitattaṃ pucchiñcikatā sādukamyatā, adhammarāgo visamalobho nikanti nikāmanā patthanā pihanā sampatthanā, kāmataṇhā bhavataṇhā vibhavataṇhā rūpataṇhā arūpataṇhā nirodhataṇhā, rūpataṇhā saddataṇhā gandhataṇhā rasataṇhā phoṭṭhabbataṇhā dhammataṇhā, ogho yogo gantho upādānaṃ āvaraṇaṃ nīvaraṇaṃ chadanaṃ bandhanaṃ upakkileso anusayo pariyuṭṭhānaṃ latā vevicchaṃ, dukkhamūlaṃ dukkhanidānaṃ dukkhappabhavo mārapāso mārabalisaṃ māravisayo taṇhānadī taṇhājālaṃ taṇhāgaddulaṃ taṇhāsamuddo, abhijjhā lobho akusalamūlaṃ, visattikāti kenaṭṭhena visattikā: visatāti2 visattikā, visālāti visattikā, visaṭāti visattikā visamāti visattikā, visakkatīti visattikā, visaṃharatīti visattikā, visaṃvādikāti visattikā, visamūlāti visattikā, visaphalāti visattikā, visaparibhogāti visattikā. Visālā vā pana sā taṇhā rūpe sadde gandhe rase phoṭṭhabbe kule gaṇe āvāse lābhe yase pasaṃsāyaṃ sukhe cīvare piṇḍapāte senāsane gilānapaccayabhesajjaparikkhāre kāmadhātuyā, rūpadhātuyā, arūpadhātuyā, kāmabhave rūpabhave arūpabhave saññābhave asaññābhave nevasaññānāsaññābhave, ekavokārabhave catuvokārabhave pañcavokārabhave, atīte anāgate paccuppanne, diṭṭhasutamutaviññātabbesu dhammesu visaṭā vitthatāti 'visattikā'. Loketi apāyaloke manussaloke devaloke khandhaloke dhātuloke āyatanaloke. Tiṇṇā loke visattikanti loke vesā visattikā, lokevetaṃ visattikaṃ tiṇṇā uttiṇṇā1 nittiṇṇā atikkantā samatikkantā vītivattāti 'tiṇṇā loke visattikaṃ.
 
Tenāha bhagavā:
 
''Etadaññāya ye satā
Diṭṭhadhammābhinibbutā
Upasantā ca te sadā
Tiṇṇā loke visattika''nti
 
Saha gāthāpariyosānā ye te brāhmaṇena saddhiṃ ekacchandā ekapayogo ekādhippāyā ekavāsanavāsitā, tesaṃ anekapāṇasahassānaṃ virajaṃ vītamalaṃ dhammacakkhuṃ udapādi. 'Yaṃ kiñci samudayadhammaṃ sabbaṃ taṃ nirodhadhamma'nti. Tassa brāhmaṇassa anupādāya āsavehi cittaṃ vimucci. Saha arahattappattā ajinajaṭāvākacīratidaṇḍakamaṇḍalu kesā ca massu ca antarahitā. Bhaṇḍu kāsāyavatthavasano saṅghāṭipattacīvaradharo anavatthapaṭipattiyā pañjaliko bhagavantaṃ namassamāno nisinno hoti: satthā me bhante bhagavā 'sāvakohamasmī'ti.
 
Hemaka suttaniddeso samatto.
 
1. Otiṇṇā uttiṇṇā-pana.
 
[BJT Page 278] [\x 278/]
 
9. Todeyya suttaniddeso
 
9-1
 
Yasmiṃ kāmā na vasanti- (iccāyasmā todeyyo)
Taṇhā yassa na vijjati,
Kathaṅkathā ca yo tiṇṇo
Vimokkho tassa kīdiso1
 
Yasmiṃ kāmā na vasantīti: yasmiṃ kāmā na vasanti, na saṃvasanti na āvasanti na parivasantīti 'yasmiṃ kāmā na vasanti' iccāyasmā todeyyoti ---------
 
Taṇhā yassa na vijjatīti: taṇhā yassa natthi, na santi2 na saṃvijjati nūpalabbhati ñāṇagginā daḍḍhāti 'taṇhā yassa na vijjati.
 
Kathaṅkathā ca yo tiṇṇoti: kathaṅkathā ca yo tiṇṇo uttiṇṇo nittiṇṇo atikkanto samatikkanto vītivattoti 'kathaṅkathā ca yo tiṇṇo. '
 
Vimokkho tassa2 kīdisoti: vimokkho tassa kīdiso, kiṃsaṇṭhito kiṃpakāro, kiṃpaṭibhāgo, icchitabboti vimokkhaṃ pucchatīti vimokkho tassa kīdiso'
 
Tenāha so brāhmaṇo:
 
''Yasmiṃ kāmā na vasanti (iccāyasmā todeyyo)
Taṇhā yassa na vijjati,
Kathaṅkathā ca yo tiṇṇo
Vimokkho tassa kīdiso''ti
 
9-2
 
Yasmiṃ kāmā na vasanti (todeyyāti bhagavā)
Taṇhā yassa na vijjati,
Kathaṅkathā ca yo tiṇṇo
Vimokkho tassa nāparo,
 
Yasmiṃ kāmā na vasantīti: yasminti yasmiṃ puggale arahante khīṇāsave, 'kāmā'ti uddānato dve kāmā: vatthukāmā ca kilesakāmā ca.
Katame vatthukāmā? Manāpikā rūpā manāpikā saddā manāpikā gandhā manāpikā rasā manāpikā phoṭṭhabbā, attharaṇā pāpuraṇā, dāsidāsā ajeḷakā kukkuṭasūkarā hatthigavāssavaḷavā, khettaṃ vatthu hiraññaṃ suvaṇṇaṃ gāmanigamarājadhāniyo raṭṭhaṃ ca janapado ca koso ca koṭṭhāgāraṃ ca, yaṃ kiñci rajanīyaṃ vatthu vatthukāmā.
 
Api ca, atītā kāmā, anāgatā kāmā, paccuppannā kāmā, ajjhattā kāmā, bahiddhā kāmā, ajjhattabahiddhā kāmā, hīnā kāmā, majjhimā kāmā, paṇītā kāmā, āpāyikā kāmā, mānusikā kāmā, dibbā kāmā, paccupaṭṭhitā kāmā, nimmitā kāmā, parinimmitā kāmā, animmitā kāmā, pariggahitā kāmā, apariggahitā kāmā, mamāyitā kāmā, amamāyitā kāmā, sabbe'pi kāmāvacarā dhammā, sabbe'pi rūpāvacarā dhammā, sabbe'pi arūpāvacarā dhammā, taṇhāvatthukā taṇhārammaṇā kamanīyaṭṭhena rajanīyaṭṭhena madanīyaṭṭhena kāmā. Ime vuccanti vatthukāmā.
 
Katame kilesakāmā? Chando kāmo, rāgo kāmo, chandarāgo kāmo: saṅkappo kāmo, rāgo kāmo, saṅkapparāgo kāmo: yo kāmesu kāmacchando, kāmarāgo, kāmanandi, kāmataṇhā, kāmasineho, kāmapariḷāho, kāmamucchā, kāmajjhosānaṃ, kāmogho, kāmayogo, kāmūpādānaṃ, kāmacchandanīvaraṇaṃ.
 
''Addasaṃ kāmaṃ te mūlaṃ saṅkappā kāma jāyasi,
Na taṃ saṅkappayissāmi evaṃ kāme na hehisī''ti
 
Ime vuccanti kilesakāmā.
 
Yasmiṃ kāmā na vasantīti: yasmiṃ kāmā na vasanti, na saṃvasanti, na āvasanti, na parivasanti, 'yasmiṃ kāmā na vasanti'.
Todeyyāti bhagavāti gāravādhivacanametaṃ:
Apica, bhaggarāgoti bhagavā: bhaggadosoti bhagavā: bhaggamohoti bhagavā: bhaggamānoti bhagavā: bhaggadiṭṭhīti bhagavā: bhaggakaṇṭakoti bhagavā: bhaggakilesoti bhagavā: bhaji vibhaji pavibhaji dhammaratananti bhagavā: bhavānaṃ antakaroti bhagavā : bhāvitakāyo bhāvitasīlo bhāvitacitto bhāvitapaññoti bhagavā: bhaji vā bhagavā araññe vanapatthāni pantāni senāsanāni appasaddāni appanigghosāni vijanavātāni manussarāhaseyyakāni paṭisallānasāruppānīti bhagavā: bhāgī vā bhagavā cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārānanti bhagavā: bhāgī vā bhagavā attharasassa dhammarasassa vimuttirasassa adhisīlassa adhicittassa adhipaññāyāti bhagavā.
 
Bhāgī vā bhagavā catunnaṃ jhānānaṃ catunnaṃ appamaññānaṃ catunnaṃ arūpasamāpattīnanti bhagavā, bhāgī vā bhagavā aṭṭhannaṃ vimokkhānaṃ aṭṭhannaṃ abhibhāyatanānaṃ navannaṃ anupubbavihārasamāpattīnanti bhagavā: bhāgī vā bhagavā dasannaṃ saññābhāvanānaṃ dasannaṃ kasiṇasamāpattīnaṃ, ānāpānasatisamādhissa asubhasamāpattiyāti bhagavā, bhāgī vā bhagavā catunnaṃ satipaṭṭhānānaṃ catunnaṃ sammappadhānānaṃ catunnaṃ iddhipādānaṃ pañcannaṃ indriyānaṃ pañcannaṃ balānaṃ sattannaṃ bojjhaṅgānaṃ ariyassa aṭṭhaṅgikassa maggassāti bhagavā: bhāgī vā bhagavā dasannaṃ tathāgatabalānaṃ catunnaṃ vesārajjānaṃ catunnaṃ paṭisambhidānaṃ channaṃ abhiññānaṃ channaṃ buddhadhammānanti bhagavā: bhagavāti netaṃ nāmaṃ mātarā kataṃ, na pitarā kataṃ, na bhātarā kataṃ, na bhaginiyā kataṃ, na mittāmaccehi kataṃ, na ñātisālohitehi kataṃ, na samaṇabrāhmaṇehi kataṃ, na devatāhi kataṃ, vimokkhantikametaṃ buddhānaṃ bhagavantānaṃ bodhiyā mūle saha sabbaññutañāṇassa paṭilābhā sacchikā paññatti yadidaṃ bhagavāti 'metteyyāti bhagavā. '
 
1. Kiṃ diso-ka-
2. Na sati-machasaṃ.
 
[BJT Page 280] [\x 280/]
 
Taṇhā yassa na vijjatīti: 'taṇhā'ti: rūpataṇhā saddataṇhā gandhataṇhā rasataṇhā phoṭṭhabbataṇhā dhammataṇhā. Yāssāti: arahato khīṇāsavassa. Taṇhā yassa na vijjatīti taṇhā yassa natthi, na santi na saṃvijjati nūpalabbhati, pahīnā samucchinnā vūpasantā paṭippassaddhā abhabbuppattikā ñāṇagginā daḍḍhāti 'taṇhā yassa na vijjati. ' Kathaṅkathā ca yo tiṇṇoti: 'kathaṅkathā' vuccati vicikicchā, dukkhe kaṅkhā, dukkhasamudaye kaṅkhā, dukkhanirodhe kaṅkhā, dukkhanirodhagāminiyā paṭipadāya kaṅkhā, pubbante kaṅkhā , aparante kaṅkhā, pubbantāparante kaṅkhā, idappaccayatāpaṭiccasamuppannesu dhammesu kaṅkhā. Yā evarūpā kaṅkhā kaṅkhāyanā kaṅkhāyitattaṃ vimati vicikicchā dveḷhakaṃ dvedhāpatho saṃsayo anekaṃsagāho āsappanā parisappanā apariyogāhanā thambhitattaṃ1 cittassa manovilekho. Yoti: yo so arahaṃ khīṇāsavo. Kathaṅkathā ca yo tiṇṇoti kathaṅkathā ca yo tiṇṇo, uttiṇṇo, nittiṇṇo atikkanto samatikkanto vītivattoti 'kathaṅkathā ca yo tiṇṇo. '
 
Vimokkho tassa nāparoti: natthi tassa aparo vimokkho, yena vimokkhena vimucceyya vimutto so kataṃ tassa vimokkhena karaṇīyanti vimokkho tassa nāparo' tenāha bhagavā:
 
''Yasmiṃ kāmā na vasanti (todeyyāti bhagavā)
Taṇhā yassa na vijjati,
Kathaṅkathā ca yo tiṇṇo
Vimokkho tassa nāparoti.
 
9-3
 
Nirāsaso so2 uda āsasāno
Paññāṇavā so uda paññakappī,
Muniṃ ahaṃ sakka yathā vijaññaṃ
Taṃ me viyācikkha samantacakkhu.
 
Nirāsaso so uda āsasānoti nittaṇho3 so udāhu sataṇho, rūpe āsiṃsati4 sadde - gandhe - rase - phoṭṭhabbe - kulaṃ gaṇaṃ āvāsalābhaṃ yasaṃ pasaṃsaṃ - sukhaṃ cīvaraṃ - piṇḍapātaṃ - senāsanaṃ gilānapaccayabhesajjaparikkhāraṃ kāmadhātuṃ - rūpadhātuṃ - arūpadhātuṃ - kāmabhavaṃ - rūpabhavaṃ - arūpabhavaṃ - saññābhavaṃ - nevasaññānāsaññābhavaṃ - ekavokārabhavaṃ - catuvokārabhavaṃ - asaññābhavaṃ - pañcavokārabhavaṃ - atītaṃ anāgataṃ paccuppannaṃ - diṭṭhasutamutaviññātabbe dhamme āsiṃsati4 icchati sādiyati pattheti piheti abhijappatīti 'nirāsaso so uda āsasāno.
 
1. Chambhitattaṃ - machasaṃ
2. Nīrāsaso yo - pana.
Nīrāsayo so - vi.
3. Nītaṇho - va, vi, ka.
4. Āsīsati - va, vi, ka, machasaṃ.
 
[BJT Page 282] [\x 282/]
 
Paññāṇavā so udapaññakappī1ti: 'paññāṇavā so'ti: paṇḍito paññavā buddhimā ñāṇī vibhāvī medhāvī. Uda paññakappīti: udāhu aṭṭhasamāpattiñāṇena vā pañcābhiññāñāṇena vā micchāñāṇena vā taṇhākappaṃ vā diṭṭhikappaṃ vā kappeti, janeti saṃjaneti nibbatteti abhinibbattetīti 'paññāṇavā so uda paññakappī. '
 
Muniṃ ahaṃ sakka yathā vijaññanti: 'sakkā'ti sakko bhagavā, sakyakulā pabbajito tipi sakko. Athavā aḍḍho mahaddhano dhanavā tipi sakko, tassimāni dhanāni, seyyathīdaṃ: saddhādhanaṃ sīladhanaṃ hiridhanaṃ ottappadhanaṃ sutadhanaṃ cāgadhanaṃ paññādhanaṃ satipaṭṭhānadhanaṃ sammappadhānadhanaṃ iddhipādadhanaṃ indriyadhanaṃ baladhanaṃ bojjhaṅgadhanaṃ maggadhanaṃ phaladhanaṃ nibbānadhananti. Tehi anekavidhehi dhanaratanehi aḍḍho mahaddhano dhanavātipi sakko. Athavā pahu visavī alamatto sūro vīro vikkanto abhīru acchambhī anutrāsī apalāyī pahīnabhayabheravo vigatalomahaṃsotipi sakko. Muniṃ ahaṃ sakka yathā vijaññanti: sakka, yathā ahaṃ muniṃ jāneyyaṃ ājāneyyaṃ vijāneyyaṃ paṭivijāneyyaṃ paṭivijjheyyanti 'muniṃ ahaṃ sakka yathā vijaññaṃ'.
 
Taṃ me viyācikkha samantacakkhūti: 'taṃ'ti: yaṃ pucchāmi, yaṃ yācāmi, yaṃ ajjhesāmi, yaṃ pasādemi. Viyācikkhāti: ācikkhāhi desehi paññapehi paṭṭhapehi vivarāhi vibhajāhi uttānīkarohi pakāsehi. Samantacakkhūti: 'samantacakkhu' vuccati sabbaññutañāṇaṃ, bhagavā tena sabbaññutañāṇena upeto samupeto upagato samupagato uppanno sampanno samannāgato.
 
''Na tassa addiṭṭhamidhatthi kiñci
Ato aviññātamajānitabbaṃ,
Sabbaṃ abhiññāsi yadatthi neyyaṃ
Tathāgato tena samantacakkhū''ti.
 
'Taṃ me viyācikkha samantacakkhu. '
 
Tenāha so brāhmaṇo:
 
''Nirāsaso so uda āsasāno
Paññāṇavā so uda paññakappī, 1
Muniṃ ahaṃ sakka yathā vijaññaṃ
Taṃ me viyācikkha samantacakkhūti.
 
1. Udasaññakappī - pana.
 
[BJT Page 284] [\x 284/]
 
9-4
 
Nirāsaso so na so1 āsasāno
Paññāṇavā so na ca paññakappī,
Evampi todeyya, muniṃ vijāna
Akiñcanaṃ kāmabhave asattaṃ.
 
Nirāsaso so na āsasānoti: nittaṇho so na yo sataṇho so rūpe nāsiṃsati2 sadde - gandhe - rase - phoṭṭhabbe diṭṭhasutamutaviññātabbe dhamme nāsiṃsati1 na icchati na2 sādiyati na pattheti na piheti nābhijappatīti 'nirāsaso so na so āsasāno.
 
Paññāṇavā so na ca paññakappīti3 'paññāṇavā'ti paṇḍito paññavā buddhimā ñāṇī vibhāvī medhāvī. Na ca paññakappīti aṭṭhasamāpattiñāṇena vā pañcābhiññāñāṇena vā micchāñāṇena vā taṇhā kappaṃ vā na kappeti, diṭṭhikappaṃ vā na kappeti, na janeti, na saṃjaneti, na nibbatteti, nābhinibbattetīti 'paññāṇavā so na ca paññakappī.
 
Evampi todeyya muniṃ vijānāti: 'munī'ti: 'monaṃ' vuccati ñāṇaṃ, yā paññā pajānanā vicayo pavicayo dhammavicayo sallakkhaṇā upalakkhaṇā paccupalakkhaṇā paṇḍiccaṃ kosallaṃ nepuññaṃ vebhavyā cintā upaparikkhā bhūri medhā pariṇāyikā vipassanā sampajaññaṃ patodo paññā paññindriyaṃ paññābalaṃ paññāsatthaṃ paññāpāsādo paññāāloko paññāobhāso paññāpajjoto paññāpāsādo paññāāloko paññāobhāso paññāpajjoto paññāratanaṃ amoho dhammavicayo sammādiṭṭhi, tena ñāṇena samannāgato muni monappattoti.
 
Tīṇi moneyyāni: kāyamoneyyaṃ vacīmoneyyaṃ manomoneyyaṃ. Katamaṃ kāyamoneyyaṃ? Tividhānaṃ kāyaduccaritānaṃ pahānaṃ kāyamoneyyaṃ. Tividhaṃ kāyasucaritaṃ kāyamoneyyaṃ, kāyārammaṇe ñāṇaṃ kāyamoneyyaṃ, kāyapariññā kāyamoneyyaṃ, pariññāsahagato maggo kāyamoneyyaṃ, kāye chandarāgassa pahānaṃ kāyamoneyyaṃ, kāyasaṃkhārānirodho catutthajjhānasamāpatti kāyamoneyyaṃ. Idaṃ kāyamoneyyaṃ.
 
Katamaṃ vacīmoneyyaṃ? Catubbidhānaṃ vacīduccaritānaṃ pahānaṃ vacīmoneyyaṃ, vacīsucaritaṃ vacīmoneyyaṃ, vācārammaṇe ñāṇaṃ vacīmoneyyaṃ, vācāpariññā vacīmoneyyaṃ, pariññāsahagato maggo vacīmoneyyaṃ, vācāya chandarāgassa pahānaṃ vacīmoneyyaṃ. Vacīsaṃkhāranirodho dutiyajjhānasamāpatti vacīmoneyyaṃ. Idaṃ vacīmoneyyaṃ.
 
Katamaṃ manomoneyyaṃ? Tividhānaṃ manoduccaritānaṃ pahānaṃ manomoneyyaṃ, tividhaṃ manosucaritaṃ manomoneyyaṃ, cittārammaṇe ñāṇaṃ manomoneyyaṃ, cittapariññā manomoneyyaṃ, pariññāsahagato maggo manomoneyyaṃ, citte chandarāgassa pahānaṃ manomoneyyaṃ, cittasaṃkhāranirodho saññāvedayitanirodhasamāpatti manomoneyyaṃ. Idaṃ manomoneyyaṃ.
 
1. ''Kāyamuniṃ vācāmuniṃ manomunimanāsavaṃ,
Muniṃ moneyyasampannaṃ āhu sabbappahāyinaṃ.
 
2. Kāyamuniṃ vācāmuniṃ manomunimanāsavaṃ
Muniṃ moneyyasampannaṃ āhu ninhātapāpaka''nti.
 
Imehi tīhi moneyyehi dhammehi samannāgato cha munino: agāramunino anagāramunino sekhamunino asekhamunino paccekamunino munimuninoti. Katame agāramunino? Ye te agārikā diṭṭhapadā viññātasāsanā, ime agāramunino. Katame anagāramunino? Ye te pabbajitā diṭṭhapadā viññātasāsanā, ime anagāramunino. Satta sekhā sekhamunino. Arahanto asekhamunino. Paccekabuddhā paccekamunino. Munimunino vuccanti tathāgatā arahanto sammāsambuddhā.
 
3. ''Na monena muni hoti mūḷharūpo aviddasu,
Yo ca tulaṃva paggayha varamādāya paṇḍito.
 
4. Pāpāni parivajjeti sa munī tena so munī,
Yo munāti ubho loke munī tena pavuccatī. ''
 
5. ''Asatañca satañca ñatvā dhammaṃ
Ajjhattaṃ bahiddhā ca sabbaloke,
Devamanussehi pūjito yo
Saṅgajālamaticca so munī.
 
Evampi todeyya muniṃ vijānāti todeyya evaṃ muniṃ jāna, paṭijāna paṭivijāna paṭivijjhāti 'evampi todeyya muniṃ vijāna'.
 
Akiñcanaṃ kāmabhave asattanti: 'akiñcana'nti: rāgakiñcanaṃ dosakiñcanaṃ mohakiñcanaṃ mānakiñcanaṃ diṭṭhikiñcanaṃ kilesakiñcanaṃ duccaritakiñcanaṃ, yassetāni kiñcanāni4 pahīnāni samucchinnāni vūpasannāni paṭipassaddhāni, abhabbuppattikāni ñāṇagginā daḍḍhāni so vuccati akiñcano. Kāmāti uddānato dve kāmā vatthukāmā ca kilesakāmā ca.
Katame vatthukāmā? Manāpikā rūpā manāpikā saddā manāpikā gandhā manāpikā rasā manāpikā phoṭṭhabbā, attharaṇā pāpuraṇā, dāsidāsā ajeḷakā kukkuṭasūkarā hatthigavāssavaḷavā, khettaṃ vatthu hiraññaṃ suvaṇṇaṃ gāmanigamarājadhāniyo raṭṭhaṃ ca janapado ca koso ca koṭṭhāgāraṃ ca, yaṃ kiñci rajanīyaṃ vatthu vatthukāmā.
 
Api ca, atītā kāmā, anāgatā kāmā, paccuppannā kāmā, ajjhattā kāmā, bahiddhā kāmā, ajjhattabahiddhā kāmā, hīnā kāmā, majjhimā kāmā, paṇītā kāmā, āpāyikā kāmā, mānusikā kāmā, dibbā kāmā, paccupaṭṭhitā kāmā, nimmitā kāmā, parinimmitā kāmā, animmitā kāmā, pariggahitā kāmā, apariggahitā kāmā, mamāyitā kāmā, amamāyitā kāmā, sabbe'pi kāmāvacarā dhammā, sabbe'pi rūpāvacarā dhammā, sabbe'pi arūpāvacarā dhammā, taṇhāvatthukā taṇhārammaṇā kamanīyaṭṭhena rajanīyaṭṭhena madanīyaṭṭhena kāmā. Ime vuccanti vatthukāmā.
 
Katame kilesakāmā? Chando kāmo, rāgo kāmo, chandarāgo kāmo: saṅkappo kāmo, rāgo kāmo, saṅkapparāgo kāmo: yo kāmesu kāmacchando, kāmarāgo, kāmanandi, kāmataṇhā, kāmasineho, kāmapariḷāho, kāmamucchā, kāmajjhosānaṃ, kāmogho, kāmayogo, kāmūpādānaṃ, kāmacchandanīvaraṇaṃ.
 
''Addasaṃ kāmaṃ te mūlaṃ saṅkappā kāma jāyasi,
Na taṃ saṅkappayissāmi evaṃ kāme na hehisī''ti
 
Ime vuccanti kilesakāmā.
 
Bhavāti dve bhavā kammabhavo ca paṭisandhiko ca punabbhavo. Katamo kammabhavo: puññābhisaṅkhāro apuññābhisaṅkhāro āneñjābhisaṃkhāro, ayaṃ kammabhavo. Katamo paṭisandhiko punabbhavo: paṭisandhiko rūpaṃ vedanā saññā saṅkhārā viññāṇaṃ, ayaṃ paṭisandhiko punabbhavo.
 
1. Na ca - machasaṃ
2. Nā sīsati - va, vi, ka. Machasaṃ.
3. Saññakappīti - pana.
4. Ete kiñcanā - syā.
 
[BJT Page 286] [\x 286/]
 
Akiñcanaṃ kāmabhave asattanti: akiñcanaṃ puggalaṃ kāme ca bhave ca asattaṃ alaggaṃ1 alaggitaṃ (apaḷibuddhaṃ) nikkhantaṃ nissaṭaṃ vippamuttaṃ visaṃyuttaṃ vimariyādīkatena cetasā viharantanti 'akiñcanaṃ kāmabhave asattaṃ. '
 
Tenāha bhagavā:
 
''Nirāsaso so na so āsasāno
Paññāṇavā so na ca paññakappī
Evampi todeyya muniṃ vijāna
Akiñcanaṃ kāmabhave asatta''nti.
 
Saha gāthāpariyosānā ye te brāhmaṇena saddhiṃ ekacchandā ekapayogo ekādhippāyā ekavāsanavāsitā, tesaṃ anekapāṇasahassānaṃ virajaṃ vītamalaṃ dhammacakkhuṃ udapādi. 'Yaṃ kiñci samudayadhammaṃ sabbaṃ taṃ nirodhadhamma'nti. Tassa brāhmaṇassa anupādāya āsavehi cittaṃ vimucci. Saha arahattappattā ajinajaṭāvākacīratidaṇḍakamaṇḍalu kesā ca massu ca antarahitā. Bhaṇḍu kāsāyavatthavasano saṅghāṭipattacīvaradharo anavatthapaṭipattiyā pañjaliko bhagavantaṃ namassamāno nisinno hoti: 'satthā me bhante bhagavā sāvako' hama'smīti.
 
Todeyya suttaniddeso samatto.
 
1. Alaggitaṃ - pana
 
[BJT Page 288] [\x 288/]
 
10. Kappa suttaniddeso.
 
10-1
 
Majjhe sarasmiṃ tiṭṭhataṃ (iccāyasmā kappo)
Oghe jāte mahabbhaye,
Jarāmaccuparetānaṃ
Dīpaṃ pabrūhi mārisa
Tvañca me dīpa1 makkhāhi
Yathayidaṃ nāparaṃ siyā.
 
Majjhe sarasmiṃ tiṭṭhatanti: 'saro' vuccati saṃsāro. Āgamanaṃ gamanaṃ gamanāgamanaṃ kālaṃ gati bhavābhavo cuti ca uppatti ca nibbatti ca bhedo ca2 jāti ca jarā ca maraṇaṃ ca. Saṃsārassa purimā3 koṭi na paññāyati, pacchimāpi koṭi na paññāyati, majjheva saṃsāre4 sattā ṭhitā patiṭṭhitā allīnā upagatā ajjhositā adhimuttā.
 
Kathaṃ saṃsārassa purimā koṭi na paññāyati: ettakā jātiyo vaṭṭaṃ vatti5, tato paraṃ na vattīti6 hevaṃ natthi. Evampi saṃsārassa purimā koṭi na paññāyati. Ettakāni jātisatāni vaṭṭaṃ vatti, tato paraṃ na vattīti hevaṃ natthi. Evampi saṃsārassa purimā koṭi na paññāyati. Ettakāni jātisahassāni vaṭṭaṃ vatti, tato paraṃ na vattīti. Hevaṃ natthi, evampi saṃsārassa purimā koṭi na paññāyati. Ettakāni jātisatasahassāni vaṭṭaṃ vatti. Tato paraṃ na vattīti hevaṃ natthi. Evampi saṃsārassa purimā koṭi na paññāyati. Ettakā jāti koṭiyo vaṭṭaṃ vatti. Tato paraṃ na vattīti hevaṃ natthi. Evampi saṃsārassa purimā koṭi na paññāyati. Ettakāni jātikoṭisatāni vaṭṭaṃ vatti tato paraṃ na vattīti hevaṃ natthi. Evampi saṃsārassa purimā koṭi na paññāyati. Ettakāni jātikoṭisahassāni vaṭṭaṃ vatti tatoparaṃ na vattīti hevaṃ natthi. Evampi saṃsārassa purimā koṭi na paññāyati ettakāni jātikoṭisatasahassāni vaṭṭaṃ vatti tatoparaṃ na vattīti hevaṃ natthi. Evampi saṃsārassa purimā koṭi na paññāyati. Ettakāni vassāni vaṭṭaṃ vatti, tato paraṃ na vattīti hevaṃ natthi.
 
1. Disaṃ - va, vi, ka.
2. Nīrodhoca - va, vi, ka.
3. Purimāpi - machasaṃ.
4. Majjhe ca - syā.
5. Vaṭṭaṃ vaṭṭati - sa
Vaṭṭaṃ vattati - vi.
6. Vattatīti - machasaṃ, sa.
Vattati - syā.
 
[BJT Page 290] [\x 290/]
 
Evampi saṃsārassa purimā koṭi na paññāyati. Ettakāni vassasatāni vaṭṭaṃ vatti, tato paraṃ na vattīti hevaṃ natthi. Evampi saṃsārassa purimā koṭi na paññāyati. Ettakāni vassasahassāni vaṭṭaṃ vatti, tato paraṃ na vattīti hevaṃ natthi. Evampi saṃsārassa purimā koṭi na paññāyati. Ettakāni vassasatasahassāni vaṭṭaṃ vatti, tato paraṃ na vattīti hevaṃ natthi. Evampi saṃsārassa purimā koṭi na paññāyati. Ettakā vassakoṭiyo vassaṃ vatti, tato paraṃ na vattīti hevaṃ natthi. Evampi saṃsārassa purimā koṭi na paññāyati. Ettakāni vassakoṭisahassāni vaṭṭaṃ vatti, tato paraṃ na vattīti hevaṃ natthi. Evampi saṃsārassa purimā koṭi na paññāyati. Ettakāni vassakoṭisatasahassāni vaṭṭaṃ vatti tato paraṃ na vattīti hevaṃ natthi. Evampi saṃsārassa purimā koṭi na paññāyati. Ettakāni kappāni vaṭṭaṃ vatti, tato paraṃ na vattīti hevaṃ natthi. Evampi saṃsārassa purimā koṭi na paññāyati. Ettakāni kappasahassāni vaṭṭaṃ vatti, tato paraṃ na vattīti hevaṃ natthi. Evampi saṃsārassa purimā koṭi na paññāyati. Ettakāni kappasatasahassāni vaṭṭaṃ vatti, tato paraṃ na vattīti hevaṃ natthi. Evampi saṃsārassa purimā koṭi na paññāyati. Ettakā kappakoṭiyo vaṭṭaṃ vatti, tato paraṃ na vattīti hevaṃ natthi. Evampi saṃsārassa purimā koṭi na paññāyati. Ettakāni kappakoṭisatāni vaṭṭaṃ vatti, tato paraṃ na vattīti, hevaṃ natthi. Evampi saṃsārassa purimā koṭi na paññāyati, ettakāni kappakoṭisatasahassāni vaṭṭaṃ vatti, tato paraṃ na vattīti hevaṃ natthi. Evampi saṃsārassa purimā koṭi na paññāyati, ettakāni kappakoṭisatasahassāni vaṭṭaṃ vatti. Tato paraṃ na vattīti hevaṃ natthi. Evampi saṃsārassa purimā koṭi na paññāyati. Vuttaṃ hetaṃ bhagavatā:
 
''Anamataggoyaṃ bhikkhave, saṃsāro pubbā koṭi na paññāyati avijjā nīvaraṇānaṃ sattānaṃ taṇhāsaṃyojanānaṃ saṃdhāvataṃ saṃsarataṃ. Evaṃ dīgharattaṃ kho bhikkhave, dukkhaṃ paccanubhūtaṃ tippaṃ paccanubhūtaṃ byasanaṃ paccanubhūtaṃ kaṭasī vaḍḍhitā, 1 yāvañcidaṃ bhikkhave, alameva sabbasaṅkhāresu nibbindituṃ, alaṃ virajjituṃ, alaṃ vimuccitunti. Evampi saṃsārassa purimā koṭi na paññāyati.
 
1. Vaḍḍhataṃ - saka
 
[BJT Page 292] [\x 292/]
 
Kathaṃ saṃsārassa pacchimā koṭi na paññāyati: ettakā jātiyo vaṭṭaṃ vattissati, tato paraṃ na vattissatīti hevaṃ natthi. Evampi saṃsārassa pacchimā koṭi na paññāyati, ettakāni jātisatāni vaṭṭaṃ vattissati,
Tato paraṃ na vattissatīti hevaṃ natthi. Evampi saṃsārassa pacchimā koṭi na paññāyati, ettakāni jātisahassāni vaṭṭaṃ vattissati, tato paraṃ na vattissatīti hevaṃ natthi. Evampi saṃsārassa pacchimā koṭi na paññāyati, ettakāni jātisatasahassāni vaṭṭaṃ vattissati, tato paraṃ na vattissatīti hevaṃ natthi. Evampi saṃsārassa pacchimā koṭi na paññāyati, ettakā jātikoṭiyo vaṭṭaṃ vattissati, tato paraṃ na vattissatīti hevaṃ natthi. Evampi saṃsārassa pacchimā koṭi na paññāyati, ettakāni jātikoṭisatāni vaṭṭaṃ vattissati, tato paraṃ na vattissatīti hevaṃ natthi. Evampi saṃsārassa pacchimā koṭi na paññāyati, ettakāni jātikoṭisahassāni vaṭṭaṃ vattissati, tato paraṃ na vattissatīti hevaṃ natthi. Evampi saṃsārassa pacchimā koṭi na paññāyati, ettakāni jātikoṭisatasahassāni vaṭṭaṃ vattissati, tato paraṃ na vattissatīti hevaṃ natthi. Evampi saṃsārassa pacchimā koṭi na paññāyati, ettakāni vassāni vaṭṭaṃ vattissati, tato paraṃ na vattissatīti hevaṃ natthi. Evampi saṃsārassa pacchimā koṭi na paññāyati, ettakāni vassasatāni vaṭṭaṃ vattissati, tato paraṃ na vattissatīti hevaṃ natthi. Evampi saṃsārassa pacchimā koṭi na paññāyati, ettakāni vassasahassāni vaṭṭaṃ vattissati, tato paraṃ na vattissatīti hevaṃ natthi. Evampi saṃsārassa pacchimā koṭi na paññāyati, ettakāni vassasatasahassāni vaṭṭaṃ vattissati, tato paraṃ na vattissatīti hevaṃ natthi. Evampi saṃsārassa pacchimā koṭi na paññāyati, ettakā vassakoṭiyo vaṭṭaṃ vattissati, tato paraṃ na vattissatīti hevaṃ natthi. Evampi saṃsārassa pacchimā koṭi na paññāyati, ettakāni vassakoṭisatāni vaṭṭaṃ vattissati, tato paraṃ na vattissatīti hevaṃ natthi. Evampi saṃsārassa pacchimā koṭi na paññāyati, ettakāni vassakoṭisahassāni vaṭṭaṃ vattissati, tato paraṃ na vattissatīti hevaṃ natthi. Evampi saṃsārassa pacchimā koṭi na paññāyati, ettakāni vassakoṭisatasahassāni vaṭṭaṃ vattissati, tato paraṃ na vattissatīti hevaṃ natthi. Evampi saṃsārassa pacchimā koṭi na paññāyati, ettakāni kappāni vaṭṭaṃ vattissati, tato paraṃ na vattissatīti hevaṃ natthi. Evampi saṃsārassa pacchimā koṭi na paññāyati, ettakāni kappasatāni vaṭṭaṃ vattissati, tato paraṃ na vattissatīti hevaṃ natthi. Evampi saṃsārassa pacchimā koṭi na paññāyati, ettakāni kappasahassāni vaṭṭaṃ vattissati, tato paraṃ na vattissatīti hevaṃ natthi. Evampi saṃsārassa pacchimā koṭi na paññāyati, ettakāni kappasatasahassāni vaṭṭaṃ vattissati, tato paraṃ na vattissatīti hevaṃ natthi. Evampi saṃsārassa pacchimā koṭi na paññāyati, ettakāni kappasatasahassāni vaṭṭaṃ vattissati, tato paraṃ na vattissatīti hevaṃ natthi. Evampi saṃsārassa pacchimā koṭi na paññāyati, ettakāni kappakoṭisatāni vaṭṭaṃ vattissati, tato paraṃ na vattissatīti hevaṃ natthi. Evampi saṃsārassa pacchimā koṭi na paññāyati, ettakāni kappakoṭisahassāni vaṭṭaṃ vattissati, tato paraṃ na vattissatīti hevaṃ natthi. Evampi saṃsārassa pacchimā koṭi na paññāyati, ettakāni kappakoṭisatasahassāni vaṭṭaṃ vattissati, tato paraṃ na vattissatīti hevaṃ natthi, evampi saṃsārassa pacchimā koṭi na paññāyati. Evampi saṃsārassa purimā koṭi na paññāyati pacchimāpi koṭi na paññāyati. Majjheva saṃsāre santā ṭhitā patiṭṭhitā allīnā upagatā ajjhositā adhimuttāti 'majjhe sarasmiṃ tiṭṭhataṃ. '
 
Iccāyasmā kappo padasandhi padasaṃsaggo padapāripūri akkharasamavāyo byañjanasiliṭṭhatā padānupubbatāpetaṃ 'iccāti'. Āyasmā'ti: piyavacanaṃ garuvacanaṃ sagāravasappatissādhivacanametaṃ 'āyasmā'ti. Kappoti: tassa brāhmaṇassa nāmaṃ saṅkhā samaññā paññatti vohāro nāmaṃ nāmakammaṃ nāmadheyyaṃ niruttibyañjanaṃ abhilāpo. Kappo'ti tassa brāhmaṇassa gottaṃ saṅkhā samaññā paññatti vohāro'ti āyasmā kappo.
 
Oghe jāte mahabbhayeti: kāmoghe bhavoghe diṭṭhoghe avijjogho jāte saṃjāte nibbatte abhinibbatte pātubhūte. Mahabbhayeti: jātibhaye jarābhaye vyādhibhaye maraṇabhayeti 'oghe jāte mahabbhaye'
 
Jarāmaccuparetānanti: jarāya phuṭṭhānaṃ paretānaṃ samohitānaṃ samannāgatānaṃ maccunā phuṭṭhānaṃ paretānaṃ samohitānaṃ samannāgatānaṃ jātiyā anugatānaṃ jarāya anusaṭānaṃ byādhinā abhibhūtānaṃ maraṇena abbhāgatānaṃ atāṇānaṃ alenānaṃ asaraṇānaṃ asaraṇībhūtānanti 'jarāmaccuparetānaṃ. '
 
Dīpaṃ pabrūhi mārisāti: dīpaṃ tāṇaṃ leṇaṃ saraṇaṃ gatiṃ parāyanaṃ brūhi ācikkhāhi desehi paññapehi paṭṭhapehi vivarāhi vibhajāhi uttānīkarohi pakāsehi. Mārisāti: piyavacanaṃ garuvacanaṃ sagāravasappatissādhivacanametaṃ mārisā'ti 'dīpaṃ1 pabrūhi mārisa. '
1. Disaṃ pabruhi - va, vi, ka.
Dīsaṃ. - Va, vi, ka.
 
[BJT Page 294] [\x 294/]
 
Tvañca me dīpamakkhāhīti: 'tva'nti: bhagavantaṃ bhaṇati, dīpamakkhāhīti: dīpaṃ tāṇaṃ lenaṃ saraṇaṃ gatiṃ parāyanaṃ akkhāhi ācikkhāhi desehi paññapehi paṭṭhapehi vivarāhi vibhajāhi uttānīkarohi pakāsehīti tvañca me dīpamakkhāhi'
 
Yathayidaṃ nāparaṃ siyāti: yathayidaṃ dukkhaṃ idheva nirujjheyya, vūpasameyya atthaṃ gaccheyya paṭippassambheyya puna paṭisandhikaṃ dukkhaṃ na nibbatteyya, kāmadhātuyā vā rūpadhātuyā vā arūpadhātuyā vā kāmabhave vā rūpabhave vā arūpabhave vā saññābhave vā asaññābhave vā nevasaññānāsaññābhave vā ekavokārabhave vā catuvokārabhave vā pañcavokārabhave vā punagatiyā vā uppattiyā vā paṭisandhiyā vā bhave vā saṃsāre vā vaṭṭe vā1 na jāyeyya na saṃjāyeyya na nibbatteyya nābhinibbatteyya idheva nirujjheyya vūpasameyya atthaṃgaccheyya paṭippassambheyyāti 'yathayidaṃ nāparaṃ siyā'
 
Tenāha so brāhmaṇo:
 
'Majjhe sarasmiṃ tiṭṭhataṃ (iccāyasmā kappo)
Oghe jāte mahabbhaye,
Jarāmaccuparetānaṃ
Dīpaṃ pabrūhi mārisa,
Tvañca me dīpamakkhāhi
Yathayidaṃ nāparaṃ siyā''ti.
 
10-2
 
Majjhe sarasmiṃ tiṭṭhataṃ (kappāti bhagavā)
Oghe jāte mahabbhaye
Jarāmaccuparetānaṃ
Dīpaṃ pabrūmi kappa te.
 
Majjhe sarasmiṃ tiṭṭhanti: 'saro' vuccati saṃsāro. Āgamanaṃ gamanaṃ gamanāgamanaṃ kālaṃ gati bhavābhavo2 cuti ca uppatti ca nibbatti ca bhedo ca jāti ca jarā ca maraṇañca. Saṃsārassa purimā koṭi na paññāyati, pacchimāpi koṭi na paññāyati, majjheva saṃsāre sattā ṭhitā patiṭṭhitā allīnā upagatā ajjhositā adhimuttā.
 
Kathaṃ saṃsārassa purimā koṭi na paññāyati: ettakā jātiyo vaṭṭaṃ vatti5, tato paraṃ na vattīti6 hevaṃ natthi. Evampi saṃsārassa purimā koṭi na paññāyati. Ettakāni jātisatāni vaṭṭaṃ vatti, tato paraṃ na vattīti hevaṃ natthi. Evampi saṃsārassa purimā koṭi na paññāyati. Ettakāni jātisahassāni vaṭṭaṃ vatti, tato paraṃ na vattīti. Hevaṃ natthi, evampi saṃsārassa purimā koṭi na paññāyati. Ettakāni jātisatasahassāni vaṭṭaṃ vatti. Tato paraṃ na vattīti hevaṃ natthi. Evampi saṃsārassa purimā koṭi na paññāyati. Ettakā jāti koṭiyo vaṭṭaṃ vatti. Tato paraṃ na vattīti hevaṃ natthi. Evampi saṃsārassa purimā koṭi na paññāyati. Ettakāni jātikoṭisatāni vaṭṭaṃ vatti tato paraṃ na vattīti hevaṃ natthi. Evampi saṃsārassa purimā koṭi na paññāyati. Ettakāni jātikoṭisahassāni vaṭṭaṃ vatti tatoparaṃ na vattīti hevaṃ natthi. Evampi saṃsārassa purimā koṭi na paññāyati ettakāni jātikoṭisatasahassāni vaṭṭaṃ vatti tatoparaṃ na vattīti hevaṃ natthi. Evampi saṃsārassa purimā koṭi na paññāyati. Ettakāni vassāni vaṭṭaṃ vatti, tato paraṃ na vattīti hevaṃ natthi.
 
Evampi saṃsārassa purimā koṭi na paññāyati. Ettakāni vassasatāni vaṭṭaṃ vatti, tato paraṃ na vattīti hevaṃ natthi. Evampi saṃsārassa purimā koṭi na paññāyati. Ettakāni vassasahassāni vaṭṭaṃ vatti, tato paraṃ na vattīti hevaṃ natthi. Evampi saṃsārassa purimā koṭi na paññāyati. Ettakāni vassasatasahassāni vaṭṭaṃ vatti, tato paraṃ na vattīti hevaṃ natthi. Evampi saṃsārassa purimā koṭi na paññāyati. Ettakā vassakoṭiyo vassaṃ vatti, tato paraṃ na vattīti hevaṃ natthi. Evampi saṃsārassa purimā koṭi na paññāyati. Ettakāni vassakoṭisahassāni vaṭṭaṃ vatti, tato paraṃ na vattīti hevaṃ natthi. Evampi saṃsārassa purimā koṭi na paññāyati. Ettakāni vassakoṭisatasahassāni vaṭṭaṃ vatti tato paraṃ na vattīti hevaṃ natthi. Evampi saṃsārassa purimā koṭi na paññāyati. Ettakāni kappāni vaṭṭaṃ vatti, tato paraṃ na vattīti hevaṃ natthi. Evampi saṃsārassa purimā koṭi na paññāyati. Ettakāni kappasahassāni vaṭṭaṃ vatti, tato paraṃ na vattīti hevaṃ natthi. Evampi saṃsārassa purimā koṭi na paññāyati. Ettakāni kappasatasahassāni vaṭṭaṃ vatti, tato paraṃ na vattīti hevaṃ natthi. Evampi saṃsārassa purimā koṭi na paññāyati. Ettakā kappakoṭiyo vaṭṭaṃ vatti, tato paraṃ na vattīti hevaṃ natthi. Evampi saṃsārassa purimā koṭi na paññāyati. Ettakāni kappakoṭisatāni vaṭṭaṃ vatti, tato paraṃ na vattīti, hevaṃ natthi. Evampi saṃsārassa purimā koṭi na paññāyati, ettakāni kappakoṭisatasahassāni vaṭṭaṃ vatti, tato paraṃ na vattīti hevaṃ natthi. Evampi saṃsārassa purimā koṭi na paññāyati, ettakāni kappakoṭisatasahassāni vaṭṭaṃ vatti. Tato paraṃ na vattīti hevaṃ natthi. Evampi saṃsārassa purimā koṭi na paññāyati. Vuttaṃ hetaṃ bhagavatā:
 
''Anamataggoyaṃ bhikkhave, saṃsāro pubbā koṭi na paññāyati avijjā nīvaraṇānaṃ sattānaṃ taṇhāsaṃyojanānaṃ saṃdhāvataṃ saṃsarataṃ. Evaṃ dīgharattaṃ kho bhikkhave, dukkhaṃ paccanubhūtaṃ tippaṃ paccanubhūtaṃ byasanaṃ paccanubhūtaṃ kaṭasī vaḍḍhatā, yāvañcidaṃ bhikkhave, alameva sabbasaṅkhāresu nibbindituṃ, alaṃ virajjituṃ, alaṃ vimuccitunti. Evaṃ saṃsārassa purimā koṭi na paññāyati.
 
Kathaṃ saṃsārassa pacchimā koṭi na paññāyati: ettakā jātiyo vaṭṭaṃ vattissati, tato paraṃ na vattissatīti hevaṃ natthi. Evampi saṃsārassa pacchimā koṭi na paññāyati, ettakāni jātisatāni vaṭṭaṃ vattissati, tato paraṃ na vattissatīti hevaṃ natthi. Evampi saṃsārassa pacchimā koṭi na paññāyati, ettakāni jātisahassāni vaṭṭaṃ vattissati, tato paraṃ na vattissatīti hevaṃ natthi. Evampi saṃsārassa pacchimā koṭi na paññāyati, ettakāni jātisatasahassāni vaṭṭaṃ vattissati, tato paraṃ na vattissatīti hevaṃ natthi. Evampi saṃsārassa pacchimā koṭi na paññāyati, ettakā jātikoṭiyo vaṭṭaṃ vattissati, tato paraṃ na vattissatīti hevaṃ natthi. Evampi saṃsārassa pacchimā koṭi na paññāyati, ettakāni jātikoṭisatāni vaṭṭaṃ vattissati, tato paraṃ na vattissatīti hevaṃ natthi. Evampi saṃsārassa pacchimā koṭi na paññāyati, ettakāni jātikoṭisahassāni vaṭṭaṃ vattissati, tato paraṃ na vattissatīti hevaṃ natthi. Evampi saṃsārassa pacchimā koṭi na paññāyati, ettakāni jātikoṭisatasahassāni vaṭṭaṃ vattissati, tato paraṃ na vattissatīti hevaṃ natthi. Evampi saṃsārassa pacchimā koṭi na paññāyati, ettakāni vassāni vaṭṭaṃ vattissati, tato paraṃ na vattissatīti hevaṃ natthi. Evampi saṃsārassa pacchimā koṭi na paññāyati, ettakāni vassasatāni vaṭṭaṃ vattissati, tato paraṃ na vattissatīti hevaṃ natthi. Evampi saṃsārassa pacchimā koṭi na paññāyati, ettakāni vassasahassāni vaṭṭaṃ vattissati, tato paraṃ na vattissatīti hevaṃ natthi. Evampi saṃsārassa pacchimā koṭi na paññāyati, ettakāni vassasatasahassāni vaṭṭaṃ vattissati, tato paraṃ na vattissatīti hevaṃ natthi. Evampi saṃsārassa pacchimā koṭi na paññāyati, ettakā vassakoṭiyo vaṭṭaṃ vattissati, tato paraṃ na vattissatīti hevaṃ natthi. Evampi saṃsārassa pacchimā koṭi na paññāyati, ettakāni vassakoṭisatāni vaṭṭaṃ vattissati, tato paraṃ na vattissatīti hevaṃ natthi. Evampi saṃsārassa pacchimā koṭi na paññāyati, ettakāni vassakoṭisahassāni vaṭṭaṃ vattissati, tato paraṃ na vattissatīti hevaṃ natthi. Evampi saṃsārassa pacchimā koṭi na paññāyati, ettakāni vassakoṭisatasahassāni vaṭṭaṃ vattissati, tato paraṃ na vattissatīti hevaṃ natthi. Evampi saṃsārassa pacchimā koṭi na paññāyati, ettakā kappāni vaṭṭaṃ vattissati, tato paraṃ na vattissatīti hevaṃ natthi. Evampi saṃsārassa pacchimā koṭi na paññāyati, ettakāni kappasatāni vaṭṭaṃ vattissati, tato paraṃ na vattissatīti hevaṃ natthi. Evampi saṃsārassa pacchimā koṭi na paññāyati, ettakāni kappasahassāni vaṭṭaṃ vattissati, tato paraṃ na vattissatīti hevaṃ natthi. Evampi saṃsārassa pacchimā koṭi na paññāyati, ettakāni kappasatasahassāni vaṭṭaṃ vattissati, tato paraṃ na vattissatīti hevaṃ natthi. Evampi saṃsārassa pacchimā koṭi na paññāyati, ettakā vassakoṭiyo vaṭṭaṃ vattissati, tato paraṃ na vattissatīti hevaṃ natthi. Evampi saṃsārassa pacchimā koṭi na paññāyati, ettakāni vassakoṭisatāni vaṭṭaṃ vattissati, tato paraṃ na vattissatīti hevaṃ natthi. Evampi saṃsārassa pacchimā koṭi na paññāyati, ettakāni vassakoṭisahassāni vaṭṭaṃ vattissati, tato paraṃ na vattissatīti hevaṃ natthi. Evampi saṃsārassa pacchimā koṭi na paññāyati, ettakāni vassakoṭisatasahassāni vaṭṭaṃ vattissati, tato paraṃ na vattissatīti hevaṃ natthi, evampi saṃsārassa pacchimā koṭi na paññāyati. Evaṃ saṃsārassa purimā koṭi na paññāyati pacchimāpi koṭi na paññāyati. Majjheva saṃsāre santā ṭhitā patiṭṭhitā allīnā upagatā ajjhositā adhimuttāti 'majjhe sarasmiṃ tiṭṭhataṃ. '
 
Kappāti bhagavā taṃ brāhmaṇaṃ nāmena ālapati: bhagavā'ti gāravādhivacanametaṃ:
Apica, bhaggarāgoti bhagavā: bhaggadosoti bhagavā: bhaggamohoti bhagavā: bhaggamānoti bhagavā: bhaggadiṭṭhīti bhagavā: bhaggakaṇṭakoti bhagavā: bhaggakilesoti bhagavā: bhaji vibhaji pavibhaji dhammaratananti bhagavā: bhavānaṃ antakaroti bhagavā : bhāvitakāyo bhāvitasīlo bhāvitacitto bhāvitapaññoti bhagavā: bhaji vā bhagavā araññe vanapatthāni pantāni senāsanāni appasaddāni appanigghosāni vijanavātāni manussarāhaseyyakāni paṭisallānasāruppānīti bhagavā: bhāgī vā bhagavā cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārānanti bhagavā: bhāgī vā bhagavā attharasassa dhammarasassa vimuttirasassa adhisīlassa adhicittassa adhipaññāyāti bhagavā.
 
Bhāgī vā bhagavā catunnaṃ jhānānaṃ catunnaṃ appamaññānaṃ catunnaṃ arūpasamāpattīnanti bhagavā, bhāgī vā bhagavā aṭṭhannaṃ vimokkhānaṃ aṭṭhannaṃ abhibhāyatanānaṃ navannaṃ anupubbavihārasamāpattīnanti bhagavā: bhāgī vā bhagavā dasannaṃ saññābhāvanānaṃ dasannaṃ kasiṇasamāpattīnaṃ, ānāpānasatisamādhissa asubhasamāpattiyāti bhagavā, bhāgī vā bhagavā catunnaṃ satipaṭṭhānānaṃ catunnaṃ sammappadhānānaṃ catunnaṃ iddhipādānaṃ pañcannaṃ indriyānaṃ pañcannaṃ balānaṃ sattannaṃ bojjhaṅgānaṃ ariyassa aṭṭhaṅgikassa maggassāti bhagavā: bhāgī vā bhagavā dasannaṃ tathāgatabalānaṃ catunnaṃ vesārajjānaṃ catunnaṃ paṭisambhidānaṃ channaṃ abhiññānaṃ channaṃ buddhadhammānanti bhagavā: bhagavāti netaṃ nāmaṃ mātarā kataṃ, na pitarā kataṃ, na bhātarā kataṃ, na bhaginiyā kataṃ, na mittāmaccehi kataṃ, na ñātisālohitehi kataṃ, na samaṇabrāhmaṇehi kataṃ, na devatāhi kataṃ, vimokkhantikametaṃ buddhānaṃ bhagavantānaṃ bodhiyā mūle saha sabbaññutañāṇassa paṭilābhā sacchikā paññatti yadidaṃ bhagavāti 'kappāti bhagavā. '
 
1. Vaddhevā - pana.
2. Bhavābhave - pa, va.
 
[BJT Page 296] [\x 296/]
 
Oghe jāte mahabbhayeti: kāmoghe bhavoghe diṭṭhogho avijjoghe jāte saṃjāte nibbatte abhinibbatte pātubhūte. Mahabbhayeti: jātibhaye jarābhaye vyādhibhaye maraṇabhayeti 'oghe jāte mahabbhaye'
 
Jarāmaccuparetānanti: jarāya phuṭṭhānaṃ paretānaṃ samohitānaṃ samannāgatānaṃ maccunā phuṭṭhānaṃ paretānaṃ samohitānaṃ samannāgatānaṃ jātiyā anugatānaṃ jarāya anusaṭānaṃ byādhinā abhibhūtānaṃ maraṇena abbhāhatānaṃ atāṇānaṃ alenānaṃ asaraṇānaṃ asaraṇībhūtānanti 'jarāmaccuparetānaṃ'
 
Dīpaṃ pabrūmi kappa yeti: dīpaṃ tāṇaṃ lenaṃ saraṇaṃ gatiṃ parāyanaṃ brūmi ācikkhāmi desemi paññapemi paṭṭhapemi vivarāmi vibhajāmi uttānīkaromi pakāsemīti 'dīpaṃ pabrūmi kappa te'
 
Tenāha bhagavā:
 
''Majjhe sarasmiṃ tiṭṭhitaṃ (kappāti bhagavā)
Oghe jāte mahabbhaye,
Jarāmaccuparetānaṃ
Dīpaṃ pabrūmi kappa te''ti.
 
10-3
 
Akiñcanaṃ anādānaṃ - etaṃ dīpaṃ anāparaṃ
Nibbānaṃ iti naṃ brūmi - jarāmaccuparikkhayaṃ.
 
Akiñcanaṃ anādānanti: 'kiñcana'nti: rāgakiñcanaṃ dosakiñcanaṃ mohakiñcanaṃ mānakiñcanaṃ diṭṭhikiñcanaṃ kilesakiñcanaṃ duccaritakiñcanaṃ kiñcanappahānaṃ kiñcanavūpasamo1 kiñcanapaṭinissaggo2 kiñcanapaṭippassaddhi3 amataṃ nibbānanti akiñcanaṃ. Anādānanti: 'ādānaṃ vuccati taṇhā: yo rāgo sārāgo anunayo anurodho nandi nandirāgo cittassa sārāgo icchā mucchā ajjhosānaṃ gedho paḷigedho saṅgo paṅko ejā māyā janikā sañjanikā sañjaninī sibbanī jālinī saritā visattikā suttaṃ visaṭā āyūhanī dutiyā paṇidhi bhavanetti vanaṃ vanatho santhavo sneho apekkho paṭibandhu āsā āsiṃsanā āsiṃsitattaṃ, rūpāsā saddāsā gandhāsā rasāsā phoṭṭhabbāsā lābhāsā dhanāsā puttāsā jīvitāsā, jappā pajappā abhijappā jappanā jappitattaṃ loluppaṃ loluppāyanā loluppāyitattaṃ pucchiñcikatā sādukamyatā, adhammarāgo visamalobho nikanti nikāmanā patthanā pihanā sampatthanā, kāmataṇhā bhavataṇhā vibhavataṇhā rūpataṇhā arūpataṇhā nirodhataṇhā, rūpataṇhā saddataṇhā gandhataṇhā rasataṇhā phoṭṭhabbataṇhā dhammataṇhā, ogho yogo gantho upādānaṃ āvaraṇaṃ nīvaraṇaṃ chadanaṃ bandhanaṃ upakkileso anusayo pariyuṭṭhānaṃ latā vevicchaṃ, dukkhamūlaṃ dukkhanidānaṃ dukkhappabhavo mārapāso mārabalisaṃ māravisayo taṇhānadī taṇhājālaṃ taṇhāgaddulaṃ taṇhāsamuddo, abhijjhā lobho akusalamūlaṃ ādānappahānaṃ ādānavūpasamo ādānapaṭinissaggo ādānapaṭippassaddhi amataṃ nibbānanti ''akiñcanaṃ anādānaṃ''
 
1. Kiñcanavūpasamaṃ - machasaṃ
2. Paṭinissaggaṃ - machasaṃ
3. Paṭippassaddhiṃ - machasaṃ.
 
[BJT Page 298] [\x 298/]
 
Etaṃ dīpaṃ anāparanti: etaṃ dīpaṃ tāṇaṃ lenaṃ saraṇaṃ gati parāyanaṃ. Anāparanti: tamhā paro añño dīpo natthi, atha kho so yeva1 dīpo aggo ca seṭṭho ca viseṭṭho ca pāmokkho ca uttamo ca pavaro cāti 'etaṃ dīpaṃ anāparaṃ'.
Nibbānaṃ iti naṃ brūmīti: 'vānaṃ' vuccati taṇhā, ''yo rāgo sārāgo anunayo anurodho nandi nandirāgo cittassa sārāgo icchā mucchā ajjhosānaṃ gedho paḷigedho saṅgo paṅko ejā māyā janikā sañjanikā sañjaninī sibbanī jālinī saritā visattikā suttaṃ visaṭā āyūhanī dutiyā paṇidhi bhavanetti vanaṃ vanatho santhavo sneho apekkho paṭibandhu āsā āsiṃsanā āsiṃsitattaṃ, rūpāsā saddāsā gandhāsā rasāsā phoṭṭhabbāsā lābhāsā dhanāsā puttāsā jīvitāsā, jappā pajappā abhijappā jappanā jappitattaṃ loluppaṃ loluppāyanā loluppāyitattaṃ pucchiñcikatā sādukamyatā, adhammarāgo visamalobho nikanti nikāmanā patthanā pihanā sampatthanā, kāmataṇhā bhavataṇhā vibhavataṇhā rūpataṇhā arūpataṇhā nirodhataṇhā, rūpataṇhā saddataṇhā gandhataṇhā rasataṇhā phoṭṭhabbataṇhā dhammataṇhā, ogho yogo gantho upādānaṃ āvaraṇaṃ nīvaraṇaṃ chadanaṃ bandhanaṃ upakkileso anusayo pariyuṭṭhānaṃ latā vevicchaṃ, dukkhamūlaṃ dukkhanidānaṃ dukkhappabhavo mārapāso mārabalisaṃ māravisayo taṇhānadī taṇhājālaṃ taṇhāgaddulaṃ taṇhāsamuddo, abhijjhā lobho akusalamūlaṃ. '' Vānappahānaṃ vānavūpasamo vānapaṭinissaggo (vānapaṭippassaddhi2) amataṃ nibbānaṃ. Itīti: padasandhi padasaṃsaggo padapāripūri akkharasamavāyo byañjanasiliṭṭhatā padānupubbatāpetaṃ3 itīti: brūmīti brūmi ācikkhāmi desemi paññapemi paṭṭhapemi vivarāmi vibhajāmi uttānīkaromi pakāsemīti 'nibbānaṃ iti naṃ brūmi. '
 
Jarāmaccuparikkhayanti: jarāmaraṇassa pahānaṃ vūpasamo paṭinissaggo paṭippassaddhi amataṃ nibbānanti 'jarāmaccuparikkhayaṃ'
 
Tenāha bhagavā:
 
''Akiñcanaṃ anādānaṃ, etaṃ dīpaṃ anāparaṃ
Nibbānaṃ iti naṃ brūmi jarāmaccuparikkhaya''nti
 
10-4
 
Etadaññāya4 ye satā - diṭṭhadhammābhinibbutā
Na te māravasānugā - na te mārassa paddhagū. 5
 
Etadaññāya ye satāni: 'eta'nti: amataṃ nibbānaṃ ''yo so sabbasaṃkhārasamatho sabbūpadhipaṭinissaggo taṇhakkhayo virāgo nirodho nibbānaṃ. '' Aññāyāti: aññāya jānitvā tulayitvā tīrayitvā vibhāvayitvā vibhūtaṃ katvā. Sabbe saṅkhārā aniccā'ti viditaṃ katvā tulayitvā tīrayitvā vibhāvayitvā vibhūtaṃ katvā 'sabbe saṅkhārā dukkhā'ti viditaṃ katvā tulayitvā tīrayitvā vibhāvayitvā vibhūtaṃ katvā sabbe saṅkhārā aniccā'ti viditaṃ katvā tulayitvā tīrayitvā vibhāvayitvā vibhūtaṃ katvā 'sabbe dhammā anattā'ti viditaṃ katvā tulayitvā tīrayitvā vibhāvayitvā vibhūtaṃ katvā sabbe saṅkhārā aniccā'ti viditaṃ katvā tulayitvā tīrayitvā vibhāvayitvā vibhūtaṃ katvā 'yaṃ kiñci samuyadadhammaṃ sabbaṃ taṃ nirodhadhamma'ntī
Aññāya jānitvā tulayitvā tīrayitvā vibhāvayitvā vibhūtaṃ katvā. Yeti arahanto khīṇāsavā satāti: catūhi kāraṇehi satā: kāye kāyānupassanāsatipaṭṭhānaṃ bhāvitattā satā, caranti caranto viharanto irīyanto vattento pālento yapento yāpento. Vedanāsu vedanānupassanāsatipaṭṭhānaṃ bhāvitattā satā, caranti caranto viharanto irīyanto vattento pālento yapento yāpento. Citte cittānupassanāsatipaṭṭhānaṃ bhāvitattā satā, caranti caranto viharanto irīyanto vattento pālento yapento yāpento. Dhamme dhammānupassanāsatipaṭṭhānaṃ bhāvitattā satā, caranti caranto viharanto irīyanto vattento pālento yapento yāpento. Te vuccati 'satā'ti 'etadaññāya ye satā. '
 
1. So evaṃ - machasaṃ.
2. Vānapaṭippassaddhiṃ - machasaṃ
3. Metaṃ - va, vi, ka.
4. Bhāventā - machasaṃ, syā.
5. Etadatthāya - va, vi, ka.
6. Paṭṭhagu - syā.
Paṭṭhagū - va. Vi. Ka.
 
[BJT Page 300] [\x 300/]
 
Diṭṭhadhammābhinibbutāti: 'diṭṭhadhammā'ti: diṭṭhadhammā ñātadhammā tulitadhammā tīritadhammā vibhūtadhammā vibhāvitadhammā. Abhinibbutāti: rāgassa1 nibbāpitattā nibbutā, dosassa nibbāpitattā nibbutā, mohassa nibbāpitattā nibbutā, kodhassa nibbāpitattā nibbutā, upanāhassa nibbāpitattā nibbutā, makkhassa nibbāpitattā nibbutā, paḷāsassa nibbāpitattā nibbutā, issāya nibbāpitattā nibbutā, macchariyassa nibbāpitattā nibbutā, māyāya nibbāpitattā nibbutā, sāṭheyyassa nibbāpitattā nibbutā, thambhassa nibbāpitattā nibbutā, sārambhassa nibbāpitattā nibbutā, mānassa nibbāpitattā nibbutā, atimānassa nibbāpitattā nibbutā, madassa nibbāpitattā nibbutā, pamādassa nibbāpitattā nibbutā, sabbakilesānaṃ nibbāpitattā nibbutā, sabbaduccaritānaṃ nibbāpitattā nibbutā, sabbadarathānaṃ nibbāpitattā nibbutā, sabbapariḷāhānaṃ nibbāpitattā nibbutā, sabbasantāpānaṃ nibbāpitattā nibbutā, sabbākusalābhisaṅkhārānaṃ santattā samitattā vūpasamitattā vijjhātattā nibbutattā vigatattā paṭippassaddhattā santā upasantā vūpasantā nibbutā paṭippassaddhāti 'diṭṭhadhammābhinibbutā. '
 
Na te māravasānugatāti: 'māro'ti: ''yo so māro kaṇho adhipati antagū namuci pamattabandhu. Na te māravasānugatāti: na te mārassa vase vattanti, napi māro tesu vasaṃ vatteti te māraṃ ca mārapakkhaṃ ca mārapāsaṃ ca mārabalisaṃ ca mārāmisaṃ ca māravisayaṃ ca māranivāpaṃ ca2 māragocaraṃ ca mārabandhanaṃ ca abhibhuyya abhibhavitvā ajjhottharitvā pariyādiyitvā madditvā caranti viharanti irīyanti vattenti pālenti yapenti yāpentīti 'na te māravasānugā. '
 
Na te mārassa paddhagūti: 3 na te mārassa paddhā paddhacarā4 paricārikā sissā5 buddhassa te bhagavato paddhā paddhacarā6 paricārikā sissāti 'na te mārassa paddhagūti.
 
Tenāha bhagavā:
 
''Etadaññāya ye satā diṭṭhadhammābhinibbutā,
Na te māravasānugā na te mārassa paddhagūti.
 
Saha gāthāpariyosānā ye te brāhmaṇena saddhiṃ ekacchandā ekapayogo ekādhippāyā ekavāsanavāsitā, 2 tesaṃ anekapāṇasahassānaṃ virajaṃ vītamalaṃ dhammacakkhuṃ udapādi. 'Yaṃ kiñci samudayadhammaṃ sabbaṃ taṃ nirodhadhamma'nti. Tassa brāhmaṇassa anupādāya āsavehi cittaṃ vimucci. Saha arahattappattā ajinajaṭāvākacīratidaṇḍakamaṇḍalu kesā ca massu ca antarahitā. Bhaṇḍu kāsāyavatthavasano saṅghāṭipattacīvaradharo anavatthapaṭipattiyā pañjaliko bhagavantaṃ namassamāno nisinno hoti: 'satthā me bhante bhagavā sāvako' hamasmī'ti.
 
Kappa suttaniddeso samatto.
 
1. Lobhassa - va, vi, ka
2. Māranivāsaṃ ca, machasaṃ.
3. Paṭṭhatūtī - syā.
Paṭṭhabhūti - va. Vi, ka.
4. Paṭṭhā paṭṭhacarā - va, vi, ka.
5. Paricārikā siyā - machasaṃ, va, vi, ka.
6. Paṭṭhā paṭṭhacarā - va, vi, ka, syā.
 
[BJT Page 302] [\x 302/]
 
11. Jatukaṇṇī suttaniddeso.
 
11-1
 
Sutvānahaṃ vīra akāmakāmiṃ (iccāyasmā jatukaṇṇī)
Oghātigaṃ puṭṭhumakāmamāgamaṃ,
Santipadaṃ brūhi sahājanetta1
Yathātacchaṃ bhagavā brūhi metaṃ,
 
Sutvānahaṃ vīra akāmakāminti: 'sutvā'ti: sutvā suṇitvā uggahetvā upadhāretvā upalakkhayitvā 'itipi so bhagavā arahaṃ sammāsambuddho vijjācaraṇasampanno sugato lokavidū anuttaro purisadammasārathī satthā devamanussānaṃ buddho bhagavā'ti 'sutvānahaṃ. Vīrāti: vīro bhagavā, viriyavāti vīro, pahūti vīro2 visavīti vīro3 alamattoti4 vīro, sūroti vīro, vikkanto abhīru acchamhī anutrāsī apalāyī pahīnabhayabheravo vigatalomahaṃsoti vīro.
 
1. ''Virato idha sabbapāpakehi
Nirayadukkhamaticca viriyavā so,
So viriyavā padhānavā
Vīro tādī pavuccate tathattā''ti. [A]
 
Sutvānahaṃ vīra.
 
Akāmakāminti: 'kāmā'ti: uddānato dve kāmā: vatthukāmā ca kilesakāmā ca. Katame vatthukāmā? Manāpikā rūpā manāpikā saddā manāpikā gandhā manāpikā rasā manāpikā phoṭṭhabbā, attharaṇā pāpuraṇā, dāsidāsā ajeḷakā kukkuṭasūkarā hatthigavāssavaḷavā, khettaṃ vatthu hiraññaṃ suvaṇṇaṃ gāmanigamarājadhāniyo raṭṭhaṃ ca janapado ca koso ca koṭṭhāgāraṃ ca, yaṃ kiñci rajanīyaṃ vatthu vatthukāmā.
 
Api ca, atītā kāmā, anāgatā kāmā, paccuppannā kāmā, ajjhattā kāmā, bahiddhā kāmā, ajjhattabahiddhā kāmā, hīnā kāmā, majjhimā kāmā, paṇītā kāmā, āpāyikā kāmā, mānusikā kāmā, dibbā kāmā, paccupaṭṭhitā kāmā, nimmitā kāmā, parinimmitā kāmā, animmitā kāmā, pariggahitā kāmā, apariggahitā kāmā, mamāyitā kāmā, amamāyitā kāmā, sabbe'pi kāmāvacarā dhammā, sabbe'pi rūpāvacarā dhammā, sabbe'pi arūpāvacarā dhammā, taṇhāvatthukā taṇhārammaṇā kamanīyaṭṭhena rajanīyaṭṭhena madanīyaṭṭhena kāmā. Ime vuccanti vatthukāmā.
 
Katame kilesakāmā? Chando kāmo, rāgo kāmo, chandarāgo kāmo: saṅkappo kāmo, rāgo kāmo, saṅkapparāgo kāmo: yo kāmesu kāmacchando, kāmarāgo, kāmanandi, kāmataṇhā, kāmasineho, kāmapariḷāho, kāmamucchā, kāmajjhosānaṃ, kāmogho, kāmayogo, kāmūpādānaṃ, kāmacchandanīvaraṇaṃ.
 
''Addasaṃ kāmaṃ te mūlaṃ saṅkappā kāma jāyasi,
Na taṃ saṅkappayissāmi evaṃ kāme na hehisī''ti
 
Ime vuccanti kilesakāmā.
 
Buddhassa bhagavato vatthukāmā pariññātā kilesakāmā pahīnā, vatthukāmānaṃ pariññātattā kilesakāmānaṃ pahīnattā bhagavā na kāme kāmeti, na kāme pattheti, na kāme piheti, na kāme abhijappati, ye kāme kāmenti kāme patthenti, kāme pihenti, kāme abhijappanti, te kāmakāmino rāgarāgino saññāsaññino, bhagavā na kāme kāmeti, na kāme pattheti, na kāme piheti, na kāme abhijappati, tasmā buddho akāmo nikkāmo cattakāmo vantakāmo muttakāmo pahīnakāmo paṭinissaṭṭhakāmo vītarāgo vigatarāgo cattarāgo vantarāgo muttarāgo pahīnarāgo paṭinissaṭṭharāgo nicchāto nibbuto sītībhūto sukhapaṭisaṃvedī brahmabhūtena attanā viharatīti 'sutvānahaṃ vīra akāmakāmiṃ'. Iccāyasmā jatukaṇṇīti:
Iccāti: padasandhi padasaṃsaggo padapāripūri akkharasamavāyo byañjanasiliṭṭhatā padānupubbatāpetaṃ 'iccāti'. Āyasmā'ti: piyavacanaṃ garuvacanaṃ sappatissādhivacanametaṃ 'āyasmā'ti. Jatukaṇṇīti: tassa brāhmaṇassa gottaṃ saṅkhā samaññā paññatti vohāroti 'iccāyasmā jatukaṇṇī'.
 
1. Sahajanetta - machasaṃ.
Mahājanetta - va, vi, ka.
2. Pabhūti vīro - va, vi, ka.
3. Vīsati vīro - va, vi, ka.
4. Alamatthoti - va, vi, ka.
[A.] Suttanipāta - sabhiyasutta.
 
[BJT Page 304] [\x 304/]
 
Oghātigaṃ puṭṭhumakāmamāgamanti: 'oghātiga'nti: oghātigaṃ oghaṃ atikkantaṃ samatikkantaṃ vītivattanti 'oghātigaṃ'. Puṭṭhunti: puṭṭhuṃ pucchituṃ yācituṃ ajjhesituṃ pasādetuṃ. Akāmamāgamanti: akāmaṃ puṭṭhuṃ nikkāmaṃ1 cattakāmaṃ vantakāmaṃ muttakāmaṃ pahīnakāmaṃ paṭinissaṭṭhakāmaṃ vītarāgaṃ vigatarāgaṃ cattarāgaṃ vantarāgaṃ muttarāgaṃ pahīnarāgaṃ paṭinissaṭṭharāgaṃ āgamhā āgatamhā sampannamhā tayā saddhiṃ samāgatamhāti 'oghātigaṃ puṭṭhumakāmamāgamaṃ. '
 
Santipadaṃ brūhi sahājanettā2ti: 'santī'ti: ekena ākārena santipi santipadampi tameva amataṃ nibbānaṃ, yo so sabbasaṅkhārasamatho sabbūpadhipaṭinissaggo taṇhakkhayo virāgo nirodho nibbānaṃ.
 
Vuttaṃ hetaṃ bhagavatā:
 
Santametaṃ padaṃ, paṇītametaṃ padaṃ, yadidaṃ sabbasaṃkhārasamatho sabbūpadhipaṭinissaggo taṇhakkhayo virāgo nirodho nibbānanti. Athāparenākārena ye dhammā santādhigamāya santiphusanāya santi sacchikiriyāya saṃvattanti, seyyathīdaṃ: cattāro satipaṭṭhānā, cattāro sammappadhānā, cattāro iddhipādā, pañcindriyāni, pañcabalāni, sattabojjhaṅgā, ariyo aṭṭhaṅgiko maggo, ime vuccanti santipadaṃ tāṇapadaṃ lenapadaṃ saraṇapadaṃ abhayapadaṃ accutapadaṃ amatapadaṃ nibbānapadaṃ brūhi ācikkhāhi desehi paññapehi paṭṭhapehi vivarāhi vibhajāhi uttānīkarohi pakāsehi. Sahājanettāti: 'nettaṃ' vuccati sabbaññutañāṇaṃ, buddhassa bhagavato nettaṃ ca jinabhāvo ca bodhiyā mūle apubbaṃ acarimaṃ ekasmiṃ khaṇe uppanno, tasmā buddho sahājanettoti 'santipadaṃ brūhi sahājanetta. '
 
Yathātacchaṃ bhagavā brūhi metanti: yathātacchaṃ vuccati amataṃ nibbānaṃ yo so sabbasaṃkhārasamatho sabbūpadhipaṭinissaggo taṇhakkhayo virāgo nirodho nibbānaṃ, bhagavāti: gāravādhivacanametaṃ: apica, bhaggarāgoti bhagavā: bhaggadosoti bhagavā: bhaggamohoti bhagavā: bhaggamānoti bhagavā: bhaggadiṭṭhīti bhagavā: bhaggakaṇṭakoti bhagavā: bhaggakilesoti bhagavā: bhaji vibhaji pavibhaji dhammaratananti bhagavā: bhavānaṃ antakaroti bhagavā : bhāvitakāyo bhāvitasīlo bhāvitacitto bhāvitapaññoti bhagavā: bhaji vā bhagavā araññe vanapatthāni pantāni senāsanāni appasaddāni appanigghosāni vijanavātāni manussarāhaseyyakāni paṭisallānasāruppānīti bhagavā: bhāgī vā bhagavā cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārānanti bhagavā: bhāgī vā bhagavā attharasassa dhammarasassa vimuttirasassa adhisīlassa adhicittassa adhipaññāyāti bhagavā.
 
Bhāgī vā bhagavā catunnaṃ jhānānaṃ catunnaṃ appamaññānaṃ catunnaṃ arūpasamāpattīnanti bhagavā, bhāgī vā bhagavā aṭṭhannaṃ vimokkhānaṃ aṭṭhannaṃ abhibhāyatanānaṃ navannaṃ anupubbavihārasamāpattīnanti bhagavā: bhāgī vā bhagavā dasannaṃ saññābhāvanānaṃ dasannaṃ kasiṇasamāpattīnaṃ, ānāpānasatisamādhissa asubhasamāpattiyāti bhagavā, bhāgī vā bhagavā catunnaṃ satipaṭṭhānānaṃ catunnaṃ sammappadhānānaṃ catunnaṃ iddhipādānaṃ pañcannaṃ indriyānaṃ pañcannaṃ balānaṃ sattannaṃ bojjhaṅgānaṃ ariyassa aṭṭhaṅgikassa maggassāti bhagavā: bhāgī vā bhagavā dasannaṃ tathāgatabalānaṃ catunnaṃ vesārajjānaṃ catunnaṃ paṭisambhidānaṃ channaṃ abhiññānaṃ channaṃ buddhadhammānanti bhagavā: bhagavāti netaṃ nāmaṃ mātarā kataṃ, na pitarā kataṃ, na bhātarā kataṃ, na bhaginiyā kataṃ, na mittāmaccehi kataṃ, na ñātisālohitehi kataṃ, na samaṇabrāhmaṇehi kataṃ, na devatāhi kataṃ, vimokkhantikametaṃ buddhānaṃ bhagavantānaṃ bodhiyā mūle saha sabbaññutañāṇassa paṭilābhā sacchikā paññatti yadidaṃ bhagavā'ti. Brūhi metanti: brūhi ācikkhāhi desehi paññapehi paṭṭhapehi vivarāhi vibhajāhi uttānīkarohi pakāsehīti 'yathātacchaṃ bhagavā brūhi metaṃ. '
Tenāha so brāhmaṇo:
 
''Sutvānahaṃ vīra akāmakāmiṃ (iccāyasmā jatukaṇṇī)
Oghātigaṃ puṭṭhumakāmamāgamaṃ,
Santipadaṃ brūhi sahājanetta
Yathātacchaṃ bhagavā brūhi meta''nti.
 
1. Nikāmaṃ - va, vi, ka.
2. Mahājanetta - ca, vi, ka.
 
[BJT Page 306] [\x 306/]
 
11-2
 
Bhagavā hi kāme abhibhuyya irīyati
Ādiccova paṭhaviṃ teji tejasā,
Parittapaññassa me bhūripañña, 1
Ācikkha dhammaṃ yamahaṃ vijaññaṃ
Jātijarāya idha vippahānaṃ.
 
Bhagavā hi kāme abhibhuyya irīyatīti: 'bhagavā'ti gāravādhivacanametaṃ:
Apica, bhaggarāgoti bhagavā: bhaggadosoti bhagavā: bhaggamohoti bhagavā: bhaggamānoti bhagavā: bhaggadiṭṭhīti bhagavā: bhaggakaṇṭakoti bhagavā: bhaggakilesoti bhagavā: bhaji vibhaji pavibhaji dhammaratananti bhagavā: bhavānaṃ antakaroti bhagavā : bhāvitakāyo bhāvitasīlo bhāvitacitto bhāvitapaññoti bhagavā: bhaji vā bhagavā araññe vanapatthāni pantāni senāsanāni appasaddāni appanigghosāni vijanavātāni manussarāhaseyyakāni paṭisallānasāruppānīti bhagavā: bhāgī vā bhagavā cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārānanti bhagavā: bhāgī vā bhagavā attharasassa dhammarasassa vimuttirasassa adhisīlassa adhicittassa adhipaññāyāti bhagavā.
 
Bhāgī vā bhagavā catunnaṃ jhānānaṃ catunnaṃ appamaññānaṃ catunnaṃ arūpasamāpattīnanti bhagavā, bhāgī vā bhagavā aṭṭhannaṃ vimokkhānaṃ aṭṭhannaṃ abhibhāyatanānaṃ navannaṃ anupubbavihārasamāpattīnanti bhagavā: bhāgī vā bhagavā dasannaṃ saññābhāvanānaṃ dasannaṃ kasiṇasamāpattīnaṃ, ānāpānasatisamādhissa asubhasamāpattiyāti bhagavā, bhāgī vā bhagavā catunnaṃ satipaṭṭhānānaṃ catunnaṃ sammappadhānānaṃ catunnaṃ iddhipādānaṃ pañcannaṃ indriyānaṃ pañcannaṃ balānaṃ sattannaṃ bojjhaṅgānaṃ ariyassa aṭṭhaṅgikassa maggassāti bhagavā: bhāgī vā bhagavā dasannaṃ tathāgatabalānaṃ catunnaṃ vesārajjānaṃ catunnaṃ paṭisambhidānaṃ channaṃ abhiññānaṃ channaṃ buddhadhammānanti bhagavā: bhagavāti netaṃ nāmaṃ mātarā kataṃ, na pitarā kataṃ, na bhātarā kataṃ, na bhaginiyā kataṃ, na mittāmaccehi kataṃ, na ñātisālohitehi kataṃ, na samaṇabrāhmaṇehi kataṃ, na devatāhi kataṃ, vimokkhantikametaṃ buddhānaṃ bhagavantānaṃ bodhiyā mūle saha sabbaññutañāṇassa paṭilābhā sacchikā paññatti yadidaṃ bhagavāti.
 

 
[BJT Page 306] [\x 306/]
 
Kāmāti: uddānato2 dve kāmā: vatthukāmā ca kilesakāmā ca.
Katame vatthukāmā? Manāpikā rūpā manāpikā saddā manāpikā gandhā manāpikā rasā manāpikā phoṭṭhabbā, attharaṇā pāpuraṇā, dāsidāsā ajeḷakā kukkuṭasūkarā hatthigavāssavaḷavā, khettaṃ vatthu hiraññaṃ suvaṇṇaṃ gāmanigamarājadhāniyo raṭṭhaṃ ca janapado ca koso ca koṭṭhāgāraṃ ca, yaṃ kiñci rajanīyaṃ vatthu vatthukāmā.
 
Api ca, atītā kāmā, anāgatā kāmā, paccuppannā kāmā, ajjhattā kāmā, bahiddhā kāmā, ajjhattabahiddhā kāmā, hīnā kāmā, majjhimā kāmā, paṇītā kāmā, āpāyikā kāmā, mānusikā kāmā, dibbā kāmā, paccupaṭṭhitā kāmā, nimmitā kāmā, parinimmitā kāmā, animmitā kāmā, pariggahitā kāmā, apariggahitā kāmā, mamāyitā kāmā, amamāyitā kāmā, sabbe'pi kāmāvacarā dhammā, sabbe'pi rūpāvacarā dhammā, sabbe'pi arūpāvacarā dhammā, taṇhāvatthukā taṇhārammaṇā kamanīyaṭṭhena rajanīyaṭṭhena madanīyaṭṭhena kāmā. Ime vuccanti vatthukāmā.
 
Katame kilesakāmā? Chando kāmo, rāgo kāmo, chandarāgo kāmo: saṅkappo kāmo, rāgo kāmo, saṅkapparāgo kāmo: yo kāmesu kāmacchando, kāmarāgo, kāmanandi, kāmataṇhā, kāmasineho, kāmapariḷāho, kāmamucchā, kāmajjhosānaṃ, kāmogho, kāmayogo, kāmūpādānaṃ, kāmacchandanīvaraṇaṃ.
 
''Addasaṃ kāmaṃ te mūlaṃ saṅkappā kāma jāyasi,
Na taṃ saṅkappayissāmi evaṃ kāme na hehisī''ti
 
Ime vuccanti kilesakāmā.
 
Bhagavā vatthukāme parijānitvā kilesakāme pahāya abhibhuyya abhibhavitvā ajjhottharitvā pariyādiyitvā madditvā3 carati viharati irīyati vatteti pāleti yapeti yāpetīti 'bhagavā hi kāme abhibhuyya irīyati. '
 
Ādiccova paṭhaviṃ teji tejasātī: 'ādicco' vuccati suriyo, paṭhavī vuccati jagati, yathā suriyo tejī4 tejena samannāgato paṭhaviṃ abhibhuyya abhibhavitvā ajjhottharitvā pariyādiyitvā santāpayitvā sabbaṃ ākāsagataṃ tamagataṃ abhivihacca andhakāraṃ vidhametvā ālokaṃ dassayitvā ākāse antalikkhe gaganapathe5 vegena gacchati evameva bhagavā ñāṇatejī6 ñāṇatejena samannāgato sabbaṃ abhisaṃkhārasamudayaṃ -pe----------
Kilesatamaṃ avijjandhakāraṃ vidhamitvā ñāṇālokaṃ dassetvā vatthukāme parijānitvā kilesakāme pahāya abhibhuyya abhibhavitvā ajjhottharitvā pariyādiyitvā madditvā carati viharati irīyati vatteti7 pāleti yapeti yāpetīti ādiccova paṭhaviṃ tejī tejasā.
Parittapaññassa me bhūripaññāti: ahamasmi parittapañño omakapañño lāmakapañño chattakapañño8, tvampi mahāpañño puthupañño hāsupañño9 javanapañño tikkhapañño nibbedhikapañño. Bhūrī vuccati paṭhavī, bhagavā tāya paṭhaviyā samāya paññāya vipulāya vitthatāya samannāgatoti parittapaññassa me bhūripañña.
 
1. Bhūripañño - machasaṃ, syā
2. Udānato - pana.
3. Madditvā iti - machasaṃ natthi.
4. Teji tejasā tejena - va, ka, vi, pa-
5. Gamana pathe - syā.
6. Ñāṇī ñāṇa tejena - va - vi - ka.
7. Pavatteti - pana.
8. Chatukka - machasaṃ.
9. Hāsapañño - machasaṃ - ka -
 
[BJT Page 308] [\x 308/]
 
Ācikkha dhammaṃ yamahaṃ vijaññanti: 'dhammanti': ādikalyāṇaṃ majjhekalyāṇaṃ pariyosānakalyāṇaṃ sātthaṃ savyañjanaṃ kevalaparipuṇṇaṃ parisuddhaṃ brahmacariyaṃ cattāro satipaṭṭhāne cattāro sammappadhāne cattāro iddhipāde pañcindriyāni pañcabalāni sattabojjhaṅge ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ nibbānaṃ (nibbānagāminiñca) paṭipadaṃ ācikkhāhi desehi paññapehi paṭṭhapehi vivarāhi vibhajāhi uttānīkarohi pakāsehīti. Yamahaṃ vijaññanti: yamahaṃ jāneyyaṃ ājāneyyaṃ vijāneyyaṃ paṭijāneyyaṃ paṭivijjheyyaṃ adhigaccheyyaṃ passeyyaṃ sacchikareyyanti ācikkha dhammaṃ yamahaṃ vijaññaṃ.
Jāti jarāya idha vippahānanti - idheva jāti jarāya maraṇassa pahānaṃ vūpasamaṃ paṭinissaggaṃ paṭipassaddhiṃ amataṃ nibbānanti 'jāti jarāya idha vippahānaṃ'.
 
Tenāha so brāhmaṇo:
 
''Bhagavā hi kāme abhibhuyya irīyati
Ādiccova paṭhaviṃ tejī tejasā
Parittapaññassa me bhūripañña
Ācikkha dhammaṃ yamahaṃ vijaññaṃ
Jātijarāya idha vippahāna''nti.
 
11-3
 
Kāmesu vinaya gedhaṃ (jatukaṇṇīti bhagavā)
Nekkhammaṃ daṭṭhu khemato,
Uggahitaṃ nirattaṃ vā
Mā te vijjittha kiñcanaṃ.
 
Kāmesu vinaya gedhanti: 'kāmā'ti: uddānato dve kāmā:
Vatthukāmā ca kilesakāmā ca.
Katame vatthukāmā? Manāpikā rūpā manāpikā saddā manāpikā gandhā manāpikā rasā manāpikā phoṭṭhabbā, attharaṇā pāpuraṇā, dāsidāsā ajeḷakā kukkuṭasūkarā hatthigavāssavaḷavā, khettaṃ vatthu hiraññaṃ suvaṇṇaṃ gāmanigamarājadhāniyo raṭṭhaṃ ca janapado ca koso ca koṭṭhāgāraṃ ca, yaṃ kiñci rajanīyaṃ vatthu vatthukāmā.
 
Api ca, atītā kāmā, anāgatā kāmā, paccuppannā kāmā, ajjhattā kāmā, bahiddhā kāmā, ajjhattabahiddhā kāmā, hīnā kāmā, majjhimā kāmā, paṇītā kāmā, āpāyikā kāmā, mānusikā kāmā, dibbā kāmā, paccupaṭṭhitā kāmā, nimmitā kāmā, parinimmitā kāmā, animmitā kāmā, pariggahitā kāmā, apariggahitā kāmā, mamāyitā kāmā, amamāyitā kāmā, sabbe'pi kāmāvacarā dhammā, sabbe'pi rūpāvacarā dhammā, sabbe'pi arūpāvacarā dhammā, taṇhāvatthukā taṇhārammaṇā kamanīyaṭṭhena rajanīyaṭṭhena madanīyaṭṭhena kāmā. Ime vuccanti vatthukāmā.
 
Katame kilesakāmā? Chando kāmo, rāgo kāmo, chandarāgo kāmo: saṅkappo kāmo, rāgo kāmo, saṅkapparāgo kāmo: yo kāmesu kāmacchando, kāmarāgo, kāmanandi, kāmataṇhā, kāmasineho, kāmapariḷāho, kāmamucchā, kāmajjhosānaṃ, kāmogho, kāmayogo, kāmūpādānaṃ, kāmacchandanīvaraṇaṃ.
 
''Addasaṃ kāmaṃ te mūlaṃ saṅkappā kāma jāyasi,
Na taṃ saṅkappayissāmi evaṃ kāme na hehisī''ti
 
Ime vuccanti kilesakāmā.
 
'Gedho vuccati taṇhā yo rāgo sārāgo anunayo anurodho nandi nandirāgo cittassa sārāgo icchā mucchā ajjhosānaṃ gedho paḷigedho saṅgo paṅko ejā māyā janikā sañjanikā sañjaninī sibbanī jālinī saritā visattikā suttaṃ visaṭā āyūhanī dutiyā paṇidhi bhavanetti vanaṃ vanatho santhavo sneho apekkho paṭibandhu āsā āsiṃsanā āsiṃsitattaṃ, rūpāsā saddāsā gandhāsā rasāsā phoṭṭhabbāsā lābhāsā dhanāsā puttāsā jīvitāsā, jappā pajappā abhijappā jappanā jappitattaṃ loluppaṃ loluppāyanā loluppāyitattaṃ pucchiñcikatā sādukamyatā, adhammarāgo visamalobho nikanti nikāmanā patthanā pihanā sampatthanā, kāmataṇhā bhavataṇhā vibhavataṇhā rūpataṇhā arūpataṇhā nirodhataṇhā, rūpataṇhā saddataṇhā gandhataṇhā rasataṇhā phoṭṭhabbataṇhā dhammataṇhā, ogho yogo gantho upādānaṃ āvaraṇaṃ nīvaraṇaṃ chadanaṃ bandhanaṃ upakkileso anusayo pariyuṭṭhānaṃ latā vevicchaṃ, dukkhamūlaṃ dukkhanidānaṃ dukkhappabhavo mārapāso mārabalisaṃ māravisayo taṇhānadī taṇhājālaṃ taṇhāgaddulaṃ taṇhāsamuddo, abhijjhā lobho akusalamūlaṃ. Kāmesu vinaya gedhanti: kāmesu gedhaṃ vinaya1 paṭivinaya pajaha2 vinodehi byantīkarohi anabhāvaṃ gamehīti kāmesu vinaya gedhaṃ. Jatukaṇṇīti bhagavāti: taṃ brāhmaṇaṃ gottena ālapati. Bhagavāti: gāravādhivacanametaṃ:
Apica, bhaggarāgoti bhagavā: bhaggadosoti bhagavā: bhaggamohoti bhagavā: bhaggamānoti bhagavā: bhaggadiṭṭhīti bhagavā: bhaggakaṇṭakoti bhagavā: bhaggakilesoti bhagavā: bhaji vibhaji pavibhaji dhammaratananti bhagavā: bhavānaṃ antakaroti bhagavā : bhāvitakāyo bhāvitasīlo bhāvitacitto bhāvitapaññoti bhagavā: bhaji vā bhagavā araññe vanapatthāni pantāni senāsanāni appasaddāni appanigghosāni vijanavātāni manussarāhaseyyakāni paṭisallānasāruppānīti bhagavā: bhāgī vā bhagavā cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārānanti bhagavā: bhāgī vā bhagavā attharasassa dhammarasassa vimuttirasassa adhisīlassa adhicittassa adhipaññāyāti bhagavā.
 
Bhāgī vā bhagavā catunnaṃ jhānānaṃ catunnaṃ appamaññānaṃ catunnaṃ arūpasamāpattīnanti bhagavā, bhāgī vā bhagavā aṭṭhannaṃ vimokkhānaṃ aṭṭhannaṃ abhibhāyatanānaṃ navannaṃ anupubbavihārasamāpattīnanti bhagavā: bhāgī vā bhagavā dasannaṃ saññābhāvanānaṃ dasannaṃ kasiṇasamāpattīnaṃ, ānāpānasatisamādhissa asubhasamāpattiyāti bhagavā, bhāgī vā bhagavā catunnaṃ satipaṭṭhānānaṃ catunnaṃ sammappadhānānaṃ catunnaṃ iddhipādānaṃ pañcannaṃ indriyānaṃ pañcannaṃ balānaṃ sattannaṃ bojjhaṅgānaṃ ariyassa aṭṭhaṅgikassa maggassāti bhagavā: bhāgī vā bhagavā dasannaṃ tathāgatabalānaṃ catunnaṃ vesārajjānaṃ catunnaṃ paṭisambhidānaṃ channaṃ abhiññānaṃ channaṃ buddhadhammānanti bhagavā: bhagavāti netaṃ nāmaṃ mātarā kataṃ, na pitarā kataṃ, na bhātarā kataṃ, na bhaginiyā kataṃ, na mittāmaccehi kataṃ, na ñātisālohitehi kataṃ, na samaṇabrāhmaṇehi kataṃ, na devatāhi kataṃ, vimokkhantikametaṃ buddhānaṃ bhagavantānaṃ bodhiyā mūle saha sabbaññutañāṇassa paṭilābhā sacchikā paññatti yadidaṃ bhagavāti 'jatukaṇṇīti bhagavā. '
 
1. Vineyya gedhaṃ - pana.
2. Pajahāhi - pana.
 
[BJT Page 310] [\x 310/]
 
Nekkhammaṃ daṭṭhu khematoti: 'nekkhammanti': sammā paṭipadaṃ anulomapaṭipadaṃ apaccanīkapaṭipadaṃ anvatthapaṭipadaṃ dhammānudhammapaṭipadaṃ sīlesu paripūrakāritaṃ indriyesu guttadvārataṃ bhojane mattaññutaṃ jāgariyānuyogaṃ satisampajaññaṃ cattāro satipaṭṭhāne cattāro sammappadhāne cattāro iddhipāde pañcindriyāni pañcabalāni sattabojjhaṅge ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ nibbānañca nibbānagāminiñca paṭipadaṃ khemato tāṇato lenato saraṇato abhayato accutato amatato nibbānato daṭṭhuṃ passitvā tulayitvā tīrayitvā vibhāvayitvā vibhūtaṃ katvāti 'nekkhammaṃ daṭṭhu khemato. '
Uggahitaṃ nirattaṃ vāti: 'uggabhita'nti: taṇhāvasena diṭṭhivasena gabhitaṃ parāmaṭṭhaṃ abhiniviṭṭhaṃ ajjhositaṃ adhimuttaṃ. Nirattaṃ vāti: nirassitabbaṃ1 muñcitabbaṃ pajahitabbaṃ2 vinodetabbaṃ3 (byantīkātabbaṃ) anabhāvaṃ gametabbanti uggahitaṃ nirattaṃ vā.
 
Mā te vijjittha kiñcananti rāgakiñcanaṃ dosakiñcanaṃ mohakiñcanaṃ mānakiñcanaṃ diṭṭhikiñcanaṃ kilesakiñcanaṃ duccaritakiñcanaṃ. Idaṃ kiñcanaṃ tuyhaṃ mā vijjittha, mā saṃvijjittha, pajaha vinodehi byantīkarohi anabhāvaṃ gamehīti 'mā te vijjittha kiñcanaṃ' tenāha bhagavā:
 
'Kāmesu vinaya gedhaṃ (jatukaṇṇīti bhagavā)
Nekkhammaṃ daṭṭhu khemato,
Uggahitaṃ nirattaṃ vā
Mā te vijjittha kiñcana''nti.
 
11-4
 
Yaṃ pubbe taṃ visosehi4
Pacchā te māhu kiñcanaṃ
Majjhe ce no5 gahessasi
Upasanto carissasi-.
 
Yaṃ pubbe taṃ visosehīti: atīte saṅkhāre ārabbha ye kilesā uppajjeyyuṃ, te kilese sosehi visosehi sukkhāpehi visukkhāpehi abījaṃ karohi pajaha vinodehi byantīkarohi anabhāvaṃ gamehīti evampi 'yaṃ pubbe taṃ visosehi. ' Athavā ye atītā kammābhisaṅkharā avipakkavipākā te kammābhisaṃkhāre6 sosehi visosebhi sukkhāpebhi visukkhāpebhi abījaṃ karobhi pajaha vinodehi byantīkarobhi anabhāvaṃ gamehīti evampi 'yaṃ pubbe taṃ visosehi. '
 
1. Nirattaṃ vāti nirattaṃ vā - machasaṃ.
2. Vijahitabbaṃ - machasaṃ.
3. Vinoditabbaṃ - machasaṃ.
4. Visodhehi - pana.
5. Veno - va, vi, ka, ma.
6. Kammābhisaṃkhārā - pana.
 
[BJT Page 312] [\x 312/]
 
Pacchā te māhu kiñcananti: 'pacchā' vuccati anāgataṃ, anāgate saṃkhāre ārabbha yāni uppajjeyyuṃ rāgakiñcanaṃ dosakiñcanaṃ mohakiñcanaṃ mānakiñcanaṃ diṭṭhikiñcanaṃ kilesakiñcanaṃ duccaritakiñcanaṃ imāni kiñcanāni tuyhaṃ mā ahu mākāsi mā janesi mā saṃjanesi mā nibbattesi mābhinibbattesi pajaha vinodehi byantīkarohi anabhāvaṃ gamehīti 'pacchā te māhu kiñcanaṃ'.
 
Majjhe ce no gahessasīti: majjhe vuccati paccuppannaṃ rūpaṃ vedanā saññā saṃkhārā viññāṇaṃ, paccuppanne saṅkhāre taṇhāvasena diṭṭhivasena na gahessasi na gaṇhissasi, na parāmasissasi, na nandissasi, nābhinandissasi, na ajjhosissasi, abhinandanaṃ abhivadanaṃ ajjhosānaṃ gāhaṃ parāmāsaṃ abhinivesaṃ pajahissasi, vinodessasi, byantīkarissasi, anabhāvaṃ gamessasīti 'majjheva ce no gahessasi.
 
Upasanto carissatīti: rāgassa santattā samitattā upasamitattā, dosassa santattā samitattā upasamitattā, mohassa santattā samitattā upasamitattā, dosassa santattā samitattā upasamitattā, mohassa santattā samitattā upasamitattā, kodhassa santattā samitattā upasamitattā, upanāhassa santattā samitattā upasamitattā, makkhassa santattā samitattā upasamitattā, paḷāsassa santattā samitattā upasamitattā, issāya santattā samitattā upasamitattā, macchariyassa santattā samitattā upasamitattā, māyāya santattā samitattā upasamitattā, sāṭheyyassa santattā samitattā upasamitattā, thambhassa santattā samitattā upasamitattā, sārambhassa santattā samitattā upasamitattā, mānassa santattā samitattā upasamitattā, atimānassa santattā samitattā upasamitattā, madassa santattā samitattā upasamitattā, pamādassa santattā samitattā upasamitattā, sabbakilesānaṃ santattā samitattā upasamitattā, sabbaduccaritānaṃ santattā samitattā upasamitattā, sabbadarathānaṃ santattā samitattā upasamitattā, sabbapariḷāhānaṃ santattā samitattā upasamitattā, sabbasantāpānaṃ santattā samitattā upasamitattā, sabbākusalābhisaṅkhārānaṃ santattā samitattā upasamitattā vūpasamitattā vijjhātattā nibbutattā vigatattā paṭippassaddhattā santo upasanto vūpasanto nibbuto paṭippassaddho carissasi viharissasi irīyissasi vattissasi pālessasi yapessasi yāpessasīti 'upasanto carissasi'.
Tenāha bhagavā:
 
''Yaṃ pubbe taṃ visosesi
Pacchā te māhu kiñcanaṃ,
Majjhe ce no gahessasi
Upasanto carissasī''ti.
 
[BJT Page 314] [\x 314/]
 
11-5
 
Sabbaso nāmarūpasmiṃ
Vītagedhassa brāhmaṇa,
Āsavāssa1 na vijjanti
Yehi maccuvasaṃ vaje.
 
Sabbaso nāmarūpasmiṃ vītagedhassa brāhmaṇāti: 'sabbaso'ti: sabbena sabbaṃ sabbathā sabbaṃ asesaṃ nissesaṃ pariyādiyanavacanametaṃ 'sabbaso'ti. Nāmanti: cattāro arūpino khandhā. Rūpanti: cattāro ca mahābhūtā catunnañca mahābhūtānaṃ upādāya rūpaṃ. Gedho vuccati taṇhā, ''yo rāgo sārāgo anunayo anurodho nandi nandirāgo cittassa sārāgo icchā mucchā ajjhosānaṃ gedho paḷigedho saṅgo paṅko ejā māyā janikā sañjanikā sañjaninī sibbanī jālinī saritā visattikā suttaṃ visaṭā āyūhanī dutiyā paṇidhi bhavanetti vanaṃ vanatho santhavo sneho apekkho paṭibandhu āsā āsiṃsanā āsiṃsitattaṃ, rūpāsā saddāsā gandhāsā rasāsā phoṭṭhabbāsā lābhāsā dhanāsā puttāsā jīvitāsā, jappā pajappā abhijappā jappanā jappitattaṃ loluppaṃ loluppāyanā loluppāyitattaṃ pucchiñcikatā sādukamyatā, adhammarāgo visamalobho nikanti nikāmanā patthanā pihanā sampatthanā, kāmataṇhā bhavataṇhā vibhavataṇhā rūpataṇhā arūpataṇhā nirodhataṇhā, rūpataṇhā saddataṇhā gandhataṇhā rasataṇhā phoṭṭhabbataṇhā dhammataṇhā, ogho yogo gantho upādānaṃ āvaraṇaṃ nīvaraṇaṃ chadanaṃ bandhanaṃ upakkileso anusayo pariyuṭṭhānaṃ latā vevicchaṃ, dukkhamūlaṃ dukkhanidānaṃ dukkhappabhavo mārapāso mārabalisaṃ māravisayo taṇhānadī taṇhājālaṃ taṇhāgaddulaṃ taṇhāsamuddo, abhijjhā lobho akusalamūlaṃ. '' Sabbaso nāmarūpasmiṃ vītagedhassa brāhmaṇāti: sabbaso nāmarūpasmiṃ vītagedhassa vigatagedhassa cattagedhassa vantagedhassa muttagedhassa pahīnagedhassa paṭinissaṭṭhagedhassa vītarāgassa vigatarāgassa cattarāgassa vantarāgassa muttarāgassa pahīnarāgassa paṭinissaṭṭharāgassāti 'sabbaso nāmarūpasmiṃ vītagedhassa brāhmaṇa. '
 
Āsavāssa na vijjantīti: 'āsavā'ti cattāro āsavā: kāmāsavo bhavāsavo diṭṭhāsavo avijjāsavo. Assāti: arahato khīṇāsavassa' na vijjantīti ime āsavā tassa natthi, na santi, na saṃvijjanti nūpalabbhanti, pahīnā samucchinnā vūpasantā paṭippassaddhā abhabbuppattikā ñāṇagginā daḍḍhāti 'āsavāssa na vijjantī. '
 
Yehi maccuvasaṃ vajeti: yehi āsavehi maccuno vā vasaṃ gaccheyya, maraṇassa vā vasaṃ gaccheyya, mārapakkhassa vā vasaṃ gaccheyya, te āsavā tassa natthi, na santi na saṃvijjanti, nūpalabbhanti, pahīnā samucchinnā, vūpasantā paṭippassaddhā abhabbuppattikā ñāṇagginā daḍḍhāti 'yehi maccuvasaṃ vajeti. '
 
Tenāha bhagavā:
 
''Sabbaso nāmarūpasmiṃ
Vītagedhassa brāhmaṇa,
Āsavāssa na vijjanti1
Yehi maccuvasaṃ vaje''ti.
 
Saha gāthāpariyosānā2 ye te brāhmaṇena saddhiṃ ekacchandā ekapayogo ekādhippāyā ekavāsanavāsitā, 2 tesaṃ anekapāṇasahassānaṃ virajaṃ vītamalaṃ dhammacakkhuṃ udapādi. 'Yaṃ kiñci samudayadhammaṃ sabbaṃ taṃ nirodhadhamma'nti. Tassa brāhmaṇassa anupādāya āsavehi cittaṃ vimucci. Saha arahattappattā ajinajaṭāvākacīratidaṇḍakamaṇḍalu kesā ca massu ca antarahitā. Bhaṇḍu kāsāyavatthavasano saṅghāṭipattacīvaradharo anavatthapaṭipattiyā pañjaliko bhagavantaṃ namassamāno nisinno hoti: 'satthā me bhante, bhagavā sāvako' hamasmī'ti.
 
Jatukaṇṇi suttaniddeso samatto
 
1. Āsavāya na vijjanti - va - vi - ka.
2. Sahagāthā pariyosāne - pana.
 
[BJT Page 316] [\x 316/]
 
12. Bhadrāvudha suttaniddeso
 
12-1
 
Okaṃ jahaṃ1 taṇhacchidaṃ anejaṃ (iccāyasmā bhadrāvudho)
Nandiṃ jahaṃ oghatiṇṇaṃ vimuttaṃ
Kappaṃ jahaṃ abhiyāce sumedhaṃ
Sutvāna nāgassa apanamissanti ito.
 
Okaṃ jahaṃ taṇhacchidaṃ anejanti: okaṃ jahanti: rūpadhātuyā yo chando yo rāgo yā nandi yā taṇhā ye upayūpādānā2 cetaso adhiṭṭhānābhinivesānusayā3, te buddhassa bhagavato pahīnā ucchinnamūlā tālāvatthukatā anabhāvaṃ gatā4 āyatiṃ anuppādadhammā, tasmā buddho okañjaho, vedanādhātuyā - saññādhātuyā - saṅkhāradhātuyā - viññāṇadhātuyā - yo chando yo rāgo yā nandi yā taṇhā ye upayūpādānā cetaso adhiṭṭhānābhinivesānusayā te buddhassa bhagavato pahīnā ucchinnamūlā tālāvatthukatā anabhāvaṃgatā āyatiṃ anuppādadhammā, tasmā buddho okañjaho. Taṇhacchidanti, 'taṇhā'ti rūpataṇhā, saddataṇhā, gandhataṇhā, rasataṇhā, phoṭṭhabbataṇhā, dhammataṇhā, sā taṇhā buddhassa bhagavato chinnā ucchinnā samucchinnā vūpasantā paṭippassaddhā abhabbuppattikā ñāṇagginā daḍḍhā, tasmā buddho 'taṇhacchido'. Anejoti: 'ejā' vuccati taṇhā ''yo rāgo sārāgo anunayo anurodho nandi nandirāgo cittassa sārāgo icchā mucchā ajjhosānaṃ gedho paḷigedho saṅgo paṅko ejā māyā janikā sañjanikā sañjaninī sibbanī jālinī saritā visattikā suttaṃ visaṭā āyūhanī dutiyā paṇidhi bhavanetti vanaṃ vanatho santhavo sneho apekkho paṭibandhu āsā āsiṃsanā āsiṃsitattaṃ, rūpāsā saddāsā gandhāsā rasāsā phoṭṭhabbāsā lābhāsā dhanāsā puttāsā jīvitāsā, jappā pajappā abhijappā jappanā jappitattaṃ loluppaṃ loluppāyanā loluppāyitattaṃ pucchiñcikatā sādukamyatā, adhammarāgo visamalobho nikanti nikāmanā patthanā pihanā sampatthanā, kāmataṇhā bhavataṇhā vibhavataṇhā rūpataṇhā arūpataṇhā nirodhataṇhā, rūpataṇhā saddataṇhā gandhataṇhā rasataṇhā phoṭṭhabbataṇhā dhammataṇhā, ogho yogo gantho upādānaṃ āvaraṇaṃ nīvaraṇaṃ chadanaṃ bandhanaṃ upakkileso anusayo pariyuṭṭhānaṃ latā vevicchaṃ, dukkhamūlaṃ dukkhanidānaṃ dukkhappabhavo mārapāso mārabalisaṃ māravisayo taṇhānadī taṇhājālaṃ taṇhāgaddulaṃ taṇhāsamuddo, abhijjhā lobho akusalamūlaṃ. '' Sā ejā taṇhā buddhassa bhagavato pahīnā ucchinnamūlā tālāvatthukatā anabhāvaṃgatā āyatiṃ anuppādadhammā, tasmā buddho anejo, ejāya pahīnattā anejo bhagavā lābhepi na iñjati, alābhepi na iñjati, nindāyapi na iñjati, sukhepi na iñjati, dukkhepi na iñjati, dukkhepi na iñjati, na calati, na vedhati, na pavedhati, na sampavedhati, tasmā buddho anejoti 'okaṃ jahaṃ taṇhacchidaṃ anejaṃ'. Iccāyasmā bhadrāvudho. Iccāti padasandhi padasaṃsaggo padapāripūri akkharasamavāyo byañjanasiliṭṭhatā padānupubbatāpetaṃ 'iccāti'. Āyasmā'ti: piyavacanaṃ garuvacanaṃ sagāravasappatissādhivacanametaṃ 'āyasmā'ti. Bhadrāvudho: tassa brāhmaṇassa nāmaṃ saṅkhā samaññā paññatti vohāro nāmaṃ nāmakammaṃ nāmadheyyaṃ niruttibyañjanaṃ abhilāpo. Puṇṇāko'ti tassa brāhmaṇassa gottaṃ saṅkhā samaññā paññatti vohāro'ti āyasmā bhadrāvudho.
 
1. Oghaṃ jahaṃ - va - vi - ka.
2. Upāyupādānā - machasaṃ, syā, sa.
3. Adhiṭṭhānā abhinivesānusayā - va - vi - ka.
4. Anabhāvaṃ katā - machasaṃ.
 
[BJT Page 318] [\x 318/]
 
(Nandiṃ) jahaṃ oghatiṇṇaṃ vimuttanti: 'nandi' vuccati taṇhā, yo rāgo sārāgo anunayo anurodho nandi nandirāgo cittassa sārāgo icchā mucchā ajjhosānaṃ gedho paḷigedho saṅgo paṅko ejā māyā janikā sañjanikā sañjaninī sibbanī jālinī saritā visattikā suttaṃ visaṭā āyūhanī dutiyā paṇidhi bhavanetti vanaṃ vanatho santhavo sneho apekkho paṭibandhu āsā āsiṃsanā āsiṃsitattaṃ, rūpāsā saddāsā gandhāsā rasāsā phoṭṭhabbāsā lābhāsā dhanāsā puttāsā jīvitāsā, jappā pajappā abhijappā jappanā jappitattaṃ loluppaṃ loluppāyanā loluppāyitattaṃ pucchiñcikatā sādukamyatā, adhammarāgo visamalobho nikanti nikāmanā patthanā pihanā sampatthanā, kāmataṇhā bhavataṇhā vibhavataṇhā rūpataṇhā arūpataṇhā nirodhataṇhā, rūpataṇhā saddataṇhā gandhataṇhā rasataṇhā phoṭṭhabbataṇhā dhammataṇhā, ogho yogo gantho upādānaṃ āvaraṇaṃ nīvaraṇaṃ chadanaṃ bandhanaṃ upakkileso anusayo pariyuṭṭhānaṃ latā vevicchaṃ, dukkhamūlaṃ dukkhanidānaṃ dukkhappabhavo mārapāso mārabalisaṃ māravisayo taṇhānadī taṇhājālaṃ taṇhāgaddulaṃ taṇhāsamuddo, abhijjhā lobho akusalamūlaṃ'', sā nandi sā taṇhā buddhassa bhagavato pahīnā ucchinnamūlā tālāvatthukatā anabhāvaṃgatā āyatiṃ anuppādadhammā. Tasmā buddho nandiṃ jaho. Oghatiṇṇanti: bhagavā kāmoghaṃ tiṇṇo. Bhavoghaṃ tiṇṇo, diṭṭhoghaṃ tiṇṇo, avijjoghaṃ tiṇṇo, sabbasaṃsārapathaṃ1 tiṇṇo, uttiṇṇo nittiṇṇo atikkanto samatikkanto vītivatto. So vutthavāso ciṇṇacaraṇo gataddho gatadiso gatakoṭiko pālitabrahmacariyo uttamadiṭṭhippatto bhāvitamaggo pahīnakileso paṭividdhākuppo sacchikatanirodho. Dukkhaṃ tassa pariññāya, samudayo pahīno, maggo bhāvito, nirodho sacchikato abhiññeyyaṃ abhiññātaṃ, pariññeyyaṃ pariññātaṃ, pahātabbaṃ pahīnaṃ, bhāvetabbaṃ bhāvitaṃ, sacchikātabbaṃ sacchikataṃ. So ukkhittapaligho saṅkiṇṇaparikho abbūḷhesiko niraggalo ariyo pannadhajo pannabhāro visaññutto pañcaṅgavippahīno chaḷaṅgasamannāgato ekārakkho caturapasseno panuṇṇapaccekasacco samavayasaṭṭhesano anāvilasaṅkappo passaddhakāyasaṃkhāro suvimuttacitto suvimuttapañño kevalī vusitvā uttamapuriso paramapuriso paramappattipatto.
 
So neva ācināti, na apacināti, apacinitvā ṭhito, neva pajahati, na upādiyati, pajahitvā ṭhito, neva visineti, na ussineti, visinetvā ṭhito. Neva dhūpeti, na sandhupeti, vidhupetvā ṭhito. Asekhena sīlakkhandhena samannāgatattā ṭhito. Asekhena samādhikkhandhena - paññākkhandhena - vimuttikkhandhena - vimuttiñāṇadassanakkhandhena samannāgato ṭhito. Saccaṃ sampaṭipādiyitvā ṭhito. Ejaṃ samatikkamitvā ṭhito. Kilesaggiṃ pariyādiyitvā ṭhito. Aparigamanatāya ṭhito, kathaṃ samādāya ṭhito, muttipaṭisevanatāya ṭhito. Mettāya pārisuddhiyā ṭhito, karuṇāya - muditāya - upekkhāya parisuddhiyā ṭhito, accantapārisuddhiyā ṭhito, akammayatāya, parisuddhiyā ṭhito, vimuttattā ṭhito, saṃtusitattā ṭhito, khandhapariyante ṭhito, dhātupariyante ṭhito, āyatanapariyante ṭhito, gatipariyante ṭhito, uppattipariyante ṭhito, paṭisandhipariyante ṭhito, bhavapariyante ṭhito, saṃsārapariyante ṭhito, vaṭṭapariyante ṭhito, antime bhave ṭhito, antime samussaye ṭhito, antimadehadharo arahā.
 
''Tassāyaṃ pacchimakoṭi - carimoyaṃ samussayo,
Jātimaraṇasaṃsāro - natthi tassa punabbhavo''ti
 
'Nandiṃ jahaṃ oghatiṇṇaṃ vimuttanti: bhagavato rāgā cittaṃ muttaṃ vimuttaṃ, dosā cittaṃ muttaṃ vimuttaṃ, mohā cittaṃ muttaṃ vimuttaṃ, kodhā cittaṃ muttaṃ vimuttaṃ, upanāhā cittaṃ muttaṃ vimuttaṃ, makkhā cittaṃ muttaṃ vimuttaṃ, paḷāsā cittaṃ muttaṃ vimuttaṃ, issā cittaṃ muttaṃ vimuttaṃ, macchariyā cittaṃ muttaṃ vimuttaṃ, māyā cittaṃ muttaṃ vimuttaṃ, sāṭheyyā cittaṃ muttaṃ vimuttaṃ, thambhā cittaṃ muttaṃ vimuttaṃ, sārambhā cittaṃ muttaṃ vimuttaṃ, mānā cittaṃ muttaṃ vimuttaṃ, atimānā cittaṃ muttaṃ vimuttaṃ, madā cittaṃ muttaṃ vimuttaṃ, pamādā cittaṃ muttaṃ vimuttaṃ, sabbakilesā cittaṃ muttaṃ vimuttaṃ, sabbaduccaritā cittaṃ muttaṃ vimuttaṃ, sabbadarathā cittaṃ muttaṃ vimuttaṃ, sabbapariḷāhā cittaṃ muttaṃ vimuttaṃ, sabbasantāpā cittaṃ muttaṃ vimuttaṃ, sabbākusalābhisaṃkhārehi cittaṃ muttaṃ vimuttaṃ suvimuttanti 'nandiṃ jahaṃ oghatiṇṇaṃ vimuttaṃ'.
 
Kappaṃ jahaṃ abhiyāce sumedhanti: kappāti dve kappā: taṇhākappo ca diṭṭhikappo ca, katamā taṇhākappo: yāvatā taṇhāsaṅkhātena sīmakataṃ mariyādīkataṃ odhikataṃ pariyantakataṃ pariggahitaṃ mamāyitaṃ, idaṃ mama, etaṃ mama, ettakaṃ mama, ettāvatā mama rūpā saddā gandhā rasā phoṭṭhabbā attharaṇā pāpuraṇā dāsidāsā ajeḷakā kukkuṭasūkarā hatthigavāssavaḷavā khettā vatthuṃ hiraññaṃ suvaṇṇaṃ gāmanigamarājadhāniyo raṭṭhaṃ ca janapado ca koso ca koṭṭhāgāraṃ ca kevalampi mahāpaṭhaviṃ taṇhāvasena mamāyati. Yāvatā aṭṭhasatataṇhāvicaritaṃ, ayaṃ taṇhākappo. Katamā diṭṭhi diṭṭhikappo: vīsativatthukā sakkāyadiṭṭhi, dasavatthukā micchādiṭṭhi, dasavatthukā antaggāhikā diṭṭhi, yā evarūpā diṭṭhi diṭṭhigataṃ diṭṭhigahaṇaṃ diṭṭhikantāro diṭṭhivisūkāyikaṃ diṭṭhivipphanditaṃ diṭṭhisaṃyojanaṃ gāho paṭiggāho abhikappo parāmāso kummaggo micchāpatho micchattaṃ titthāyatanaṃ vipariyesagāho viparītagāho viparītagāho vipallāsagāho micchāgāho ayāthāvatasmiṃ yāthāvatanti gāho yāvatā dvāsaṭṭhigatāni, ayaṃ diṭṭhikappo, buddhassa bhagavato taṇhākappo pahīno, diṭṭhikappo paṭinissaṭṭho, taṇhākappassa pahīnattā diṭṭhikappassa paṭinissaṭṭhattā tasmā buddho kappaṃ jaho. Abhiyāceti: yācāmi abhiyācāmi, ajjhesāmi, sādiyāmi, patthayāmi, pihayāmi, jappāmi, abhijappāmi, sumedhanti2: 'medhā' vuccati paññā. ''Yā paññā pajānanā vicayo pavicayo dhammavicayo sallakkhaṇā upalakkhaṇā paccupalakkhaṇā paṇḍiccaṃ kosallaṃ nepuññaṃ vebhavyā cintā upaparikkhā bhūri medhā pariṇāyikā vipassanā sampajaññaṃ patodo paññā paññindriyaṃ paññābalaṃ paññāsatthaṃ paññāpāsādo paññāāloko paññāobhāso paññāpajjoto paññāpāsādo paññāāloko paññāobhāso paññāpajjoto paññāratanaṃ amoho dhammavicayo sammādiṭṭhi'' bhagavā imāya medhāya paññāya upeto samupeto upagato samupagato upapanno sampanno3 samannāgato, tasmā buddho sumedhoti 'kappaṃ jahaṃ abhiyāce sumedhaṃ.
 
Sutvāna nāgassa apanamissanti itoti: 'nāgassā'ti: nāgo bhagavā, āgūṃ na karotīti nāgo, na gacchatīti nāgo, na āgacchatīti nāgo: sotāpattimaggena ye kilesā pahīnā te kilese na puteti na pacceti, na paccāgacchati, sakadāgāmimaggena ye kilesā pahīnā te kilese na puteti, na pacceti, na paccāgacchati, anāgāmimaggena ye kilesā pahīnā te kilese na puteti, na pacceti, na paccāgacchati, arahattamaggena ye kilesā pahīnā te kilese na puteti, na pacceti, na paccāgacchati, evaṃ bhagavā nāgacchatīti nāgo. Sutvāna nāgassa apanamissanti itoti: tuyhaṃ vacanaṃ byappathaṃ desanaṃ anusiṭṭhaṃ sutvā suṇitvā uggahetvā upadhārayitvā upalakkhayitvā ito apanamissanti vajissanti pakkamissanti disā vidisaṃ gamissantīti sutvāna nāgassa apanamissanti ito. '
 
Tenāha so brāhmaṇo:
 
''Okaṃ jahaṃ taṇhacchidaṃ anejaṃ - (iccāyasmā bhadrāvudho)
Nandiṃ jahaṃ oghatiṇṇaṃ vimuttaṃ,
Kappaṃ jahaṃ abhiyāce sumedhaṃ
Sutvāna nāgassa apanamissanti ito''ti.
 
1. Sabbaṃ saṃsārapathaṃ - syā.
2. Sumedhoti - va - vi - ka,
Sumedhā vuccati - machasaṃ.
3. Samuppanno - machasaṃ.
 
[BJT Page 320] [\x 320/]
 
12-2
 
Nānā janā janapadehi saṅgatā
Tava vīra1 vākyaṃ abhikaṅkhamānā2
Tesaṃ tuvaṃ sādhu viyākarohi
Tathā hi te vidito esa dhammo.
 
Nānā janā janapadehi saṅgatāti: 'nānā janā'ti: khattiyā ca brāhmaṇā ca vessā ca suddā ca gahaṭṭhā ca pabbajitā ca devā ca manussā ca. Janapadehi saṅgatāti: aṅgā ca magadhā ca kaliṅgā ca kāsiyā ca kosalā ca vajjiyā ca mallā ca cetiyamhā ca vaṃsā ca3 kurumhā ca pañcālā ca macchā ca sūrasenā ca assakā ca4 avantiyā ca yonā ca kambojā ca. Saṅgatāti: saṅgatā samāgatā samohitā sannipatitāti 'nānā janā janapadehi saṅgatā. '
 
Tava vīra vākyaṃ abhikaṅkhamānāti: 'vīrā'ti vīro bhagavā, viriyavā soti vīro, pahūti vīro, visavīti vīro, alamattoti vīro, sūroti vīro, vikkanto vīro, abhīru acchambhī anutrāsī apalāyī pahīnabhayabheravo vigatalomahaṃsoti vīro.
 
1. ''Virato idha sabbapāpakehi
Nirayadukkhamaticca viriyavā so,
So viriyavā padhānavā
Vīro tādī pavuccate tathattā''ti[a]
 
Tava vīra vākyaṃ abhikaṅkhamānāti: tuyhaṃ vacanaṃ byappathaṃ desanaṃ anusiṭṭhiṃ5. Abhikaṅkhamānāti: abhikaṅkhamānā icchamānā sādiyamānā patthayamānā pihayamānā abhijappamānāti 'tava vīra vākyaṃ abhikaṅkhamānā. '
 
Tesaṃ tuvaṃ sādhu viyākarohīti: 'tesa'nti tesaṃ khattiyānaṃ brāhmaṇānaṃ vessānaṃ suddānaṃ gahaṭṭhānaṃ pabbajitānaṃ devānaṃ manussānaṃ. Tuvanti: bhagavantaṃ bhaṇati. Sādhu viyākarohīti: sādhu ācikkhāhi desehi paññapehi paṭṭhapehi vivarāhi vibhajāhi uttānīkarohi pakāsehīti 'tesaṃ tuvaṃ sādhu viyākarohi. '
 
1. Dhīra - va vi - ka.
2. Abhisaṅkhamānā - va - vi - ka.
3. Sāgarambhā ca - syā.
4. Asakā ca - va - vi - ka.
5. Anusandhiṃ - va - vi - ka.
[A.] Sutta nipāta sabhiya sutta
 
[BJT Page 322] [\x 322/]
 
Tathā hi te vidito esa dhammoti: 'tathā hi te vidito tulito tīrito vibhūto vibhāvito esa dhammoti 'tathā hi te vidito esa dhammo. '
 
Tenāha so brāhmaṇo:
 
''Nānā janā janapadehi saṅgatā
Tava vīra vākyaṃ abhikaṅkhamānā,
Tesaṃ tuvaṃ sādhu viyākarohi
Tathā hi te vidito esa dhammo''ti.
 
12-3
 
Ādānataṇhaṃ vinayetha sabbaṃ (bhadrāvudhāti bhagavā)
Uddhaṃ adho tiriyañcāpi1 majjhe,
Yaṃ yaṃ hi lokasmiṃ upādiyanti
Teneva māro anveti jantuṃ.
 
Ādānataṇhaṃ vinayetha sabbanti: 'ādānataṇhā2 vuccati rūpataṇhā -pe----------ādānataṇhāti kiṃkāraṇā vuccati ādānataṇhā: tāya taṇhāya rūpaṃ ādiyanti upādiyanti gaṇhanti parāmasanti abhinivisanti, vedanaṃ - saññaṃ - saṃkhāre - viññāṇaṃ - gatiṃ - uppattiṃ - paṭisandhiṃ - bhavaṃ - saṃsāraṃ - vaṭṭaṃ - ādiyanti upādiyanti gaṇhanti parāmasanti abhinivisanti taṃkāraṇā vuccati ādānataṇhā. Vinayetha sabbanti: sabbaṃ ādānataṇhaṃ vinayeyya paṭivineyya pajaheyya vinodeyya byantīkareyya anabhāvaṃ gameyyāti 'ādānataṇhaṃ vinayetha sabbaṃ. Bhadrāvudhā'ti bhagavā taṃ brāhmaṇaṃ gottena ālapati. Bhagavā'ti gāravādhivacanametaṃ:
Apica, bhaggarāgoti bhagavā: bhaggadosoti bhagavā: bhaggamohoti bhagavā: bhaggamānoti bhagavā: bhaggadiṭṭhīti bhagavā: bhaggakaṇṭakoti bhagavā: bhaggakilesoti bhagavā: bhaji vibhaji pavibhaji dhammaratananti bhagavā: bhavānaṃ antakaroti bhagavā : bhāvitakāyo bhāvitasīlo bhāvitacitto bhāvitapaññoti bhagavā: bhaji vā bhagavā araññe vanapatthāni pantāni senāsanāni appasaddāni appanigghosāni vijanavātāni manussarāhaseyyakāni paṭisallānasāruppānīti bhagavā: bhāgī vā bhagavā cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārānanti bhagavā: bhāgī vā bhagavā attharasassa dhammarasassa vimuttirasassa adhisīlassa adhicittassa adhipaññāyāti bhagavā.
 
Bhāgī vā bhagavā catunnaṃ jhānānaṃ catunnaṃ appamaññānaṃ catunnaṃ arūpasamāpattīnanti bhagavā, bhāgī vā bhagavā aṭṭhannaṃ vimokkhānaṃ aṭṭhannaṃ abhibhāyatanānaṃ navannaṃ anupubbavihārasamāpattīnanti bhagavā: bhāgī vā bhagavā dasannaṃ saññābhāvanānaṃ dasannaṃ kasiṇasamāpattīnaṃ, ānāpānasatisamādhissa asubhasamāpattiyāti bhagavā, bhāgī vā bhagavā catunnaṃ satipaṭṭhānānaṃ catunnaṃ sammappadhānānaṃ catunnaṃ iddhipādānaṃ pañcannaṃ indriyānaṃ pañcannaṃ balānaṃ sattannaṃ bojjhaṅgānaṃ ariyassa aṭṭhaṅgikassa maggassāti bhagavā: bhāgī vā bhagavā dasannaṃ tathāgatabalānaṃ catunnaṃ vesārajjānaṃ catunnaṃ paṭisambhidānaṃ channaṃ abhiññānaṃ channaṃ buddhadhammānanti bhagavā: bhagavāti netaṃ nāmaṃ mātarā kataṃ, na pitarā kataṃ, na bhātarā kataṃ, na bhaginiyā kataṃ, na mittāmaccehi kataṃ, na ñātisālohitehi kataṃ, na samaṇabrāhmaṇehi kataṃ, na devatāhi kataṃ, vimokkhantikametaṃ buddhānaṃ bhagavantānaṃ bodhiyā mūle saha sabbaññutañāṇassa paṭilābhā sacchikā paññatti yadidaṃ bhagavāti 'bhadrāvudhāti bhagavā. '
 
Uddhaṃ adho tiriyañcāpi majjheti: 'uddhaṃ' vuccati3 anāgataṃ, adho vuccati atītaṃ, tiriyaṃ cāpi majjheti paccuppannaṃ. Uddhanti devaloko, adhoti nirayaloko, tiriyañcāpi majjheti manussā loko. Uddhanti kusalā dhammā, adhoti akusalā dhammā, tiriyañcāpi majjheti avyākatā dhammā, uddhanti sukhā vedanā, adhoti dukkhā vedanā tiriyañcāpi majjheti adukkhamasukhā vedanā. Uddhanti arūpadhātu adhoti kāmadhātu, tiriyañcāpi majjheti rūpadhātu. Uddhanti uddhaṃ pādatalā, adhoti adho kesamatthakā, tiriyañcāpi majjheti vemajjheti 'uddhaṃ adho tiriyañcāpi majjhe. '
 
1. Vāpi - pana
2. Apānataṇhaṃ - pa -
Ādānataṇhaṃ - machasaṃ.
3. Uddhanti - machasaṃ,
Uddhanti vuccati - syā.
 
[BJT Page 324] [\x 324/]
 
Yaṃ yaṃ hi lokasmiṃ upādiyantīti: yaṃ yaṃ rūpagataṃ vedanāgataṃ saññāgataṃ saṅkhāragataṃ1 viññāṇagataṃ ādiyanti upādiyanti gaṇhanti parāmasanti abhinivisanti. Lokasminti: apāyaloke manussaloke devaloke khandhaloke dhātuloke āyatanaloketi 'yaṃ yaṃ hi lokasmiṃ upādiyanti. '
 
Teneva māro anveti jantunti: teneva kammābhisaṅkhāravasena paṭisandhiko khandhamāro dhātumāro āyatanamāro gatimāro uppattimāro paṭisandhimāro bhavamāro saṃsāramāro vaṭṭamāro anveti anugacchati anvāyiko hoti. Jantunti sattaṃ naraṃ (māṇavaṃ) posaṃ puggalaṃ jīvaṃ jāguṃ jantuṃ indaguṃ (hindaguṃ) manujanti teneva māro anveti jantuṃ.
 
Tenāha bhagavā:
 
''Ādānataṇhaṃ vinayetha sabbaṃ (bhadrāvudhāti bhagavā)
Uddhaṃ adho tiriyañcāpi majjhe,
Yaṃ yaṃ hi lokasmiṃ upādiyanti
Teneva māro anveti jantunti.
 
12-4
 
Tasmā pajānaṃ na upādiyetha
Bhikkhu sato kiñcanaṃ sabbaloke,
Ādānasatte iti pekkhamāno
Pajaṃ imaṃ maccudheyye visattaṃ.
 
Tasmā pajānaṃ na upādiyethāti: 'tasmā'ti: tasmā taṃkāraṇā taṃhetu taṃpaccayā2 tannidānā, etaṃ ādīnavaṃ sampassamāno ādānataṇhāyā'ti 'tasmā'. Pajānanti: jānanto pajānanto ājānanto vijānanto paṭivijānanto paṭivijjhanto, sabbe saṅkhārā aniccā'ti jānanto pajānanto ājānanto vijānanto paṭivijānanto paṭivijjhanto, 'sabbe saṅkhārā dukkhā'ti jānanto pajānanto ājānanto vijānanto paṭivijānanto paṭivijjhanto, sabbe saṅkhārā aniccā'ti jānanto pajānanto ājānanto vijānanto paṭivijānanto paṭivijjhanto, 'sabbe dhammā anattā'ti jānanto pajānanto ājānanto vijānanto paṭivijānanto paṭivijjhanto, 'sabbe saṅkhārā aniccā'ti jānanto pajānanto ājānanto vijānanto paṭivijānanto paṭivijjhanto, 'yaṃ kiñci samuyadadhammaṃ sabbaṃ taṃ nirodhadhamma'nti jānanto pajānanto ājānanto vijānanto paṭivijānanto paṭivijjhanto, na upādiyethāti rūpaṃ nādiyeyya na upādiyeyya na gaṇheyya na parāmaseyya nābhiniviseyya vedanaṃ - saññaṃ - saṅkhāre - viññāṇaṃ - gatiṃ - uppattiṃ - paṭisandhiṃ - bhavaṃ - saṃsāraṃ - vaṭṭaṃ nādiyeyya na upādiyeyya na gaṇheyya na parāmaseyya nābhiniviseyyā ti 'tasmā pajānaṃ na upādiyetha. '
 
1. Abhisaṃkhāragataṃ -paṃ-
2. Tappaccayā -va-vi-ka. Machasaṃ
 
[BJT Page 326] [\x 326/]
 
Bhikkhu sato kiñcanaṃ sabbaloketi: bhikkhūti puthujjanakalyāṇako vā bhikkhu sekho vā1 bhikkhu. Satoti catūhi kāraṇehi sato: kāye kāyānupassanāsatipaṭṭhānaṃ bhāvento sato vedanāsu vedanānupassanāsatipaṭṭhānaṃ bhāvento sato, citte cittānupassanāsatipaṭṭhānaṃ bhāvento sato, dhammesu dhammānupassanāsatipaṭṭhānaṃ bhāvento sato aparehipi catūhi kāraṇehi sato: asati parivajjanāya sato: satikaraṇīyānañca dhammānaṃ katattā sato: satipaṭipakkhānaṃ dhammānaṃ hatattā sato: satinimittānaṃ dhammānaṃ asammuṭṭhattā sato. Aparehipi catūhi kāraṇehi sato: satiyā samannāgatattā sato: satiyā vasitattā sato: satiyā pāguññatāya sato: satiyā apaccoropanatāya sato. Aparehipi catūhi kāraṇehi sato: satattā sato: santattā sato: samitattā sato: santadhammasamannāgatattā sato. Buddhānussatiyā sato: dhammānussatiyā sato: saṅghānussatiyā sato: sīlānussatiyā sato: cāgānussatiyā sato: devatānussatiyā sato: ānāpānasatiyā sato: maraṇānussatiyā sato: kāyagatāsatiyā sato: upasamānussatiyā satoti. Yā sati anussati paṭissati sati saraṇatā dhāraṇatā apilāpanatā asammussanatā sati satindriyaṃ satibalaṃ sammāsati satisambojjhaṅgo ekāyanamaggo, ayaṃ vuccati sati. Iminā sati upeto hoti samupeto upagato samupagato uppanno samuppanno samannāgato. So vuccati satoti 'bhikkhu sato'. Kiñcananti: kiñci rūpagataṃ vedanāgataṃ saññāgataṃ saṅkhāragataṃ viññāṇagataṃ. Sabbaloketi: sabbaapāyaloke sabbamanussaloke sabbadevaloke sabbakhandhaloke sabbadhātuloke sabbaāyatanaloketi 'bhikkhu sato kiñcanaṃ sabbaloke. '
 
Ādānasatte iti pekkhamānoti: 'ādānasattā' vuccanti ye rūpaṃ ādiyanti upādiyanti gaṇhanti parāmasanti abhinivisanti, vedanaṃ ādiyanti upādiyanti gaṇhanti parāmasanti abhinivisanti, saññaṃ ādiyanti upādiyanti gaṇhanti parāmasanti abhinivisanti, saṃkhāre ādiyanti upādiyanti gaṇhanti parāmasanti abhinivisanti, viññāṇaṃ ādiyanti upādiyanti gaṇhanti parāmasanti abhinivisanti, gatiṃ ādiyanti upādiyanti gaṇhanti parāmasanti abhinivisanti, uppattiṃ ādiyanti upādiyanti gaṇhanti parāmasanti abhinivisanti, paṭisandhiṃ ādiyanti upādiyanti gaṇhanti parāmasanti abhinivisanti, bhavaṃ ādiyanti upādiyanti gaṇhanti parāmasanti abhinivisanti, saṃsāraṃ ādiyanti upādiyanti gaṇhanti parāmasanti abhinivisanti, vaṭṭaṃ ādiyanti upādiyanti gaṇhanti parāmasanti abhinivisanti. Itīti padasandhi padasaṃsaggo padapāripūri akkharasamavāyo byañjanasiliṭṭhatā padānupubbatāmetaṃ itīti. Pekkhamānoti dakkhamāno dissamāno passamāno olokiyamāno nijjhāyamāno upanijjhāyamāno upaparikkhamānoti 'ādānasatte iti pekkhamāno'.
 
Pajaṃ imaṃ maccudheyye visattanti: 'pajāti sattādhivacanaṃ' maccudheyyā vuccanti kilesā ca khandhā ca abhisaṅkhārā ca. Pajā maccudheyye māradheyye maraṇadheyye sattā visattā laggā laggitā paḷibuddhā. Yathā bhittikhile vā nāgadante vā bhaṇḍaṃ sattaṃ visattaṃ āsattaṃ laggaṃ laggitaṃ paḷibuddhaṃ, evamevaṃ pajā maccudheyye māradheyye maraṇadheyye sattā visattā āsattā laggā laggitā paḷibuddhāti pajaṃ imaṃ maccudheyye visattaṃ. '
 
Tenāha bhagavā:
 
''Tasmā pajānaṃ na upādiyetha
Bhikkhu sato kiñcanaṃ sabbaloke,
Ādānasatte iti pekkhamāno
Pajaṃ imaṃ maccudheyye visatta''nti.
 
Saha gāthāpariyosānā ye te brāhmaṇena saddhiṃ ekacchandā ekapayogo ekādhippāyā ekavāsanavāsitā, 2 tesaṃ anekapāṇasahassānaṃ virajaṃ vītamalaṃ dhammacakkhuṃ udapādi. 'Yaṃ kiñci samudayadhammaṃ sabbaṃ taṃ nirodhadhamma'nti. Tassa brāhmaṇassa anupādāya āsavehi cittaṃ vimucci. Saha arahattappattā ajinajaṭāvākacīratidaṇḍakamaṇḍalu kesā ca massu ca antarahitā. Bhaṇḍu kāsāyavatthavasano saṅghāṭipattacīvaradharo anavatthapaṭipattiyā pañjaliko bhagavantaṃ namassamāno nisinno hoti: 'satthā me bhante, bhagavā sāvako' hamasmī'ti.
 
Bhadrāvudha suttaniddeso samatto.
 
1. Sekkho vā-pa-va-vi-ka machasaṃ
 
[BJT Page 328] [\x 328/]
 
13. Udaya suttaniddeso
 
13-1
 
Jhāyiṃ virajamāsīnaṃ (iccāyasmā udayo)
Katakiccaṃ anāsavaṃ,
Pāraguṃ sabbadhammānaṃ,
Atthi pañhena āgamaṃ
Aññāvimokkhaṃ pabrūhi
Avijjāya pabhedanaṃ.
 
Jhāyiṃ virajamāsīnanti: jhāyīti jhāyī bhagavā, paṭhamenapi jhānena jhāyī, dutiyenapi jhānena jhāyī, tatiyenapi jhānena jhāyī, catutthenapi jhānena jhāyī, savitakkasavicārenapi jhānena jhāyī, avitakkavicāramattenapi jhānena jhāyī, avitakkaavicārenapi jhānena jhāyī, sapītikenapi jhānena jhāyī, nippītikenapi jhānena jhāyī, sātasahagatenapi jhānena jhāyī, upekkhāsahagatenapi jhānena jhāyī, suññatenapi jhānena jhāyī, animittenapi jhānena jhāyī, appaṇihitenapi jhānena jhāyī, lokiyenapi jhānena jhāyī, lokuttarenapi jhānena jhāyī. Jhānarato ekattamanuyutto sadatthagarukoti jhāyī. Virajanti: rāgo rajo,
Doso rajo, moho rajo, kodho rajo, upanāho rajo, makkho rajo, paḷāso rajo, issā rajo, macchariyaṃ rajo, māyā rajo, sāṭheyyaṃ rajo, thambho rajo, sārambho rajo, māno rajo, atimāno rajo, mado rajo, pamādo rajo, sabbe kilesā rajā, sabbe duccaritā rajā, sabbe darathā rajā, sabbe pariḷāhā rajā, sabbe santāpā rajā, sabbākusalābhisaṃkhārā rajā. Te rajā buddhassa bhagavato pahīnā ucchinnamūlā tālāvatthukatā anabhāvakatā āyatiṃ anuppādadhammā. Tasmā buddho arajo virajo nirajo rajāpagato rajavippahīno rajavippamutto1 sabbarajavītivatto.
 
1. ''Rāgo rajo na ca pana reṇu vuccati
Rāgassetaṃ adhivacanaṃ rajoti,
Etaṃ rajaṃ vippajahitva2 cakkhumā
Tasmā jino vigatarajoti vuccati.
 
2. Doso rajo na ca pana reṇu vuccati
Dosassetaṃ adhivacanaṃ rajoti,
Etaṃ rajaṃ vippajahitva cakkhumā
Tasmā jino vigatarajoti vuccati.
 
1. Vippamuttā - pa.
2. Vippajahitvā - machasaṃ.
 
[BJT Page 330] [\x 330/]
 
3. Moho rajo na ca pana reṇu vuccati
Mohassetaṃ adhivacanaṃ rajoti,
Etaṃ rajaṃ vippajahitva cakkhumā
Tasmā jino vigatarajoti vuccatī''ti.
 
Virajaṃ.
 
Āsīnanti: nisinno bhagavā pāsāṇake cetiyeti1 āsīno.
 
4. ''Nagassa passe āsīnaṃ muniṃ dukkhassa pāraguṃ,
Sāvakā payirupāsanti tevijjā maccuhāyino''ti.
 
Evampi bhagavā āsīno, athavā bhagavā sabbossukkapaṭippassaddhattā āsīno, vutthavāso so vutthavāso ciṇṇacaraṇo gataddho gatadiso gatakoṭiko pālitabrahmacariyo uttamadiṭṭhippatto bhāvitamaggo pahīnakileso paṭividdhākuppo sacchikatanirodho. Dukkhaṃ tassa pariññāya, samudayo pahīno, maggo bhāvito, nirodho sacchikato abhiññeyyaṃ abhiññātaṃ, pariññeyyaṃ pariññātaṃ, pahātabbaṃ pahīnaṃ, bhāvetabbaṃ bhāvitaṃ, sacchikātabbaṃ sacchikataṃ. So ukkhittapaligho saṅkiṇṇaparikho abbūḷhesiko niraggalo ariyo pannadhajo pannabhāro visaññutto pañcaṅgavippahīno chaḷaṅgasamannāgato ekārakkho caturapasseno panuṇṇapaccekasacco samavayasaṭṭhesano anāvilasaṅkappo passaddhakāyasaṃkhāro suvimuttacitto suvimuttapañño kevalī vusitvā uttamapuriso paramapuriso paramappattipatto.
 
So neva ācināti, na apacināti, apacinitvā ṭhito, neva pajahati, na upādiyati, pajahitvā ṭhito, neva visineti, na ussineti, visinetvā ṭhito. Neva dhūpeti, na sandhupeti, vidhupetvā ṭhito. Asekhena sīlakkhandhena samannāgatattā ṭhito. Asekhena samādhikkhandhena samannāgatattā ṭhito. Asekhena paññākkhandhena samannāgatattā ṭhito. Asekhena vimuttikkhandhena samannāgatattā ṭhito. Asekhena vimuttiñāṇadassanakkhandhena samannāgato ṭhito. Saccaṃ sampaṭipādiyitvā ṭhito. Ejaṃ samatikkamitvā ṭhito. Kilesaggiṃ pariyādiyitvā ṭhito. Aparigamanatāya ṭhito, kathaṃ samādāya ṭhito, muttipaṭisevanatāya2 ṭhito. Mettāya pārisuddhiyā ṭhito, karuṇāya pārisuddhiyā ṭhito muditāya pārisuddhiyā ṭhito upekkhāya parisuddhiyā ṭhito, accantapārisuddhiyā ṭhito, akammayatāya parisuddhiyā ṭhito, vimuttattā ṭhito, saṃtusitattā ṭhito, khandhapariyante ṭhito, dhātupariyante ṭhito, āyatanapariyante ṭhito, gatipariyante ṭhito, uppattipariyante ṭhito, paṭisandhipariyante ṭhito, bhavapariyante ṭhito, saṃsārapariyante ṭhito, vaṭṭapariyante ṭhito, antime bhave ṭhito, antime samussaye ṭhito, antimadehadharo arahā.
 
14. ''Tassāyaṃ pacchimakoṭi5 - carimoyaṃ samussayo,
Jātimaraṇasaṃsāro - natthi tassa punabbhavo''ti
 
Evampi bhagavā āsīnoti jhāyiṃ virajamāsīnaṃ
 
Iccāyasmā udayo'ti padasandhi padasaṃsaggo padapāripūri akkharasamavāyo byañjanasiliṭṭhatā padānupubbatāpetaṃ 'iccāti'. Āyasmā'ti: piyavacanaṃ garuvacanaṃ sagāravasappatissādhivacanametaṃ 'āyasmā'ti. Udayoti: tassa brāhmaṇassa nāmaṃ saṅkhā samaññā paññatti vohāro nāmaṃ nāmakammaṃ nāmadheyyaṃ niruttibyañjanaṃ abhilāpo. Udayo'ti tassa brāhmaṇassa gottaṃ saṅkhā samaññā paññatti vohāro'ti āyasmā udayo.
 
Katakiccaṃ anāsavanti: buddhassa bhagavato kiccākiccaṃ karaṇīyākaraṇīyaṃ pahīnaṃ ucchinnamūlaṃ tālāvatthukataṃ anabhāvakataṃ2 āyatiṃ anuppādadhammaṃ, tasmā buddho katakicco.
 
5. ''Yassa ca visatā3 natthi chinnasotassa bhikkhuno.
Kiccākiccapahīnassa4 pariḷābho na vijjatī''ti
 
Katakiccaṃ anāsavanti: 'āsavā'ti cattāro āsavā: kāmāsavo bhavāsavo diṭṭhāsavo avijjāsavo. Te āsavā buddhassa bhagavato pahīnā ucchinnamūlā tālāvatthukatā anabhāvakatā āyatiṃ anuppādadhammā tasmā buddho anāsavoti 'katakiccaṃ anāsavaṃ. '
 
Pāraguṃ sabbadhammānanti: bhagavā5 abhiññāparagū, pariññāpāragū pahānapāragū6, bhāvanāpāragū7, sacchikiriyāpāragū8, samāpattipāragū, abhiññāpāragū, sabbadhammānaṃ, pariññāpāragū, sabbadukkhānaṃ, pahānapāragū6 sabbakilesānaṃ, bhāvanāpāragū catunnaṃ maggānaṃ, sacchikiriyāpāragū8 nirodhassa,
 
1. Cetiye āsīno-va-vi-ka.
2. Anabhāvaṃgataṃ-va-vi-ka.
Anabhāvaṃkataṃ - machasaṃ.
3. Paripatā-syā.
4. Kiccākiccaṃ pahīnassa-syā.
5. Bhagavā sabbadhammānaṃ - machasaṃ, syā.
6. Pahānāya pāragū-pa.
7. Bhāvanāya pāragū-vi.
8. Sacchikiriyāya pāragū-vi.
 
[BJT Page 332] [\x 332/]
 
Samāpattipāragū sabbasamāpattīnaṃ, so vasippatto pāramippatto ariyasmiṃ sīlasmiṃ vasippatto pāramippatto ariyasmiṃ samādhismiṃ vasippatto pāramippatto ariyāya paññāya, vasippatto pāramippatto ariyāya vimuttiyā. So pāragato pāramippatto antagato antappatto, koṭigato koṭippatto, pariyantagato pariyantappatto, vosānagato vosānappatto, tāṇagato tāṇappatto, lenagato lenappatto, saraṇagato saraṇappatto, abhayagato abhayappatto, accutagato1 accutappatto, amatagato amatappatto, nibbānagato nibbānappatto. So vutthavāso ciṇṇacaraṇo gataddho gatadiso gatakoṭiko pālitabrahmacariyo uttamadiṭṭhippatto bhāvitamaggo pahīnakileso paṭividdhākuppo sacchikatanirodho. Dukkhaṃ tassa pariññāya, samudayo pahīno, maggo bhāvito, nirodho sacchikato abhiññeyyaṃ abhiññātaṃ, pariññeyyaṃ pariññātaṃ, pahātabbaṃ pahīnaṃ, bhāvetabbaṃ bhāvitaṃ, sacchikātabbaṃ sacchikataṃ. So ukkhittapaligho saṅkiṇṇaparikho abbūḷhesiko niraggalo ariyo pannadhajo pannabhāro visaññutto pañcaṅgavippahīno chaḷaṅgasamannāgato ekārakkho caturapasseno panuṇṇapaccekasacco samavayasaṭṭhesano anāvilasaṅkappo passaddhakāyasaṃkhāro suvimuttacitto suvimuttapañño kevalī vusitvā uttamapuriso paramapuriso paramappattipatto.
 
So neva ācināti, na apacināti, apacinitvā ṭhito, neva pajahati, na upādiyati, pajahitvā ṭhito, neva visineti, na ussineti, visinetvā ṭhito. Neva dhūpeti, na sandhupeti, vidhupetvā ṭhito. Asekhena sīlakkhandhena samannāgatattā ṭhito. Asekhena samādhikkhandhena samannāgato ṭhito. Asekhena paññākkhandhena samannāgato ṭhito. Asekhena vimuttikkhandhena samannāgato ṭhito. Asekhena vimuttiñāṇadassanakkhandhena samannāgato ṭhito. Saccaṃ sampaṭipādiyitvā ṭhito. Ejaṃ samatikkamitvā ṭhito. Kilesaggiṃ pariyādiyitvā ṭhito. Aparigamanatāya ṭhito, kathaṃ samādāya ṭhito, muttipaṭisevanatāya ṭhito. Mettāya pārisuddhiyā ṭhito, karuṇāya parisuddhiyā ṭhito muditāya parisuddhiyā ṭhito upekkhāya parisuddhiyā ṭhito, accantapārisuddhiyā ṭhito, akammayatāya, parisuddhiyā ṭhito, vimuttattā ṭhito, saṃtusitattā ṭhito, khandhapariyante ṭhito, dhātupariyante ṭhito, āyatanapariyante ṭhito, gatipariyante ṭhito, uppattipariyante ṭhito, paṭisandhipariyante ṭhito, bhavapariyante ṭhito, saṃsārapariyante ṭhito, vaṭṭapariyante ṭhito, antime bhave ṭhito, antime samussaye ṭhito, antimadehadharo arahā.
 
14. ''Tassāyaṃ pacchimakoṭi5 - carimoyaṃ samussayo,
Jātimaraṇasaṃsāro - natthi tassa punabbhavoti 'pāraguṃ sabbadhammānaṃ'.
 
Atthi pañhena āgamanti: pañhena atthikāmha2 āgatā, pañhaṃ pucchitukāmamha āgatā3. Paññaṃ sotukāmā (āgatamhāti) 'evampi 'atthi pañhena āgamaṃ' athavā pañhatthikānaṃ pañhaṃ pucchitukāmānaṃ pañhaṃ sotukāmānaṃ. Āgamanaṃ abhikkamanaṃ4 upasaṅkamanaṃ payirupāsanaṃ atthi, evampi atthi pañhena āgamaṃ, athavā pañhāgamo tuyhaṃ atthi, tvampi pahū, tvamasi alamatto mayā pucchitaṃ kathetuṃ vissajjetuṃ, vahassetaṃ bhāranti evampi 'atthi pañhena āgamaṃ'.
 
Aññāvimokkhaṃ pabrūhī ti: 'aññāvimokkho' vuccati arahattavimokkho, arahattavimokkhaṃ pabrūhi ācikkhāhi desehi paññapehi paṭṭhapehi vivarāhi vibhajāhi uttānīkarohi pakāsehīti 'aññāvimokkhaṃ pabrūhi'
 
Avijjāya pabhedananti avijjāya bhedanaṃ pabhedanaṃ pahānaṃ vūpasamo5 paṭinissaggo6 paṭippassaddhaṃ amataṃ nibbānanti 'avijjāya pabhedanaṃ'
 
Tenāha so brāhmaṇo:
 
Jhāyiṃ virajamāsīnaṃ (iccāyasmā udayo)
Katakiccaṃ anāsavaṃ,
Pāraguṃ sabbadhammānaṃ
Atthi pañhena āgamaṃ
Aññāvimokkhaṃ pabrūhi
Avijjāya pabhedana''nti
 
1. Accutigato-sa.
2. Atthiko āgatomhi - machasaṃ.
3. Āgato - machasaṃ.
4. Akittamanaṃ-va-vi-ka.
5. Vūpasamaṃ - machasaṃ.
6. Paṭinissaṭṭhaṃ-pana-paṭinissaggaṃ - machasaṃ.
 
[BJT Page 334] [\x 334/]
 
13-2
 
Pahānaṃ kāmacchandānaṃ (udayāti bhagavā)
Domanassāna cūbhayaṃ,
Thīnassa ca1 panūdanaṃ
Kukkuccānaṃ nivāraṇaṃ.
 
Pahānaṃ kāmacchandānanti: 'chando'ti ''yo kāmesu kāmacchando kāmarāgo kāmanandi kāmataṇhā kāmasineho kāmapipāsā kāmapariḷābho kāmajjhosānaṃ kāmogho kāmayogo kāmūpādānaṃ kāmacchandanīvaraṇaṃ. '' Pahānaṃ kāmacchandānanti: kāmacchandānaṃ pahānaṃ vūpasamaṃ paṭinissaggaṃ paṭippassaddhiṃ amataṃ nibbānanti 'pahānaṃ kāmacchandānaṃ'.
 
Udayāti bhagavā taṃ brāhmaṇaṃ gottena ālapati. Bhagavā'ti gāravādhivacanametaṃ:
Apica, bhaggarāgoti bhagavā: bhaggadosoti bhagavā: bhaggamohoti bhagavā: bhaggamānoti bhagavā: bhaggadiṭṭhīti bhagavā: bhaggakaṇṭakoti bhagavā: bhaggakilesoti bhagavā: bhaji vibhaji pavibhaji dhammaratananti bhagavā: bhavānaṃ antakaroti bhagavā : bhāvitakāyo bhāvitasīlo bhāvitacitto bhāvitapaññoti bhagavā: bhaji vā bhagavā araññe vanapatthāni pantāni senāsanāni appasaddāni appanigghosāni vijanavātāni manussarāhaseyyakāni paṭisallānasāruppānīti bhagavā: bhāgī vā bhagavā cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārānanti bhagavā: bhāgī vā bhagavā attharasassa dhammarasassa vimuttirasassa adhisīlassa adhicittassa adhipaññāyāti bhagavā.
 
Bhāgī vā bhagavā catunnaṃ jhānānaṃ catunnaṃ appamaññānaṃ catunnaṃ arūpasamāpattīnanti bhagavā, bhāgī vā bhagavā aṭṭhannaṃ vimokkhānaṃ aṭṭhannaṃ abhibhāyatanānaṃ navannaṃ anupubbavihārasamāpattīnanti bhagavā: bhāgī vā bhagavā dasannaṃ saññābhāvanānaṃ dasannaṃ kasiṇasamāpattīnaṃ, ānāpānasatisamādhissa asubhasamāpattiyāti bhagavā, bhāgī vā bhagavā catunnaṃ satipaṭṭhānānaṃ catunnaṃ sammappadhānānaṃ catunnaṃ iddhipādānaṃ pañcannaṃ indriyānaṃ pañcannaṃ balānaṃ sattannaṃ bojjhaṅgānaṃ ariyassa aṭṭhaṅgikassa maggassāti bhagavā: bhāgī vā bhagavā dasannaṃ tathāgatabalānaṃ catunnaṃ vesārajjānaṃ catunnaṃ paṭisambhidānaṃ channaṃ abhiññānaṃ channaṃ buddhadhammānanti bhagavā: bhagavāti netaṃ nāmaṃ mātarā kataṃ, na pitarā kataṃ, na bhātarā kataṃ, na bhaginiyā kataṃ, na mittāmaccehi kataṃ, na ñātisālohitehi kataṃ, na samaṇabrāhmaṇehi kataṃ, na devatāhi kataṃ, vimokkhantikametaṃ buddhānaṃ bhagavantānaṃ bodhiyā mūle saha sabbaññutañāṇassa paṭilābhā sacchikā paññatti yadidaṃ bhagavāti 'udayāti bhagavā. '
 
Domanassāna cūbhayanti: domanassa'nti2 ''yaṃ cetasikaṃ asātaṃ cetasikaṃ dukkhaṃ cetosamphassajaṃ asātaṃ dukkhaṃ vedayitaṃ, cetosamphassajā asātā dukkhā vedanā. Domanassāna cūbhayanti: kāmacchandassa ca domanassassa ca ubhinnaṃ pahānaṃ vūpasamo paṭinissaggo paṭippassaddhi amataṃ nibbānanti 'domanassāna cūbhayaṃ. '
 
Thīnassa ca panūdananti: 'thīna'nti 'yā cittassa akallatā3 akammaññatā olīyanā (sallīyanā) līnā līyanā līyitattaṃ thīnaṃ thīyanā thīyitattaṃ cittassa. '' Thīnassa ca panūdananti: thīnassa ca panūdanaṃ pahānaṃ vūpasamo4 paṭinissaggo paṭippassaddhi amataṃ nibbānanti thīnassa ca panūdanaṃ.
 
Kukkuccānaṃ nivāraṇanti: 'kukkucca'nti: hatthakukkuccampi kukkuccaṃ pādakukkuccampi kukkuccaṃ, hatthapādakukkuccampi kukkuccaṃ. Akappiye kappiyasaññitā, kappiye akappiyasaññitā, avajje vajjasaññitā vajje avajjasaññitā. ''Yaṃ evarūpaṃ kukkuccaṃ kukkuccāyanā kukkuccāyitattaṃ cetaso vippaṭisāro manovilekho. Idaṃ vuccati kukkuccaṃ'.
 
1. Thīnassa - machasaṃ
2. Domanassāti - machasaṃ, syā.
3. Akalapakā-pa-va-vi-ka, machasaṃ.
4. Vūpasamaṃ - machasaṃ.
 
[BJT Page 336] [\x 336/]
 
Api ca dvīhi kāraṇehi uppajjati kukkuccaṃ: cetaso vippaṭisāro manovilekho, katattā ca akatattā ca1. Kathaṃ katattā ca akatattā ca uppajjati kukkuccaṃ cetaso vippaṭisāro manovilekho: 'kataṃ me kāyaduccaritaṃ akataṃ me kāyasucarita'nti uppajjati kukkuccaṃ cetaso vippaṭisāro manovilekho' 'kataṃ me vacīduccaritaṃ akataṃ me vacīsucarita'nti uppajjati kukkuccaṃ cetaso vippaṭisāro manovilekho' 'kataṃ me manoduccaritaṃ akataṃ me manosucarita'nti uppajjati kukkuccaṃ cetaso vippaṭisāro manovilekho' 'kato me pāṇātipāto akatā me pāṇātipātā veramaṇīti uppajjati kukkuccaṃ cetaso vippaṭisāro manovilekho' 'kataṃ me adinnādānaṃ akataṃ me adinnādānā veramaṇīti uppajjati kukkuccaṃ cetaso vippaṭisāro manovilekho' 'kato me kāmesu micchācāro akatā me kāmesu micchācārā veramaṇīti uppajjati kukkuccaṃ cetaso vippaṭisāro manovilekho' 'kato me musāvādo akatā me musāvādā veramaṇīti uppajjati kukkuccaṃ cetaso vippaṭisāro manovilekho' 'katā me pisunāvācā akatā me pisunāya vācāya veramaṇīti uppajjati kukkuccaṃ cetaso vippaṭisāro manovilekho' 'katā me pharusāvācā akatā me pharusāya vācāya veramaṇīti uppajjati kukkuccaṃ cetaso vippaṭisāro manovilekho' 'kato me samphappalāpo akatā me samphappalāpo veramaṇīti uppajjati kukkuccaṃ cetaso vippaṭisāro manovilekho' 'katā me abhijjhā akatā me anabhijjhāti uppajjati kukkuccaṃ cetaso vippaṭisāro manovilekho' 'kato me vyāpādo akatā me abyāpādoti uppajjati kukkuccaṃ cetaso vippaṭisāro manovilekho' 'katā me micchādiṭṭhi akatā me sammādiṭṭhīti uppajjati kukkuccaṃ cetaso vippaṭisāro manovilekho. Evaṃ katattā ca akatattā ca uppajjati kukkuccaṃ cetaso vippaṭisāro manovilekho.
 
Athavā '(sīlesumhi) na paripūrakārī'ti uppajjati kukkuccaṃ cetaso vippaṭisāro manovilekho. 'Indriyesumhi aguttadvāro'ti uppajjati kukkuccaṃ cetaso vippaṭisāro manovilekho. Bhojane amattaññumhīti uppajjati kukkuccaṃ cetaso vippaṭisāro manovilekho. Jāgariyaṃ ananuyuttomhīti uppajjati kukkuccaṃ cetaso vippaṭisāro manovilekho. Na satisampajaññena samannāgatomhīti uppajjati kukkuccaṃ cetaso vippaṭisāro manovilekho. Abhāvitā me cattāro satipaṭṭhānāti uppajjati kukkuccaṃ cetaso vippaṭisāro manovilekho. Abhāvitā me cattāro sammappadhānāti uppajjati kukkuccaṃ cetaso vippaṭisāro manovilekho. Abhāvitā me cattāro iddhipādāti uppajjati kukkuccaṃ cetaso vippaṭisāro manovilekho. Abhāvitāni me pañcindriyānīti uppajjati kukkuccaṃ cetaso vippaṭisāro manovilekho. Abhāvitāni me pañcabalānīti uppajjati kukkuccaṃ cetaso vippaṭisāro manovilekho. Abhāvitā me satta bojjhaṅgāti uppajjati kukkuccaṃ cetaso vippaṭisāro manovilekho. Abhāvito me ariyo aṭṭhaṅgiko maggoti uppajjati kukkuccaṃ cetaso vippaṭisāro manovilekho. Dukkhaṃ me apariññātanti uppajjati kukkuccaṃ cetaso vippaṭisāro manovilekho. Samudayo me appahīnoti uppajjati kukkuccaṃ cetaso vippaṭisāro manovilekho. Maggo me abhāvitoti uppajjati kukkuccaṃ cetaso vippaṭisāro manovilekho. Nirodho me asacchikato ti uppajjati kukkuccaṃ cetaso vippaṭisāro manovilekho. Kukkuccānaṃ nivāraṇanti: kukkuccānaṃ āvaraṇaṃ nīvaraṇaṃ pahānaṃ vūpasamo3 paṭinissaggo paṭippassaddhi4 amataṃ nibbānanti kukkuccānaṃ nivāraṇaṃ.
 
Tenāha bhagavā:
 
''Pahānaṃ kāmacchandānaṃ (udayāti bhagavā. . . )
Domanassāna vūbhayaṃ,
Thīnassa ca panūdanaṃ
Kukkuccānaṃ nivāraṇa''nti.
 
1. Kaṭattāca akaṭattāca - pana
2. Aparipūrakārīti - machasaṃ.
3. Upasamaṃ vūpasamaṃ - machasaṃ.
4. Paṭinissaggaṃ paṭippassaddhiṃ - machasaṃ.
 
[BJT Page 338] [\x 338/]
 
13-3
 
Upekkhāsatisaṃsuddhaṃ
Dhammatakkapurejavaṃ,
Aññāvimokkhaṃ pabrūmi1
Avijjāya pabhedanaṃ.
 
Upekkhāsatisaṃsuddhanti: 'upekkhā'ti yā catutthe jhāne2 upekkhā upekkhatā ajjhupekkhatā cittasamatho3 cittapassaddhatā4 majjhattatā cittassa. Satīti: ''yā catutthe jhāne upekkhaṃ ārabbha sati anussati paṭissati sati saraṇatā dhāraṇatā apilāpanatā asammussanatā sati satindriyaṃ satibalaṃ sammāsati'. Upekkhāsatisaṃsuddhanti: catutthe jhāne upekkhā ca sati ca suddhā honti visuddhā saṃsuddhā parisuddhā pariyodātā anaṅgaṇā vigatūpakkilesā mudubhūtā kammaniyā ṭhitā āneñjappattāti 'upekkhāsati saṃsuddhaṃ'.
 
Dhammatakkapurejavanti: 'dhammatakko' vuccati sammāsaṃkappo, so ādito hoti, purato hoti, pubbaṅgamo hoti, aññāvimokkhassāti evampi 'dhammatakkapurejavaṃ'. Athavā 'dhammatakko' vuccati sammādiṭṭhi, sā ādito hoti, purato hoti, pubbaṅgamā5 hoti, aññāvimokkhassāti evampi 'dhammatakkapurejavaṃ'. Athavā 'dhammatakko vuccati catunnaṃ maggānaṃ pubbabhāgavipassanā6, sā ādito hoti, purato hoti, pubbaṅgamā hoti aññāvimokkhassāti evampi 'dhammatakkapurejavaṃ'.
 
Aññāvimokkhaṃ pabrūmīti: 'aññāvimokkho' vuccati arahattavimokkho, arahattavimokkhaṃ pabrūmi, ācikkhāmi desemi paññapemi paṭṭhapemi vivarāmi vibhajāmi uttānīkaromi pakāsemīti 'aññāvimokkhaṃ pabrūmi'.
 
Avijjāya pabhedananti: 'avijjā'ti ''dukkhe aññāṇaṃ dukkhasamudaye aññāṇaṃ dukkhanirodhe aññāṇaṃ dukkhanirodhagāminiyā paṭipadāya aññāṇaṃ pubbante aññāṇaṃ aparante aññāṇaṃ pubbantāparante aññāṇaṃ idappaccayatāpaṭiccasamuppannesu dhammesu aññāṇaṃ yaṃ evarūpaṃ aññāṇaṃ adassanaṃ anabhisamayo ananubodho asambodho appaṭivedho asaṅgāhanā apariyogāhanā asamapekkhanā apaccavekkhanā apaccakkhakammaṃ dummejjhaṃ bālyaṃ asampajaññaṃ moho pamoho sampamoho avijjā avijjogho avijjāyogo avijjānusayo avijjāpariyuṭṭhānaṃ avijjālaṅgī moho akusalamūlaṃ. '' Avijjāya pabhedananti7: avijjā pabhedanaṃ pahānaṃ vūpasamo paṭinissaggo paṭippassaddhi amataṃ nibbānanti 'avijjāya pabhedanaṃ'.
 
Tenāha bhagavā:
 
''Upekkhāsatisaṃsuddhaṃ
Dhammatakkapurejavaṃ,
Aññāvimokkhaṃ pabrūmi
Avijjāya pabhedananti. ''
 
1. Saṃbrūmi - syā.
2. Catutthajhāne - sa.
3. Cittassa samatā - va, vi, ka,
Cittasamatā - machasaṃ.
4. Cittappasādatā - syā.
Cittappassaddhatā - machasaṃ.
Cittappasaṭatā - saṃ
5. Pubbaṅgamo - machasaṃ.
6. Vipassanā ādito hoti - pa.
7. Pabhedananti - va - vi - ka, machasaṃ
 
[BJT Page 340] [\x 340/]
 
13-4
 
Kiṃ su saṃyojano loko
Kiṃ su tassa vivāraṇaṃ,
Kissassa vippahānena
Nibbānaṃ iti vuccati.
 
Kiṃ su saṃyojano lokoti: kiṃ lokassa saṃyojanaṃ lagganaṃ bandhanaṃ upakkileso, kena loko yutto payutto āyutto samāyutto laggo laggito paḷibuddhoti 'kiṃ su saṃyojano loko. '
 
Kiṃ su tassa vivāraṇanti: 'kiṃ tassa' cāraṇaṃ1 vicāraṇaṃ paṭivicāraṇaṃ kena loko carati vicarati paṭivicaratīti 'kiṃ su tassa vicāraṇaṃ. '
 
Kissassa vippahānena nibbānaṃ iti vuccatīti: kissassa vippahānena vūpasamena paṭinissaggena paṭippassaddhiyā, nibbānaṃ iti vuccati pavuccati kathīyati bhaṇīyati dīpīyati voharīyatīti 'kissassa vippahānena nibbānaṃ iti vuccati'.
 
Tenāha so brāhmaṇo:
 
''Kiṃ su saṃyojano loko
Kiṃ su tassa vicāraṇaṃ,
Kissassa vippahānena
Nibbānaṃ iti vuccatī''ti.
 
13-5
 
Nandisaṃyojano loko
Vitakkassa vicāraṇaṃ
Taṇhāya vippahānena
Nibbānaṃ iti vuccati.
 
Nandisaṃyojano lokoti: 'nandi' vuccati taṇhā, yo rāgo sārāgo anunayo anurodho nandi nandirāgo cittassa sārāgo icchā mucchā ajjhosānaṃ gedho paḷigedho saṅgo paṅko ejā māyā janikā sañjanikā sañjaninī sibbanī jālinī saritā visattikā suttaṃ visaṭā āyūhanī dutiyā paṇidhi bhavanetti vanaṃ vanatho santhavo sneho apekkho paṭibandhu āsā āsiṃsanā āsiṃsitattaṃ, rūpāsā saddāsā gandhāsā rasāsā phoṭṭhabbāsā lābhāsā dhanāsā puttāsā jīvitāsā, jappā pajappā abhijappā jappanā jappitattaṃ loluppaṃ loluppāyanā loluppāyitattaṃ pucchiñcikatā sādukamyatā, adhammarāgo visamalobho nikanti nikāmanā patthanā pihanā sampatthanā, kāmataṇhā bhavataṇhā vibhavataṇhā rūpataṇhā arūpataṇhā nirodhataṇhā, rūpataṇhā saddataṇhā gandhataṇhā rasataṇhā phoṭṭhabbataṇhā dhammataṇhā, ogho yogo gantho upādānaṃ āvaraṇaṃ nīvaraṇaṃ chadanaṃ bandhanaṃ upakkileso anusayo pariyuṭṭhānaṃ latā vevicchaṃ, dukkhamūlaṃ dukkhanidānaṃ dukkhappabhavo mārapāso mārabalisaṃ māravisayo taṇhānadī taṇhājālaṃ taṇhāgaddulaṃ taṇhāsamuddo, abhijjhā lobho akusalamūlaṃ. '' Ayaṃ vuccati nandi. Yā nandi lokassa saṃyojanaṃ lagganaṃ bandhanaṃ upakkileso, imāya nandiyā loko yutto payutto āyutto samāyutto laggo laggito paḷibuddhoti 'nandisaṃyojano loko. '
 
1. Vivāraṇā - machasaṃ, syā.
Kiṃ lokassa vicāraṇaṃ - pa.
 
[BJT Page 342] [\x 342/]
 
Vitakkassa vicāraṇanti 'vitakko'ti1 nava vitakkā: kāmavitakko vyāpādavitakko vihiṃsāvitakko ñātivitakko janapadavitakko amaravitakko2 parānuddayatāpaṭisaṃyutto vitakko lābhasakkārasilokapaṭisaṃyutto vitakko anavaññattipaṭisaṃyutto vitakko ime vuccanti nava vitakkā. Ime nava vitakkā lokassa cāraṇā vicāraṇā paṭivicāraṇā. Imehi navahi vitakkehi loko carati vicarati paṭivicaratīti 'vitakkassa vicāraṇaṃ. '
 
Taṇhāya vippahānena nibbānaṃ iti vuccatīti: 'taṇhā'ti rūpataṇhā, saddataṇhā, gandhataṇhā, rasataṇhā, phoṭṭhabbataṇhā, dhammataṇhā, taṇhāya vippahānena nibbānaṃ iti vuccatīti. Taṇhāya vippahānena nibbānaṃ iti vuccatīti. Taṇhāya vippahānena vūpasamena paṭinissaggena paṭippassaddhiyā nibbānaṃ iti vuccati pavuccati kathīyati bhaṇīyati dīpīyati voharīyatīti 'taṇhāya vippahānena nibbānaṃ iti vuccati. '
 
Tenāha bhagavā:
 
''Nandisaṃyojano loko
Vitakkassa vicāraṇaṃ,
Taṇhāya vippahānena
Nibbānaṃ iti vuccatī''ti.
 
13-6
 
Kathaṃ satassa carato
Viññāṇaṃ uparujjhati,
Bhagavantaṃ puṭṭhumāgamhā3
Taṃ suṇoma vaco tava.
 
Kathaṃ satassa caratoti: kathaṃ satassa sampajānassa carato vicarato4 irīyato vattayato pālayato yapayato yāpayatoti 'kathaṃ satassa carato'.
 
Viññāṇaṃ uparujjhatīti viññāṇaṃ nirujjhati vūpasammati atthaṃ gacchati paṭippasambhatīti 'viññāṇaṃ uparujjhati'.
 
Bhagavantaṃ puṭṭhumāgamhāti: buddhaṃ bhagavantaṃ puṭṭhuṃ pucchituṃ yācituṃ ajjhesituṃ pasādetuṃ āgamhā āgatamhā upāgatamhā sampattamhā tayā saddhiṃ samāgatamhāti 'bhagavantaṃ puṭṭhumāgamhā'.
 
1. Vitakkāti - machasaṃ, syā.
2. Amarāvitakko - machasaṃ.
3. Puṭṭhumāgamā - machasaṃ.
Puṭṭhumāgamma - su.
4. Viharato - va - vi - ka, syā, machasaṃ
 
[BJT Page 344] [\x 344/]
 
Taṃ suṇoma vaco tavāti: 'ta'nti tuyhaṃ vacanaṃ byappathaṃ desanaṃ anusiṭṭhiṃ1 suṇoma uggaṇhāma dhārema upadhārema upalakkhemāti 'taṃ suṇoma vaco tava'.
 
Tenāha so brāhmaṇo:
 
''Kathaṃ satassa carato
Viññāṇaṃ uparujjhati,
Bhagavantaṃ puṭṭhumāgamhā
Taṃ suṇoma vaco tavā''ti.
 
13-7
 
(Ajjhattañca) bahiddhā ca
Vedanaṃ nābhinandato
Evaṃ satassa carato
Viññāṇaṃ uparujjhati.
 
Ajjhattañca bahiddhā ca vedanaṃ nābhinandatoti: ajjhattaṃ vedanāsu vedanānupassī2 viharanto vedanaṃ nābhinandati nābhivadati na ajjhosāya tiṭṭhati3 abhinandanaṃ abhivadanaṃ ajjhosānaṃ gāhaṃ parāmāsaṃ abhinivesaṃ pajahati vinodeti byantīkaroti anabhāvaṃgameti bahiddhā vedanāsu vedanānupassī viharanto vedanaṃ nābhinandati nābhivadati na ajjhosāya tiṭṭhati abhinandanaṃ abhivadanaṃ ajjhosānaṃ gāhaṃ parāmāsaṃ abhinivesaṃ pajahati vinodeti byantīkaroti anabhāvaṃ gameti. Ajjhattabahiddhā vedanāsu vedanānupassī viharanto vedanaṃ nābhinandati nābhivadati na ajjhosāya tiṭṭhati abhinandanaṃ abhivadanaṃ ajjhosānaṃ gāhaṃ parāmāsaṃ abhinivesaṃ pajahati vinodeti byantīkaroti anabhāvaṃ gameti.
 
Ajjhattaṃ samudayadhammānupassī vedanāsu vedanānupassī viharanto vedanaṃ nābhinandati nābhivadati nājjhosāya tiṭṭhati abhinandanaṃ abhivadanaṃ ajjhosānaṃ gāhaṃ parāmāsaṃ abhinivesaṃ pajahati vinodeti byantīkaroti anabhāvaṃ gameti, ajjhattaṃ vayadhammānupassī vedanāsu vedanānupassī viharanto vedanaṃ nābhinandati nābhivadati nājjhosāya tiṭṭhati abhinandanaṃ abhivadanaṃ ajjhosānaṃ gāhaṃ parāmāsaṃ abhinivesaṃ pajahati vinodeti byantīkaroti anabhāvaṃ gameti, ajjhattaṃ samudayavayadhammānupassī vedanāsu vedanānupassī viharanto vedanaṃ nābhinandati nābhivadati nājjhosāya tiṭṭhati abhinandanaṃ abhivadanaṃ ajjhosānaṃ gāhaṃ parāmāsaṃ abhinivesaṃ pajahati vinodeti byantīkaroti anabhāvaṃ gameti,
Bahiddhā samudayadhammānupassī vedanāsu vedanānupassī viharanto vedanaṃ nābhinandati nābhivadati
 
1. Anusandhiṃ - va - vi - ka, anusāsanaṃ - machasaṃ
2. Ajjhattaṃ vedanaṃ vedanānupassī - pa
Ajjhattavedanānupassī - vi.
3. Ajjhoseti - machasaṃ.
 
[BJT Page 346] [\x 346/]
 
Na ajjhosāya tiṭṭhati abhinandanaṃ abhivadanaṃ ajjhosānaṃ gāhaṃ parāmāsaṃ abhinivesaṃ pajahati vinodeti byantīkaroti anabhāvaṃ gameti, bahiddhā vayadhammānupassī vedanāsu vedanānupassī viharanto vedanaṃ nābhinandati nābhivadati na ajjhosāya tiṭṭhati abhinandanaṃ abhivadanaṃ ajjhosānaṃ gāhaṃ parāmāsaṃ abhinivesaṃ pajahati vinodeti byantīkaroti anabhāvaṃ gameti, bahiddhā samudayavayadhammānupassī vedanāsu vedanānupassī viharanto vedanaṃ nābhinandati nābhivadati na ajjhosāya tiṭṭhati abhinandanaṃ abhivadanaṃ ajjhosānaṃ gāhaṃ parāmāsaṃ abhinivesaṃ pajahati vinodeti byantīkaroti anabhāvaṃ gameti, ajjhattabahiddhā samudayadhammānupassī vedanāsu vedanānupassī viharanto vedanaṃ nābhinandati nābhivadati na ajjhosāya tiṭṭhati abhinandanaṃ abhivadanaṃ ajjhosānaṃ gāhaṃ parāmāsaṃ abhinivesaṃ pajahati vinodeti byantīkaroti anabhāvaṃ gameti, ajjhattabahiddhā vayadhammānupassī vedanāsu vedanānupassī viharanto vedanaṃ nābhinandati nābhivadati na ajjhosāya tiṭṭhati abhinandanaṃ abhivadanaṃ ajjhosānaṃ gāhaṃ parāmāsaṃ abhinivesaṃ pajahati vinodeti byantīkaroti anabhāvaṃ gameti, ajjhattabahiddhā1 samudayavayadhammānupassī vedanāsu vedanānupassī viharanto vedanaṃ nābhinandati nābhivadati na ajjhosāya tiṭṭhati abhinandanaṃ abhivadanaṃ ajjhosānaṃ gāhaṃ parāmāsaṃ abhinivesaṃ pajahati vinodeti byantīkaroti anabhāvaṃ gameti, imehi dvādasahi ākārehi vedanāsu vedanānupassī viharanto vedanaṃ nābhinandati nābhivadati na ajjhosāya tiṭṭhati abhinandanaṃ abhivadanaṃ ajjhosānaṃ gāhaṃ parāmāsaṃ abhinivesaṃ pajahati vinodeti byantīkaroti anabhāvaṃ gameti.
 
Athavā vedanaṃ aniccato passanto vedanaṃ nābhinandati nābhivadati na ajjhosāya tiṭṭhati abhinandanaṃ abhivadanaṃ ajjhosānaṃ gāhaṃ parāmāsaṃ abhinivesaṃ pajahati vinodeti byantīkaroti anabhāvaṃ gameti. Vedanaṃ dukkhato passanto vedanaṃ nābhinandati nābhivadati na ajjhosāya tiṭṭhati abhinandanaṃ abhivadanaṃ ajjhosānaṃ gāhaṃ parāmāsaṃ abhinivesaṃ pajahati vinodeti byantīkaroti anabhāvaṃ gameti. Vedanaṃ rogato passanto vedanaṃ nābhinandati nābhivadati na ajjhosāya tiṭṭhati abhinandanaṃ abhivadanaṃ ajjhosānaṃ gāhaṃ parāmāsaṃ abhinivesaṃ pajahati vinodeti byantīkaroti anabhāvaṃ gameti. Vedanaṃ gaṇḍato passanto vedanaṃ nābhinandati nābhivadati na ajjhosāya tiṭṭhati abhinandanaṃ abhivadanaṃ ajjhosānaṃ gāhaṃ parāmāsaṃ abhinivesaṃ pajahati vinodeti byantīkaroti anabhāvaṃ gameti. Vedanaṃ sallato passanto vedanaṃ nābhinandati nābhivadati na ajjhosāya tiṭṭhati abhinandanaṃ abhivadanaṃ ajjhosānaṃ gāhaṃ parāmāsaṃ abhinivesaṃ pajahati vinodeti byantīkaroti anabhāvaṃ gameti. Vedanaṃ aghato passanto vedanaṃ nābhinandati nābhivadati na ajjhosāya tiṭṭhati abhinandanaṃ abhivadanaṃ ajjhosānaṃ gāhaṃ parāmāsaṃ abhinivesaṃ pajahati vinodeti byantīkaroti anabhāvaṃ gameti. Vedanaṃ ābādhato passanto vedanaṃ nābhinandati nābhivadati na ajjhosāya tiṭṭhati abhinandanaṃ abhivadanaṃ ajjhosānaṃ gāhaṃ parāmāsaṃ abhinivesaṃ pajahati vinodeti byantīkaroti anabhāvaṃ gameti. Vedanaṃ nissaraṇato passanto vedanaṃ nābhinandati nābhivadati na ajjhosāya tiṭṭhati abhinandanaṃ abhivadanaṃ ajjhosānaṃ gāhaṃ parāmāsaṃ abhinivesaṃ pajahati vinodeti byantīkaroti anabhāvaṃ gameti. Imehi catucattālīsāya ākārehi2 vedanāsu vedanānupassī viharanto vedanaṃ nābhinandati nābhivadati na ajjhosāya tiṭṭhati abhinandanaṃ abhivadanaṃ ajjhosānaṃ gāhaṃ parāmāsaṃ abhinivesaṃ pajahati vinodeti byantīkaroti anabhāvaṃ gametīti 'ajjhattañca bahiddhā ca vedanaṃ nābhinandato'.
 
Evaṃ satassa caratoti: evaṃ satassa sampajānassa carato vicarato3 irīyato vattayato pālayato yapayato yāpayatoti. 'Evaṃ satassa carato. '
 
Viññāṇaṃ uparujjhatīti: puññābhisaṅkhārasahagataṃ viññāṇaṃ apuññābhisaṅkhārasahagataṃ viññāṇaṃ āneñjābhisaṅkhārasahagataṃ viññāṇaṃ nirujjhati vūpasammati atthaṃ gacchati paṭippassambhatīti 'viññāṇaṃ uparujjhati. '
 
Tenāha bhagavā:
 
''Ajjhattañca bahiddhā ca
Vedanaṃ nābhinandato,
Evaṃ satassa carato
Viññāṇaṃ uparujjhatīti.
 
Saha gāthāpariyosānā ye te brāhmaṇena saddhiṃ ekacchandā ekapayogo ekādhippāyā ekavāsanavāsitā, tesaṃ anekapāṇasahassānaṃ virajaṃ vītamalaṃ dhammacakkhuṃ udapādi. 'Yaṃ kiñci samudayadhammaṃ sabbaṃ taṃ nirodhadhamma'nti. Tassa brāhmaṇassa anupādāya āsavehi cittaṃ vimucci. Saha arahattappattā ajinajaṭāvākacīratidaṇḍakamaṇḍalu kesā ca massu ca antarahitā. Bhaṇḍu kāsāyavatthavasano saṅghāṭipattacīvaradharo anavatthapaṭipattiyā pañjaliko bhagavantaṃ namassamāno nisinno hoti: 'satthā me bhante, bhagavā sāvako hamasmī'ti.
 
Udaya suttaniddeso samatto.
 
1. Bahiddhāsamudaya vayadhammānupassī
Viharanto - pa - va - vi - ka.
2. Imehi cattāḷīsāya ākārehi - machasaṃ
Imehi dvācattāḷīsāya - syā.
3. Viharato - va - vi - ka, machasaṃ
 
[BJT Page 348] [\x 348/]
 
14. Posāla suttaniddeso
 
14-1
 
''Yo atītaṃ ādisati (iccāyasmā posālo)
Anejo chinnasaṃsayo,
Pāraguṃ sabbadhammānaṃ
Atthi pañhena āgamaṃ.
 
Yo atītaṃ ādisatīti: 'yo'ti ''yo so bhagavā sayambhū anācariyako pubbe ananussutesu dhammesu sāmaṃ saccāni abhisambujjhi tattha ca sabbaññutaṃ patto balesu ca vasībhāvaṃ atītaṃ ādisatīti bhagavā attano ca paresaṃ ca atītampi ādisati anāgatampi ādisati paccuppannampi ādisati. Kathaṃ bhagavā attano atītaṃ ādisati: bhagavā attano atītaṃ ekampi jātiṃ ādisati, dvepi jātiyo ādisati, tissopi jātiyo ādisati, catassopi jātiyo ādisati, pañcapi jātiyo ādisati, dasapi jātiyo ādisati, vīsampi jātiyo ādisati, tiṃsampi jātiyo ādisati, cattālīsampi jātiyo ādisati, paññāsampi jātiyo ādisati, jātisatampi ādisati, jātisahassampi ādisati, jātisatasahassampi ādisati, anekepi saṃvaṭṭakappe ādisati, anekepi vivaṭṭakappe ādisati, anekepi saṃvaṭṭavivaṭṭakappe ādisati: amutrāsiṃ evaṃnāmo evaṃgotto evaṃvaṇṇo evamāhāro evaṃsukhadukkhapaṭisaṃvedī evamāyupariyanto, so tato cuto amutra udapādiṃ tatrāpāsiṃ evaṃnāmo evaṃgotto evaṃvaṇṇo evamāhāro evaṃsukhadukkhapaṭisaṃvedī evamāyupariyanto, so tato cuto
'Idhūpapannoti' iti sākāraṃ sauddesaṃ anekavihitaṃ pubbenivāsaṃ ādisati. Evaṃ bhagavā attano atītaṃ ādisati.
 
Kathaṃ bhagavā paresaṃ atītaṃ ādisati: bhagavā paresaṃ atītaṃ ekampi jātiṃ ādisati, dvepi jātiyo ādisati, tissopi jātiyo ādisati, catassopi jātiyo ādisati, pañcapi jātiyo ādisati, dasapi jātiyo ādisati, vīsampi jātiyo ādisati, tiṃsampi jātiyo ādisati, cattālīsampi jātiyo ādisati, paññāsampi jātiyo ādisati, jātisatampi ādisati, jātisahassampi ādisati, jātisatasahassampi ādisati, anekepi saṃvaṭṭakappe ādisati, anekepi vivaṭṭakappe ādisati, anekepi saṃvaṭṭavivaṭṭakappe ādisati: amutrāsi evaṃnāmo evaṃgotto evaṃvaṇṇo evamāhāro evaṃsukhadukkhapaṭisaṃvedī evamāyupariyanto, so tato cuto amutra udapādi tatrāpāsi evaṃnāmo evaṃgotto evaṃvaṇṇo evamāhāro evaṃsukhadukkhapaṭisaṃvedī evamāyupariyanto, so tato
Cuto idhūpapannoti1 iti sākāraṃ sauddesaṃ anekavihitaṃ pubbenivāsaṃ ādisati. Evaṃ bhagavā paresaṃ atītaṃ ādisati.
 
1. Idhūpapannoti -pa-va-vi-ka.
 
[BJT Page 350] [\x 350/]
 
Bhagavā pañca jātakasatāni1 bhāsanto attano ca paresaṃ ca atītaṃ ādisati, mahāpadāniyasuttaṃ2 bhāsanto attano ca paresaṃ ca atītaṃ ādiyati, mahāsudassaniyasuttaṃ bhāsanto attano ca paresaṃ ca atītaṃ ādisanti, mahāgovindriyasuttaṃ bhāsanto attano ca paresaṃ ca atītaṃ ādisati, māghadeviyasuttaṃ3 bhāsanto attano ca paresaṃ ca atītaṃ ādisati, vuttaṃ hetaṃ bhagavatā:
 
''Atītaṃ kho cunda, addhānaṃ ārabbha tathāgatassa satānusārī ñāṇaṃ hoti, so yāvatakaṃ ākaṅkhati tāvatakaṃ anussarati, anāgataṃ ca kho cunda, addhānaṃ ārabbha tathāgatassa satānusārī ñāṇaṃ hoti, so yāvatakaṃ ākaṅkhati tāvakataṃ anussarati, paccuppannañca kho cunda, addhānaṃ ārabbha tathāgatassa bodhijaṃ ñāṇaṃ uppajjati ayamantimā jāti natthidāni punabbhavo''ti. [A] indriyaparopariyantañāṇaṃ4 tathāgatassa tathāgatabalaṃ. Sattānaṃ āsayānusayañāṇaṃ tathāgatassa tathāgatabalaṃ, yamakapāṭihīre ñāṇaṃ tathāgatassa tathāgatabalaṃ mahākaruṇāsamāpattiñāṇaṃ5 tathāgatassa tathāgatabalaṃ, sabbaññutañāṇaṃ tathāgatassa tathāgatabalaṃ, anāvaraṇañāṇaṃ tathāgatassa tathāgatabalaṃ, sabbattha asaṅgamappaṭihatamanāvaraṇañāṇaṃ tathāgatassa tathāgatabalaṃ, evaṃ bhagavā attano ca paresaṃ ca atītampi ādisati, anāgatampi ādisati, paccuppannampi ādisati, ācikkhati deseti paññapeti paṭṭhapeti vivarati vibhajati uttānīkaroti pakāsetīti: yo atītaṃ ādisati.
Iccāyasmā posālo'ti padasandhi padasaṃsaggo padapāripūri akkharasamavāyo byañjanasiliṭṭhatā padānupubbatāpetaṃ 'iccāti'. Āyasmā'ti: piyavacanaṃ garuvacanaṃ sagāravasappatissādhivacanametaṃ 'āyasmā'ti. Posāloti: tassa brāhmaṇassa nāmaṃ saṅkhā samaññā paññatti vohāro nāmaṃ nāmakammaṃ nāmadheyyaṃ niruttibyañjanaṃ abhilāpo. Puṇṇāko'ti tassa brāhmaṇassa gottaṃ saṅkhā samaññā paññatti vohāro'ti āyasmā posālo.
 
Anejo chinnasaṃsayoti 'ejā' vuccati taṇhā: ''yo rāgo sārāgo anunayo anurodho nandi nandirāgo cittassa sārāgo icchā mucchā ajjhosānaṃ gedho paḷigedho saṅgo paṅko ejā māyā janikā sañjanikā sañjaninī sibbanī jālinī saritā visattikā suttaṃ visaṭā āyūhanī dutiyā paṇidhi bhavanetti vanaṃ vanatho santhavo sneho apekkho paṭibandhu āsā āsiṃsanā āsiṃsitattaṃ, rūpāsā saddāsā gandhāsā rasāsā phoṭṭhabbāsā lābhāsā dhanāsā puttāsā jīvitāsā, jappā pajappā abhijappā jappanā jappitattaṃ loluppaṃ loluppāyanā loluppāyitattaṃ pucchiñcikatā sādukamyatā, adhammarāgo visamalobho nikanti nikāmanā patthanā pihanā sampatthanā, kāmataṇhā bhavataṇhā vibhavataṇhā rūpataṇhā arūpataṇhā nirodhataṇhā, rūpataṇhā saddataṇhā gandhataṇhā rasataṇhā phoṭṭhabbataṇhā dhammataṇhā, ogho yogo gantho upādānaṃ āvaraṇaṃ nīvaraṇaṃ chadanaṃ bandhanaṃ upakkileso anusayo pariyuṭṭhānaṃ latā vevicchaṃ, dukkhamūlaṃ dukkhanidānaṃ dukkhappabhavo mārapāso mārabalisaṃ māravisayo taṇhānadī taṇhājālaṃ taṇhāgaddulaṃ taṇhāsamuddo, abhijjhā lobho akusalamūlaṃ. '' Sā ejā taṇhā buddhassa bhagavato pahīnā ucchinnamūlā tālāvatthukatā anabhāvakatā6 āyatiṃ anuppādadhammā tasmā buddho 'anejo'. Ejāya pahīnattā anejo, bhagavā lābhepi na iñjati, alābhe'pi na iñjati, yase'pi na iñjati, ayase'pi na iñjati, pasaṃsāyapi na iñjati, nindāya'pi na iñjati, sukhe'pi na iñjati, dukkhepi na iñjati na calati na vedhati nappavedhati na sampavedhatīti anejo'. Chinnasaṃsayoti: 'saṃsayo vuccati vicikicchā, ''dukkhe kaṅkhā, dukkhasamudaye kaṅkhā, dukkhanirodhe kaṅkhā, dukkhanirodhagāmiṇiyā paṭipadāya kaṅkhā, pubbante kaṅkhā, aparante kaṅkhā, pubbantāparante kaṅkhā, idappaccayatāpaṭiccasamuppannesu dhammesu kaṅkhā. Yā evarūpā kaṅkhā kaṅkhāyanā kaṅkhāyitattaṃ vimati vicikicchā dveḷhakaṃ dvedhāpatho saṃsayo anekaṃsagāho āsappanā parisappanā apariyogāhanā thambhitattaṃ7 cittassa manovilekho. '' So saṃsayo buddhassa bhagavato pahīno chinno ucchinno samucchinno vūpasanto paṭinissaggo paṭippassaddho abhabbuppattiko ñāṇagginā daḍḍho. Tasmā buddho chinnasaṃsayoti 'anejo chinnasaṃsayo. '
 
1. Pañca jātisatāni - pana.
2. Suttantaṃ - machasaṃ.
3. Magha deviya suttantaṃ - sa
Maghā deviya suttantaṃ - pana.
4. Indriya paropariyatte ñāṇaṃ - pana.
[A.] Dīghanikāya - pāsādikasutta.
5. Mahā karuṇā samāpattiyā ñāṇaṃ - pa - va - vi - ka
6. Anabhāvaṃkatā - machasaṃ.
7. Chambhitattaṃ - machasaṃ, syā
 
[BJT Page 352] [\x 352/]
 
Pāraguṃ sabbadhammānanti: bhagavā abhiññāpāragū pariññāpāragū pahānapāragū bhāvanāpāragū sacchikiriyāpāragū, samāpattipāragū, abhiññāpāragū, sabbadhammānaṃ, pariññāpāragū, sabbadukkhānaṃ, pahānapāragū sabbakilesānaṃ, bhāvanāpāragū catunnaṃ maggānaṃ, sacchikiriyāpāragū nirodhassa, samāpattipāragū sabbasamāpattīnaṃ, so vasippatto pāramippatto ariyasmiṃ sīlasmiṃ vasippatto pāramippatto ariyasmiṃ samādhismiṃ vasippatto pāramippatto ariyāya paññāya, vasippatto pāramippatto ariyāya vimuttiyā. So pāragato pāramippatto antagato antappatto, koṭigato koṭippatto, pariyantagato pariyantappatto, vosānagato vosānappatto, tāṇagato tāṇappatto, lenagato lenappatto, saraṇagato saraṇappatto, abhayagato abhayappatto, accutagato accutappatto, amatagato amatappatto, nibbānagato nibbānappatto. So vutthavāso ciṇṇacaraṇo gataddho gatadiso gatakoṭiko pālitabrahmacariyo uttamadiṭṭhippatto bhāvitamaggo pahīnakileso paṭividdhākuppo sacchikatanirodho. Dukkhaṃ tassa pariññāya, samudayo pahīno, maggo bhāvito, nirodho sacchikato abhiññeyyaṃ abhiññātaṃ, pariññeyyaṃ pariññātaṃ, pahātabbaṃ pahīnaṃ, bhāvetabbaṃ bhāvitaṃ, sacchikātabbaṃ sacchikataṃ. So ukkhittapaligho saṅkiṇṇaparikho abbūḷhesiko niraggalo ariyo pannadhajo pannabhāro visaññutto pañcaṅgavippahīno chaḷaṅgasamannāgato ekārakkho caturapasseno panuṇṇapaccekasacco samavayasaṭṭhesano anāvilasaṅkappo passaddhakāyasaṃkhāro suvimuttacitto suvimuttapañño kevalī vusitvā uttamapuriso paramapuriso paramappattipatto.
 
So neva ācināti, na apacināti, apacinitvā ṭhito, neva pajahati, na upādiyati, pajahitvā ṭhito, neva visineti, na ussineti, visinetvā ṭhito. Neva dhūpeti, na sandhupeti, vidhupetvā ṭhito. Asekhena sīlakkhandhena samannāgatattā ṭhito. Asekhena samādhikkhandhena samannāgato ṭhito paññākkhandhena samannāgato ṭhito vimuttikkhandhena samannāgato ṭhito. Vimuttiñāṇadassanakkhandhena samannāgato ṭhito. Saccaṃ sampaṭipādiyitvā ṭhito. Ejaṃ samatikkamitvā ṭhito. Kilesaggiṃ pariyādiyitvā ṭhito. Aparigamanatāya ṭhito, kathaṃ samādāya ṭhito, muttipaṭisevanatāya ṭhito. Mettāya pārisuddhiyā ṭhito, karuṇāya parisuddhiyā ṭhito muditāya parisuddhiyā ṭhito upekkhāya parisuddhiyā ṭhito, accantapārisuddhiyā ṭhito, akammayatāya, parisuddhiyā ṭhito, vimuttattā ṭhito, saṃtusitattā ṭhito, khandhapariyante ṭhito, dhātupariyante ṭhito, āyatanapariyante ṭhito, gatipariyante ṭhito, uppattipariyante ṭhito, paṭisandhipariyante ṭhito, bhavapariyante ṭhito, saṃsārapariyante ṭhito, vaṭṭapariyante ṭhito, antime bhave ṭhito, antime samussaye ṭhito, antimadehadharo arahā.
 
14. ''Tassāyaṃ pacchimakoṭi5 - carimoyaṃ samussayo,
Jātimaraṇasaṃsāro - natthi tassa punabbhavoti 'pāraguṃ sabbadhammānaṃ'.
 
Atthi pañhena āgamanti: pañhena atthikāmhā āgatā, pañhaṃ pucchitukāmamha āgatā. Paññaṃ sotukāmā āgatamhāti 'evampi 'atthi pañhena āgamaṃ' athavā pañhatthikānaṃ pañhaṃ pucchitukāmānaṃ pañhaṃ sotukāmānaṃ. Āgamanaṃ abhikkamanaṃ upasaṅkamanaṃ payirupāsanaṃ atthi, evampi atthi pañhena āgamaṃ, athavā pañhāgamo tuyhaṃ atthi, tvampi pahū, tvamasi alamatto mayā pucchitaṃ kathetuṃ vissajjetuṃ, vahassetaṃ bhāranti evampi 'atthi pañhena āgamaṃ'.
 
Tenāha so brāhmaṇo:
 
''Yo atītaṃ ādisati - (iccāyasmā posālo)
Anejo chinnasaṃsayo,
Pāraguṃ sabbadhammānaṃ
Atthi pañhena āgama''nti.
 
14-2
 
Vibhūtarūpasaññissa1
Sabbakāyappahāyino,
Ajjhattaṃ ca bahiddhā ca
Natthi kiñcīti passato,
Ñāṇaṃ sakkānupucchāmi
Kathaṃ neyyo tathāvidho.
 
Vibhūtarūpasaññissāti 'katamā rūpasaññā': rūpāvacarasamāpattiṃ samāpannassa vā uppannassa vā diṭṭhadhammasukhavihārissa vā saññā sañjānanā sañjānitattaṃ ayaṃ rūpasaññā. Vibhūtarūpasaññissāti: catasso arūpasamāpattiyo paṭiladdhassa2 rūpasaññā vibhūtā honti3 vigatā atikkantā samatikkantā vītivattāti 'vibhūtarūpasaññissa'.
 
Sabbakāyappahāyinoti sabbo tassa paṭisandhiko (rūpakāyo) pahīno tadaṅgasamatikkamā vikkhambhanappahānena pahīno tassa rūpakāyoti 'sabbakāyappahāyino'.
 
Ajjhattañca bahiddhā ca natthi kiñcīti passatoti: 'natthi kiñcī'ti ākiñcaññāyatanasamāpatti, kiṃkāraṇā 'natthi kiñcī'ti ākiñcaññāyatanasamāpatti, yaṃ viññāṇañcāyatanasamāpattiṃ sato samāpajjitvā tato vuṭṭhahitvā taññeva viññāṇaṃ abhāvoti vibhāvoti antaradhāpeti 'natthi kiñcī'ti passati. Taṃkāraṇā 'natthi kiñcīti ākiñcaññāyatanasamāpattīti 'ajjhattañca bahiddhā ca natthi kiñcīti passato'.
 
1. Rūpaṃ saññissa - pana
2. Lābhissa - syā
3. Vibhūtā hoti - pa - vi
 
[BJT Page 354] [\x 354/]
 
Ñāṇaṃ sakkānupucchāmīti 'sakkā'ti sakko bhagavā, sakyakulā pabbajitopi sakko, athavā aḍḍho mahaddhano dhanavā tipi sakko, tassimāni dhanāni, seyyathīdaṃ: saddhādhanaṃ sīladhanaṃ hiridhanaṃ ottappadhanaṃ sutadhanaṃ cāgadhanaṃ paññādhanaṃ satipaṭṭhānadhanaṃ sammappadhānadhanaṃ iddhipādadhanaṃ indriyadhanaṃ baladhanaṃ bojjhaṅgadhanaṃ maggadhanaṃ phaladhanaṃ nibbānadhananti. Tehi anekavidhehi dhanaratanehi aḍḍho mahaddhano dhanavātipi sakko. Athavā pahu visavī alamatto sūro vīro vikkanto abhīru acchambhī anutrāsī apalāyī pahīnabhayabheravo vigatalomahaṃsotipi sakko, 'ñāṇaṃ sakkānupucchāmīti tassa ñāṇaṃ pucchāmi'*[a] kīdisaṃ kiṃsaṇṭhitaṃ kiṃpakāraṃ kiṃpaṭibhāgaṃ icchitabbanti 'ñāṇaṃ sakkānupucchāmi. '
 
Kathaṃ neyyo tathāvidhoti: kathaṃ so netabbo vinetabbo anunetabbo paññāpetabbo nijjhāpetabbo pekkhetabbo pasādetabbo, kathaṃ tena uttariṃ ñāṇaṃ uppādetabbaṃ. Tathāvidhoti tathāvidho tādiso tassaṇṭhito tappakāro tappaṭibhāgo, yo so ākiñcaññāyatanasamāpattilābhīti 'kathaṃ neyyo tathāvidho'.
Tenāha so brāhmaṇo:
 
''Vibhūtarūpasaññissa
Sabbakāyappahāyino,
Ajjhattañca bahiddhā ca
Natthi kiñcīti passato,
Ñāṇaṃ sakkānupucchāmi
Kathaṃ neyyo tathāvidho''ti.
 
14-3
 
Viññāṇaṭṭhitiyo sabbā (posālāti bhagavā)
Abhijānaṃ tathāgato
Tiṭṭhantametaṃ jānāti
Adhimuttaṃ1 tapparāyanaṃ2
 
Viññāṇaṭṭhitiyo sabbāti bhagavā abhisaṅkhāravasena catasso viññāṇaṭṭhitiyo jānāti, paṭisandhivasena sattaviññāṇaṭṭhitiyo jānāti.
 
Kathaṃ bhagavā abhisaṃkhāravasena catasso viññāṇaṭṭhitiyo jānāti: vuttaṃ hetaṃ bhagavatā: ''rūpūpayaṃ3 vā bhikkhave, viññāṇaṃ tiṭṭhamānaṃ tiṭṭhati4 rūpārammaṇaṃ rūpapatiṭṭhaṃ nandūpasecanaṃ vuddhiṃ virūḷhiṃ vepullaṃ āpajjati, vedanūpayaṃ vā bhikkhave, viññāṇaṃ tiṭṭhamānaṃ tiṭṭhati vedanārammaṇaṃ vedanāpatiṭṭhaṃ nandūpasecanaṃ vuddhiṃ virūḷhiṃ vepullaṃ āpajjati, saññūpayaṃ vā bhikkhave, viññāṇaṃ tiṭṭhamānaṃ tiṭṭhati saññārammaṇaṃ saññāpatiṭṭhaṃ nandūpasecanaṃ vuddhiṃ virūḷhiṃ vepullaṃ āpajjati, saṅkhārūpayaṃ vā bhikkhave, viññāṇaṃ tiṭṭhamānaṃ tiṭṭhati saṅkhārārammaṇaṃ saṅkhārapatiṭṭhaṃ nandūpasecanaṃ vuddhiṃ virūḷhiṃ vepullaṃ āpajjatī''ti. [A] evaṃ bhagavā abhisaṅkhāravasena catasso viññāṇaṭṭhitiyo jānāti.
 
1. Vimuttaṃ - syā machasaṃ
2. Taṃparāyanaṃ - sa.
3. Rūpūpāya - syā,
* Paññaṃ pucchāmi sambuddhaṃ pucchāmī ti - machasaṃ - adhika pāṭho
[A] brāhmaṇa saṃyutta - upayavagga - upayasutta
4. Tiṭṭheyya - machasaṃ
5. Vedanānupāyaṃ - pana, vedanūpāya - syā
 
[BJT Page 356] [\x 356/]
 
Kathaṃ bhagavā paṭisandhivasena sattaviññāṇaṭṭhitiyo jānāti: vuttaṃ hetaṃ bhagavatā: santi bhikkhave, sattā nānattakāyo nānattasaññino seyyathāpi manussā ekacce ca devā ekacce ca vinipātikā, ayaṃ paṭhamā viññāṇaṭṭhiti. Santi bhikkhave, sattā nānattakāyā ekattasaññino seyyathāpi devā brahmakāyikā paṭhamābhinibbattā, ayaṃ dutiyā viññāṇaṭṭhiti. Santi bhikkhave, sattā ekattakāyā nānattasaññino seyyathāpi devā ābhassarā, ayaṃ tatiyā viññāṇaṭṭhiti. Santi bhikkhave, sattā ekattakāyā ekattasaññino seyyathāpi devā subhakiṇhakā, 1 ayaṃ catutthī2, viññāṇaṭṭhiti. Santi bhikkhave, sattā sabbaso rūpasaññānaṃ samatikkamā paṭighasaññānaṃ atthaṃgamā nānattasaññānaṃ amanasikārā 'ananto ākāso'ti ākāsānañcāyatanūpagā, ayaṃ pañcamī3 viññāṇaṭṭhiti. Santi bhikkhave, sattā sabbaso ākāsānañcāyatanaṃ samatikkamma 'anantaṃ viññāṇa'nti viññāṇañcāyatanūpagā, ayaṃ chaṭṭhā viññāṇaṭṭhiti. Santi bhikkhave, sattā sabbaso viññāṇañcāyatanaṃ samatikkamma 'natthi kiñcī'ti ākiñcaññāyatanūpagā, ayaṃ sattamā4 viññāṇaṭṭhiti[a.] Evaṃ bhagavā paṭisandhivasena sattaviññāṇaṭṭhitiyo jānātīti 'viññāṇaṭṭhitiyo sabbā' posālāti bhagavā'ti taṃ brāhmaṇaṃ gottena ālapati. Bhagavā'ti gāravādhivacanametaṃ:
Apica, bhaggarāgoti bhagavā: bhaggadosoti bhagavā: bhaggamohoti bhagavā: bhaggamānoti bhagavā: bhaggadiṭṭhīti bhagavā: bhaggakaṇṭakoti bhagavā: bhaggakilesoti bhagavā: bhaji vibhaji pavibhaji dhammaratananti bhagavā: bhavānaṃ antakaroti bhagavā : bhāvitakāyo bhāvitasīlo bhāvitacitto bhāvitapaññoti bhagavā: bhaji vā bhagavā araññe vanapatthāni pantāni senāsanāni appasaddāni appanigghosāni vijanavātāni manussarāhaseyyakāni paṭisallānasāruppānīti bhagavā: bhāgī vā bhagavā cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārānanti bhagavā: bhāgī vā bhagavā attharasassa dhammarasassa vimuttirasassa adhisīlassa adhicittassa adhipaññāyāti bhagavā.
 
Bhāgī vā bhagavā catunnaṃ jhānānaṃ catunnaṃ appamaññānaṃ catunnaṃ arūpasamāpattīnanti bhagavā, bhāgī vā bhagavā aṭṭhannaṃ vimokkhānaṃ aṭṭhannaṃ abhibhāyatanānaṃ navannaṃ anupubbavihārasamāpattīnanti bhagavā: bhāgī vā bhagavā dasannaṃ saññābhāvanānaṃ dasannaṃ kasiṇasamāpattīnaṃ, ānāpānasatisamādhissa asubhasamāpattiyāti bhagavā, bhāgī vā bhagavā catunnaṃ satipaṭṭhānānaṃ catunnaṃ sammappadhānānaṃ catunnaṃ iddhipādānaṃ pañcannaṃ indriyānaṃ pañcannaṃ balānaṃ sattannaṃ bojjhaṅgānaṃ ariyassa aṭṭhaṅgikassa maggassāti bhagavā: bhāgī vā bhagavā dasannaṃ tathāgatabalānaṃ catunnaṃ vesārajjānaṃ catunnaṃ paṭisambhidānaṃ channaṃ abhiññānaṃ channaṃ buddhadhammānanti bhagavā: bhagavāti netaṃ nāmaṃ mātarā kataṃ, na pitarā kataṃ, na bhātarā kataṃ, na bhaginiyā kataṃ, na mittāmaccehi kataṃ, na ñātisālohitehi kataṃ, na samaṇabrāhmaṇehi kataṃ, na devatāhi kataṃ, vimokkhantikametaṃ buddhānaṃ bhagavantānaṃ bodhiyā mūle saha sabbaññutañāṇassa paṭilābhā sacchikā paññatti yadidaṃ bhagavāti 'posālāti bhagavā. '
 
Abhijānaṃ tathāgatoti: 'abhijāna'nti abhijānanto ājānanto vijānanto paṭivijānanto paṭivijjhanto. Tathāgatoti: vuttaṃ hetaṃ bhagavatā: ''atītaṃ cepi cunda, hoti abhūtaṃ atacchaṃ anatthasaṃhitaṃ netaṃ tathāgato byākaroti, atītaṃ cepi5 cunda, hoti bhūtaṃ tacchaṃ anatthasaṃhitaṃ tampi tathāgato na byākaroti, atītaṃ cepi cunda, hoti bhūtaṃ tacchaṃ atthasaṃhitaṃ tatra kālaññū tathāgato hoti tasseva pañhassa vyākaraṇāya. Anāgataṃ cepi cunda, hoti abhūtaṃ atacchaṃ anatthasaṃhitaṃ netaṃ tathāgato byākaroti, anāgataṃ cepi cunda, hoti bhūtaṃ tacchaṃ anatthasaṃhitaṃ tampi tathāgato na byākaroti, anāgataṃ cepi cunda, hoti bhūtaṃ tacchaṃ atthasaṃhitaṃ tatra kālaññū tathāgato hoti tasseva pañhassa vyākaraṇāya. Paccuppannañcepi cunda, hoti abhūtaṃ atacchaṃ anatthasaṃhitaṃ netaṃ tathāgato byākaroti, paccuppannañcepi cunda, hoti bhūtaṃ tacchaṃ anatthasaṃhitaṃ tampi tathāgato na byākaroti, paccuppannañcepi cunda, hoti bhūtaṃ tacchaṃ atthasaṃhitaṃ tatra kālaññū tathāgato hoti tasseva pañhassa vyākaraṇāya. Iti kho cunda, atītānāgatapaccuppannesu dhammesu tathāgato kālavādī bhūtavādī atthavādī dhammavādī vinayavādī. Tasmā 'tathāgatoti vuccati.
 
1. Subhakiṇṇā - pana,
2. Catutthā -
3. Pañcamā - syā
4. Sattamī - pana, syā, machasaṃ
5. Atītaṃceva - pana
6. Taṃ tathāgato na byākaroti - pana.
[A] sattakaṅguttara - avyākatavagga
 
[BJT Page 358] [\x 358/]
 
Yaṃ kho cunda, sadevakassa lokassa samārakassa sabrahmakassa sassamaṇabrahmaṇiyā pajāya sadevamanussāya diṭṭhaṃ sutaṃ mutaṃ viññātaṃ pattaṃ pariyesitaṃ, anuvicaritaṃ manasā, sabbaṃ taṃ tathāgatena abhisambuddhaṃ, tasmā 'tathāgato'ti vuccati. Yañca kho cunda, rattiṃ tathāgato anuttaraṃ sammā sambodhiṃ abhisambujjhati, yañca rattiṃ anupādisesāya nibbānadhātuyā parinibbāyati, yaṃ etasmiṃ antare bhāsati lapati niddisati, sabbaṃ taṃ tatheva hoti, no aññathā, tasmā 'tathāgato'ti vuccati. Yathāvādī cunda, tathāgato tathākārī, yathākārī tathāvādī, iti yathāvādī tathākārī yathākārī tathāvādī, tasmā 'tathāgato'ti vuccati. Sadevake cunda, loke samārake sabrahmake sassamaṇabrāhmaṇiyā pajāya sadevamanussāya tathāgato abhibhū anabhibhūto aññadatthu daso vasavatti. Tasmā 'tathāgato'ti vuccatī''ti'[a] abhijānaṃ tathāgato'.
 
Tiṭṭhantametaṃ jānātīti: bhagavā idhaṭṭhaññeva jānāti kammābhisaṅkhāravasena 'ayaṃ puggalo kāyassa bhedā parammaraṇā, apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjissatī'ti. Bhagavā idhaṭṭhaññeva1 jānāti kammābhisaṅkhāravasena ayaṃ puggalo kāyassa bhedā parammaraṇā tiracchānayoniṃ upapajjissatī'ti. Bhagavā idhaṭṭhaññeva jānāti kammābhisaṅkhāravasena 'ayaṃ puggalo bhedā parammaraṇā pettivisayaṃ2 upapajjissatī'ti. Bhagavā idhaṭṭhaññeva jānāti kammābhisaṅkhāravasena 'ayaṃ puggalo kāyassa bhedā parammaraṇā manussesu 'uppajjissatī'ti. Bhagavā idhaṭṭhaññeva jānāti kammābhisaṅkhāravasena 'ayaṃ puggalo supaṭipanno kāyassa bhedā parammaraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ uppajjissatī'ti.
 
Vuttaṃ hetaṃ bhagavatā:
 
1. Idhatthaññeva - machasaṃ.
2. Pittivisayaṃ - syā
[A.] Dīghanikāya - pāsādikasutta
 
[BJT Page 360] [\x 360/]
 
''Idānāhaṃ sāriputta, ekaccaṃ puggalaṃ evaṃ cetasā ceto paricca pajānāmi: 'tathāyaṃ puggalo paṭipanno tathā ca irīyati tañca maggaṃ samārūḷho, yathā kāyassa bhedā parammaraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ uppajjissatī'ti - idha panāhaṃ sāriputta, ekaccaṃ puggalaṃ evaṃ cetasā ceto paricca pajānāmi: tathāyaṃ puggalo paṭipanno tathā ca irīyati tañca maggaṃ samārūḷho yathā kāyassa bhedā parammaraṇā tiracchānayoniṃ upapajjissatī'ti - idha panāhaṃ sāriputta, ekaccaṃ puggalaṃ evaṃ cetasā ceto paricca pajānāmi: tathāyaṃ puggalo paṭipanno tathā ca irīyati tañca maggaṃ samārūḷho, yathā kāyassa bhedā parammaraṇā pettivisayaṃ uppajjissatī'ti - idhā panāhaṃ sāriputta, ekaccaṃ puggalaṃ evaṃ cetasā ceto paricca pajānāmi: tathāyaṃ puggalo paṭipanno tathā ca irīyatī tañca maggaṃ samāruḷho, yathā kāyassa bhedā parammaraṇā manussesu uppajjissatī'ti - idha panāhaṃ sāriputta, ekaccaṃ puggalaṃ evaṃ cetasā ceto paricca pajānāmi: tathāyaṃ puggalo paṭipanno tathā ca irīyati tañca maggaṃ samārūḷho, yathā kāyassa bhedā parammaraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjissatī'ti - idha panāhaṃ sāriputta, ekaccaṃ puggalaṃ evaṃ cetasā ceto paricca pajānāmi: tathāyaṃ puggalo paṭipanno tathā ca irīyati tañca maggaṃ samārūḷho yathā āsavānaṃ khayā anāsavaṃ cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharatī''ti[a. ']Tiṭṭhantametaṃ jānāti'.
 
Adhimuttaṃ1 tapparāyaṇaṃ'ti: 'adhimutta'nti ākiñcaññāyatane2 adhimuttivimokkhena3 adhimuttaṃ4, tatrādhimuttaṃ tadadhimuttaṃ tadadhipateyyaṃ5. Athavā bhagavā jānāti: 'ayaṃ puggalo rūpādhimutto saddādhimutto gandhādhimutto rasādhimutto phoṭṭhabbādhimutto kulādhimutto gaṇādhimutto āvāsādhimutto lābhādhimutto yasādhimutto pasaṃsādhimutto sukhādhimutto cīvarādhimutto piṇḍapātādhimutto senāsanādhimutto gilānapaccayabhesajjaparikkhārādhimutto suttantādhimutto vinayādhimutto abhidhammādhimutto āraññakaṅgādhimutto piṇḍapātikaṅgādhimutto paṃsukūlikaṅgādhimutto sapadānacārikaṅgādhimutto khalupacchābhattikaṅgādhimutto nesajjikaṅgādhimutto yathāsantatikaṅgādhimutto paṭhamajjhānādhimutto dutiyajjhānādhimutto
 
1. Vimuttiṃ - pana, syā
2. Ākiñcaññāyatanaṃ - machasaṃ
3. Dhimuttanti vimokkhena - machasaṃ
4. Vimuttaṃ - syā
5. Tadādhipateyyaṃ - va-vi-ka - machasaṃ.
[A.] Majjhimanikāya - mahāsīhanādasutta
 
[BJT Page 362] [\x 362/]
 
Tatiyajjhānādhimutto catutthajjhānādhimutto ākāsānañcāyatanasamāpattādhimutto1 viññāṇañcāyatanasamāpattādhimutto ākiñcaññāyatanasamāpattādhimutto nevasaññānāsaññāyatanasamāpattādhimuttoti adhimuttaṃ. Tapparāyaṇanti: ākiñcaññāyatanamayaṃ tapparāyaṇaṃ kammaparāyaṇaṃ vipākaparāyaṇaṃ kammagarukaṃ paṭisandhigarukaṃ. Athavā bhagavā jānāti: 'ayaṃ puggalo rūpaparāyaṇo saddaparāyaṇo gandhaparāyaṇo rasaparāyaṇo phoṭṭhabbaparāyaṇo kulaparāyaṇo gaṇaparāyaṇo āvāsaparāyaṇo lābhaparāyaṇo yasaparāyaṇo pasaṃsaparāyaṇo sukhaparāyaṇo cīvaraparāyaṇo piṇḍapātaparāyaṇo senāsanaparāyaṇo gilānapaccayabhesajjaparikkhāraparāyaṇo suttantaparāyaṇo vinayaparāyaṇo abhidhammaparāyaṇo āraññakaṅgaparāyaṇo piṇḍapātikaṅgaparāyaṇo paṃsukūlikaṅgaparāyaṇo sapadānacārikaṅgaparāyaṇo khalupacchābhattikaṅgaparāyaṇo nesajjikaṅgaparāyaṇo yathāsantatikaṅgaparāyaṇo paṭhamajjhānaparāyaṇo dutiyajjhānaparāyaṇo tatiyajjhānaparāyaṇo catutthajjhānaparāyaṇo ākāsānañcāyatanasamāpattiparāyaṇo1 viññāṇañcāyatanasamāpattiparāyaṇo ākiñcaññāyatanasamāpattiparāyaṇo nevasaññānāsaññāyatanasamāpattiparāyaṇo ti 'adhimuttaṃ tapparāyaṇaṃ'.
 
Tenāha bhagavā:
 
''Viññāṇaṭṭhitiyo sabbā (posāloti bhagavā)
Abhijānaṃ tathāgato,
Tiṭṭhantametaṃ jānāti
Adhimuttaṃ tapparāyaṇa''nti.
 
14-4
 
Ākiñcaññāsambhavaṃ ñatvā nandisaṃyojanaṃ iti,
Evametaṃ2 abhiññāya tato tattha vipassati,
Etaṃ ñāṇaṃ tathaṃ tassa brāhmaṇassa vusīmato,
 
Ākiñcaññāsambhavaṃ ñatvāti 'ākiñcaññāsaṃbhavo'3 vuccati ākiñcaññāyatanasaṃvattaniko kammābhisaṅkhāro, ākiñcaññāyatanasaṃvattanikaṃ kammābhisaṅkhāraṃ ākiñcaññāsaṃbhavoti ñatvā laggananti ñatvā bandhananti ñatvā paḷibodhoti ñatvā jānitvā tulayitvā tīrayitvā vibhāvayitvā vibhūtaṃ katvāti 'ākiñcaññāsambhavaṃ ñatvā'.
 
Nandisaṃyojanaṃ itīti 'nandisaṃyojanaṃ' vuccati arūparāgo, arūparāgena taṃ kammaṃ laggaṃ laggitaṃ paḷibuddhaṃ, arūparāgaṃ nandisaṃyojananti ñatvā laggananti ñatvā bandhananti ñatvā paḷibodhoti ñatvā jānitvā tulayitvā tīrayitvā vibhāvayitvā vibhūtaṃ katvā. Itīti padasandhi padasaṃsaggo padapāripūrī akkharasamavāyo byañjanasiliṭṭhatā padānupubbatāpetaṃ 'itī'ti. 'Nandisaṃyojanaṃ iti'.
 
1. Samāpannādhimutto - pana
2. Evamevaṃ - va-vi-ka.
3. Saṃhavoti vuccati-va-vi-ka, machasaṃ
 
[BJT Page 364] [\x 364/]
 
Evametaṃ abhiññāyāti evaṃ etaṃ abhiññāya jānitvā tulayitvā tīrayitvā vibhāvayitvā vibhūtaṃ katvāti 'evametaṃ abhiññāya'.
 
Tato tattha vipassatīti 'tatthā'ti ākiñcaññāyatanaṃ samāpajjitvā tato vuṭṭhahitvā tattha jāte cittacetasike dhamme aniccato vipassati dukkhato vipassati rogato ------------pe------------------nissaraṇato vipassati dakkhati oloketi nijjhāyati upaparikkhatīti 'tato tattha vipassati'. Etaṃ ñāṇaṃ tathaṃ tassāti etaṃ ñāṇaṃ tacchaṃ bhūtaṃ yāthāvaṃ (aviparītaṃ) tassāti 'etaṃ ñāṇaṃ tathaṃ tassa'.
 
Brāhmaṇassa vusīmatoti 'brāhmaṇo'ti sattannaṃ dhammānaṃ bāhitattā
Brāhmaṇo: sakkāyadiṭṭhi bāhitā hoti, vicikicchā bāhitā hoti, sīlabbataparāmāso bāhito hoti, rāgo bāhito hoti, doso bāhito hoti, moho bāhito hoti, māno bāhito hoti, bāhitāssa honti pāpakā akusalā dhammā saṃkilesikā ponobhavikā sadarā dukkhavipākā āyatiṃ jātijarāmaraṇīyā.
 
''Bāhetvā sabbapāpakāni (sahiyāti bhagavā)
Vimalo sādhu samāhito ṭhitatto,
Saṃsāramaticca kevalī so
Asito tādī pavuccate sa brahmā''ti
 
Brāhmaṇassa vusīmatoti puthujjanakalyāṇakaṃ upādāya sattasekhā1 appattassa2 pattiyā, anadhigatassa adhigamāya, asacchikatassa sacchikiriyāya vasanti saṃvasanti āvasanti parivasanti, arahā vusitavā katakaraṇīyo obhitabhāro anuppattasadattho parikkhīṇabhavasaṃyojano sammadaññā vimutto so vutthavāso ciṇṇacaraṇo gataddho gatadiso gatakoṭiko pālitabrahmacariyo uttamadiṭṭhippatto bhāvitamaggo pahīnakileso paṭividdhākuppo sacchikatanirodho. Dukkhaṃ tassa pariññāya, samudayo pahīno, maggo bhāvito, nirodho sacchikato abhiññeyyaṃ abhiññātaṃ, pariññeyyaṃ pariññātaṃ, pahātabbaṃ pahīnaṃ, bhāvetabbaṃ bhāvitaṃ, sacchikātabbaṃ sacchikataṃ. So ukkhittapaligho saṅkiṇṇaparikho abbūḷhesiko niraggalo ariyo pannadhajo pannabhāro visaññutto pañcaṅgavippahīno chaḷaṅgasamannāgato ekārakkho caturapasseno panuṇṇapaccekasacco samavayasaṭṭhesano anāvilasaṅkappo passaddhakāyasaṃkhāro suvimuttacitto suvimuttapañño kevalī vusitvā uttamapuriso paramapuriso paramappattipatto.
 
So neva ācināti, na apacināti, apacinitvā ṭhito, neva pajahati, na upādiyati, pajahitvā ṭhito, neva visineti, na ussineti, visinetvā ṭhito. Neva dhūpeti, na sandhupeti, vidhupetvā ṭhito. Asekhena sīlakkhandhena samannāgatattā ṭhito.
 
Asekhena samādhikkhandhena samannāgato ṭhito paññākkhandhena samannāgato ṭhito vimuttikkhandhena samannāgato ṭhito. Vimuttiñāṇadassanakkhandhena samannāgato ṭhito. Saccaṃ sampaṭipādiyitvā ṭhito. Ejaṃ samatikkamitvā ṭhito. Kilesaggiṃ pariyādiyitvā ṭhito. Aparigamanatāya ṭhito, kathaṃ samādāya ṭhito, muttipaṭisevanatāya ṭhito. Mettāya pārisuddhiyā ṭhito, karuṇāya parisuddhiyā ṭhito muditāya parisuddhiyā ṭhito upekkhāya parisuddhiyā ṭhito, accantapārisuddhiyā ṭhito, akammayatāya, parisuddhiyā ṭhito, vimuttattā ṭhito, saṃtusitattā ṭhito, khandhapariyante ṭhito, dhātupariyante ṭhito, āyatanapariyante ṭhito, gatipariyante ṭhito, uppattipariyante ṭhito, paṭisandhipariyante ṭhito, bhavapariyante ṭhito, saṃsārapariyante ṭhito, vaṭṭapariyante ṭhito, antime bhave ṭhito, antime samussaye ṭhito, antimadehadharo arahā.
 
''Tassāyaṃ pacchimakoṭi - carimoyaṃ samussayo,
Jātimaraṇasaṃsāro - natthi tassa punabbhavo''ti
 
'Brāhmaṇassa vusīmato'.
 
Tenāha bhagavā:
 
''Ākiñcaññāsambhavaṃ ñatvā nandisaṃyojanaṃ iti,
Evametaṃ abhiññāya tato tattha vipassati.
Etaṃ ñāṇaṃ tathaṃ tassa brāhmaṇassa vusīmato''ti.
 
Saha gāthāpariyosānā ye te brāhmaṇena saddhiṃ ekacchandā ekapayogo ekādhippāyā ekavāsanavāsitā, 2 tesaṃ anekapāṇasahassānaṃ virajaṃ vītamalaṃ dhammacakkhuṃ udapādi. 'Yaṃ kiñci samudayadhammaṃ sabbaṃ taṃ nirodhadhamma'nti. Tassa brāhmaṇassa anupādāya āsavehi cittaṃ vimucci. Saha arahattappattā ajinajaṭāvākacīratidaṇḍakamaṇḍalu kesā ca massu ca antarahitā. Bhaṇḍu kāsāyavatthavasano saṅghāṭipattacīvaradharo anavatthapaṭipattiyā pañjaliko bhagavantaṃ namassamāno nisinno hoti: 'satthā me bhante bhagavā sāvako' hamasmī'ti.
 
Posāla suttaniddeso samatto
 
1. Sattasekkhā -va-vi-ka - machasaṃ
2. Apattassa -va-vi-ka
 
[BJT Page 366] [\x 366/]
 
15. Mogharāja suttaniddeso
 
15-1
 
Dvāhaṃ sakkaṃ1 apucchissaṃ (iccāyasmā mogharājā)
Na me byākāsi cakkhumā,
Yāva tatiyañca devīsi
Byākarotīti me sutaṃ,
 
Dvāhaṃ sakkaṃ apucchissanti so brāhmaṇo dvikkhattuṃ buddhaṃ bhagavantaṃ pañhaṃ apucchi, tassa bhagavā pañhaṃ puṭṭho na byākāsi tadantarā2 imassa brāhmaṇassa indriyaparipāko bhavissatīti. Sakkanti sakko bhagavā sakyakulā3 pabbajito tipi sakko, athavā aḍḍho mahaddhano dhanavātipi sakko, tassimāni dhanāni, seyyathīdaṃ: saddhādhanaṃ sīladhanaṃ hiridhanaṃ ottappadhanaṃ sutadhanaṃ cāgadhanaṃ paññādhanaṃ satipaṭṭhānadhanaṃ sammappadhānadhanaṃ iddhipādadhanaṃ indriyadhanaṃ baladhanaṃ bojjhaṅgadhanaṃ maggadhanaṃ phaladhanaṃ, nibbānadhanaṃ imehi anekavidhehi dhanaratanehi aḍḍho mahaddhano dhanavātipi sakko. Athavā pahū visavī alamatto sūro vīro vikkanto abhīru acchamhī anutrāsi apalāyī pahīnabhayabheravo vigatalomahaṃso tipi sakko. Dvāhaṃ sakkaṃ apucchissanti dvāhaṃ sakkaṃ apucchissaṃ ayācissaṃ ajjhesissaṃ pasādayissanti 'dvāhaṃ sakkaṃ apucchissaṃ'.
Iccāyasmā mogharājā'ti padasandhi padasaṃsaggo padapāripūri akkharasamavāyo byañjanasiliṭṭhatā padānupubbatāpetaṃ 'iccāti'. Āyasmā'ti: piyavacanaṃ garuvacanaṃ sagāravasappatissādhivacanametaṃ 'āyasmā'ti. Mogharājāti: tassa brāhmaṇassa nāmaṃ saṅkhā samaññā paññatti vohāro nāmaṃ nāmakammaṃ nāmadheyyaṃ niruttibyañjanaṃ abhilāpo. Puṇṇāko'ti tassa brāhmaṇassa gottaṃ saṅkhā samaññā paññatti vohāro'ti āyasmā mogharājāti.
 
Na me byākāsi cakkhumāti 'na me byākāsī'ti na me byākāsi, na ācikkhi, na desesi, na paññapesi, na paṭṭhapesi, na vivari, na vibhaji, na uttānīakāsi, na pakāsesi. Cakkhumāti bhagavā pañcahi (cakkhūhi) cakkhumā, maṃsacakkhunāpi cakkhumā, dibbacakkhunāpi cakkhumā, paññācakkhunāpi cakkhumā, buddhacakkhunāpi cakkhumā, samantacakkhunāpi cakkhumā.
 
Kathaṃ bhagavā maṃsacakkhunāpi cakkhumā: 'maṃsacakkhumhi bhagavato pañca vaṇṇā saṃvijjanti4 nīlo ca vaṇṇo pītako ca vaṇṇo lohitako ca vaṇṇo kaṇho ca vaṇṇo odāto ca vaṇṇo. Akkhilomāni ca bhagavato5 yattha ca akkhilomāni patiṭṭhitāni taṃ nīlaṃ hoti sunīlaṃ pāsādikaṃ dassaneyyaṃ ummāpupphasamānaṃ6, tassa parato pītakaṃ hoti supīkatakaṃ suvaṇṇavaṇṇaṃ pāsādikaṃ dassaneyyaṃ kaṇikārapupphasamānaṃ, ubhato ca akkhikūṭāni7 bhagavato lohitakāni honti
 
1. Sakka - syā,
2. Cakkhusamanantarā - syā.
3. Sākyakūlā - vi - ka
4. Pañcavaṇṇaṃ saṃvijjati - va - vi - ka
5. 'Akkhilomāni ca bhagavato' - machasaṃ, natthi
6. Umā pupphasamānaṃ - machasaṃ,
Ummārapuppha samānaṃ - va - vi - ka - syā
7. Akkhi kūpāni - pana
 
[BJT Page 368] [\x 368/]
 
Sulohitakāni pāsādikāni dassaneyyāni indagopakasamānāni, majjhe kaṇhaṃ hoti sukaṇhaṃ alūkhaṃ1 siniddhaṃ pāsādikaṃ dassaneyyaṃ (addāriṭṭhakasamānaṃ2), tassa parato odātaṃ hoti suodātaṃ3 setaṃ paṇḍaraṃ pāsādikaṃ dassaneyyaṃ osadhītārakasamānaṃ, tena bhagavā pakatikena maṃsacakkhunā attabhāvapariyāpannena purimasucaritakammābhinibbattena samantā yojanaṃ passati divā ceva rattiñca. Yadāhi caturaṅgasamannāgato andhakāro hoti, suriyo ca atthaṃ gato hoti4 kāḷapakkho ca uposatho hoti, tibbo ca vanasaṇḍo hoti, mahā ca kāḷamegho5 abbhuṭṭhito hoti. Evarūpe caturaṅgasamannāgate andhakāre samantā yojanaṃ passati.
 
Kathaṃ bhagavā dibbena cakkhunāpi cakkhumā: bhagavā dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passati cavamāne uppajjamāne hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe sugate duggate yathākammupage sante pajānāti, ime vata bhonto sattā kāyaduccaritena samannāgatā vacīduccaritena samannāgatā mano duccaritena samannāgatā ariyānaṃ upavādakā micchādiṭṭhikā micchādiṭṭhikammasamādānā te kāyassa bhedā parammaraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ uppannā. Ime vā pana bhonto sattā kāyasucaritena samannāgatā vacīsucaritena samannāgatā manosucaritena samannāgatā ariyānaṃ anupavādakā sammādiṭṭhikā sammādiṭṭhikammasamādānā te kāyassa bhedā parammaraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapannāti. Iti dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passati cavamāne uppajjamāne hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe sugate duggate yathākammupage satte pajānāti, ākaṅkhamāno ca bhagavā ekampi lokadhātuṃ passeyya, dvepi lokadhātuyo, passeyya tissopi lokadhātuyo passeyya, catassopi lokadhātuyo passeyya, pañcapi lokadhātuyo passeyya, dasapi lokadhātuyo passeyya, vīsampi lokadhātuyo passeyya, tiṃsampi lokadhātuyo passeyya, cattālīsampi lokadhātuyo passeyya, paññāsampi lokadhātuyo passeyya, satampi lokadhātuyo passeyya, sahassimpi culanikaṃ lokadhātuṃ passeyya, dvisahassimpi majjhimikaṃ lokadhātuṃ passeyya, tisahassampi mahāsahassiṃ lokadhātuṃ6 passeyya, yāvatā7 pana ākaṅkheyya tāvatakaṃ passeyya, evaṃ parisuddhaṃ8 bhagavato dibbacakkhu. Evaṃ bhagavā dibbena cakkhunāpi cakkhumā.
 
1. Ālukā - pana
2. Aḷāriṭṭhaka - syā.
3. Odatā suodatā - pana.
4. Atthaṃ gamiko, hoti - syā.
5. Akālamegho - syā.
6. Tisahassimpi lokadhātuṃ passeyya. Mahāsahassimpi lokadhātu passeyya - machasaṃ,
7. Yāvatakaṃ - machasaṃ.
8. Evaṃ visuddhaṃ - pa - va - vi - ka.
 
[BJT Page 370] [\x 370/]
 
Kathaṃ bhagavā paññācakkhunāpi cakkhumā: bhagavā mahāpañño puthupañño hāsapañño javanapañño1. Tikkhapañño nibbedhikapañño paññāppabhedakusalo pabhinnañāṇo adhigatapaṭisambhido2. Catuvesārajjappatto dasabaladhārī purisāsabho purisasīho purisanāgo purisājañño purisadhorayho anantañāṇo anantatejo anantayaso aḍḍho mahaddhano dhanavā netā vinetā anunetā paññāpetā nijjhāpetā pekkhetā pasādetā. So hi bhagavā anuppannassa maggassa uppādetā, asañjātassa, maggassa sañjanetā, anakkhātassa maggassa akkhātā, maggaññū maggavidū maggakovido maggānugā ca pana etarahi sāvakā viharanti pacchā samannāgatā.
 
So hi bhagavā jānaṃ jānāti, passaṃ passati, cakkhubhūto ñāṇabhūto dhammabhūto brahmabhūto vattā pavattā atthassa ninnetā, amatassa dātā dhammassāmi3 tathāgato, natthi tassa bhagavato aññātaṃ adiṭṭhaṃ aviditaṃ asacchikataṃ aphassitaṃ4 paññāya, atītaṃ anāgataṃ paccuppannaṃ5 upādāya sabbe dhammā sabbākārena buddhassa bhagavato ñāṇamukhe āpāthaṃ āgacchanti. Yaṃ kiñci neyyaṃ nāma atthi dhammaṃ jānitabbaṃ6 attattho vā parattho vā ubhayattho vā diṭṭhadhammiko vā attho samparāyiko vā attho, uttāno vā attho, gambhīro vā attho, gūḷho vā attho, paṭicchanno vā attho, neyyo vā attho, nīto vā attho, anavajjo vā7 attho, nikkileso vā attho, vodāno vā attho, paramattho vā attho8. Sabbaṃ taṃ antobuddhañāṇe parivattati, sabbaṃ kāyakammaṃ buddhassa bhagavato ñāṇānuparivatti sabbaṃ vacīkammaṃ ñāṇānuparivatti, sabbaṃ manokammaṃ ñāṇānuparivatti,
 
1. Javanapañño hāsapañño - machasaṃ
2. Adhigatapaṭisamhidappatto - machasaṃ.
3. Dhammasāmī - syā
4. Apusītaṃ - syā
5. Atītānāgata paccuppannaṃ - syā,
6. Atthi, jānitabbaṃ - machasaṃ, syā.
7. Avirodho attho vā - pana.
8. Paramattho vā - machasaṃ, syā.
 
[BJT Page 372] [\x 372/]
 
Atīte buddhassa bhagavato appaṭihataṃ ñāṇaṃ, anāgate appaṭihataṃ ñāṇaṃ, paccuppanne appaṭihataṃ ñāṇaṃ, yāvatakaṃ neyyaṃ tāvatakaṃ ñāṇaṃ, yāvatakaṃ ñāṇaṃ tāvatakaṃ neyyaṃ, neyyapariyantikaṃ ñāṇaṃ, ñāṇapariyantikaṃ neyyaṃ, neyyaṃ atikkamitvā ñāṇaṃ nappavattati1. Ñāṇaṃ atikkamitvā neyyapatho natthi, aññamaññapariyantaṭṭhāyino te dhammā, yatā dvinnaṃ samuggapaṭalānaṃ sammā phassitānaṃ2. Heṭṭhimaṃ samuggapaṭalaṃ uparimaṃ nātivattati, uparimaṃ samuggapaṭalaṃ heṭṭhimaṃ nātivattati, aññamaññapariyantaṭṭhāyino te3. Evameva buddhassa bhagavato neyyañca ñāṇañca aññamaññapariyantaṭṭhāyino. Yāvatakaṃ neyyaṃ tāvatakaṃ ñāṇaṃ, yāvatakaṃ ñāṇaṃ tāvatakaṃ neyyaṃ, neyyapariyantikaṃ ñāṇaṃ, ñāṇapariyantikaṃ neyyaṃ, neyyaṃ atikkamitvā ñāṇaṃ nappavattati, ñāṇaṃ atikkamitvā neyyapatho natthi, aññamaññapariyantaṭṭhāyino te dhammā.
 
Sabbadhammesu buddhassa bhagavato ñāṇaṃ pavattati, sabbe dhammā buddhassa bhagavato āvajjanapaṭibaddhā ākaṅkhāpaṭibaddhā4 manasikārapaṭibaddhā cittuppādapaṭibaddhā sabbasattesu buddhassa bhagavato ñāṇaṃ pavattati, sabbesaṃ ca sattānaṃ bhagavā āsayaṃ jānāti, anusayaṃ jānāti, caritaṃ jānāti, adhimuttaṃ jānāti, apparajakkhe mahārajakkhe tikkhindriye mudindriye svākāre dvākāre suviññāpaye duviññāpaye bhabbābhabbe satte jānāti. Sadevako loko samārako sabrahmako sassamaṇabrāhmaṇī pajā sadevamanussā antobuddhañāṇe parivattati. Yathā ye keci macchakacchapā antamaso timitimiṅgalaṃ upādāya anto mahāsamudde parivattanti. Evameva sadevako loko samārako sabrahmako5 sassamaṇabrāhmaṇī pajā sadevamanussā anto buddhañāṇe parivattati6. Yathā ye keci pakkhī antamaso garuḷaṃ venateyyaṃ upādāya ākāsassa padese parivattanti. Evameva yepi te7. Sāriputtasamā paññāya samannāgatā, tepi buddhañāṇassa padese parivattanti. Buddhañāṇaṃ devamanussānaṃ paññaṃ pharitvā abhibhavitvā tiṭṭhati. Yepi te khattiyapaṇḍitā brāhmaṇapaṇḍitā gahapatipaṇḍitā samaṇapaṇḍitā (nipuṇakā) parappavādā vālavedhīrūpā vobhindantā8 maññe caranti paññāgatena9 diṭṭhigatāni. Te pañhe abhisaṅkharitvā abhisaṅkharitvā tathāgataṃ upasaṅkamitvā pucchanti gūḷhāni ca paṭicchannāni ca kathitā vissajjitāva10. Te pañhā bhagavatā11 honti niddiṭṭhakāraṇā. Upakkhittakā ca te bhagavato sampajjanti. Atha kho bhagavāva natthi atirocati yadidaṃ paññāyāti. Evaṃ bhagavā paññācakkhunāpi cakkhumā.
 
1. Ñāṇaṃ na parivattati - pana.
2. Phusitānaṃ - machasaṃ, syā.
3. Aññamaññapariyantaṭṭhāyino - machasaṃ.
4. Ākaṅkhana paṭibaddhā. - Pana
5. Samārako loko sabrahmako loko - machasaṃ
6. Parivattanti - ma, vi, ka.
7. Yekeci te - pana
8. Te bhindantā - syā, va, vi, ka.
9. Diṭṭhigatena - pana.
10. Kathitā vissajjitāva - va, vi, ka, machasaṃ
11. Bhagavato - va, vi, ka.
 
[BJT Page 374] [\x 374/]
 
Kathaṃ bhagavā buddhacakkhunāpi cakkhumā: bhagavā buddhacakkhunā lokaṃ olokento1 addasa satte apparajakkhe mahārajakkhe tikkhindriye mudindriye svākāre dvākāre suviññāpaye duviññāpaye appekacce paralokavajjabhayadassāvino2 viharante, appekacce na paralokavajjabhayadassāvino viharante. Seyyathāpi nāma uppaliniyaṃ vā paduminiyaṃ vā puṇḍarīkiniyaṃ vā appekaccāni uppalāni vā padumāni vā puṇḍarīkāni vā udake jātāni udake saṃvaddhāni udakānuggatāni antonimuggaposīni, appekaccāni uppalāni vā padumāni vā puṇḍarīkāni vā udake jātāni udake saṃvaddhāni samodakaṃ ṭhitāni, 3 appekaccāni uppalāni vā padumāni vā puṇḍarikāni vā udake jātāni udake saṃvaddhāni udakā accugamma tiṭṭhanti anupalittāni udakena. Evameva bhagavā buddhacakkhunā lokaṃ olokento addasa satte apparajakkhe mahārajakkhe tikkhindriye mudindriye svākāre dvākāre suviññāpaye dūviññāpaye appekacce paralokavajjabhayadassāvino viharante, appekacce na paralokavajjabhayadassāvino viharante.
 
''Jānāti bhagavā'' ayaṃ puggalo rāgacarito ayaṃ dosacarito ayaṃ mohacarito, ayaṃ vitakkacarito ayaṃ saddhācarito ayaṃ ñāṇacaritoti. Rāgacaritassa bhagavā puggalassa asubhakathaṃ katheti. 4 Dosacaritassa bhagavā puggalassa mettābhāvanaṃ ācikkhati, mohacaritaṃ bhagavā puggalaṃ5 uddese paripucchāya6 kālena dhammasavane kālena dhammasākacchāya garusaṃvāse niveseti, vitakkacaritassa bhagavā puggalassa ānāpānasatiṃ ācikkhati, saddhācaritassa bhagavā puggalassa pasādanīyaṃ nimittaṃ ācikkhati buddhasubodhiṃ dhammasudhammataṃ saṅghasuppaṭipattiṃ sīlāni ca attano. Ñāṇacaritassa bhagavā puggalassa vipassanānimittaṃ ācikkhati aniccākāraṃ dukkhākāraṃ anattākāraṃ.
 
1. Volokento - machasaṃ.
2. Dassāvine - va, vi, ka.
3. Samodakaṃ tiṭṭhanti - pa -
4. Asubhaṃ kathaṃ - pana
5. Mohacaritassa bhagavā puggalassa - machasaṃ.
6. Uddesa paripucchāya - pana.
 
[BJT Page 376] [\x 376/]
 
1. ''Selo yathā pabbatamuddhaniṭṭhito
Yathāpi passe janataṃ samantato,
Tathūpamaṃ dhammamayaṃ sumedha,
Pāsādamāruyha samantacakkhu
Sokāvatiṇṇaṃ janatamapetasoko
Avekkhassu jātijarābhibhūta''nti[a]
 
Evaṃ bhagavā buddhacakkhunāpi cakkhumā:
 
Kathaṃ bhagavā samantacakkhunāpi cakkhumā: 'samantacakkhu' vuccati sabbaññutañāṇaṃ, bhagavā sabbaññutañāṇena1 upeto samupeto upāgato samupāgato uppanno sampanno2 samannāgato.
 
2. ''Na tassa addiṭṭhamidhatthi kiñci
Atho aviññātamajānitabbaṃ
Sabbaṃ abhiññāsi yadatthi neyyaṃ
Tathāgato tena samantacakkhū''ti[b]
 
Evaṃ bhagavā samantacakkhunāpi cakkhumāti 'na me byākāsi cakkhumā. '
 
Yāvatatiyañca devīsi byākarotīti me sutanti: yāva tatiyaṃ buddho sahadhammākaṃ pañhaṃ puṭṭho byākaroti no saṃsāretīti3 evaṃ mayā uggahītaṃ, evaṃ mayā upadhāritaṃ, evaṃ mayā upalakkhitaṃ. Devīsīti: bhagavā4 devo ceva isi cāti devisi. Yathā rājapabbajitā5 vuccanti rājisayo, brāhmaṇapabbajitā6 vuccanti brāhmaṇisayo, evameva bhagavā devo ceva isi cāti devisi. Athavā bhagavā pabbajito tipi isi, mahantaṃ sīlakkhandhaṃ esi gavesi pariyesī tipi isi, mahantaṃ samādhikkhandhaṃ esi gavesi pariyesī tipi isi, mahantaṃ paññākkhandhaṃ esi gavesi pariyesī tipi isi, mahantaṃ vimuttikkhandhaṃ esi gavesi pariyesī tipi isi, mahantaṃ vimuttiñāṇadassanakkhandhaṃ esi gavesi pariyesī tipi isi, mahato tamokāyassa padāḷanaṃ esi gavesi pariyesī tipi isi, mahato vipallāsassa pabhedanaṃ esi gavesi pariyesī tipi isi, mahato taṇhāsallassa abbahanaṃ7 esi gavesi pariyesī tipi isi, mahato diṭṭhisaṅghāṭassa viniveṭhanaṃ esi gavesi pariyesī tipi isi, mahato mānaddhajassa papātanaṃ esi gavesi pariyesī tipi isi, mahato abhisaṃkhārassa vūpasamaṃ esi gavesi pariyesī tipi isi, mahato oghassa nittharaṇaṃ esi gavesi pariyesī tipi isi,
 
1. Sabbaññatena ñāṇena - va, vi, ka.
2. Samuppanno - machasaṃ.
3. No sampāyatīti - syā.
No saṃsādetīti - ka.
4. Bhagavā ceva - machasaṃ.
5. Rājā pabbajitā - machasaṃ.
6. Brāhmaṇa pabbajitā - machasaṃ.
7. Abbuḷhanaṃ - syā,
[A.] Dīghanikāya - mahāpadāna sutta, majjhimanikāya - ariyapariyesanasutta - bodhirājakumāra sutta, brāhmaṇasaṃyutta - paṭhamavagga, itivuttaka - dutiyavagga.
[B.] Paṭisambhidāmagga - ñāṇakathā - indriyakathā.
 
[BJT Page 378] [\x 378/]
 
Mahato bhārassa nikkhepanaṃ esi gavesi pariyesī tipi isi, mahato saṃsāravaṭṭassa upacchedaṃ esi gavesi pariyesī tipi isi, mahato santāpassa nibbāpanaṃ esi gavesi pariyesī tipi isi, mahato pariḷāhassa paṭippassaddhiṃ esi gavesi pariyesī tipi isi, mahato dhammadhajassa ussāpanaṃ esi gavesi pariyesī tipi isi, mahante satipaṭṭhāne mahante sammappadhāne mahante iddhipāde mahantāni indriyāni mahantāni balāni mahante bojjhaṅge mahantaṃ ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ mahantaṃ paramatthaṃ amataṃ nibbānaṃ esi gavesi pariyesī tipi isi. Mahesakkhehi vā sattehi esito gavesito pariyesito kahaṃ buddho kahaṃ bhagavā kahaṃ devadevo kahaṃ narāsabho tipi isīti yāva tatiyañca devīsi byākarotīti me sutaṃ. '
 
Tenāha so brāhmaṇo:
 
''Dvāhaṃ sakkaṃ apucchissaṃ (iccāyasmā mogharājā. )
Na me byākāsi cakkhumā,
Yāva tatiyañca devīsi
Byākarotīti me suta''nti.
 
15-2
 
Ayaṃ loko paro loko
Brahmaloko sadevako,
Diṭṭhiṃ te nābhijānāti
Gotamassa yasassino.
 
Ayaṃ loko paro lokoti: ''ayaṃ loko'ti manussaloko, 'paro loko'ti manussalokaṃ ṭhapetvā sabbo paro loko'ti ayaṃ loko paro loko'.
 
Brahmaloko sadevakoti - sadevako loko samārako sabrahmako sassamaṇabrāhmaṇī pajā sadevamanussāti 'brahmaloko sadevako.
 
Diṭṭhiṃ te nābhijanātīti - tuyhaṃ diṭṭhiṃ khantiṃ ruciṃ laddhiṃ ajjhāsayaṃ adhippāyaṃ loko na jānāti: 'ayaṃ evaṃdiṭṭhiko evaṃkhantiko evaṃruciko evaṃladdhiko evaṃajjhāsayo evaṃadhippāyo'ti na jānāti na passati na dakkhati nādhigacchati na vindati na paṭilabhatīti 'diṭṭhiṃ te nābhijānā'ti.
 
[BJT Page 380] [\x 380/]
 
Gotamassa yasassinoti: bhagavā yasappattoti yasassī, athavā bhagavā sakkato garukato mānito pūjito apacito lābhī cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārānantipi yasassīti 'gotamassa yasassino. '
 
Tenāha so brāhmaṇo:
 
''Ayaṃ loko paro loko
Brahmaloko sadevako,
Diṭṭhiṃ te nābhijānāti,
Gotamassa yasassino''ti.
 
15-3
 
Evaṃ abhikkantadassāviṃ
Atthi pañhena āgamaṃ,
Kathaṃ lokaṃ avekkhantaṃ
Maccurājā na passati.
 
Evaṃ abhikkantadassāvinti: evaṃ abhikkantadassāviṃ aggadassāviṃ seṭṭhadassāviṃ viseṭṭhadassāviṃ pāmokkhadassāviṃ uttamadassāviṃ paramadassāvinti 'evaṃ abhikkantadassāviṃ'.
 
Atthi pañhena āgamanti: pañhena (atthikamhā) āgatā, pañhaṃ pucchitukāmamha āgatā. Paññaṃ sotukāmā āgatamhāti 'evampi 'atthi pañhena āgamaṃ' athavā pañhatthikānaṃ pañhaṃ pucchitukāmānaṃ pañhaṃ sotukāmānaṃ. Āgamanaṃ abhikkamanaṃ upasaṅkamanaṃ payirupāsanaṃ atthi, evampi atthi pañhena āgamaṃ, athavā pañhāgamo tuyhaṃ atthi, tvampi pahū, tvamasi alamatto mayā pucchitaṃ kathetuṃ vissajjetuṃ, vahassetaṃ bhāranti evampi 'atthi pañhena āgamaṃ'.
 
Kathaṃ lokaṃ avekkhantanti: kathaṃ lokaṃ avekkhantaṃ paccavekkhantaṃ tulayantaṃ tīrayantaṃ vibhāvayantaṃ vibhūtaṃ karontanti. 'Kathaṃ lokaṃ avekkhantaṃ'.
 
Maccurājā na passatīti: maccurājā na passati na dakkhati nādhigacchati na vindati na paṭilabhatīti 'maccurājā na passati'.
 
Tenāha so brāhmaṇo:
 
''Evaṃ abhikkantadassāviṃ
Atthi pañhena āgamaṃ,
Kathaṃ lokaṃ avekkhantaṃ
Maccurājā na passatī''ti.
 
1. Pañhena atthiko āgātomhi - machasaṃ
 
[BJT Page 382] [\x 382/]
 
15-4
 
Suññato lokaṃ avekkhassu
(Mogharāja) sadā sato,
Attānudiṭṭhiṃ ūhacca1
Evaṃ maccutaro siyā
Evaṃ lokaṃ avekkhantaṃ
Maccurājā na passatī
 
Suññato lokaṃ avekkhassūti: 'loko'ti - nirayaloko tiracchānaloko pettivisayaloko manussaloko devaloko khandhaloko dhātuloko āyatanaloko ayaṃ loko paro loko brahmaloko sadevako. ''Aññataro bhikkhu bhagavantaṃ etadavoca: 'loko loko'ti bhante vuccati, kittāvatā nu kho bhante lokoti vuccatīti: lujjatīti kho bhikkhu tasmā loko'ti vuccati. Kiñca lujjati, cakkhuṃ kho bhikkhu lujjati, rūpā lujjanti, cakkhuviññāṇaṃ lujjati, cakkhusamphasso lujjati, yampidaṃ cakkhusamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā, tampi lujjati, sotaṃ lujjati, saddā lujjanti - ghānaṃ lujjati, gandhā lujjanti - jivhā lujjati, rasā lujjanti - kāyo lujjati, phoṭṭhabbā lujjanti - mano lujjati, dhammā lujjanti, manoviññāṇaṃ lujjati, manosamphasso lujjati, yampidaṃ manosamphassapaccayā uppajjati, vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi lujjati, lujjatīti kho bhikkhu tasmā loko'ti vuccatīti. [A]
 
Suññato lokaṃ avekkhassūti: dvīhi kāraṇehi suññato lokaṃ avekkhati: avasiyapava2ttasallakkhaṇavasena vā, tucchasaṅkhāra3samanupassanāvasena vā, kathaṃ avasiyapavattasallakkhaṇavasena suññato lokaṃ avekkhati: rūpe vaso na labbhati, vedanāya vaso na labbhati, saññāya vaso na labbhati, saṅkhāresu vaso na labbhati, viññāṇe vaso na labbhati. Vuttaṃ hetaṃ bhagavatā: rūpaṃ bhikkhave anattā, rūpaṃ ca hidaṃ bhikkhave attā abhavissa, nayidaṃ rūpaṃ ābādhāya saṃvatteyya, labbhetha ca rūpe evaṃ rūpaṃ hotu, evaṃ me rūpaṃ mā ahosī'ti. Yasmā ca kho bhikkhave rūpaṃ anattā, tasmā rūpaṃ ābādhāya saṃvattati4, na ca labbhati rūpe evaṃ me rūpaṃ hotu, evaṃ me rūpaṃ mā ahosī'ti. Vedanā anattā, vedanā ca hidaṃ bhikkhave attā abhavissa, nayidaṃ vedanā ābādhāya saṃvatteyya,
 
1. Uhacca - va-vi-ka.
2. Avassiyapavatta - syā.
3. Dhātu saṃkhāra - va, vi, ka.
4. Saṃvattatīti rūpe na labbhati - pana
[A.] Salāyatana saṃyutta - gilānavagga.
 
[BJT Page 384] [\x 384/]
 
Labbhetha ca vedanāya evaṃ me vedanā hotu, evaṃ me vedanā mā ahosīti. Yasmā ca kho bhikkhave vedanā anattā, tasmā vedanā ābādhāya saṃvattati. Na ca labbhati vedanāya evaṃ me vedanā hotu, evaṃ me vedanā mā ahosī'ti. Saññā anattā, saññā ca hidaṃ, bhikkhave attā abhavissa, nayidaṃ saññā ābādhā saṃvatteyya. Labbhetha ca saññāya evaṃ me saññā hotu, evaṃ me saññā mā ahosī'ti, yasmā ca kho bhikkhave saññā anattā, tasmā saññā ābādhāya saṃvattati, na ca labbhati1 saññāya evaṃ me saññā hotu, evaṃ me saññā mā ahosī'ti. Saṅkhārā anattā, saṅkhārā ca hidaṃ bhikkhave attā abhavissaṃsu nayidaṃ saṅkhārā ābādhāya saṃvatteyyuṃ, labbhetha ca saṃkhāresu evaṃ me saṅkhārā hontu, evaṃ me saṃkhārā mā ahesunti. Yasmā ca kho bhikkhave saṅkhārā anattā, tasmā saṅkhārā ābādhāya saṃvattanti, na ca labbhati saṅkhāresu evaṃ me saṅkhārā hontu, evaṃ me saṅkhārā ahesunti. Viññāṇaṃ anattā, viññāṇaṃ ca hidaṃ bhikkhave attā abhavissa, nayidaṃ viññāṇaṃ ābādhāya saṃvatteyya, labbhetha ca viññāṇe evaṃ me viññāṇaṃ hotu, evaṃ me viññāṇaṃ mā ahosīti. Yasmā ca kho bhikkhave viññāṇaṃ anattā, tasmā viññāṇaṃ ābādhāya saṃvattati, na ca labbhati viññāṇe evaṃ me viññāṇaṃ hotu, evaṃ me viññāṇaṃ mā ahosīti. *
 
Kathaṃ tucchasaṅkhārasamanupassanāvasena suññato lokaṃ avekkhati: rūpe sāro na labbhati, vedanāya sāro na labbhati, saññāya sāro na labbhati, saṃkhāresu sāro na labbhati, viññāṇe sāro na labbhati. Rūpaṃ asāraṃ2 nissāraṃ sārāpagataṃ niccasārasārena vā sukhasārasārena vā attasārasārena vā, niccena vā dhuvena vā sassatena vā avipariṇāmadhammena vā. Vedanā asārā3 nissārā sārāpagatā - saññā asārā nissārā sārāpagatā - saṃkhārā asārā nissārā sārāpagatā - viññāṇaṃ asāraṃ nissāraṃ sārāpagataṃ niccasārasārena vā sukhasārasārena vā attasārasārena vā niccena vā dhuvena vā sassatena vā aviparināmadhammena vā.
 
1. Nava labbhanti - machasaṃ
2. Assāraṃ - machasaṃ, syā.
3. Assārā - machasaṃ, syā.
*. Maramma - syāmakkharapotthakesu ''nāyaṃ bhikkhave kāyo'' iccādikaṃ saṃyutta nikāye suttantaṃ ettha pakkhittaṃ taṃ pana parato yujjati.
 
[BJT Page 386] [\x 386/]
 
Yathā pana naḷo asāro1 nissāro sārāpagato, yathā eraṇḍo asāro nissāro sārāpagato, yathā udumbaro asāro nissāro sārāpagato, yathā setavaccho2 asāro nissāro sārāpagato, yathā pāribhaddako3 asāro nissāro sārāpagato, yathā pheṇapiṇḍo4 asāro nissāro sārāpagato, yathā udakabubbuḷakaṃ5 asāraṃ nissāraṃ sārāpagataṃ, yathā marīci asārā nissārā sārāpagatā, yathā kadalikkhandho6 asāro nissāro sārāpagato, yathā māyā asārā nissārā sārāpagatā. Evameva rūpaṃ asāraṃ nissāraṃ sārāpagataṃ, niccasārasārena vā sukhasārasārena vā attasārasārena vā, niccena vā dhuvena vā sassatena vā aviparināmadhammena vā. Vedanā asārā nissārā sārāpagatā niccasārasārena vā sukhasārasārena vā
Attasārasārena vā, niccena vā dhuvena vā sassatena vā aviparināmadhammena vā. Saññā asārā nissārā sārāpagatā niccasārasārena vā sukhasārasārena vā attasārasārena vā, niccena vā dhuvena vā sassatena vā aviparināmadhammena vā. Saṃkhārā asārā nissārā sārāpagatā niccasārasārena vā sukhasārasārena vā attasārasārena vā, niccena vā dhuvena vā sassatena vā aviparināmadhammena vā. Viññāṇaṃ asāraṃ nissāraṃ sārāpagataṃ niccasārasārena vā sukhasārasārena vā attasārasārena vā, niccena vā dhuvena vā sassatena vā aviparināmadhammena vā. Evaṃ tucchasaṅkhārasamanupassanāvasena suññato lokaṃ avekkhati. Imehi dvīhi kāraṇehi suññato lokaṃ avekkhati.
 
Api ca chahākārebhi suññato lokaṃ avekkhati: cakkhuṃ suññaṃ attena vā attaniyena vā niccena vā dhuvena vā sassatena vā aviparināmadhammena vā, sotaṃ suññaṃ attena vā attaniyena vā niccena vā dhuvena vā sassatena vā aviparināmadhammena vā, ghānaṃ suññaṃ attena vā attaniyena vā niccena vā dhuvena vā sassatena vā aviparināmadhammena vā, jivhā suññā attena vā attaniyena vā niccena vā dhuvena vā sassatena vā aviparināmadhammena vā, kāyo suññā attena vā attaniyena vā niccena vā dhuvena vā sassatena vā aviparināmadhammena vā, mano suññā attena vā attaniyena vā niccena vā dhuvena vā sassatena vā aviparināmadhammena vā, rūpā suññā attena vā attaniyena vā niccena vā dhuvena vā sassatena vā aviparināmadhammena vā, saddā suññā attena vā attaniyena vā niccena vā dhuvena vā sassatena vā aviparināmadhammena vā, gandhā suññā attena vā attaniyena vā niccena vā dhuvena vā sassatena vā aviparināmadhammena vā, rasā suññā attena vā attaniyena vā niccena vā dhuvena vā sassatena vā aviparināmadhammena vā, phoṭṭhabbā suññā attena vā attaniyena vā niccena vā dhuvena vā sassatena vā aviparināmadhammena vā, dhammā suññā attena vā attaniyena vā niccena vā dhuvena vā sassatena vā aviparināmadhammena vā, cakkhuviññāṇaṃ suññaṃ attena vā attaniyena vā niccena vā dhuvena vā sassatena vā aviparināmadhammena vā, mano viññāṇaṃ suññaṃ attena vā attaniyena vā niccena vā dhuvena vā sassatena vā aviparināmadhammena vā, cakkhusamphasso suñño attena vā attaniyena vā niccena vā dhuvena vā sassatena vā aviparināmadhammena vā, manosamphasso suñño attena vā attaniyena vā niccena vā dhuvena vā sassatena vā aviparināmadhammena vā, rūpasaññā suññā attena vā attaniyena vā niccena vā dhuvena vā sassatena vā aviparināmadhammena vā, dhammasaññā suññā attena vā attaniyena vā niccena vā dhuvena vā sassatena vā aviparināmadhammena vā, rūpasaṃcetanā suññā attena vā attaniyena vā niccena vā dhuvena vā sassatena vā aviparināmadhammena vā, dhammasaṃcetanā suññā attena vā attaniyena vā niccena vā dhuvena vā sassatena vā aviparināmadhammena vā, rūpataṇhā suññā attena vā attaniyena vā niccena vā dhuvena vā sassatena vā aviparināmadhammena vā, rūpavitakko suñño attena vā attaniyena vā niccena vā dhuvena vā sassatena vā aviparināmadhammena vā, rūpavicāro suñño attena vā attaniyena vā niccena vā dhuvena vā sassatena vā aviparināmadhammena vā, dhammavicāro suñño attena vā attaniyena vā niccena vā dhuvena vā sassatena vā aviparināmadhammena vā. Evaṃ chahākārehi suññato lokaṃ avekkhati.
 
1. Assāro - machasaṃ, syā
2. Setagaccho - machasaṃ, syā,
3. Pālibhaddako - machasaṃ, syā.
4. Yathā ca pheṇupiṇḍo, syā.
5. Yathā ca pubbulakaṃ - syā.
6. Yathā ca kaddalikkhandho - syā.
 
[BJT Page 388] [\x 388/]
 
Api ca dasahākārehi suññato lokaṃ avekkhati: rūpaṃ rittato tucchato suññato anattato asārakato vadhakato vibhavato aghamūlato sāsavato saṅkhatato. Vedanaṃ rittato tucchato suññato anattato asārakato vadhakato vibhavato aghamūlato sāsavato saṅkhatato. Saññaṃ rittato tucchato suññato anattato asārakato vadhakato vibhavato aghamūlato sāsavato saṅkhatato. Saṅkhāre rittato tucchato suññato anattato asārakato vadhakato vibhavato aghamūlato sāsavato saṅkhatato. Viññāṇaṃ rittato tucchato suññato anattato asārakato vadhakato vibhavato aghamūlato sāsavato saṅkhatato. Cutiṃ rittato tucchato suññato anattato asārakato vadhakato vibhavato aghamūlato sāsavato saṅkhatato. Uppattiṃ rittato tucchato suññato anattato asārakato vadhakato vibhavato aghamūlato sāsavato saṅkhatato. Paṭisandhiṃ rittato tucchato suññato anattato asārakato vadhakato vibhavato aghamūlato sāsavato saṅkhatato. Bhavaṃ rittato tucchato suññato anattato asārakato vadhakato vibhavato aghamūlato sāsavato saṅkhatato. Saṃsāravaṭṭaṃ rittato tucchato suññato anattato asārakato vadhakato vibhavato aghamūlato sāsavato saṅkhatato. Evaṃ dasahākārehi suññato lokaṃ avekkhati.
 
Api ca dvādasahākārehi suññato lokaṃ avekkhati: rūpaṃ na satto na jīvo na naro na mānavo na itthi na puriso na attā na attaniyaṃ. Nāhaṃ na mama na koci na kassaci. Vedanā na satto na jīvo na naro na mānavo na itthi na puriso na attā na attaniyaṃ. Nāhaṃ na mama na koci na kassaci. Saññā na satto na jīvo na naro na mānavo na itthi na puriso na attā na attaniyaṃ. Nāhaṃ na mama na koci na kassaci. Saṅkhārā na satto na jīvo na naro na mānavo na itthi na puriso na attā na attaniyaṃ. Nāhaṃ na mama na koci na kassaci. Viññāṇaṃ na satto na jīvo na naro na mānavo na itthi na puriso na attā na attaniyaṃ. Nāhaṃ na mama na koci na kassaci. Evaṃ dvādasahākārehi suññato lokaṃ avekkhati. Vuttaṃ hetaṃ bhagavatā:
 
''Nāyaṃ bhikkhave, kāyo tumhākaṃ, napi aññesaṃ, purāṇamidaṃ bhikkhave, kammaṃ abhisaṅkhataṃ abhisañcetayitaṃ vedaniyaṃ daṭṭhabbaṃ tatra1 bhikkhave sutavā ariyasāvako paṭiccasamuppādaṃ yeva sādhukaṃ yoniso manasikaroti: 'iti imasmiṃ sati idaṃ hoti, imassuppādā idaṃ uppajjati, imasmiṃ asati idaṃ na hoti, imassa nirodhā idaṃ nirujjhati, yadidaṃ avijjāpaccayā saṃkhārā, saṅkhārapaccayā viññāṇaṃ -pe-------evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti. Avijjāya tveva asesavirāganirodhā saṃkhāranirodho saṃkhāranirodhā viññāṇanirodho -pe----------------
Evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa nirodho hotī''ti[a.] Evampi suññato lokaṃ avekkhati vuttaṃ hetaṃ bhagavatā ''yaṃ bhikkhave na tumhākaṃ taṃ pajahatha, taṃ vo pahīnaṃ dīgharattaṃ hitāya sukhāya bhavissati. Kiñca bhikkhave na tumhākaṃ rūpaṃ bhikkhave na tumhākaṃ, taṃ pajahatha. Taṃ vo pahīnaṃ dīgharattaṃ hitāya sukhāya bhavissati. Vedanā bhikkhave na tumhākaṃ taṃ pajahatha.
 
1. Tatra kho - machasaṃ
[A] saṃyutta nikāya - kaḷārakhattiya vagga
 
[BJT Page 390] [\x 390/]
 
Sā vo pahīnā dīgharattaṃ hitāya sukhāya bhavissati. Saññā bhikkhave na tumhākaṃ taṃ pajahatha, sā vo pahīnā dīgharattaṃ hitāya sukhāya bhavissati. Saṃkhārā bhikkhave na tumhākaṃ te pajahatha te vo pahīnā dīgharattaṃ hitāya sukhāya bhavissanti. Viññāṇaṃ bhikkhave na tumhākaṃ taṃ pajahatha, taṃ vo pahīnaṃ dīgharattaṃ hitāya sukhāya bhavissati. Taṃ kiṃ maññatha1 bhikkhave yaṃ imasmiṃ jetavane tiṇakaṭṭhasākhāpalāsaṃ taṃ jano hareyya vā daheyya vā yathāpaccayaṃ vā kareyya, api nu tumhākaṃ evamassa, amhe jano harati vā dahati vā yathāpaccayaṃ vā karotīti? Ne hetaṃ bhante, taṃ kissa hetu: na hi no etaṃ2 bhante, attā vā attaniyaṃ vā'ti. Evameva kho bhikkhave yaṃ na tumhākaṃ taṃ pajahatha, taṃ vo pahīnaṃ dīgharattaṃ hitāya sukhāya bhavissati. Kiñca bhikkhave na tumhākaṃ: rūpaṃ bhikkhave na tumhākaṃ taṃ pajahatha, taṃ vo pahīnaṃ dīgharattaṃ hitāya sukhāya bhavissati. 3 Vedanā bhikkhave na tumhākaṃ taṃ pajahatha, taṃ vo pahīnaṃ dīgharattaṃ hitāya sukhāya bhavissati. Saññā bhikkhave na tumhākaṃ taṃ pajahatha, taṃ vo pahīnaṃ dīgharattaṃ hitāya sukhāya bhavissati. Saṅkhārā bhikkhave na tumhākaṃ taṃ pajahatha, taṃ vo pahīnaṃ dīgharattaṃ hitāya sukhāya bhavissati. Viññāṇaṃ rūpaṃ bhikkhave na tumhākaṃ taṃ pajahatha, taṃ vo pahīnaṃ dīgharattaṃ hitāya sukhāya bhavissatī''ti, evampi suññato lokaṃ avekkhati.
 
Āyasmā ānando bhagavantaṃ etadavoca: ''suñño loko suñño lokoti bhante vuccati, kittāvatā nu kho bhante suñño lokoti vuccatīti? Yasmā ca kho ānanda, suññaṃ attena vā attaniyena vā, tasmā suñño lokoti vuccati. Kiñcānanda suññaṃ attena vā attaniyena vā: cakkhuṃ kho ānanda suññaṃ attena vā attaniyena vā, rūpā suññā - cakkhuviññāṇaṃ suññā, cakkhusamphasso suñño - yampidaṃ cakkhusamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā, tampi suññaṃ attena vā attaniyena vā. Sotaṃ suññaṃ - saddā suññā - ghānaṃ suññaṃ - gandhā suññā - jivhā suññā - rasā suññā - kāyo suñño - phoṭṭhabbā suññā -
 
1. Seyyathāpi - machasaṃ
2. Evaṃ - pa, va, vi, ka
3. Patthaye - syā
 
[BJT Page 392] [\x 392/]
 
Mano suñño - dhammā suññā - manosamphasso suñño - yampidaṃ manosamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi suññaṃ attena vā attaniyena vā, yasmā ca kho ānanda suññaṃ attena vā attaniyena vā, tasmā 'suñño loko'ti vuccatī ti. [A]
 
Evampi suññato lokaṃ avekkhati.
 
Bhāsitampi hetaṃ:
 
''Suddhaṃ dhammasamuppādaṃ suddhaṃ saṅkhārasantatiṃ,
Passantassa yathābhūtaṃ na bhayaṃ hoti gāmaṇi.
Tiṇakaṭṭhasamaṃ lokaṃ yadā paññāya passati,
Nāññaṃ patthayate4 kiṃci aññatra appaṭisandhiyā''ti. [B]
 
Evampi suññato lokaṃ avekkhati.
 
Vuttaṃ hetaṃ bhagavatā: ''evameva kho bhikkhave, bhikkhu rūpaṃ samannesati yāvatā rūpassa gati. Vedanaṃ samannesati yāvatā vedanāya gati. Saññaṃ samannesati yāvatā saññāya gati. Saṅkhāre samannesati yāvatā saṃkhārānaṃ gati. Viññāṇaṃ samannesati yāvatā viññāṇassa gati, yampissa hoti ahanti vā mamanti vā asmīti vā, tampi tassa na hotī''ti. [C] evampi suññato lokaṃ avekkhati.
 
Suññato lokaṃ avekkhassūti: suññato lokaṃ avekkhassu paccavekkhassu dakkhassu tulehi tirehi vibhāvehi vibhūtaṃ karohīti 'suññato lokaṃ avekkhassu'.
 
Mogharāja sadā satoti 'mogharājā'ti bhagavā taṃ brāhmaṇaṃ ālapati. Sadāti sabbakālaṃ -pe------------------pacchime vayo khandhe. Satoti - catūhi kāraṇehi sato: kāye kāyānupassanāsatipaṭṭhānaṃ bhāvento sato vedanāsu vedanānupassanāsatipaṭṭhānaṃ bhāvento sato, citte cittānupassanāsatipaṭṭhānaṃ bhāvento sato, dhammesu dhammānupassanāsatipaṭṭhānaṃ bhāvento sato aparehipi catūhi kāraṇehi sato: asati parivajjanāya sato: satikaraṇīyānañca dhammānaṃ katattā sato: satipaṭipakkhānaṃ dhammānaṃ hatattā sato: satinimittānaṃ dhammānaṃ asammuṭṭhattā sato. Aparehipi catūhi kāraṇehi sato: satiyā samannāgatattā sato: satiyā vasitattā sato: satiyā pāguññatāya sato: satiyā apaccoropanatāya sato. Aparehipi catūhi kāraṇehi sato: satattā sato: santattā sato: samitattā sato: santadhammasamannāgatattā sato. Buddhānussatiyā sato: dhammānussatiyā sato: saṅghānussatiyā sato: sīlānussatiyā sato: cāgānussatiyā sato: devatānussatiyā sato: ānāpānasatiyā sato: maraṇānussatiyā sato: kāyagatāsatiyā sato: upasamānussatiyā satoti. Yā sati anussati paṭissati sati saraṇatā dhāraṇatā apilāpanatā asammussanatā sati satindriyaṃ satibalaṃ sammāsati satisambojjhaṅgo ekāyanamaggo, ayaṃ vuccati sati. Iminā sati upeto hoti samupeto upagato samupagato uppanno samuppanno samannāgato. So vuccati sato'ti 'mogharāja sadā sato'.
 
4. Patthaye - syā.
[A] khandhasaṃyutta - na tumhākavagga.
[A.] Saṃyutta nikāya - channavagga
[B.] Adhimutta theragāthā
[C.] Saṃyutta nikāya āsīvisavagga
 
[BJT Page 394] [\x 394/]
 
Attānudiṭṭhiṃ ūhaccāti - 'attānudiṭṭhi' vuccati vīsativatthukā sakkāyadiṭṭhi. ''Idha assutavā puthujjano ariyānaṃ adassāvī ariyadhammassa akovido ariyadhamme avinīto sappurisānaṃ adassāvī sappurisadhammassa akovido sappurisadhamme avinīto 'rūpaṃ attano samanupassati, rūpavantaṃ vā attānaṃ, attani vā rūpaṃ, rūpasmiṃ vā attānaṃ, vedanaṃ attano samanupassati, vedanāvantaṃ vā attānaṃ, attani vā vedanaṃ, vedanasmiṃ vā attānaṃ, saññaṃ attano samanupassati, saññāvantaṃ vā attānaṃ, attani vā saññaṃ, saññasmiṃ vā attānaṃ, saṃkhāre attano samanupassati, saṃkhāravantaṃ vā attānaṃ, attani vā saṃkhāre, saṃkhārasmiṃ vā attānaṃ, viññāṇaṃ attato samanupassati, viññāṇavantaṃ vā attānaṃ, attani vā viññāṇaṃ, viññāṇasmiṃ vā attānaṃ, yā evarūpā diṭṭhi diṭṭhigataṃ diṭṭhigahaṇaṃ, diṭṭhikantāro diṭṭhivisūkāyikaṃ diṭṭhivipphanditaṃ diṭṭhisaṃyojanaṃ, gāho patiṭṭhāho1. Abhiniveso parāmāso kummaggo micchāpatho micchattaṃ titthāyatanaṃ vipariyesagāho viparītagāho vipallāsagāho micchattaṃ titthāyatanaṃ vipariyesagāho viparītagāho vipallāsagāho micchāgāho ayāthāvakasmiṃ yāthāvakanti gāho yāvatā dvāsaṭṭhi diṭṭhigatāni[a. ''] Ayaṃ attānudiṭṭhi. Attānudiṭṭhiṃ ūhaccāti attānudiṭṭhiṃ ūhacca samūhacca uddharitvā samuddharitvā uppāṭayitvā samuppāṭayitvā pajahetvā vinodetvā byantīkaritvā anabhāvaṃ gametvāti2 'attānudiṭṭhiṃ ūhacca'.
 
Evaṃ maccutaro siyāti: evaṃ maccupi tareyyāsi, jarāpi tareyyāsi, maraṇampi tareyyāsi uttareyyāsi patareyyāsi samatikkameyyāsi vītivatteyyāsīti 'evaṃ maccutaro siyā. '
 
Evaṃ lokaṃ avekkhantanti: evaṃ lokaṃ avekkhantaṃ paccavekkhantaṃ tulayantaṃ tīrayantaṃ vibhāvayantaṃ vibhūtaṃ karontanti 'evaṃ lokaṃ avekkhantaṃ. '
 
Maccurājā na passatīti: maccupi maccurājā māropi maccurājā maraṇampi maccurājā. Na passatīti - maccurājā na passati na dakkhati nādhigacchati na vindati na paṭilabhati. Vuttaṃ hetaṃ bhagavatā: ''seyyathāpi bhikkhave āraññako migo araññe pavane ca māno vissattho gacchati vissattho tiṭṭhati, vissattho nisīdati, vissattho seyyaṃ kappeti taṃ kissa hetu: anāpāthagato bhikkhave, luddassa. Evameva kho bhikkhave, bhikkhu vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaṃ savicāraṃ vivekajaṃ pītisukhaṃ paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati. Ayaṃ vuccati bhikkhave bhikkhu andhamakāsi māraṃ, apadaṃ vadhitvā māracakkhuṃ adassanaṃ gato pāpimato.
 
1. Paṭiggāho - ma. Cha. Saṃ
2. Anabhāvaṃ gamitvāti-pa-va-vi-ka
[A] vibhaṅga
 
[BJT Page 396] [\x 396/]
 
Punacaparaṃ bhikkhave bhikkhu vitakkavicārānaṃ vūpasamā ajjhattaṃ sampasādanaṃ cetaso ekodibhāvaṃ avitakkaṃ avicāraṃ samādhijaṃ pītisukhaṃ dutiyaṃ jhānaṃ upasampajja viharati, tatiyaṃ jhānaṃ upasampajja viharati, catutthaṃ jhānaṃ upasampajja viharati. Ayaṃ vuccati bhikkhave bhikkhu andhamakāsi māraṃ, apadaṃ vadhitvā māracakkhuṃ adassanaṃ gato pāpimato.
Punacaparaṃ bhikkhave bhikkhu sabbaso rūpasaññānaṃ samatikkamā paṭighasaññānaṃ atthaṅgamā nānattasaññānaṃ amanasikārā ananto ākāsoti ākāsānañcāyatanaṃ upasampajja viharati. Ayaṃ vuccati bhikkhave bhikkhu andhamakāsi māraṃ, apadaṃ vadhitvā māracakkhuṃ adassanaṃ gato pāpimato.
 
Punacaparaṃ bhikkhave bhikkhu ākāsānañcāyatanaṃ samatikkamma anattaṃ viññāṇanti viññāṇañcāyatanaṃ upasampajja viharati, sabbaso viññāṇañcāyatanaṃ samatikkamma natthi kiñcīti ākiñcaññāyatanaṃ upasampajja viharati, sabbaso ākiñcaññāyatanaṃ samatikkamma nevasaññānāsaññāyatanaṃ upasampajja viharati, sabbaso nevasaññānāsaññāyatanaṃ samatikkamma saññāvedayitanirodhaṃ upasampajja viharati, paññāya cassa disvā āsavā parikkhīṇā honti. Ayaṃ vuccati bhikkhave bhikkhu andhamakāsi māraṃ, apadaṃ vadhitvā māracakkhuṃ adassanaṃ gato pāpimato. Tiṇṇo loke visattikaṃ so vissattho gacchati, vissattho tiṭṭhati: vissattho nisīdati, vissattho seyyaṃ kappeti, taṃ kissa hetu, anāpāthagato bhikkhu pāpimatoti[a ']maccurājā na passatī'ti.
 
Tenāha bhagavā:
 
Suññato lokaṃ avekkhassu
Mogharājā sadā sato,
Attānudiṭṭhiṃ ūhacca
Evaṃ maccutaro siyā,
Evaṃ lokaṃ avekkhantaṃ,
Maccurājā na passatīti.
 
Saha gāthāpariyosānā ye te brāhmaṇena saddhiṃ ekacchandā ekapayogo ekādhippāyā ekavāsanavāsitā, 2 tesaṃ anekapāṇasahassānaṃ virajaṃ vītamalaṃ dhammacakkhuṃ udapādi. 'Yaṃ kiñci samudayadhammaṃ sabbaṃ taṃ nirodhadhamma'nti. Tassa brāhmaṇassa anupādāya āsavehi cittaṃ vimucci. Saha arahattappattā ajinajaṭāvākacīratidaṇḍakamaṇḍalu kesā ca massu ca antarahitā. Bhaṇḍu kāsāyavatthavasano saṅghāṭipattacīvaradharo anavatthapaṭipattiyā pañjaliko bhagavantaṃ namassamāno nisinno hoti: 'satthā me bhante bhagavā sāvako' hamasmī'ti.
 
Mogharāja suttaniddeso samatto.
 
[A] majjhima nikāya - nivāsasutta.
 
[BJT Page 398] [\x 398/]
 
16. Piṅgiya suttaniddeso
 
16-1
 
Jiṇṇohamasmi abalo vivaṇṇo (iccāyasmā piṅgiyo)
Nettā na suddhā savanaṃ na phāsu,
Māhaṃ nassaṃ momuho antarāva1
Ācikkha dhammaṃ yamahaṃ vijaññaṃ
Jātijarāya idha vippahānaṃ.
 
Jiṇṇohamasmi abalo vivaṇṇoti: 'jiṇṇohamasmīti - jiṇṇo vuddho mahallako addhagato vayo anuppatto vīsaṃvassasatiko jātiyā abaloti abalo dubbalo appabalo appathāmo. 2 Vivaṇṇoti vītavaṇṇo vigatavaṇṇo vigacchitavaṇṇo. Yā sā purimā subhā vaṇṇanibhā sā antarahitā ādīnavo pātubhūtoti 'jiṇṇohamasmi abalo vivaṇṇo. '
 
Iccāyasmā piṅgiyo'ti padasandhi padasaṃsaggo padapāripūri akkharasamavāyo byañjanasiliṭṭhatā padānupubbatāpetaṃ 'iccāti'. Āyasmā'ti: piyavacanaṃ garuvacanaṃ sagāravasappatissādhivacanametaṃ 'āyasmā'ti. Piṅgiyoti: tassa brāhmaṇassa nāmaṃ saṅkhā samaññā paññatti vohāro nāmaṃ nāmakammaṃ nāmadheyyaṃ niruttibyañjanaṃ abhilāpo. Puṇṇāko'ti tassa brāhmaṇassa gottaṃ saṅkhā samaññā paññatti vohāro'ti āyasmā piṅgiyo.
 
Nettā na suddhā savanaṃ na phāsūti: nettā asuddhā avisuddhā aparisuddhā avodātā. No tathā cakkhunā rūpe passāmīti nettā na suddhā. Savanaṃ na phāsūti - sotā asuddhā avisuddhā aparisuddhā avodātā. No tathā sotena saddaṃ suṇāmīti nettā na suddhā savanaṃ na phāsu.
 
Māhaṃ nassaṃ momuho antarā vāti: 'māhaṃ nassanti - māhaṃ nassaṃ māhaṃ vinassaṃ māhaṃ panassaṃ. Momuhoti - momuho3 (mohamūḷho) avidvā avijjāgato aññāṇī avibhāvī duppañño. Antarā vāti - tuyhaṃ dhammaṃ diṭṭhiṃ paṭipadaṃ maggaṃ anaññāya anadhigantvā aviditvā apaṭilabhitvā aphassayitvā asacchikaritvā antarāyeva kālaṃ kareyyanti 'māhaṃ nassaṃ momuho antarā va'.
 
1. Antarāya, - syā, pana
2. Jātiyā abalo dubbalo - va, cha, ka
3. Mohamuho - machasaṃ
 
[BJT Page 400] [\x 400/]
 
Ācikkha dhammaṃ yamahaṃ vijaññanti: 'dhamma'nti - ādikalyāṇaṃ majjhekalyāṇaṃ pariyosānakalyāṇaṃ sātthaṃ sabyañjanaṃ kevalaparipuṇṇaṃ parisuddhaṃ brahmacariyaṃ, cattāro satipaṭṭhāne cattāro sammappadhāne cattāro iddhipāde, pañcindriyāni pañca balāni satta bojjhaṅge ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ nibbānañca nibbānagāminiñca paṭipadaṃ ācikkha, desehi paññapehi paṭṭhapehi vivarāhi vibhajāhi uttānīkarohi pakāsehīti 'ācikkha dhammaṃ'. Yamahaṃ vijaññanti yamahaṃ jāneyyaṃ ājāneyyaṃ vijāneyyaṃ paṭivijāneyyaṃ paṭivijjheyyaṃ adhigaccheyyaṃ phasseyyaṃ1 sacchikareyyanti 'ācikkha dhammaṃ yamahaṃ vijaññaṃ'.
 
Jātijarāya idha vippahānanti idheva jātijarāmaraṇassa pahānaṃ vūpasamaṃ paṭinissaggaṃ paṭippassaddhiṃ amataṃ nibbānanti 'jātijarāya idha vippahānaṃ'.
 
Tenāha so brāhmaṇe:
 
''Jiṇṇohamasmi abalo vivaṇṇo (iccāyasmā piṅgiyo)
Nettā na suddā savanaṃ na phāsu
Māhaṃ nassaṃ momuho antarā va
Ācikkha dhammaṃ yamahaṃ vijaññaṃ
Jātijarāya idha vippahāna''nti
 
16-2
 
Disvāna rūpesu vihaññamāne (piṅgiyāti bhagavā)
Ruppanti rūpesu janā pamuttā,
Tasmā tuvaṃ piṅgiya appamatto
Jahassu rūpaṃ apunabbhavāya.
 
Disvāna rūpesu vihaññamāneti: 'rūpa'nti - cattāro ca mahābhūtā catunnañca mahābhūtānaṃ upādāya rūpaṃ. Sattā rūpahetu rūpapaccayā rūpakāraṇā haññanti vihaññanti upahaññanti upaghātīyanti2 rūpe sati vividhā kammakāraṇā kārenti. 3 Kasāhipi tāḷenti vettehipi tāḷenti addhadaṇḍakehipi tāḷenti, hatthampi chindanti, pādampi chindanti, hatthapādampi chindanti, kaṇṇampi chindanti,
 
1. Passeyyaṃ - va, vi, ka
2. Upasātayanti - syā.
3. Vividhakammakāraṇa
 
[BJT Page 402] [\x 402/]
 
Nāsampi chindanti, kaṇṇanāsampi chindanti, bilaṅgathālikampi karonti, saṅkhamuṇḍikampi karonti rāhumukhampi karonti, jotimālikampi karonti hatthapajjotikampi karonti, erakavattikampi karonti, cīrakavāsikampi karonti, eṇeyyakampi karonti balisamaṃsikampi karonti, kahāpaṇākampī1 karonti, khārāpatacchikampi karonti, paḷighaparivattikampi karonti paḷālapiṭṭhi2kampi karonti, tattenapi telena osiñcanti, sunakhehipi khādāpenti. Jīvantampi sūle uttāsenti, asināpi sīsaṃ chindanti. Evaṃ sattā rūpahetu rūpapaccayā rūpakāraṇā haññanti vihaññanti upahaññanti upaghātīyanti3. Evaṃ haññamāne vihaññamāne upahaññamāne upaghātīyamāne disvā passitvā tulayitvā tīrayitvā vibhāvayitvā vibhūtaṃ katvāti 'disvāna rūpesu vihaññamāne'.
 
Piṅgiyāti - bhagavā taṃ brāhmaṇaṃ nāmena ālapati, bhagavāti gāravādhivacanametaṃ: apica, bhaggarāgoti bhagavā: bhaggadosoti bhagavā: bhaggamohoti bhagavā: bhaggamānoti bhagavā: bhaggadiṭṭhīti bhagavā: bhaggakaṇṭakoti bhagavā: bhaggakilesoti bhagavā: bhaji vibhaji pavibhaji dhammaratananti bhagavā: bhavānaṃ antakaroti bhagavā : bhāvitakāyo bhāvitasīlo bhāvitacitto bhāvitapaññoti bhagavā: bhaji vā bhagavā araññe vanapatthāni pantāni senāsanāni appasaddāni appanigghosāni vijanavātāni manussarāhaseyyakāni paṭisallānasāruppānīti bhagavā: bhāgī vā bhagavā cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārānanti bhagavā: bhāgī vā bhagavā attharasassa dhammarasassa vimuttirasassa adhisīlassa adhicittassa adhipaññāyāti bhagavā.
 
Bhāgī vā bhagavā catunnaṃ jhānānaṃ catunnaṃ appamaññānaṃ catunnaṃ arūpasamāpattīnanti bhagavā, bhāgī vā bhagavā aṭṭhannaṃ vimokkhānaṃ aṭṭhannaṃ abhibhāyatanānaṃ navannaṃ anupubbavihārasamāpattīnanti bhagavā: bhāgī vā bhagavā dasannaṃ saññābhāvanānaṃ dasannaṃ kasiṇasamāpattīnaṃ, ānāpānasatisamādhissa asubhasamāpattiyāti bhagavā, bhāgī vā bhagavā catunnaṃ satipaṭṭhānānaṃ catunnaṃ sammappadhānānaṃ catunnaṃ iddhipādānaṃ pañcannaṃ indriyānaṃ pañcannaṃ balānaṃ sattannaṃ bojjhaṅgānaṃ ariyassa aṭṭhaṅgikassa maggassāti bhagavā: bhāgī vā bhagavā dasannaṃ tathāgatabalānaṃ catunnaṃ vesārajjānaṃ catunnaṃ paṭisambhidānaṃ channaṃ abhiññānaṃ channaṃ buddhadhammānanti bhagavā: bhagavāti netaṃ nāmaṃ mātarā kataṃ, na pitarā kataṃ, na bhātarā kataṃ, na bhaginiyā kataṃ, na mittāmaccehi kataṃ, na ñātisālohitehi kataṃ, na samaṇabrāhmaṇehi kataṃ, na devatāhi kataṃ, vimokkhantikametaṃ buddhānaṃ bhagavantānaṃ bodhiyā mūle saha sabbaññutañāṇassa paṭilābhā sacchikā paññatti yadidaṃ bhagavāti 'piṅgiyāti bhagavā. '
 
Ruppanti rūpesu janā pamattāti: 'ruppantī'ti ruppanti kuppanti pīḷayanti4 ghaṭṭayanti5 byādhikā domanassitā honti cakkhurogena ruppanti, kuppanti pīḷayanti ghaṭṭayanti byādhinā domanassitā honti, sotarogena ruppanti, kuppanti pīḷayanti ghaṭṭayanti byādhinā domanassitā honti, kāyarogena ruppanti, kuppanti pīḷayanti ghaṭṭayanti byādhinā domanassitā honti, ḍaṃsamakasavātātapasiriṃsapasamphassena ruppanti, kuppanti pīḷayanti ghaṭṭayanti byādhinā domanassitā hontīti ruppanti rūpesu. Athavā cakkhusmiṃ hīyamāne hāyamāne parihāyamāne vemāne6 vigacchamāne antaradhāyamāne ruppanti kuppanti pīḷayanti ghaṭṭayanti byādhinā domanassitā honti. Sotasmiṃ hīyamāne hāyamāne parihāyamāne vemāne vigacchamāne antaradhāyamāne ruppanti kuppanti pīḷayanti ghaṭṭayanti byādhinā domanassitā honti, ghānasmiṃ hīyamāne hāyamāne parihāyamāne vemāne vigacchamāne antaradhāyamāne ruppanti kuppanti pīḷayanti ghaṭṭayanti byādhinā domanassitā honti, jivhāya hīyamāne hāyamāne parihāyamāne vemāne vigacchamāne antaradhāyamāne ruppanti kuppanti pīḷayanti ghaṭṭayanti byādhinā domanassitā honti, kāyasmiṃ hīyamāne hāyamāne parihāyamāne vemāne vigacchamāne antaradhāyamāne ruppanti kuppanti pīḷayanti ghaṭṭayanti byādhinā domanassitā honti, rūpasmiṃ hīyamāne hāyamāne parihāyamāne vemāne vigacchamāne antaradhāyamāne ruppanti kuppanti pīḷayanti ghaṭṭayanti byādhinā domanassitā honti, saddasmiṃ hīyamāne hāyamāne parihāyamāne vemāne vigacchamāne antaradhāyamāne ruppanti kuppanti pīḷayanti ghaṭṭayanti byādhinā domanassitā honti, gandhasmiṃ hīyamāne hāyamāne parihāyamāne vemāne vigacchamāne antaradhāyamāne ruppanti kuppanti pīḷayanti ghaṭṭayanti byādhinā domanassitā honti, rasasmiṃ hīyamāne hāyamāne parihāyamāne vemāne vigacchamāne antaradhāyamāne ruppanti kuppanti pīḷayanti ghaṭṭayanti byādhinā domanassitā honti, phoṭṭhabbasmiṃ hīyamāne hāyamāne parihāyamāne vemāne vigacchamāne antaradhāyamāne ruppanti kuppanti pīḷayanti ghaṭṭayanti byādhinā domanassitā honti, kulasmiṃ hīyamāne hāyamāne parihāyamāne vemāne vigacchamāne antaradhāyamāne ruppanti kuppanti pīḷayanti ghaṭṭayanti byādhinā domanassitā honti, gaṇasmiṃ hīyamāne hāyamāne parihāyamāne vemāne vigacchamāne antaradhāyamāne ruppanti kuppanti pīḷayanti ghaṭṭayanti byādhinā domanassitā honti, āvāsasmiṃ hīyamāne hāyamāne parihāyamāne vemāne vigacchamāne antaradhāyamāne ruppanti kuppanti pīḷayanti ghaṭṭayanti byādhinā domanassitā honti, lābhasmiṃ hīyamāne hāyamāne parihāyamāne vemāne vigacchamāne antaradhāyamāne ruppanti kuppanti pīḷayanti ghaṭṭayanti byādhinā domanassitā honti, yasasmiṃ hīyamāne hāyamāne parihāyamāne vemāne vigacchamāne antaradhāyamāne ruppanti kuppanti pīḷayanti ghaṭṭayanti byādhinā domanassitā honti, pasaṃsāya hīyamāne hāyamāne parihāyamāne vemāne vigacchamāne antaradhāyamāne ruppanti kuppanti pīḷayanti ghaṭṭayanti byādhinā domanassitā honti, sukhasmiṃ hīyamāne hāyamāne parihāyamāne vemāne vigacchamāne antaradhāyamāne ruppanti kuppanti pīḷayanti ghaṭṭayanti byādhinā domanassitā honti, cīvarasmiṃ hīyamāne hāyamāne parihāyamāne vemāne vigacchamāne antaradhāyamāne ruppanti kuppanti pīḷayanti ghaṭṭayanti byādhinā domanassitā honti, piṇḍapātasmiṃ hīyamāne hāyamāne parihāyamāne vemāne vigacchamāne antaradhāyamāne ruppanti kuppanti pīḷayanti ghaṭṭayanti byādhinā domanassitā honti, senāsanasmiṃ hīyamāne hāyamāne parihāyamāne vemāne vigacchamāne antaradhāyamāne ruppanti kuppanti pīḷayanti ghaṭṭayanti byādhinā domanassitā honti, gilānapaccayabhesajjaparikkhārasmiṃ hīyamāne hāyamāne parihāyamāne vemāne vigacchamāne antaradhāyamāne ruppanti kuppanti pīḷayanti ghaṭṭayanti byādhinā domanassitā hontīti evampi 'ruppanti rūpesu'. Janāti khattiyā ca brāhmaṇā ca vessā ca suddā ca gahaṭṭhā ca pabbajitā ca devā ca manussā ca. Pamattāti. Pamādo vattabbo: kāyaduccaritena vā vacīduccaritena vā manoduccaritena vā pañcasu kāmaguṇesu cittassa vossaggo7 vossaggānuppadānaṃ kusalānaṃ vā dhammānaṃ bhāvanāya asakkaccakiriyatā asātaccakiriyatā anavaṭṭhitakiriyatā8 olīnavuttitā nikkhittachandatā nikkhittadhuratā anāsevanā abhāvanā abahulīkammaṃ anadhiṭṭhānaṃ ananuyogo pamādo. [A] yo evarūpo pamādo pamajjanā pamajjitattaṃ ayaṃ vuccati pamādo''. Iminā pamādena samannāgatā janā pamattāti 'ruppanti rūpesu janā pamattā'.
 
1. Kahāpaṇikampi - machasaṃ
2. Paḷālapīṭhakampi - machasaṃ
3. Upasāṭiyanti - va, vi, ka
4. Pīḷiyanti - va-vi-ka, syā
5. Saṭṭiyanti - va, vi, ka
6. Vihāyamāne - va, vi, ka
7. Vosaggo machasaṃ
8. Anaṭṭhita kiriyatā - machasaṃ
Anavaṭṭhita kāriyā - va, vi, ka
[A] vibhaṅga - khuddakavatthu vibhaṅga
 
[BJT Page 404] [\x 404/]
 
Tasmā tuvaṃ piṅgiya appamattoti: 'tasmā'ti - tasmā taṃkāraṇā taṃhetu tappaccayā taṃnidānā evaṃ ādīnavaṃ sampassamāno rūpesūti tasmā tuvaṃ piṅgiya. Appamattoti sakkaccakārī sātaccakārī aṭṭhitakārī anolīnavuttiko anikkhittachando anikkhittadhuro kusalesu dhammesu. 'Kathāhaṃ aparipūraṃ vā sīlakkhandhaṃ paripūreyyaṃ, paripūraṃ vā sīlakkhandhaṃ tattha tattha paññāya anugaṇheyya'nti yo tattha chando ca vāyāmo ca ussāho ca ussoḷhi ca appaṭivāni ca sati ca sampajaññaṃ ca ātappaṃ padhānaṃ adhiṭṭhānaṃ anuyogo appamādo kusalesu dhammesu. 'Kathāhaṃ aparipūraṃ vā samādhikkhandhaṃ paripūreyyaṃ, paripūraṃ vā samādhikkhandhaṃ tattha tattha paññāya anugaṇheyya'nti yo tattha chando ca vāyāmo ca ussāho ca ussoḷhi ca appaṭivāni ca sati ca sampajaññaṃ ca ātappaṃ padhānaṃ adhiṭṭhānaṃ anuyogo appamādo kusalesu dhammesu. 'Kathāhaṃ aparipūraṃ vā paññākkhandhaṃ paripūreyyaṃ, paripūraṃ vā paññākkhandhaṃ tattha tattha paññāya anugaṇheyya'nti yo tattha chando ca vāyāmo ca ussāho ca ussoḷhi ca appaṭivāni ca sati ca sampajaññaṃ ca ātappaṃ padhānaṃ adhiṭṭhānaṃ anuyogo appamādo kusalesu dhammesu. 'Kathāhaṃ aparipūraṃ vā vimuttikkhandhaṃ paripūreyyaṃ, paripūraṃ vā vimuttikkhandhaṃ tattha tattha paññāya anugaṇheyya'nti yo tattha chando ca vāyāmo ca ussāho ca ussoḷhi ca appaṭivāni ca sati ca sampajaññaṃ ca ātappaṃ padhānaṃ adhiṭṭhānaṃ anuyogo appamādo kusalesu dhammesu. 'Kathāhaṃ aparipūraṃ vā vimuttiñāṇadassanakkhandhaṃ paripūreyyaṃ, paripūraṃ vā vimuttiñāṇadassanakkhandhaṃ tattha tattha paññāya anugaṇheyya'nti yo tattha chando ca vāyāmo ca ussāho ca ussoḷhi ca appaṭivāni ca sati ca sampajaññaṃ ca ātappaṃ padhānaṃ adhiṭṭhānaṃ anuyogo appamādo kusalesu dhammesu. 'Kathāhaṃ apariññātaṃ vā dukkhaṃ parijāneyyaṃ, appahīne vā kilese pajaheyyaṃ, abhāvitaṃ vā maggaṃ bhāveyyaṃ, asacchikataṃ vā nirodhaṃ sacchikareyyanti' yo tattha chando ca vāyāmo ca ussāho ca ussoḷhi ca appaṭivāni ca sati ca sampajaññaṃ ca ātappaṃ padhānaṃ adhiṭṭhānaṃ anuyogo appamādo kusalesu dhammesūti 'tasmā tuvaṃ piṅgiya appamatto'.
 
Jahassu rūpaṃ apunabbhavāyāti: 'rūpa'nti: cattāro mahābhūtā catunnañca mahābhūtānaṃ upādāya rūpaṃ, jahassu rūpanti - jahassu rūpaṃ, pajahassu rūpaṃ, vinodehi rūpaṃ, byantīkarohi rūpaṃ, anabhāvaṃ gamehi rūpaṃ. Apunabbhavāyāti yathā te rūpaṃ idheva nirujjheyya puna paṭisandhiko bhavo na nibbatteyya kāmadhātuyā cā rūpadhātuyā vā arūpadhātuyā vā kāmabhave vā rūpabhave vā arūpabhave vā saññā bhave vā asaññābhave vā nevasaññānāsaññābhave vā ekavokārabhave vā catuvokārabhave vā pañcavokārabhave vā punagatiyā vā upapattiyā vā paṭisandhiyā bhave vā saṃsāre vā vaṭṭe vā janeyya na nibbatteyya nābhinibbatteyya, idheva nirujjheyya, vūpasameyya atthaṃ gaccheyya paṭippassambheyyāti 'jahassu rūpaṃ apunabbhavāya. '
 
Tenāha bhagavā:
 
''Disvāna rūpesu vihaññamāne (piṅgiyāti bhagavā)
Ruppanti rūpesu janā pamattā,
Tasmā tuvaṃ piṅgiya appamatto
Jahassu rūpaṃ apunabbhavāyā'ti.
 
16-3
 
''Disā catasso vidisā catasso
Uddhaṃ adho dasadisā imāyo,
Na tuyhaṃ adiṭṭhaṃ asutā1mutaṃ vā
Atho aviññātaṃ kiñca2namatthi loke
Ācikkha dhammaṃ yamahaṃ vijaññaṃ
Jātijarāya3 idha vippahānaṃ.
 
Disā catasso vidisā catasso uddhaṃ adho dasadisā imāyoti dasadisā,
 
Na tuyhaṃ adiṭṭhaṃ asutāmutaṃ vā atho aviññātaṃ kiñcanamatthi loke ti tuyhaṃ adiṭṭhaṃ asutaṃ amutaṃ aviññātaṃ kiñci attattho vā parattho vā ubhayattho vā diṭṭhadhammiko vā attho samparāyiko vā attho uttāno vā attho gambhīro vā attho gūḷho vā attho paṭicchanno vā attho neyyo vā attho nīto vā attho anavajjo vā attho nikkileso vā attho vodāno vā attho paramattho vā attho4 natthi, na santi na saṃvijjati nūpalabbhatīti 'na tuyhaṃ adiṭṭhaṃ asutāmutaṃ vā atho aviññātaṃ kiñcanamatthi loke. '
 
1. Assutaṃ amutaṃ - machasaṃ
Asutaṃ mutaṃ vā - su
2. Kiñci namatthi - machasaṃ, syā - kiñcanaṃ atthi - su
3. Jātijajarāya - syā
4. Paramattho vā - machasaṃ syā
 
[BJT Page 406] [\x 406/]
 
Ācikkha dhammaṃ yamahaṃ vijaññanti: 'dhamma'nti - ādikalyāṇaṃ majjhekalyāṇaṃ pariyosānakalyāṇaṃ sātthaṃ sabyañjanaṃ kevalaparipuṇṇaṃ parisuddhaṃ brahmacariyaṃ, cattāro satipaṭṭhāne cattāro sammappadhāne cattāro iddhipāde, pañcindriyāni pañca balāni satta bojjhaṅge ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ nibbānañca nibbānagāminiñca paṭipadaṃ ācikkha, desehi paññapehi paṭṭhapehi vivarāhi vibhajāhi uttānīkarohi pakāsehi. Yamahaṃ vijaññanti yamahaṃ jāneyyaṃ ājāneyyaṃ
Vijāneyyaṃ paṭivijāneyyaṃ paṭivijjheyyaṃ adhigaccheyyaṃ phasseyyaṃ1 sacchikareyyanti 'ācikkha dhammaṃ yamahaṃ vijaññaṃ'.
 
Jātijarāya idha vippahānanti 'idheva jātijarāmaraṇassa pahānaṃ vūpasamaṃ paṭinissaggaṃ paṭippassaddhiṃ amataṃ nibbānanti 'jātijarāya idha vippahānaṃ'.
 
Tenāha so brāhmaṇo:
 
''Disā catasso vidisā catasso
Uddhaṃ adho dasadisā imāyo,
Na tuyhaṃ adiṭṭhaṃ asutāmutaṃ vā.
Atho aviññātaṃ kiñcanamatthi loke
Ācikkha dhammaṃ yamahaṃ vijaññaṃ
Jātijarāya idha vippahāna''nti
 
16-4
 
Taṇhādhipanne manuje pekkhamāno (piṅgiyāti bhagavā)
Santāpajāte jarasā parete
Tasmā tuvaṃ piṅgiya appamatto
Jahassu taṇhaṃ apunabbhavāya.
 
Taṇhādhipanne2 manuje pekkhamānoti 'taṇhā'ti rūpataṇhā, saddataṇhā, gandhataṇhā, rasataṇhā, phoṭṭhabbataṇhā, dhammataṇhā, taṇhādhipanneti taṇhāadhipanne taṇhānuge taṇhānugate taṇhānusaṭe taṇhāyāpanne3 paṭipanne abhibhūte pariyādinnacitte. Manujeti sattādhivacanaṃ. Pekkhamānoti pekkhamāno dakkhamāno olokayamāno nijjhāyamāno upaparikkhayamānoti 'taṇhādhipanne manuje pekkhamāno.
 
Piṅgiyāti bhagavā taṃ brāhmaṇaṃ gottena ālapati. Bhagavā'ti gāravādhivacanametaṃ:
Apica, bhaggarāgoti bhagavā: bhaggadosoti bhagavā: bhaggamohoti bhagavā: bhaggamānoti bhagavā: bhaggadiṭṭhīti bhagavā: bhaggakaṇṭakoti bhagavā: bhaggakilesoti bhagavā: bhaji vibhaji pavibhaji dhammaratananti bhagavā: bhavānaṃ antakaroti bhagavā : bhāvitakāyo bhāvitasīlo bhāvitacitto bhāvitapaññoti bhagavā: bhaji vā bhagavā araññe vanapatthāni pantāni senāsanāni appasaddāni appanigghosāni vijanavātāni manussarāhaseyyakāni paṭisallānasāruppānīti bhagavā: bhāgī vā bhagavā cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārānanti bhagavā: bhāgī vā bhagavā attharasassa dhammarasassa vimuttirasassa adhisīlassa adhicittassa adhipaññāyāti bhagavā.
 
Bhāgī vā bhagavā catunnaṃ jhānānaṃ catunnaṃ appamaññānaṃ catunnaṃ arūpasamāpattīnanti bhagavā, bhāgī vā bhagavā aṭṭhannaṃ vimokkhānaṃ aṭṭhannaṃ abhibhāyatanānaṃ navannaṃ anupubbavihārasamāpattīnanti bhagavā: bhāgī vā bhagavā dasannaṃ saññābhāvanānaṃ dasannaṃ kasiṇasamāpattīnaṃ, ānāpānasatisamādhissa asubhasamāpattiyāti bhagavā, bhāgī vā bhagavā catunnaṃ satipaṭṭhānānaṃ catunnaṃ sammappadhānānaṃ catunnaṃ iddhipādānaṃ pañcannaṃ indriyānaṃ pañcannaṃ balānaṃ sattannaṃ bojjhaṅgānaṃ ariyassa aṭṭhaṅgikassa maggassāti bhagavā: bhāgī vā bhagavā dasannaṃ tathāgatabalānaṃ catunnaṃ vesārajjānaṃ catunnaṃ paṭisambhidānaṃ channaṃ abhiññānaṃ channaṃ buddhadhammānanti bhagavā: bhagavāti netaṃ nāmaṃ mātarā kataṃ, na pitarā kataṃ, na bhātarā kataṃ, na bhaginiyā kataṃ, na mittāmaccehi kataṃ, na ñātisālohitehi kataṃ, na samaṇabrāhmaṇehi kataṃ, na devatāhi kataṃ, vimokkhantikametaṃ buddhānaṃ bhagavantānaṃ bodhiyā mūle saha sabbaññutañāṇassa paṭilābhā sacchikā paññatti yadidaṃ bhagavāti 'piṅgiyāti bhagavā. '
 
1. Passeyya - va, vi, ka
2. Taṇhāvipanne vi, ka
3. Taṇhāyapanne - machasaṃ
 
[BJT Page 408] [\x 408/]
 
Santāpajāte jarasā pareteti: 'santāpajāte'ti jātiyā santāpajāte jarāya santāpajāte vyādhinā santāpajāte maraṇena santāpajāte sokaparidevadukkhadomanassupāyāsehi santāpajāte nerayikena dukkhena santāpajāte tiracchānena dukkhena santāpajāte pettivisayena dukkhena santāpajāte mānusikena dukkhena santāpajāte gabbhokkantimūlakena dukkhena santāpajāte gabbhaṭṭhitimūlakena dukkhena santāpajāte gabbhavuṭṭhānamūlakena dukkhena santāpajāte jātassupanibandhakena dukkhena santāpajāte jātassa
Parādheyyatena dukkhena santāpajāte attūpakkamena dukkhena santāpajāte parūpakkamena dukkhena santāpajāte dukkhadukkhena santāpajāte saṅkhāradukkhena santāpajāte viparināmadukkhena santāpajāte, cakkhurogo sotarogo ghānarogo jivhārogo kāyarogo sīsarogo kaṇṇarogo mukharogo dantarogo kāso sāso pināso ḍaho jaro kucchi rogo mucchā pakkhandikā sūlā visūcikā kuṭṭhaṃ gaṇḍo kilāso soso apamāro daddu kaṇḍu kacchu rakhasā vitacchikā lohitapittaṃ madhumeho aṃsā piḷakā bhagandalā pittasamuṭṭhānā ābādhā semhasamuṭṭhānā ābādhā vātasamuṭṭhānā ābādhā sannipātikā ābādhā utuparināmajā ābādhā visamaparihārajā ābādhā opakkamikā ābādhā kammavipākajā ābādhā sītaṃ uṇhaṃ jighacchā pipāsā uccāro passāvo ḍaṃsamakasavātātapasiriṃsapasamphassānena dukkhena, mātumaraṇena dukkhena pitumaraṇena dukkhena bhātumaraṇena dukkhena bhaginīmaraṇena dukkhena puttamaraṇena dukkhena dhītumaraṇena dukkhena diṭṭhibyasanena dukkhena santāpajāte ītijāte upaddavajāte upasaggajātehi 'santāpajāte. Jarasā pareteti jarāya phuṭṭhe parete samohite samannāgate jātiyā anugate jarāya anusaṭe byādhinā abhibhūte maraṇena abbhāhate atāṇe alene asaraṇe asaraṇībhūteti 'santāpajāte jarasā parete'.
 
Tasmā tuvaṃ piṅgiya appamattoti: 'tasmā'ti tasmā taṃkāraṇā taṃhetu tappaccayā taṃnidānā, evaṃ ādīnavaṃ sampassamāno taṇhāyāti, 'tasmā tuvaṃ piṅgiya. Appamattoti sakkaccakārī sātaccakārī aṭṭhitakārī anolīnavuttiko anikkhittachando anikkhittadhuro kusalesu dhammesu. 'Kathāhaṃ aparipūraṃ vā sīlakkhandhaṃ paripūreyyaṃ, paripūraṃ vā sīlakkhandhaṃ tattha tattha paññāya anugaṇheyya'nti yo tattha chando ca vāyāmo ca ussāho ca ussoḷhi ca appaṭivāni ca sati ca sampajaññaṃ ca ātappaṃ padhānaṃ adhiṭṭhānaṃ anuyogo appamādo kusalesu dhammesu. 'Kathāhaṃ aparipūraṃ vā samādhikkhandhaṃ paripūreyyaṃ, paripūraṃ vā samādhikkhandhaṃ tattha tattha paññāya anugaṇheyya'nti yo tattha chando ca vāyāmo ca ussāho ca ussoḷhi ca appaṭivāni ca sati ca sampajaññaṃ ca ātappaṃ padhānaṃ adhiṭṭhānaṃ anuyogo appamādo kusalesu dhammesu. 'Kathāhaṃ aparipūraṃ vā paññākkhandhaṃ paripūreyyaṃ, paripūraṃ vā paññākkhandhaṃ tattha tattha paññāya anugaṇheyya'nti yo tattha chando ca vāyāmo ca ussāho ca ussoḷhi ca appaṭivāni ca sati ca sampajaññaṃ ca ātappaṃ padhānaṃ adhiṭṭhānaṃ anuyogo appamādo kusalesu dhammesu. 'Kathāhaṃ aparipūraṃ vā vimuttikkhandhaṃ paripūreyyaṃ, paripūraṃ vā vimuttikkhandhaṃ tattha tattha paññāya anugaṇheyya'nti yo tattha chando ca vāyāmo ca ussāho ca ussoḷhi ca appaṭivāni ca sati ca sampajaññaṃ ca ātappaṃ padhānaṃ adhiṭṭhānaṃ anuyogo appamādo kusalesu dhammesu. 'Kathāhaṃ aparipūraṃ vā vimuttiñāṇadassanakkhandhaṃ paripūreyyaṃ, paripūraṃ vā vimuttiñāṇadassanakkhandhaṃ tattha tattha paññāya anugaṇheyya'nti yo tattha chando ca vāyāmo ca ussāho ca ussoḷhi ca appaṭivāni ca sati ca sampajaññaṃ ca ātappaṃ padhānaṃ adhiṭṭhānaṃ anuyogo appamādo kusalesu dhammesu. 'Kathāhaṃ apariññātaṃ vā dukkhaṃ parijāneyyaṃ, appahīne vā kilese pajaheyyaṃ, abhāvitaṃ vā maggaṃ bhāveyyaṃ, asacchikataṃ vā nirodhaṃ sacchikareyyanti' yo tattha chando ca vāyāmo ca ussāho ca ussoḷhi ca appaṭivāni ca sati ca sampajaññaṃ ca ātappaṃ padhānaṃ adhiṭṭhānaṃ anuyogo appamādo kusalesu dhammesūti 'tasmā tuvaṃ piṅgiya appamatto'.
 
Jahassu taṇhaṃ apunabbhavāyāti taṇhāti rūpataṇhā, saddataṇhā, gandhataṇhā, rasataṇhā, phoṭṭhabbataṇhā, dhammataṇhā. Jahassu taṇhanti jahassu taṇhaṃ pajahassu taṇhaṃ vinodehi taṇhaṃ, byantīkarohi taṇhaṃ anabhāvaṃ gamehi taṇhaṃ. Apunabbhavāyāti yathā te rūpaṃ idheva nirujjheyya puna paṭisandhiko bhavo na nibbatteyya kāmadhātuyā cā rūpadhātuyā vā arūpadhātuyā vā kāmabhave vā rūpabhave vā arūpabhave vā saññā bhave vā asaññābhave vā nevasaññānāsaññābhave vā ekavokārabhave vā catuvokārabhave vā pañcavokārabhave vā punagatiyā vā upapattiyā vā paṭisandhiyā bhave vā saṃsāre vā vaṭṭe vā janeyya na nibbatteyya nābhinibbatteyya , idheva nirujjheyya, vūpasameyya atthaṃ gaccheyya paṭippassambheyyāti 'jahassu taṇhaṃ apunabbhavāya. '
 
Tenāha bhagavā:
 
Taṇhādhipanne manuje pekkhamāno - (piṅgiyāti bhagavā)
Santāpajāte jarasā parete,
Tasmā tuvaṃ piṅgiya appamatto
Jahassu taṇhaṃ apunabbhavāyā'ti.
 
Saha gāthāpariyosānā ye te brāhmaṇena saddhiṃ ekacchandā ekapayogo ekādhippāyā ekavāsanavāsitā, tesaṃ anekapāṇasahassānaṃ virajaṃ vītamalaṃ dhammacakkhuṃ udapādi. Yaṃ kiñci samudayadhammaṃ sabbaṃ taṃ nirodhadhammanti. Tassa brāhmaṇassa virajaṃ vītamalaṃ dhammacakkhuṃ udapādi,
 
[BJT Page 410] [\x 410/]
 
Yaṃ kiñci samudayadhammaṃ sabbaṃ taṃ nirodhadhammanti. Saha dhammacakkhussa paṭilābhā
Ajinajaṭāvākacīradaṇḍakamaṇḍalu1 kesā ca massu ca antarahitā. Bhaṇḍu kāsāyavatthavasano saṅghāṭipattacīvaradharo bhikkhu anavatthapaṭipattiyā pañjaliko bhagavantaṃ namassamāno nisinno hoti: 'satthā me bhante bhagavā sāvako 'hamasmī'ti. 2
 
Piṅgiya suttaniddeso samatto.
 
1. Vākacirakadaṇḍakamaṇḍalu - pana
2. Sāvako hamasminti - pana
 
[BJT Page 412] [\x 412/]
 
17. Pārāyanānugīti niddeso
 
''Idamavoca bhagavā magadhesu viharanto pāsāṇake cetiye paricārakasoḷasānaṃ brāhmaṇānaṃ ajjhiṭṭho puṭṭho pañhaṃ byākāsi. ''
 
Idamavoca bhagavāti imaṃ pārāyānaṃ1 avoca. Bhagavāti gāravādhivacanametaṃ:
Apica, bhaggarāgoti bhagavā: bhaggadosoti bhagavā: bhaggamohoti bhagavā: bhaggamānoti bhagavā: bhaggadiṭṭhīti bhagavā: bhaggakaṇṭakoti bhagavā: bhaggakilesoti bhagavā: bhaji vibhaji pavibhaji dhammaratananti bhagavā: bhavānaṃ antakaroti bhagavā : bhāvitakāyo bhāvitasīlo bhāvitacitto bhāvitapaññoti bhagavā: bhaji vā bhagavā araññe vanapatthāni pantāni senāsanāni appasaddāni appanigghosāni vijanavātāni manussarāhaseyyakāni paṭisallānasāruppānīti bhagavā: bhāgī vā bhagavā cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārānanti bhagavā: bhāgī vā bhagavā attharasassa dhammarasassa vimuttirasassa adhisīlassa adhicittassa adhipaññāyāti bhagavā.
 
Bhāgī vā bhagavā catunnaṃ jhānānaṃ catunnaṃ appamaññānaṃ catunnaṃ arūpasamāpattīnanti bhagavā, bhāgī vā bhagavā aṭṭhannaṃ vimokkhānaṃ aṭṭhannaṃ abhibhāyatanānaṃ navannaṃ anupubbavihārasamāpattīnanti bhagavā: bhāgī vā bhagavā dasannaṃ saññābhāvanānaṃ dasannaṃ kasiṇasamāpattīnaṃ, ānāpānasatisamādhissa asubhasamāpattiyāti bhagavā, bhāgī vā bhagavā catunnaṃ satipaṭṭhānānaṃ catunnaṃ sammappadhānānaṃ catunnaṃ iddhipādānaṃ pañcannaṃ indriyānaṃ pañcannaṃ balānaṃ sattannaṃ bojjhaṅgānaṃ ariyassa aṭṭhaṅgikassa maggassāti bhagavā: bhāgī vā bhagavā dasannaṃ tathāgatabalānaṃ catunnaṃ vesārajjānaṃ catunnaṃ paṭisambhidānaṃ channaṃ abhiññānaṃ channaṃ buddhadhammānanti bhagavā: bhagavāti netaṃ nāmaṃ mātarā kataṃ, na pitarā kataṃ, na bhātarā kataṃ, na bhaginiyā kataṃ, na mittāmaccehi kataṃ, na ñātisālohitehi kataṃ, na samaṇabrāhmaṇehi kataṃ, na devatāhi kataṃ, vimokkhantikametaṃ buddhānaṃ bhagavantānaṃ bodhiyā mūle saha sabbaññutañāṇassa paṭilābhā sacchikā paññatti yadidaṃ ''bhagavāti idamavoca bhagavā. '
 
Magadhesu viharanto pāsāṇake cetiyeti 'magadhesū'ti magadhanāmake janapade viharantoti caranto viharanto irīyanto vattento pālento yapento yāpento. Pāsāṇake cetiyeti. Pāsāṇakacetiyaṃ vuccati buddhāsananti magadhesu viharanto pāsāṇake cetiye.
 
Paricārakasoḷasānaṃ brāhmaṇānanti piṅgiyo brāhmaṇo bāvarissa brāhmaṇassa paddho paddhacaro paricārako sisso. Tena2 'te soḷasāti evampi paricārakasoḷasānaṃ brāhmaṇānaṃ. Athavā te soḷasabrāhmaṇā buddhassa bhagavato paddhā paddhacarā paricārikā sissāti evampi paricārakasoḷasānaṃ brāhmaṇānaṃ.
 
Ajjhiṭṭho puṭṭho puṭṭho pañhaṃ byākāsīti 'ajjhiṭṭho'ti ajjhiṭṭho ajjhesito. Puṭṭho puṭṭhoti puṭṭho puṭṭho pucchito pucchito yācito yācito ajjhesito ajjhesito pāsādito pāsādito. Pañhaṃ byākāsīti pañhaṃ byākāsi ācikkha desehi paññapesi paṭṭhapesi vivari vibhaji uttānīakāsi pakāsesīti 'ajjhaṭṭho puṭṭho puṭṭho pañhaṃ byākāsi. Tenetaṃ vuccati: ''idamavoca bhagavā magadhesu viharanto pāsāṇake cetiye paricārikasoḷasānaṃ brāhmaṇānaṃ ajjhaṭṭho puṭṭho puṭṭho pañhaṃ byākāsī''ti.
 
''Ekamekassa cepi pañhassa atthamaññāya dhammamaññāya dhammānudhammaṃ paṭipajjeyya, gaccheyyeva jarāmaraṇassa paraṃ pāraṃ gamaniyā ime dhammāti tasmā imassa dhammapariyāyassa pārāyanaṃtveva adhivacanaṃ. ''
 
1. Idaṃ pārāyanaṃ - machasaṃ, va, vi, ka
2. Piṅgiyena - machasaṃ
 
[BJT Page 414] [\x 414/]
 
Ekamekassa cepi pañhassāti: ekamekassa cepi ajita pañhassa, ekamekassa cepi tissametteyyapañhassa. Ekamekassa cepi puṇṇakapañhassa, ekamekassa cepi mettagupañhassa, ekamekassa cepi dhotakapañhassa, ekamekassa cepi upasīvapañhassa, ekamekassa cepi nandakapañhassa, ekamekassa cepi hemakapañhassa, ekamekassa cepi todeyyapañhassa, ekamekassa cepi kappapañhassa, ekamekassa cepi jatukaṇṇipañhassa, ekamekassa cepi bhadrāvudhapañhassa, ekamekassa cepi udayapañhassa, ekamekassa cepi posālapañhassa, ekamekassa cepi mogharājapañhassa ekamekassa cepi piṅgiyapañhassāti ekamekassa cepi pañhassa.
 
Atthamaññāya dhammamaññāyāti: sveva pañho dhammo, vissajjanaṃ attho, atthamaññāyāti atthaṃ aññāya jānitvā tulayitvā tīrayitvā vibhāvayitvā vibhūtaṃ katvāti atthamaññāya. Dhammamaññāyāti dhammaṃ aññāya jānitvā tulayitvā tīrayitvā vibhāvayitvā vibhūtaṃ katvāti 'atthamaññāya dhammamaññāya'.
 
Dhammānudhammaṃ paṭipajjeyyāti: sammāpaṭipadaṃ anulomapaṭipadaṃ apaccanīkapaṭipadaṃ anvatthapaṭipadaṃ dhammānudhammapaṭipadaṃ paṭipajjeyyāti 'dhammānudhammaṃ paṭipajjeyya'.
 
Gaccheyyeva jarāmaraṇassa pāranti: jarāmaraṇassa pāraṃ vuccati amataṃ nibbānaṃ ''yo so sabbasaṅkhārasamatho sabbūpadhipaṭinissaggo taṇhakkhayo (virāgo) nirodho nibbānaṃ'' gaccheyyeva jarāmaraṇassa pāranti jarāmaraṇassa pāraṃ gaccheyya, pāraṃ adhigaccheyaṃ pāraṃ adhiphasseyya, pāraṃ sacchikareyyāti gaccheyyeva jarāmaraṇassa pāraṃ.
 
Pāraṃ gamaniyā ime dhammāti: ime dhammā pāraṃ gamaniyā pāraṃ pāpenti pāraṃ saṃpāpenti pāraṃ samanupāpenti jarāmaraṇassa taraṇāya saṃvattantīti 'pāraṃ gamaniyā ime dhammā'ti.
 
Tasmā imassa dhammapariyāyassāti: 'tasmā'ti tasmā taṃkāraṇā taṃhetu tappaccayā taṃnidānā. Imassa dhammapariyāyassāti imassa pārāyanassāti 'tasmā imassa dhammapariyāyassa. '
 
[BJT Page 416] [\x 416/]
 
Pārāyanaṃ tveva adhivacananti 'pāraṃ' vuccati amataṃ nibbānaṃ yo so sabbasaṅkhārasamatho sabbūpadhipaṭinissaggo taṇhakkhayo virāgo nirodho nibbānaṃ, ayanaṃ vuccati maggo, seyyathīdaṃ: sammādiṭṭhi sammāsaṅkappo sammāvācā sammākammanto sammāājīvo sammāvāyāmo sammāsati sammāsamādhi. Adhivacananti saṅkhā samaññā paññatti vohāro nāmaṃ nāmakammaṃ nāmadheyyaṃ nirutti byañjanaṃ abhilāpoti 'pārāyanaṃ tveva adhivacanaṃ.
 
Tenetaṃ vuccati:
 
''Ekamekassa cepi pañhassa atthamaññāya dhammamaññāya dhammānudhammaṃ paṭipajjeyya gaccheyyeva jarāmaraṇassa pāraṃ pāraṅgamaniyā ime dhammā''ti tasmā imassa dhammapariyāyassa pārāyanaṃ tveva adhivacananti'.
 
1. ''Ajito tissametteyyo puṇṇako atha mettagu
Dhotako upasīvo ca nando ca atha hemako,
 
2. Todeyyakappā dubhayo jatukaṇṇī ca paṇḍito
Bhadrāvudho udayo ca posālo cāpi brāhmaṇo,
Mogharājā ca medhāvī piṅgiyo ca mahāisi
 
3. Ete buddhaṃ upāgañchuṃ2 sampannacaraṇaṃ isiṃ
Pucchantā nipuṇe pañhe buddhaseṭṭhaṃ upāgamuṃ. ''
 
Ete buddhaṃ upāgañchunti 'ete'ti soḷasa pārāyaniyā brāhmaṇā. Buddhoti ''yo so bhagavā sayambhū anācariyako pubbe ananussutesu dhammesu sāmaṃ saccāni abhisambujjhi, tattha ca sabbaññutaṃ patto balesu ca vasībhāvaṃ. Buddhoti kenaṭṭhena buddho: bujjhitā saccānīti buddho, bodhetā pajāyāti buddho, sabbaññutāya buddho, sabbadassāvitāya buddho, anaññaneyyatāya buddho, visavitāya buddho, khīṇāsavasaṅkhātena buddho, nirupakkilesasaṅkhātena buddho, ekantavītarāgoti buddho ekantavītadosoti buddho, ekantavītamohoti buddho, ekantanikkilesoti buddho ekāyanamaggaṃ gatoti, buddho eko anuttaraṃ sammāsambodhiṃ abhisambuddhoti buddho. Abuddhivihatattā buddhipaṭilābhāti buddho. Buddhoti netaṃ nāmaṃ mātarā kataṃ, na pitarā kataṃ na bhātarā kataṃ, na bhaginiyā kataṃ, na mittāmaccehi kataṃ, na ñātisālohitehi kataṃ, na samaṇabrāhmaṇehi kataṃ, na devatāhi kataṃ, vimokkhantikametaṃ buddhānaṃ bhagavantānaṃ bodhiyā mūle saha sabbaññutañāṇassa paṭilābhā sacchikā paññatti yadidaṃ buddhoti. Ete buddhaṃ upāgañchunti ete buddhaṃ upāgamiṃsu, upasaṅkamiṃsu, payirupāsiṃsu, paripucchiṃsu: paripañhiṃsūti 'ete buddhaṃ upāgañchuṃ'.
 
1. Abhiññayyatāya - machasaṃ
2. Upāgacchiṃsu - va vi ka
 
[BJT Page 418] [\x 418/]
 
Sampannacaraṇaṃ isinti: caraṇaṃ vuccati sīlapāramippatti, 1. Sīlasaṃvaropi caraṇaṃ, indriyasaṃvaropi caraṇaṃ, bhojane mattaññutāpi caraṇaṃ, jāgariyānuyogopi caraṇaṃ, sattapi saddhammā caraṇaṃ cattāripi jhānāni caraṇaṃ, sampannacaraṇanti: sampannacaraṇaṃ seṭṭhacaraṇaṃ viseṭṭhacaraṇaṃ pāmokkhacaraṇaṃ uttamacaraṇaṃ pavaracaraṇaṃ. Isīti: isi bhagavā: mahantaṃ sīlakkhandhaṃ esi gavesi pariyesīti 'isi' mahantaṃ samādhikkhandhaṃ mahantaṃ paññākkhandhaṃ - mahantaṃ vimuttikkhandhaṃ - mahantaṃ vimuttiñāṇadassanakkhandhaṃ esi gavesi pariyesīti 'isi' mahato tamokāyassa padālanaṃ esi gavesi pariyesīti 'isi' mahato vipallāsassa pabhedanaṃ esi gavesi pariyesīti 'isi' mahato taṇhāsallassa abbūhanaṃ esi gavesi pariyesīti 'isi' mahato diṭṭhisaṅghāṭassa viniveṭhanaṃ esi gavesi pariyesīti 'isi'. Mahato mānadhajassa pātanaṃ esi gavesi pariyesīti 'isi'. Mahato abhisaṃkhārassa vūpasamaṃ esi gavesi pariyesīti 'isi'. Mahato oghassa nittharaṇaṃ esi gavesi pariyesīti 'isi'. Mahato bhārassa nikkhepanaṃ. Esi gavesi pariyesīti 'isi'. Mahato saṃsāravaṭṭassa ucchedaṃ esi gavesi pariyesīti 'isi'. Mahato santāpassa nibbāpanaṃ esi gavesi pariyesīti 'isi'. Mahato pariḷāhassa paṭippassaddhiṃ esi gavesi pariyesīti 'isi'. Mahato dhammadhajassa ussāpanaṃ esi gavesi pariyesīti 'isi'. Mahante satipaṭṭhāne mahante sammappadhāne mahante iddhipāde - mahantāni indriyāni mahantāni balāni - mahante bojjhaṅge - mahantaṃ ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ - mahantaṃ paramatthaṃ amataṃ nibbānaṃ esi gavesi pariyesīti 'isi'. Mahesakkhehi6 vā sattehi esito gavesito pariyesito kahaṃ buddho kahaṃ bhagavā, kahaṃ devadevo, kahaṃ narāsabho'ti isīti 'sampannacaraṇaṃ isiṃ'.
 
Pucchantā nipuṇe pañheti: 'pucchantā'ti pucchantā yāvantā ajjhesantā pasādentā. Nipuṇe pañheti: gambhīre duddase duranubodhe sante paṇīte atakkāvacare nipuṇe paṇḍitavedanīye pañheti 'pucchantā nipuṇe pañhe. '
 
Buddhaṃ seṭṭhaṃ upāgamunti: 'buddhoti ''yo so bhagavā sayambhū anācariyako pubbe ananussutesu dhammesu sāmaṃ saccāni abhisambujjhi, tattha ca sabbaññutaṃ patto balesu ca vasībhāvaṃ. Buddhoti kenaṭṭhena buddho: bujjhitā saccānīti buddho, bodhetā pajāyāti buddho, sabbaññutāya buddho, sabbadassāvitāya buddho, anaññaneyyatāya buddho, visavitāya buddho, khīṇāsavasaṅkhātena buddho, nirupakkilesasaṅkhātena buddho, ekantavītarāgoti buddho ekantavītadosoti buddho, ekantavītamohoti buddho, ekantanikkilesoti buddho ekāyanamaggaṃ gatoti, buddho eko anuttaraṃ sammāsambodhiṃ abhisambuddhoti buddho. Abuddhivihatattā buddhipaṭilābhāti buddho. Buddhoti netaṃ nāmaṃ mātarā kataṃ, na pitarā kataṃ na bhātarā kataṃ, na bhaginiyā kataṃ, na mittāmaccehi kataṃ, na ñātisālohitehi kataṃ, na samaṇabrāhmaṇehi kataṃ, na devatāhi kataṃ, vimokkhantikametaṃ buddhānaṃ bhagavantānaṃ bodhiyā mūle saha sabbaññutañāṇassa paṭilābhā sacchikā paññatti yadidaṃ buddho''ti. Seṭṭhanti: aggaṃ seṭṭhaṃ viseṭṭhaṃ pāmokkhaṃ uttamaṃ pavaraṃ buddhaseṭṭhaṃ. Upāgamunti: upāgamiṃsu upasaṅkamiṃsu payirupāsiṃsu paripucchiṃsu paripañhiṃsūti 'buddhaseṭṭhaṃ upāgamuṃ'.
 
Tenetaṃ vuccati:
 
''Ete buddhaṃ upāgañchuṃ sampannacaraṇaṃ isiṃ
Pucchantā nipuṇe pañhe buddhaseṭṭhaṃ upāgamu''nti.
 
4.
 
Tesaṃ buddho byākāsi2 pañhe3 puṭṭho yathā tathaṃ
Pañhānaṃ veyyākaraṇena tosesi (brāhmaṇe) muni.
 
Tesaṃ buddho byākāsīti: 'tesa'nti soḷasannaṃ4 pārāyaniyānaṃ brāhmaṇānaṃ. Buddhoti: ''yo so bhagavā sayambhū anācariyako pubbe ananussutesu dhammesu sāmaṃ saccāni abhisambujjhi, tattha ca sabbaññutaṃ patto balesu ca vasībhāvaṃ. Buddhoti kenaṭṭhena buddho: bujjhitā saccānīti buddho, bodhetā pajāyāti buddho, sabbaññutāya buddho, sabbadassāvitāya buddho, anaññaneyyatāya buddho, visavitāya buddho, khīṇāsavasaṅkhātena buddho, nirupakkilesasaṅkhātena buddho, ekantavītarāgoti buddho ekantavītadosoti buddho, ekantavītamohoti buddho, ekantanikkilesoti buddho ekāyanamaggaṃ gatoti, buddho eko anuttaraṃ sammāsambodhiṃ abhisambuddhoti buddho. Abuddhivihatattā buddhipaṭilābhāti buddho. Buddhoti netaṃ nāmaṃ mātarā kataṃ, na pitarā kataṃ na bhātarā kataṃ, na bhaginiyā kataṃ, na mittāmaccehi kataṃ, na ñātisālohitehi kataṃ, na samaṇabrāhmaṇehi kataṃ, na devatāhi kataṃ, vimokkhantikametaṃ buddhānaṃ bhagavantānaṃ bodhiyā mūle saha sabbaññutañāṇassa paṭilābhā sacchikā paññatti yadidaṃ buddho''ti. Byākāsīti tesaṃ buddho byākāsi ācīkkhi desesi paññapesi paṭṭhapesi vivari vibhaji uttānīakāsi pakāsesīti ''tesaṃ buddho byākāsi''
 
1. Sīlācāranibbatti - machasaṃ
2. Pabyākāsi - machasaṃ
3. Pañhaṃ - machasaṃ
4. Soḷasānaṃ - machasaṃ
 
[BJT Page 420] [\x 420/]
 
Pañhe puṭṭho yathātathanti: 'pañhe puṭṭho'ti pañhe puṭṭho1 pucchito yācito ajjhesito pasādito. Yathātathanti: yathā ācikkhitabbaṃ tathā ācikkhi, yathā desitabbaṃ tathā desesi, yathā paññāpetabbaṃ tathā paññāpesi, yathā paṭṭhapetabbaṃ tathā paṭṭhapesi, yathā vivaritabbaṃ tathā vivari, yathā vibhajitabbaṃ tathā vibhaji, yathā uttānīkātabbaṃ tathā uttānīakāsi, yathā (pakāsitabbaṃ) tathā pakāsesīti 'pañhe puṭṭho1 yathā tathaṃ. '
 
Pañhānaṃ veyyākaraṇenāti: pañhānaṃ veyyākaraṇena ācikkhanena desenena2 paññāpanena paṭṭhapanena vivaraṇena vibhajanena uttānīkammena pakāsanenāti pañhānaṃ veyyākaraṇena'.
 
Tosesi brāhmaṇe munīti 'tosesī'ti tosesi vitosesi pasādesi ārādhesi attamane akāsi. Brāhmaṇeti: soḷasa pārāyaniye brāhmaṇe. Munīti 'monaṃ' vuccati ñāṇaṃ, yā paññā pajānanā vicayo pavicayo dhammavicayo sallakkhaṇā upalakkhaṇā paccupalakkhaṇā paṇḍiccaṃ kosallaṃ nepuññaṃ vebhavyā cintā upaparikkhā bhūri medhā pariṇāyikā vipassanā sampajaññaṃ patodo paññā paññindriyaṃ paññābalaṃ paññāsatthaṃ paññāpāsādo paññāāloko paññāobhāso paññāpajjoto paññāpāsādo paññāāloko paññāobhāso paññāpajjoto paññāratanaṃ amoho dhammavicayo sammādiṭṭhi, tena ñāṇena samannāgato muni monappattoti.
 
Tīṇi moneyyāni: kāyamoneyyaṃ vacīmoneyyaṃ manomoneyyaṃ. Katamaṃ kāyamoneyyaṃ? Tividhānaṃ kāyaduccaritānaṃ pahānaṃ kāyamoneyyaṃ. Tividhaṃ kāyasucaritaṃ kāyamoneyyaṃ, kāyārammaṇe ñāṇaṃ kāyamoneyyaṃ, kāyapariññā kāyamoneyyaṃ, pariññāsahagato maggo kāyamoneyyaṃ, kāye chandarāgassa pahānaṃ kāyamoneyyaṃ, kāyasaṃkhārānirodho catutthajjhānasamāpatti kāyamoneyyaṃ. Idaṃ kāyamoneyyaṃ.
 
Katamaṃ vacīmoneyyaṃ? Catubbidhānaṃ vacīduccaritānaṃ pahānaṃ vacīmoneyyaṃ, vacīsucaritaṃ vacīmoneyyaṃ, vācārammaṇe ñāṇaṃ vacīmoneyyaṃ, vācāpariññā vacīmoneyyaṃ, pariññāsahagato maggo vacīmoneyyaṃ, vācāya chandarāgassa pahānaṃ vacīmoneyyaṃ. Vacīsaṃkhāranirodho dutiyajjhānasamāpatti vacīmoneyyaṃ. Idaṃ vacīmoneyyaṃ.
 
Katamaṃ manomoneyyaṃ? Tividhānaṃ manoduccaritānaṃ pahānaṃ manomoneyyaṃ, tividhaṃ manosucaritaṃ manomoneyyaṃ, cittārammaṇe ñāṇaṃ manomoneyyaṃ, cittapariññā manomoneyyaṃ, pariññāsahagato maggo manomoneyyaṃ, citte chandarāgassa pahānaṃ manomoneyyaṃ, cittasaṃkhāranirodho saññāvedayitanirodhasamāpatti manomoneyyaṃ. Idaṃ manomoneyyaṃ.
 
1. ''Kāyamuniṃ vācāmuniṃ manomunimanāsavaṃ,
Muniṃ moneyyasampannaṃ āhu sabbappahāyinaṃ.
 
2. Kāyamuniṃ vācāmuniṃ manomunimanāsavaṃ
Muniṃ moneyyasampannaṃ āhu ninhātapāpaka''nti.
 
Imehi tīhi moneyyehi dhammehi samannāgato cha munino: agāramunino anagāramunino sekhamunino asekhamunino paccekamunino munimuninoti. Katame agāramunino? Ye te agārikā diṭṭhapadā viññātasāsanā, ime agāramunino. Katame anagāramunino? Ye te pabbajitā diṭṭhapadā viññātasāsanā, ime anagāramunino. Satta sekhā sekhamunino. Arahanto asekhamunino. Paccekabuddhā paccekamunino. Munimunino vuccanti tathāgatā arahanto sammāsambuddhā.
 
3. ''Na monena muni hoti mūḷharūpo aviddasu,
Yo ca tulaṃva paggayha varamādāya paṇḍito.
 
4. Pāpāni parivajjeti sa munī tena so munī,
Yo munāti ubho loke munī tena pavuccatī. ''
 
5. ''Asatañca satañca ñatvā dhammaṃ
Ajjhattaṃ bahiddhā ca sabbaloke,
Devamanussehi pūjito yo
Saṅgajālamaticca so munīti
'Tosesi brāhmaṇe muni'.
 
Tenetaṃ vuccati:
 
''Tesaṃ buddho byākāsi pañhe puṭṭho1 yathā tathaṃ
Pañhānaṃ veyyākaraṇena tosesi brāhmaṇe munī''ti,
 
5
 
Te tositā cakkhumatā buddhenādiccabandhunā
Brahmacariyamacariṃsu varapaññassa santike.
 
Te tositā cakkhumatāti: 'te'ti soḷasapārāyanīyā brāhmaṇā. Tositāti tositā vitositā pasāditā ārādhitā attamanā katāti 'te tositā. ' Cakkhumatāti: bhagavā pañcahi cakkhūhi cakkhumā. Maṃsacakkhunāpi cakkhumā, dibbacakkhunāpi cakkhumā paññācakkhunāpi cakkhumā, buddhacakkhunāpi cakkhumā, samantacakkhunāpi
Cakkhumā.
 
Kathaṃ bhagavā maṃsacakkhunāpi cakkhumā: 'maṃsacakkhumhi bhagavato pañca vaṇṇā saṃvijjanti nīlo ca vaṇṇo pītako ca vaṇṇo lohitako ca vaṇṇo kaṇho ca vaṇṇo odāto ca vaṇṇo. Akkhilomāni ca bhagavato yattha ca akkhilomāni patiṭṭhitāni taṃ nīlaṃ hoti sunīlaṃ pāsādikaṃ dassaneyyaṃ ummāpupphasamānaṃ, tassa parato pītakaṃ hoti supīkatakaṃ suvaṇṇavaṇṇaṃ pāsādikaṃ dassaneyyaṃ kaṇikārapupphasamānaṃ, ubhato ca akkhikūṭāni bhagavato lohitakāni honti sulohitakāni pāsādikāni dassaneyyāni indagopakasamānāni, majjhe kaṇhaṃ hoti sukaṇhaṃ alūkhaṃ siniddhaṃ pāsādikaṃ dassaneyyaṃ addāriṭṭhakasamānaṃ, tassa parato odātaṃ hoti suodātaṃ3 setaṃ paṇḍaraṃ pāsādikaṃ dassaneyyaṃ osadhītārakasamānaṃ, tena bhagavā pakatikena maṃsacakkhunā attabhāvapariyāpannena purimasucaritakammābhinibbattena samantā yojanaṃ passati divāceva rattiñca. Yadāhi caturaṅgasamannāgato andhakāro hoti, suriyo ca atthaṃ gato hoti kāḷapakkho ca uposatho hoti, tibbo ca vanasaṇḍo hoti, mahā ca kāḷamegho abbhuṭṭhito hoti. Evarūpe caturaṅgasamannāgate andhakāre samantā yojanaṃ passati.
 
Kathaṃ bhagavā dibbena cakkhunāpi cakkhumā: bhagavā dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passati cavamāne uppajjamāne hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe sugate duggate yathākammupage sante pajānāti, ime vata bhonto sattā kāyaduccaritena samannāgatā vacīduccaritena samannāgatā mano duccaritena samannāgatā ariyānaṃ upavādakā micchādiṭṭhikā micchādiṭṭhikammasamādānā te kāyassa bhedā parammaraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ uppannā. Ime vā pana bhonto sattā kāyasucaritena samannāgatā vacīsucaritena samannāgatā manosucaritena samannāgatā ariyānaṃ anupavādakā sammādiṭṭhikā sammādiṭṭhikammasamādānā te kāyassa bhedā parammaraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapannāti. Iti dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passati cavamāne uppajjamāne hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe sugate duggate yathākammupage satte pajānāti, ākaṅkhamāno ca bhagavā ekampi lokadhātuṃ passeyya, dvepi lokadhātuyo, passeyya tissopi lokadhātuyo passeyya, catassopi lokadhātuyo passeyya, pañcapi lokadhātuyo passeyya, dasapi lokadhātuyo passeyya, vīsampi lokadhātuyo passeyya, tiṃsampi lokadhātuyo passeyya, cattālīsampi lokadhātuyo passeyya, paññāsampi lokadhātuyo passeyya, satampi lokadhātuyo passeyya, sahassimpi culanikaṃ lokadhātuṃ passeyya, dvisahassimpi majjhimikaṃ lokadhātuṃ passeyya, tisahassampi mahāsahassiṃ lokadhātuṃ passeyya, yāvatā pana ākaṅkheyya tāvatakaṃ passeyya, evaṃ parisuddhaṃ bhagavato dibbacakkhu. Evaṃ bhagavā dibbena cakkhunāpi cakkhumā.
 
Kathaṃ bhagavā paññācakkhunāpi cakkhumā: bhagavā mahāpañño puthupañño hāsapañño javanapañño. Tikkhapañño nibbedhikapañño paññāppabhedakusalo pabhinnañāṇo adhigatapaṭisambhido. Catuvesārajjappatto dasabaladhārī purisāsabho purisasīho purisanāgo purisājañño purisadhorayho anantañāṇo anantatejo anantayaso aḍḍho mahaddhano dhanavā netā vinetā anunetā paññāpetā nijjhāpetā pekkhetā pasādetā. So hi bhagavā anuppannassa maggassa uppādetā, asañjātassa, maggassa sañjanetā, anakkhātassa maggassa akkhātā, maggaññū maggavidū maggakovido maggānugā ca pana etarahi sāvakā viharanti pacchā samannāgatā.
 
So hi bhagavā jānaṃ jānāti, passaṃ passati, cakkhubhūto ñāṇabhūto dhammabhūto brahmabhūto vattā pavattā atthassa ninnetā, amatassa dātā dhammassāmi3 tathāgato, natthi tassa bhagavato aññātaṃ adiṭṭhaṃ aviditaṃ asacchikataṃ aphassitaṃ paññāya, atītaṃ anāgataṃ paccuppannaṃ upādāya sabbe dhammā sabbākārena buddhassa bhagavato ñāṇamukhe āpāthaṃ āgacchanti. Yaṃ kiñci neyyaṃ nāma atthi dhammaṃ jānitabbaṃ attattho vā parattho vā ubhayattho vā diṭṭhadhammiko vā attho samparāyiko vā attho, uttāno vā attho, gambhīro vā attho, gūḷho vā attho, paṭicchanno vā attho, neyyo vā attho, nīto vā attho, anavajjo vā attho, nikkileso vā attho, vodāno vā attho, paramattho vā attho. Sabbaṃ taṃ antobuddha ñāṇe parivattati, sabbaṃ kāyakammaṃ buddhassa bhagavato ñāṇānuparivatti sabbaṃ vacīkammaṃ ñāṇānuparivatti, sabbaṃ manokammaṃ ñāṇānuparivatti, atīte buddhassa bhagavato appaṭihataṃ ñāṇaṃ, anāgate appaṭihataṃ ñāṇaṃ, paccuppanne appaṭihataṃ ñāṇaṃ, yāvatakaṃ neyyaṃ tāvatakaṃ ñāṇaṃ, yāvatakaṃ ñāṇaṃ tāvatakaṃ neyyaṃ, neyyapariyantikaṃ ñāṇaṃ, ñāṇapariyantikaṃ neyyaṃ, neyyaṃ atikkamitvā ñāṇaṃ nappavattati. Ñāṇaṃ atikkamitvā neyyapatho natthi, aññamaññapariyantaṭṭhāyino te dhammā, yatā dvinnaṃ samuggapaṭalānaṃ sammā phassitānaṃ. Heṭṭhimaṃ samuggapaṭalaṃ uparimaṃ nātivattati, uparimaṃ samuggapaṭalaṃ heṭṭhimaṃ nātivattati, aññamaññapariyantaṭṭhāyino te. Evameva buddhassa bhagavato neyyañca ñāṇañca aññamaññapariyantaṭṭhāyino. Yāvatakaṃ neyyaṃ tāvatakaṃ ñāṇaṃ, yāvatakaṃ ñāṇaṃ tāvatakaṃ neyyaṃ, neyyapariyantikaṃ ñāṇaṃ, ñāṇapariyantikaṃ neyyaṃ, neyyaṃ atikkamitvā ñāṇaṃ nappavattati, ñāṇaṃ atikkamitvā neyyapatho natthi, aññamaññapariyantaṭṭhāyino te dhammā.
 
Sabbadhammesu buddhassa bhagavato ñāṇaṃ pavattati, sabbe dhammā buddhassa bhagavato āvajjanapaṭibaddhā ākaṅkhāpaṭibaddhā manasikārapaṭibaddhā cittuppādapaṭibaddhā sabbasattesu buddhassa bhagavato ñāṇaṃ pavattati, sabbesaṃ ca sattānaṃ bhagavā āsayaṃ jānāti, anusayaṃ jānāti, caritaṃ jānāti, adhimuttaṃ jānāti, apparajakkhe mahārajakkhe tikkhindriye mudindriye svākāre dvākāre suviññāpaye duviññāpaye bhabbābhabbe satte jānāti. Sadevako loko samārako sabrahmako sassamaṇabrāhmaṇī pajā sadevamanussā antobuddhañāṇe parivattati. Yathā ye keci macchakacchapā antamaso timitimiṅgalaṃ upādāya anto mahāsamudde parivattanti. Evameva sadevako loko samārako sabrahmako sassamaṇabrāhmaṇī pajā sadevamanussā anto buddhañāṇe parivattati. Yathā ye keci pakkhī antamaso garuḷaṃ venateyyaṃ upādāya ākāsassa padese parivattanti. Evameva yepi te sāriputtasamā paññāya samannāgatā, tepi buddhañāṇassa padese parivattanti. Buddhañāṇaṃ devamanussānaṃ paññaṃ pharitvā abhibhavitvā tiṭṭhati. Yepi te khattiyā paṇḍitā brāhmaṇapaṇḍitā gahapatipaṇḍitā samaṇapaṇḍitā (nipuṇakā) parappavādā vālavedhīrūpā vobhindantā maññe caranti paññāgatena diṭṭhigatāni. Te pañhe abhisaṅkharitvā abhisaṅkharitvā tathāgataṃ upasaṅkamitvā pucchanti gūḷhāni ca paṭicchannāni ca kathitā vissajjitāva. Te pañhā bhagavatā honti niddiṭṭhakāraṇā. Upakkhittakā ca te bhagavato sampajjanti. Atha kho bhagavāva natthi, atirocati yadidaṃ paññāyāti. Evaṃ bhagavā paññācakkhunāpi cakkhumā.
 
Kathaṃ bhagavā buddhacakkhunāpi cakkhumā: bhagavā buddhacakkhunā lokaṃ olokento addasa satte apparajakkhe mahārajakkhe tikkhindriye mudindriye svākāre dvākāre suviññāpaye duviññāpaye appekacce paralokavajjabhayadassāvino viharante, appekacce na paralokavajjabhayadassāvino viharante. Seyyathāpi nāma uppaliniyaṃ vā paduminiyaṃ vā puṇḍarīkiniyaṃ vā appekaccāni uppalāni vā padumāni vā puṇḍarīkāni vā udake jātāni udake saṃvaddhāni udakānuggatāni antonimuggaposīni, appekaccāni uppalāni vā padumāni vā puṇḍarīkāni vā udake jātāni udake saṃvaddhāni samodakaṃ ṭhitāni, appekaccāni uppalāni vā padumāni vā puṇḍarikāni vā udake jātāni udake saṃvaddhāni udakā accugamma tiṭṭhanti anupalittāni udakena. Evameva bhagavā buddhacakkhunā lokaṃ olokento addasa satte apparajakkhe mahārajakkhe tikkhindriye mudindriye svākāre dvākāre suviññāpaye duviññāpaye appekacce paralokavajjabhayadassāvino viharante, appekacce na paralokavajjabhayadassāvino viharante.
 
''Jānāti bhagavā'' ayaṃ puggalo rāgacarito ayaṃ dosacarito ayaṃ mohacarito, ayaṃ vitakkacarito ayaṃ saddhācarito ayaṃ ñāṇacaritoti. Rāgacaritassa bhagavā puggalassa asubhakathaṃ katheti. Dosacaritassa bhagavā puggalassa mettābhāvanaṃ ācikkhati, mohacaritaṃ bhagavā puggalaṃ uddese paripucchāya kālena dhammasavane kālena dhammasākacchāya garusaṃvāse niveseti, vitakkacaritassa bhagavā puggalassa ānāpānasatiṃ ācikkhati, saddhācaritassa bhagavā puggalassa pasādanīyaṃ nimittaṃ ācikkhati buddhasubodhiṃ dhammasudhammataṃ saṅghasuppaṭipattiṃ sīlāni ca attano. Ñāṇacaritassa bhagavā puggalassa vipassanānimittaṃ ācikkhati aniccākāraṃ dukkhākāraṃ anattākāraṃ.
 
1. ''Selo yathā pabbatamuddhaniṭṭhito
Yathāpi passe janataṃ samantato,
Tathūpamaṃ dhammamayaṃ sumedha,
Pāsādamāruyha samantacakkhu
Sokāvatiṇṇaṃ janatamapetasoko
Avekkhassu jātijarābhibhūta''nti[a]
 
Evaṃ bhagavā buddhacakkhunāpi cakkhumā:
 
Kathaṃ bhagavā samantacakkhunāpi cakkhumā: 'samantacakkhu' vuccati sabbaññutañāṇaṃ, bhagavā sabbaññutañāṇena upeto samupeto upāgato samupāgato uppanno sampanno samannāgato.
 
2. ''Na tassa addiṭṭhamidhatthi kiñci
Atho aviññātamajānitabbaṃ
Sabbaṃ abhiññāsi yadatthi neyyaṃ
Tathāgato tena samantacakkhū''ti[b]
 
Evaṃ bhagavā samantacakkhunāpi cakkhumāti 'to tositā cakkhumatā. '
 
Buddhenādiccabandhunāti buddhoti ''yo so bhagavā sayambhū anācariyako pubbe ananussutesu dhammesu sāmaṃ saccāni abhisambujjhi, tattha ca sabbaññutaṃ patto balesu ca vasībhāvaṃ. Buddhoti kenaṭṭhena buddho: bujjhitā saccānīti buddho, bodhetā pajāyāti buddho, sabbaññutāya buddho, sabbadassāvitāya buddho, anaññaneyyatāya buddho, visavitāya buddho, khīṇāsavasaṅkhātena buddho, nirupakkilesasaṅkhātena buddho, ekantavītarāgoti buddho ekantavītadosoti buddho, ekantavītamohoti buddho, ekantanikkilesoti buddho ekāyanamaggaṃ gatoti, buddho eko anuttaraṃ sammāsambodhiṃ abhisambuddhoti buddho. Abuddhivihatattā buddhipaṭilābhāti buddho. Buddhoti netaṃ nāmaṃ mātarā kataṃ, na pitarā kataṃ na bhātarā kataṃ, na bhaginiyā kataṃ, na mittāmaccehi kataṃ, na ñātisālohitehi kataṃ, na samaṇabrāhmaṇehi kataṃ, na devatāhi kataṃ, vimokkhantikametaṃ buddhānaṃ bhagavantānaṃ bodhiyā mūle saha sabbaññutañāṇassa paṭilābhā sacchikā paññatti yadidaṃ buddhoti. Ādiccabandhunāti: 'ādicco' vuccati suriyo so gotamo gottena bhagavāpi gotamo gottena, bhagavā suriyassa gottañātako3 gottabandhu, tasmā buddho ādiccabandhūti buddhenādiccabandhunā.
 
1. Pañhaṃ - machasaṃ
2. Dassanena - va vi ka
3. Gottaṃ ñānato - pana
 
[BJT Page 422] [\x 422/]
 
Brahmacariyamacariṃsūti 'brahmacariyaṃ' vuccati asaddhammasamāpattiyā ārati virati paṭivirati veramaṇi viramaṇā1 akiriyā akaraṇaṃ anajjhāpatti velāanatikkamo setughāto. Apica nippariyāyavasena brahmacariyā vuccati ariyo aṭṭhaṅgiko maggo, seyyathīdaṃ sammādiṭṭhi sammāsaṃkappo sammāvācā sammākammanto sammāājīvo sammāvāyāmo sammāsati sammāsamādhi. Brahmacariyamacariṃsūti brahmacariyaṃ ācariṃsu2 samādāya vattiṃsūti 'brahmacariyamacariṃsu. '
 
Varapaññassa santiketi: varapaññassa aggapaññassa seṭṭhapaññassa viseṭṭhapaññassa pāmokkhapaññassa uttamapaññassa pavarapaññassa. Santiketi: santike sāmantā āsanne avidūre upakaṭṭheti varapaññassa santike.
 
Tenetaṃ vuccati:
 
''Te tositā cakkhumatā buddhenādiccabandhunā
Brahmacariyamacariṃsu varapaññassa santike''ti.
 
6.
 
Ekamekassassa pañhassa yathā buddhena desitaṃ
Tathā yo paṭipajjeyya gacche pāraṃ apārato3.
 
Ekamekassa pañhassāti: ekamekassa ajitapañhassa, ekamekassa tissametteyyapañhassa. Ekamekassa puṇṇakapañhassa, ekamekassa mettagupañhassa, ekamekassa dhotakapañhassa, ekamekassa upasīvapañhassa, ekamekassa nandakapañhassa, ekamekassa hemakapañhassa, ekamekassa todeyyapañhassa, ekamekassa kappapañhassa, ekamekassa jatukaṇṇipañhassa, ekamekassa bhadrāvudhapañhassa, ekamekassa udayapañhassa, ekamekassa posālapañhassa, ekamekassa mogharājapañhassa ekamekassa piṅgiyapañhassāti 'ekamekassa pañhassa'.
 
Yathā buddhena desitanti: buddho'ti ''yo so bhagavā sayambhū anācariyako pubbe ananussutesu dhammesu sāmaṃ saccāni abhisambujjhi, tattha ca sabbaññutaṃ patto balesu ca vasībhāvaṃ. Buddhoti kenaṭṭhena buddho: bujjhitā saccānīti buddho, bodhetā pajāyāti buddho, sabbaññutāya buddho, sabbadassāvitāya buddho, anaññaneyyatāya buddho, visavitāya buddho, khīṇāsavasaṅkhātena buddho, nirupakkilesasaṅkhātena buddho, ekantavītarāgoti buddho ekantavītadosoti buddho, ekantavītamohoti buddho, ekantanikkilesoti buddho ekāyanamaggaṃ gatoti, buddho eko anuttaraṃ sammāsambodhiṃ abhisambuddhoti buddho. Abuddhivihatattā buddhipaṭilābhāti buddho. Buddhoti netaṃ nāmaṃ mātarā kataṃ, na pitarā kataṃ na bhātarā kataṃ, na bhaginiyā kataṃ, na mittāmaccehi kataṃ, na ñātisālohitehi kataṃ, na samaṇabrāhmaṇehi kataṃ, na devatāhi kataṃ, vimokkhantikametaṃ buddhānaṃ bhagavantānaṃ bodhiyā mūle saha sabbaññutañāṇassa paṭilābhā sacchikā paññatti yadidaṃ buddho'ti. Yathā buddhena desitanti: yathā buddhena ācikkhitaṃ desitaṃ paññapitaṃ paṭṭhapitaṃ vivaritaṃ vibhajitaṃ4 uttānīkataṃ pakāsitanti yathā buddhena desitaṃ.
 
Tathā yo paṭipajjeyyāti: sammāpaṭipadaṃ anulomapaṭipadaṃ apaccanīkapaṭipadaṃ anvatthapaṭipadaṃ dhammānudhammapaṭipadaṃ paṭipajjeyyāti tathā yo paṭipajjeyya.
 
1. Viramaṇaṃ machasaṃ
2. Avariṃsu - machasaṃ
3. Apārago - pana
4. Vibhattaṃ - syā
 
[BJT Page 424] [\x 424/]
 
Gacche pāraṃ apāratoti: pāraṃ vuccati amataṃ nibbānaṃ yo so sabbasaṅkhārasamatho sabbūpadhipaṭinissaggo taṇhakkhayo virāgo nirodho nibbānaṃ. 'Apāraṃ' vuccati kilesā ca khandhā ca abhisaṅkhārā ca. Gacche pāraṃ apāratoti: apārato pāraṃ gaccheyya pāraṃ adhigaccheyya pāraṃ phasseyya pāraṃ sacchikareyyāti 'gacche pāraṃ apārato. '
 
Tenetaṃ vuccati:
 
''Ekamekassa pañhassa yathā buddhena desitaṃ
Yathā yo paṭipajjeyya gacche pāraṃ apārato''ti.
 
7.
 
Apārā paraṃ gaccheyya bhāvento maggamuttamaṃ
Maggo so pāraṃ gamanāya tasmā pārāyanaṃ iti
 
Apārā pāraṃ gaccheyyāti: 'apāraṃ' vuccati kilesā ca khandhā ca abhisaṅkhārā ca 'pāraṃ' vuccati. Amataṃ nibbānaṃ yo so sabbasaṅkhārasamatho sabbūpadhipaṭinissaggo taṇhakkhayo virāgo nirodho nibbānaṃ. Apārā pāraṃ gaccheyyāti: apārā pāraṃ gaccheyya, pāraṃ adhigaccheyya, pāraṃ phasseyya, pāraṃ sacchikareyyāti 'apārā pāraṃ gaccheyya. '
 
Bhāvento maggamuttamanti: 'maggamuttamaṃ' vuccati ariyo aṭṭhaṅgiko maggo, seyyathīdaṃ: sammādiṭṭhi sammāsaṃkappo sammāvācā sammākammanto sammāājīvo sammāvāyāmo sammāsati sammāsamādhi. Maggamuttamanti: maggaṃ aggaṃ seṭṭhaṃ viseṭṭhaṃ pāmokkhaṃ uttamaṃ pavaraṃ. Bhāventoti: bhāvento āsevanto bahulīkarontoti 'bhāvento maggamuttamaṃ'.
 
Maggo so pāraṃ gamanāyāti.
 
1. Maggo pattho patho pajjo1 añjasaṃ vaṭumāyanaṃ
Nāvā uttarasetu ca kullo ca bhisi saṅkamo. 2
 
Pāraṃ gamanāyāti: pāraṃ gamanāya pāraṃ sampāpanāya pāraṃ samanupāpanāya jarāmaraṇassa taraṇāyāti 'maggo so pāraṃ gamanāya. '
 
Tasmā pārāyanaṃ itīti: 'tasmā'ti tasmā taṃkāraṇā taṃhetu tappaccayā taṃnidānā. 'Pāraṃ' vuccati amataṃ nibbānaṃ yo so sabbasaṅkhārasamatho sabbūpadhipaṭinissaggo taṇhakkhayo virāgo nirodho nibbānaṃ. 'Ayanaṃ' vuccati maggo, itī ti padasandhi padasaṃsaggo padapāripūrī akkharasamavāyo byañjanasiliṭṭhatā padānupubbatāpetaṃ itī'ti. 'Tasmā pārāyanaṃ 'iti'.
 
Tenetaṃ vuccati:
 
''Apārā pāraṃ gaccheyya bhāvento maggamuttamaṃ
Maggo so pāraṃ gamanāya tasmā parāyanaṃ itīti.
 
1. Patho addho -va, vi
2. Uttarasetu pakullo saṅkamo - syā
 
[BJT Page 426] [\x 426/]
 
8.
 
Pārāyanamanugāyissaṃ (iccāyasmā piṅgiyo)
(Yathā addakkhi tathā akkhāsi) vimalo bhūri medhaso
Nikkāmo nibbano nāgo kissa hetu musā bhaṇe.
 
Pārāyanamanugāyissanti: gītamanugāyissaṃ kathitamanukathayissaṃ, 1 bhaṇitamanubhaṇissaṃ, lapitamanulapissaṃ, bhāsitamanubhāsissanti 'pārāyanamanugāyissaṃ'.
 
Iccāyasmā piṅgiyoti 'iccā' ti padasandhi padasaṃsaggo padapāripūri akkharasamavāyo byañjanasiliṭṭhatā padānupubbatāpetaṃ 'iccāti'. Āyasmā'ti: piyavacanaṃ garuvacanaṃ sagāravasappatissādhivacanametaṃ 'āyasmā'ti. Piṅgiyoti: tassa therassa nāmaṃ saṅkhā samaññā paññatti vohāro nāmaṃ nāmakammaṃ nāmadheyyaṃ niruttibyañjanaṃ abhilāpoti 'iccāyasmā piṅgiyo'.
 
Yathā addakkhi tathā akkhāsīti: yathā addakkhi tathā akkhāsi, ācikkhi desesi paññapesi paṭṭhapesi vivari vibhaji uttānīakāsi pakāsesi. 'Sabbe saṅkhārā aniccā'ti yathā addakkhi tathā akkhāsi ācikkhi desesi paññapesi paṭṭhapesi vivari vibhaji uttānīakāsi pakāsesi. 'Sabbe saṅkhārā dukkhā'ti yathā addakkhi tathā akkhāsi ācikkhi desesi paññapesi paṭṭhapesi vivari vibhaji uttānīakāsi pakāsesi. 'Sabbe dhammā anattā'ti yathā addakkhi tathā akkhāsi ācikkhi desesi paññapesi paṭṭhapesi vivari vibhaji uttānīakāsi pakāsesi. Yaṃ kiñci samudayadhammaṃ sabbaṃ taṃ nirodhadhamma'nti yathā addakkhi tathā akkhāsi, ācikkhi desesi paññapesi paṭṭhapesi vivari vibhaji uttānīakāsi pakāsesīti 'yathā addakkhi tathā akkhāsi'.
 
Vimalo bhūri medhasoti: 'vimalo'ti rāgo malaṃ, doso malaṃ, moho malaṃ, kodho malaṃ, upanāho malaṃ, makkho malaṃ, paḷāso malaṃ, issā malaṃ, macchariyaṃ malaṃ, māyā malaṃ, sāṭheyyaṃ malaṃ, thambho malaṃ, sārambho malaṃ, māno malaṃ, atimāno malaṃ, mado malaṃ, pamādo malaṃ, sabbe kilesā malā, sabbe duccaritā malā, sabbe darathā malā, sabbe pariḷāhā malā, sabbe santāpā malā, sabbākusalābhisaṃkhārā malā, te malā buddhassa bhagavato pahīnā ucchinnamūlā tālāvatthukatā anabhāvakatā2 āyatiṃ anuppādadhammā. Tasmā buddho acalo3. Vimalo, nimmalo, malāpagato, malavippahīno malavippamutto4. Sabbamalavītivatto. 'Bhūri' vuccati paṭhavi5. Bhagavā tāya6 paṭhavisamāya paññāya vipulāya vitthatāya samannāgato. 'Medhā' vuccati paññā, ''yā paññā pajānanā vicayo pavicayo dhammavicayo sallakkhaṇā upalakkhaṇā paccupalakkhaṇā paṇḍiccaṃ kosallaṃ nepuññaṃ vebhavyā cintā upaparikkhā bhūri medhā pariṇāyikā vipassanā sampajaññaṃ patodo paññā paññindriyaṃ paññābalaṃ paññāsatthaṃ paññāpāsādo paññāāloko paññāobhāso paññāpajjoto paññāpāsādo paññāāloko paññāobhāso paññāpajjoto paññāratanaṃ amoho dhammavicayo sammādiṭṭhi. '' Bhagavā imāya medhāya paññāya upeto samupeto upāgato samupāgato uppanno sampanno7 samannāgato tasmā buddho sumedhasoti 'vimalo bhūri medhaso. '
 
1. Kathitamanugāyissaṃ - syā
2. Anabhāvaṃ katā - machasaṃ
3. Amalo buddho - machasaṃ
4. Malavimutto - machasaṃ
5. Pathavi - machasaṃ
6. Bhagavā imāya - syā
7. Samuppanno - machasaṃ, syā
 
[BJT Page 428] [\x 428/]
 
Nikkāmo nibbano nāgoti: 'kāmā'ti: uddānato dve kāmā:
Vatthukāmā ca kilesakāmā ca.
Katame vatthukāmā? Manāpikā rūpā manāpikā saddā manāpikā gandhā manāpikā rasā manāpikā phoṭṭhabbā, attharaṇā pāpuraṇā, dāsidāsā ajeḷakā kukkuṭasūkarā hatthigavāssavaḷavā, khettaṃ vatthu hiraññaṃ suvaṇṇaṃ gāmanigamarājadhāniyo raṭṭhaṃ ca janapado ca koso ca koṭṭhāgāraṃ ca, yaṃ kiñci rajanīyaṃ vatthu vatthukāmā.
 
Api ca, atītā kāmā, anāgatā kāmā, paccuppannā kāmā, ajjhattā kāmā, bahiddhā kāmā, ajjhattabahiddhā kāmā, hīnā kāmā, majjhimā kāmā, paṇītā kāmā, āpāyikā kāmā, mānusikā kāmā, dibbā kāmā, paccupaṭṭhitā kāmā, nimmitā kāmā, parinimmitā kāmā, animmitā kāmā, pariggahitā kāmā, apariggahitā kāmā, mamāyitā kāmā, amamāyitā kāmā, sabbe'pi kāmāvacarā dhammā, sabbe'pi rūpāvacarā dhammā, sabbe'pi arūpāvacarā dhammā, taṇhāvatthukā taṇhārammaṇā kamanīyaṭṭhena rajanīyaṭṭhena madanīyaṭṭhena kāmā. Ime vuccanti vatthukāmā.
 
Katame kilesakāmā? Chando kāmo, rāgo kāmo, chandarāgo kāmo: saṅkappo kāmo, rāgo kāmo, saṅkapparāgo kāmo: yo kāmesu kāmacchando, kāmarāgo, kāmanandi, kāmataṇhā, kāmasineho, kāmapariḷāho, kāmamucchā, kāmajjhosānaṃ, kāmogho, kāmayogo, kāmūpādānaṃ, kāmacchandanīvaraṇaṃ.
 
''Addasaṃ kāmaṃ te mūlaṃ saṅkappā kāma jāyasi,
Na taṃ saṅkappayissāmi evaṃ kāme na hehisī''ti
 
Ime vuccanti kilesakāmā.
 
Buddhassa bhagavato vatthukāmā pariññātā kilesakāmā pahīnā, vatthukāmānaṃ pariññātattā kilesakāmānaṃ pahīnattā bhagavā na kāme kāmeti na kāme icchati na kāme pattheti na kāme piheti na kāme abhijappeti. Ye kāme kāmenti, kāme icchanti, kāme patthenti, kāme pihenti, kāme abhijappenti, te kāmakāmino rāgarāgino saññasaññino. Bhagavā na kāme kāmeti na kāme icchati, na kāme pattheti, na kāme piheti, na kāme abhijappeti, tasmā buddho akāmo nikkāmo cattakāmo vantakāmo muttakāmo pahīnakāmo paṭinissaṭṭhakāmo, vītarāgo vigatarāgo cattarāgo vantarāgo muttarāgo pahīnarāgo paṭinissaṭṭharāgo, nicchāto nibbuto sītībhūto sukhapaṭisaṃvedī brahmabhūtena attanā viharatīti 'nikkāmo'. Nibbanoti: rāgo vanaṃ, doso vanaṃ, moho vanaṃ, kodho vanaṃ, upanāho vanaṃ, makkho vanaṃ, paḷāso vanaṃ, issā vanaṃ, macchariyaṃ vanaṃ, māyā vanaṃ, sāṭheyyaṃ vanaṃ, thambho vanaṃ, sārambho vanaṃ, māno vanaṃ, atimāno vanaṃ, mado vanaṃ, pamādo vanaṃ, sabbe kilesā vanā, sabbe duccaritā vanā, sabbe darathā vanā, sabbe pariḷāhā vanā, sabbe santāpā vanā, sabbākusalābhisaṃkhārā vanā, te vanā buddhassa bhagavato pahīnā ucchinnamūlā tālāvatthukatā anabhāvakatā āyatiṃ anuppādadhammā. Tasmā buddho avano vivano nibbano vanāpagato vanavippahīno vanavippamutto1 sabbavanavītivattoti 'nibbano'. Nāgoti: nāgo bhagavā, āguṃ na karotīti nāgo, na gacchatīti nāgo, na āgacchatīti nāgo: bhagavā na chandāgatiṃ gacchati, na dosāgatiṃ gacchati, na mohāgatiṃ gacchati, na bhayāgatiṃ gacchati, na rāgavasena gacchati, na dosavasena gacchati, na mohavasena gacchati, na mānavasena gacchati, na diṭṭhivasena gacchati, na uddhaccavasena gacchati, na vicikicchāvasena gacchati, na anusayavasena gacchati, na vaggehi dhammehi sāyati, nīyyati vuyhati saṃharīyati. Eva bhagavā 'na āgacchatī'ti nāgoti' nikkāmo nibbano nāgo.
 
Kissa hetu musā bhaṇeti: 'kissa hetū'ti kissa hetu, kiṃhetu, kiṃkāraṇā kiṃnidānā, kiṃpaccayāti 'kissa hetu. Musā bhaṇeti musā bhaṇeyya, katheyya dīpeyya vohareyya. Musā bhaṇeti: mosavajjaṃ bhaṇeyya musāvādaṃ bhaṇeyya, anariyavādaṃ bhaṇeyya, idhekacco sabhaggato2 vā parisagato3 vā ñātimajjhagato vā pugamajjhagato vā rājakulamajjhagato vā abhinīto sakkhipuṭṭho ehamehā purisa, yaṃ jānāsi taṃ vadehī'ti so ajānaṃ vā āha 'jānāmī'ti, jānaṃ vā āha 'na jānāmīti, apassaṃ vā āha 'passāmī'ti, passaṃ vā āha 'na passāmī'ti. Iti attahetu vā parahetu vā āmisakiñcikkhahetu vā sampajānamusā bhāsati, [a] idaṃ vuccati mosavajjaṃ,
 
1. Vanavimutto - machasaṃ
2. Sabhāgato - machasaṃ
3. Parisāgato - machasaṃ
[A.] Majjhimanikāya - sāleyyasutta,
Tikaṅguttara - puggalavagga
 
[BJT Page 430] [\x 430/]
 
Apica tīhākārehi musāvādo hoti: pubbevassa hoti musā bhaṇissanti bhaṇantassa hoti 'musā bhaṇāmīti bhaṇitassa hoti 'musā mayā bhaṇita'nti: imehi tīhākārehi musāvādo hoti. Apica catuhākārehi musāvādo hoti: pubbevassa hoti 'musābhaṇissa'nti bhaṇantassa hoti 'musā bhaṇāmī'ti bhaṇitassa hoti 'musā mayā bhaṇita'nti vinidhāya diṭṭhiṃ. Imehi catuhākārehi musāvādo hoti.
 
Apica pañcahākārehi musāvādo hoti, chahākārehi musāvādo hoti, sattahākārehi musāvādo hoti, aṭṭhahākārehi musāvādo hoti: pubbevassa hoti 'musā bhaṇissanti bhaṇantassa hoti: 'musā bhaṇāmī'ti bhaṇitassa hoti 'musā (mayā) bhaṇita'nti, vinidhāya diṭṭhiṃ vinidhāya khantiṃ vinidhāya ruciṃ vinidhāya saññaṃ vinidhāya bhāvaṃ. Imehi aṭṭhahākārehi musāvādo hoti kissa hetu musā bhaṇeti kissa hetu musā bhaṇeyya katheyya dīpeyya vohareyyāti 'kissa hetu musā bhaṇe':
 
Tenāha thero piṅgiyo:
 
Pārāyanamanugāyissaṃ (iccāyasmā piṅgiyo)
(Yathā addakkhi tathā akkhāsi) vimalo bhūri medhaso
Nikkāmo nibbano nāgo kissa hetu musā bhaṇe''ti.
 
9.
 
Pahīnamalamohassa mānamakkhappahāyino
Bhandāhaṃ kittayissāmi giraṃ vaṇṇupasaṃhitaṃ.
 
Pahīnamalamohassāti 'mala'nti: rāgo malaṃ, doso malaṃ, moho malaṃ, mano malaṃ, diṭṭhi malaṃ, kileso malaṃ, sabbaduccaritaṃ malaṃ, sabbabhavagāmīkammaṃ malaṃ, mohoti, ''yaṃ dukkhe aññāṇaṃ dukkhasamudaye aññāṇaṃ
Dukkhanirodhe aññāṇaṃ dukkhanirodhagāminiyā paṭipadāya aññāṇaṃ pubbante aññāṇaṃ aparante aññāṇaṃ pubbantāparante aññāṇaṃ idappaccayatāpaṭiccasamuppannesu dhammesu aññāṇaṃ yaṃ evarūpaṃ aññāṇaṃ adassanaṃ anabhisamayo ananubodho asambodho appaṭivedho asaṅgāhanā apariyogāhanā asamapekkhanā apaccavekkhanā apaccakkhakammaṃ dummejjhaṃ bālyaṃ asampajaññaṃ moho pamoho sampamoho avijjā avijjogho avijjāyogo avijjānusayo avijjāpariyuṭṭhānaṃ avijjālaṅgī moho akusalamūlaṃ, ayaṃ vuccati moho. Malañca moho ca buddhassa bhagavato pahīnā ucchinnamūlā tālāvatthukatā anabhāvakatā āyatiṃ anuppādadhammā, tasmā buddho pahīnamalamohoti 'pahīnamalamohassa'.
 
Mānamakkhappahāyinoti 'māno'ti ekavidhena māno: yā cittassa unnati.
 
Duvidhena māno: attukkaṃsanamāno paravambhanamāno.
 
Tividhena māno: 'seyyohamasmī'ti māno, sadisohamasmī'ti māno, 'hīnohamasmī'ti māno.
 
[BJT Page 432] [\x 432/]
 
Catubbidhena māno: lābhena mānaṃ janeti, yasena mānaṃ janeti pasaṃsāya mānaṃ janeti, sukhena mānaṃ janeti.
 
Pañcavidhena māno: lābhīmhi1 manāpikānaṃ rūpānanti mānaṃ janeti, lābhīmhi manāpikānaṃ saddānaṃ - gandhānaṃ - rasānaṃ - phoṭṭhabbānanti. Mānaṃ janeti.
 
Chabbidhena māno: cakkhusampadāya mānaṃ janeti, sotasampadāya mānaṃ janeti, ghānasampadāya mānaṃ janeti, jivhāsampadāya mānaṃ janeti, kāyasampadāya mānaṃ janeti. Manosampadāya mānaṃ janeti.
 
Sattavidhena māno: māno atimāno mānātimāno omāno adhimāno asmīmāno micchāmāno. Aṭṭhavidhena māno lābhena mānaṃ janeti, alābhena omānaṃ janeti, yasena mānaṃ janeti, ayasena omānaṃ janeti, pasaṃsāya mānaṃ janeti, nindāya omānaṃ janeti, sukhena mānaṃ janeti, dukkhena omānaṃ janeti.
 
Navavidhena māno: seyyassa seyyo hamasmī'ti māno, 'seyyassa sadisohamasmī'ti māno, 'seyyassa hīnohamasmīti māno, 'sadisassa seyyohamasmī'ti māno, 'sadisassa sadisohamasmīti māno, 'sadisassa hīnohamasmī'ti māno, 'hīnassa seyyohamasmī'ti māno, 'hīnassa sadisohamasmī'ti māno, 'hīnassa hīnohamasmī'ti māno. 2
 
Dasavidhena māno: idhekacco mānaṃ janeti jātiyā vā gottena vā kolaputtiyena vā vaṇṇapokkharatāya vā dhanena vā ajjhenena vā kammāyatanena vā sippāyatanena vā vijjāṭṭhānena vā sutena vā paṭibhānena vā aññataraññatarena vā vatthunā.
 
'Yo evarūpo māno maññanā maññitattaṃ unnati unnamo dhajo sampaggāho ketukamyatā cittassa. Ayaṃ vuccati māno.
 
1. Lābhimbha - va, vi, ka
2. Avamāno asmimāno - va, vi, ka
 
[BJT Page 434] [\x 434/]
 
Makkhoti: 'yo makkho makkhāyanā makkhāyitattaṃ niṭṭhuriyaṃ niṭṭhuriyakammaṃ ayaṃ vuccati makkho. Buddhassa bhagavato māno ca makkho ca pahīnā, ucchinnamūlā tālāvatthukatā anabhāvakatā āyatiṃ anuppādadhammā. Tasmā buddho mānamakkhappahāyīti 'mānamakkhappahāyino'.
 
Handāhaṃ kittayissāmi giraṃ vaṇṇupasaṃhitanti - 'handāha'nti: padasandhi padasaṃsaggo padapāripūri akkharasamavāyo byañjanasiliṭṭhatā padānupubbatāpetaṃ1 'handāha'nti. Kittayissāmi giraṃ vaṇṇupasaṃhitanti: vaṇṇena upetaṃ samupetaṃ upagataṃ samupagataṃ uppannaṃ samuppannaṃ samannāgataṃ. Vācaṃ giraṃ byappathaṃ udīraṇaṃ kittayissāmi desissāmi2 paññapessāmi paṭṭhapessāmi vivarissāmi vibhajissāmi uttānīkarissāmi pakāsissāmīti 'handāhaṃ kittayissāmi giraṃ vaṇṇupasaṃhitaṃ. '
 
Tenāha thero piṅgiyo:
 
''Pahīnamalamohassa mānamakkhappahāyino
Handāhaṃ kittayissāmi giraṃ vaṇṇupasaṃhita''nti.
 
10
 
Tamonudo buddho samantacakkhu
Lokantagū sabbabhavātivatto,
Anāsavo sabbadukkhappahīno
Saccabhayo brahme upāsito3 me.
 
Tamonudo buddho samantacakkhūti - 'tamonudo'ti: rāgatamaṃ dosatamaṃ mohatamaṃ mānatamaṃ diṭṭhitamaṃ kilesatamaṃ duccaritatamaṃ andhakaraṇaṃ acakkhukaraṇaṃ4 aññāṇakaraṇaṃ paññānirodhikaṃ vighātapakkhikaṃ anibbānasaṃvattanikaṃ nudi panudi pajahi vinodesi byantiakāsi anabhāvaṃ gamesi. Buddhoti ''yo so bhagavā sayambhū anācariyako pubbe ananussutesu dhammesu sāmaṃ saccāni abhisambujjhi, tattha ca sabbaññutaṃ patto balesu ca vasībhāvaṃ. Buddhoti kenaṭṭhena buddho: bujjhitā saccānīti buddho, bodhetā pajāyāti buddho, sabbaññutāya buddho, sabbadassāvitāya buddho, anaññaneyyatāya buddho, visavitāya buddho, khīṇāsavasaṅkhātena buddho, nirupakkilesasaṅkhātena buddho, ekantavītarāgoti buddho ekantavītadosoti buddho, ekantavītamohoti buddho, ekantanikkilesoti buddho ekāyanamaggaṃ gatoti, buddho eko anuttaraṃ sammāsambodhiṃ abhisambuddhoti buddho. Abuddhivihatattā buddhipaṭilābhāti buddho. Buddhoti netaṃ nāmaṃ mātarā kataṃ, na pitarā kataṃ na bhātarā kataṃ, na bhaginiyā kataṃ, na mittāmaccehi kataṃ, na ñātisālohitehi kataṃ, na samaṇabrāhmaṇehi kataṃ, na devatāhi kataṃ, vimokkhantikametaṃ buddhānaṃ bhagavantānaṃ bodhiyā mūle saha sabbaññutañāṇassa paṭilābhā sacchikā paññatti yadidaṃ buddhoti. 'Samantacakkhu' vuccati sabbaññutañāṇaṃ, bhagavā tena sabbaññutañāṇena upeto samupeto upagato samupagato upapanno sampanno samannāgato.
 
''Na tassa adiṭṭhamidhatthi kiñci
Ato aviññātamajānitabbaṃ,
Sabbaṃ abhiññāsi yadatthi neyyaṃ
Tathāgato tena samantacakkhū''ti.
 
'Tamonudo buddho samantacakkhu. '
 
1. Padānupubbatāmetaṃ -va-vi-ka
2. Sampannaṃ -va-vi-ka, machasaṃ
3. Brahmupāsito - syā
Potthakesu natthi
4. Accakkhukaraṇaṃ - machasaṃ va-vi-ka
 
[BJT Page 436] [\x 436/]
 
Lokantagū sabbabhavātivattoti - 'loko'ti: eko loko: bhavaloko.
 
Dve lokā: bhavaloko ca sambhavaloko ca, sampattibhavaloko ca sampattisambhavaloko ca, vipattibhavaloko vipattisambhavaloko ca.
 
Tayo lokā: tisso vedanā.
Cattāro lokā: cattāro āhārā.
Pañca lokā: pañcūpādānakkhandhā.
Cha lokā: cha ajjhattikāni āyatanāni.
Satta lokā: satta viññāṇaṭṭhitiyo.
Aṭṭha lokā: aṭṭha lokadhammā.
Nava lokā: nava sattāvāsā.
Dasa lokā: dasa āyatanāni.
Dvādasa lokā: dvādasāyatanāni.
Aṭṭhārasa lokā: aṭṭhārasa dhātuyo.
 
Lokantagūti: bhagavā lokassa antagato, antappatto, koṭigato koṭippatto, nibbānagato, nibbānappatto, so vutthavāso ciṇṇacaraṇo gataddho gatadiso gatakoṭiko pālitabrahmacariyo uttamadiṭṭhippatto bhāvitamaggo pahīnakileso paṭividdhākuppo sacchikatanirodho. Dukkhaṃ tassa pariññāya, samudayo pahīno, maggo bhāvito, nirodho sacchikato abhiññeyyaṃ abhiññātaṃ, pariññeyyaṃ pariññātaṃ, pahātabbaṃ pahīnaṃ, bhāvetabbaṃ bhāvitaṃ, sacchikātabbaṃ sacchikataṃ. So ukkhittapaligho saṅkiṇṇaparikho abbūḷhesiko niraggalo ariyo pannadhajo pannabhāro visaññutto pañcaṅgavippahīno chaḷaṅgasamannāgato ekārakkho caturapasseno panuṇṇapaccekasacco samavayasaṭṭhesano anāvilasaṅkappo passaddhakāyasaṃkhāro suvimuttacitto suvimuttapañño kevalī vusitvā uttamapuriso paramapuriso paramappattipatto.
 
So neva ācināti, na apacināti, apacinitvā ṭhito, neva pajahati, na upādiyati, pajahitvā ṭhito, neva visineti, na ussineti, visinetvā ṭhito. Neva dhūpeti, na sandhupeti, vidhupetvā ṭhito. Asekhena sīlakkhandhena samannāgatattā ṭhito.
 
Asekhena samādhikkhandhena samannāgato ṭhito paññākkhandhena samannāgato ṭhito vimuttikkhandhena samannāgato ṭhito. Vimuttiñāṇadassanakkhandhena samannāgato ṭhito. Saccaṃ sampaṭipādiyitvā ṭhito. Ejaṃ samatikkamitvā ṭhito. Kilesaggiṃ pariyādiyitvā ṭhito. Aparigamanatāya ṭhito, kathaṃ samādāya ṭhito, muttipaṭisevanatāya ṭhito. Mettāya pārisuddhiyā ṭhito, karuṇāya parisuddhiyā ṭhito muditāya parisuddhiyā ṭhito upekkhāya parisuddhiyā ṭhito, accantapārisuddhiyā ṭhito, akammayatāya, parisuddhiyā ṭhito, vimuttattā ṭhito, saṃtusitattā ṭhito, khandhapariyante ṭhito, dhātupariyante ṭhito, āyatanapariyante ṭhito, gatipariyante ṭhito, uppattipariyante ṭhito, paṭisandhipariyante ṭhito, bhavapariyante ṭhito, saṃsārapariyante ṭhito, vaṭṭapariyante ṭhito, antime bhave ṭhito, antime samussaye ṭhito, antimadehadharo arahā.
 
''Tassāyaṃ pacchimakoṭi - carimoyaṃ samussayo,
Jātimaraṇa saṃsāro - natthi tassa punabbhavo''ti
 
Lokantagū. Sabbabhavātivattoti 'bhavā'ti dve bhavā: kammabhavo ca paṭisandhiko ca punabbhavo. Katamo kammabhavo: puññābhisaṃkhāro apuññābhisaṃkhāro āneñjābhisaṃkhāro, ayaṃ kammabhavo. Katamo paṭisandhiko punabbhavo: paṭisandhikā rūpaṃ1 vedanā saññā saṅkhārā viññāṇaṃ, ayaṃ paṭisandhiko punabbhavo. Bhagavā kammabhavaṃ ca paṭisandhikaṃ ca punabbhavaṃ ativatto atikkanto vītivattoti lokantagū sabbabhavāti vatto. '
 
Anāsavo sabbadukkhappahīnoti 'anāsavo'ti: cattāro āsavā: kāmāsavo bhavāsavo diṭṭhāsavo avijjāsavo. Te āsavā buddhassa bhagavato pahīnā ucchinnamūlā tālāvatthukatā anabhāvakatā āyatiṃ anuppādadhammā. Tasmā buddho anāsavo. Sabbadukkhappahīnoti: sabbaṃ tassa paṭisandhikaṃ
Jātidukkhaṃ jarādukkhaṃ vyādhidukkhaṃ maraṇadukkhaṃ sokaparidevadukkhadomanassupāyāsadukkhaṃ nerayikaṃ dukkhaṃ tiracchānadukkhaṃ pettivisayadukkhaṃ mānusikaṃ dukkhaṃ gabbhokkantimūlakaṃ dukkhaṃ gabbhaṭṭhitimūlakaṃ dukkhaṃ gabbhavuṭṭhānamūlakaṃ dukkhaṃ jātassupanibandhanaṃ dukkhaṃ jātassa parādheyyataṃ dukkhaṃ attūpakkamaṃ dukkhaṃ parūpakkamaṃ dukkhaṃ dukkhadukkhaṃ saṅkhāradukkhaṃ viparināmadukkhaṃ, cakkhurogo sotarogo ghānarogo jivhārogo kāyarogo sīsarogo kaṇṇarogo mukharogo dantarogo kāso sāso pināso ḍaho jaro kucchi rogo mucchā pakkhandikā sūlā visūcikā kuṭṭhaṃ gaṇḍo kilāso soso apamāro daddu kaṇḍu kacchu rakhasā vitacchikā lohitapittaṃ madhumeho aṃsā piḷakā bhagandalā pittasamuṭṭhānā ābādhā semhasamuṭṭhānā ābādhā vātasamuṭṭhānā ābādhā sannipātikā ābādhā utuparināmajā ābādhā visamaparihārajā ābādhā opakkamikā ābādhā kammavipākajā ābādhā sītaṃ uṇhaṃ jighacchā pipāsā uccāro passāvo ḍaṃsamakasavātātapasiriṃsapasamphassānaṃ dukkhaṃ, mātumaraṇaṃ dukkhaṃ pitumaraṇaṃ dukkhaṃ bhātumaraṇaṃ dukkhaṃ bhaginīmaraṇaṃ dukkhaṃ puttamaraṇaṃ dukkhaṃ dhītumaraṇaṃ dukkhaṃ ñātivyasanaṃ dukkhaṃ bhogavyasanaṃ dukkhaṃ sīlavyasanaṃ dukkhaṃ diṭṭhibyasanaṃ dukkhaṃ pahīnaṃ samucchinnaṃ vūpasantaṃ paṭippassaddhaṃ abhabbuppattikaṃ ñāṇagginā daḍḍhaṃ, tasmā buddho sabbadukkhappahīnoti 'anāsavo sabbadukkhappahīno. '
 
1. Rūpā - machasaṃ syā.
 
[BJT Page 438] [\x 438/]
 
Saccavhayo brahme upāsito meti - 'saccavhayo'ti: saccavhayo sadisanāmo sadisavhayo saccasadisavhayo, vipassī bhagavā sikhī bhagavā vessagū bhagavā kakusandho bhagavā konāgamano bhagavā kassapo bhagavā, te buddho bhagavanto sadisanāmā, sadisavhayā, bhagavāpi sakyamuni tesaṃ buddhānaṃ bhagavantānaṃ sadisanāmo sadisavhayo. Tasmā buddho saccavhayo. Brahme upāsito meti: so mayā bhagavā āsito upāsito payurupāsito paripucchito paripañhitoti 'saccavhayo brahme upāsito me'.
 
Tenāha thero piṅgiyo:
 
''Tamonudo buddho samantacakkhu
Lokantagū sabbabhavātivatto,
Anāsavo sabbadukkhappahīno
Saccavhayo brahme upāsito me''ti.
 
11.
 
Dvijo1 yathā kubbanakaṃ pahāya
Bahupphalaṃ kānanamāvaseyya,
Evampahaṃ2 appadasse pahāya
Mahodadhiṃ haṃsoriva ajjhapatto, 3
 
Dvijo yathā kubbanakaṃ pahāya bahupphalaṃ kānanamāvaseyyāti - 'dvijo' vuccati pakkhi. Kiṃkāraṇā dvijo vuccati pakkhi: dvikkhattuṃ jāyatīti dvijo mātukucchimhā ca aṇḍakosamhā ca, taṃkāraṇā dvijo vuccati pakkhīti dvijo. Yathā kubbanakaṃ pahāyāti: yathā dvijo kubbanakaṃ rittavanakaṃ parittakaṃ vanaṃ4 appaphalaṃ appabhakkhaṃ appodakaṃ pahāya jahitvā atikkamitvā samatikkamitvā vītivattetvā aññaṃ bahupphalaṃ bahubhakkhaṃ bahurukkhaṃ bahūdakaṃ mahantaṃ kānanaṃ vanasaṇḍaṃ adhigaccheyya vindeyya paṭilabheyya, tasmiṃ ca vanasaṇḍe vāsaṃ kappeyyāti - dijo yathā kubbanakaṃ pahāya bahupphalaṃ kānanamāvaseyya'.
 
1. Dijo - ma. Cha. Saṃ syā
2. Evamahaṃ - machasaṃ -va-vi-ka.
3. Haṃsorivajjhapatto - pana. Syā
4. Parittavahakaṃ appaphalaṃ - machasaṃ
 
[BJT Page 440] [\x 440/]
 
Evampahaṃ appadasse pahāya mahodadhiṃ haṃsoriva ajjhapattoti - 'eva'nti opammasampaṭipādanaṃ, appadasse pahāyāti: yo ca bāvari brāhmaṇo ye caññe tassa ācariyā buddhaṃ bhagavantaṃ upādāya appadassā, parittadassā thokadassā omakadassā lāmakadassā chattakadassā vā1 te appadasse parittadasse thokadasse omakadasse lāmakadasse chattakadasse pahāya pajahitvā atikkamitvā samatikkamitvā vītivattetvā buddhaṃ bhagavantaṃ (appamāṇadassaṃ) aggadassaṃ seṭṭhadassaṃ viseṭṭhadassaṃ pāmokkhadassaṃ uttamadassaṃ pavaradassaṃ asamaṃ asamasamaṃ appaṭisamaṃ appaṭibhāgaṃ appaṭipuggalaṃ devātidevaṃ narāsabhaṃ purisasīhaṃ purisanāgaṃ purisājaññaṃ purisanisabhaṃ purisadhorayhaṃ dasabaladhāriṃ2 adhigacchiṃ vindiṃ paṭilabhiṃ yathā vā haṃso mahantaṃ mānasakaṃ vā3 saraṃ anotattaṃ vā dahaṃ mahāsamuddaṃ vā akkhobhaṃ amitodakaṃ jalarāsiṃ adhigaccheyya vindeyya paṭilabheyya, evamevaṃ buddhaṃ bhagavantaṃ akkhobhaṃ amitatejaṃ pabhinnañāṇaṃ vivaṭacakkhuṃ4 paññāpabhedakusalaṃ adhigatapaṭisambhidaṃ catuvesārajjappattaṃ saddhādhimuttaṃ setapaccattaṃ(?) Advayabhāṇiṃ tādiṃ tathāpaṭiññaṃ aparittaṃ mahantaṃ gambhīraṃ appameyyaṃ duppariyogāhaṃ (pahūtaratanaṃ sāgarasamaṃ chaḷaṅgupekkhāya samannāgataṃ atulaṃ vipulaṃ appameyyaṃ taṃ pavadataṃ maggavādinaṃ merumiva nāgānaṃ garuḷamiva dvijānaṃ sīhamiva migānaṃ udadhimiva aṇṇavānaṃ5 adhigacchiṃ taṃ satthāraṃ jinapavaraṃ mahesinti 'evampahaṃ appadasse pahāya mahodadhiṃ haṃsoriva ajjhapatto'.
 
Tenāha thero piṃgiyo:
 
Dvijo yathā kubbanakaṃ pahāya
Bahupphalaṃ kānanaṃ āvaseyya,
Evampahaṃ appadasse pahāya
Mahodadhiṃ haṃsoriva ajjhapatto'ti.
 
1. Jatukkadassā - machasaṃ.
Jatukkadassā - syā
Jatukadassā-sī
2. Dasabalaṃ tādiṃ - syā.
3. Mānusakataṃ vā - syā.
4. Vivatta cakkhuṃ - pana
5. Anvayabhāṇiṃ - va vi ka
 
[BJT Page 442] [\x 442/]
 
12.
 
Ye me pubbe viyākaṃsu
Huraṃ gotamasāsanā
Iccāsi iti bhavissati
Sabbaṃ taṃ itihītihaṃ
Sabbaṃ taṃ takkavaḍḍhanaṃ.
 
Ye me pubbe viyākaṃsūti 'ye'ti yo ca bāvari brāhmaṇo ye caññe tassa ācariyā, te sakaṃ diṭṭhiṃ sakaṃ khantiṃ sakaṃ ruciṃ sakaṃ laddhiṃ sakaṃ ajjhāsayaṃ sakaṃ adhippāyaṃ viyākaṃsu ācikkhiṃsu desayiṃsu paññapiṃsu paṭṭhapiṃsu vivariṃsu vibhajiṃsu uttānīakaṃsu pakāsesunti 'ye me pubbe viyākaṃsu. '
 
Huraṃ gotamasāsanāti: huraṃ gotamasāsanā paraṃ gotama sāsanā pure gotamasāsanā paṭhamataraṃ gotamasāsanā buddhasāsanā jinasāsanā tathāgatasāsanā devātidevasāsanā arahantasāsanāti 'huraṃ gotamasāsanā, '
 
Iccāsi iti bhavissatīti evaṃ kira āsi, evaṃ kira bhavissatīti 'iccāsi iti bhavissati, '
 
Sabbaṃ taṃ itihītihanti: sabbaṃ taṃ itihītihaṃ itikirāya paramparāya piṭakasampadāya takkahetu nayahetu ākāraparivitakkena diṭṭhinijjhānakkhantiyā na sāmaṃ sayaṃ abhiññātaṃ na attapaccakkhaṃ dhammaṃ kathayiṃsūti 'sabbaṃ taṃ itihītihaṃ':
 
Sabbaṃ taṃ takkavaḍḍhananti: sabbaṃ taṃ takkavaḍḍhanaṃ vitakkavaḍḍhanaṃ saṃkappavaḍḍhanaṃ kāmavitakkavaḍḍhanaṃ vyāpādavitakkavaḍḍhanaṃ vihaṃsāvitakkavaḍḍhanaṃ ñātivitakkavaḍḍhanaṃ janapadavitakkavaḍḍhanaṃ ama