SN IV_utf8

[PTS Vol S - 4] [\z S /] [\f IV /]
[PTS Page 001] [\q 1/]
[BJT Vol S - 4] [\z S /] [\w IV /]
[BJT Page 002] [\x 2/]
Suttantapiṭake
Saṃyuttanikāyo
Catutthobhāgo
Saḷāyatanasaṃyuttaṃ
1. Aniccavaggo
 
Namo tassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa.
1. 1. 1
Ajjhattāniccasuttaṃ
1. Evaṃ me sutaṃ, ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthīyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi "bhikkhavo" ti. "Bhadante" ti te bhikkhū bhagavato paccassosuṃ. Bhagavā etadavoca:
 
Cakkhuṃ bhikkhave aniccaṃ, yadaniccaṃ taṃ dukkhaṃ, yaṃ dukkhaṃ tadanattā, yadanattā taṃ netaṃ mama, neso'hamasmi, na me'so attā, ti evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya daṭṭhabbaṃ.
 
Sotaṃ aniccaṃ, yadaniccaṃ taṃ dukkhaṃ, yaṃ dukkhaṃ tadanattā yadanattā taṃ netaṃ mama, neso'hamasmi, na me so attā'ti evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya daṭṭhabbaṃ.
 
Ghānaṃ aniccaṃ, yadaniccaṃ taṃ dukkhaṃ, yaṃ dukkhaṃ tadanattā, yadanattā taṃ netaṃ mama, ne so'hamasmi, na me so attā'ti evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya daṭṭhabbaṃ.
 
[BJT Page 004] [\x 4/]
 
Jivhā aniccā, yadaniccaṃ taṃ dukkhaṃ, yaṃ dukkhaṃ tadanattā, yadanattā taṃ netaṃ mama, neso'hamasmi, na me so attā' ti evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya daṭṭhabbaṃ.
 
Kāyo anicco, yadaniccaṃ taṃ dukkhaṃ, yaṃ dukkhaṃ tadanattā, yadanattā taṃ netaṃ mama, neso'hamasmi, na me so attā' ti evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya daṭṭhabbaṃ.
 
Mano anicco, yadaniccaṃ taṃ dukkhaṃ, yaṃ dukkhaṃ tadanattā, yadanattā taṃ netaṃ mama, neso'hamasmi, na me so attā' ti evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya daṭṭhabbaṃ.
 
[PTS Page 002] [\q 2/] evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako cakkhusmīmpi nibbindati, sotasmīmpi nibbindati, ghānasmimpi nibbindati, jivhāyapi nibbindati, kāyasmimpi nibbindati, manasmimpi nibbindati, nibbindaṃ virajjati, virāgā vimuccati, vimuttasmiṃ vimuttamiti ñāṇaṃ hoti, khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ, kataṃ karaṇīyaṃ, nāparaṃ itthattāyāti pajānātīti.
 
1. 1. 2
Ajjhattadukkhasuttaṃ 2. Sāvatthiyaṃ
Cakkhuṃ bhikkhave dukkhaṃ, yaṃ dukkhaṃ tadanattā, yadanattā taṃ netaṃ mama, neso'hamasmi, na meso attā" ti evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya daṭṭhabbaṃ.
Sotaṃ dukkhaṃ, yaṃ dukkhaṃ tadanattā, yadanattā taṃ netaṃ mama, neso'hamasmi, na meso attā'ti evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya daṭṭhabbaṃ.
 
Ghānaṃ dukkhaṃ, yaṃ dukkhaṃ tadanattā, yadanattā taṃ netaṃ mama, ne so' hamasmi. Na meso attā' ti evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya daṭṭhabbaṃ.
Jivhā dukkhā, yadaniccaṃ taṃ dukkhaṃ, yaṃ dukkhaṃ tadanattā, yadanattā taṃ netaṃ mama, neso'hamasmi, na meso attā' ti evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya daṭṭhabbaṃ.
 
Kāyo dukkho, yaṃ dukkhaṃ tadanattā, yadanattā taṃ netaṃ mama, neso'hamasmi, na meso attā' ti evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya daṭṭhabbaṃ.
 
Mano dukkho, yaṃ dukkhaṃ, tadanattā, yadanattā taṃ netaṃ mama, neso'hamasmi, na meso attā" ti evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya daṭṭhabbaṃ.
Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako cakkhusmimpi nibbindati, sotasmimpi nibbindati, ghānasmimpi nibbindati, jivhāyapi nibbindati, kāyasmimpi nibbindati, manasmimpi nibbindati, nibbindaṃ virajjati, virāgā vimuccati, vimuttasmiṃ vimuttamiti ñāṇaṃ hoti, khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ, kataṃ karaṇīyaṃ, nāparaṃ itthattāyāti pajānātīti.
 
[BJT Page 006] [\x 6/]
1. 1. 3
Ajjhattānattasuttaṃ 3. Sāvatthiyaṃ
Cakakhuṃ bhikkhave anattā, yadanattā taṃ "netaṃ mama, neso'hamasmi, na meso attāti evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya daṭṭhabbaṃ.
 
Sotaṃ anattā, yadaniccaṃ taṃ dukkhaṃ, yaṃ dukkhaṃ tadanattā yadanattā taṃ netaṃ mama, neso'hamasmi, na meso attā'ti evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya daṭṭhabbaṃ.
 
Ghānaṃ anattā, yadanattā taṃ netaṃ mama, ne so' hamasmi. Na meso attā' ti evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya daṭṭhabbaṃ.
Jivhā anattā, yadanattā taṃ netaṃ mama, neso'hamasmi, na meso attā' ti evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya daṭṭhabbaṃ.
 
Kāyo anattā, yadanattā taṃ netaṃ mama, neso'hamasmi, na meso attā' ti evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya daṭṭhabbaṃ.
 
Mano anattā, yadanattā taṃ netaṃ mama, neso'hamasmi, na meso attā" ti evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya daṭṭhabbaṃ.
Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako cakkhusmimpi nibbindati, sotasmimpi nibbindati, ghānasmimpi nibbindati, jivhāyapi nibbindati, kāyasmimpi nibbindati, manasmimpi nibbindati, nibbindaṃ virajjati, virāgā vimuccati, vimuttasmiṃ vimuttamiti ñāṇaṃ hoti, khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ, kataṃ karaṇīyaṃ, nāparaṃ itthattāyāti pajānātīti.
 
1. 1. 4
Bāhirāniccasuttaṃ
4. Sāvatthiyaṃ
Rūpaṃ bhikkhave aniccaṃ, yadaniccaṃ taṃ dukkhaṃ, yaṃ dukkhaṃ tadanattā, yadanattā taṃ netaṃ mama, [PTS Page 003] [\q 3/] neso'hamasmi, na meso attāti evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya daṭṭhabbaṃ.
 
Saddā aniccā, yadaniccaṃ taṃ dukkhaṃ, yaṃ dukkhaṃ tadanattā yadanattā taṃ netaṃ mama, neso'hamasmi, na meso attāti evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya daṭṭhabbaṃ.
 
Gandhā aniccā, yadaniccaṃ taṃ dukkhaṃ, yaṃ dukkhaṃ tadanattā, yadanattā taṃ netaṃ mama, ne so' hamasmi, na meso attāti ti evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya daṭṭhabbaṃ.
Rasā aniccā, yadaniccaṃ taṃ dukkhaṃ, yaṃ dukkhaṃ tadanattā, yadanattā taṃ netaṃ mama, neso'hamasmi, na meso attāti evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya daṭṭhabbaṃ.
 
Poṭṭhabbā aniccā, yadaniccaṃ taṃ dukkhaṃ, yaṃ dukkhaṃ tadanattā, yadanattā taṃ netaṃ mama, neso'hamasmi, na meso attāti evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya daṭṭhabbaṃ.
 
Dhammā aniccā, yadaniccaṃ taṃ dukkhaṃ, yaṃ dukkhaṃ tadanattā, yadanattā taṃ netaṃ mama neso'hamasmi, na meso attāti evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya daṭṭhabbaṃ.
 
Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako rūpesupi nibbindati, saddesupi nibbindati, gandhesupi nibbindati, rasesupi nibbindati, phoṭṭhabbesupi nibbindati, dhammesupi nibbindati, nibbindaṃ virajjati, virāgā vimuccati, vimuttasmiṃ vimuttamiti ñāṇaṃ hoti, khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ, kataṃ karaṇīyaṃ, nāparaṃ itthattāyāti pajānātīti.
 
[BJT Page 008] [\x 8/]
1. 1. 5
Bāhiradukkhasuttaṃ
5. Sāvatthiyaṃ
Rūpā bhikkhave dukkhā, yaṃ dukkhaṃ tadanattā, yadanattā taṃ netaṃ mama, neso' hamasmi, na meso attā'ti evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya daṭṭhabbaṃ.
 
Saddā dukkhā, yaṃ dukkhaṃ tadanattā. Yadanattā taṃ netaṃ mama, neso'hamasmi, na meso attā'ti evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya daṭṭhabbaṃ.
 
Gandhā dukkhā, yaṃ dukkhaṃ tadanattā, yadanattā taṃ netaṃ mama, neso' hamasmi. Na meso attā' ti evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya daṭṭhabbaṃ.
 
Rasā dukkhā, yaṃ dukkhaṃ tadanattā, yadanattā taṃ netaṃ mama, neso' hamasmi, na meso attā' ti evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya daṭṭhabbaṃ.
 
Poṭṭhabbā dukkhā, yaṃ dukkhaṃ tadanattā, yadanattā taṃ netaṃ mama, neso' hamasmi, na meso attā' ti evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya daṭṭhabbaṃ.
 
Dhammā dukkhā, yaṃ dukkhaṃ tadanattā, yadanattā taṃ netaṃ mama, neso' hamasmi, na meso attā' ti evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya daṭṭhabbaṃ.
 
Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako cakkhusmimpi nibbindati, sotasmimpi nibbindati ghānasmimpi nibbindati, jivhāyapi nibbindati, kāyasmimpi nibbindati, manasmimpi nibbindati, nibbindaṃ virajjati, virāgā vimuccati, vimuttasmiṃ vimuttamiti ñāṇaṃ hoti, khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ, kataṃ karaṇīyaṃ, nāparaṃ itthattāyāti pajānātīti.
 
1. 1. 6
Bāhirānattasuttaṃ
6. Sāvatthiyaṃ
Rūpā bhikkhave anattā, yadanattā taṃ netaṃ mama, neso'hamasmi, na meso attā' ti evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya daṭṭhabbaṃ.
 
Saddā bhikkhave anattā, yadanattā taṃ netaṃ mama, neso'hamasmi, na meso attā' ti evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya daṭṭhabbaṃ.
 
Gandhā bhikkhave anattā, yadanattā taṃ netaṃ mama, neso'hamasmi, na meso attā' ti evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya daṭṭhabbaṃ.
 
Rasā bhikkhave anattā, yadanattā taṃ netaṃ mama, neso'hamasmi, na meso attā' ti evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya daṭṭhabbaṃ.
 
Poṭṭhabbā bhikkhave anattā, yadanattā taṃ netaṃ mama, neso'hamasmi, na meso attā' ti evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya daṭṭhabbaṃ.
 
Dhammā bhikkhave anattā, yadanattā taṃ netaṃ mama, neso'hamasmi, na meso attā' ti evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya daṭṭhabbaṃ.
 
Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako cakkhusmimpi nibbindati, sotasmimpi nibbindati, ghānasmimpi nibbindati, jivhāyapi nibbindati, kāyasmimpi nibbindati, manasmimpi nibbindati, nibbindaṃ virajjati, virāgā vimuccati, vimuttasmiṃ vimuttamiti ñāṇaṃ hoti, khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ, kataṃ karaṇīyaṃ, nāparaṃ itthattāyāti pajānātīti.
 
1. 1. 7
Dutiyaajajhattāniccasuttaṃ
7. [PTS Page 004] [\q 4/] sāvatthiyaṃ cakkhuṃ bhikkhave aniccaṃ atītānāgataṃ, ko pana vādo paccuppannassa, evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako atītasmiṃ-1 cakkhusmiṃ anapekho-2. Hoti, anāgataṃ cakkhuṃ nābhinandati, paccappannassa cakkhussa nibbidāya virāgāya nirodhāya paṭipanno hoti.
1. Atītasamimpi - sīmu, sī 1. 2. Anapekkho - machasaṃ, syā.
 
[BJT Page 010] [\x 10/]
 
Sotaṃ aniccaṃ atītānāgataṃ, ko pana vādo paccuppannassa, evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako atītasmiṃ sotasmiṃ anapekho hoti, anāgataṃ sotaṃ nābhinandati paccuppannassa sotassassa nibbidāya virāgāya nirodhāya paṭipanno hoti.
 
Ghānaṃ aniccaṃ atītānāgataṃ, ko pana vādo paccuppannassa, evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako atītasmiṃ ghānasmiṃ anapekho hoti, anāgataṃ ghānaṃ nābhinandati, paccuppannassa ghānassa nibbidāya virāgāya nirodhāya paṭipanno hoti.
 
Jivhā aniccā atītānāgatā. Ko pana vādo paccuppannāya, evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako atītāya jivhāya anapekho hoti, anāgataṃ jivhaṃ nābhinandati, paccuppannāya jivhāya nibbidāya nirodhāya paṭipanno hoti.
 
Kāyo anicco atītānāgato, ko pana vādo paccuppannassa, evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako atītasmiṃ kāyasmiṃ anapekho hoti, anāgataṃ kāyaṃ nābhinandati, paccuppannassa kāyassa nibbidāya virāgāya nirodhāya paṭipanno hoti.
 
Mano anicco atītānāgato, ko pana vādo paccuppannassa, evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako atītasmiṃ manasmiṃ anapekho hoti, anāgataṃ manaṃ nābhinandati, paccuppannassa manassa nibbidāya virāgāya nirodhāya paṭipanno hotīti.
 
1. 1. 8
Dutiya ajjhattadukkhasuttaṃ
8. Sāvatthiyaṃ. Cakkhuṃ bhikkhave dukkhaṃ atītānāgataṃ. Ko pana vādo paccuppannassa. Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako atītasmiṃ cakkhusmiṃ anapekho hoti, anāgataṃ cakkhuṃ nābhinandati, paccuppannassa cakkhussa nibbidāya virāgāya nirodhāya paṭipanno hoti.
Sotaṃ dukkhaṃ atītānāgataṃ. Ko pana vādo paccuppannassa. Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako atītasmiṃ sotasmiṃ anapekho hoti, anāgataṃ sotaṃ nābhinandati, paccuppannassa sotassa nibbidāya virāgāya nirodhāya paṭipanno hoti.
 
Ghānaṃ bhikkhave dukkhaṃ atītānāgataṃ. Ko pana vādo paccuppannassa. Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako atītasmiṃ ghānasmiṃ anapekho hoti, anāgataṃ ghānaṃ nābhinandati, paccuppannassa ghānassa nibbidāya virāgāya nirodhāya paṭipanno hoti. Jivhā dukkhā atītānāgatā. Ko pana vādo paccuppannāya. Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako atītāya jivhāya anapekho hoti, anāgataṃ jivhaṃ nābhinandati, paccuppannāya jivhāya nibbidāya virāgāya nirodhāya paṭipanno hoti.
 
Kāyo bhikkhave dukkho atītānāgato. Ko pana vādo paccuppannassa. Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako atītasmiṃ kāyasmiṃ anapekho hoti, anāgataṃ kāyaṃ nābhinandati, paccuppannassa kāyassa nibbidāya virāgāya nirodhāya paṭipanno hoti.
Mano dukkho atītānāgato. Ko pana vādo paccuppannassa. Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako atītasmiṃ manasmiṃ anapekho hoti, anāgataṃ manaṃ nābhinandati, paccuppannassa manassa nibbidāya virāgāya nirodhāya paṭipanno hotīti.
1. 1. 9
Dutiya ajjhattānatta suttaṃ
9. Sāvatthiyaṃ
Cakkhuṃ bhikkhave anattā atītānāgataṃ. Ko pana vādo paccuppannassa. Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā [PTS Page 005] [\q 5/] ariyasāvako atītasmiṃ cakkhusmiṃ anapekho hoti, anāgataṃ cakkhuṃ nābhinandati, paccuppannassa cakkhussa nibbidāya virāgāya nirodhāya paṭipanno hoti.
Sotaṃ bhikkhave anattā atītānāgataṃ. Ko pana vādo paccuppannassa. Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako atītasmiṃ sotasmiṃ anapekho hoti, anāgataṃ sotaṃ nābhinandati, paccuppannassa sotassa nibbidāya virāgāya nirodhāya paṭipanno hoti.
 
Ghānaṃ bhikkhave anattā atītānāgataṃ. Ko pana vādo paccuppannassa. Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako atītasmiṃ ghānasmiṃ anapekho hoti, anāgataṃ ghānaṃ nābhinandati, paccuppannassa ghānassa nibbidāya virāgāya nirodhāya paṭipanno hoti.
 
Jivhā bhikkhave anattā atītānāgatā. Ko pana vādo paccuppannāya. Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako atītasmiṃ jivhāya anapekho hoti, anāgataṃ jivhaṃ nābhinandati, paccuppannāya jivhāya nibbidāya virāgāya nirodhāya paṭipanno hoti.
 
Kāyo bhikkhave anattā atītānāgato. Ko pana vādo paccuppannassa. Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako atītasmiṃ kāyasmiṃ anapekho hoti, anāgataṃ kāyaṃ nābhinandati, paccuppannassa kāyassa nibbidāya virāgāya nirodhāya paṭipanno hoti.
 
Mano bhikkhave anattā atītānāgato. Ko pana vādo paccuppannassa. Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako atītasmiṃ manasmiṃ anapekho hoti, anāgataṃ manaṃ nābhinandati, paccuppannassa manassa nibbidāya virāgāya nirodhāya paṭipanno hotīti.
[BJT Page 012] [\x 12/]
 
1. 1. 10
Dutiya bāhirāniccasuttaṃ
10. Sāvatthiyaṃ
Rūpā bhikkhave aniccā atītānāgatā. Ko pana vādo paccuppannānaṃ, evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako atītesu rūpesu anapekho hoti, anāgate rūpe nābhinandati, paccuppannānaṃ rūpānaṃ nibbidāya virāgāya nirodhāya paṭipanno hoti.
Saddā bhikkhave aniccā atītānāgatā. Ko pana vādo paccuppannānaṃ, evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako atītesu saddesu anapekho hoti, anāgate sadde nābhinandati, paccuppannānaṃ saddānaṃ nibbidāya virāgāya nirodhāya paṭipanno hoti.
Gandhā bhikkhave aniccā atītānāgatā. Ko pana vādo paccuppannānaṃ, evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako atītesu gandhesu anapekho hoti, anāgate gandhe nābhinandati, paccuppannānaṃ gandhānaṃ nibbidāya virāgāya nirodhāya paṭipanno hoti.
Rasā bhikkhave aniccā atītānāgatā. Ko pana vādo paccuppannānaṃ, evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako atītesu rasesu anapekho hoti, anāgate rase nābhinandati, paccuppannānaṃ rasānaṃ nibbidāya virāgāya nirodhāya paṭipanno hoti.
Phoṭṭhabbā bhikkhave aniccā atītānāgatā. Ko pana vādo paccuppannānaṃ, evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako atītesu phoṭṭhabbesu anapekho hoti, anāgate phoṭṭhabbe nābhinandati, paccuppannānaṃ phoṭṭhabbānaṃ nibbidāya virāgāya nirodhāya paṭipanno hoti.
 
Dhammā bhikkhave aniccā atītānāgatā. Ko pana vādo paccuppannānaṃ, evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako atītesu dhammesu anapekho hoti, anāgate dhamme nābhinandati, paccuppannānaṃ dhammānaṃ nibbidāya virāgāya nirodhāya paṭipanno hotīti.
1. 1. 11
Dutiya bāhiradukkhasuttaṃ
11. Sāvatthiyaṃ
Rūpā bhikkhave dukkhā atītānāgatā. Ko pana vādo paccuppannānaṃ, evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako atītesu rūpesu anapekho hoti, anāgate rūpe nābhinandati, paccuppannānaṃ rūpānaṃ nibbidāya virāgāya nirodhāya paṭipanno hoti.
[PTS Page 006] [\q 6/]
Saddā bhikkhave dukkhā atītānāgatā. Ko pana vādo paccuppannānaṃ, evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako atītesu saddesu anapekho hoti, anāgate sadde nābhinandati, paccuppannānaṃ saddānaṃ nibbidāya virāgāya nirodhāya paṭipanno hoti.
Gandhā bhikkhave dukkhā atītānāgatā. Ko pana vādo paccuppannānaṃ, evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako atītesu gandhesu anapekho hoti, anāgate gandhe nābhinandati, paccuppannānaṃ gandhānaṃ nibbidāya virāgāya nirodhāya paṭipanno hoti.
Rasā bhikkhave dukkhā atītānāgatā. Ko pana vādo paccuppannānaṃ, evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako atītesu rasesu anapekho hoti, anāgate rase nābhinandati, paccuppannānaṃ rasānaṃ nibbidāya virāgāya nirodhāya paṭipanno hoti.
Phoṭṭhabbā bhikkhave dukkhā atītānāgatā. Ko pana vādo paccuppannānaṃ, evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako atītesu phoṭṭhabbesu anapekho hoti, anāgate phoṭṭhabbe nābhinandati, paccuppannānaṃ phoṭṭhabbānaṃ nibbidāya virāgāya nirodhāya paṭipanno hoti.
 
Dhammā bhikkhave dukkhā atītānāgatā. Ko pana vādo paccuppannānaṃ. Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako atītesu dhammesu anapekho hoti, anāgate dhamme nābhinandati, paccuppannānaṃ dhammānaṃ nibbidāya virāgāya nirodhāya paṭipanno hotīti.
 
1. 1. 12
Dutiya bāhirānattasuttaṃ
12. Sāvatthiyaṃ:
 
Rūpā bhikkhave anattā atītānāgatā. Ko pana vādo paccuppannānaṃ, evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako atītesu rūpesu anapekho hoti, anāgate rūpe nābhinandati, paccuppannānaṃ rūpānaṃ nibbidāya virāgāya nirodhāya paṭipanno hoti.
Saddā bhikkhave anattā atītānāgatā. Ko pana vādo paccuppannānaṃ, evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako atītesu saddesu anapekho hoti, anāgate sadde nābhinandati, paccuppannānaṃ saddānaṃ nibbidāya virāgāya nirodhāya paṭipanno hoti.
Gandhā bhikkhave anattā atītānāgatā. Ko pana vādo paccuppannānaṃ, evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako atītesu gandhesu anapekho hoti, anāgate gandhe nābhinandati, paccuppannānaṃ gandhānaṃ nibbidāya virāgāya nirodhāya paṭipanno hoti.
Rasā bhikkhave anattā atītānāgatā. Ko pana vādo paccuppannānaṃ, evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako atītesu rasesu anapekho hoti, anāgate rase nābhinandati, paccuppannānaṃ rasānaṃ nibbidāya virāgāya nirodhāya paṭipanno hoti.
Phoṭṭhabbā bhikkhave anattā atītānāgatā. Ko pana vādo paccuppannānaṃ, evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako atītesu phoṭṭhabbesu anapekho hoti, anāgate phoṭṭhabbe nābhinandati, paccuppannānaṃ phoṭṭhabbānaṃ nibbidāya virāgāya nirodhāya paṭipanno hoti.
 
Dhammā bhikkhave anattā atītānāgatā. Ko pana vādo paccuppannānaṃ, evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako atītesu dhammesu anapekho hoti, anāgate dhamme nābhinandati, paccuppannānaṃ dhammānaṃ nibbidāya virāgāya nirodhāya paṭipanno hotīti.
Aniccavaggo paṭhamo.
 
Tassuddānaṃ:
 
Aniccaṃ dukkhaṃ anattā ca tayo ajjhattabāhirā
Yadaniccena tayo vuttā te te ajjhattabāhirā.
 
[BJT Page 014] [\x 14/]
 
2. Yamakavaggo
1. 2. 1
Sambodhasuttaṃ
 
13. Sāvatthiyaṃ:
Pubbeva me bhikkhave sambodhā anabhisambuddhassa [PTS Page 007] [\q 7/] bodhisattasseva sato etadahosi. Ko nu kho cakkhussa assādo, ko ādīnavo, kiṃ nissaraṇaṃ,
Ko sotassa assādo, ko ādīnavo, kiṃ nissaraṇaṃ,
Ko ghānassa assādo, ko ādīnavo, kiṃ nissaraṇaṃ,
Ko jivhāya assādo, ko ādīnavo, kiṃ nissaraṇaṃ,
Ko kāyassa assādo, ko ādīnavo, kiṃ nissaraṇaṃ,
Ko manassa assādo, ko ādīnavo, kiṃ nissaraṇanti.
 
Tassa mayhaṃ bhikkhave etadahosi: yaṃ kho cakkhuṃ paṭicca uppajjati sukhaṃ somanassaṃ ayaṃ cakkhussa assādo, yaṃ cakkhuṃ aniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ ayaṃ cakkhussa ādīnavo, yo cakkhusmiṃ chandarāgavinayo chandarāgappahānaṃ idaṃ cakkhussa nissaraṇaṃ,
Yaṃ kho sotaṃ paṭicca uppajjati sukhaṃ somanassaṃ ayaṃ sotassa assādo, yaṃ sotaṃ aniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ ayaṃ sotassa ādīnavo, yo sotasmiṃ chandarāgavinayo chandarāgappahānaṃ idaṃ sotassa nissaraṇaṃ,
Yaṃ kho ghānaṃ paṭicca uppajjati sukhaṃ somanassaṃ ayaṃ ghānassa assādo, yaṃ ghānaṃ aniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ ayaṃ ghānassa ādīnavo, yo ghānasmiṃ chandarāgavinayo chandarāgappahānaṃ idaṃ ghānassa nissaraṇaṃ,
 
Yaṃ kho jivhaṃ paṭicca uppajjati sukhaṃ somanassaṃ ayaṃ jivhāya assādo, yā jivhā aniccā dukkhā vipariṇāmadhammā ayaṃ jivhāya ādīnavo, yo jivhāya chandarāgavinayo chandarāgappahānaṃ idaṃ jivhāya nissaraṇaṃ,
 
Yaṃ kho kāyaṃ paṭicca uppajjati sukhaṃ somanassaṃ ayaṃ kāyassa assādo, yo kāyo anicco dukkho viparināmadhammo ayaṃ kāyassa ādīnavo, yo kāyasmiṃ chandarāgavinayo chandarāgappahānaṃ idaṃ kāyassa nissaraṇaṃ,
 
Yaṃ kho manaṃ paṭicca uppajjati sukhaṃ somanassaṃ ayaṃ manassa assādo, yo mano anicco dukkho vipariṇāmadhammo ayaṃ manassa ādīnavo, yo manasmiṃ chandarāgavinayo chandarāgappahānaṃ idaṃ manassa nissaraṇaṃ, yaṃ manaṃ paṭicca upapajjati sukhaṃ somanassaṃ, ayaṃ manassa assādo, yo mano anicco dukkho vipariṇāmadhammo ayaṃ manassa ādīnavo, yo manasmiṃ chandarāgavinayo chandarāgappahānaṃ idaṃ manassa nissaraṇaṃ.
 
Yāvakīvañcāhaṃ bhikkhave imesaṃ channaṃ ajjhattikānaṃ āyatanānaṃ evaṃ assādañca assādato ādīnavañca ādīnavato nissaraṇañca nissaraṇato yathābhūtaṃ nābbhaññāsiṃ, neva tāvāhaṃ bhikkhave sadevake loke samārake sabrahmake sassamaṇabrāhmaṇiyā pajāya sadeva manussāya anuttaraṃ sammāsambodhiṃ abhisambuddhoti-2 paccaññāsiṃ.
 
Yato ca kho' haṃ bhikkhave imesaṃ channaṃ ajjhattikānaṃ āyatanānaṃ evaṃ assādañca assādato ādīnavañca ādīnavato nissaraṇañca nissaraṇato yathābhūtaṃ abbhaññāsiṃ, athāhaṃ bhikkhave sadevake loke samārake sabrahmake sassamaṇabrāhmaṇiyā pajāya sadeva manussāya anuttaraṃ sammāsambodhiṃ abhisambuddhoti paccaññāsiṃ. [PTS Page 008] [\q 8/] ñāṇañca pana me dassanaṃ udapādi, akuppā me cetovimutti ayamantimā jāti, natthidāni punabbhavoti.
------------------------
1. Mano - machasaṃ 2. Abhisambuddho - sī. Mu.
 
[BJT Page 016] [\x 16/]
1. 2. 2
Dutiya sambodhasuttaṃ
14 Sāvatthiyaṃ
Pubbeva me bhikkhave sambodhā anabhisambuddhassa bodhisattasseva sato etadahosi:
 
Ko nu kho rūpānaṃ assādo, ko ādīnavo, kiṃ nissaraṇaṃ.
 
Ko nu kho saddānaṃ assādo, ko ādīnavo, kiṃ nissaraṇaṃ.
 
Ko nu kho gandhānaṃ assādo, ko ādīnavo, kiṃ nissaraṇaṃ.
 
Ko nu kho rasānaṃ assādo, ko ādīnavo, kiṃ nissaraṇaṃ.
 
Ko nu kho poṭṭhabbānaṃ assādo, ko ādīnavo, kiṃ nissaraṇaṃ.
 
Ko nu kho dhammānaṃ assādo, ko ādīnavo, kiṃ nissaraṇanti.
 
Tassa mayhaṃ bhikkhave etadahosi.
Yaṃ kho rūpe paṭicca uppajjati sukhaṃ somanassaṃ ayaṃ rūpānaṃ assādo. Ye1 rūpā aniccā dukkhā vipariṇāmadhammā ayaṃ rūpānaṃ ādīnavo. Yo rūpesu chandarāgavinayo chandarāgappahānaṃ, idaṃ rūpānaṃ nissaraṇaṃ.
Yaṃ kho sadde paṭicca uppajjati sukhaṃ somanassaṃ ayaṃ saddānaṃ assādo. Ye saddā aniccā dukkhā vipariṇāmadhammā ayaṃ saddānaṃ ādīnavo. Yo saddesu chandarāgavinayo chandarāgappahānaṃ, idaṃ saddānaṃ nissaraṇaṃ.
Yaṃ kho gandhe paṭicca uppajjati sukhaṃ somanassaṃ ayaṃ gandhānaṃ assādo. Ye gandhā aniccā dukkhā vipariṇāmadhammā ayaṃ gandhānaṃ ādīnavo. Yo gandhesu chandarāgavinayo chandarāgappahānaṃ, idaṃ gandhānaṃ nissaraṇaṃ.
Yaṃ kho rase paṭicca uppajjati sukhaṃ somanassaṃ ayaṃ rasānaṃ assādo. Ye rasā aniccā dukkhā vipariṇāmadhammā ayaṃ rasānaṃ ādīnavo. Yo rasesu chandarāgavinayo chandarāgappahānaṃ, idaṃ rasānaṃ nissaraṇaṃ.
Yaṃ kho poṭṭhabbe paṭicca uppajjati sukhaṃ somanassaṃ ayaṃ poṭṭhabbānaṃ assādo. Ye poṭṭhabbā aniccā dukkhā vipariṇāmadhammā ayaṃ poṭṭhabbānaṃ ādīnavo. Yo poṭṭhabbesu chandarāgavinayo chandarāgappahānaṃ, idaṃ poṭṭhabbānaṃ nissaraṇaṃ.
Yaṃ kho dhamme paṭicca uppajjati sukhaṃ somanassaṃ ayaṃ dhammānaṃ assādo. Ye dhammā aniccā dukkhā vipariṇāmadhammā ayaṃ dhammānaṃ ādīnavo, yo dhammesu chandarāgavinayo chandarāgappahānaṃ idaṃ dhammānaṃ nissaraṇaṃ.
Yāvakīvañcāhaṃ bhikkhave imesaṃ channaṃ bāhirānaṃ āyatanānaṃ evaṃ assādañca assādato, ādīnavañca ādīnavato, nissaraṇañca nissaraṇato yathābhūtaṃ nābbhaññāsiṃ, neva tāvāhaṃ bhikkhave sadevake loke samārake sabrahmake sassamaṇabrāhmaṇiyā pajāya sadeva manussāya anuttaraṃ sammāsambodhiṃ abhisambuddhoti paccaññāsiṃ.
Yato ca kho' haṃ bhikkhave imesaṃ channaṃ ajjhattikānaṃ āyatanānaṃ evaṃ assādañca assādato ādinavañca ādīnavato nissaraṇañca nissaraṇato yathābhūtaṃ abbhaññāsiṃ, athāhaṃ bhikkhave sadevake loke samārake sabrahmake sassamaṇabrāhmaṇiyā pajāya sadeva manussāya anuttaraṃ sammāsambodhiṃ abhisambuddhoti paccaññāsiṃ. Ñāṇañca pana me dassanaṃ udapādi, akuppā me ceto vimutti ayamantimā jāti, natthidāni punabbhavoti. . 1
1. Yaṃ rūpā. - Machasaṃ. Syā.
 
[BJT Page 018] [\x 18/]
1. 2. 3
Assādapariyesanasuttaṃ.
15. Sāvatthiyaṃ
Cakkhussāhaṃ bhikkhave assādapariyesanaṃ acariṃ, yo cakkhussa assādo tadajjhagamaṃ, yāvatā cakkhussa assādo paññāya me so sudiṭṭho, cakkhussāhaṃ [PTS Page 009] [\q 9/] bhikkhave ādīnavapariyesanaṃ acariṃ, yo cakkhussa ādīnavo tadajjhagamaṃ, yāvatā cakkhussa ādīnavo paññāya me so sudiṭṭho. Cakkhussāhaṃ bhikkhave nissaraṇapariyesanaṃ acariṃ yaṃ cakkhussa nissaraṇaṃ tadajjhagamaṃ, yāvatā cakkhussa nissaraṇaṃ paññāya me taṃ sudiṭṭhaṃ.
 
Sotassāhaṃ bhikkhave assādapariyesanaṃ acariṃ, yo sotassa assādo tadajjhagamaṃ, yāvatā sotassa assādo paññāya me so sudiṭṭho, sotassāhaṃ bhikkhave ādīnavapariyesanaṃ acariṃ, yo sotassa ādīnavo tadajjhagamaṃ, yāvatā sotassa ādīnavo paññāya me so sudiṭṭho. Sotassāhaṃ bhikkhave nissaraṇapariyesanaṃ acariṃ yaṃ sotassa nissaraṇaṃ tadajjhagamaṃ, yāvatā sotassa nissaraṇaṃ paññāya me taṃ sudiṭṭhaṃ.
 
Ghānassāhaṃ bhikkhave assādapariyesanaṃ acariṃ, yo ghānassa assādo tadajjhagamaṃ, yāvatā ghānassa assādo paññāya me so sudiṭṭho, ghānassāhaṃ bhikkhave ādīnavapariyesanaṃ acariṃ, yo ghānassa ādīnavo tadajjhagamaṃ, yāvatā ghānassa ādīnavo paññāya me so sudiṭṭho. Ghānassāhaṃ bhikkhave nissaraṇapariyesanaṃ acariṃ yaṃ ghānassa nissaraṇaṃ tadajjhagamaṃ, yāvatā ghānassa nissaraṇaṃ paññāya me taṃ sudiṭṭhaṃ.
 
Jivhāyāhaṃ bhikkhave assādapariyesanaṃ acariṃ, yo jivhāya assādo tadajjhagamaṃ, yāvatā jivhāya assādo paññāya me so sudiṭṭho, jivhāyāhaṃ bhikkhave ādīnavapariyesanaṃ acariṃ, yo jivhāya ādīnavo tadajjhagamaṃ, yāvatā jivhāya ādīnavo paññāya me so sudiṭṭho. Jivhāyāhaṃ bhikkhave nissaraṇapariyesanaṃ acariṃ yaṃ jivhāya nissaraṇaṃ tadajjhagamaṃ, yāvatā jivhāya nissaraṇaṃ paññāya me taṃ sudiṭṭhaṃ.
 
Kāyassāhaṃ bhikkhave assādapariyesanaṃ acariṃ, yo kāyassa assādo tadajjhagamaṃ, yāvatā kāyassa assādo paññāya me so sudiṭṭho, kāyassāhaṃ bhikkhave ādīnavapariyesanaṃ acariṃ, yo kāyassa ādīnavo tadajjhagamaṃ, yāvatā kāyassa ādīnavo paññāya me so sudiṭṭho. Kāyassāhaṃ bhikkhave nissaraṇapariyesanaṃ acariṃ yaṃ kāyassa nissaraṇaṃ tadajjhagamaṃ, yāvatā kāyassa nissaraṇaṃ paññāya me taṃ sudiṭṭhaṃ.
 
Manassāhaṃ bhikkhave assādapariyesanaṃ acariṃ, yo manassa assādo tadajjhagamaṃ, yāvatā manassa assādo paññāya me so sudiṭṭho, manassāhaṃ bhikkhave ādīnavapariyesanaṃ acariṃ, yo manassa ādīnavo tadajjhagamaṃ, yāvatā manassa ādīnavo paññāya me so sudiṭṭho. Manassāhaṃ bhikkhave nissaraṇapariyesanaṃ acariṃ yaṃ manassa nissaraṇaṃ tadajjhagamaṃ, yāvatā manassa nissaraṇaṃ paññāya me taṃ sudiṭṭhaṃ.
 
Yāvakīvañcāhaṃ bhikkhave imesaṃ channaṃ ajjhattikānaṃ āyatanānaṃ assādañca assādato ādīnavañca ādīnavato nissaraṇañca nissaraṇato yathābhūtaṃ nābbhaññāsiṃ, neva tāvāhaṃ bhikkhave sadevake loke samārake sabrahmake sassamaṇabrāhmaṇiyā pajāya sadeva manussāya anuttaraṃ sammāsambodhiṃ abhisambuddhoti paccaññāsiṃ. Yato ca kho' haṃ bhikkhave imesaṃ channaṃ ajjhattikānaṃ āyatanānaṃ evaṃ assādañca assādato ādinavañca ādīnavato nissaraṇañca nissaraṇato yathābhūtaṃ abbhaññāsiṃ, athāhaṃ bhikkhave sadevake loke samārake sabrahmake sassamaṇabrāhmaṇiyā pajāya sadeva manussāya anuttaraṃ sammāsambodhiṃ abhisambuddhoti paccaññāsiṃ. Ñāṇañca pana me dassanaṃ udapādi, akuppā me ceto vimutti ayamantimā jāti, natthidāni punabbhavoti.
 
[BJT Page 020] [\x 20/]
 
1. 2. 4
Dutiya assādapariyesanasuttaṃ
16. Sāvatthiyaṃ-
Rūpānāhaṃ bhikkhave assādapariyesanaṃ acariṃ, yo rūpānaṃ assādo tadajjhagamaṃ, yāvatā rūpānaṃ assādo paññāya me so sudiṭṭho. Rūpānāhaṃ bhikkhave [PTS Page 10] [\q 10/] ādīnavapariyesanaṃ acariṃ, yo rūpānaṃ ādīnavo tadajjhagamaṃ, yāvatā rūpānaṃ ādīnavo paññāya me so sudiṭṭho. Rūpānāhaṃ bhikkhave nissaraṇapariyesanaṃ acariṃ, yaṃ rūpānaṃ nissaraṇaṃ tadajjhagamaṃ, yāvatā rūpānaṃ nissaraṇaṃ paññāya me taṃ sudiṭṭhaṃ.
 
Saddānāhaṃ bhikkhave assādapariyesanaṃ acariṃ, yo saddānaṃ assādo tadajjhagamaṃ, yāvatā saddānaṃ assādo paññāya me so sudiṭṭho. Saddānāhaṃ bhikkhave ādīnavapariyesanaṃ acariṃ, yo saddānaṃ ādīnavo tadajjhagamaṃ, yāvatā saddānaṃ ādīnavo paññāya me so sudiṭṭho. Saddānāhaṃ bhikkhave nissaraṇapariyesanaṃ acariṃ, yaṃ saddānaṃ nissaraṇaṃ tadajjhagamaṃ, yāvatā saddānaṃ nissaraṇaṃ paññāya me taṃ sudiṭṭhaṃ.
 
Gandhānāhaṃ bhikkhave assādapariyesanaṃ acariṃ, yo gandhānaṃ assādo tadajjhagamaṃ, yāvatā gandhānaṃ assādo paññāya me so sudiṭṭho, gandhānāhaṃ bhikkhave ādīnavapariyesanaṃ acariṃ, yo gandhānaṃ ādīnavo tadajjhagamaṃ, yāvatā gandhānaṃ ādīnavo paññāya me so sudiṭṭho. Gandhānāhaṃ bhikkhave nissaraṇapariyesanaṃ acariṃ, yaṃ gandhānaṃ nissaraṇaṃ tadajjhagamaṃ, yāvatā gandhānaṃ nissaraṇaṃ paññāya me taṃ sudiṭṭhaṃ.
 
Rasānāhaṃ bhikkhave assādapariyesanaṃ acariṃ, yo rasānaṃ assādo tadajjhagamaṃ, yāvatā rasānaṃ assādo paññāya me so sudiṭṭho. Rasānāhaṃ bhikkhave ādīnavapariyesanaṃ acariṃ, yo rasānaṃ ādīnavo tadajjhagamaṃ, yāvatā rasānaṃ ādīnavo paññāya me so sudiṭṭho. Rasānāhaṃ bhikkhave nissaraṇapariyesanaṃ acariṃ, yaṃ rasānaṃ nissaraṇaṃ tadajjhagamaṃ, yāvatā rasānaṃ nissaraṇaṃ paññāya me taṃ sudiṭṭhaṃ.
 
Dhammānāhaṃ bhikkhave assādapariyesanaṃ acariṃ, yo dhammānaṃ assādo tadajjhagamaṃ, yāvatā dhammānaṃ assādo paññāya me so sudiṭṭho. Dhammānāhaṃ bhikkhave ādīnavapariyesanaṃ acariṃ, yo dhammānaṃ ādīnavo tadajjhagamaṃ, yāvatā dhammānaṃ ādīnavo paññāya me so sudiṭṭho. Dhammānāhaṃ bhikkhave nissaraṇapariyesanaṃ acariṃ, yaṃ dhammānaṃ nissaraṇaṃ tadajjhagamaṃ, yāvatā dhammānaṃ nissaraṇaṃ paññāya me taṃ sudiṭṭhaṃ.
 
Yāvakīvañcāhaṃ bhikkhave imesaṃ channaṃ bāhirānaṃ āyatanānaṃ assādañca assādato ādīnavañca ādīnavato nissaraṇañca nissaraṇato yathābhūtaṃ nābbhaññāsiṃ, neva tāvāhaṃ bhikkhave sadevake loke samārake sabrahmake sassamaṇabrāhmaṇiyā pajāya sadeva manussāya anuttaraṃ sammāsambodhiṃ abhisambuddhoti paccaññāsiṃ. Yato ca kho' haṃ bhikkhave imesaṃ channaṃ ajjhattikānaṃ āyatanānaṃ evaṃ assādañca assādato ādinavañca ādīnavato nissaraṇañca nissaraṇato yathābhūtaṃ abbhaññāsiṃ, athāhaṃ bhikkhave sadevake loke samārake sabrahmake sassamaṇabrāhmaṇiyā pajāya sadeva manussāya anuttaraṃ sammāsambodhiṃ abhisambuddhoti paccaññāsiṃ. Ñāṇañca pana me dassanaṃ udapādi, akuppā me cetovimutti ayamantimā jāti, natthidāni punabbhavoti.
1. 2. 5
No ve assādasuttaṃ
17. Sāvatthiyaṃ
No cedaṃ bhikkhave cakkhussa assādo abhavissa, nayidaṃ sattā cakkhusmiṃ sārajjeyyuṃ, yasmā ca kho bhikkhave atthi cakkhussa assādo, tasmā sattā cakkhusmiṃ sārajjanti. No cedaṃ bhikkhave cakkhussa ādīnavo abhavissa, nayidaṃ sattā cakkhusmiṃ nibbindeyyuṃ, yasmā ca kho bhikkhave atthi cakkhussa ādīnavo. Tasmā sattā cakkhusmiṃ nibbindanti. No cedaṃ bhikkhave cakkhussa nissaraṇaṃ abhavissa, nayidaṃ sattā cakkhusmā nissareyyuṃ. Yasmā ca kho bhikkhave atthi cakkhussa nissaraṇaṃ, tasmā sattā cakkhusmā nissaranti.
 
[BJT Page 022] [\x 22/]
 
No cedaṃ bhikkhave sotassa assādo abhavissa, nayidaṃ sattā sotasmiṃ sārajjeyuṃ, yasmā ca kho bhikkhave atthī sotassa assādo, tasmā sattā sotasmiṃ sārajjanti. No cedaṃ bhikkhave sotassa ādīnavo abhavissa, nayidaṃ sattā sotasmiṃ nibbindeyyuṃ, yasmā ca kho bhikkhave atthi sotassa ādīnavo. Tasmā sattā sotasmiṃ nibbindanti. No cedaṃ bhikkhave sotassa nissaraṇaṃ abhavissa, nayidaṃ sattā sotasmā nissareyyuṃ. Yasmā ca kho bhikkhave atthi sotassa nissaraṇaṃ, tasmā sattā sotasmā nissaranti.
[PTS Page 011] [\q 11/] no cedaṃ bhikkhave ghānassa assādo abhavissa, nayidaṃ sattā ghānasmiṃ sārajjeyyuṃ, yasmā ca kho bhikkhave atthi ghānassa assādo, tasmā sattā ghānasmiṃ sārajjanti. No cedaṃ bhikkhave ghānassa ādīnavo abhavissa, nayidaṃ sattā ghānasmiṃ nibbindeyyuṃ, yasmā ca kho bhikkhave atthī ghānassa ādīnavo. Tasmā sattā ghānasmiṃ nibbindanti. No cedaṃ bhikkhave ghānassa nissaraṇaṃ abhavissa, nayidaṃ sattā ghānasmā nissareyyuṃ. Yasmā ca kho bhikkhave atthi ghānassa nissaraṇaṃ, tasmā sattā ghānasmā nissaranti.
No cedaṃ bhikkhave jivhāya assādo abhavissa, nayidaṃ sattā jivhāya sārajjeyuṃ, yasmā ca kho bhikkhave atthi jivhāya assādo, tasmā sattā jivhāya sārajjanti. No cedaṃ bhikkhave jivhāya ādīnavo abhavissa, nayidaṃ sattā jivhāya nibbindeyyuṃ, yasmā ca kho bhikkhave atthi jivhāya ādīnavo. Tasmā sattā jivhāya nibbindanti. No cedaṃ bhikkhave jivhāya nissaraṇaṃ abhavissa, nayidaṃ sattā jivhāya nissareyyuṃ. Yasmā ca kho bhikkhave atthi jivhāya nissaraṇaṃ, tasmā sattā jivhāya nissaranti.
 
No cedaṃ bhikkhave kāyassa assādo abhavissa, nayidaṃ sattā kāyaṃ sārajjeyuṃ, yasmā ca kho bhikkhave atthi kāyassa assādo, tasmā sattā kāyasmiṃ sārajjanti. No cedaṃ bhikkhave kāyassa ādīnavo abhavissa, nayidaṃ sattā kāyasmiṃ nibbindeyyuṃ, yasmā ca kho bhikkhave atthi kāyassa ādīnavo. Tasmā sattā kāyasmiṃ nibbindanti. No cedaṃ bhikkhave kāyassa nissaraṇaṃ abhavissa, nayidaṃ sattā kāyasmā nissareyyuṃ. Yasmā ca kho bhikkhave atthi kāyassa nissaraṇaṃ, tasmā sattā kāyasmā nissaranti.
No cedaṃ bhikkhave manassa assādo abhavissa, nayidaṃ sattā manasmiṃ sārajjeyyuṃ, yasmā ca kho bhikkhave atthi manassa assādo, tasmā sattā cakkhusmiṃ sārajjanti. No cedaṃ bhikkhave manassa ādīnavo abhavissa, nayidaṃ sattā manasmiṃ nibbindeyyuṃ, yasmā ca kho bhikkhave atthi manassa ādīnavo. Tasmā sattā manasmiṃ nibbindanti. No cedaṃ bhikkhave cakkhussa nissaraṇaṃ abhavissa nayidaṃ sattā cakkhusmā nissareyyuṃ. Yasmā ca kho bhikkhave atthi manassa nissaraṇaṃ, tasmā sattā manasmā nissaranti.
 
Yāvakīvañca bhikkhave sattā imesaṃ channaṃ ajjhattikānaṃ āyatanānaṃ assādañca assādato ādīnavañca ādīnavato nissaraṇañca nissaraṇato yathābhūtaṃ nābbhaññāsuṃ, 1 neva tāva bhikkhave sattā sadevakā lokā samārakā sabrahmakā sassamaṇabrāhmaṇiyā pajāya sadevamanussāya nissaṭā visaṃyuttā vippamuttā vimariyādīkatena2 cetasā vihariṃsu.
Yato ca kho bhikkhave sattā imesaṃ channaṃ ajjhattikānaṃ āyatanānaṃ assādañca assādato ādīnavañca ādīnavato nissaraṇañca nissaraṇato yathābhūtaṃ abbhaññāsuṃ; [PTS Page 012] [\q 12/] atha bhikkhave sattā sadevakā lokā samārakā sabrahmakā sassamaṇabrāhmaṇiyā pajāya sadevamanussāya nissaṭā visaṃyuttā vippamuttā vimariyādīkatena cetasā viharantīti.
1. Nābbhaññaṃsu - machasaṃ 2. Vimariyādikatena - sīmu, [pts.] Vipariyādikatena - syā.
 
[BJT Page 024] [\x 24/]
 
1. 2. 6
Dutiya no ce assādasuttaṃ
18. Sāvatthiyaṃ
No cedaṃ bhikkhave rūpānaṃ assādo abhavissa, nayidaṃ sattā rūpesu sārajjeyyuṃ. Yasmā ca kho bhikkhave atthi rūpānaṃ assādo. Tasmā sattā rūpesu sārajjanti. No cedaṃ bhikkhave rūpānaṃ ādīnavo abhavissa, nayidaṃ sattā rūpesu nibbindeyyuṃ. Yasmā ca kho bhikkhave atthi rūpānaṃ ādīnavo, tasmā sattā rūpesu nibbindanti. No cedaṃ bhikkhave rūpānaṃ nissaraṇaṃ abhavissa, nayidaṃ sattā rūpehi nissareyyuṃ. Yasmā ca kho bhikkhave atthi rūpānaṃ nissaraṇaṃ, tasmā sattā rūpehi nissaranti.
No cedaṃ bhikkhave saddānaṃ assādo abhavissa, nayidaṃ sattā saddesu sārajjeyyuṃ, yasmā ca kho bhikkhave atthi saddānaṃ assādo, tasmā sattā saddesu sārajjanti. No cedaṃ bhikkhave saddānaṃ ādīnavo abhavissa, nayidaṃ sattā saddesu nibbindeyyuṃ, yasmā ca kho bhikkhave atthi saddānaṃ ādīnavo. Tasmā sattā saddesu nibbindanti. No cedaṃ bhikkhave saddānaṃ nissaraṇaṃ abhavissa nayidaṃ sattā saddasmā nissareyyuṃ. Yasmā ca kho bhikkhave atthi saddānaṃ nissaraṇaṃ, tasmā sattā saddehi nissaranti.
No cedaṃ bhikkhave gandhānaṃ assādo abhavissa, nayidaṃ sattā gandhānaṃ sārajjeyyuṃ, yasmā ca kho bhikkhave atthi gandhānaṃ assādo, tasmā sattā gandhesu sārajjanti. No cedaṃ bhikkhave ghandhānaṃ ādīnavo abhavissa, nayidaṃ sattā gandhesu nibbindeyyuṃ, yasmā ca kho bhikkhave atthi gandhānaṃ ādīnavo. Tasmā sattā gandhesu nibbindanti. No cedaṃ bhikkhave gandhānaṃ nissaraṇaṃ abhavissa, nayidaṃ sattā gandhehi nissareyyuṃ. Yasmā ca kho bhikkhave atthī gandhānaṃ nissaraṇaṃ, tasmā sattā gandhehi nissaranti.
No cedaṃ bhikkhave rasānaṃ assādo abhavissa, nayidaṃ sattā rasesu sārajjeyuṃ, yasmā ca kho bhikkhave atthi rasānaṃ assādo, tasmā sattā rasesu sārajjanti. No cedaṃ bhikkhave rasānaṃ ādīnavo abhavissa, nayidaṃ sattā rasesu nibbindeyyuṃ, yasmā ca kho bhikkhave atthi rasānaṃ ādīnavo. Tasmā sattā rasesu nibbindanti. No cedaṃ bhikkhave rasānaṃ nissaraṇaṃ abhavissa, nayidaṃ sattā rasehi nissareyyuṃ. Yasmā ca kho bhikkhave atthi rasānaṃ nissaraṇaṃ, tasmā sattā rasehi nissaranti.
 
No cedaṃ bhikkhave poṭṭhabbānaṃ assādo abhavissa, nayidaṃ sattā poṭṭhabbesu sārajjeyyuṃ,
Yasmā ca kho bhikkhave atthī poṭṭhabbānaṃ assādo tasmā sattā poṭṭhabbesu sārajjanti. No cedaṃ bhikkhave poṭṭhabbānaṃ ādīnavo abhavissa, nayidaṃ sattā poṭṭhabbesu nibbindeyyuṃ, yasmā ca kho bhikkhave atthi poṭṭhabbānaṃ ādīnavo. Tasmā sattā poṭṭhabbesu nibbindanti. No cedaṃ bhikkhave poṭṭhabbānaṃ nissaraṇaṃ abhavissa, nayidaṃ sattā poṭṭhabbehi nissareyyuṃ. Yasmā ca kho bhikkhave atthi poṭṭhabbānaṃ nissaraṇaṃ, tasmā sattā poṭṭhabbehi nissaranti.
 
No cedaṃ bhikkhave dhammānaṃ assādo abhavissa, nayidaṃ sattā dhammesu sārajjeyyuṃ, yasmā ca kho bhikkhave atthi dhammānaṃ assādo, tasmā sattā dhammesu sārajjanti. No cedaṃ bhikkhave dhammānaṃ ādīnavo abhavissa, nayidaṃ sattā dhammesu nibbindeyyuṃ, yasmā ca kho bhikkhave atthi dhammānaṃ ādīnavo. Tasmā sattā dhammesu nibbindanti. No cedaṃ bhikkhave dhammānaṃ nissaraṇaṃ abhavissa, nayidaṃ sattā dhammehi nissareyyuṃ. Yasmā ca kho bhikkhave atthi dhammānaṃ nissaraṇaṃ, tasmā sattā dhammehi nissaranti.
Yāvakīvañca bhikkhave sattā imesaṃ channaṃ bāhirānaṃ āyatanānaṃ assādañca assādato ādīnavañca ādīnavato nissaraṇañca nissaraṇato yathābhūtaṃ nābbhaññāsuṃ, [PTS Page 013] [\q 13/] neva tāva bhikkhave sattā sadevakā lokā samārakā sabrahmakā sassamaṇabrāhmaṇiyā pajāya sadevamanussāya nissaṭā visaṃyuttā vippamuttā vimariyādīkatena cetasā vihariṃsu.
Yato ca kho bhikkhave sattā imesaṃ channaṃ bāhirānaṃ āyatanānaṃ assādañca assādato ādīnavañca ādīnavato nissaraṇañca nissaraṇato yathābhūtaṃ abbhaññāsuṃ, atha bhikkhave sattā sadevakā lokā samārakā sabrahmakā sassamaṇabrāhmaṇiyā pajāya sadevamanussāya nissaṭā visaṃyuttā vippamuttā vimariyādīkatena cetasā viharantīti.
 
[BJT Page 026] [\x 26/]
 
1. 2. 7
Abhinandasuttaṃ.
19. Sāvatthiyaṃ
Yo bhikkhave cakkhuṃ abhinandati, dukkhaṃ so abhinandati. Yo dukkhaṃ abhinandati, aparimutto so dukkhasmāti vadāmi. Yo sotaṃ abhinandati, dukkhaṃ so abhinandati. Yo dukkhaṃ abhinandati aparimutto so dukkhasmāti vadāmi. Yo ghānaṃ abhinandati, dukkhaṃ so abhinandati. Yo dukkhaṃ abhinandati, aparimutto so dukkhasmāti vadāmi. Yo jivhaṃ abhinandati, dukkhaṃ so abhinandati. Yo dukkhaṃ abhinandati, aparimutto so dukkhasmāti vadāmi. Yo kāyaṃ abhinandati, dukkhaṃ so abhinandati. Yo dukkhaṃ abhinandati, aparimutto so dukkhasmāti vadāmi. Yo manaṃ abhinandati, dukkhaṃ so abhinandati. Yo dukkhaṃ abhinandati, aparimutto so dukkhasmāti vadāmi.
 
Yo ca kho bhikkhave cakkhuṃ nābhinandati, dukkhaṃ so nābhinandati. Yo dukkhaṃ nābhinandati, parimutto so dukkhasmāti vadāmi. Yo sotaṃ nābhinandati, dukkhaṃ so nābhinandati. Yo dukkhaṃ nābhinandati, parimutto so dukkhasmāti vadāmi. Yo ghānaṃ nābhinandati, dukkhaṃ so nābhinandati. Yo dukkhaṃ nābhinandati, parimutto so dukkhasmāti vadāmi. Yo jivhaṃ nābhinandati, dukkhaṃ so nābhinandati. Yo dukkhaṃ nābhinandati, parimutto so dukkhasmāti vadāmi. Yo kāyaṃ nābhinandati dukkhaṃ so nābhinandati. Yo dukkhaṃ nābhinandati, parimutto so dukkhasmāti vadāmi. Yo manaṃ nābhinandati, dukkhaṃ so nābhinandati. Yo dukkhaṃ nābhinandati. Parimutto so dukkhasmāti vadāmīti.
 
1. 2. 8
Dutiya abhinandasuttaṃ
 
20 Sāvatthiyaṃ yo bhikkhave rūpe abhinandati, dukkhaṃ so abhinandati. Yo dukkhaṃ abhinandati, aparimutto so dukkhasmāti vadāmi. Yo sadde abhinandati, dukkhaṃ so abhinandati. Yo dukkhaṃ abhinandati, aparimutto so dukkhasmāti vadāmi. Yo gandhe abhinandati, dukkhaṃ so abhinandati. Yo dukkhaṃ abhinandati, aparimutto so dukkhasmāti vadāmi. Yo rase abhinandati, dukkhaṃ so abhinandati. Yo dukkhaṃ abhinandati, aparimutto so dukkhasmāti vadāmi. Yo poṭṭhabbe abhinandati, dukkhaṃ so abhinandati. Yo dukkhaṃ abhinandati, aparimutto so dukkhasmāti vadāmi. Yo dhamme abhinandati, dukkhaṃ so abhinandati. Yo dukkhaṃ abhinandati, aparimutto so dukkhasmāti vadāmi.
 
[PTS Page 014] [\q 14/] yo ca kho bhikkhave rūpe nābhinandati, dukkhaṃ so nābhinandati. Yo dukkhaṃ nābhinandati, parimutto so dukkhasmāti vadāmi. Yo sadde nābhinandati, dukkhaṃ so nābhinandati. Yo dukkhaṃ nābhinandati, parimutto so dukkhasmāti vadāmi. Yo gandhe nābhinandati, dukkhaṃ so nābhinandati. Yo dukkhaṃ nābhinandati, parimutto so dukkhasmāti vadāmi. Yo rase nābhinandati, dukkhaṃ so nābhinandati. Yo dukkhaṃ nābhinandati, parimutto so dukkhasmāti vadāmi. Yo poṭṭhabbe nābhinandati dukkhaṃ so nābhinandati. Yo dukkhaṃ nābhinandati, parimutto so dukkhasmāti vadāmi. Yo dhamme nābhinandati, dukkhaṃ so nābhinandati. Yo dukkhaṃ nābhinandati. Parimutto so dukkhasmāti vadāmīti.
 
[BJT Page 028] [\x 28/]
 
1. 2. 9
Uppādasuttaṃ
21. Sāvatthiyaṃ
Yo bhikkhave cakkhussa uppādo ṭhiti abhinibbatti pātubhāvo, dukkhasseso uppādo rogānaṃ ṭhiti jarāmaraṇassa pātubhāvo.
Yo sotassa uppādo ṭhiti abhinibbatti pātubhāvo, dukkhasseso uppādo rogānaṃ ṭhiti jarāmaraṇassa pātubhāvo.
Yo ghānassa uppādo ṭhiti abhinibbatti pātubhāvo, dukkhasseso uppādo rogānaṃ ṭhiti jarāmaraṇassa pātubhāvo.
Yo jivhāya uppādo ṭhiti abhinibbatti pātubhāvo, dukkhasseso uppādo rogānaṃ ṭhiti jarāmaraṇassa pātubhāvo.
Yo kāyassa uppādo ṭhiti abhinibbatti pātubhāvo, dukkhasseso uppādo rogānaṃ ṭhiti jarāmaraṇassa pātubhāvo.
Yo manassa uppādo ṭhiti abhinibbatti pātubhāvo, dukkhasseso uppādo rogānaṃ ṭhiti jarāmaraṇassa pātubhāvo.
 
Yo ca kho bhikkhave cakkhussa nirodho vūpasamo atthagamo-1, dukkhasseso nirodho rogānāṃ vūpasamo jarāmaraṇassa atthagamo -1.
Yo sotassa nirodho vūpasamo atthagamo dukkhasseso nirodho rogānaṃ vūpasamo jarāmaraṇassa atthagamo-1.
Yo ghānassa nirodho vūpasamo atthagamo, dukkhasseso nirodho rogānaṃ vūpasamo jarāmaraṇassa atthagamo-1.
Yo jivhāya nirodho vūpasamo atthagamo dukkhasseso nirodho rogānaṃ vūpasamo jarāmaraṇassa atthagamo-1.
Yo kāyassa nirodho vūpasamo atthagamo, dukkhasseso nirodho rogānaṃ vūpasamo jarāmaraṇassa atthagamo-1.
Yo manassa nirodho vūpasamo atthagamo, dukkhasseso nirodho rogānaṃ vūpasamo jarāmaraṇassa atthagamo-1. Ti.
 
1. 2. 10
Dutiya uppādasuttaṃ
22. Sāvatthiyaṃ
Yo bhikkhave rūpānaṃ uppādo ṭhiti abhinibbatti pātubhāvo, dukkhasseso uppādo rogānaṃ ṭhiti jarāmaraṇassa pātubhāvo.
Yo saddānaṃ uppādo ṭhiti abhinibbatti pātubhāvo, dukkhasseso uppādo rogānaṃ ṭhiti jarāmaraṇassa pātubhāvo.
Yo gandhānaṃ uppādo ṭhiti abhinibbatti pātubhāvo, dukkhasseso uppādo rogānaṃ ṭhiti jarāmaraṇassa pātubhāvo.
Yo rasānaṃ uppādo ṭhiti abhinibbatti pātubhāvo, dukkhasseso uppādo rogānaṃ ṭhiti jarāmaraṇassa pātubhāvo.
Yo phoṭṭhabbānaṃ uppādo ṭhiti abhinibbatti pātubhāvo, dukkhasseso uppādo rogānaṃ ṭhiti jarāmaraṇassa pātubhāvo.
Yo dhammānaṃ uppādo ṭhiti abhinibbatti pātubhāvo, dukkhasseso uppādo rogānaṃ ṭhiti jarāmaraṇassa pātubhāvo.
 
Yo ca kho bhikkhave rūpānaṃ nirodho vūpasamo atthagamo, dukkhasseso nirodho rogānaṃ vūpasamo jarāmaraṇassa atthagamo.
Yo saddānaṃ nirodho vūpasamo atthagamo, dukkhasseso nirodho rogānaṃ vūpasamo jarāmaraṇassa atthagamo.
Yo gandhānaṃ nirodho vūpasamo atthagamo, dukkhasseso nirodho rogānaṃ vūpasamo jarāmaraṇassa atthagamo.
Yo rasānaṃ nirodho vūpasamo atthagamo, dukkhasseso nirodho rogānaṃ vūpasamo jarāmaraṇassa atthagamo.
Yo phoṭṭhabbānaṃ nirodho vūpasamo atthagamo, dukkhasseso nirodho rogānaṃ vūpasamo jarāmaraṇassa atthagamo.
[PTS Page 015] [\q 15/] yo dhammānaṃ nirodho vūpasamo atthagamo, dukkhasseso nirodho rogānaṃ vūpasamo jarāmaraṇassa atthagamoti.
 
Yamakavaggo dutiyo.
Tassuddānaṃ:
Sambodhena duve vuttā assādena pare dūve
No ce tena duve vuttā abhinandena pare duve
Uppādena duve vuttā vaggo tena pavuccatīti.
1. Atthaṃgamo - machasaṃ, syā.
 
[BJT Page 030] [\x 30/]
 
3. Sabbavaggo
1. 3. 1
Sabbasuttaṃ
23. Sāvatthiyaṃ
Sabbaṃ vo bhikkhave desissāmi-1 taṃ suṇātha. Kiñca bhikkhave sabbaṃ: cakkhuñceva rūpā ca sotañca saddā ca ghānañca gandhā ca jivhā ca rasā ca kāyo ca phoṭṭhabbā ca mano ca dhammā ca idaṃ vuccati bhikkhave sabbaṃ.
 
Yo bhikkhave evaṃ vadeyya: ahametaṃ sabbaṃ paccakkhāya aññaṃ sabbaṃ paññāpessāmīti, tassā vācāvatthurevassa-2. Puṭṭho ca na sampāyeyya, uttariñca vighātaṃ āpajjeyya, taṃ kissa hetu yathā taṃ bhikkhave avisayasminti.
 
1. 3. 2
Pahānasuttaṃ
24. Sāvatthiyaṃ
Sabbappahānāya-3 vo bhikkhave dhammaṃ desissāmi: taṃ suṇātha. Katamo ca bhikkhave sabbappahānāya dhammo: cakkhuṃ bhikkhave pahātabbaṃ, rūpā pahātabbā, cakkhuviññāṇaṃ pahātabbaṃ, cakkhu samphasso pahātabbo, [PTS Page 016] [\q 16/] yampidaṃ cakkhusamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā, tampi pahātabbaṃ ayaṃ kho bhikkhave sabbappahānāya dhammoti.
 
Jivhā pahātabbā, rasā pahātabbā. Jivhāviññāṇaṃ pahātabbaṃ, jivhā samphasso pahātabbo, yampidaṃ jivhāsamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi pahātabbaṃ ayaṃ kho bhikkhave sabbappahānāya dhammoti.
 
Mano pahātabbo, dhammā pahātabbā. Manoviññāṇaṃ pahātabbaṃ, manosamphasso pahātabbo, yampidaṃ manosamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi pahātabbaṃ ayaṃ kho bhikkhave sabbappahānāya dhammoti.
1. Desessāmi - machasaṃ 2. Vācāvatthukamevassa - machasaṃ vācāvatthudevassa. Syā 3. Sabbaṃ pahānāya - syā.
 
[BJT Page 032] [\x 32/]
 
1. 3. 3.
Dutiya pahānasuttaṃ
25. Sāvatthiyaṃ
Sabbaṃ abhiññā pariññā pahānāya kho bhikkhave dhammaṃ desissāmi, taṃ suṇātha.
 
Katamo ca bhikkhave sabbaṃ abhiññā pariññā pahānāya dhammo: cakkhuṃ bhikkhave abhiññā pariññā pahātabbaṃ, rūpā abhiññā pariññā pahātabbā, cakkhuviññāṇaṃ abhiññā pariññā pahātabbaṃ, cakkhusamphasso abhiññā pariññā pahātabbo, yampidaṃ cakkhusamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi abhiññā pariññā pahātabbaṃ. Ayaṃ kho bhikkhave sabbaṃ abhiññā pariññā pahānāya dhammoti.
 
Jivhā abhiññā pariññā pahātabbā, rasā abhiññā pariññā pahātabbā, jivhāviññāṇaṃ abhiññā pariññā pahātabbaṃ, jivhāsamphasso abhiññā pariññā pahātabbo, yampidaṃ jivhāsamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi abhiññā pariññā pahātabbaṃ. Ayaṃ kho bhikkhave sabbaṃ abhiññā pariññā pahānāya dhammoti.
 
Mano abhiññā pariññā pahātabbo, dhammā abhiññā [PTS Page 017] [\q 17/] pariññā pahātabbā, manoviññāṇaṃ abhiññā pariññā pahātabbaṃ, manosamphasso abhiññā pariññā pahātabbo, yampidaṃ manosamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi abhiññā pariññā pahātabbaṃ. Ayaṃ kho bhikkhave sabbaṃ abhiññā pariññā pahānāya dhammoti.
 
1. 3. 4
Aparijānasuttaṃ
26. Sāvatthiyaṃ
Sabbaṃ bhikkhave anabhijānaṃ aparijānaṃ avirājayaṃ appajahaṃ abhabbo dukkhakkhayāya. Kiñca bhikkhave sabbaṃ anabhijānaṃ aparijānaṃ avirājayaṃ appajahaṃ abhabbo dukkhakkhayāya.
 
[BJT Page 034] [\x 34/]
 
Cakkhuṃ bhikkhave anabhijānaṃ aparijānaṃ avirājayaṃ appajahaṃ abhabbo dukkhakkhayāya, rūpe anabhijānaṃ aparijānaṃ avirājayaṃ appajahaṃ abhabbo dukkhakkhayāya, cakkhuviññāṇaṃ anabhijānaṃ aparijānaṃ avirājayaṃ appajahaṃ abhabbo dukkhakkhayāya, cakakhusamphassaṃ anabhijānaṃ aparijānaṃ avirājayaṃ appajahaṃ abhabbo dukkhakkhayāya yampidaṃ cakkhusamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi anabhijānaṃ aparijānaṃ avirājayaṃ appajahaṃ abhabbo dukkhakkhayāya.
Idaṃ kho bhikkhave sabba anabhijānaṃ aparijānaṃ avirājayaṃ appajahaṃ abhabbo dukkhakkhayāya
 
Jivhaṃ anabhijānaṃ aparijānaṃ avirājayaṃ appajahaṃ abhabbo dukkhakkhayāya, rase anabhijānaṃ aparijānaṃ avirājayaṃ appajahaṃ abhabbo dukkhakkhayāya, jivhāviññāṇaṃ anabhijānaṃ aparijānaṃ avirājayaṃ appajahaṃ abhabbo dukkhakkhayāya, jivhāsamphassaṃ anabhijānaṃ aparijānaṃ avirājayaṃ appajahaṃ abhabbo dukkhakkhayāya yampidaṃ jivhāsamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi anabhijānaṃ aparijānaṃ avirājayaṃ appajahaṃ abhabbo dukkhakkhayāya.
 
Manaṃ anabhijānaṃ aparijānaṃ avirājayaṃ appajahaṃ abhabbo dukkhakkhayāya, dhamme anabhijānaṃ aparijānaṃ avirājayaṃ appajahaṃ abhabbo dukkhakkhayāya, manoviññāṇaṃ anabhijānaṃ aparijānaṃ avirājayaṃ appajahaṃ abhabbo dukkhakkhayāya, manosamphassaṃ anabhijānaṃ aparijānaṃ avirājayaṃ appajahaṃ abhabbo dukkhakkhayāya, yampidaṃ manosamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi anabhijānaṃ aparijānaṃ avirājayaṃ appajahaṃ abhabbo dukkhakkhayāya.
Idaṃ kho bhikkhave sabbaṃ anabhijānaṃ aparijānaṃ avirājayaṃ appajahaṃ abhabbo dukkhakkhayāya. Sabbañca kho bhikkhave abhijānaṃ parijānaṃ virājayaṃ pajahaṃ bhabbo dukkhakkhayāya. [PTS Page 018] [\q 18/] kiñca bhikkhave sabbaṃ abhijānaṃ parijānaṃ virājayaṃ pajahaṃ bhabbo dukkhakkhayāya:
 
Cakkhuṃ bhikkhave abhijānaṃ parijānaṃ virājayaṃ pajahaṃ bhabbo dukkhakkhayāya, rūpe abhijānaṃ parijānaṃ virājayaṃ pajahaṃ bhabbo dukkhakkhayāya, cakkhuviññāṇaṃ abhijānaṃ parijānaṃ virājayaṃ pajahaṃ bhabbo dukkhakkhayāya, cakkhusamphassaṃ abhijānaṃ parijānaṃ virājayaṃ pajahaṃ bhabbo dukkhakkhayāya, yampidaṃ cakkhusamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi abhijānaṃ parijānaṃ virājayaṃ pajahaṃ bhabbo dukkhakkhayāya.
 
Idaṃ kho bhikkhave sabbaṃ abhijānaṃ parijānaṃ virājayaṃ pajahaṃ bhabbo dukkhakkhayāya.
 
[BJT Page 036] [\x 36/]
 
Jivhaṃ abhijānaṃ parijānaṃ virājayaṃ pajahaṃ bhabbo dukkhakkhayāya, rase abhijānaṃ parijānaṃ virājayaṃ pajahaṃ bhabbo dukkhakkhayāya, jivhāviññāṇaṃ abhijānaṃ parijānaṃ virājayaṃ pajahaṃ bhabbo dukkhakkhayāya, jivhāsamphassaṃ abhijānaṃ parijānaṃ virājayaṃ pajahaṃ bhabbo dukkhakkhayāya, yampidaṃ jivhāsamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi abhijānaṃ parijānaṃ virājayaṃ pajahaṃ bhabbo dukkhakkhayāya.
 
Manaṃ abhijānaṃ parijānaṃ virājayaṃ pajahaṃ bhabbo dukkhakkhayāya, dhamme abhijānaṃ parijānaṃ virājayaṃ pajahaṃ bhabbo dukkhakkhayāya, manoviññāṇaṃ abhijānaṃ parijānaṃ virājayaṃ pajahaṃ bhabbo dukkhakkhayāya, manosamphassaṃ abhijānaṃ parijānaṃ virājayaṃ pajahaṃ bhabbo dukkhakkhayāya, yampidaṃ manosamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi abhijānaṃ parijānaṃ virājayaṃ pajahaṃ bhabbo dukkhakkhayāya.
 
Idaṃ kho bhikkhave sabbaṃ abhijānaṃ parijānaṃ virājayaṃ pajahaṃ bhabbo dukkhakkhayāyāti.
1. 3. 5
Dutiyaaparijānasuttaṃ
27. Sāvatthiyaṃ
Sabbaṃ bhikkhave anabhijānaṃ aparijānaṃ avirājayaṃ appajahaṃ abhabbo dukkhakkhayāya, kiñca bhikkhave, sabbaṃ anabhijānaṃ aparijānaṃ avirājayaṃ appajahaṃ abhabbo dukkhakkhayāya:
 
Yañca kho bhikkhave cakkhu ye ca rūpā yañca cakkhuviññāṇaṃ ye ca cakkhuviññāṇa viññātabbā dhammā, yañca sotaṃ ye ca saddā yañca sotaviññāṇaṃ ye ca sotaviññāṇa viññātabbā dhammā, yañca ghānaṃ ye ca gandhā yañca ghānaviññāṇaṃ ye ca ghānaviññāṇa viññātabbā dhammā, [PTS Page 019] [\q 19/] yā ca jivhā ye ca rasā yañca jivhāviññāṇaṃ ye ca jivhāviññāṇa viññātabbā dhammā, yo ca kāyo ye ca phoṭṭhabbā yañca kāyaviññāṇaṃ ye ca kāyaviññāṇa viññātabbā dhammā, yo ca mano ye ca dhammā yañca manoviññāṇaṃ ye ca manoviññāṇa viññātabbā dhammā, idaṃ kho bhikkhave sabbaṃ anabhijānaṃ aparijānaṃ avirājayaṃ appajahaṃ abhabbo dukkhakkhayāya.
 
[BJT Page 038] [\x 38/]
 
Sabbañca kho bhikkhave abhijānaṃ parijānaṃ virājayaṃ pajahaṃ bhabbo dukkhakkhayāya. Kiñca bhikkhave, sabbaṃ abhijānaṃ parijānaṃ virājayaṃ pajahaṃ bhabbo dukkhakkhayāya:
Yañca kho bhikkhave cakkhuṃ-1 ye ca rūpā yañca cakkhuviññāṇaṃ ye ca cakkhuviññāṇa viññātabbā dhammā, yañca sotaṃ ye ca saddā yañca sotaviññāṇaṃ ye ca sotaviññāṇa viññātabbā dhammā, yañca ghānaṃ ye ca gandhā yañca ghānaviññāṇaṃ ye ca ghānaviññāṇa viññātabbā dhammā, yā ca jivhā ye ca rasā yañca jivhāviññāṇaṃ ye ca jivhāviññāṇa viññātabbā dhammā, yo ca kāyo ye ca phoṭṭhabbā yañca kāyaviññāṇaṃ ye ca kāyaviññāṇa viññātabbā dhammā, yo ca mano ye ca dhammā yañca manoviññāṇaṃ ye ca manoviññāṇa viññātabbā dhammā, idaṃ kho bhikkhave sabbaṃ abhijānaṃ parijānaṃ virājayaṃ pajahaṃ bhabbo dukkhakkhayāyāti.
 
1. 3. 6
Ādittapariyāyasuttaṃ
 
28. Ekaṃ samayaṃ bhagavā gayāyaṃ viharati gayāsīse saddhiṃ bhikkhusahassena, tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi.
 
Sabbaṃ bhikkhave ādittaṃ, kiñca bhikkhave sabbaṃ ādittaṃ, cakkhuṃ bhikkhave ādittaṃ, rūpā ādittā, cakkhuviññāṇaṃ ādittaṃ. Cakkhusamphasso āditto, yampidaṃ cakkhusamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi ādittaṃ. Kena ādittaṃ: ādittaṃ rāgagginā dosagginā mohagginā, ādittaṃ jātiyā jarāmaraṇena, sokehi paridevehi dukkhehi domanassehi upāyāsehi ādittantī vadāmi.
 
Sotaṃ ādittaṃ, saddā ādittā, sotaviññāṇaṃ ādittaṃ, sotasamphasso āditto, yampidaṃ sotasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi ādittaṃ. Kena ādittaṃ: ādittaṃ rāgagginā dosagginā mohagginā, ādittaṃ jātiyā jarāmaraṇena, sokehi paridevehi dukkhehi domanassehi upāyāsehi ādittanti vadāmi.
 
1. Cakkhu - machasaṃ.
 
[BJT Page 040] [\x 40/]
 
Ghānaṃ ādittaṃ, gandhā ādittā, ghānaviññāṇaṃ ādittaṃ, ghānasamphasso āditto, yampidaṃ ghānasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi ādittaṃ, kena ādittaṃ: ādittaṃ rāgagginā dosagginā mohagginā, ādittaṃ jātiyā jarāmaraṇena, sokehi paridevehi dukkhehi domanassehi upāyāsehi ādittanti vadāmi.
 
Jivhā ādittā, rasā ādittā, jivhāviññāṇaṃ ādittaṃ, [PTS Page 020] [\q 20/] jivhāsamphasso āditto, yampidaṃ jivhāsamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi ādittaṃ, kena ādittaṃ: ādittaṃ rāgagginā dosagginā mohagginā, ādittaṃ jātiyā jarāmaraṇena, sokehi paridevehi dukkhehi domanassehi upāyāsehi ādittanti vadāmi.
 
Kāyo āditto, phoṭṭhabbā ādittā, kāyaviññāṇaṃ ādittaṃ, kāyasamphasso āditto, yampidaṃ kāyasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi ādittaṃ, kena ādittaṃ: ādittaṃ rāgagginā dosagginā mohagginā, ādittaṃ jātiyā jarāmaraṇena, sokehi paridevehi dukkhehi domanassehi upāyāsehi ādittanti vadāmi.
 
Mano āditto, dhammā ādittā, manoviññāṇaṃ ādittaṃ, manosamphasso āditto, yampidaṃ manosamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi ādittaṃ, kena ādittaṃ: ādittaṃ rāgagginā dosagginā mohagginā, ādittaṃ jātiyā jarāmaraṇena, sokehi paridevehi dukkhehi domanassehi upāyāsehi ādittanti vadāmi.
 
Evampassaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako cakkhusmimpi nibbindati, rūpesupi nibbindati, cakkhuviññāṇepi nibbindati, cakkhusamphassepi nibbindati, yampidaṃ cakkhusamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbindati.
 
Evampassaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako jivhāyapi nibbindati, rasesupi nibbindati, jivhāviññāṇepi nibbindati, jivhāsamphassepi. 1Nibbindati, yampidaṃ jivhāsamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbindati.
 
[BJT Page 042] [\x 42/]
 
Evampassaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako manassampi nibbindati, dhammesupi nibbindati, manoviññāṇepi nibbindati, manosamphassepi nibbindati, yampidaṃ manosamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbindati. Nibbindaṃ virajjati virāgā vimuccati, vimuttasmiṃ vimuttamiti ñāṇaṃ hoti, khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ, kataṃ karaṇīyaṃ nāparaṃ itthattāyāti pajānātī ti.
 
Idamavoca bhagavā. Attamanā te bhikkhū bhagavato bhāsitaṃ abhinandunti. Imasmiñca pana veyyākaraṇasmiṃ bhaññamāne tassa bhikkhusahassassa anupādāya āsavehi cittāni vimucciṃsūti.
 
1. 3. 7
Andhabhūtasuttaṃ
29. Ekaṃ samayaṃ bhagavā rājagahe viharati veḷuvane kalandaka nivāpe. Tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi.
 
Sabbaṃ bhikkhave andhabhūtaṃ. [PTS Page 021] [\q 21/] kiñca bhikkhave sabbaṃ andhabhūtaṃ? Cakkhuṃ bhikkhave andhabhūtaṃ, rūpā andhabhūtā, cakkhuviññāṇaṃ andhabhūtaṃ, cakkhusamphasso andhabhūto. Yampidaṃ cakkhusamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā, tampi andhabhūtaṃ. Kena andhabhūtaṃ: andhabhūtaṃ jātiyā jarāmaraṇena, sokehi paridevehi dukkhehi domanassehi upāyāsehi andhabhūtanti vadāmi.
 
Sotaṃ andhabhūtaṃ, saddā andhabhūtā, sotaviññāṇaṃ andhabhūtaṃ, sotasamphasso andhabhūto, yampidaṃ sotasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā, tampi andhabhūtaṃ. Kena andhabhūtaṃ: andhabhūtaṃ jātiyā jarāmaraṇena, sokehi paridevehi dukkhehi domanassehi upāyāsehi andhabhūtanti vadāmi.
 
Ghānaṃ andhabhūtaṃ, gandhā andhabhūtā, ghānaviññāṇaṃ andhabhūtaṃ, ghānasamphasso andhabhūto, yampidaṃ ghānasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā, tampi andhabhūtaṃ. Kena andhabhūtaṃ: andhabhūtaṃ jātiyā jarāmaraṇena, sokehi paridevehi dukkhehi domanassehi upāyāsehi andhabhūtanti vadāmi.
 
Jivhā andhabhūtā, rasā andhabhūtā, jivhāviññāṇaṃ andhabhūtaṃ, jivhāsamphasso andhabhūto, yampidaṃ jivihāsamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā, tampi andhabhūtaṃ. Kena andhabhūtaṃ: andhabhūtaṃ jātiyā jarāmaraṇena, sokehi paridevehi dukkhehi domanassehi upāyāsehi andhabhūtanti vadāmi.
 
Mano andhabhūto, dhammā andhabhūtā, manoviññāṇaṃ andhabhūtaṃ, manosamphasso andhabhūto, yampidaṃ manosamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā, tampi andhabhūtaṃ. Kena andhabhūtaṃ: andhabhūtaṃ jātiyā jarāmaraṇena, sokehi paridevehi dukkhehi domanassehi upāyāsehi andhabhūtanti vadāmi.
 
[BJT Page 044] [\x 44/]
 
Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako cakkhusmimpi nibbindati, rūpesupi nibbinidati, cakkhuviññāṇepi nibbindati, cakkhusamphassepi nibbindati yampidaṃ cakkhusamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbandati.
 
Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako sotamimpi nibbindati, saddesupi nibbindati, sotaviññāṇepi nibbindati, sotasamphassepi nibbindati yampidaṃ sotasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbandati.
 
Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako ghānasmimpi nibbindati, gandhesupi nibbanidati, ghānaviññāṇepi nibbindati, ghānasamphassepi nibbindati yampidaṃ ghānasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbandati.
 
Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako jivhāyapi nibbindati, rasesupi nibbandati, jivhāviññāṇepi nibbindati, jivhāsamphassepi nibbindati yampidaṃ jivhāsamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbandati.
 
Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako kāyasmimpi nibbindati, phoṭṭhabbesupi nibbindati, kāyaviññāṇepi nibbindati, kāyasamphassepi nibbindati yampidaṃ kāyasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbindati.
 
Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako manasmimpi nibbindati, dhammesupi nibbindati, manoviññāṇepi nibbindati, manosamphassepi nibbindati yampidaṃ manoyamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbandati.
 
Nibbindaṃ virajjati, virāgā vimuccati. Vimuttasmiṃ vimuttamiti ñāṇaṃ hoti. Khīṇā jāti vusitaṃ brahmacariyaṃ, kataṃ karaṇīyaṃ, nāparaṃ itthattāyāti pajānātīti.
 
1. 3. 8.
Sāruppapaṭipadāsuttaṃ
30. Sāvatthiyaṃ
Sabbamaññītasamugghātasāruppaṃ vo bhikkhave [PTS Page 022] [\q 22/] paṭipadaṃ desissāmi. Taṃ suṇātha.
 
Katamā ca sā bhikkhave sabbamaññitasamugghātasāruppapaṭipadā idha bhikkhave bhikkhu cakkhuṃ na maññati, cakkhusmiṃ na maññati, cakkhuto na maññati, cakkhuṃ meti na maññati, rūpe na maññati. Rūpesu na maññati, rūpato na maññati. Rūpā meti na maññati. Cakkhuviññāṇaṃ na maññati, cakkhuviññāṇasmiṃ na maññati. Cakkhuviññāṇato na maññati, cakkhuviññāṇaṃ meti na maññati. Cakkhusamphassaṃ na maññati, cakkhusamphassasmiṃ na maññati, cakkhusamphassato na maññati, cakkhusamphasso meti na maññati, yampidaṃ cakkhusamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi na maññati tasmimpi na maññati. Tatopi na maññati. Tammeti na maññati.
 
Jivhā na maññati. Jivhāya na maññati, jivhāto na maññati. Jivhā meti na maññati, rase na maññati. Rasesu na maññati, rasato na maññati. Rasā meti na maññati. Jivhāviññāṇaṃ na maññati, jivhāviññāṇasmiṃ na maññati. Jivhāviññāṇato na maññati, jivhāviññāṇaṃ meti na maññati. Jivhāsamphassaṃ na maññati, jivhāsamphassasmiṃ na maññati, jivhāsamphassato na maññati, jivhāsamphasso meti na maññati, yampidaṃ jivhāsamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi na maññati tasmimpi na maññati. Tatopi na maññati. Tammeti na maññati.
 
[BJT Page 046] [\x 46/]
 
Manaṃ na maññati. Manasmiṃ na maññati, manato na maññati. Mano meti na maññati, dhamme na maññati. Dhammesu na maññati, dhammato na maññati. Dhammā meti na maññati. Manoviññāṇaṃ na maññati, manoviññāṇasmiṃ na maññati. Manoviññāṇato na maññati, manoviññāṇaṃ meti na maññati. Manosamphassaṃ na maññati, manosamphassasmiṃ na [PTS Page 023] [\q 23/] maññati, manosamphassato na maññati, manosamphasso meti na maññati, yampidaṃ manosamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi na maññati, tasmimpi na maññati. Tatopi na maññati. Tammeti na maññati.
 
Sabbaṃ na maññati, sabbasmiṃ na maññati, sabbato na maññati, sabbaṃ meti na maññati. So evaṃ amaññamāno na ca kiñci loke upādiyati, anupādiyaṃ na paritassati, aparitassaṃ paccattaññeva parinibbāyati. Khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ, kataṃ karaṇīyaṃ, nāparaṃ itthattāyāti pajānāti.
 
Ayaṃ kho sā bhikkhave sabbamaññitasamugghātasāruppapaṭipadāti.
 
1. 3. 9
Sappāyapaṭipadāsuttaṃ
31. Sāvatthiyaṃ
Sabbamaññitasamūgghātasappāyaṃ vo bhikkhave paṭipadaṃ desissāmi taṃ suṇātha.
 
Katamā ca sā bhikkhave sabbamaññitasamugghātasappāyapaṭipadā:
 
[BJT Page 048] [\x 48/]
 
Idha bhikkhave bhikkhu cakkhuṃ na maññati. Cakkhusmiṃ na maññati, cakkhuto na maññati, cakkhuṃ meti na maññati, rūpe na maññati. Rūpesu na maññati, rūpato na maññati. Rūpā meti na maññati. Cakkhuviññāṇaṃ na maññati, cakkhuviññāṇasmiṃ na maññati. Cakkhuviññāṇato na maññati, cakkhuviññāṇaṃ meti na maññati. Cakkhusamphassaṃ na maññati, cakkhusamphassasmiṃ na maññati, cakkhusamphassato na maññati, cakkhusamphasso meti na maññati, yampidaṃ cakkhusamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi na maññati, tasmimpi na maññati. Tatopi na maññati. Tammeti na maññati.
 
Yaṃ hi bhikkhave maññati, yasmiṃ maññati, yato maññati, yammeti maññati, tato taṃ hoti aññathā. Aññathābhāvī bhavasatto loko bhavameva abhinandati.
 
Jivhaṃ na maññati. Jivhāya na maññati. Jivhāto na maññati, jivhā meti na maññati, rase na maññati. Rasesu na maññati, rasato na maññati. Rasā meti na maññati. Jivhāviññāṇaṃ na maññati, jivhāviññāṇasmiṃ na maññati. Jivhāviññāṇato na maññati, jivhāviññāṇaṃ meti na maññati. Jivhāsamphassaṃ na maññati, jivhāsamphassasmiṃ na maññati, jivhāsamphassato na maññati, jivhāsamphasso meti na maññati, yampidaṃ jivhāsamphassapaccayā uppajjati [PTS Page 024] [\q 24/] vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi na maññati, tasmimpi na maññati. Tatopi na maññati. Tammeti na maññati. Yaṃ hi bhikkhave maññati, yasmiṃ maññati, yato maññati, yammeti maññati,
 
Tato taṃ hoti aññathā. Aññathābhāvī bhavasatto loko bhavameva abhinandati.
 
Manaṃ na maññati. Manasmiṃ na maññati, manato na maññati. Mano meti na maññati, dhamme na maññati. Dhammesu na maññati, dhammato na maññati. Dhammā meti na maññati. Manoviññāṇaṃ na maññati, manoviññāṇasmiṃ na maññati. Manoviññāṇato na maññati, manoviññāṇaṃ meti na maññati. Manosamphassaṃ na maññati, manosamphassasmiṃ na maññati, manosamphassato na maññati, manosamphasso meti na maññati, yampidaṃ manosamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi na maññati, tasmimpi na maññati. Tatopi na maññati. Tammeti na maññati.
 
Yaṃ hi bhikkhave maññati, yasmiṃ maññati, yato maññati, yammeti maññati. Tato taṃ hoti aññathā. Aññathābhāvī bhavasatto loko bhavameva abhinandati.
 
[BJT Page 050] [\x 50/]
 
Yāvatā bhikkhave khandhadhātuāyatanaṃ tampi na maññati, tasmimpi na maññati, tatopi na maññati, tammeti na maññati, so evaṃ na maññamāno na ca kiñci loke upādiyati, anupādiyaṃ na paritassati, aparitassaṃ paccattaññeva parinibbāyati, khīṇā jāti vusitaṃ brahmacariyaṃ kataṃ karaṇīyaṃ nāparaṃ itthattāyāti pajānāti. Ayaṃ kho sā bhikkhave sabbamaññitasamugghātasappāya-1 paṭipadāti.
 
1. 3. 10
Dutiya sappāyapaṭipadāsuttaṃ
32. Sāvatthiyaṃ
Sabbamaññitasamugghātasappāyaṃ vo bhikkhave paṭipadaṃ desissāmi taṃ suṇātha. Katamā ca sā bhikkhave sabbamaññitasamugghātasappāya paṭipadā:
 
Taṃ kimmaññatha bhikkhave cakkhuṃ niccaṃ vā aniccaṃ vāti? Aniccaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti? [PTS Page 025] [\q 25/] dukkhaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ kallannu taṃ samanupassituṃ "etaṃ mama eso'hamasmī eso me attā" ti? Nohetaṃ bhante.
 
Rūpā niccā vā aniccā vāti? Aniccā bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti? Dukkhaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ viparināmadhammaṃ kallannu taṃ samanupassituṃ "etaṃ mama esohamasmi eso me attā" ti? Nohetaṃ bhante.
 
Cakkhuviññāṇaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vāti? Aniccaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti? Dukkhaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ, kallannu taṃ samanupassituṃ; "etaṃ mama esohamasmi, eso me attā" ti? Nohetaṃ bhante.
Cakkhusamphasso nicco vā anicco vāti? Anicco bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vā ti? Dukkhaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ kallannu taṃ samanupassituṃ "etaṃ mama eso'hamasmi eso me attā" ti? Nohetaṃ bhante.
1. Sappāyā - machasaṃ. Syā.
 
[BJT Page 052] [\x 52/]
 
Yampidaṃ cakkhusamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā, tampi niccaṃ vā aniccaṃ vā ti? Aniccaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti? Dukkhaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ kallannu taṃ samanupassituṃ: "etaṃ mama, eso'hamasmi eso me attā" ti? Nohetaṃ bhante.
 
Sotaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vāti? Aniccaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti? Dukkhaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ viparināmadhammaṃ kallannu taṃ samanupassituṃ "etaṃ mama eso'hamasmī eso me attā" ti? Nohetaṃ bhante.
 
Saddā niccā vā aniccā vāti? Aniccā bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti? Dukkhaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ viparināmadhammaṃ kallannu taṃ samanupassituṃ "etaṃ mama esohamasmi eso me attā" ti? Nohetaṃ bhante.
 
Sotaviññāṇaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vāti? Aniccaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti? Dukkhaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ, kallannu taṃ samanupassituṃ; "etaṃ mama esohamasmi, eso me attā" ti? Nohetaṃ bhante.
Sotasamphasso nicco vā anicco vāti? Anicco bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vā ti? Dukkhaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ kallannu taṃ samanupassituṃ "etaṃ mama eso'hamasmi eso me attā" ti? Nohetaṃ bhante.
 
Yampidaṃ sotasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā, tampi niccaṃ vā aniccaṃ vā ti? Aniccaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti? Dukkhaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ kallannu taṃ samanupassituṃ: "etaṃ mama, eso'hamasmi eso me attā" ti? Nohetaṃ bhante.
 
Ghānaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vāti? Aniccaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti? Dukkhaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ viparināmadhammaṃ kallannu taṃ samanupassituṃ "etaṃ mama eso'hamasmī eso me attā" ti? Nohetaṃ bhante.
 
Gandhā niccā vā aniccā vāti? Aniccā bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti? Dukkhaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ viparināmadhammaṃ kallannu taṃ samanupassituṃ "etaṃ mama esohamasmi eso me attā" ti? Nohetaṃ bhante.
 
Ghānaviññāṇaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vāti? Aniccaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti? Dukkhaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ, kallannu taṃ samanupassituṃ; "etaṃ mama esohamasmi, eso me attā" ti? Nohetaṃ bhante.
Ghānasamphasso nicco vā anicco vāti? Anicco bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vā ti? Dukkhaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ kallannu taṃ samanupassituṃ "etaṃ mama eso'hamasmi eso me attā" ti? Nohetaṃ bhante.
 
Yampidaṃ ghānasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā, tampi niccaṃ vā aniccaṃ vā ti? Aniccaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti? Dukkhaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ kallannu taṃ samanupassituṃ: "etaṃ mama, eso'hamasmi eso me attā" ti? Nohetaṃ bhante.
 
Jivhā niccā vā aniccā vāti? Aniccaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti? Dukkhaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ viparināmadhammaṃ kallannu taṃ samanupassituṃ "etaṃ mama eso'hamasmī eso me attā" ti? Nohetaṃ bhante.
 
Rasā niccā vā aniccā vāti? Aniccā bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti? Dukkhaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ viparināmadhammaṃ kallannu taṃ samanupassituṃ "etaṃ mama esohamasmi eso me attā" ti? Nohetaṃ bhante.
 
Jivhāviññāṇaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vāti? Aniccaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti? Dukkhaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ, kallannu taṃ samanupassituṃ; "etaṃ mama esohamasmi, eso me attā" ti? Nohetaṃ bhante.
Jivhāsamphasso nicco vā anicco vāti? Anicco bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vā ti? Dukkhaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ kallannu taṃ samanupassituṃ "etaṃ mama eso'hamasmi eso me attā" ti? Nohetaṃ bhante.
 
Yampidaṃ jivhāsamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā, tampi niccaṃ vā aniccaṃ vā ti? Aniccaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti? Dukkhaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ kallannu taṃ samanupassituṃ: "etaṃ mama, eso'hamasmi eso me attā" ti? Nohetaṃ bhante.
 
Kāyo nicco vā anicco vāti? Anicco bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti? Dukkhaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ viparināmadhammaṃ kallannu taṃ samanupassituṃ "etaṃ mama eso'hamasmī eso me attā" ti? Nohetaṃ bhante.
 
Phoṭṭhabbā niccā vā aniccā vāti? Aniccā bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti? Dukkhaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ viparināmadhammaṃ, kallannu taṃ samanupassituṃ "etaṃ mama esohamasmi eso me attā" ti? Nohetaṃ bhante.
 
Kāyaviññāṇaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vāti? Aniccaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti? Dukkhaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ, kallannu taṃ samanupassituṃ; "etaṃ mama esohamasmi, eso me attā" ti? Nohetaṃ bhante.
Kāyasamphasso nicco vā anicco vāti? Anicco bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vā ti? Dukkhaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ kallannu taṃ samanupassituṃ "etaṃ mama eso'hamasmi eso me attā" ti? Nohetaṃ bhante.
 
Yampidaṃ kāyasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā, tampi niccaṃ vā aniccaṃ vā ti? Aniccaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti? Dukkhaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ kallannu taṃ samanupassituṃ: "etaṃ mama, eso'hamasmi eso me attā" ti? Nohetaṃ bhante.
 
Mano nicco vā anicco vāti? Anicco bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti? Dukkhaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ viparināmadhammaṃ kallannu taṃ samanupassituṃ "etaṃ mama eso'hamasmī eso me attā" ti? Nohetaṃ bhante.
 
Dhammā niccā vā aniccā vāti? Aniccā bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti? Dukkhaṃ bhante yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ viparināmadhammaṃ kallannu taṃ samanupassituṃ "etaṃ mama esohamasmi eso me attā" ti? Nohetaṃ bhante.
 
[BJT Page 054] [\x 54/]
 
Manoviññāṇaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vāti? Aniccaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti? Dukkhaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ, kallannu taṃ samanupassituṃ; "etaṃ mama esohamasmi, eso me attā" ti? Nohetaṃ bhante.
Manosamphasso nicco vā anicco vāti? Anicco bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vā ti? Dukkhaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ kallannu taṃ samanupassituṃ "etaṃ mama eso'hamasmi eso me attā" ti? Nohetaṃ bhante.
 
Yampidaṃ manosamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā, tampi niccaṃ vā aniccaṃ vā ti? Aniccaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti? Dukkhaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ kallannu taṃ samanupassituṃ: "etaṃ mama, eso'hamasmi eso me attā" ti? Nohetaṃ bhante.
 
[PTS Page 026] [\q 26/] evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako cakkhusmimpi nibbindati, rūpesupi nibbindati, cakkhuviññāṇepi nibbindati, cakkhusamphassepi nibbindati yampidaṃ cakkhusamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbindati.
Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako sotasmimpi nibbindati, saddesupi nibbindati, sotaviññāṇepi nibbindati, sotasamphassepi nibbindati yampidaṃ sotasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbindati.
Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako ghānasmimpi nibbindati, gandhesupi nibbindati, ghānaviññāṇepi nibbindati, ghānasamphassepi nibbindati, yampidaṃ ghānasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbindati.
Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako jivhāyapi nibbindati, rasesupi nibbindati, jivhāviññāṇepi nibbindati, jivhāsamphassepi nibbindati, yampidaṃ jivhāsamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbindati.
Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako kāyasmimpi nibbindati, phoṭṭhabbesupi nibbindati, kāyaviññāṇepi nibbindati, kāyasamphassepi nibbindati, yampidaṃ kāyasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbindati.
Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako manasmimpi nibbindati, dhammesupi nibbindati, manoviññāṇepi nibbindati, manosamphassepi nibbindati, yampidaṃ manoyamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbindati. Nibbindaṃ virajjati, virāgā vimuccati. Vimuttasmiṃ vimuttamiti ñāṇaṃ hoti. Khīṇā jāti vusitaṃ brahmacariyaṃ, kataṃ karaṇīyaṃ, nāparaṃ itthattāyāti pajānāti.
 
Ayaṃ kho sā bhikkhave sabbamaññitasamugaghāta sappāyapaṭipadāti.
Sabbavaggo tatiyo
. Tasasuddānaṃ:
Sabbañca dvepi pahānā parijānā apare dūve
Ādittaṃ andhabhūtañca sāruppā dveca sappāyā vaggo tena pavuccatīti.
 
[BJT Page 056] [\x 56/]
 
4. Jātidhammavaggo
1. 4. 1
Jātidhammasuttaṃ
33. Sāvatthiyaṃ
33. Sabbaṃ bhikkhave jātidhammaṃ kiñca bhikkhave. Sabbaṃ jātidhammaṃ: [PTS Page 027] [\q 27/] cakkhuṃ bhikkhave jātidhammaṃ, rūpā jātidhammā, cakkhuviññāṇaṃ jātidhammaṃ, cakkhusamphasso jātidhammo, yampidaṃ cakkhusamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi jātidhammaṃ.
 
Sotaṃ jātidhammaṃ, saddā jātidhammā, sotaviññāṇaṃ jātidhammaṃ, sotasamphasso jātidhammo, yampidaṃ sotasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi jātidhammaṃ.
 
Ghānaṃ jātidhammaṃ, gandhā jātidhammā, ghānaviññāṇaṃ jātidhammaṃ, ghānasamphasso jātidhammo, yampidaṃ ghānasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi jātidhammaṃ.
 
Jivhā jātidhammā, rasā jātidhammā, jivhāviññāṇaṃ jātidhammaṃ, jivhāsamphasso jātidhammo, yampidaṃ jivhāsamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi jātidhammaṃ.
 
Kāyo jātidhammo, phoṭṭhabbā jātidhammā, kāyaviññāṇaṃ jātidhammaṃ, kāyasamphasso jātidhammo, yampidaṃ kāyasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi jātidhammaṃ.
 
Mano jātidhammo, dhammā jātidhammā, manoviññāṇaṃ jātidhammaṃ, manosamphasso jātidhammo, yampidaṃ manosamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi jātidhammaṃ.
 
Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako cakkhusmimpi nibbindati, rūpesupi nibbindati, cakkhuviññāṇepi nibbindati, cakkhusamphassepi nibbindati, yampidaṃ cakkhusamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbindati.
Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako sotasmimpi nibbindati, saddesupi nibbindati, sotaviññāṇepi nibbindati, sotasamphassepi nibbindati yampidaṃ sotasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbindati.
Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako ghānasmimpi nibbindati, gandhesupi nibbindati, ghānaviññāṇepi nibbindati, gānasamphassepi nibbindati yampidaṃ ghānasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbindati.
Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako jivhāyapi nibbindati, rasesupi nibbindati, jivhāviññāṇepi nibbindati, jivhāsamphassepi nibbindati yampidaṃ jivhāsamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbindati.
Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako kāyasmimpi nibbindati, phoṭṭhabbesupi nibbindati, kāyaviññāṇepi nibbindati, kāyasamphassepi nibbindati yampidaṃ kāyasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbindati.
Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako manasmimpi nibbindati, dhammesupi nibbindati, manoviññāṇepi nibbindati, manosamphassepi nibbindati yampidaṃ manosamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbindati. Nibbindaṃ virajjati, virāgā vimuccati. Vimuttasmiṃ vimuttamiti ñāṇaṃ hoti. Khīṇā jāti vusitaṃ brahmacariyaṃ, kataṃ karaṇīyaṃ, nāparaṃ itthattāyāti pajānātīti.
 
[BJT Page 058] [\x 58/]
 
4. Jātidhammavaggo
1. 4. 2
Jarādhammasuttaṃ
34. Sāvatthiyaṃ
34. Sabbaṃ bhikkhave jarādhammaṃ kiñca bhikkhave. Sabbaṃ jarādhammaṃ: cakkhuṃ bhikkhave jarādhammaṃ, rūpā jarādhammā, cakkhuviññāṇaṃ jarādhammaṃ, cakkhusamphasso jarādhammo, yampidaṃ cakkhusamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi jarādhammaṃ.
 
Sotaṃ jarādhammaṃ, saddā jarādhammā, sotaviññāṇaṃ jarādhammaṃ, sotasamphasso jarādhammo, yampidaṃ sotasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi jarādhammaṃ.
 
Ghānaṃ jarādhammaṃ, gandhā jarādhammā, ghānaviññāṇaṃ jarādhammaṃ, ghānasamphasso jarādhammo, yampidaṃ ghānasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi jarādhammaṃ.
 
Jivhā jarādhammā, rasā jarādhammā, jivhāviññāṇaṃ jarādhammaṃ, jivhāsamphasso jarādhammo, yampidaṃ jivhāsamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi jarādhammaṃ.
 
Kāyo jarādhammo, phoṭṭhabbā jarādhammā, kāyaviññāṇaṃ jarādhammaṃ, kāyasamphasso jarādhammo, yampidaṃ kāyasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi jarādhammaṃ.
 
Mano jarādhammaṃ, dhammā jarādhammā, manoviññāṇaṃ jarādhammaṃ, manosamphasso jarādhammo, yampidaṃ manosamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi jarādhammaṃ.
 
Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako cakkhusmimpi nibbindati, rūpesupi nibbindati, cakkhuviññāṇepi nibbindati, cakkhusamphassepi nibbindati yampidaṃ cakkhusamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbindati.
Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako sotasmimpi nibbindati, saddesupi nibbindati, sotaviññāṇepi nibbindati, sotasamphassepi nibbindati yampidaṃ sotasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbindati.
Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako ghānasmimpi nibbindati, gandhesupi nibbindati, ghānaviññāṇepi nibbindati, ghānasamphassepi nibbindati yampidaṃ ghānasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbindati.
Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako jivhāyapi nibbindati, rasesupi nibbindati, jivhāviññāṇepi nibbindati, jivhāsamphassepi nibbindati yampidaṃ jivhāsamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbindati.
Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako kāyasmimpi nibbindati, phoṭṭhabbesupi nibbindati, kāyaviññāṇepi nibbindati, kāyasamphassepi nibbindati yampidaṃ kāyasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbindati.
Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako manasmimpi nibbindati, dhammesupi nibbindati, manoviññāṇepi nibbindati, manosamphassepi nibbindati yampidaṃ manosamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbindati. Nibbindaṃ virajjati, virāgā vimuccati. Vimuttasmiṃ vimuttamiti ñāṇaṃ hoti. Khīṇā jāti vusitaṃ brahmacariyaṃ, kataṃ karaṇīyaṃ, nāparaṃ itthattāyāti pajānātīti.
 
1. 4. 3
Vyādhidhammasuttaṃ
35. Sāvatthiyaṃ
35. Sabbaṃ bhikkhave vyādhidhammaṃ kiñca bhikkhave. Sabbaṃ vyādhidhammaṃ: cakkhuṃ bhikkhave vyādhidhammaṃ, rūpā vyādhidhammā, cakkhuviññāṇaṃ vyādhidhammaṃ, cakkhusamphasso vyādhidhammo, yampidaṃ cakkhusamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi vyādhidhammaṃ.
 
Sotaṃ vyādhidhammaṃ, saddā vyādhidhammā, sotaviññāṇaṃ vyādhidhammaṃ, sotasamphasso vyādhidhammo, yampidaṃ sotasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi vyādhidhammaṃ.
 
Ghānaṃ vyādhidhammaṃ, gandhā vyādhidhammā, ghānaviññāṇaṃ vyādhidhammaṃ, ghānasamphasso vyādhidhammo, yampidaṃ ghānasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi vyādhidhammaṃ.
 
Jivhā vyādhidhammā, rasā vyādhidhammā, jivhāviññāṇaṃ vyādhidhammaṃ, jivhāsamphasso vyādhidhammo, yampidaṃ jivhāsamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi vyādhidhammaṃ.
 
Kāyo vyādhidhammo, phoṭṭhabbā vyādhidhammā, kāyaviññāṇaṃ vyādhidhammaṃ, kāyasamphasso vyādhidhammo, yampidaṃ kāyasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi vyādhidhammaṃ.
 
Mano vyādhidhammo, dhammā vyādhidhammā, manoviññāṇaṃ vyādhidhammaṃ, manosamphasso vyādhidhammo, yampidaṃ manosamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi vyādhidhammaṃ.
 
Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako cakkhusmimpi nibbindati, rūpesupi nibbindati, cakkhuviññāṇepi nibbindati, cakkhusamphassepi nibbindati yampidaṃ cakkhusamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbindati.
Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako sotasmimpi nibbindati, saddesupi nibbindati, sotaviññāṇepi nibbindati, sotasamphassepi nibbindati yampidaṃ sotasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbindati.
Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako ghānasmimpi nibbindati, gandhesupi nibbindati, ghānaviññāṇepi nibbindati, ghānasamphassepi nibbindati yampidaṃ ghānasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbindati.
Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako jivhāyapi nibbindati, rasesupi nibbindati, jivhāviññāṇepi nibbindati, jivhāsamphassepi nibbindati yampidaṃ jivhāsamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbindati.
Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako kāyasmimpi nibbindati, phoṭṭhabbesupi nibbindati, kāyaviññāṇepi nibbindati, kāyasamphassepi nibbindati yampidaṃ kāyasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbindati.
Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako manasmimpi nibbindati, dhammesupi nibbindati, manoviññāṇepi nibbindati, manosamphassepi nibbindati yampidaṃ manoyamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbindati. Nibbindaṃ virajjati, virāgā vimuccati. Vimuttasmiṃ vimuttamiti ñāṇaṃ hoti. Khīṇā jāti vusitaṃ brahmacariyaṃ, kataṃ karaṇīyaṃ, nāparaṃ itthattāyāti pajānātīti.
 
1. 4. 4
Maraṇadhammasuttaṃ
36. Sāvatthiyaṃ
36. Sabbaṃ bhikkhave maraṇadhammaṃ kiñca bhikkhave. Sabbaṃ maraṇadhammaṃ: cakkhuṃ bhikkhave maraṇadhammaṃ, rūpā maraṇadhammā, cakkhuviññāṇaṃ maraṇadhammaṃ, cakkhusamphasso maraṇadhammo, yampidaṃ cakkhusamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi maraṇadhammaṃ.
 
Sotaṃ maraṇadhammaṃ, saddā maraṇadhammā, sotaviññāṇaṃ maraṇadhammaṃ, sotasamphasso maraṇadhammo, yampidaṃ sotasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi maraṇadhammaṃ.
 
Ghānaṃ maraṇadhammaṃ, gandhā maraṇadhammā, ghānaviññāṇaṃ maraṇadhammaṃ, ghānasamphasso maraṇadhammo, yampidaṃ ghānasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi maraṇadhammaṃ.
 
Jivhā maraṇadhammā, rasā maraṇadhammā, jivhāviññāṇaṃ maraṇadhammaṃ, jivhāsamphasso maraṇadhammo, yampidaṃ jivhāsamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi maraṇadhammaṃ.
 
Kāyo maraṇadhammo, phoṭṭhabbā maraṇadhammā, kāyaviññāṇaṃ maraṇadhammaṃ, kāyasamphasso maraṇadhammo, yampidaṃ kāyasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi maraṇadhammaṃ.
 
Mano maraṇadhammo, dhammā maraṇadhammā, manoviññāṇaṃ maraṇadhammaṃ, manosamphasso maraṇadhammo, yampidaṃ manosamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi maraṇadhammaṃ.
 
Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako cakkhusmimpi nibbindati, rūpesupi nibbindati, cakkhuviññāṇepi nibbindati, cakkhusamphassepi nibbindati yampidaṃ cakkhusamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbindati.
Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako sotasmimpi nibbindati, saddesupi nibbindati, sotaviññāṇepi nibbindati, sotasamphassepi nibbindati yampidaṃ sotasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbindati.
Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako ghānasmimpi nibbindati, gandhesupi nibbindati, ghānaviññāṇepi nibbindati, ghānasamphassepi nibbindati yampidaṃ ghānasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbindati.
Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako jivhāyapi nibbindati, rasesupi nibbindati, jivhāviññāṇepi nibbindati, jivhāsamphassepi nibbindati yampidaṃ jivhāsamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbindati.
Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako kāyasmimpi nibbindati, phoṭṭhabbesupi nibbindati, kāyaviññāṇepi nibbindati, kāyasamphassepi nibbindati yampidaṃ kāyasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbindati.
Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako manasmimpi nibbindati, dhammesupi nibbindati, manoviññāṇepi nibbindati, manosamphassepi nibbindati yampidaṃ manoyamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbindati. Nibbindaṃ virajjati, virāgā vimuccati. Vimuttasmiṃ vimuttamiti ñāṇaṃ hoti. Khīṇā jāti vusitaṃ brahmacariyaṃ, kataṃ karaṇīyaṃ, nāparaṃ itthattāyāti pajānātīti.
 
1. 4. 5
Sokadhammasuttaṃ
37. Sāvatthiyaṃ
37. Sabbaṃ bhikkhave sokadhammaṃ kiñca bhikkhave. Sabbaṃ sokadhammaṃ: cakkhuṃ bhikkhave sokadhammaṃ, rūpā sokadhammā, cakkhuviññāṇaṃ sokadhammaṃ, cakkhusamphasso sokadhammo, yampidaṃ cakkhusamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi sokadhammaṃ.
 
Sotaṃ sokadhammaṃ, saddā sokadhammā, sotaviññāṇaṃ sokadhammaṃ, sotasamphasso sokadhammo, yampidaṃ sotasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi sokadhammaṃ.
 
Ghānaṃ sokadhammaṃ, gandhā sokadhammā, sotaviññāṇaṃ sokadhammaṃ, ghānasamphasso sokadhammo, yampidaṃ ghānasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi sokadhammaṃ.
 
Jivhā sokadhammā, rasā sokadhammā, jivhāviññāṇaṃ sokadhammaṃ, jivhāsamphasso sokadhammo, yampidaṃ jivhāsamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi sokadhammaṃ.
 
Kāyo sokadhammo, phoṭṭhabbā sokadhammā, kāyaviññāṇaṃ sokadhammaṃ, kāyasamphasso sokadhammo, yampidaṃ kāyasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi sokadhammaṃ.
 
Mano sokadhammo, dhammā sokadhammā, manoviññāṇaṃ sokadhammaṃ, manosamphasso sokadhammo, yampidaṃ manosamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi sokadhammaṃ.
 
Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako cakkhusmimpi nibbindati, rūpesupi nibbindati, cakkhuviññāṇepi nibbindati, cakkhusamphassepi nibbindati yampidaṃ cakkhusamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbindati.
Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako sotasmimpi nibbindati, saddesupi nibbindati, sotaviññāṇepi nibbindati, sotasamphassepi nibbindati yampidaṃ sotasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbindati.
Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako ghānasmimpi nibbindati, gandhesupi nibbindati, ghānaviññāṇepi nibbindati, ghānasamphassepi nibbindati yampidaṃ ghānasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbindati.
Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako jivhāyapi nibbindati, rasesupi nibbindati, jivhāviññāṇepi nibbindati, jivhāsamphassepi nibbindati yampidaṃ jivhāsamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbindati.
Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako kāyasmimpi nibbindati, phoṭṭhabbesupi nibbindati, kāyaviññāṇepi nibbindati, kāyasamphassepi nibbindati yampidaṃ kāyasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbindati.
Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako manasmimpi nibbindati, dhammesupi nibbindati, manoviññāṇepi nibbindati, manosamphassepi nibbindati yampidaṃ manosamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbindati. Nibbindaṃ virajjati, virāgā vimuccati. Vimuttasmiṃ vimuttamiti ñāṇaṃ hoti. Khīṇā jāti vusitaṃ brahmacariyaṃ, kataṃ karaṇīyaṃ, nāparaṃ itthattāyāti pajānātīti.
1. 4. 6
Saṃkilesadhammasuttaṃ
38. Sāvatthiyaṃ
38. Sabbaṃ bhikkhave saṃkilesadhammaṃ kiñca bhikkhave. Sabbaṃ saṃkilesadhammaṃ: cakkhuṃ bhikkhave saṃkilesadhammaṃ, rūpā saṃkilesadhammā, cakkhuviññāṇaṃ saṃkilesadhammaṃ, cakkhusamphasso saṃkilesadhammo, yampidaṃ cakkhusamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi saṃkilesadhammaṃ.
 
Sotaṃ saṃkilesadhammaṃ, saddā saṃkilesadhammā, sotaviññāṇaṃ saṃkilesadhammaṃ, sotasamphasso saṃkilesadhammo, yampidaṃ sotasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi saṃkilesadhammaṃ.
 
Ghānaṃ saṃkilesadhammaṃ, gandhā saṃkilesadhammā, ghānaviññāṇaṃ saṃkilesadhammaṃ, ghānasamphasso saṃkilesadhammo, yampidaṃ ghānasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi saṃkilesadhammaṃ.
 
Jivhā saṃkilesadhammā, rasā saṃkilesadhammā, jivhāviññāṇaṃ saṃkilesadhammaṃ, jivhāsamphasso saṃkilesadhammo, yampidaṃ jivhāsamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi saṃkilesadhammaṃ.
 
Kāyo saṃkilesadhammo, phoṭṭhabbā saṃkilesadhammā, kāyaviññāṇaṃ saṃkilesadhammaṃ, kāyasamphasso saṃkilesadhammo, yampidaṃ kāyasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi saṃkilesadhammaṃ.
 
Mano saṃkilesadhammo, dhammā saṃkilesadhammā, manoviññāṇaṃ saṃkilesadhammaṃ, manosamphasso saṃkilesadhammo, yampidaṃ manosamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi saṃkilesadhammaṃ.
 
Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako cakkhusmimpi nibbindati, rūpesupi nibbindati, cakkhuviññāṇepi nibbindati, cakkhusamphassepi nibbindati yampidaṃ cakkhusamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbindati.
Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako sotasmimpi nibbindati, saddesupi nibbindati, sotaviññāṇepi nibbindati, sotasamphassepi nibbindati yampidaṃ sotasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbindati.
Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako ghānasmimpi nibbindati, gandhesupi nibbindati, ghānaviññāṇepi nibbindati, ghānasamphassepi nibbindati yampidaṃ ghānasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbindati.
Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako jivhāyapi nibbindati, rasesupi nibbindati, jivhāviññāṇepi nibbindati, jivhāsamphassepi nibbindati yampidaṃ jivhāsamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbindati.
Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako kāyasmimpi nibbindati, phoṭṭhabbesupi nibbindati, kāyaviññāṇepi nibbindati, kāyasamphassepi nibbindati yampidaṃ kāyasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbindati.
Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako manasmimpi nibbindati, dhammesupi nibbindati, manoviññāṇepi nibbindati, manosamphassepi nibbindati yampidaṃ manosamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbindati. Nibbindaṃ virajjati, virāgā vimuccati. Vimuttasmiṃ vimuttamiti ñāṇaṃ hoti. Khīṇā jāti vusitaṃ brahmacariyaṃ, kataṃ karaṇīyaṃ, nāparaṃ itthattāyāti pajānātīti.
1. 4. 7
Khayadhammasuttaṃ
39. Sāvatthiyaṃ
39. [PTS Page 028] [\q 28/] sabbaṃ bhikkhave khayadhammaṃ kiñca bhikkhave. Sabbaṃ khayadhammaṃ: cakkhuṃ bhikkhave khayadhammaṃ, rūpā khayadhammā, cakkhuviññāṇaṃ khayadhammaṃ, cakkhusamphasso khayadhammo, yampidaṃ cakkhusamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi khayadhammaṃ.
 
Sotaṃ khayadhammaṃ, saddā khayadhammā, sotaviññāṇaṃ khayadhammaṃ, sotasamphasso khayadhammo, yampidaṃ sotasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi khayadhammaṃ.
 
Ghānaṃ khayadhammaṃ, gandhā khayadhammā, ghānaviññāṇaṃ khayadhammaṃ, ghānasamphasso khayadhammo, yampidaṃ ghānasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi khayadhammaṃ.
 
Jivhā khayadhammā, rasā khayadhammā, jivhāviññāṇaṃ khayadhammaṃ, jivhāsamphasso khayadhammo, yampidaṃ jivhāsamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi khayadhammaṃ.
 
Kāyo khayadhammo, phoṭṭhabbā khayadhammā, kāyaviññāṇaṃ khayadhammaṃ, kāyasamphasso khayadhammo, yampidaṃ kāyasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi khayadhammaṃ.
 
Mano khayadhammo, dhammā khayadhammā, manoviññāṇaṃ khayadhammaṃ, manosamphasso khayadhammo, yampidaṃ manosamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi khayadhammaṃ.
 
Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako cakkhusmimpi nibbindati, rūpesupi nibbindati, cakkhuviññāṇepi nibbindati, cakkhusamphassepi nibbindati yampidaṃ cakkhusamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbindati.
Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako sotasmimpi nibbindati, saddesupi nibbindati, sotaviññāṇepi nibbindati, sotasamphassepi nibbindati yampidaṃ sotasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbindati.
Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako ghānasmimpi nibbindati, gandhesupi nibbindati, ghānaviññāṇepi nibbindati, ghānasamphassepi nibbindati yampidaṃ ghānasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbindati.
Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako jivhāyapi nibbindati, rasesupi nibbindati, jivhāviññāṇepi nibbindati, jivhāsamphassepi nibbindati yampidaṃ jivhāsamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbindati.
Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako kāyasmimpi nibbindati, phoṭṭhabbesupi nibbindati, kāyaviññāṇepi nibbindati, kāyasamphassepi nibbindati yampidaṃ kāyasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbindati.
Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako manasmimpi nibbindati, dhammesupi nibbindati, manoviññāṇepi nibbindati, manosamphassepi nibbindati yampidaṃ manosamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbindati. Nibbindaṃ virajjati, virāgā vimuccati. Vimuttasmiṃ vimuttamiti ñāṇaṃ hoti. Khīṇā jāti vusitaṃ brahmacariyaṃ, kataṃ karaṇīyaṃ, nāparaṃ itthattāyāti pajānātīti.
 
1. 4. 8
Vayadhammasuttaṃ
40. Sāvatthiyaṃ
40. Sabbaṃ bhikkhave vayadhammaṃ kiñca bhikkhave. Sabbaṃ vayadhammaṃ: cakkhuṃ bhikkhave vayadhammaṃ, rūpā vayadhammā, cakkhuviññāṇaṃ vayadhammaṃ, cakkhusamphasso vayadhammo, yampidaṃ cakkhusamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi vayadhammaṃ.
 
Sotaṃ vayadhammaṃ, saddā vayadhammā, sotaviññāṇaṃ vayadhammaṃ, sotasamphasso vayadhammo, yampidaṃ sotasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi vayadhammaṃ.
 
Ghānaṃ vayadhammaṃ, gandhā vayadhammā, ghānaviññāṇaṃ vayadhammaṃ, ghānasamphasso vayadhammo, yampidaṃ ghānasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi vayadhammaṃ.
 
Jivhā vayadhammā, rasā vayadhammā, jivhāviññāṇaṃ vayadhammaṃ, jivhāsamphasso vayadhammo, yampidaṃ jivhāsamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi vayadhammaṃ.
 
Kāyo vayadhammo, phoṭṭhabbā vayadhammā, kāyaviññāṇaṃ vayadhammaṃ, kāyasamphasso vayadhammo, yampidaṃ kāyasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi vayadhammaṃ.
 
Mano vayadhammo, dhammā vayadhammā, manoviññāṇaṃ vayadhammaṃ, manosamphasso vayadhammo, yampidaṃ manosamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi vayadhammaṃ.
 
Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako cakkhusmimpi nibbindati, rūpesupi nibbindati, cakkhuviññāṇepi nibbindati, cakkhusamphassepi nibbindati yampidaṃ cakkhusamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbindati.
Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako sotasmimpi nibbindati, saddesupi nibbindati, sotaviññāṇepi nibbindati, sotasamphassepi nibbindati yampidaṃ sotasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbindati.
Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako ghānasmimpi nibbindati, gandhesupi nibbandati, ghānaviññāṇepi nibbindati, ghānasamphassepi nibbindati yampidaṃ ghānasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbindati.
Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako jivhāyapi nibbindati, rasesupi nibbindati, jivhāviññāṇepi nibbindati, jivhāsamphassepi nibbindati yampidaṃ jivhāsamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbindati.
Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako kāyasmimpi nibbindati, phoṭṭhabbesupi nibbindati, kāyaviññāṇepi nibbindati, kāyasamphassepi nibbindati yampidaṃ kāyasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbindati.
Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako manasmimpi nibbindati, dhammesupi nibbindati, manoviññāṇepi nibbindati, manosamphassepi nibbindati yampidaṃ manosamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbindati. Nibbindaṃ virajjati, virāgā vimuccati. Vimuttasmiṃ vimuttamiti ñāṇaṃ hoti. Khīṇā jāti vusitaṃ brahmacariyaṃ, kataṃ karaṇīyaṃ, nāparaṃ itthattāyāti pajānātīti.
 
1. 4. 9
Samudayadhammasuttaṃ
41. Sāvatthiyaṃ
42. Sabbaṃ bhikkhave samudayadhammaṃ, kiñca bhikkhave. Sabbaṃ samudaya dhammaṃ: cakkhuṃ bhikkhave samudayadhammaṃ, rūpā samudayadhammā, cakkhuviññāṇaṃ samudayadhammaṃ, cakkhusamphasso samudayadhammo, yampidaṃ cakkhusamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi samudayadhammaṃ.
 
Sotaṃ samudayadhammaṃ, saddā samudayadhammā, sotaviññāṇaṃ samudayadhammaṃ, sotasamphasso samudayadhammo, yampidaṃ sotasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi samudayadhammaṃ.
 
Ghānaṃ samudayadhammaṃ, gandhā samudayadhammā, ghānaviññāṇaṃ samudayadhammaṃ, ghānasamphasso samudayadhammo, yampidaṃ ghānasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi samudayadhammaṃ.
 
Jivhā samudayadhammā, rasā samudayadhammā, jivhāviññāṇaṃ samudayadhammaṃ, jivhāsamphasso samudayadhammo, yampidaṃ jivhāsamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi samudayadhammaṃ.
 
Kāyo samudayadhammo, phoṭṭhabbā samudayadhammā, kāyaviññāṇaṃ samudayadhammaṃ, kāyasamphasso samudayadhammo, yampidaṃ kāyasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi samudayadhammaṃ.
 
Mano samudayadhammo, dhammā samudayadhammā, manoviññāṇaṃ samudayadhammaṃ, manosamphasso samudayadhammo, yampidaṃ manosamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi samudayadhammaṃ.
 
Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako cakkhusmimpi nibbindati, rūpesupi nibbindati, cakkhuviññāṇepi nibbindati, cakkhusamphassepi nibbindati yampidaṃ cakkhusamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbindati.
Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako sotasmimpi nibbindati, saddesupi nibbindati, sotaviññāṇepi nibbindati, sotasamphassepi nibbindati yampidaṃ sotasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbindati.
Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako ghānasmimpi nibbindati, gandhesupi nibbindati, ghānaviññāṇepi nibbindati, ghānasamphassepi nibbindati yampidaṃ ghānasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbindati.
Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako jivhāyapi nibbindati, rasesupi nibbindati, jivhāviññāṇepi nibbindati, jivhāsamphassepi nibbindati yampidaṃ jivhāsamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbindati.
Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako kāyasmimpi nibbindati, phoṭṭhabbesupi nibbindati, kāyaviññāṇepi nibbindati, kāyasamphassepi nibbindati yampidaṃ kāyasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbindati.
Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako manasmimpi nibbindati, dhammesupi nibbindati, manoviññāṇepi nibbindati, manosamphassepi nibbindati yampidaṃ manosamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbindati. Nibbindaṃ virajjati, virāgā vimuccati. Vimuttasmiṃ vimuttamiti ñāṇaṃ hoti. Khīṇā jāti vusitaṃ brahmacariyaṃ, kataṃ karaṇīyaṃ, nāparaṃ itthattāyāti pajānātīti.
 
[BJT Page 060] [\x 60/]
 
1. 4. 10
Nirodhadhammasuttaṃ
42. Sāvatthiyaṃ
42. Sabbaṃ bhikkhave nirodhadhammaṃ kiñca bhikkhave. Sabbaṃ nirodhadhammaṃ: cakkhuṃ bhikkhave nirodhadhammaṃ, rūpā nirodhammā, cakkhuviññāṇaṃ nirodhadhammaṃ, cakkhusamphasso nirodhadhammo, yampidaṃ cakkhusamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi nirodhadhammaṃ.
 
Sotaṃ nirodhadhammaṃ, saddā nirodhadhammā, sotaviññāṇaṃ nirodhadhammaṃ, sotasamphasso nirodhadhammo, yampidaṃ sotasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi nirodhadhammaṃ.
 
Ghānaṃ nirodhadhammaṃ, gandhā nirodhadhammā, ghānaviññāṇaṃ nirodhadhammaṃ, ghānasamphasso nirodhadhammo, yampidaṃ ghānasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi nirodhadhammaṃ.
 
Jivhā nirodhadhammā, rasā nirodhadhammā, jivhāviññāṇaṃ nirodhadhammaṃ, jivhāsamphasso nirodhadhammo, yampidaṃ jivhāsamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi nirodhadhammaṃ.
 
Kāyo nirodhadhammo, phoṭṭhabbā nirodhadhammā, kāyaviññāṇaṃ nirodhadhammaṃ, kāyasamphasso nirodhadhammo, yampidaṃ kāyasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi nirodhadhammaṃ.
 
Mano nirodhadhammo, dhammā nirodhadhammā, manoviññāṇaṃ nirodhadhammaṃ, manosamphasso nirodhadhammo, yampidaṃ manosamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi nirodhadhammaṃ.
 
Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako cakkhusmimpi nibbindati, rūpesupi nibbindati, cakkhuviññāṇepi nibbindati, cakkhusamphassepi nibbindati yampidaṃ cakkhusamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbindati.
Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako sotasmimpi nibbindati, saddesupi nibbindati, sotaviññāṇepi nibbindati, sotasamphassepi nibbindati yampidaṃ sotasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbindati.
Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako ghānasmimpi nibbindati, gandhesupi nibbindati, ghānaviññāṇepi nibbindati, ghānasamphassepi nibbindati yampidaṃ ghānasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbindati.
Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako jivhāyapi nibbindati, rasesupi nibbindati, jivhāviññāṇepi nibbindati, jivhāsamphassepi nibbindati yampidaṃ jivhāsamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbindati.
Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako kāyasmimpi nibbindati, phoṭṭhabbesupi nibbindati, kāyaviññāṇepi nibbindati, kāyasamphassepi nibbindati yampidaṃ kāyasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbindati.
Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako manasmimpi nibbindati, dhammesupi nibbindati, manoviññāṇepi nibbindati, manosamphassepi nibbindati yampidaṃ manosamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbindati. Nibbindaṃ virajjati, virāgā vimuccati. Vimuttasmiṃ vimuttamiti ñāṇaṃ hoti. Khīṇā jāti vusitaṃ brahmacariyaṃ, kataṃ karaṇīyaṃ, nāparaṃ itthattāyāti pajānātīti.
 
Jātidhammavaggo catuttho.
Tassuddānaṃ:
Jātijarāvyādhimaraṇaṃ soko ca saṃkileso ca-1
Khayadhammaṃ vayadhammañca samudayadhammaṃ-2 nirodhadhammena te dasāti.
 
1. Saṃkilesikaṃ - machasaṃ. Saṃkilesā - syā. 2. Khayavayasamudayaṃ - machasaṃ.
 
[BJT Page 062. [\x 62/] ]
 
5. Sabbāniccavaggo
1. 5. 1.
Aniccasuttaṃ.
43. Sāvatthiyaṃ
Sabbaṃ bhikkhave aniccaṃ. Kiñca bhikkhave sabbaṃ aniccaṃ: cakkhuṃ bhikkhave aniccaṃ, rūpā aniccā, cakkhuviññāṇaṃ aniccaṃ, cakkhusamphasso anicco, yampidaṃ cakkhusamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi aniccaṃ.
 
Sotaṃ aniccaṃ, saddā aniccā, sotaviññāṇaṃ aniccaṃ, sotasamphasso anicco, yampidaṃ sotasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi aniccaṃ.
 
Ghānaṃ aniccaṃ, gandhā aniccā, ghānaviññāṇaṃ aniccaṃ, ghānasamphasso anicco, yampidaṃ ghānasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi aniccaṃ.
 
Jivhā aniccā, rasā aniccā, jivhāviññāṇaṃ aniccaṃ, jivhāsamphasso anicco, yampidaṃ jivhāsamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi aniccaṃ.
 
Kāyo anicco, phoṭṭhabbā aniccā, kāyaviññāṇaṃ aniccaṃ, kāyasamphasso anicco, yampidaṃ kāyasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi aniccaṃ.
 
Mano anicco, dhammā aniccā, manoviññāṇaṃ aniccaṃ, manosamphasso anicco, yampidaṃ manosamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi aniccaṃ.
 
Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako cakkhusmimpi nibbindati, rūpesupi nibbindati, cakkhuviññāṇepi nibbindati, cakkhusamphassepi nibbindati yampidaṃ cakkhusamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbindati.
Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako sotasmimpi nibbindati, saddesupi nibbindati, sotaviññāṇepi nibbindati, sotasamphassepi nibbindati yampidaṃ sotasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbindati.
Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako ghānasmimpi nibbindati, gandhesupi nibbindati, ghānaviññāṇepi nibbindati, ghānasamphassepi nibbindati yampidaṃ ghānasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbindati.
Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako jivhāyapi nibbindati, rasesupi nibbindati, jivhāviññāṇepi nibbindati, jivhāsamphassepi nibbindati yampidaṃ jivhāsamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbindati.
Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako kāyasmimpi nibbindati, phoṭṭhabbesupi nibbindati, kāyaviññāṇepi nibbindati, kāyasamphassepi nibbindati yampidaṃ kāyasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbindati.
Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako manasmimpi nibbindati, dhammesupi nibbindati, manoviññāṇepi nibbindati, manosamphassepi nibbindati yampidaṃ manosamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbindati. Nibbindaṃ virajjati, virāgā vimuccati, vimuttasmiṃ vimuttamiti ñāṇaṃ hoti. Khīṇā jāti vusitaṃ brahmacariyaṃ, kataṃ karaṇīyaṃ, nāparaṃ itthattāyāti pajānātīti.
 
1. 5. 2.
Dukkhasuttaṃ.
44. Sāvatthiyaṃ
44. Sabbaṃ bhikkhave dukkhaṃ. Kiñca bhikkhave sabbaṃ dukkhaṃ: cakkhuṃ bhikkhave dukkhaṃ, rūpā dukkhā, cakkhuviññāṇaṃ dukkhaṃ, cakkhusamphasso dukkho, yampidaṃ cakkhusamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi dukkhaṃ.
 
Sotaṃ dukkhaṃ, saddā dukkhā, sotaviññāṇaṃ dukkhaṃ, sotasamphasso dukkho, yampidaṃ sotasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi dukkhaṃ.
 
Ghānaṃ dukkhaṃ, gandhā dukkhā, ghānaviññāṇaṃ dukkhaṃ, ghānasamphasso dukkho, yampidaṃ ghānasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi dukkhaṃ.
 
Jivhā dukkhā, rasā dukkhā, jivhāviññāṇaṃ dukkhaṃ, jivhāsamphasso dukkho, yampidaṃ jivhāsamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi dukkhaṃ.
 
Kāyo dukkho, phoṭṭhabbā dukkhā, kāyaviññāṇaṃ dukkhaṃ, kāyasamphasso dukkho, yampidaṃ kāyasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi dukkhaṃ.
 
Mano dukkho, dhammā dukkhā, manoviññāṇaṃ dukkhaṃ, manosamphasso dukkho, yampidaṃ manosamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi dukkhaṃ.
Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako cakkhusmimpi nibbindati, rūpesupi nibbindati, cakkhuviññāṇepi nibbindati, cakkhusamphassepi nibbindati yampidaṃ cakkhusamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbindati.
Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako sotasmimpi nibbindati, saddesupi nibbindati, sotaviññāṇepi nibbindati, sotasamphassepi nibbindati yampidaṃ sotasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbindati.
Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako ghānasmimpi nibbindati, gandhesupi nibbindati, ghānaviññāṇepi nibbindati, ghānasamphassepi nibbindati yampidaṃ ghānasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbindati.
Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako jivhāyapi nibbindati, rasesupi nibbindati, jivhāviññāṇepi nibbindati, jivhāsamphassepi nibbindati yampidaṃ jivhāsamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbindati.
Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako kāyasmimpi nibbindati, phoṭṭhabbesupi nibbindati, kāyaviññāṇepi nibbindati, kāyasamphassepi nibbindati yampidaṃ kāyasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbindati.
Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako manasmimpi nibbindati, dhammesupi nibbindati, manoviññāṇepi nibbindati, manosamphassepi nibbindati yampidaṃ manosamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbindati. Nibbindaṃ virajjati, virāgā vimuccati, vimuttasmiṃ vimuttamiti ñāṇaṃ hoti. Khīṇā jāti vusitaṃ brahmacariyaṃ, kataṃ karaṇīyaṃ, nāparaṃ itthattāyāti pajānātīti.
 
1. 5. 3.
Anattasuttaṃ.
45. Sāvatthiyaṃ
45. Sabbaṃ bhikkhave anattā. Kiñca bhikkhave sabbaṃ anattā: cakkhuṃ bhikkhave anattā, rūpā anattā, cakkhuviññāṇaṃ anattā, cakkhusamphasso anattā, yampidaṃ cakkhusamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi anattā.
 
Sotaṃ anattā, saddā anattā, sotaviññāṇaṃ anattā, sotasamphasso anattā, yampidaṃ sotasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi anattā.
 
Ghānaṃ anattā, gandhā anattā, ghānaviññāṇaṃ anattā, ghānasamphasso anattā, yampidaṃ ghānasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi anattā.
 
Jivhā anattā, rasā anattā, jivhāviññāṇaṃ anattā, jivhāsamphasso anattā, yampidaṃ jivhāsamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi anattā.
 
Kāyo anattā, phoṭṭhabbā anattā, kāyaviññāṇaṃ anattā kāyasamphasso anattā, yampidaṃ kāyasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi anattā.
 
Mano anattā, dhammā anattā, manoviññāṇaṃ anattā, manosamphasso anattā, yampidaṃ manosamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi anattā.
 
Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako cakkhusmimpi nibbindati, rūpesupi nibbindati, cakkhuviññāṇepi nibbindati, cakkhusamphassepi nibbindati yampidaṃ cakkhusamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbindati.
Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako sotasmimpi nibbindati, saddesupi nibbindati, sotaviññāṇepi nibbindati, sotasamphassepi nibbindati yampidaṃ sotasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbindati.
Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako ghānasmimpi nibbindati, gandhesupi nibbindati, ghānaviññāṇepi nibbindati, ghānasamphassepi nibbindati yampidaṃ ghānasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbindati.
Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako jivhāyapi nibbindati, rasesupi nibbindati, jivhāviññāṇepi nibbindati, jivhāsamphassepi nibbindati yampidaṃ jivhāsamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbindati.
Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako kāyasmimpi nibbindati, phoṭṭhabbesupi nibbindati, kāyaviññāṇepi nibbindati, kāyasamphassepi nibbindati yampidaṃ kāyasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbindati.
Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako manasmimpi nibbindati, dhammesupi nibbindati, manoviññāṇepi nibbindati, manosamphassepi nibbindati yampidaṃ manosamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbindati. Nibbindaṃ virajjati, virāgā vimuccati, vimuttasmiṃ vimuttamiti ñāṇaṃ hoti. Khīṇā jāti vusitaṃ brahmacariyaṃ, kataṃ karaṇīyaṃ, nāparaṃ itthattāyāti pajānātīti.
 
1. 5. 4
Abhiññeyyasuttaṃ
46. Sāvatthiyaṃ
46. [PTS Page 029] [\q 29/] sabbaṃ bhikkhave abhiññeyyaṃ. Kiñca bhikkhave sabbaṃ abhiññeyyaṃ: cakkhuṃ bhikkhave abhiññeyyaṃ, rūpā abhiññeyyaṃ, cakkhuviññāṇaṃ abhiññeyyaṃ, cakkhusamphasso abhiññeyyaṃ, yampidaṃ cakkhusamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi abhiññeyyaṃ.
 
Sotaṃ abhiññeyyaṃ, saddā abhiññeyyaṃ, sotaviññāṇaṃ abhiññeyyaṃ, sotasamphasso abhiññeyyaṃ, yampidaṃ sotasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi abhiññeyyaṃ.
 
Ghānaṃ abhiññeyyaṃ, gandhā abhiññeyyaṃ, ghānaviññāṇaṃ abhiññeyyaṃ, ghānasamphasso abhiññeyyaṃ, yampidaṃ ghānasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi abhiññeyyaṃ.
 
Jivhā abhiññeyyaṃ, rasā abhiññeyyaṃ, jivhāviññāṇaṃ abhiññeyyaṃ, jivhāsamphasso abhiññeyyaṃ, yampidaṃ jivhāsamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi abhiññeyyaṃ.
 
Kāyo abhiññeyyaṃ, phoṭṭhabbā abhiññeyyaṃ, kāyaviññāṇaṃ abhiññeyyaṃ, kāyasamphasso abhiññeyyaṃ, yampidaṃ kāyasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi abhiññeyyaṃ.
 
Mano abhiññeyyaṃ, dhammā abhiññeyyaṃ, manoviññāṇaṃ abhiññeyyaṃ, manosamphasso abhiññeyyaṃ, yampidaṃ manosamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi abhiññeyyaṃ.
 
Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako cakkhusmimpi nibbindati, rūpesupi nibbindati, cakkhuviññāṇepi nibbindati, cakkhusamphassepi nibbindati yampidaṃ cakkhusamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbindati.
Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako sotasmimpi nibbindati, saddesupi nibbindati, sotaviññāṇepi nibbindati, sotasamphassepi nibbindati yampidaṃ sotasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbindati.
Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako ghānasmimpi nibbindati, gandhesupi nibbindati, ghānaviññāṇepi nibbindati, ghānasamphassepi nibbindati yampidaṃ ghānasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbindati.
Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako jivhāyapi nibbindati, rasesupi nibbindati, jivhāviññāṇepi nibbindati, jivhāsamphassepi nibbindati yampidaṃ jivhāsamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbindati.
Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako kāyasmimpi nibbindati, phoṭṭhabbesupi nibbindati, kāyaviññāṇepi nibbindati, kāyasamphassepi nibbindati yampidaṃ kāyasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbindati.
Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako manasmimpi nibbindati, dhammesupi nibbindati, manoviññāṇepi nibbindati, manosamphassepi nibbindati yampidaṃ manosamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbindati. Nibbindaṃ virajjati, virāgā vimuccati, vimuttasmiṃ vimuttamiti ñāṇaṃ hoti. Khīṇā jāti vusitaṃ brahmacariyaṃ, kataṃ karaṇīyaṃ, nāparaṃ itthattāyāti pajānātīti.
 
[BJT Page 064. [\x 64/] ]
 
1. 5. 5.
Pariññeyyasuttaṃ.
47. Sāvatthiyaṃ
47. Sabbaṃ bhikkhave pariññeyyaṃ. Kiñca bhikkhave sabbaṃ pariññeyyaṃ: cakkhuṃ bhikkhave pariññeyyaṃ, rūpā pariññeyyā, cakkhuviññāṇaṃ pariññeyyaṃ, cakkhusamphasso pariññeyyo, yampidaṃ cakkhusamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi pariññeyyaṃ.
 
Sotaṃ pariññeyyaṃ, saddā pariññeyyā, sotaviññāṇaṃ pariññeyyaṃ, sotasamphasso pariññeyyo, yampidaṃ sotasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi pariññeyyaṃ.
 
Ghānaṃ pariññeyyaṃ, gandhā pariññeyyā, ghānaviññāṇaṃ pariññeyyaṃ, ghānasamphasso pariññeyyo, yampidaṃ ghānasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi pariññeyyaṃ.
 
Jivhā pariññeyyā, rasā pariññeyyā, jivhāviññāṇaṃ pariññeyyaṃ, jivhāsamphasso pariññeyyo, yampidaṃ jivhāsamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi pariññeyyaṃ.
 
Kāyo pariññeyyo, phoṭṭhabbā pariññeyyā, kāyaviññāṇaṃ pariññeyyaṃ, kāyasamphasso pariññeyyo, yampidaṃ kāyasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi pariññeyyaṃ.
 
Mano pariññeyyo, dhammā pariññeyyā, manoviññāṇaṃ pariññeyyaṃ, manosamphasso pariññeyyo, yampidaṃ manosamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi pariññeyyaṃ.
 
Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako cakkhusmimpi nibbindati, rūpesupi nibbindati, cakkhuviññāṇepi nibbindati, cakkhusamphassepi nibbindati yampidaṃ cakkhusamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbindati.
Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako sotasmimpi nibbindati, saddesupi nibbindati, sotaviññāṇepi nibbindati, sotasamphassepi nibbindati yampidaṃ sotasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbindati.
Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako ghānasmimpi nibbindati, gandhesupi nibbindati, ghānaviññāṇepi nibbindati, ghānasamphassepi nibbindati yampidaṃ ghānasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbindati.
Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako jivhāyapi nibbindati, rasesupi nibbindati, jivhāviññāṇepi nibbindati, jivhāsamphassepi nibbindati yampidaṃ jivhāsamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbindati.
Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako kāyasmimpi nibbindati, phoṭṭhabbesupi nibbindati, kāyaviññāṇepi nibbindati, kāyasamphassepi nibbindati yampidaṃ kāyasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbindati.
Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako manasmimpi nibbindati, dhammesupi nibbindati, manoviññāṇepi nibbindati, manosamphassepi nibbindati yampidaṃ manosamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbindati. Nibbindaṃ virajjati, virāgā vimuccati, vimuttasmiṃ vimuttamiti ñāṇaṃ hoti. Khīṇā jāti vusitaṃ brahmacariyaṃ, kataṃ karaṇīyaṃ, nāparaṃ itthattāyāti pajānātīti.
 
1. 5. 6.
Pahātabbasuttaṃ.
48. Sāvatthiyaṃ
48. Sabbaṃ bhikkhave pahātabbaṃ. Kiñca bhikkhave sabbaṃ pahātabbaṃ: cakkhuṃ bhikkhave pahātabbaṃ, rūpā pahātabbā, cakkhuviññāṇaṃ pahātabbaṃ, cakkhusamphasso pahātabbo, yampidaṃ cakkhusamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi pahātabbaṃ.
 
Sotaṃ pahātabbaṃ, saddā pahātabbā, sotaviññāṇaṃ pahātabbaṃ, sotasamphasso pahātabbo, yampidaṃ sotasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi pahātabbaṃ.
 
Ghānaṃ pahātabbaṃ, gandhā pahātabbā, ghānaviññāṇaṃ pahātabbaṃ, ghānasamphasso pahātabbo, yampidaṃ ghānasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi pahātabbaṃ.
 
Jivhā pahātabbā, rasā pahātābbā, jivhāviññāṇaṃ pahātābbaṃ, jivhāsamphasso pahātabbo, yampidaṃ jivhāsamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi pahātabbaṃ.
 
Kāyo pahātabbo, phoṭṭhabbā pahātabbā, kāyaviññāṇaṃ pahātabbaṃ, kāyasamphasso pahātabbo, yampidaṃ kāyasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi pahātabbaṃ.
 
Mano pahātabbo, dhammā pahātabbā, manoviññāṇaṃ pahātabbaṃ, manosamphasso pahātabbo, yampidaṃ manosamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi pahātabbaṃ.
 
Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako cakkhusmimpi nibbindati, rūpesupi nibbindati, cakkhuviññāṇepi nibbindati, cakkhusamphassepi nibbindati yampidaṃ cakkhusamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbindati.
Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako sotasmimpi nibbindati, saddesupi nibbindati, sotaviññāṇepi nibbindati, sotasamphassepi nibbindati yampidaṃ sotasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbindati.
Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako ghānasmimpi nibbindati, gandhesupi nibbindati, ghānaviññāṇepi nibbindati, ghānasamphassepi nibbindati yampidaṃ ghānasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbindati.
Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako jivhāyapi nibbindati, rasesupi nibbindati, jivhāviññāṇepi nibbindati, jivhāsamphassepi nibbindati yampidaṃ jivhāsamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbindati.
Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako kāyasmimpi nibbindati, phoṭṭhabbesupi nibbindati, kāyaviññāṇepi nibbindati, kāyasamphassepi nibbindati yampidaṃ kāyasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbindati.
Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako manasmimpi nibbindati, dhammesupi nibbindati, manoviññāṇepi nibbindati, manosamphassepi nibbindati yampidaṃ manosamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbindati. Nibbindaṃ virajjati, virāgā vimuccati, vimuttasmiṃ vimuttamiti ñāṇaṃ hoti. Khīṇā jāti vusitaṃ brahmacariyaṃ, kataṃ karaṇīyaṃ, nāparaṃ itthattāyāti pajānātīti.
 
1. 5. 7.
Sacchikātabbasuttaṃ.
49. Sāvatthiyaṃ
49. Sabbaṃ bhikkhave sacchikātabbaṃ. Kiñca bhikkhave sabbaṃ sacchikātabbaṃ: cakkhuṃ bhikkhave sacchikātabbaṃ, rūpā sacchikātabbā, cakkhuviññāṇaṃ sacchikātabbaṃ, cakkhusamphasso sacchikātabbo, yampidaṃ cakkhusamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi sacchikātabbaṃ.
 
Sotaṃ sacchikātabbaṃ, saddā sacchikātabbā, sotaviññāṇaṃ sacchikātabbaṃ, sotasamphasso sacchikātabbo, yampidaṃ sotasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi sacchikātabbaṃ.
 
Ghānaṃ sacchikātabbaṃ, gandhā sacchikātabbā, ghānaviññāṇaṃ sacchikātabbaṃ, ghānasamphasso sacchikātabbo, yampidaṃ ghānasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi sacchikātabbaṃ.
 
Jivhā sacchikātabbā, rasā sacchikātabbā, jivhāviññāṇaṃ sacchikātabbaṃ, jivhāsamphasso sacchikātabbo, yampidaṃ jivhāsamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi sacchikātabbaṃ.
 
Kāyo sacchikātabbo, phoṭṭhabbā sacchikātabbā, kāyaviññāṇaṃ sacchikātabbaṃ, kāyasamphasso sacchikātabbo, yampidaṃ kāyasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi sacchikātabbaṃ.
 
Mano sacchikātabbo, dhammā sacchikātabbā, manoviññāṇaṃ sacchikātabbaṃ manosamphasso sacchikātabbo, yampidaṃ manosamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi sacchikātabbaṃ.
 
Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako cakkhusmimpi nibbindati, rūpesupi nibbindati, cakkhuviññāṇepi nibbindati, cakkhusamphassepi nibbindati yampidaṃ cakkhusamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbindati.
Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako sotasmimpi nibbindati, saddesupi nibbindati, sotaviññāṇepi nibbindati, sotasamphassepi nibbindati yampidaṃ sotasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbindati.
Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako ghānasmimpi nibbindati, gandhesupi nibbindati, ghānaviññāṇepi nibbindati, ghānasamphassepi nibbindati yampidaṃ ghānasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbindati.
Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako jivhāyapi nibbindati, rasesupi nibbindati, jivhāviññāṇepi nibbindati, jivhāsamphassepi nibbindati yampidaṃ jivhāsamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbindati.
Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako kāyasmimpi nibbindati, phoṭṭhabbesupi nibbindati, kāyaviññāṇepi nibbindati, kāyasamphassepi nibbindati yampidaṃ kāyasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbindati.
Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako manasmimpi nibbindati, dhammesupi nibbindati, manoviññāṇepi nibbindati, manosamphassepi nibbindati yampidaṃ manosamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbindati. Nibbindaṃ virajjati, virāgā vimuccati, vimuttasmiṃ vimuttamiti ñāṇaṃ hoti. Khīṇā jāti vusitaṃ brahmacariyaṃ, kataṃ karaṇīyaṃ, nāparaṃ itthattāyāti pajānātīti.
 
1. 5. 8.
Abhiññeyyapariññeyyasuttaṃ.
50. Sāvatthiyaṃ
50. Sabbaṃ bhikkhave abhiññeyyapariññeyyaṃ. Kiñca bhikkhave sabbaṃ abhiññeyyapariññeyyaṃ: cakkhuṃ bhikkhave abhiññeyyapariññeyyaṃ, rūpā abhiññeyyapariññeyyā, cakkhuviññāṇaṃ abhiññeyyapariññeyyaṃ, cakkhusamphasso
Abhiññeyyapariññeyyo, yampidaṃ cakkhusamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi abhiññeyyapariññeyyaṃ.
 
Sotaṃ abhiññeyyapariññeyyaṃ, saddā abhiññeyyapariññeyyā, sotaviññāṇaṃ abhiññeyyapariññeyyaṃ, sotasamphasso abhiññeyyapariññeyyo, yampidaṃ sotasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi abhiññeyyapariññeyyaṃ.
Ghānaṃ abhiññeyyapariññeyyaṃ, gandhā abhiññeyyapariññeyyā, ghānaviññāṇaṃ abhiññeyyapariññeyyaṃ, ghānasamphasso abhiññeyyapariññeyyo, yampidaṃ ghānasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi abhiññeyyapariññeyyaṃ.
Jivhā abhiññeyyapariññeyyā, rasā abhiññeyyapariññeyyā, jivhāviññāṇaṃ abhiññeyyapariññeyyaṃ, jivhāsamphasso abhiññeyyapariññeyyo, yampidaṃ jivhāsamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi abhiññeyyapariññeyyaṃ.
 
Kāyo abhiññeyyapariññeyyo, phoṭṭhabbā abhiññeyyapariññeyyā, kāyaviññāṇaṃ abhiññeyyapariññeyyaṃ, kāyasamphasso abhiññeyyapariññeyyo, yampidaṃ kāyasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi abhiññeyyapariññeyyaṃ.
Mano abhiññeyyapariññeyyo, dhammā abhiññeyyapariññeyyā, manoviññāṇaṃ abhiññeyyapariññeyyaṃ, manosamphasso abhiññeyyapariññeyyo, yampidaṃ manosamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi abhiññeyyapariññeyyaṃ.
Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako cakkhusmimpi nibbindati, rūpesupi nibbindati, cakkhuviññāṇepi nibbindati, cakkhusamphassepi nibbindati yampidaṃ cakkhusamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbindati.
Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako sotasmimpi nibbindati, saddesupi nibbindati, sotaviññāṇepi nibbindati, sotasamphassepi nibbindati yampidaṃ sotasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbindati.
Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako ghānasmimpi nibbindati, gandhesupi nibbindati, ghānaviññāṇepi nibbindati, ghānasamphassepi nibbindati yampidaṃ ghānasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbindati.
Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako jivhāyapi nibbindati, rasesupi nibbindati, jivhāviññāṇepi nibbindati, jivhāsamphassepi nibbindati yampidaṃ jivhāsamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbindati.
Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako kāyasmimpi nibbindati, phoṭṭhabbesupi nibbindati, kāyaviññāṇepi nibbindati, kāyasamphassepi nibbindati yampidaṃ kāyasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbindati.
Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako manasmimpi nibbindati, dhammesupi nibbindati, manoviññāṇepi nibbindati, manosamphassepi nibbindati yampidaṃ manosamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbindati. Nibbindaṃ virajjati, virāgā vimuccati, vimuttasmiṃ vimuttamiti ñāṇaṃ hoti. Khīṇā jāti vusitaṃ brahmacariyaṃ, kataṃ karaṇīyaṃ, nāparaṃ itthattāyāti pajānātīti.
 
1. 5. 9.
Upaddutasuttaṃ.
51. Sāvatthiyaṃ
51. Sabbaṃ bhikkhave upaddutaṃ. Kiñca bhikkhave sabbaṃ upaddutaṃ: cakkhuṃ bhikkhave upaddutaṃ, rūpā upaddutā, cakkhuviññāṇaṃ upaddutaṃ, cakkhusamphasso upadduto, yampidaṃ cakkhusamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi upaddutaṃ.
 
Sotaṃ upaddutaṃ, saddā upaddutā, sotaviññāṇaṃ upaddutaṃ, sotasamphasso upadduto, yampidaṃ sotasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi upaddutaṃ.
 
Ghānaṃ upaddutaṃ, gandhā upaddutā, ghānaviññāṇaṃ upaddutaṃ, ghānasamphasso upadduto, yampidaṃ ghānasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃvā adukkhamasukhaṃ vā tampi upaddutaṃ.
 
Jivhā upaddutā, rasā upaddutā, jivhāviññāṇaṃ upaddutaṃ, jivhāsamphasso upadduto, yampidaṃ jivhāsamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi upaddutaṃ.
 
Kāyo upadduto, phoṭṭhabbā upaddutā, kāyaviññāṇaṃ upaddutaṃ, kāyasamphasso upadduto, yampidaṃ kāyasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi upaddutaṃ.
 
Mano upadduto, dhammā upaddutā, manoviññāṇaṃ upaddutaṃ, manosamphasso upadduto, yampidaṃ manosamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi upaddutaṃ.
Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako cakkhusmimpi nibbindati, rūpesupi nibbindati, cakkhuviññāṇepi nibbindati, cakkhusamphassepi nibbindati yampidaṃ cakkhusamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbindati.
Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako sotasmimpi nibbindati, saddesupi nibbindati, sotaviññāṇepi nibbindati, sotasamphassepi nibbindati yampidaṃ sotasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbindati.
Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako ghānasmimpi nibbindati, gandhesupi nibbindati, ghānaviññāṇepi nibbindati, ghānasamphassepi nibbindati yampidaṃ ghānasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbindati.
Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako jivhāyapi nibbindati, rasesupi nibbindati, jivhāviññāṇepi nibbindati, jivhāsamphassepi nibbindati yampidaṃ jivhāsamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbindati.
Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako kāyasmimpi nibbindati, phoṭṭhabbesupi nibbindati, kāyaviññāṇepi nibbindati, kāyasamphassepi nibbindati yampidaṃ kāyasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbindati.
Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako manasmimpi nibbindati, dhammesupi nibbindati, manoviññāṇepi nibbindati, manosamphassepi nibbindati yampidaṃ manosamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbindati. Nibbindaṃ virajjati, virāgā vimuccati, vimuttasmiṃ vimuttamiti ñāṇaṃ hoti. Khīṇā jāti vusitaṃ brahmacariyaṃ, kataṃ karaṇīyaṃ, nāparaṃ itthattāyāti pajānātīti.
 
1. 5. 10.
Upassaṭṭhasuttaṃ.
52. Sāvatthiyaṃ
52. Sabbaṃ bhikkhave upassaṭṭhaṃ-1. Kiñca bhikkhave sabbaṃ upassaṭṭhaṃ:
Cakkhuṃ bhikkhave upassaṭṭhaṃ, rūpā upassaṭṭhā, cakkhuviññāṇaṃ upassaṭṭhaṃ, cakkhusamphasso upassaṭṭho. Yampidaṃ cakkhusamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi upassaṭṭhaṃ.
 
1. Upasaṭṭhaṃ - machasaṃ.
 
[BJT Page 066] [\x 66/]
 
Sotaṃ upassaṭṭhaṃ, saddā upassaṭṭhā, sotaviññāṇaṃ upassaṭṭhaṃ, sotasamphasso upassaṭṭho, yampidaṃ sotasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi upassaṭṭhaṃ.
 
Ghānaṃ upassaṭṭhaṃ, gandhā upassaṭṭhā, ghānaviññāṇaṃ upassaṭṭhaṃ, ghānasamphasso upassaṭṭho, yampidaṃ ghānasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi upassaṭṭhaṃ.
 
Jivhā upassaṭṭhā, rasā upassaṭṭhā, jivhāviññāṇaṃ upassaṭṭhaṃ, jivhāsamphasso upassaṭṭho, yampidaṃ jivhāsamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi upassaṭṭhaṃ.
 
Kāyo upassaṭṭho, phoṭṭhabbā upassaṭṭhā, kāyaviññāṇaṃ upassaṭṭhaṃ, kāyasamphasso upassaṭṭho, yampidaṃ kāyasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi upassaṭṭhaṃ.
 
Mano upassaṭṭho, dhammā upassaṭṭhā, manoviññāṇaṃ upassaṭṭhaṃ, manosamphasso upassaṭṭho, yampidaṃ manosamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi upassaṭṭhaṃ.
 
Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako cakkhusmimpi nibbindati, rūpesupi nibbindati, cakkhuviññāṇepi nibbindati, cakkhusamphassepi nibbindati yampidaṃ cakkhusamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbindati.
Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako sotasmimpi nibbindati, saddesupi nibbindati, sotaviññāṇepi nibbindati, sotasamphassepi nibbindati yampidaṃ sotasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbindati.
Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako ghānasmimpi nibbindati, gandhesupi nibbindati, ghānaviññāṇepi nibbindati, ghānasamphassepi nibbindati yampidaṃ ghānasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbindati.
Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako jivhāyapi nibbindati, rasesupi nibbindati, jivhāviññāṇepi nibbindati, jivhāsamphassepi nibbindati yampidaṃ jivhāsamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbindati.
Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako kāyasmimpi nibbindati, phoṭṭhabbesupi nibbindati, kāyaviññāṇepi nibbindati, kāyasamphassepi nibbindati yampidaṃ kāyasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ [PTS Page 030] [\q 30/] sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbindati.
Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako manasmimpi nibbindati, dhammesupi nibbindati, manoviññāṇepi nibbindati, manosamphassepi nibbindati yampidaṃ manosamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbindati. Nibbindaṃ virajjati, virāgā vimuccati. Vimuttasmiṃ vimuttamiti ñāṇaṃ hoti. Khīṇā jāti vusitaṃ brahmacariyaṃ, kataṃ karaṇīyaṃ, nāparaṃ itthattāyāti pajānātīti.
 
Sabbāniccavaggo pañcamo
Tassuddānaṃ:
 
Aniccaṃ dukkhaṃ anattā ca abhiññeyyaṃ pariññeyyaṃ
Pahātabbaṃ sacchikātabbaṃ abhiññeyyaṃ pariññeyyaṃ
Upaddūtaṃ upasaṭṭhaṃ vaggo tena pavuccati.
 
Paṭhamo paṇṇāsako.
Tassa vagguddānaṃ:
 
Aniccavaggo yamako sabbavaggo jātidhammo
Sabbāniccena paññāso paṭhamo tena pavuccati.
 
[BJT Page 068] [\x 68/]
 
6. Avijjāvaggo
1. 6. 1
Avijjāpahānasuttaṃ.
53. Sāvatthiyaṃ
Atha kho aññataro bhikkhu yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. [PTS Page 031] [\q 31/] ekamantaṃ nisinno kho so bhikkhu bhagavantaṃ etadavoca: kathannu kho bhante jānato kathaṃ passato avijjā pahīyati, vijjā uppajjatīti?
 
Cakkhuṃ kho bhikkhu aniccato jānato passato avijjā pahīyati, vijjā uppajjati. Rūpe aniccato jānato passato avijjā pahīyati, vijjā uppajjati. Cakkhuviññāṇaṃ aniccato jānato passato avijjā pahīyati, vijjā uppajjati. Cakkhusampassaṃ aniccato jānato passato avijjā pahīyati, vijjā uppajjati. Yampidaṃ cakkhusamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi aniccato jānato passato avijjā pahīyati, vijjā uppajjati.
 
Sotaṃ kho bhikkhu aniccato jānato passato avijjā pahīyati, vijjā uppajjati. Sadde aniccato jānato passato avijjā pahīyati, vijjā uppajjati. Sotaviññāṇaṃ aniccato jānato passato avijjā pahīyati, vijjā uppajjati. Sotasampassaṃ aniccato jānato passato avijjā pahīyati, vijjā uppajjati. Yampidaṃ sotasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi aniccato jānato passato avijjā pahīyati, vijjā uppajjati.
 
Ghānaṃ kho bhikkhu aniccato jānato passato avijjā pahīyati, vijjā uppajjati. Gandhe aniccato jānato passato avijjā pahīyati, vijjā uppajjati. Ghānaviññāṇaṃ aniccato jānato passato avijjā pahīyati, vijjā uppajjati. Ghānasampassaṃ aniccato jānato passato avijjā pahīyati, vijjā uppajjati. Yampidaṃ ghānasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi aniccato jānato passato avijjā pahīyati, vijjā uppajjati.
 
Jivhā kho bhikkhu aniccato jānato passato avijjā pahīyati, vijjā uppajjati. Rase aniccato jānato passato avijjā pahīyati, vijjā uppajjati. Jivhāviññāṇaṃ aniccato jānato passato avijjā pahīyati, vijjā uppajjati. Jivhāsampassaṃ aniccato jānato passato avijjā pahīyati, vijjā uppajjati. Yampidaṃ jivhāsamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi aniccato jānato passato avijjā pahīyati, vijjā uppajjati.
 
Kāyaṃ aniccato jānato passato avijjā pahīyati, vijjā uppajjati. Phoṭṭhabbe aniccato jānato passato avijjā pahīyati, vijjā uppajjati. Kāyaviññāṇaṃ aniccato jānato passato avijjā pahīyati, vijjā uppajjati. Kāyasamphassaṃ aniccato jānato passato avijjā pahīyati, vijjā uppajjati. Yampidaṃ kāyasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi aniccato jānato passato avijjā pahīyati, vijjā uppajjati.
 
Manaṃ aniccato jānato passato avijjā pahīyati, vijjā uppajjati. Dhamme aniccato jānato passato avijjā pahīyati, vijjā uppajjati. Manoviññāṇaṃ aniccato jānato passato avijjā pahīyati, vijjā uppajjati. Manosamphassaṃ aniccato jānato passato avijjā pahīyati, vijjā uppajjati. Yampidaṃ manosamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi aniccato jānato passato avijjā pahīyati, vijjā uppajjati.
 
Evaṃ kho bhikkhu jānato evaṃ passato avijjā pahīyati, vijjā uppajjatīti.
 
[BJT Page 070] [\x 70/]
 
1. 6. 2
Saññojanapahānasuttaṃ
54. Sāvatthiyaṃ
Kathannu kho bhante jānato kathaṃ passato saññojanā pahīyantīti?
 
Cakkhuṃ kho bhikkhu aniccato jānato passato saññojanā pahīyanti, rūpe aniccato jānato passato saññojanā pahīyanti, cakkhuviññāṇaṃ aniccato jānato passato saññojanā pahīyanti, cakkhusamphassaṃ aniccato jānato passato saññojanā pahīyanti. Yampidaṃ cakkhusamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi aniccato jānato passato saññojanā pahīyanti. Yampidaṃ cakkhusamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi aniccato jānato passato saññojanā pahīyanti.
 
Sotaṃ kho bhikkhu aniccato jānato passato saññojanā pahīyanti, sadde aniccato jānato passato saññojanā pahīyanti.
Sotaviññāṇaṃ aniccato jānato passato saññojanā pahīyanti, sotasampassaṃ aniccato jānato passato saññojanā pahīyanti yampidaṃ sotasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā
Adukkhamasukhaṃ vā tampi aniccato jānato passato saññojanā pahīyanti.
Ghānaṃ kho bhikkhu aniccato jānato passato saññojanā pahīyanti,
Gandhe aniccato jānato passato saññojanā pahīyanti.
Ghānaviññāṇaṃ aniccato jānato passato saññojanā pahīyanti
Ghāṇasampassaṃ aniccato jānato passato saññojanā pahīyanti
Yampidaṃ ghānasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi aniccato jānato passato saññojanā pahīyanti.
 
Jivhā kho bhikkhu aniccato jānato passato saññojanā pahīyanti, rase aniccato jānato passato saññojanā pahīyanti, jivhāviññāṇaṃ aniccato jānato passato saññojanā pahīyanti
Jivhāsamphassaṃ aniccato jānato passato saññojanā pahīyanti
Yampidaṃ jivhāsamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā
Dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi aniccato jānato passato saññojanā pahīyanti
 
Kāyaṃ aniccato jānato passato saññojanā pahīyanti,
Phoṭṭhabbe aniccato jānato passato saññojanā pahīyanti,
Kāyaviññāṇaṃ aniccato jānato passato saññojanā pahīyanti,
Kāyasamphassaṃ aniccato jānato passato saññojanā pahīyanti,
Yampidaṃ kāyasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi aniccato jānato passato saññejanā pahīyanti.
Manaṃ aniccato jānato passato saññojanā pahīyanti,
Dhamme aniccato jānato passato saññojanā pahīyanti,
Manoviññāṇaṃ aniccato jānato passato saññojanā pahīyanti,
Manosamphassaṃ aniccato jānato passato saññojanā pahīyanti, yampidaṃ manosamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā
Adukkhamasukhaṃ vā tampi aniccato jānato passato saññojanā pahīyanti
Evaṃ kho bhikkhu jānato evaṃ passato saññojanā pahīyantīti,
 
1. 6. 3
Saññojanasamugghātasuttaṃ
 
55. Kathannu kho bhante jānato kathaṃ passato saññojanā samugghātaṃ gacchantīti?
Cakkhuṃ kho bhikkhu anattato jānato passato [PTS Page 032] [\q 32/] saññojanā samugghātaṃ gacchanti. Rūpe anattato jānato passato saññojanā samugghātaṃ gacchanti, cakkhuviññāṇaṃ anattato jānato passato saññojanā samugghātaṃ gacchanti. Cakkhusamphassaṃ anattato jānato passato saññojanā samugghātaṃ gacchanti. Yampidaṃ cakkhusamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi anattato jānato passato saññojanā samugghātaṃ gacchanti.
 
Sotaṃ kho bhikkhu anattato jānato passato saññojanā samugghātaṃ gacchanti, sadde anattato jānato passato saññojanā samugghātaṃ gacchanti.
Sotaviññāṇaṃ anattato jānato passato saññojanā samugghātaṃ gacchanti. Sotasamphassaṃ anattato jānato passato saññojanā samugghātaṃ gacchanti. Yampidaṃ sotasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā
Adukkhamasukhaṃ vā tampi anattato jānato passato saññojanā samugghātaṃ gacchanti.
Ghānaṃ kho bhikkhu anattato jānato passato saññojanā samugghātaṃ gacchanti, gandhe anattato jānato passato saññojanā samugghātaṃ gacchanti.
Ghānaviññāṇaṃ anattato jānato passato saññojanā samugghātaṃ gacchanti, ghānasampassaṃ anattato jānato passato saññojanā samugghātaṃ gacchanti,
Yampidaṃ ghānasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi anattato jānato passato saññojanā samugghātaṃ gacchanti,
Jivhā kho bhikkhu anattato jānato passato saññojanā samugghātaṃ gacchanti, rase anattato jānato passato saññojanā samugghātaṃ gacchanti.
Jivhāviññāṇaṃ anattato jānato passato saññojanā samugghātaṃ gacchanti, jivhāsampassaṃ anattato jānato passato saññojanā samugghātaṃ gacchanti, yampidaṃ jivhāsamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi anattato jānato passato saññojanā samugghātaṃ gacchanti.
 
Kāyaṃ anattato jānato passato saññojanā samugghātaṃ gacchanti,
Phoṭṭhabbe anattato jānato passato saññojanā samugghātaṃ gacchanti,
Kāyaviññāṇaṃ anattato jānato passato saññojanā samugghātaṃ gacchanti, kāyasamphassaṃ aniccato jānato passato saññojanā samugghātaṃ gacchanti, yampidaṃ kāyasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi anattato jānato passato saññojanā samugghātaṃ gacchanti,
Manaṃ anattato jānato passato saññojanā samugghātaṃ gacchanti,
Dhamme anattato jānato passato saññojanā samugghātaṃ gacchanti.
Manoviññāṇaṃ anattato jānato passato saññojanā samugghātaṃ gacchanti. Manosamphassaṃ anattato jānato passato saññojanā samugghātaṃ gacchanti, yampidaṃ
Manosamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi anattato jānato passato saññojanā samugghātaṃ gacchanti.
Evaṃ kho bhikkhu jānato evaṃ passato saññojanā samugghātaṃ gacchantīti.
 
[BJT Page 072] [\x 72/]
 
1. 6. 4.
Āsavappahānasuttaṃ
56. Sāvatthiyaṃ
Kathannu kho bhante jānato kathaṃ passato āsavā pahīyantīti.
 
Cakkhuṃ kho bhikkhu aniccato jānato passato āsavā pahīyanti, rūpe aniccato jānato passato āsavā pahīyanti, cakkhuviññāṇaṃ aniccato jānato passato āsavā pahīyanti, cakkhusamphassaṃ aniccato jānato passato āsavā pahīyanti. Yampidaṃ cakkhusamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi aniccato jānato passato āsavā pahīyantīti.
 
Sotaṃ kho bhikkhu aniccato jānato passato āsavā pahīyanti, sadde aniccato jānato passato āsavā pahīyanti, sotaviññāṇaṃ aniccato jānato passato āsavā pahīyanti, sotasamphassaṃ aniccato jānato passato āsavā pahīyanti. Yampidaṃ sotasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi aniccato jānato passato āsavā pahīyanti.
 
Ghānaṃ kho bhikkhu aniccato jānato passato āsavā pahīyanti, gandhe aniccato jānato passato āsavā pahīyanti, ghānaviññāṇaṃ aniccato jānato passato āsavā pahīyanti, ghāṇasamphassaṃ aniccato jānato passato āsavā pahīyanti. Yampidaṃ ghāṇasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi aniccato jānato passato āsavā pahīyanti. Yampidaṃ ghāṇasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi aniccato jānato passato āsavā pahīyanti.
 
Jivhā kho bhikkhu aniccato jānato passato āsavā pahīyanti,
Rase aniccato jānato passato āsavā pahīyanti,
Jivhāviññāṇaṃ aniccato jānato passato āsavā pahīyanti,
Jivhāsampassaṃ aniccato jānato passato āsavā pahīyanti,
Yampidaṃ jivhāsamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi aniccato jānato passato āsavā pahīyanti,
 
Kāyaṃ aniccato jānato passato āsavā pahīyanti,
Phoṭṭhabbe aniccato jānato passato āsavā pahīyanti,
Kāyaviññāṇaṃ aniccato jānato passato āsavā pahīyanti,
Kāyasamphassaṃ aniccato jānato passato āsavā pahīyanti,
Yampidaṃ kāyasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi aniccato jānato passato āsavā pahīyanti,
 
Manaṃ aniccato jānato passato āsavā pahīyanti,
Dhamme aniccato jānato passato āsavā pahīyanti,
Manoviññāṇaṃ aniccato jānato passato āsavā pahīyanti,
Manosamphassaṃ aniccato jānato passato āsavā pahīyanti,
Yampidaṃ manosamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi aniccato jānato passato āsavā pahīyanti.
 
Evaṃ kho bhikkhu jānato evaṃ passato āsavā pahīyantīti.
1. 6. 5
Āsavasamugghātasuttaṃ
 
57. Kathannu kho bhante jānato kathaṃ passato āsavā samugghātaṃ gacchantīti?
 
Cakkhuṃ kho bhikkhu anattato jānato passato āsavā samugghātaṃ gacchanti. Rūpe anattato jānato passato āsavā samugghātaṃ gacchanti, cakkhuviññāṇaṃ anattato jānato passato āsavā samugghātaṃ gacchanti. Cakkhusamphassaṃ anattato jānato passato āsavā samugghātaṃ gacchanti. Yampidaṃ cakkhusamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi anattato jānato passato āsavā samugghātaṃ gacchanti.
 
Sotaṃ kho bhikkhu anattato jānato passato āsavā samugghātaṃ gacchanti, sadde anattato jānato passato āsavā samugghātaṃ gacchanti. Sotaviññāṇaṃ anattato jānato passato āsavā samugghātaṃ gacchanti.
Sotasamphassaṃ anattato jānato passato āsavā samugghātaṃ gacchanti.
Yampidaṃ sotasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā
Adukkhamasukhaṃ vā tampi anattato jānato passato āsavā samugghātaṃ gacchanti.
Ghānaṃ kho bhikkhu anattato jānato passato āsavā samugghātaṃ gacchanti, gandhe anattato jānato passato āsavā samugghātaṃ gacchanti. Ghānaviññāṇaṃ anattato jānato passato āsavā samugghātaṃ gacchanti, ghānasampassaṃ anattato jānato passato āsavā samugghātaṃ gacchanti, yampidaṃ ghānasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi anattato jānato passato āsavā samugghātaṃ gacchanti.
Jivhā kho bhikkhu anattato jānato passato āsavā samugghātaṃ gacchanti, rase anattato jānato passato āsavā samugghātaṃ gacchanti.
Jivhāviññāṇaṃ anattato jānato passato āsavā samugghātaṃ gacchanti, jivhāsampassaṃ anattato jānato passato āsavā samugghātaṃ gacchanti, yampidaṃ jivhāsamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi anattato jānato passato āsavā samugghātaṃ gacchanti.
 
Kāyaṃ anattato jānato passato āsavā samugghātaṃ gacchanti,
Phoṭṭhabbe anattato jānato passato āsavā samugghātaṃ gacchanti,
Kāyaviññāṇaṃ anattato jānato passato āsavā samugghātaṃ gacchanti, kāyasamphassaṃ anattato jānato passato āsavā samugghātaṃ gacchanti, yampidaṃ kāyasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi anattato jānato passato āsavā samugghātaṃ gacchanti.
Manaṃ anattato jānato passato āsavā samugghātaṃ gacchanti,
Dhamme anattato jānato passato āsavā samugghātaṃ gacchanti.
Manoviññāṇaṃ anattato jānato passato āsavā samugghātaṃ gacchanti.
Manosamphassaṃ anattato jānato passato āsavā samugghātaṃ gacchanti, yampidaṃ manosamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi anattato jānato passato āsavā samugghātaṃ gacchanti.
Evaṃ kho bhikkhu jānato evaṃ passato āsavā samugghātaṃ gacchantīti.
1. 6. 6
Anusayappahānasuttaṃ
 
58. Kathannu kho bhante jānato kathaṃ passato anusayā pahīyantīti?
Cakkhuṃ kho bhikkhu aniccato jānato passato anusayā pahīyanti, rūpe aniccato jānato passato anusayā pahīyanti, cakkhuviññāṇaṃ aniccato jānato passato anusayā pahīyanti, cakkhusamphassaṃ aniccato jānato passato anusayā pahīyanti. Yampidaṃ cakkhusamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi aniccato jānato passato anusayā pahīyantīti.
 
Sotaṃ kho bhikkhu aniccato jānato passato anusayā pahīyanti, sadde aniccato jānato passato āsavā pahīyanti, sotaviññāṇaṃ aniccato jānato passato anusayā pahīyanti, sotasamphassaṃ aniccato jānato passato anusayā pahīyanti. Yampidaṃ sotasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi aniccato jānato passato anusayā pahīyanti.
 
Ghānaṃ kho bhikkhu aniccato jānato passato anusayā pahīyanti, gandhe aniccato jānato passato anusayā pahīyanti, ghānaviññāṇaṃ aniccato jānato passato anusayā pahīyanti, ghānasamphassaṃ aniccato jānato passato anusayā pahīyanti. Yampidaṃ ghānasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi aniccato jānato passato anusayā pahīyanti.
 
Jivhā kho bhikkhu aniccato jānato passato anusayā pahīyanti,
Rase aniccato jānato passato anusayā pahīyanti,
Jivhāviññāṇaṃ aniccato jānato passato anusayā pahīyanti,
Jivhāsamphassaṃ aniccato jānato passato anusayā pahīyanti,
Yampidaṃ jivhāsamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi aniccato jānato passato anusayā pahīyanti,
 
Kāyaṃ aniccato jānato passato anusayā pahīyanti,
Phoṭṭhabbe aniccato jānato passato anusayā pahīyanti,
Kāyaviññāṇaṃ aniccato jānato passato anusayā pahīyanti,
Kāyasamphassaṃ aniccato jānato passato anusayā pahīyanti,
Yampidaṃ kāyasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi aniccato jānato passato anusayā pahīyanti.
Manaṃ aniccato jānato passato anusayā pahīyanti,
Dhamme aniccato jānato passato anusayā pahīyanti,
Manoviññāṇaṃ aniccato jānato passato anusayā pahīyanti,
Manosamphassaṃ aniccato jānato passato anusayā pahīyanti,
Yampidaṃ manosamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi aniccato jānato passato anusayā pahīyanti.
 
Evaṃ kho bhikkhu jānato evaṃ passato anusayā pahīyantīti.
 
[BJT Page 074] [\x 74/]
 
1. 6. 7
Anusayasamugghātasuttaṃ
59. Sāvatthiyaṃ
Kathannu kho bhante jānato kathaṃ passato anusayā samugghātaṃ gacchantīti?
 
Cakkhuṃ kho bhikkhu anattato jānato passato anusayā samugghātaṃ gacchanti, rūpe anattato jānato passato anusayā samugghātaṃ gacchanti, cakkhuviññāṇaṃ anattato jānato passato anusayā samugghātaṃ gacchanti, cakkhusamphassaṃ anattato jānato passato anusayā samugghātaṃ gacchanti, yampidaṃ cakkhusamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi anattato jānato passato anusayā samugghātaṃ gacchanti.
 
Sotaṃ kho bhikkhu anattato jānato passato anusayā samugghātaṃ gacchanti, sadde anattato jānato passato anusayā samugghātaṃ gacchanti, sotaviññāṇaṃ anattato jānato passato anusayā samugghātaṃ gacchanti, sotasampassaṃ anattato jānato passato anusayā samugghātaṃ gacchanti, yampidaṃ sotasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā
Adukkhamasukhaṃ vā tampi anattato jānato passato anusayā samugghātaṃ gacchanti.
Ghānaṃ kho bhikkhu anattato jānato passato anusayā samugghātaṃ gacchanti, gandhe anattato jānato passato anusayā samugghātaṃ gacchanti, ghānaviññāṇaṃ anattato jānato passato anusayā samugghātaṃ gacchanti, ghānasampassaṃ anattato jānato passato anusayā samugghātaṃ gacchanti, yampidaṃ ghānasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi anattato jānato passato anusayā samugghātaṃ gacchanti.
Jivhā kho bhikkhu anattato jānato passato anusayā samugghātaṃ gacchanti, rase anattato jānato passato anusayā samugghātaṃ gacchanti, jivhāviññāṇaṃ anattato jānato passato anusayā samugghātaṃ gacchanti, jivhāsampassaṃ anattato jānato passato anusayā samugghātaṃ gacchanti, yampidaṃ jivhāsamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi anattato jānato passato anusayā samugghātaṃ gacchanti.
 
Kāyaṃ anattato jānato passato anusayā samugghātaṃ gacchanti,
Phoṭṭhabbe anattato jānato passato anusayā samugghātaṃ gacchanti,
Kāyaviññāṇaṃ anattato jānato passato anusayā samugghātaṃ gacchanti, kāyasamphassaṃ anattato jānato passato anusayā samugghātaṃ gacchanti, yampidaṃ kāyasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi anattato jānato passato anusayā samugghātaṃ gacchanti.
Manaṃ anattato jānato passato anusayā samugghātaṃ gacchanti,
Dhamme anattato jānato passato anusayā samugghātaṃ gacchanti, manoviññāṇaṃ anattato jānato passato anusayā samugghātaṃ gacchanti, manosamphassaṃ anattato jānato passato anusayā samugghātaṃ gacchanti, yampidaṃ manosamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi anattato jānato passato anusayā samugghātaṃ gacchanti.
Evaṃ kho bhikkhu jānato evaṃ passato anusayā samugghātaṃ gacchantīti.
 
1. 6. 8
Sabbūpādānapariññāsuttaṃ
 
60. Sabbūpādānapariññāya vo bhikkhave dhammaṃ desissāmi, taṃ suṇātha. Katamo ca bhikkhave sabbūpādānapariññāya dhammo:
 
Cakkhuñca paṭicca rūpe ca uppajjati-1 cakkhuviññāṇaṃ tiṇṇaṃ saṅgati phasso, phassapaccayā vedanā, evaṃ passaṃ [PTS Page 033] [\q 33/] bhikkhave sutavā ariyasāvako cakkhusmimpi nibbindati, rūpesupi nibbindati, cakkhuviññāṇepi nibbindati, cakkhusamphassepi nibbindati, vedanāyapi nibbindati, nibbindaṃ virajjati, virāgā vimuccati. Vimokkhā-2. Pariññātaṃ me upādānanti pajānāti.
 
Sotañca paṭicca sadde ca uppajjati sotaviññāṇaṃ, tiṇṇaṃ saṅgati phasso phassapaccayā vedanā, evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako sotasmimpi nibbindati. Saddesupi nibbindati, sota viññāṇepi nibbindati, sotasamphassepi nibbindati, vedanāyapi nibbindati nibbindaṃ virajjati, virāgā vimuccati vimokkhā "pariññātaṃ me upādāna"nti pajānāti.
 
Ghānañca paṭicca gandhe ca uppajjati, ghānaviññāṇaṃ tiṇṇaṃ saṅgati phasso, phassapaccayā vedanā. Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako ghānasmimpi nibbindati, gandhesupi nibbindati ghānaviññāṇepi nibbindati, ghānasamphassepi nibbindati, vedanāyapi nibbindati, nibbindaṃ virajjati, virāgā vimuccati, vimokkhā "pariññātaṃ me upādāna" ntī pajānāti.
 
Jivhañca paṭicca rase ca uppajjati jivhā viññāṇaṃ tiṇṇaṃ saṅgati phasso. Phassapaccayā vedanā, evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako jivhāyapi nibbindati, rasesupi nibbindati, jivhāviññāṇepi nibbindati, jivhāsamphassepi nibbindati,
 
1. Uppajjati - sīmu 2. Vimokho - [PTS.]
 
[BJT Page 076] [\x 76/]
 
Vedanāyapi nibbindati, nibbindaṃ virajjati, virāgā vimuccati. Vimokkhā "pariññātaṃ me upādāna" nti pajānāti.
 
Kāyañca paṭicca phoṭṭhabbe ca uppajjati kāyaviññāṇaṃ tiṇṇaṃ saṅgati phasso. Phassapaccayā vedanā, evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako kāyepi nibbindati. Phoṭṭhabbesupi nibbindati kāyaviññāṇepi nibbindati, kāyasamphassepi nibbindati vedanāyapi nibbindati. Nibbindaṃ virajjati virāgā vimuccati. Vimokkhā "pariññātaṃ me upādāna" nti pajānāti.
 
Manañca paṭicca dhamme ca uppajjati manoviññāṇaṃ. Tiṇṇaṃ saṅgati phasso. Phassapaccayā vedanā evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako manasmimpi nibbindati. Dhammesupi nibbindati. Manoviññāṇepi nibbindati. Manosamphassepi nibbindati. Vedanāyapi nibbindati, nibbindaṃ virajjati, virāgā vimuccati, vimokkhā "pariññātaṃ me upādāna" nti pajānāti. Ayaṃ kho bhikkhave sabbupādānapariññāya dhammoti.
 
1. 6. 9
Sabbūpādānapariyādānasuttaṃ
 
61. Sabbūpādānapariyādānāya vo bhikkhave dhammaṃ desissāmi, taṃ suṇātha. Katamo ca bhikkhave sabbūpādānapariyādānāya dhammo:
 
Cakkhuñca paṭicca rūpe ca uppajjati cakkhuviññāṇaṃ tiṇṇaṃ saṅgati phasso, phassapaccayā vedanā, evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako cakkhusmimpi nibbindati, rūpesupi nibbindati, cakkhuviññāṇepi nibbindati, cakkhusamphassepi nibbindati, vedanāyapi nibbindati, nibbindaṃ virajjati, virāgā vimuccati. Vimokkhā "pariyādinnaṃ me upādāna" nti pajānāti.
 
Sotañca paṭicca sadde ca uppajjati sotaviññāṇaṃ, tiṇṇaṃ saṅgati phasso phassapaccayā vedanā, evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako sotasmimpi nibbindati. Saddesupi nibbindati, sota viññāṇepi nibbindati, sotasamphassepi nibbindati, vedanāyapi nibbindati nibbindaṃ virajjati, virāgā vimuccati vimokkhā "pariyādinnaṃ me upādāna"nti pajānāti.
 
Ghānañca paṭicca gandhe ca uppajjati, ghānaviññāṇaṃ tiṇṇaṃ saṅgati phasso, phassapaccayā vedanā. Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako ghānasmimpi nibbindati, gandhesupi nibbindati ghānaviññāṇepi nibbindati, ghānasamphassepi nibbindati, vedanāyapi nibbindati, nibbindaṃ virajjati. Virāgā vimuccati, vimokkhā "pariyādinnaṃ me upādāna" ntī pajānāti.
 
Jivhañca paṭicca rase ca uppajjati jivhā viññāṇaṃ tiṇṇaṃ saṅgati phasso. Phassapaccayā vedanā, evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako jivhāyapi nibbindati, rasesupi nibbindati, jivhāviññāṇepi nibbindati, jivhāsamphassepi nibbindati, vedanāyapi nibbindati, nibbindaṃ virajjati, virāgā vimuccati. Vimokkhā "pariyādinnaṃ me upādāna" nti pajānāti.
 
Kāyañca paṭicca phoṭṭhabbe ca uppajjati kāyaviññāṇaṃ tiṇṇaṃ saṅgati phasso. Phassapaccayā vedanā, evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako kāyepi nibbindati. Phoṭṭhabbesupi nibbindati kāyaviññāṇepi nibbindati, kāyasamphassepi nibbindati vedanāyapi nibbindati. Nibbindaṃ virajjati virāgā vimuccati. Vimokkhā "pariyādinnaṃ me upādāna" nti pajānāti.
 
Manañca paṭicca dhamme ca uppajjati manoviññāṇaṃ, tiṇṇaṃ saṅgati phasso. Phassapaccayā vedanā evaṃ phassaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako manasmimpi nibbindati. Dhammesupi nibbindati. Manoviññāṇepi [PTS Page 034] [\q 34/] nibbindati. Manosamphassepi nibbindati. Vedanāyapi nibbindati, nibbindaṃ virajjati, virāgā vimuccati, vimokkhā "pariyādinnaṃ me upādāna" nti pajānāti. Ayaṃ kho bhikkhave sabbūpādānapariyādānāya dhammoti.
 
[BJT Page 078] [\x 78/]
 
1. 6. 10
Dutiya sabbūpādānapariyādānasuttaṃ
62. Sāvatthiyaṃ
Sabbūpādānapariyādānāya vo bhikkhave dhammaṃ desissāmi taṃ suṇātha. Katamo ca bhikkhave sabbūpādānapariyādānāya dhammo?
 
Taṃ kimmaññatha bhikkhave cakkhuṃ niccaṃ vā aniccaṃ vāti? Aniccaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti? Dukkhaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ viparināmadhammaṃ kallannu taṃ samanupassituṃ "etaṃ mama, eso'hamasmi, eso me attā" ti? Nohetaṃ bhante.
 
Rūpā niccā vā aniccā vāti? Aniccā bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti? Dukkhaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ kallannu taṃ samanupassituṃ "etaṃ mama, esohamasmi, eso me attā" ti? Nohetaṃ bhante.
 
Cakkhuviññāṇaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vāti? Aniccaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti? Dukkhaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ, kallannu taṃ samanupassituṃ; "etaṃ mama, esohamasmi, eso me attā" ti? Nohetaṃ bhante.
Cakkhusamphasso nicco vā anicco vāti? Anicco bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vā ti? Dukkhaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ kallannu taṃ samanupassituṃ "etaṃ mama, eso'hamasmi, eso me attā" ti? Nohetaṃ bhante.
Yampidaṃ cakkhusamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā, tampi niccaṃ vā aniccaṃ vā ti? Aniccaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti? Dukkhaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ kallannu taṃ samanupassituṃ: "etaṃ mama, eso'hamasmi, eso me attā" ti? Nohetaṃ bhante.
 
Sotaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vāti? Aniccaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti? Dukkhaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ kallannu taṃ samanupassituṃ "etaṃ mama, eso'hamasmī, eso me attā" ti? Nohetaṃ bhante.
 
Saddā niccā vā aniccā vāti? Aniccā bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti? Dukkhaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ kallannu taṃ samanupassituṃ "etaṃ mama, eso'hamasmi, eso me attā" ti? Nohetaṃ bhante.
 
Sotaviññāṇaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vāti? Aniccaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti? Dukkhaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ, kallannu taṃ samanupassituṃ; "etaṃ mama, eso'hamasmi, eso me attā" ti? Nohetaṃ bhante.
Sotasamphasso nicco vā anicco vāti? Anicco bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vā ti? Dukkhaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ kallannu taṃ samanupassituṃ "etaṃ mama, eso'hamasmi, eso me attā" ti? Nohetaṃ bhante.
 
Yampidaṃ sotasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā, tampi niccaṃ vā aniccaṃ vā ti? Aniccaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti? Dukkhaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ kallannu taṃ samanupassituṃ: "etaṃ mama, eso'hamasmi, eso me attā" ti? Nohetaṃ bhante.
 
Ghānaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vāti? Aniccaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti? Dukkhaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ kallannu taṃ samanupassituṃ "etaṃ mama, eso'hamasmi, eso me attā" ti? Nohetaṃ bhante.
 
Gandhā niccā vā aniccā vāti? Aniccā bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti? Dukkhaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ kallannu taṃ samanupassituṃ "etaṃ mama, eso'hamasmi, eso me attā" ti? Nohetaṃ bhante.
 
Ghānaviññāṇaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vāti? Aniccaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti? Dukkhaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ, kallannu taṃ samanupassituṃ; "etaṃ mama, eso'hamasmi, eso me attā" ti? Nohetaṃ bhante.
Ghānasamphasso nicco vā anicco vāti? Anicco bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vā ti? Dukkhaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ kallannu taṃ samanupassituṃ "etaṃ mama, eso'hamasmi, eso me attā" ti? Nohetaṃ bhante.
Yampidaṃ ghānasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā, tampi niccaṃ vā aniccaṃ vā ti? Aniccaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti? Dukkhaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ kallannu taṃ samanupassituṃ: "etaṃ mama, eso'hamasmi, eso me attā" ti? Nohetaṃ bhante.
 
Jivhā niccā vā aniccā vāti? Aniccā bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti? Dukkhaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ kallannu taṃ samanupassituṃ "etaṃ mama, eso'hamasmi, eso me attā" ti? Nohetaṃ bhante.
 
Rasā niccā vā aniccā vāti? Aniccā bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti? Dukkhaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ kallannu taṃ samanupassituṃ "etaṃ mama, eso'hamasmi, eso me attā" ti? Nohetaṃ bhante.
 
Jivhāviññāṇaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vāti? Aniccaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti? Dukkhaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ, kallannu taṃ samanupassituṃ; "etaṃ mama, eso'hamasmi, eso me attā" ti? Nohetaṃ bhante.
Jivhāsamphasso nicco vā anicco vāti? Anicco bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vā ti? Dukkhaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ kallannu taṃ samanupassituṃ "etaṃ mama, eso'hamasmi, eso me attā" ti? Nohetaṃ bhante.
Yampidaṃ jivhāsamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā, tampi niccaṃ vā aniccaṃ vā ti? Aniccaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti? Dukkhaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ kallannu taṃ samanupassituṃ: "etaṃ mama, eso'hamasmi, eso me attā" ti? Nohetaṃ bhante.
 
Kāyo nicco vā anicco vāti? Aniccaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti? Dukkhaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ kallannu taṃ samanupassituṃ "etaṃ mama, eso'hamasmi, eso me attā" ti? Nohetaṃ bhante.
 
Phoṭṭhabbā niccā vā aniccā vāti? Aniccā bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃvā taṃ sukhaṃvāti? Dukkhaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ kallannu taṃ samanupassituṃ "etaṃ mama, eso'hamasmi, eso me attā" ti? Nohetaṃ bhante.
 
Kāyaviññāṇaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vāti? Aniccaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti? Dukkhaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ, kallannu taṃ samanupassituṃ; "etaṃ mama, eso'hamasmi, eso me attā" ti? Nohetaṃ bhante.
Kāyasamphasso nicco vā anicco vāti? Anicco bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vā ti? Dukkhaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ kallannu taṃ samanupassituṃ "etaṃ mama, eso'hamasmi, eso me attā" ti? Nohetaṃ bhante.
Yampidaṃ kāyasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā, tampi niccaṃ vā aniccaṃ vā ti? Aniccaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti? Dukkhaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ kallannu taṃ samanupassituṃ: "etaṃ mama, eso'hamasmi, eso me attā" ti? Nohetaṃ bhante.
 
Mano nicco vā anicco vāti? Anicco bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti? Dukkhaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ kallannu taṃ samanupassituṃ "etaṃ mama, eso'hamasmi, eso me attā" ti? Nohetaṃ bhante.
 
Dhammā niccā vā aniccā vāti? Aniccā bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti? Dukkhaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ kallannu taṃ samanupassituṃ "etaṃ mama, eso'hamasmi, eso me attā" ti? Nohetaṃ bhante.
 
Manoviññāṇaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vāti? Aniccaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti? Dukkhaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ, kallannu taṃ samanupassituṃ; "etaṃ mama, eso'hamasmi, eso me attā" ti? Nohetaṃ bhante.
Manosamphasso nicco vā anicco vāti? Anicco bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vā ti? Dukkhaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ kallannu taṃ samanupassituṃ "etaṃ mama, eso'hamasmi, eso me attā" ti? Nohetaṃ bhante.
Yampidaṃ manosamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā, tampi niccaṃ vā aniccaṃ vā ti? Aniccaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti? Dukkhaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ kallannu taṃ samanupassituṃ: "etaṃ mama, eso'hamasmi, eso me attā" ti? Nohetaṃ bhante.
 
[PTS Page 035] [\q 35/] evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako cakkhusmimpi nibbindati, rūpesupi nibbanidati, cakkhuviññāṇepi nibbindati, cakkhusamphassepi nibbindati yampidaṃ cakkhusamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbindati.
Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako sotasmimpi nibbindati, saddāsupi nibbindati, sotaviññāṇepi nibbindati, sotasamphassepi nibbindati yampidaṃ sotasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbindati.
Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako ghānasmimpi nibbindati, gandhesupi nibbindati, ghānaviññāṇepi nibbindati, ghānasamphassepi nibbindati yampidaṃ ghānasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbindati.
Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako jivhāyapi nibbindati, rasesupi nibbindati, jivhāviññāṇepi nibbindati, jivhāsamphassepi nibbindati yampidaṃ jivhāsamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbindati.
Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako kāyasmimpi nibbindati, poṭṭhabbesupi nibbindati, kāyaviññāṇepi nibbindati, kāyasamphassepi nibbindati yampidaṃ kāyasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbindati.
Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako manasmimpi nibbindati, dhammesupi nibbindati, manoviññāṇepi nibbindati, manosamphassepi nibbindati yampidaṃ manosamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbindati. Nibbindaṃ virajjati, virāgā vimuccati. Vimuttasmiṃ vimuttamiti ñāṇaṃ hoti. Khīṇā jāti vusitaṃ brahmacariyaṃ, kataṃ karaṇīyaṃ, nāparaṃ itthattāyāti pajānāti.
 
Ayaṃ kho bhikkhave sabbūpādānapariyādānāya dhammoti.
 
Avijjāvaggo chaṭṭho.
Tassuddānaṃ:
Avijjā saññojanā dve āsavā apare duve,
Anusayena dve vuttā pariññā dve pariyādinnena tedasāti.
 
[BJT Page 080] [\x 80/]
 
7. Mijālavaggo
1. 7. 1
Migajālasuttaṃ
63. Sāvatthiyaṃ
Atha kho āyasmā migajālo yena bhagavā tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi, ekamantaṃ nisinno kho āyasmā migajālo bhagavantaṃ etadavoca:
 
"Ekavihārī ekavihārī" ti bhante vuccati, [PTS Page 036] [\q 36/] kittāvatā nu kho bhante ekavihārī hoti? Kittāvatā ca pana sadutiya-1 vihārī ca hotīti?
Santi kho migajāla cakkhuviññeyyā rūpā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā, tañce bhikkhu abhinandati abhivadati ajjhosāya tiṭṭhati, tassa taṃ abhinandato abhivadato ajjhosāya tiṭṭhato uppajjati nandi, nandiyā sati sārāgo hoti sārāge sati saññogo hoti, nandisaññojana saññutto kho migajāla bhikkhu sadutiya-1 vihārītī vuccati.
 
Santi kho migajāla sotaviññeyyā saddā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā, tañce bhikkhu abhinandati abhivadati ajjhosāya tiṭṭhati, tassa taṃ abhinandato abhivadato ajjhosāya tiṭṭhato uppajjati nandi, nandiyā sati sārāgo hoti sārāge sati saññogo hoti, nandisaññojana saññutto kho migajāla bhikkhu sadutiya vihārītī vuccati.
 
Santi kho migajāla ghānaviññeyyā gandhā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā, tañce bhikkhu abhinandati abhivadati ajjhosāya tiṭṭhati, tassa taṃ abhinandato abhivadato ajjhosāya tiṭṭhato uppajjati nandi, nandiyā sati sārāgo hoti sārāge sati saññogo hoti, nandisaññojana saññutto kho migajāla bhikkhu sadutiya vihārītī vuccati.
 
Santi kho migajāla jivhāviññeyyā rasā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā, tañce bhikkhu abhinandati abhivadati ajjhosāya tiṭṭhati, tassa taṃ abhinandato abhivadato ajjhosāya tiṭṭhato uppajjati nandi, nandiyā sati sārāgo hoti sārāge sati saññogo hoti, nandisaññojana saññutto kho migajāla bhikkhu sadutiya vihārītī vuccati.
 
Santi kho migajāla kāyoviññeyyā phoṭṭhabbā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā, tañce bhikkhu abhinandati abhivadati ajjhosāya tiṭṭhati, tassa taṃ abhinandato abhivadato ajjhosāya tiṭṭhato uppajjati nandi, nandiyā sati sārāgo hoti sārāge sati saññogo hoti, nandisaññojana saññutto kho migajāla bhikkhu sadutiya vihārītī vuccati.
 
Santi kho migajāla manoviññeyyā dhammā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā, tañce bhikkhu abhinandati abhivadati ajjhosāya tiṭṭhati, tassa taṃ abhinandato abhivadato ajjhosāya tiṭṭhato uppajjati nandi, nandiyā sati sārāgo hoti sārāge sati saññogo hoti, nandisaññojana saññutto kho migajāla bhikkhu sadutiya vihārītī vuccati.
 
Evaṃ vihārī ca migajāla bhikkhu kiñcāpi araññe vanapatthāni pantāni senāsanāni paṭisevati appasaddāni appanigghosāni vijanavātāni manussarāhaseyyakāni paṭisallānasāruppāni, atha kho sadutiyavihārīti vuccati. Taṃ kissa hetu? Taṇhā hissa dutiyā, sāssa appahīnā, tasmā sadutiya vihārīti vuccati.
 
1. Sadadutiya - sī 1. 2. Sīmu [II]
2. Saṃyutto - sī 1. 2.
 
[BJT Page 082] [\x 82/]
 
Santi ca kho migajāla cakkhuviññeyyā rūpā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā, tañce bhikkhu nābhinandati nābhivadati na ajjhosāya tiṭṭhati, tassa taṃ anabhinandato anabhivadato anajjhosāya tiṭṭhato nandi nirujjhati, nandiyā asati sārāgo na hoti. Sārāge asati [PTS Page 037] [\q 37/] saññogo na hoti, nandisaññojana visaññutto kho migajāla bhikkhu ekavihārītī vuccati.
 
Santi ca kho migajāla sotaviññeyyā saddā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā, tañce bhikkhu nābhinandati nābhivadati na ajjhosāya tiṭṭhati, tassa taṃ anabhinandato anabhivadato anajjhosāya tiṭṭhato nandi nirujjhati, nandiyā asati sārāgo na hoti. Sārāge asati saññogo na hoti, nandisaññojana visasaññutto kho migajāla bhikkhu ekavihārītī vuccati.
 
Santi ca kho migajāla ghānaviññeyyā gandhā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā, tañce bhikkhu nābhinandati nābhivadati na ajjhosāya tiṭṭhati, tassa taṃ anabhinandato anabhivadato anajjhosāya tiṭṭhato nandi nirujjhati nandiyā asati sārāgo na hoti sārāge asati saññogo na hoti, nandisaññojana visaññutto kho migajāla bhikkhu ekavihārītī vuccati.
 
Santi ca kho migajāla jivhāviññeyyā rasā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā, tañce bhikkhu nābhinandati nābhivadati na ajjhosāya tiṭṭhati, tassa taṃ anabhinandato anabhivadato anajjhosāya tiṭṭhato nandi nirujjhati nandiyā asati sārāgo na hoti sārāge asati saññogo na hoti, nandisaññojana visaññutto kho migajāla bhikkhu ekavihārītī vuccati.
 
Santi ca kho migajāla kāyoviññeyyā phoṭṭhabbā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā, tañce bhikkhu nābhinandati nābhivadati na ajjhosāya tiṭṭhati, tassa taṃ anabhinandato anabhivadato anajjhosāya tiṭṭhato nandi nirujjhati nandiyā asati sārāgo na hoti. Sārāge asati saññogo na hoti, nandisaññojana visaññutto kho migajāla bhikkhu ekavihārītī vuccati.
 
Santi ca kho migajāla manoviññeyyā dhammā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā, tañce bhikkhu na abhinandati na abhivadati na ajjhosāya tiṭṭhati, tassa taṃ anabhinandato anabhivadato anajjhosāya tiṭṭhato nandi nirujjhati. Nandiyā asati sārāgo na hoti. Sārāge asati saññogo na hoti, nandisaññojana visaññutto kho migajāla bhikkhu ekavihārītī vuccati.
Evaṃ vihārī ca migajāla bhikkhu kiñcāpi gāmante viharati ākiṇṇo bhikkhūhi bhikkhuṇīhi upāsakehi upāsikāhi rājūhi rājamahāmattehi titthiyehi titthiyasāvakehi, atha so ekavihārīti vuccati taṃ kissa hetu? Taṇhā hissa dutiyā, sāssa pahīnā, tasmā ekavihārīti vuccatīti,
 
1. 7. 2.
Dutiya migajālasuttaṃ
 
64. Atha kho āyasmā migajālo yena bhagavā tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi, ekamantaṃ nisinno kho āyasmā migajālo bhagavantaṃ etadavoca: sādhu me bhante bhagavā, saṅkhittena dhammaṃ desetu yamahaṃ bhagavato dhammaṃ sutvā eko vūpakaṭṭho appamatto ātāpī pahitatto vihareyyanti.
 
[BJT Page 084] [\x 84/]
 
Santi ca kho migajāla cakkhuviññeyyā rūpā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā, tañce bhikkhu abhinandati abhivadati ajjhosāya tiṭṭhati, tassa taṃ abhinandato abhivadato ajjhosāya tiṭṭhato uppajjati nandi, nandisamudayā dukkhasamudayo migajālāti vadāmi.
 
Santi ca kho migajāla sotaviññeyyā saddā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā, tañce bhikkhu abhinandati abhivadati ajjhosāya tiṭṭhati, tassa taṃ abhinandato abhivadato ajjhosāya tiṭṭhato uppajjati nandi, nandisamudayā dukkhasamudayo migajālāti vadāmi.
 
Santi ca kho migajāla ghānaviññeyyā gandhā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā, tañce bhikkhu abhinandati abhivadati ajjhosāya tiṭṭhati, tassa taṃ abhinandato abhivadato ajjhosāya tiṭṭhato uppajjati [PTS Page 038] [\q 38/] nandi, nandisamudayā dukkhasamudayo migajālāti vadāmi.
 
Santi ca kho migajāla jivhāviññeyyā rasā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā, tañce bhikkhu abhinandati abhivadati ajjhosāya tiṭṭhati, tassa taṃ abhinandato abhivadato ajjhosāya tiṭṭhato uppajjati nandi, nandisamudayā dukkhasamudayo migajālāti vadāmi.
 
Santi ca kho migajāla kāyaviññeyyā phoṭṭhabbā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā, tañce bhikkhu abhinandati abhivadati ajjhosāya tiṭṭhati, tassa taṃ abhinandato abhivadato ajjhosāya tiṭṭhato uppajjati nandi, nandisamudayā dukkhasamudayo migajālāti vadāmi.
 
Santi kho migajāla manoviññeyyā dhammā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā, tañce bhikkhu abhinandati abhivadati ajjhosāya tiṭṭhati, tassa taṃ abhinandato abhivadato ajjhosāya tiṭṭhato uppajjati nandi, nandisamudayā dukkhasamudayo migajālāti vadāmi.
 
Santi ca kho migajāla cakkhuviññeyyā rūpā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā, tañce bhikkhu na abhinandati na abhivadati na ajjhosāya tiṭṭhati, tassa taṃ anabhinandato anabhivadato anajjhosāya tiṭṭhato nandi nirujjhati, nandinirodhā dukkhanirodho migajālāti vadāmi.
 
Santi ca kho migajāla sotaviññeyyā saddā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā, tañce bhikkhu nābhinandati nābhivadati na ajjhosāya tiṭṭhati, tassa taṃ anabhinandato anabhivadato anajjhosāya tiṭṭhato nandi nirujjhati, nandinirodhā dukkhanirodho migajālāti vadāmi.
 
Santi ca kho migajāla ghānaviññeyyā gandhā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā, tañce bhikkhu nābhinandati nābhivadati na ajjhosāya tiṭṭhati, tassa taṃ anabhinandato anabhivadato anajjhosāya tiṭṭhato nandi nirujjhati nandinirodhā dukkhanirodho migajālāti vadāmi.
 
Santi ca kho migajāla jivhāviññeyyā rasā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā, tañce bhikkhu nābhinandati nābhivadati na ajjhosāya tiṭṭhati, tassa taṃ anabhinandato anabhivadato anajjhosāya tiṭṭhato nandi nirujjhati, nandinirodhā dukkhanirodho migajālāti vadāmi.
 
Santi ca kho migajāla kāyaviññeyyā phoṭṭhabbā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā, tañce bhikkhu nābhinandati nābhivadati na ajjhosāya tiṭṭhati, tassa taṃ anabhinandato anabhivadato anajjhosāya tiṭṭhato nandi nirujjhati, nandinirodhā dukkhanirodho migajālāti vadāmi.
 
Santi ca kho migajāla manoviññeyyā dhammā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā, tañce bhikkhu na abhinandati na abhivadati na ajjhosāya tiṭṭhati, tassa taṃ anabhinandato anabhivadato anajjhosāya tiṭṭhato nandi nirujjhati, nandinirodhā dukkhanirodho migajālāti vadāmīti.
 
Atha kho āyasmā migajālo bhagavato bhāsitaṃ abhinanditvā anumoditvā uṭṭhāyāsanā bhagavantaṃ abhivādetvā padakkhiṇaṃ katvā pakkāmi.
 
Atha kho āyasmā migajālo eko vūpakaṭṭho appamatto ātāpī pahitatto viharanto na cirasseva yassatthāya kulaputtā sammadeva agārasmā anagāriyaṃ pabbajanti tadanuttaraṃ brahmacariyaṃ pariyosānaṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja vihāsi, khīṇā jāti vusitaṃ brahmacariyaṃ, kataṃ karaṇīyaṃ nāparaṃ itthattāyātī abbhaññāsi. Aññataro va panāyasmā migajālo arahataṃ ahosīti.
 
[BJT Page 086] [\x 86/]
 
1. 7. 3
Samiddhi-mārapañhasuttaṃ
 
65. Ekaṃ samayaṃ bhagavā rājagahe viharati veevane kalandaka nivāpe. Atha kho āyasmā samiddhi yena bhagavā tenupasaṃkami, upasaṃkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho āyasmā samiddhi bhagavantaṃ etadavoca: māro māroti bhante, vuccati kittāvatā nu kho bhante māro vā assa mārapaññatti vāti?
 
Yattha kho samiddhi atthi cakkhu atthi rūpā atthi [PTS Page 039] [\q 39/] cakkhuviññāṇaṃ atthi cakkhuviññāṇa viññātabbā dhammā. Atthi tattha māro vā mārapaññatti vā.
 
Yattha kho samiddhi atthi sota atthi saddā atthi sotaviññāṇaṃ atthi sotaviññāṇa viññātabbā dhammā. Atthi tattha māro vā mārapaññatti vā.
 
Yattha kho samiddhi atthi ghāna atthi gandhā atthi ghānaviññāṇaṃ atthi ghānaviññāṇa viññātabbā dhammā. Atthi tattha māro vā mārapaññatti vā.
 
Yattha kho samiddhi atthi jivhā atthi rasā atthi jivhāviññāṇaṃ atthi jivhāviññāṇa viññātabbā dhammā. Atthi tattha māro vā mārapaññatti vā.
 
Yattha kho samiddhi atthi kāyo atthi phoṭṭhabbo atthi kāyaviññāṇaṃ atthi kāyaviññāṇa viññātabbā dhammā. Atthi tattha māro vā mārapaññatti vā.
 
Yattha kho samiddhi atthi mano atthi dhammā atthi manoviññāṇaṃ atthi manoviññāṇa viññātabbā dhammā. Atthi tattha māro vā mārapaññatti vā.
 
Yattha ca kho samiddhi natthi cakkhu natthi rūpā natthi cakkhuviññāṇaṃ natthi cakkhuviññāṇa viññātabbā dhammā. Natthi tattha māro vā mārapaññatti vā.
 
Yattha ca kho samiddhi natthi sota natthi saddā natthi sotaviññāṇaṃ natthi sotaviññāṇa viññātabbā dhammā. Natthi tattha māro vā mārapaññatti vā.
 
Yattha ca kho samiddhi natthi ghāna natthi gandhā natthi ghānaviññāṇaṃ natthi ghānaviññāṇa viññātabbā dhammā. Natthi tattha māro vā mārapaññatti vā.
 
Yattha ca kho samiddhi natthi jivhā natthi rasā natthi jivhāviññāṇaṃ natthi jivhāviññāṇa viññātabbā dhammā. Natthi tattha māro vā mārapaññatti vā.
 
Yattha ca kho samiddhi natthi kāyo natthi phoṭṭhabbā natthi kāyaviññāṇaṃ natthi kāyaviññāṇa viññātabbā dhammā. Natthi tattha māro vā mārapaññatti vā.
 
Yattha ca kho samiddhi natthi mano natthi dhammā natthi manoviññāṇaṃ natthi manoviññāṇa viññātabbā dhammā. Natthi tattha māro vā mārapaññatti vāti.
 
1. 7. 4.
Samiddhi-sattapañhasuttaṃ
 
66. Ekaṃ samayaṃ bhagavā rājagahe viharati veevane kalandaka nivāpe. Atha kho āyasmā samiddhi yena bhagavā tenupasaṃkami, upasaṃkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho āyasmā samiddhi bhagavantaṃ etadavoca: satto sattoti bhante vuccati, kittāvatā nu kho bhante satto vā assa sattapaññatti vāti?
 
Yattha kho samiddhi atthi cakkhu atthi rūpā atthi cakkhuviññāṇaṃ atthi cakkhuviññāṇa viññātabbā dhammā. Atthi tattha satto vā sattapaññatti vā.
 
Yattha kho samiddhi atthi sota atthi saddā atthi sotaviññāṇaṃ atthi sotaviññāṇa viññātabbā dhammā. Atthi tattha satto vā sattapaññatti vā.
 
Yattha kho samiddhi atthi ghāna atthi gandhā atthi ghānaviññāṇaṃ atthi ghānaviññāṇa viññātabbā dhammā. Atthi tattha satto vā sattapaññatti vā.
 
Yattha kho samiddhi atthi jivhā atthi rasā atthi jivhāviññāṇaṃ atthi jivhāviññāṇa viññātabbā dhammā. Atthi tattha satto vā sattapaññatti vā.
 
Yattha kho samiddhi atthi kāyo atthi phoṭṭhabbā atthi kāyaviññāṇaṃ atthi kāyaviññāṇa viññātabbā dhammā. Atthi tattha satto vā sattapaññatti vā.
 
Yattha kho samiddhi atthi mano atthi dhammā atthi manoviññāṇaṃ atthi manoviññāṇa viññātabbā dhammā. Atthi tattha satto vā sattapaññatti vā.
 
[BJT Page 088] [\x 88/]
 
Yattha ca kho samiddhi natthi cakkhu natthi rūpā natthi cakkhuviññāṇaṃ natthi cakkhuviññāṇa viññātabbā dhammā. Natthi tattha satto vā sattapaññatti vā.
 
Yattha ca kho samiddhi natthi sota natthi saddā natthi sotaviññāṇaṃ natthi sotaviññāṇa viññātabbā dhammā. Natthi tattha satto vā sattapaññatti vā.
 
Yattha ca kho samiddhi natthi ghāna natthi gandhā natthi ghānaviññāṇaṃ natthi ghānaviññāṇa viññātabbā dhammā. Natthi tattha satto vā sattapaññatti vā.
 
Yattha ca kho samiddhi natthi jivhā natthi rasā natthi jivhāviññāṇaṃ natthi jivhāviññāṇa viññātabbā dhammā. Natthi tattha satto vā sattapaññatti vā.
 
Yattha ca kho samiddhi natthi kāyo natthi phoṭṭhabbā natthi kāyaviññāṇaṃ natthi kāyaviññāṇa viññātabbā dhammā. Natthi tattha satto vā sattapaññatti vā.
 
Yattha ca kho samiddhi natthi mano natthi dhammā natthi manoviññāṇaṃ natthi manoviññāṇa viññātabbā dhammā. Natthi tattha satto vā sattapaññatti vāti.
 
1. 7. 5.
Samiddhi-dukkhapañhasuttaṃ
 
67. Dukkhaṃ dukkhanti bhante vuccati kittāvatā nu kho bhante dukkhaṃ vā assa dukkhapaññatti vāti?
 
Yattha kho samiddhi atthi cakkhu atthi rūpā atthi cakkhuviññāṇaṃ atthi cakkhuviññāṇa viññātabbā dhammā. Atthi tattha dukkhaṃ vā dukkhapaññatti vā.
 
Yattha kho samiddhi atthi sota atthi saddā atthi sotaviññāṇaṃ atthi sotaviññāṇa viññātabbā dhammā. Atthi tattha dukkhaṃ vā dukkhapaññatti vā.
 
Yattha kho samiddhi atthi ghāna atthi gandhā atthi ghānaviññāṇaṃ atthi ghānaviññāṇa viññātabbā dhammā. Atthi tattha dukkhaṃ vā dukkhapaññatti vā.
 
Yattha kho samiddhi atthi jivhā atthi rasā atthi jivhāviññāṇaṃ atthi jivhāviññāṇa viññātabbā dhammā. Atthi tattha dukkhaṃ vā dukkhapaññatti vā.
 
Yattha kho samiddhi atthi kāyo atthi phoṭṭhabbā atthi kāyaviññāṇaṃ atthi kāyaviññāṇa viññātabbā dhammā. Atthi tattha dukkhaṃ vā dukkhapaññatti vā.
 
Yattha kho samiddhi atthi mano atthi dhammā atthi manoviññāṇaṃ atthi manoviññāṇa viññātabbā dhammā. Atthi tattha dukkhaṃ vā dukkhapaññatti vā.
 
Yattha ca kho samiddhi natthi cakkhu natthi rūpā natthi cakkhuviññāṇaṃ natthi cakkhuviññāṇa viññātabbā dhammā. Natthi tattha dukkhaṃ vā dukkhapaññatti vā.
 
Yattha ca kho samiddhi natthi sota natthi saddā natthi sotaviññāṇaṃ natthi sotaviññāṇa viññātabbā dhammā. Natthi tattha dukkhaṃ vā dukkhapaññatti vā.
 
Yattha ca kho samiddhi natthi ghāna natthi gandhā natthi ghānaviññāṇaṃ natthi ghānaviññāṇa viññātabbā dhammā. Natthi tattha dukkhaṃ vā dukkhapaññatti vā.
 
Yattha ca kho samiddhi natthi jivhā natthi rasā natthi jivhāviññāṇaṃ natthi jivhāviññāṇa viññātabbā dhammā. Natthi tattha dukkhaṃ vā dukkhapaññatti vā.
 
Yattha ca kho samiddhi natthi kāyo natthi phoṭṭhabbā natthi kāyaviññāṇaṃ natthi kāyaviññāṇa viññātabbā dhammā. Natthi tattha dukkhaṃ vā dukkhapaññatti vā.
 
Yattha ca kho samiddhi natthi mano natthi dhammā natthi manoviññāṇaṃ natthi manoviññāṇa viññātabbā dhammā. Natthi tattha dukkhaṃ vā dukkhapaññatti vāti.
 
1. 7. 6
Samiddhi-lokapañhasuttaṃ
 
68. Loko lokoti bhante vuccati, kittāvatā nu kho bhante loko vā assa lokapaññatti vāti?
 
Yattha kho samiddhi atthi cakkhu atthi rūpā atthi cakkhuviññāṇaṃ atthi cakkhuviññāṇa viññātabbā dhammā, atthi tattha loko vā lokapaññatti vā.
 
Yattha kho samiddhi atthi sota atthi saddā atthi sotaviññāṇaṃ atthi sotaviññāṇa viññātabbā dhammā. Atthi tattha loko vā lokapaññatti vā.
 
Yattha kho samiddhi atthi ghāna atthi gandhā atthi ghānaviññāṇaṃ atthi ghānaviññāṇa viññātabbā dhammā. Atthi tattha loko vā lokapaññatti vā.
 
Yattha kho samiddhi atthi jivhā atthi rasā atthi jivhāviññāṇaṃ atthi jivhāviññāṇa viññātabbā dhammā. Atthi tattha loko vā lokapaññatti vā.
 
Yattha kho samiddhi atthi kāyo atthi phoṭṭhabbā atthi kāyaviññāṇaṃ atthi kāyaviññāṇa viññātabbā dhammā. Atthi tattha loko vā lokapaññatti vā.
Yattha kho samiddhi [PTS Page 040] [\q 40/] atthi mano atthi dhammā atthi manoviññāṇaṃ atthi manoviññāṇa viññātabbā dhammā. Atthi tattha loko vā lokapaññatti vā.
 
[BJT Page 090] [\x 90/]
 
Yattha ca kho samiddhi natthi cakkhu natthi rūpā natthi cakkhuviññāṇaṃ natthi cakkhuviññāṇa viññātabbā dhammā. Natthi tattha loko vā lokapaññatti vā.
 
Yattha ca kho samiddhi natthi sota natthi saddā natthi sotaviññāṇaṃ natthi sotaviññāṇa viññātabbā dhammā. Natthi tattha loko vā lokapaññatti vā.
 
Yattha ca kho samiddhi natthi ghāna natthi gandhā natthi ghānaviññāṇaṃ natthi ghānaviññāṇa viññātabbā dhammā. Natthi tattha loko vā lokapaññatti vā.
 
Yattha ca kho samiddhi natthi jivhā natthi rasā natthi jivhāviññāṇaṃ natthi jivhāviññāṇa viññātabbā dhammā. Natthi tattha loko vā lokapaññatti vā.
 
Yattha ca kho samiddhi natthi kāyo natthi phoṭṭhabbā natthi kāyaviññāṇaṃ natthi kāyaviññāṇa viññātabbā dhammā. Natthi tattha loko vā lokapaññatti vā.
Yattha ca kho samiddhi natthi mano natthi dhammā natthi manoviññāṇaṃ natthi manoviññāṇa viññātabbā dhammā. Natthi tattha loko vā lokapaññatti vāti.
 
1. 7. 7
Upasenasuttaṃ
 
69. Ekaṃ samayaṃ āyasmā ca sāriputto āyasmā ca upaseno rājagahe viharanti sītavane sappasoṇḍika pabbhāre tena kho pana samayena āyasmato upasenassa kāye āsiviso patito hoti.
 
Atha kho āyasmā upaseno bhikkhū āmantesi: etha me āvuso, imaṃ kāyaṃ mañcakaṃ āropetvā bahiddhā nīharatha, purāyaṃ kāyo idheva vikirati seyyathāpi bhusamuṭṭhiti. Evaṃ vutte āyasmā sāriputto āyasmantaṃ upasenaṃ etadavoca: na kho pana mayaṃ passāma āyasmato upasenassa kāyassa vā aññathattaṃ indriyānaṃ vā vipariṇāmaṃ, atha ca panāyasmā upaseno evamāha: etha me āvuso imaṃ kāyaṃ mañcakaṃ āropetvā bahiddhā nīharatha, purāyaṃ kāyo idheva vikirati seyyathāpi bhusamuṭṭhiti.
 
Yassa nūna āvuso sāriputta evamassa:
 
Ahaṃ cakkhunti vā mama cakkhunti vā, ahaṃ sotanti vā mama sotanti vā, ahaṃ ghānanti vā mama ghānanti vā, ahaṃ jivhāti vā mama jivhāti vā, ahaṃ kāyoti vā mama kāyoti vā, ahaṃ manoti vā mama manoti vā, tassa nūna āvuso-1 sāriputta siyā kāyassa vā aññathattaṃ indriyānaṃ vā vipariṇāmo. Mayhañca kho āvuso sāriputta na evaṃ hoti: [PTS Page 041] [\q 41/] ahaṃ cakkhunti-2 vā mama cakkhunti vā, ahaṃ sotanti vā mama sotanti vā, ahaṃ ghānanti vā mama ghānanti vā, ahaṃ jivhāti vā mama jivhāti vā, ahaṃ kāyoti vā mama kāyoti vā, ahaṃ manoti vā mama manoti vā, tassa mayhaṃ āvuso sāriputta kiṃ kāyassa vā aññathattaṃ bhavissati indriyānaṃ vā vipariṇāmoti?
 
1. Tassa āvuso - machasaṃ, syā. 2. Cakkhūti - machasaṃ.
 
[BJT Page 092] [\x 92/]
 
Tathā hi panāyasmato upasenassa dīgharattaṃ ahaṃkāramamiṃkāra mānānusayā susamūhatā, -1 tasmāyasmato upasenassa na evaṃ hoti:
 
Ahaṃ cakkhunti vā mama cakkhunti vā, ahaṃ sotanti vā mama sotanti vā, ahaṃ ghānanti vā mama ghānanti vā, ahaṃ jivhāti vā mama jivhāti vā, ahaṃ kāyoti vā mama kāyoti vā, ahaṃ manoti vā mama manoti vā, tassa nūna āvuso-1 sāriputta siyā kāyassa vā aññathattaṃ indriyānaṃ vā vipariṇāmo. Mayhañca kho āvuso sāriputta na evaṃ hoti: ahaṃ cakkhunti-2. Vā mama cakkhunti vā, ahaṃ sotanti vā mama sotanti vā, ahaṃ ghānanti vā mama ghānanti vā, ahaṃ jivhāti vā mama jivhāti vā, ahaṃ kāyoti vā mama kāyoti vā, ahaṃ manoti vā mama manoti vāti.
 
Atha kho te bhikkhu āyasmato upasenassa kāyaṃ mañcakaṃ āropetvā bahiddhā nīhariṃsu atha kho āyasmato upasenassa kāyo tattheva vikiri seyyathāpi bhusamuṭṭhiti.
 
1. 7. 8
Upavāṇasuttaṃ
70. Atha kho āyasmā upavāṇo yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho āyasmā upavāṇo bhagavantaṃ etadavoca: sandiṭṭhiko dhammo sandiṭṭhiko dhammoti bhante vuccati kittāvatā nu kho bhante sandiṭṭhiko dhammo hoti akāliko ehi passiko opanayiko paccattaṃ veditabbo viññūhīti?
 
Idhūpavāṇa-2 bhikkhu cakkhunā rūpaṃ disvā rūpapaṭisaṃvedī ca hoti rūparāgapaṭisaṃvedī ca. Santañca ajjhattaṃ rūpesu rāgaṃ atthi me ajjhattaṃ rūpesu rāgoti pajānāti, yantaṃ upavāṇa bhikkhu cakkhunā rūpaṃ disvā rūpapaṭisaṃvedī-3 ca hoti, rūparāgapaṭisaṃvedī-4 ca santañca ajjhattaṃ rūpesu rāgaṃ atthi me ajjhattaṃ rūpesu rāgoti pajānāti. Evampi kho upavāṇa, sandiṭṭhiko dhammo hoti akāliko ehipassiko opanayiko paccattaṃ veditabbo viññūhi.
 
Puna ca paraṃ upavāṇa bhikkhu sotena saddaṃ sutvā saddapaṭisaṃvedī ca hoti saddarāgapaṭisaṃvedī ca. Santañca ajjhattaṃ saddesu rāgaṃ atthi me ajjhattaṃ saddesu rāgoti pajānāti, yantaṃ upavāṇa bhikkhu sotena saddaṃ sutvā saddapaṭisaṃvedī ca hoti, saddarāgapaṭisaṃvedī ca santañca ajjhattaṃ saddesu rāgaṃ atthi me ajjhattaṃ saddesu rāgoti pajānāti. Evampi kho upavāṇa, sandiṭṭhiko dhammo hoti akāliko ehipassiko opanayiko paccattaṃ veditabbo viññūhi.
 
[PTS Page 042] [\q 42/] puna ca paraṃ upavāṇa bhikkhu ghānena gandhaṃ ghāyitvā gandhapaṭisaṃvedī ca hoti gandharāgapaṭisaṃvedī ca. Santañca ajjhattaṃ gandhesu rāgaṃ atthi me ajjhattaṃ gandhesu rāgoti pajānāti, yantaṃ upavāṇa bhikkhu ghānena gandhaṃ ghāyitvā gandhapaṭisaṃvedī ca hoti, gandharāgapaṭisaṃvedī ca santañca ajjhattaṃ gandhesu rāgaṃ atthi me ajjhattaṃ gandhesu rāgoti pajānāti. Evampi kho upavāṇa, sandiṭṭhiko dhammo hoti akāliko ehipassiko opanayiko paccattaṃ veditabbo viññūhi.
 
Puna ca paraṃ upavāṇa bhikkhu jivhāya rasaṃ sāyitvā rasapaṭisaṃvedī ca hoti rasarāgapaṭisaṃvedī. Ca santañca ajjhattaṃ rasesu rāgaṃ atthi me ajjhattaṃ rasesu rāgoti pajānāti, yantaṃ upavāṇa bhikkhu jivhāya rasaṃ sāyitvā rasapaṭisaṃvedī ca hoti, rasarāgapaṭisaṃvedī ca. Santañca ajjhattaṃ rasesu rāgaṃ atthi me ajjhattaṃ rasesu rāgoti pajānāti. Evampi kho upavāṇa, sandiṭṭhiko dhammo hoti akāliko ehipassiko opanayiko paccattaṃ veditabbo viññūhi.
 
1. Mānānusayo susamūhato - machasaṃ
2. Idha pana upavāṇa - machasaṃ, syā.
3. Rūpappaṭisaṃvedi - machasaṃ
4. Rūparāgappaṭisaṃvedī - machasaṃ.
 
[BJT Page 094] [\x 94/]
 
Puna ca paraṃ upavāṇa bhikkhu manasā dhammaṃ viññāya dhammapaṭisaṃvedī ca hoti dhammarāgapaṭisaṃvedī ca, santañca ajjhattaṃ dhammesu rāgaṃ atthi me ajjhattaṃ dhammesu rāgoti pajānāti, yantaṃ upavāṇa bhikkhu manasā dhammaṃ viññāya dhammapaṭisaṃvedī ca hoti, dhammarāgapaṭisaṃvedī ca, santañca ajjhattaṃ dhammesu rāgaṃ atthi me ajjhattaṃ dhammesu rāgoti pajānāti. Evampi kho upavāṇa, sandiṭṭhiko dhammo hoti akāliko ehipassiko opanayiko paccattaṃ veditabbo viññūhi.
 
Idhūpavāṇa bhikkhu cakkhunā rūpaṃ disvā rūpapaṭisaṃvedī hi kho hoti no ca rūparāgapaṭisaṃvedī, asantañca ajjhattaṃ rūpesu rāgaṃ natthi me ajjhattaṃ rūpesu rāgoti pajānāti. Yantaṃ upavāṇa bhikkhu cakkhunā rūpaṃ disvā rūpapaṭisaṃvedī hi khohoti no ca rūparāgapaṭisaṃvedī, -1. Asantañca ajjhattaṃ rūpesu rāgaṃ natthi me ajjhattaṃ rūpesu rāgoti pajānāti. Evampi kho upavāṇa sandiṭṭhiko dhammo hoti akāliko ehipassiko opanayiko paccattaṃ veditabbo viññūhi.
Puna ca paraṃ upavāṇa bhikkhu sotena saddaṃ sutvā saddapaṭisaṃvedī hi kho hoti no ca saddarāgapaṭisaṃvedī, asantañca ajjhattaṃ saddesu rāgaṃ natthi me ajjhattaṃ saddesu rāgoti pajānāti, yantaṃ upavāṇa bhikkhu sotena saddaṃ sutvā saddapaṭisaṃvedī hi kho hoti no ca saddarāgapaṭisaṃvedī, asantañca ajjhattaṃ saddesu rāgaṃ natthi me ajjhattaṃ saddesu rāgoti pajānāti. Evampi kho upavāṇa, sandiṭṭhiko dhammo hoti akāliko ehipassiko opanayiko paccattaṃ veditabbo viññūhi.
Puna ca paraṃ upavāṇa bhikkhu ghānena gandhaṃ ghāyitvā gandhapaṭisaṃvedī hi kho hoti no ca gandharāgapaṭisaṃvedī, asantañca ajjhattaṃ gandhesu rāgaṃ natthi me ajjhattaṃ gandhesu rāgoti pajānāti, yantaṃ upavāṇa bhikkhu ghānena gandhaṃ ghāyitvā gandhapaṭisaṃvedī hi kho hoti no ca gandharāgapaṭisaṃvedī, asantañca ajjhattaṃ gandhesu rāgaṃ natthi me ajjhattaṃ gandhesu rāgoti pajānāti. Evampi kho upavāṇa, sandiṭṭhiko dhammo hoti akāliko ehipassiko opanayiko paccattaṃ veditabbo viññūhi.
Puna ca paraṃ upavāṇa bhikkhu jivhāya rasaṃ sāyitvā rasapaṭisaṃvedī hi kho hoti no ca rasarāgapaṭisaṃvedī, asantañca ajjhattaṃ rasesu rāgaṃ: natthi me ajjhattaṃ rasesu rāgoti pajānāti, yantaṃ upavāṇa bhikkhu jivhāya rasaṃ sāyitvā rasapaṭisaṃvedī hi kho hoti no ca rasarāgapaṭisaṃvedī, asantañca ajjhattaṃ rasesu rāgaṃ: natthi me ajjhattaṃ rasesu rāgoti pajānāti. Evampi kho upavāṇa, sandiṭṭhiko dhammo hoti
Akāliko ehipassiko opanayiko paccattaṃ veditabbo viññūhi.
 
Puna ca paraṃ upavāṇa bhikkhu kāyena phoṭṭhabbaṃ phusitvā phoṭṭhabbapaṭisaṃvedī hi kho hoti no ca phoṭṭhabbarāgapaṭisaṃvedī, asantañca ajjhattaṃ phoṭṭhabbesu rāgaṃ: natthi me ajjhattaṃ phoṭṭhabbesu rāgoti pajānāti, yantaṃ upavāṇa bhikkhu kāyena phoṭṭhabbaṃ phusitvā phoṭṭhabbapaṭisaṃvedī hi kho hoti no ca phoṭṭhabbarāgapaṭisaṃvedī, asantañca ajjhattaṃ rasesu rāgaṃ: natthi me ajjhattaṃ rasesu rāgoti pajānāti. Evampi kho upavāṇa, sandiṭṭhiko dhammo hoti akāliko ehipassiko opanayiko paccattaṃ veditabbo viññūhi.
 
[PTS Page 043] [\q 43/] puna ca paraṃ upavāṇa bhikkhu manasā dhammaṃ viññāya dhammapaṭisaṃvedī hi kho hoti no ca dhammarāgapaṭisaṃvedī, asantañca ajjhattaṃ dhammesu rāgaṃ: natthi me ajjhattaṃ dhammesu rāgoti pajānāti, yantaṃ upavāṇa bhikkhu manasā dhammaṃ viññāya dhammapaṭisaṃvedī hi kho hoti no ca dhammarāgapaṭisaṃvedī, asantatañca ajjhattaṃ dhammesu rāgaṃ: natthi me ajjhattaṃ dhammesu rāgoti pajānāti. Evampi kho upavāṇa, sandiṭṭhiko dhammo hoti akāliko ehipassiko opanayiko paccattaṃ veditabbo viññūhī ti.
1. Paṭisaṃvedī hi - sīmu.
 
1. 7. 9
Paṭhama chaphassāyatanasuttaṃ
 
71. Yo hi koci bhikkhave bhikkhu channaṃ phassāyatanānaṃ samudayañca atthagamañaca assādañca ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaṃ nappajānāti; avusitaṃ tena brahmacariyaṃ, ārakā so imamhā dhammavinayāti.
 
[BJT Page 096] [\x 96/]
 
Evaṃ vutte aññataro bhikkhu bhagavantaṃ etadavoca: etthāhaṃ bhante, anassāsiṃ, -1. Ahañhi bhante channaṃ āyatanānaṃ samudayañca atthagamañca assādañca ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaṃ nappajānāmīti.
 
Taṃ kimmaññasi bhikkhu cakkhuṃ: "etaṃ mama eso'hamasmi eso me attā" ti samanupassasīti? Nohetaṃ bhante, sādhu bhikkhu ettha ca te bhikkhu cakkhuṃ: "netaṃ mama nesohamasmi na meso attā" ti evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya sudiṭṭhaṃ bhavissati, esevanto dukkhassa.
 
Sotaṃ: "etaṃ mama eso'hamasmi eso me attā" ti samanupassasīti? Nohetaṃ bhante, sādhu bhikkhu ettha ca te bhikkhu sotaṃ: "netaṃ mama nesohamasmi na meso attā" ti evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya sudiṭṭhaṃ bhavissati, esevanto dukkhassa.
 
Ghānaṃ: "etaṃ mama eso'hamasmi eso me attā" ti samanupassasīti? Nohetaṃ bhante, sādhu bhikkhu ettha ca te bhikkhu ghānaṃ: "netaṃ mama nesohamasmi na meso attā" ti evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya sudiṭṭhaṃ bhavissati, esevanto dukkhassa.
 
Jivhaṃ: -2. "Etaṃ mama eso'hamasmi eso me attā" ti samanupassasīti? Nohetaṃ bhante, sādhu bhikkhu ettha ca te bhikkhu jivhā: "netaṃ mama nesohamasmi na meso attā" ti evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya sudiṭṭhā bhavissati, esevanto dukkhassa.
 
Kāyaṃ: "etaṃ mama eso'hamasmi eso me attā" ti samanupassasīti? Nohetaṃ bhante, sādhu bhikkhu ettha ca te bhikkhu kāyaṃ: "netaṃ mama nesohamasmi na meso attā" ti evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya sudiṭṭhaṃ bhavissati, esevanto dukkhassa.
 
Manaṃ: "etaṃ mama eso'hamasmi eso me attā" ti samanupassasīti? Nohetaṃ bhante, sādhu bhikkhu ettha ca te bhikkhu mano: "netaṃ mama nesohamasmi na meso attā" ti evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya sudiṭṭho-3. Bhavissati, esevanto dukkhassāti.
 
1. Anassasaṃ - machasaṃ. Anassāsaṃ - syā.
2. Jivhā - sīmu.
3. Sudiṭṭhaṃ - sīmu
 
1. 7. 10
Dutiya chaphassāyatanasuttaṃ
 
72. [PTS Page 044] [\q 44/] yo hi koci bhikkhave bhikkhu channaṃ phassāyatanānaṃ samudayañca atthagamañca assādañca ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaṃ nappajānāti, avusitaṃ tena brahmacariyaṃ, ārakāva so imamhā dhammavinayāti.
 
Evaṃ vutte aññataro bhikkhu bhagavantaṃ etadavoca: etthāhaṃ bhante anassāsiṃ, ahañhi bhante channaṃ phassāyatanānaṃ samudayañca atthagamañca assādañca ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaṃ nappānāmīti.
 
[BJT Page 098] [\x 98/]
 
Taṃ kimmaññasi bhikkhu cakkhuṃ "netaṃ mama neso'hamasmi na me so attā" ti samanupassasīti? Evaṃ bhante. Sādhu bhikkhu, ettha ca te bhikkhu cakkhuṃ "netaṃ mama neso hamasmi na meso attā" ti evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya sudiṭṭhaṃ bhavissati, evante etaṃ paṭhamaṃ phassāyatanaṃ pahīnaṃ bhavissati āyatiṃ-1 apunabbhavāya.
Sotaṃ "netaṃ mama neso'hamasmi na meso attā" ti samanupassasīti? Evaṃ bhante. Sādhu bhikkhu, ettha ca te bhikkhu sotaṃ "netaṃ mama neso'hamasmi na meso attā" ti evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya sudiṭṭhaṃ bhavissati, evante etaṃ dutiyaṃ phassāyatanaṃ pahīnaṃ bhavissati āyatiṃ apunabbhavāya. Ghānaṃ "netaṃ mama neso'hamasmi na meso attā" ti samanupassasīti? Evaṃ bhante. Sādhu bhikkhu, ettha ca te bhikkhu ghānaṃ "netaṃ mama neso'hamasmi na meso attā" ti evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya sudiṭṭhaṃ bhavissati, evante etaṃ tatiyaṃ phassāyatanaṃ pahīnaṃ bhavissati āyatiṃ apunabbhavāya.
Jivhaṃ "netaṃ mama neso'hamasmi na meso attā" ti samanupassasīti? Evaṃ bhante. Sādhu bhikkhu, ettha ca te bhikkhu jivhā "netaṃ mama neso'hamasmi na meso attā" ti evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya sudiṭṭhā bhavissati, evante etaṃ catutthaṃ phassāyatanaṃ pahīnaṃ bhavissati āyatiṃ apunabbhavāya.
Kāyaṃ "netaṃ mama neso'hamasmi na meso attā" ti samanupassasīti? Evaṃ bhante. Sādhu bhikkhu, ettha ca te bhikkhu kāyaṃ "netaṃ mama neso'hamasmi na meso attā" ti evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya sudiṭṭhaṃ bhavissati, evante etaṃ pañcamaṃ phassāyatanaṃ pahīnaṃ bhavissati āyatiṃ apunabbhavāya.
Manaṃ "netaṃ mama neso'hamasmi na meso attā" ti samanupassasīti? Evaṃ bhante. Sādhu bhikkhu, ettha ca te bhikkhu mano-2. "Netaṃ mama neso'hamasmi na meso attā" ti evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya sudiṭṭho bhavissati, evante etaṃ chaṭṭhaṃ phassāyatanaṃ pahīnaṃ bhavissati āyatiṃ-1 apunabbhavāyāti.
1. Āyati - sīmu
2. Manaṃ - sīmu
3. Anassasaṃ panassasaṃ - machasaṃ
 
1. 7. 11
Tatiya chaphassāyatanasuttaṃ
 
73. Yo hi koci bhikkhave, bhikkhu channaṃ phassāyatanānaṃ [PTS Page 045] [\q 45/] samudayañca atthagamañca assādañca ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaṃ nappajānāti, avusitaṃ tena brahmacariyaṃ ārakāva so imamhā dhammavinayāti.
 
Evaṃ vutte aññataro bhikkhu bhagavantaṃ etadavoca: etthāhaṃ bhante, panassassaṃ, ahañhi bhante channaṃ phassāyatanānaṃ samudayañca atthagamañca assādañca ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaṃ nappajānāmīti.
 
[BJT Page 100] [\x 100/]
 
Taṃ kimmaññasi bhikkhu, "cakkhuṃ niccaṃ vā aniccaṃ vā" ti. Aniccaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti. Dukkhaṃ bhante, yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ kallannu taṃ samanupassituṃ "etaṃ mama eso'hamasmi eso me attā" ti. No hetaṃ bhante.
 
Sotaṃ "niccaṃ vā aniccaṃ vā" ti. Aniccaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti. Dukkhaṃ bhante, yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ kallannu taṃ samanupassituṃ "etaṃ mama eso'hamasmi eso me attā" ti. No hetaṃ bhante.
 
Ghānaṃ "niccaṃ vā aniccaṃ vā" ti. Aniccaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti. Dukkhaṃ bhante, yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ kallannu taṃ samanupassituṃ "etaṃ mama eso'hamasmi eso me attā" ti. No hetaṃ bhante.
 
Jivhā "niccā vā aniccā vā" ti. Aniccā bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti. Dukkhaṃ bhante, yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ kallannu taṃ samanupassituṃ "etaṃ mama eso'hamasmi eso me attā" ti. No hetaṃ bhante.
 
Kāyo "nicco vā anicco vā" ti. Anicco bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti. Dukkhaṃ bhante, yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ kallannu taṃ samanupassituṃ "etaṃ mama eso'hamasmi eso me attā" ti. No hetaṃ bhante.
Mano "nicco vā anicco vā" ti. Anicco bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti. Dukkhaṃ bhante, yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ kallannu taṃ samanupassituṃ "etaṃ mama eso'hamasmi eso me attā" ti. No hetaṃ bhante.
 
Evaṃ passaṃ bhikkhu sutavā ariyasāvako cakkhusmimpi nibbindati, sotasmimpi nibbindati, ghānasmimpi nibbindati, jivhāyapi nibbindati, kāyasmimpi nibbindati, manasmimpi nibbindati.
Nibbindaṃ virajjati virāgā vimuccati vimuttasmiṃ vimuttamiti ñāṇaṃ hoti, khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ, kataṃ karaṇīyaṃ nāparaṃ itthattāyāti pajānātīti.
 
Migajālavaggo sattamo.
Tassuddānaṃ:
Migajālena dve vuttā cattāro ca samiddhinā
Upaseno upavāṇo ca chaphassāyatanikā tayo.
 
[BJT Page 102] [\x 102/]
8. Gilānavaggo
1. 8. 1
Gilānasuttaṃ
74. [PTS Page 046] [\q 46/] sāvatthiyaṃ
Atha kho aññataro bhikkhū yena bhagavā tenupasaṃkami. Upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho so bhikkhu bhagavantaṃ etadavoca:
 
Amukasmiṃ-1 bhante, vihāre aññataro bhikkhu navo appaññāto ābādhiko dukkhito bāḷhagilāno, sādhu bhante, bhagavā yena so bhikkhu tenupasaṅkamatu anukampaṃ upādāyāti.
 
Atha kho bhagavā navavādañca sutvā gilānavādañca-2 appaññāto bhikkhūti iti viditvā yena so bhikkhu tenupasaṅkami. Addasā kho so bhikkhu bhagavantaṃ dūratova āgacchantaṃ, disvāna mañcena samañcosi.10 Atha kho bhagavā taṃ bhikkhuṃ etadavoca: alaṃ bhikkhu mā tvaṃ mañcena samañcosi.10 Santimāni āsanāni paññattāni. Tatthāhaṃ nisīdissāmiti. Nisīdi bhagavā paññatte āsane. Nisajja kho bhagavā taṃ bhikkhuṃ etadavoca:
 
Kacci te bhikkhu khamanīyaṃ, kacci yāpanīyaṃ, kacci dukkhā vedanā paṭikkamanti no abhikkamanti, paṭikkamosānaṃ paññāyati no abhikkamoti?
 
Na me bhante khamanīyaṃ, na yāpanīyaṃ, bāḷhā me dukkhā vedanā abhikkamanti no paṭikkamanti, abhikkamosānaṃ paññāyati no paṭikkamoti.
 
Kacci te bhikkhu na kiñci kukkuccaṃ, na koci vippaṭisāroti? Taggha me bhante, anappakaṃ kukkuccaṃ anappako vippaṭisāroti.
 
[PTS Page 047] [\q 47/] kacci pana tvaṃ bhikkhu attā sīlato na upavadatīti, na kho me bhante attā sīlato upavadatīti.
 
1. Amokasmiṃ sī. Mu. 2. Gilānavādañca sutvā - sī 2. 10 [BJT] samañcosi [PTS] samañcopi
 
[BJT Page 104] [\x 104/]
No ce kira tvaṃ bhikkhu attā sīlato upavadati, atha kismiñca te kukkuccaṃ? Ko ca vippaṭisāroti? Na kho ahaṃ bhante, sīlavisuddhatthaṃ bhagavatā dhammaṃ desītaṃ ājānāmīti.
 
No ce kira tvaṃ bhikkhu sīlavisuddhatthaṃ mayā dhammaṃ desitaṃ ājānāsi. Atha kimatthaṃ carahi tvaṃ bhikkhu mayā dhammaṃ desitaṃ ājānāsīti? Rāgavirāgatthañca khvāhaṃ bhante bhagavatā dhammaṃ desitaṃ ājānāmīti.
 
Sādhu sādhu bhikkhu, sādhu kho tvaṃ bhikkhu rāgavirāgatthaṃ mayā dhammaṃ desitaṃ ājānāsi, rāgavirāgattho hi bhikkhu mayā dhammo desito.
 
Taṃ kimmaññasi bhikkhu, "cakkhuṃ niccaṃ vā aniccaṃ vā" ti? Aniccaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti? Dukkhaṃ bhante, yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ kallannu taṃ samanupassituṃ "etaṃ mama eso'hamasmi eso me attā" ti? No hetaṃ bhante.
 
Sotaṃ "niccaṃ vā aniccaṃ vā" ti? Aniccaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti? Dukkhaṃ bhante, yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ kallannu taṃ samanupassituṃ "etaṃ mama eso'hamasmi eso me attā" ti? No hetaṃ bhante.
 
Ghānaṃ "niccaṃ vā aniccaṃ vā" ti? Aniccaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti? Dukkhaṃ bhante, yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ kallannu taṃ samanupassituṃ "etaṃ mama eso'hamasmi eso me attā" ti? No hetaṃ bhante.
 
Jivhā "niccā vā aniccā vā" ti? Aniccā bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti? Dukkhaṃ bhante, yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ kallannu taṃ samanupassituṃ "etaṃ mama eso'hamasmi eso me attā" ti? No hetaṃ bhante.
 
Kāyo "nicco vā anicco vā" ti? Anicco bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti? Dukkhaṃ bhante, yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ kallannu taṃ samanupassituṃ "etaṃ mama eso'hamasmi eso me attā" ti? No hetaṃ bhante.
 
Mano "nicco vā anicco vā" ti? Anicco bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti? Dukkhaṃ bhante, yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ kallannu taṃ samanupassituṃ "etaṃ mama eso'hamasmi eso me attā" ti? No hetaṃ bhante.
Evaṃ passaṃ bhikkhu sutavā ariyasāvako cakkhusmimpi nibbindati, sotasmimpi nibbindati, ghānasmimpi nibbindati, jivhāyapi nibbindati, kāyasmimpi nibbindati, manasmimpi nibbindati. Nibbindaṃ virajjati virāgā vimuccati vimuttasmiṃ vimuttamiti ñāṇaṃ hoti, khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ, kataṃ karaṇīyaṃ nāparaṃ itthattāyāti pajānātīti.
Idamavoca bhagavā. Attamano so bhikkhu bhagavato bhāsitaṃ abhinandi. Imasmiñca pana veyyākaraṇasmiṃ bhaññamāne tassa bhikkhuno virajaṃ vītamalaṃ dhammacakkhuṃ udapādi "yaṃ kiñci samudayadhammaṃ sabbantaṃ nirodhadhammanti.
 
[BJT Page 106] [\x 106/]
1. 8. 2
Dutiyagilānasuttaṃ
 
75. Atha kho aññataro bhikkhu yena bhagavā tenupasaṃkami. Upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho so bhikkhu bhagavantaṃ etadavoca:
Amukasmiṃ bhante, vihāre aññataro bhikkhu navo appaññāto ābādhiko dukkhito bāḷhagilāno, sādhu bhante, bhagavā yena so bhikkhu tenupasaṅkamatu anukampaṃ upādāyāti.
 
Atha kho bhagavā navavādañca sutvā gilānavādañca appaññāto bhikkhūti iti viditvā yena so bhikkhu tenupasaṅkami. Addasā kho so bhikkhu bhagavantaṃ duratova āgacchantaṃ, disvāna mañcena samañcosi.10 Atha kho bhagavā taṃ bhikkhuṃ etadavoca: "alaṃ bhikkhu mā tvaṃ mañcena samañcosi.10 Santimāni āsanāni paññattāni. Tatthāhaṃ nisīdissāmiti. Nisīdi bhagavā paññatte āsane. Nisajja kho bhagavā taṃ bhikkhuṃ etadavoca:
 
Kacci te bhikkhu khamanīyaṃ, kacci yāpanīyaṃ, kacci dukkhā vedanā paṭikkamanti no abhikkamanti, paṭikkamosānaṃ paññāyati no abhikkamoti?
 
Na me bhante khamanīyaṃ, na yāpanīyaṃ, bāḷhā me dukkhā vedanā abhikkamanti no paṭikkamanti, abhikkamosānaṃ paññāyati no paṭikkamoti.
 
Kacci te bhikkhu na kiñci kukkuccaṃ, na koci vippaṭisāroti? Taggha me bhante, anappakaṃ kukkuccaṃ anappako vippaṭisāroti.
 
Kacci pana tvaṃ bhikkhu attā sīlato na upavadatīti, na kho me bhante attā sīlato upavadatīti.
 
[PTS Page 048] [\q 48/] no ce kira tvaṃ bhikkhu attā sīlato upavadati, atha kismiñca te kukkuccaṃ? Ko ca vippaṭisāroti? Na khohaṃ bhante, sīlavisuddhatthaṃ bhagavatā dhammaṃ desītaṃ ājānāmīti.
 
No ce kira tvaṃ bhikkhu sīlavisuddhatthaṃ mayā dhammaṃ desitaṃ ājānāsi. Atha kimatthaṃ carahi tvaṃ bhikkhu mayā dhammaṃ desitaṃ ājānāsīti? Anupādā parinibbānatthaṃ khvāhaṃ bhante bhagavatā dhammaṃ desitaṃ ājānāmīti.
 
Sādhu sādhu bhikkhu, sādhu kho pana tvaṃ bhikkhu anupādāparinibbānatthāya mayā dhammaṃ desitaṃ ājānāsi, anupādā parinibbānattho hi bhikkhu mayā dhammo desito.
 
Taṃ kimmaññasi tvaṃ bhikkhu, "cakkhuṃ niccaṃ vā aniccaṃ vā" ti? Aniccaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti? Dukkhaṃ bhante, yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ kallannu taṃ samanupassituṃ "etaṃ mama eso'hamasmi eso me attā" ti? No hetaṃ bhante.
 
Rūpā "niccā vā aniccā vā" ti. Aniccā bhante. Yampanāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti. Dukkhaṃ bhante, yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ kallannu taṃ samanupassituṃ "etaṃ mama eso'hamasmi eso me attā" ti. No hetaṃ bhante.
Cakkhuviññāṇaṃ "niccaṃ vā aniccaṃ vā" ti. Aniccaṃ bhante. Yampanāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti. Dukkhaṃ bhante, yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ kallannu taṃ samanupassituṃ "etaṃ mama eso'hamasmi eso me attā" ti. No hetaṃ bhante.
 
Cakkhusamphasso"nicco vā anicco vā" ti. Anicco bhante. Yampanāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti. Dukkhaṃ bhante, yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ kallannu taṃ samanupassituṃ "etaṃ mama eso'hamasmi eso me attā" ti. No hetaṃ bhante.
Yampidaṃ cakkhusamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi niccaṃ vā aniccaṃ vāti. Aniccaṃ bhante. Yampanāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti. Dukkhaṃ bhante, yampanāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ kallannu taṃ samanupassituṃ "etaṃ mama eso'hamasmi eso me attā" ti. No hetaṃ bhante.
"Sotaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vā" ti. Aniccaṃ bhante. Yampanāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti. Dukkhaṃ bhante, yampanāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ kallannu taṃ samanupassituṃ "etaṃ mama eso'hamasmi eso me attā" ti. No hetaṃ bhante.
 
Saddā "niccā vā aniccā vā" ti. Aniccā bhante. Yampanāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti. Dukkhaṃ bhante, yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ kallannu taṃ samanupassituṃ "etaṃ mama eso'hamasmi eso me attā" ti. No hetaṃ bhante.
Sotaviññāṇaṃ "niccaṃ vā aniccaṃ vā" ti. Aniccaṃ bhante. Yampanāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti. Dukkhaṃ bhante, yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ kallannu taṃ samanupassituṃ "etaṃ mama eso'hamasmi eso me attā" ti. No hetaṃ bhante.
Sotasamphasso"nicco vā anicco vā" ti. Anicco bhante. Yampanāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti. Dukkhaṃ bhante, yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ kallannu taṃ samanupassituṃ "etaṃ mama eso'hamasmi eso me attā" ti. No hetaṃ bhante.
Yampidaṃ sotasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi niccaṃ vā aniccaṃ vāti. Aniccaṃ bhante. Yampanāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti. Dukkhaṃ bhante, yampanāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ kallannu taṃ samanupassituṃ "etaṃ mama eso'hamasmi eso me attā" ti. No hetaṃ bhante.
"Ghānaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vā" ti. Aniccaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti. Dukkhaṃ bhante, yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ kallannu taṃ samanupassituṃ "etaṃ mama eso'hamasmi eso me attā" ti. No hetaṃ bhante.
 
Gandhā "niccā vā aniccā vā" ti. Aniccā bhante. Yampanāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti. Dukkhaṃ bhante, yampanāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ kallannu taṃ samanupassituṃ "etaṃ mama eso'hamasmi eso me attā" ti. No hetaṃ bhante.
Ghāṇaviññāṇaṃ "niccaṃ vā aniccaṃ vā" ti. Aniccaṃ bhante. Yampanāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti. Dukkhaṃ bhante, yampanāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ kallannu taṃ samanupassituṃ "etaṃ mama eso'hamasmi eso me attā" ti. No hetaṃ bhante.
Ghāṇasamphasso"nicco vā anicco vā" ti. Anicco bhante. Yampanāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti. Dukkhaṃ bhante, yampanāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ kallannu taṃ samanupassituṃ "etaṃ mama eso'hamasmi eso me attā" ti. No hetaṃ bhante.
Yampidaṃ ghāṇasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi niccaṃ vā aniccaṃ vāti. Aniccaṃ bhante. Yampanāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti. Dukkhaṃ bhante, yampanāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ kallannu taṃ samanupassituṃ "etaṃ mama eso'hamasmi eso me attā" ti. No hetaṃ bhante.
"Jivhā niccā vā aniccā vā" ti. Aniccā bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti. Dukkhaṃ bhante, yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ kallannu taṃ samanupassituṃ "etaṃ mama eso'hamasmi eso me attā" ti. No hetaṃ bhante.
 
Rasā "niccā vā aniccā vā" ti. Aniccā bhante. Yampanāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti. Dukkhaṃ bhante, yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ kallannu taṃ samanupassituṃ "etaṃ mama eso'hamasmi eso me attā" ti. No hetaṃ bhante.
Jivhāviññāṇaṃ "niccaṃ vā aniccaṃ vā" ti. Aniccaṃ bhante. Yampanāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti. Dukkhaṃ bhante, yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ kallannu taṃ samanupassituṃ "etaṃ mama eso'hamasmi eso me attā" ti. No hetaṃ bhante.
Jivhāsamphasso"nicco vā anicco vā" ti. Anicco bhante. Yampanāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti. Dukkhaṃ bhante, yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ kallannu taṃ samanupassituṃ "etaṃ mama eso'hamasmi eso me attā" ti. No hetaṃ bhante.
Yampidaṃ jivhāsamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi niccaṃ vā aniccaṃ vāti. Aniccaṃ bhante. Yampanāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti. Dukkhaṃ bhante, yampanāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ kallannu taṃ samanupassituṃ "etaṃ mama eso'hamasmi eso me attā" ti. No hetaṃ bhante.
"Kāyo nicco vā anicco vā" ti. Anicco bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti. Dukkhaṃ bhante, yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ kallannu taṃ samanupassituṃ "etaṃ mama eso'hamasmi eso me attā" ti. No hetaṃ bhante.
 
Phoṭṭhabbā "niccā vā aniccā vā" ti. Aniccā bhante. Yampanāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti. Dukkhaṃ bhante, yampanāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ kallannu taṃ samanupassituṃ "etaṃ mama eso'hamasmi eso me attā" ti. No hetaṃ bhante.
Kāyaviññāṇaṃ "niccaṃ vā aniccaṃ vā" ti. Aniccaṃ bhante. Yampanāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti. Dukkhaṃ bhante, yampanāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ kallannu taṃ samanupassituṃ "etaṃ mama eso'hamasmi eso me attā" ti. No hetaṃ bhante.
Kāyasamphasso "nicco vā anicco vā" ti. Anicco bhante. Yampanāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti. Dukkhaṃ bhante, yampanāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ kallannu taṃ samanupassituṃ "etaṃ mama eso'hamasmi eso me attā" ti. No hetaṃ bhante.
Yampidaṃ kāyasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi niccaṃ vā aniccaṃ vāti. Aniccaṃ bhante. Yampanāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti. Dukkhaṃ bhante, yampanāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ kallannu taṃ samanupassituṃ "etaṃ mama eso'hamasmi eso me attā" ti. No hetaṃ bhante.
"Mano nicco vā anicco vā" ti. Anicco bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti. Dukkhaṃ bhante, yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ kallannu taṃ samanupassituṃ "etaṃ mama eso'hamasmi eso me attā" ti. No hetaṃ bhante.
 
Dhammā "niccā vā aniccā vā" ti. Aniccā bhante. Yampanāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti. Dukkhaṃ bhante, yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ kallannu taṃ samanupassituṃ "etaṃ mama eso'hamasmi eso me attā" ti. No hetaṃ bhante.
Manoviññāṇaṃ "niccaṃ vā aniccaṃ vā" ti. Aniccaṃ bhante. Yampanāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti. Dukkhaṃ bhante, yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ kallannu taṃ samanupassituṃ "etaṃ mama eso'hamasmi eso me attā" ti. No hetaṃ bhante.
Manosamphasso"nicco vā anicco vā" ti. Anicco bhante. Yampanāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti. Dukkhaṃ bhante, yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ kallannu taṃ samanupassituṃ "etaṃ mama eso'hamasmi eso me attā" ti. No hetaṃ bhante.
Yampidaṃ manosamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi niccaṃ vā aniccaṃ vāti. Aniccaṃ bhante. Yampanāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti. Dukkhaṃ bhante, yampanāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ kallannu taṃ samanupassituṃ "etaṃ mama eso'hamasmi eso me attā" ti. No hetaṃ bhante.
Evaṃ passaṃ bhikkhu sutavā ariyasāvako cakkhusmimpi nibbindati, rūpesupi nibbindati, cakkhuviññāṇepi nibbindati, cakkhusamphassepi nibbindati, yampidaṃ cakkhusamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbindati. Nibbindaṃ virajjati, virāgā vimuccati, vimuttasmiṃ vimuttamiti ñāṇaṃ hoti, khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ kataṃ karaṇīyaṃ, nāparaṃ itthattāyāti pajānātīti.
Evaṃ passaṃ bhikkhu sutavā ariyasāvako sotasmimpi nibbindati, saddesupi nibbindati, sotaviññāṇepi nibbindati, sotasamphassepi nibbindati, yampidaṃ sotasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbindati. Nibbindaṃ virajjati, virāgā vimuccati, vimuttasmiṃ vimuttamiti ñāṇaṃ hoti, khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ kataṃ karaṇīyaṃ, nāparaṃ itthattāyāti pajānātīti.
Evaṃ passaṃ bhikkhu sutavā ariyasāvako ghāṇasmimpi nibbindati, gandhesupi nibbindati, ghānaviññāṇepi nibbindati, ghānasamphassepi nibbindati, yampidaṃ ghānasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbindati. Nibbindaṃ virajjati, virāgā vimuccati, vimuttasmiṃ vimuttamiti ñāṇaṃ hoti, khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ kataṃ karaṇīyaṃ, nāparaṃ itthattāyāti pajānātīti.
Evaṃ passaṃ bhikkhu sutavā ariyasāvako jivhāyapi nibbindati, rasesupi nibbindati, jivhāviññāṇepi nibbindati, jivhāsamphassepi nibbindati, yampidaṃ jivhāsamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbindati. Nibbindaṃ virajjati, virāgā vimuccati, vimuttasmiṃ vimuttamiti ñāṇaṃ hoti, khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ kataṃ karaṇīyaṃ, nāparaṃ itthattāyāti pajānātīti.
Evaṃ passaṃ bhikkhu sutavā ariyasāvako kāyasmimpi nibbindati, phoṭṭhabbesupi nibbindati, kāyaviññāṇepi nibbindati, kāyasamphassepi nibbindati, yampidaṃ kāyasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbindati. Nibbindaṃ virajjati, virāgā vimuccati, vimuttasmiṃ vimuttamiti ñāṇaṃ hoti, khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ kataṃ karaṇīyaṃ, nāparaṃ itthattāyāti pajānātīti. Evaṃ passaṃ bhikkhu sutavā ariyasāvako manasmimpi nibbindati, dhammesupi nibbindati, manoviññāṇepi nibbindati, manosamphassepi nibbindati, yampidaṃ manosamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbindati. Nibbindaṃ virajjati, virāgā vimuccati, vimuttasmiṃ vimuttamiti ñāṇaṃ hoti, khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ kataṃ karaṇīyaṃ, nāparaṃ itthattāyāti pajānātīti.
 
Idamavoca bhagavā. Attamano so bhikkhu bhagavato bhāsitaṃ abhinandi. Imasmiñca pana veyyākaraṇasmiṃ bhaññamāne tassa bhikkhussa anupādāya āsavehi cittaṃ vimuccīti.
 
1. 8. 3
Aniccasuttaṃ
76. Atha kho āyasmā rādho yena bhagavā tenupasaṃkami. Upasaṃkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho āyasmā rādho bhagavantaṃ etadavoca: sādhu me bhante, bhagavā saṅkhittena dhammaṃ desetu, yamahaṃ bhagavato dhammaṃ sutvā eko vūpakaṭṭho appamatto ātāpī pahitatto vihareyyanti.
 
Yaṃ kho rādha, aniccaṃ tatra te chando pahātabbo, kiñca rādha, aniccaṃ?
Cakkhuṃ kho rādha, aniccaṃ, tatra te chando pahātabbo. Rūpā aniccā, tatra te chando pahātabbo; cakkhuviññāṇaṃ aniccaṃ, tatra te chando pahātabbo; cakkhusamphasso anicco, tatra te chando pahātabbo; yampidaṃ cakkhusamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi aniccaṃ, tatra te chando pahātabbo;
Sotaṃ aniccaṃ, tatra te chando pahātabbo. Saddā aniccā, tatra te chando pahātabbo; sotaviññāṇaṃ aniccaṃ, tatra te chando pahātabbo; sotasamphasso anicco, tatra te chando pahātabbo; yampidaṃ sotasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi aniccaṃ, tatra te chando pahātabbo;
Ghānaṃ aniccaṃ, tatra te chando pahātabbo. Gandhā aniccā, tatra te chando pahātabbo; ghānaviññāṇaṃ aniccaṃ, tatra te chando pahātabbo; ghānasamphasso anicco, tatra te chando pahātabbo; yampidaṃ ghānasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi aniccaṃ, tatra te chando pahātabbo;
Jivhā aniccā, tatra te chando pahātabbo. Rasā aniccā, tatra te chando pahātabbo; jivhāviññāṇaṃ aniccaṃ, tatra te chando pahātabbo; jivhāsamphasso anicco, tatra te chando pahātabbo; yampidaṃ jivhāsamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi aniccaṃ, tatra te chando pahātabbo;
Kāyo, anicco, tatra te chando pahātabbo. Phoṭṭhabbā aniccā, tatra te chando pahātabbo; kāyaviññāṇaṃ aniccaṃ, tatra te chando pahātabbo; kāyasamphasso anicco, tatra te chando pahātabbo; yampidaṃ kāyasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi aniccaṃ, tatra te chando pahātabbo;
Mano anicco, tatra te chando pahātabbo. Dhammā aniccā, tatra te chando pahātabbo; manoviññāṇaṃ aniccaṃ, tatra te chando pahātabbo; manosamphasso anicco, tatra te chando pahātabbo; yampidaṃ manosamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi aniccaṃ, tatra te chando pahātabbo.
[PTS Page 049] [\q 49/] yaṃ kho rādha aniccaṃ, tatra te chando pahātabboti.
1. 8. 4
 
Dukkhasuttaṃ
 
77. Yaṃ kho rādha, dukkhaṃ tatra te chando pahātabbo. Kiñca rādha dukkhaṃ:
 
Cakkhuṃ kho rādha, dukkhaṃ, tatra te chando pahātabbo. Rūpā dukkhā, tatra te chando pahātabbo; cakkhuviññāṇaṃ dukkhaṃ, tatra te chando pahātabbo; cakkhusamphasso dukkho, tatra te chando pahātabbo; yampidaṃ cakkhusamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi dukkhaṃ, tatra te chando pahātabbo;
Sotaṃ dukkhaṃ, tatra te chando pahātabbo. Saddā dukkhā, tatra te chando pahātabbo; sotaviññāṇaṃ dukkhaṃ, tatra te chando pahātabbo; sotasamphasso dukkho, tatra te chando pahātabbo; yampidaṃ sotasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi dukkhaṃ, tatra te chando pahātabbo;
Ghānaṃ dukkhaṃ, tatra te chando pahātabbo. Gandhā dukkhā, tatra te chando pahātabbo; ghānaviññāṇaṃ dukkhaṃ, tatra te chando pahātabbo; ghānasamphasso dukkho, tatra te chando pahātabbo; yampidaṃ ghānasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi dukkhaṃ, tatra te chando pahātabbo;
Jivhā dukkhā, tatra te chando pahātabbo. Rasā dukkhā, tatra te chando pahātabbo; jivhāviññāṇaṃ aniccaṃ, tatra te chando pahātabbo; jivhāsamphasso dukkho, tatra te chando pahātabbo; yampidaṃ jivhāsamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi dukkhaṃ, tatra te chando pahātabbo;
Kāyo, dukkho, tatra te chando pahātabbo. Phoṭṭhabbā dukkhā, tatra te chando pahātabbo; kāyaviññāṇaṃ dukkhaṃ, tatra te chando pahātabbo; kāyasamphasso dukkho, tatra te chando pahātabbo; yampidaṃ kāyasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi dukkhaṃ, tatra te chando pahātabbo;
Mano dukkho, tatra te chando pahātabbo. Dhammā dukkhā, tatra te chando pahātabbo; manoviññāṇaṃ dukkhaṃ, tatra te chando pahātabbo; manosamphasso dukkho, tatra te chando pahātabbo; yampidaṃ manosamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi dukkhaṃ, tatra te chando pahātabbo.
Yaṃ kho rādha, dukkhaṃ tatra te chando pahātabboti.
[BJT Page 110] [\x 110/]
 
1. 8. 5
Anattasuttaṃ
78. Atha kho āyasmā rādho yena bhagavā tenupasaṃkami. Upasaṃkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho āyasmā rādho bhagavantaṃ etadavoca: sādhu me bhante, bhagavā saṅkhittena dhammaṃ desetu, yamahaṃ bhagavato dhammaṃ sutvā eko vūpakaṭṭho appamatto ātāpi pahitatto vihareyyanti.
 
"Yo kho rādha, anattā tatra te chando pahātabbo. Ko ca rādha, anattā:
 
Cakkhuṃ kho rādha anattā, tatra te chando pahātabbo. Rūpā anattā, tatra te chando pahātabbo; cakkhuviññāṇaṃ anattā, tatra te chando pahātabbo; cakkhusamphasso anattā, tatra te chando pahātabbo; yampidaṃ cakkhusamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi anattā, tatra te chando pahātabbo;
 
[BJT Page 112. [\x 112/] ]
Sotaṃ anattā, tatra te chando pahātabbo. Saddā anattā, tatra te chando pahātabbo; sotaviññāṇaṃ anattā, tatra te chando pahātabbo; sotasamphasso anattā, tatra te chando pahātabbo; yampidaṃ sotasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi anattā, tatra te chando pahātabbo;
 
Ghānaṃ anattā, tatra te chando pahātabbo. Gandhā anattā, tatra te chando pahātabbo; ghānaviññāṇaṃ anattā, tatra te chando pahātabbo; ghānasamphasso anattā, tatra te chando pahātabbo; yampidaṃ ghānasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi anattā, tatra te chando pahātabbo;
Jivhā anattā, tatra te chando pahātabbo. Rasā anattā, tatra te chando pahātabbo; jivhāviññāṇaṃ anattā, tatra te chando pahātabbo; jivhāsamphasso anattā, tatra te chando pahātabbo; yampidaṃ jivhāsamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi anattā, tatra te chando pahātabbo;
Kāyo, anattā, tatra te chando pahātabbo. Phoṭṭhabbā anattā, tatra te chando pahātabbo; kāyaviññāṇaṃ anattā, tatra te chando pahātabbo; kāyasamphasso anattā, tatra te chando pahātabbo; yampidaṃ kāyasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi anattā, tatra te chando pahātabbo;
Mano anattā, tatra te chando pahātabbo. Dhammā anattā, tatra te chando pahātabbo; manoviññāṇaṃ anattā, tatra te chando pahātabbo; manosamphasso anattā, tatra te chando pahātabbo; yampidaṃ manosamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi anattā, tatra te chando pahātabboti;
 
Yo kho rādha anattā tatra te chando pahātabboti. 1. 1. 8. 6
Avijjāsuttaṃ
 
79. Atha kho aññataro bhikkhu yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho so bhikkhu bhagavantaṃ etadavoca: atthi nu kho bhante, eko dhammo yassa pahāṇā bhikkhuno avijjā pahīyati vijjā uppajjatīti. Atthi kho bhikkhu eko dhammo yassa pahāṇā bhikkhuno avijjā pahīyati vijjā uppajjatīti. Katamo pana bhante, eko dhammo yassa pahāṇā bhikkhuno avijjā pahīyati vijjā uppajjatīti? [PTS Page 050] [\q 50/] avijjā kho bhikkhu eko dhammo yassa pahāṇā bhikkhuno avijjā pahīyati vijjā uppajjatīti.
 
Kathampana bhante, jānato kathampassato bhikkhuno avijjā pahīyati vijjā uppajjatīti?
Cakkhuṃ kho bhikkhu aniccato jānato passato bhikkhuno avijjā pahīyati, vijjā uppajjati. Rūpe aniccato jānato passato bhikkhuno avijjā pahīyati, vijjā uppajjati. Cakkhuviññāṇaṃ aniccato jānato passato bhikkhuno avijjā pahīyati, vijjā uppajjati. Cakkhusamphassaṃ aniccato jānato passato bhikkhuno avijjā pahīyati, vijjā uppajjati. Yampidaṃ cakkhusamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi aniccato jānato passato bhikkhuno avijjā pahīyati.
Sotaṃ aniccato jānato passato bhikkhuno avijjā pahīyati, vijjā uppajjati. Saddo aniccato jānato passato bhikkhuno avijjā pahīyati, vijjā uppajjati. Sotaviññāṇaṃ aniccato jānato passato bhikkhuno avijjā pahīyati, vijjā uppajjati. Sotasamphassaṃ aniccato jānato passato bhikkhuno avijjā pahīyati, vijjā uppajjati. Yampidaṃ sotasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi aniccato jānato passato bhikkhuno avijjā pahīyati.
Vijjā uppajjati.
Ghānaṃ aniccato jānato passato bhikkhuno avijjā pahīyati, vijjā uppajjati. Gandho aniccato jānato passato bhikkhuno avijjā pahīyati, vijjā uppajjati. Ghānaviññāṇaṃ aniccato jānato passato bhikkhuno avijjā pahīyati, vijjā uppajjati. Ghānasamphassaṃ aniccato jānato passato bhikkhuno avijjā pahīyati, vijjā uppajjati. Yampidaṃ ghānasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi aniccato jānato passato bhikkhuno avijjā pahīyati.
Vijjā uppajjati. Jivhaṃ aniccato jānato passato bhikkhuno avijjā pahīyati, vijjā uppajjati. Rase aniccato jānato passato bhikkhuno avijjā pahīyati, vijjā uppajjati. Jivhāviññāṇaṃ aniccato jānato passato bhikkhuno avijjā pahīyati, vijjā uppajjati. Jivhāsamphassaṃ aniccato jānato passato bhikkhuno avijjā pahīyati, vijjā uppajjati. Yampidaṃ jivhāsamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi aniccato jānato passato bhikkhuno avijjā pahīyati. Vijjā uppajjati. Kāyaṃ aniccato jānato passato bhikkhuno avijjā pahīyati, vijjā uppajjati. Phoṭṭhabbe aniccato jānato passato bhikkhuno avijjā pahīyati, vijjā uppajjati. Kāyaviññāṇaṃ aniccato jānato passato bhikkhuno avijjā pahīyati, vijjā uppajjati. Kāyasamphassaṃ aniccato jānato passato bhikkhuno avijjā pahīyati, vijjā uppajjati. Yampidaṃ kāyasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi aniccato jānato passato bhikkhuno avijjā pahīyati, vijjā uppajjati. Manaṃ aniccato jānato passato bhikkhuno avijjā pahīyati, vijjā uppajjati. Dhamme aniccato jānato passato bhikkhuno avijjā pahīyati, vijjā uppajjati. Manoviññāṇaṃ aniccato jānato passato bhikkhuno avijjā pahīyati, vijjā uppajjati. Manosamphassaṃ aniccato jānato passato bhikkhuno avijjā pahīyati, vijjā uppajjati. Yampidaṃ manosamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi aniccato jānato passato bhikkhuno avijjā pahīyati, vijjā uppajjatīti.
Evaṃ kho bhikkhu jānato evaṃ passato bhikkhuno avijjā pahīyati, vijjā uppajjatīti.
[BJT Page 114] [\x 114/]
 
1. 8. 7
Dutiya avijjāsuttaṃ
 
80. Atha kho aññataro bhikkhu yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho so bhikkhu bhagavantaṃ etadavoca: atthi nu kho bhante, eko dhammo yassa pahāṇā bhikkhuno avijjā pahīyati vijjā uppajjatīti. Atthi kho bhikkhu eko dhammo yassa pahāṇā bhikkhuno avijjā pahīyati vijjā uppajjatīti. Katamo pana bhante, eko dhammo yassa pahāṇā bhikkhuno avijjā pahīyati vijjā uppajjatīti. Avijjā kho bhikkhu eko dhammo yassa pahāṇā bhikkhuno avijjā pahīyati vijjā uppajjatīti.
 
Kathampana bhante, jānato kathaṃ passato bhikkhuno avijjā pahīyati vijjā uppajjatīti?
Idha bhikkhu, bhikkhuno sutaṃ hoti sabbe dhammā nālaṃ abhinivesāyāti, evañcetaṃ bhikkhu, bhikkhuno sutaṃ hoti sabbe dhammā nālaṃ abhinivesāyāti; so sabbaṃ dhammaṃ-1 abhijānāti, sabbaṃ dhammaṃ abhiññāya, sabbaṃ dhammaṃ parijānāti sabbaṃ dhammaṃ pariññāya sabbanimittāni aññato passati, cakkhuṃ aññato passati, rūpe aññato passati, cakkhuviññāṇaṃ aññato passati, cakkhusamphassaṃ aññato passati, yampidaṃ cakkhusamphassapaccayā uppajjati sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi aññato passati.
Idha bhikkhu, bhikkhuno sutaṃ hoti sabbe dhammā nālaṃ abhinivesāyāti, evañcetaṃ bhikkhu, bhikkhuno sutaṃ hoti sabbe dhammā nālaṃ abhinivesāyāti; so sabbaṃ dhammaṃ abhijānāti, sabbaṃ dhammaṃ abhiññāya sabbaṃ dhammaṃ parijānāti sabbaṃ dhammaṃ pariññāya sabbanimittāni aññato passati, sotaṃ aññato passati, sadde aññato passati, sotaviññāṇaṃ aññato passati, sotasamphassaṃ aññato passati, yampidaṃ sotasamphassapaccayā uppajjati sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi aññato passati.
Idha bhikkhu, bhikkhuno sutaṃ hoti sabbe dhammā nālaṃ abhinivesāyāti, evañcetaṃ bhikkhu, bhikkhuno sutaṃ hoti sabbe dhammā nālaṃ abhinivesāyāti; so sabbaṃ dhammaṃ abhijānāti, sabbaṃ dhammaṃ abhiññāya sabbaṃ dhammaṃ parijānāti sabbaṃ dhammaṃ pariññāya sabbanimittāni aññato passati, ghānaṃ aññato passati, gandhe aññato passati, ghānaviññāṇaṃ aññato passati, ghānasamphassaṃ aññato passati, yampidaṃ ghānasamphassapaccayā uppajjati sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi aññato passati.
Idha bhikkhu, bhikkhuno sutaṃ hoti sabbe dhammā nālaṃ abhinivesāyāti, evañcetaṃ bhikkhu, bhikkhuno sutaṃ hoti sabbe dhammā nālaṃ abhinivesāyāti; so sabbaṃ dhammaṃ abhijānāti, sabbaṃ dhammaṃ abhiññāya sabbaṃ dhammaṃ parijānāti sabbaṃ dhammaṃ pariññāya sabbanimittāni aññato passati, jivhā aññato passati, rase aññato passati, jivhāviññāṇaṃ aññato passati, jivhāsamphassaṃ aññato passati, yampidaṃ jivhāsamphassapaccayā uppajjati sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi aññato passati.
Idha bhikkhu, bhikkhuno sutaṃ hoti sabbe dhammā nālaṃ abhinivesāyāti, evañcetaṃ bhikkhu, bhikkhuno sutaṃ hoti sabbe dhammā nālaṃ abhinivesāyāti; so sabbaṃ dhammaṃ abhijānāti, sabbaṃ dhammaṃ abhiññāya sabbaṃ dhammaṃ parijānāti sabbaṃ dhammaṃ pariññāya sabbanimittāni aññato passati, kāyo aññato passati, phoṭṭhabbe aññato passati, kāyaviññāṇaṃ aññato passati, kāyasamphassaṃ aññato passati, yampidaṃ kāyasamphassapaccayā uppajjati sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi aññato passati.
Idha bhikkhu, bhikkhuno sutaṃ hoti sabbe dhammā nālaṃ abhinivesāyāti, evañcetaṃ bhikkhu, bhikkhuno sutaṃ hoti sabbe dhammā nālaṃ abhinivesāyāti; so sabbaṃ dhammaṃ abhijānāti, sabbaṃ dhammaṃ abhiññāya sabbaṃ dhammaṃ parijānāti sabbaṃ dhammaṃ pariññāya sabbanimittāni aññato passati, mano aññato passati, dhamme aññato passati, manoviññāṇaṃ aññato passati, manosamphassaṃ aññato passati, yampidaṃ mano samphassapaccayā uppajjati sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi aññato passati.
 
Evaṃ kho bhikkhu jānato evaṃ passato bhikkhuno avijjā pahīyati vijjā uppajjatīti.
1. Sabbadhammaṃ - sī 2.
 
1. 8. 8
Sambahulabhikkhusuttaṃ
 
81. Atha kho sambahulā bhikkhū yena bhagavā tenupasaṃkamiṃsu. Upasaṃkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdiṃsu. Ekamantaṃ nisinno kho te bhikkhū bhagavantaṃ [PTS Page 051] [\q 51/] etadavocuṃ. Idha no bhante, aññatitthiyā paribbājakā amhe evaṃ pucchanti: kimatthiyaṃ āvuso samaṇe gotame brahmacariyaṃ vussatīti? Evaṃ puṭṭhā mayaṃ bhante, tesaṃ aññatitthiyānaṃ paribbājakānaṃ evaṃ byākaroma: dukkhassa kho āvuso pariññatthaṃ bhagavati brahmacariyaṃ vussatīti. Kacci mayaṃ bhante, evaṃ puṭṭhā evaṃ byākaramānā vuttavādino ceva bhagavato homa na ca bhagavantaṃ abhūtena abbhācikkhāma, dhammassa cānudhammaṃ vyākaroma, na ca koci sahadhammiko vādānuvādo gārayhaṃ ṭhānaṃ āgacchatīti.
 
[BJT Page 116] [\x 116/]
 
Taggha tumhe bhikkhave, evaṃ puṭṭhā evaṃ byākaramānā vuttavādino ceva me hotha na ca maṃ abhūtena abbhācikkhatha, dhammassa cānudhammaṃ vyākarotha, na ca koci sahadhammiko vādānuvādo-1 gārayhaṃ ṭhānaṃ āgacchati, dukkhassa hi bhikkhave, pariññatthaṃ mayi brahmacariyaṃ vussati. Sace vo bhikkhave, aññatitthiyā paribbājakā evaṃ puccheyyuṃ "katamaṃ pana taṃ āvuso dukkhaṃ yassa pariññāya samaṇe gotame brahmacariyaṃ vussatī"ti. Evaṃ puṭṭhā tumhe bhikkhave. Tesaṃ aññatitthiyānaṃ paribbājakānaṃ evaṃ vyākareyyātha:
 
Cakkhuṃ kho āvuso dukkhaṃ tassa pariññāya bhagavati brahmacariyaṃ vussati, rūpaṃ dukkhaṃ tassa pariññāya bhagavati brahmacariyaṃ vussati, cakkhuviññāṇaṃ dukkhaṃ tassa pariññāya bhagavati brahmacariyaṃ vussati, cakkhusamphasso dukkho tassa pariññāya bhagavati brahmacariyaṃ vussati, yampidaṃ cakkhusamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampidukkhaṃ, tassa pariññāya bhagavati brahmacariyaṃ vussati.
Sotaṃ dukkhaṃ tassa pariññāya bhagavati brahmacariyaṃ vussati, saddaṃ dukkhaṃ tassa pariññāya bhagavati brahmacariyaṃ vussati, sotaviññāṇaṃ dukkhaṃ tassa pariññāya bhagavati brahmacariyaṃ vussati, sotasamphasso dukkho tassa pariññāya bhagavati brahmacariyaṃ vussati, yampidaṃ sotasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampidukkhaṃ, tassa pariññāya bhagavati brahmacariyaṃ vussati.
Jivhā dukkhā tassa pariññāya bhagavati brahmacariyaṃ vussati, rasaṃ dukkhaṃ tassa pariññāya bhagavati brahmacariyaṃ vussati, jivhāviññāṇaṃ dukkhaṃ tassa pariññāya bhagavati brahmacariyaṃ vussati, jivhāsamphasso dukkho tassa pariññāya bhagavati brahmacariyaṃ vussati, yampidaṃ jivhāsamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampidukkhaṃ, tassa pariññāya bhagavati brahmacariyaṃ vussati.
Kāyo dukkho tassa pariññāya bhagavati brahmacariyaṃ vussati, phoṭṭhabbā dukkhā tassa pariññāya bhagavati brahmacariyaṃ vussati, kāyaviññāṇaṃ dukkhaṃ tassa pariññāya bhagavati brahmacariyaṃ vussati, kāyasamphasso dukkho tassa pariññāya bhagavati brahmacariyaṃ vussati, yampidaṃ kāyasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampidukkhaṃ, tassa pariññāya bhagavati brahmacariyaṃ vussati.
Mano dukkho tasasa pariññāya bhagavati brahmacariyaṃ vussati, dhammā dukkhā tassa pariññāya bhagavati brahmacariyaṃ vussati, manoviññāṇaṃ dukkhaṃ tassa pariññāya bhagavati brahmacariyaṃ vussati, manosamphasso dukkho tassa pariññāya bhagavati brahmacariyaṃ vussati, yampidaṃ manosamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampidukkhaṃ, tassa pariññāya bhagavati brahmacariyaṃ vussati.
[PTS Page 052] [\q 52/] evaṃ puṭṭhā tumhe bhikkhave, tesaṃ aññatitthiyānaṃ paribbājakānaṃ evaṃ vyākareyyāthāti.
 
Vādānupatho - sī 2.
 
1. 8. 9
Lokasuttaṃ
 
82. Atha kho aññataro bhikkhu yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho so bhikkhu bhagavantaṃ etadavoca, loko lokoti bhante vuccati, kittāvatā nu kho bhante, lokoti vuccatīti.
 
[BJT Page 118. [\x 118/] ]
 
Lujjatīti kho bhikkhu tasmā lokoti vuccati. Kiñca lujjati? Cakkhuṃ kho bhikkhu lujjati, rūpā lujjanti, cakkhuviññāṇaṃ lujjati, cakkhusamphasso lujjati, yampidaṃ cakkhusamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi lujjati.
 
Sotaṃ kho bhikkhu lujjati, saddā lujjanti, sotaviññāṇaṃ lujjati, sotasamphasso lujjati, yampidaṃ sotasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi lujjati.
Ghānaṃ kho bhikkhu lujjati, gandhā lujjanti, ghānaviññāṇaṃ lujjati, ghānasamphasso lujjati, yampidaṃ ghānasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi lujjati.
 
Jivhā kho bhikkhu lujjati, rasā lujjanti, jivhāviññāṇaṃ lujjati, jivhāsamphasso lujjati, yampidaṃ jivhāsamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi lujjati.
Kāyaṃ kho bhikkhu lujjati, phoṭṭhabbā lujjanti, kāyaviññāṇaṃ lujjati, kāyasamphasso lujjati, yampidaṃ kāyasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi lujjati.
Mano kho bhikkhu lujjati, dhammā lujjanti, manoviññāṇaṃ lujjati, manokhusamphasso lujjati, yampidaṃ manosamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi lujjatīti
Kho bhikkhu tasmā lokoti vuccatīti.
 
1. 8. 10
Phaggunasuttaṃ
83. Atha kho āyasmā phagguno yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisanno kho āyasmā phagguno bhagavantaṃ etadavoca.
 
Atthi nu kho bhante, taṃ cakkhu-1 yena cakkhunā atīte buddhe parinibbute chinnapapañce chinnavaṭume pariyādinnavaṭṭe sabbadukkhavītivatte paññāpayamāno paññāpeyya.
Atthi nu kho taṃ bhante, sota yena sotena atīte buddhe parinibbute chinnapapañce chinnavaṭume pariyādinnavaṭṭe sabbadukkhavītivatte paññāpayamāno paññāpeyya.
Atthi nu kho taṃ bhante, ghāna yena ghānena atīte buddhe parinibbute chinnapapañce chinnavaṭume pariyādinnavaṭṭe sabbadukkhavītivatte paññāpayamāno paññāpeyya.
Atthi nu kho sā bhante, jivhā yāya jivhāya atīte buddhe parinibbute chinnapapañce chinnavaṭume pariyādinnavaṭṭe sabbadukkhavītivatte paññāpayamāno paññāpeyya.
Atthi nu kho so bhante, kāyo yena kāyena atīte buddhe parinibbute chinnapapañce chinnavaṭume pariyādinnavaṭṭe sabbadukkhavītivatte paññāpayamāno paññāpeyya.
Atthi nu kho so bhante, mano yena manena atīte buddhe parinibbute chinnapapañce chinnavaṭume pariyādinnavaṭṭe sabbadukkhavītivatte paññāpayamāno paññāpeyyāti.
 
Natthi kho taṃ phagguna, cakkhu yena cakkhunā atīte buddhe parinibbute chinnapapañce chinnavaṭume pariyādinnavaṭṭe sabbadukkha vītivatte paññāpayamāno paññāpeyya.
Natthi kho taṃ phagguna, sota yena sotena atīte buddhe parinibbute chinnapapañce chinnavaṭume pariyādinnavaṭṭe sabbadukkhavītivatte paññāpayamāno paññāpeyya.
Natthi kho taṃ phagguna, ghāna yena ghānena atīte buddhe parinibbute chinnapapañce chinnavaṭume pariyādinnavaṭṭe sabbadukkhavītivatte paññāpayamāno paññāpeyya.
Natthi kho sā phagguna, jivhā yāya jivhāya atīte buddhe parinibbute chinnapapañce chinnavaṭume pariyādinnavaṭṭe sabbadukkhavītivatte paññāpayamāno paññāpeyya.
Natthi kho so phagguna, kāyo yena kāyena atīte buddhe parinibbute chinnapapañce chinnavaṭume pariyādinnavaṭṭe sabbadukkhavītivatte paññāpayamāno paññāpeyya.
[PTS Page 053] [\q 53/] natthi kho so phagguna, mano yena manena atīte buddhe parinibbute chinnapapañce chinnavaṭume pariyādinnavaṭṭe sabbadukkhavītivatte paññāpayamāno paññāpeyyāti.
 
Gilānavaggo aṭṭhamo.
Tassuddānaṃ:
Gilānena dve vuttā rādhena apare tayo
Avijjāya ca dve vuttā bhikkhu loko ca phagguno.
 
1. Taṃ bhante cakkhu - sīmu
Bhante taṃ cakkhu - machasaṃ.
 
[BJT Page 120] [\x 120/]
9. Channavaggo
1. 9. 1
Palokadhammasuttaṃ
84. Sāvatthiyaṃ
[PTS Page 054] [\q 54/] atha kho āyasmā ānando yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho āyasmā ānando bhagavantaṃ etadavoca: loko lokoti bhante vuccati, kittāvatā nu kho bhante lokoti vuccatīti.
 
Yaṃ kho ānanda palokadhammaṃ ayaṃ vuccati ariyassa vinaye loko. Kiñca ānanda palokadhammaṃ?
 
Cakkhuṃ kho ānanda palokadhammaṃ, rūpā palokadhammā, cakkhuviññāṇaṃ palokadhammaṃ, cakkhusamphasso palokadhammo, yampidaṃ cakkhusamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi palokadhammaṃ.
Sotaṃ palokadhammaṃ, saddā palokadhammā, sotaviññāṇaṃ palokadhammaṃ, sotasamphasso palokadhammo, yampidaṃ sotasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi palokadhammaṃ.
Ghānaṃ palokadhammaṃ, gandhā palokadhammā, ghānaviññāṇaṃ palokadhammaṃ, ghānasamphasso palokadhammo, yampidaṃ ghānasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi palokadhammaṃ.
Jivhā palokadhammā, rasā palokadhammā, jivhāviññāṇaṃ palokadhammaṃ, jivhāsamphasso palokadhammo, yampidaṃ jivhāsamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi palokadhammaṃ.
Kāyo palokadhammo, phoṭṭhabbā palokadhammā, kāyaviññāṇaṃ palokadhammaṃ, kāyasamphasso palokadhammo, yampidaṃ kāyasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi palokadhammaṃ.
Mano palokadhammo, dhammā palokadhammā, manoviññāṇaṃ palokadhammaṃ, manosamphasso palokadhammo, yampidaṃ manosamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi palokadhammaṃ.
 
Yaṃ kho ānanda, palokadhammāṃ ayaṃ vuccati ariyassa vinaye lokoti.
1. 9. 2
Suññalokasuttaṃ
 
85. Ekamantaṃ nisinno kho āyasmā ānando bhagavantaṃ etadavoca: suñño loko suñño lokoti bhante vuccati, kittāvatā nukho bhante suñño lokoti vuccatīti? Yasmā ca kho ānanda, suññaṃ attena vā attaniyena vā, tasmā suñño lokoti vuccati.
 
[BJT Page 122] [\x 122/]
 
Kiñca ānanda, suññaṃ attena vā attaniyena vā:
 
Cakkhuṃ kho ānanda, suññaṃ attena vā attaniyena vā, rūpā suññā attena vā attaniyena vā, cakkhuviññāṇaṃ suññaṃ attena vā attaniyena vā, cakkhusamphasso suñño attena vā attaniyena vā yampidaṃ cakkhusamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi suññaṃ attena va attaniyena vā.
Sotaṃ suññaṃ attena vā attaniyena vā, saddā suññā attena vā attaniyena vā, sotaviññāṇaṃ suññaṃ attena vā attaniyena vā, sotasamphasso suñño attena vā attaniyena vā yampidaṃ sotasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi suññaṃ attena va attaniyena vā.
Ghānaṃ suññaṃ attenavā attaniyena vā, gandhā suññā attena vā attaniyena vā, ghānaviññāṇaṃ suññaṃ attena vā attaniyena vā, ghānasamphasso suñño attena vā attaniyena vā yampidaṃ ghānasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi suññaṃ attena va attaniyena vā.
Jivhā suññā attena vā attaniyena vā, rasā suññā attena vā attaniyena vā, jivhāviññāṇaṃ suññaṃ attena vā attaniyena vā, jivhāsamphasso suñño attena vā attaniyena vā yampidaṃ jivhāsamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi suññaṃ attena va attaniyena vā.
Kāyo suñño attena vā attaniyena vā, phoṭṭhabbā suññā attena vā attaniyena vā, kāyaviññāṇaṃ suññaṃ attena vā attaniyena vā, kāyasamphasso suñño attena vā attaniyena vā yampidaṃ kāyasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi suññaṃ attena va attaniyena vā.
Mano suñño attena vā attaniyena vā, dhammā suññā attena vā attaniyena vā, manoviññāṇaṃ suññaṃ attena vā attaniyena vā, manosamphasso suñño attena vā attaniyena vā yampidaṃ manosamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi suññaṃ attena va attaniyena vā.
 
Yasmā ca kho ānanda, suññaṃ attena vā attaniyena vā, tasmā suñño lokoti vuccatīti.
 
1. 9. 3
Saṅkhittadhammasuttaṃ
86. Ekamantaṃ nisinno kho āyasmā ānando bhagavantaṃ etadavoca, sādhu me bhante, bhagavā saṅkhittena dhammaṃ desetu yamahaṃ bhagavato dhammaṃ sutvā eko vūpakaṭṭho appamatto ātāpī pahitatto vihareyyanti
 
Taṃ kimmaññasi ānanda, cakkhuṃ niccaṃ vā aniccaṃ vāti? Aniccaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti? Dukkhaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ kallannu taṃ samanupassituṃ: "etaṃ mama, eso hamasmi, eso me attā" ti? Nohetaṃ bhante.
Rūpā niccā vā aniccā vāti? Aniccā bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti? Dukkhaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ kallannu taṃ samanupassituṃ: "etaṃ mama, eso hamasmi, eso me attā" ti? Nohetaṃ bhante.
Cakkhuviññāṇaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vāti? Aniccaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti? Dukkhaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ kallannu taṃ samanupassituṃ: "etaṃ mama, eso hamasmi, eso me attā" ti? Nohetaṃ bhante.
Cakkhusamphasso nicco vā anicco vāti? Anicco bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti? Dukkhaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ kallannu taṃ samanupassituṃ: "etaṃ mama, eso hamasmi, eso me attā" ti? Nohetaṃ bhante.
Yampidaṃ cakkhusamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ [PTS Page 055] [\q 55/] sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi niccaṃ vā aniccaṃ vāti? Aniccaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti? Dukkhaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ kallannu taṃ samanupassituṃ: "etaṃ mama, eso hamasmi, eso me attā" ti? Nohetaṃ bhante.
Sotaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vāti? Aniccaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti? Dukkhaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ kallannu taṃ samanupassituṃ: "etaṃ mama, eso hamasmi, eso me attā" ti? Nohetaṃ bhante.
Saddā niccā vā aniccā vāti? Aniccā bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti? Dukkhaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ kallannu taṃ samanupassituṃ: "etaṃ mama, eso hamasmi, eso me attā" ti? Nohetaṃ bhante.
Sotaviññāṇaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vāti? Aniccaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti? Dukkhaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ kallannu taṃ samanupassituṃ: "etaṃ mama, eso hamasmi, eso me attā" ti? Nohetaṃ bhante.
Sotasamphasso nicco vā anicco vāti? Anicco bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti? Dukkhaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ kallannu taṃ samanupassituṃ: "etaṃ mama, eso hamasmi, eso me attā" ti? Nohetaṃ bhante.
Yampidaṃ sotasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi niccaṃ vā aniccaṃ vāti? Aniccaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti? Dukkhaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ kallannu taṃ samanupassituṃ: "etaṃ mama, eso hamasmi, eso me attā" ti? Nohetaṃ bhante.
Ghānaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vāti? Aniccaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti? Dukkhaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ kallannu taṃ samanupassituṃ: "etaṃ mama, eso hamasmi, eso me attā" ti? Nohetaṃ bhante.
Gandhā niccā vā aniccā vāti? Aniccā bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti? Dukkhaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ kallannu taṃ samanupassituṃ: "etaṃ mama, eso hamasmi, eso me attā" ti? Nohetaṃ bhante.
Ghānaviññāṇaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vāti? Aniccaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti? Dukkhaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ kallannu taṃ samanupassituṃ: "etaṃ mama, eso hamasmi, eso me attā" ti? Nohetaṃ bhante.
Ghānasamphasso nicco vā anicco vāti? Anicco bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti? Dukkhaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ kallannu taṃ samanupassituṃ: "etaṃ mama, eso hamasmi, eso me attā" ti? Nohetaṃ bhante.
Yampidaṃ ghānasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi niccaṃ vā aniccaṃ vāti? Aniccaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti? Dukkhaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ kallannu taṃ samanupassituṃ: "etaṃ mama, eso hamasmi, eso me attā" ti? Nohetaṃ bhante.
 
[BJT Page 124] [\x 124/]
 
Jivhā niccā vā aniccā vāti? Aniccā bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti? Dukkhaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ kallannu taṃ samanupassituṃ: "etaṃ mama, eso hamasmi, eso me attā" ti? Nohetaṃ bhante.
Rasā niccā vā aniccā vāti? Aniccā bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti? Dukkhaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ kallannu taṃ samanupassituṃ: "etaṃ mama, eso hamasmi, eso me attā" ti? Nohetaṃ bhante.
Jivhāviññāṇaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vāti? Aniccaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti? Dukkhaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ kallannu taṃ samanupassituṃ: "etaṃ mama, eso hamasmi, eso me attā" ti? Nohetaṃ bhante.
Jivhāsamphasso nicco vā anicco vāti? Anicco bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti? Dukkhaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ kallannu taṃ samanupassituṃ: "etaṃ mama, eso hamasmi, eso me attā" ti? Nohetaṃ bhante.
Yampidaṃ jivhāsamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi niccaṃ vā aniccaṃ vāti? Aniccaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti? Dukkhaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ kallannu taṃ samanupassituṃ: "etaṃ mama, eso hamasmi, eso me attā" ti? Nohetaṃ bhante.
Kāyo nicco vā anicco vāti? Anicco bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti? Dukkhaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ kallannu taṃ samanupassituṃ: "etaṃ mama, eso hamasmi, eso me attā" ti? Nohetaṃ bhante.
Phoṭṭhabbā niccā vā aniccā vāti? Aniccā bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti? Dukkhaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ kallannu taṃ samanupassituṃ: "etaṃ mama, eso hamasmi, eso me attā" ti? Nohetaṃ bhante.
Kāyaviññāṇaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vāti? Aniccaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti? Dukkhaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ kallannu taṃ samanupassituṃ: "etaṃ mama, eso hamasmi, eso me attā" ti? Nohetaṃ bhante.
Kāyasamphasso nicco vā anicco vāti? Anicco bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti? Dukkhaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ kallannu taṃ samanupassituṃ: "etaṃ mama, eso hamasmi, eso me attā" ti? Nohetaṃ bhante.
Yampidaṃ kāyasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi niccaṃ vā aniccaṃ vāti? Aniccaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti? Dukkhaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ kallannu taṃ samanupassituṃ: "etaṃ mama, eso hamasmi, eso me attā" ti? Nohetaṃ bhante.
Mano nicco vā anicco vāti? Anicco bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti? Dukkhaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ kallannu taṃ samanupassituṃ: "etaṃ mama, eso hamasmi, eso me attā" ti? Nohetaṃ bhante.
Dhammā niccā vā aniccā vāti? Aniccā bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti? Dukkhaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ kallannu taṃ samanupassituṃ: "etaṃ mama, eso hamasmi, eso me attā" ti? Nohetaṃ bhante.
Manoviññāṇaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vāti? Aniccaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti? Dukkhaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ kallannu taṃ samanupassituṃ: "etaṃ mama, eso hamasmi, eso me attā" ti? Nohetaṃ bhante.
Manosamphasso nicco vā anicco vāti? Anicco bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti? Dukkhaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ kallannu taṃ samanupassituṃ: "etaṃ mama, eso hamasmi, eso me attā" ti? Nohetaṃ bhante.
Yampidaṃ manosamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi niccaṃ vā aniccaṃ vāti? Aniccaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti? Dukkhaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ kallannu taṃ samanupassituṃ: "etaṃ mama, eso hamasmi, eso me attā" ti? Nohetaṃ bhante.
 
Evaṃ passaṃ ānanda, sutavā ariyasāvako cakkhusmimpi nibbindati, rūpesupi nibbindati, cakkhuviññāṇepi nibbindati, cakkhusamphassepi nibbindati, yampidaṃ cakkhusamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbindati. Sotasmimpi nibbindati, saddesupi nibbindati, sotaviññāṇepi nibbindati, sotasamphassepi nibbindati, yampidaṃ sotasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbindati. Ghāṇasmimpi nibbindati, gandhesupi nibbindati, ghānaviññāṇepi nibbindati, ghānasamphassepi nibbindati, yampidaṃ ghānasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbindati. Jivhāyapi nibbindati, rasesupi nibbindati, jivhāviññāṇepi nibbindati, jivhāsamphassepi nibbindati, yampidaṃ jivhāsamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbindati. Kāyasmimpi nibbindati, phoṭṭhabbesupi nibbindati, kāyaviññāṇepi nibbindati, kāyasamphassepi nibbindati, yampidaṃ kāyasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbindati. Manasmimpi nibbindati, dhammesupi nibbindati, manoviññāṇepi nibbindati, manosamphassepi nibbindati, yampidaṃ manosamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbindati. Nibbindaṃ virajjati, virāgā vimuccati, vimuttasmiṃ vimuttamiti ñāṇaṃ hoti, khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ kataṃ karaṇīyaṃ, nāparaṃ itthattāyāti pajānātīti.
1. 9. 4
Channasuttaṃ
 
87. Ekaṃ samayaṃ bhagavā rājagahe viharati veḷuvane kalandaka nivāpe, tena kho pana samayena āyasmā ca sāriputto āyasmā ca mahācundo āyasmā ca channo gijjhakūṭe pabbate viharanti, tena kho pana samayena āyasmā channo ābādhiko hoti dukkhito bāḷhagilāno. Atha kho āyasmā sāriputto sāyanhasamayaṃ paṭisallānā [PTS Page 056] [\q 56/] vuṭṭhito yenāyasmā mahācundo tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā āyasmantaṃ mahācundaṃ etadavoca: "āyāmāvuso cunda, yenāyasmā channo tenupasaṅkamissāma gilānapucchakā" ti. Evamāvusoti kho āyasmā mahācundo āyasmato sāriputtassa paccassosi.
 
Atha kho āyasmā ca sāriputto āyasmā ca mahācundo yenāyasmā channo tenupasaṅkamiṃsu, upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdiṃsu. Nisajja kho āyasmā sāriputto āyasmantaṃ channaṃ etadavoca:
 
[BJT Page 126] [\x 126/]
 
"Kacci te āvuso khamanīyaṃ, kacci yāpanīyaṃ, kacci dukkhā vedanā paṭikkamanti, no abhikkamanti, paṭikkamosānaṃ paññāyati no abhikkamoti.
 
Na me āvuso sāriputta khamanīyaṃ, na yāpanīyaṃ, bāḷhā me dukkhā vedanā abhikkamanti no paṭikkamanti, abhikkamosānaṃ paññāyati no paṭikkamo-1 seyyathāpi āvuso balavā puriso tiṇhena sikharena muddhānaṃ-2 abhimantheyya-3 evameva kho āvuso adhimattā vātā muddhānaṃ-2 upahananti.
 
Na me āvuso sāriputta khamanīyaṃ, na yāpanīyaṃ, bāḷhā me dukkhā vedanā abhikkamanti no paṭikkamanti, abhikkamosānaṃ paññāyati no paṭikkamo-1 seyyathāpi āvuso balavā puriso daḷhena varattakhaṇḍena-5 sīse sīsaveṭhaṃ dadeyya, evameva kho āvuso adhimattā me sīse vedanā. -6.
 
Na me āvuso khamanīyaṃ, na yāpanīyaṃ, bāḷhā me dukkhā vedanā abhikkamanti no paṭikkamanti, abhikkamosānaṃ paññāyati no paṭikkamo-1 seyyathāpi āvuso dakkho goghātako vā goghātakantevāsī vā tiṇhena govikantanena kucchiṃ parikanenteyya, evameva kho āvuso adhimattā vātā kucchiṃ parikantanti.
 
Na me āvuso khamanīyaṃ, na yāpanīyaṃ, bāḷhā me dukkhā vedanā abhikkamanti no paṭikkamanti, abhikkamosānaṃ paññāyati no paṭikkamo-1 seyyathāpi āvuso dve balavanto purisā dubbalataraṃ purisaṃ nānābāhāsu gahetvā aṅgārakāsuyā santāpeyyuṃ, [PTS Page 057] [\q 57/] samparitāpeyyuṃ, evameva kho āvuso adhimanto kāyasmiṃ ḍāho.
 
Na me āvuso khamanīyaṃ. Na yāpanīyaṃ, bāḷhā me dukkhā vedanā. Abhikkamanti no paṭikkamanti, abhikkamosānaṃ paññāyati no paṭikkamo-1 satthaṃ āvuso sāriputta āharissāmi nāvakaṅkhāmi jīvitanti.
 
Mā āyasmā channo satthaṃ āharesi. Yāpetāyasmā channo, yāpentaṃ mayaṃ āyasmantaṃ channaṃ icchāma, sace āyasmato channassa natthi sappāyāni bhojanāni, ahaṃ āyasmato channassa sappāyāni bhojanāni pariyesissāmi, sace āyasmato channassa natthi sappāyāni bhesajjāni, ahaṃ āyasmato channassa sappāyāni bhesajjāni pariyesissāmi, sace āyasmato channassa natthi patirūpā upaṭṭhākā, ahaṃ āyasmantaṃ channaṃ upaṭṭhahissāmi, māyasmā-7 channo satthaṃ āharesi, yāpetāyasmā channo, yāpentaṃ mayaṃ āyasmantaṃ channaṃ icchāmāti.
 
1. Paṭikkamoti - syā, sīmu. 2. Muddhani - machasaṃ syā,
3. Abhimattheyya - machasaṃ 4. Ūhantī - machasaṃ,
5. Bandhena - syā. 6. Adhimattavātā sīse sīsavedanā - syā
7. Māca āyasmā - syā adhimatatā sīse sīsavedanā - machasaṃ.
 
[BJT Page 128] [\x 128/]
 
Na me āvuso sāriputta natthi sappāyāni bhojanāni, atthi me sappāyāni bhojanāni, napi me natthi sappāyāni bhesajjāni, atthi me sappāyāni bhesajjāni, napi me natthi patirūpā upaṭṭhākā, atthi me patirūpā upaṭṭhākā. Api ca me āvuso satthā pariciṇṇo dīgharattaṃ manāpeneva no amanāpena, etaṃ hi āvuso sāvakassa patirūpaṃ yaṃ satthāraṃ paricareyya manāpeneva no amanāpena, taṃ anupavajjaṃ channo bhikkhu satthaṃ āharissatīti, evametaṃ āvuso sāriputta dhārehīti.
 
Puccheyyāma mayaṃ āyasmantaṃ channaṃ kañcī1deva desaṃ, sace āyasmā channo okāsaṃ karoti pañhassa veyyākaraṇāyāti.
 
[PTS Page 058] [\q 58/] pucchāvuso sāriputta sutvā vedissāmāti.
 
Cakkhuṃ āvuso channa, cakkhuviññāṇaṃ cakkhuviññāṇaviññātabbe dhamme "etaṃ mama, eso'hamasmi, eso me attā'ti samanupassasi.
Sotaṃ āvuso channa, sotaviññāṇaṃ sotaviññāṇaviññātabbe dhamme "etaṃ mama, eso'hamasmi, eso me attā'ti samanupassasi.
Ghānaṃ āvuso channa, ghānaviññāṇaṃ ghānaviññāṇaviññātabbe dhamme "etaṃ mama, eso'hamasmi, eso me attā'ti samanupassasi.
Jivhaṃ āvuso channa, jivhāviññāṇaṃ jivhāviññāṇaviññātabbe dhamme "etaṃ mama, eso'hamasmi, eso me attā'ti samanupassasi.
Kāyaṃ āvuso channa, kāyaviññāṇaṃ kāyaviññāṇaviññātabbe dhamme "etaṃ mama, eso'hamasmi, eso me attā'ti samanupassasi.
Manaṃ āvuso channa, manoviññāṇaṃ manoviññāṇaviññātabbe dhamme "etaṃ mama, eso'hamasmi, eso me attā"ti samanupassasīti.
 
Cakkhuṃ āvuso sāriputta, cakkhuviññāṇaṃ cakkhuviññāṇaviññātabbe dhamme: "netaṃ mama, neso'hamasmi, na me so attā"ti samanupassāmi.
Sotaṃ āvuso sāriputta, sotaviññāṇaṃ sotaviññāṇaviññātabbe dhamme:"netaṃ mama, neso'hamasmi, na meso attā"ti samanupassāmi.
Ghānaṃ āvuso sāriputta, ghānaviññāṇaṃ ghānaviññāṇaviññātabbe dhamme: "netaṃ mama, neso'hamasmi, na me so attā"ti samanupassāmi.
Jivhaṃ āvuso sāriputta, jivhāviññāṇaṃ jivhāviññāṇaviññātabbe dhamme: "netaṃ mama, neso'hamasmi, na me so attā"ti samanupassāmi.
Kāyaṃ āvuso sāriputta, kāyaviññāṇaṃ kāyaviññāṇaviññātabbe dhamme: "netaṃ mama, neso'hamasmi, na me so attā"ti samanupassāmi.
Manaṃ āvuso sāriputta, manoviññāṇaṃ manoviññāṇaviññātabbe dhamme: "netaṃ mama, neso'hamasmi, na me so attā"ti samanupassāmīti.
 
1. Kiñci - syā. [PTS]
 
[BJT Page 130] [\x 130/]
 
Cakkhusmiṃ āvuso channa, cakkhuviññāṇe, cakkhuviññāṇaviññātabbesu dhammesu kiṃ disvā kiṃ abhiññāya cakkhuṃ cakkhuviññāṇaṃ cakkhuviññāṇaviññātabbe dhamme "netaṃ mama, neso'hamasmi, na me so attā" ti samanupassasi?
Ghānasmiṃ āvuso channa, ghānaviññāṇe, ghānaviññāṇaviññātabbesu dhammesu kiṃ disvā kiṃ abhiññāya ghānaṃ ghānaviññāṇaṃ ghānaviññāṇaviññātabbe dhamme "netaṃ mama, neso'hamasmi, na me so attā" ti samanupassasi?
Jivhāya āvuso channa, jivhaviññāṇe, jivhāviññāṇaviññātabbesu dhammesu kiṃ disvā kiṃ abhiññāya jivhaṃ jivhāviññāṇaṃ jivhāviññāṇaviññātabbe dhamme "netaṃ mama, neso'hamasmi, na me so attā" ti samanupassasi?
Manasmiṃ āvuso channa, manoviññāṇe, manoviññāṇaviññātabbesu dhammesu kiṃ disvā kiṃ abhiññāya manaṃ manoviññāṇaṃ manoviññāṇaviññātabbe dhamme "netaṃ mama, neso'hamasmi, na me so attā" ti samanupassasi?
Cakkhusmiṃ āvuso channa, cakkhuviññāṇe, cakkhuviññāṇaviññātabbesu dhammesu kiṃ disvā kiṃ abhiññāya cakkhuṃ cakkhuviññāṇaṃ cakkhuviññāṇaviññātabbe dhamme "netaṃ mama, neso'hamasmi, na me so attā" ti samanupassasi?
 
Cakkhusmiṃ āvuso sāriputta, cakkhuviññāṇe cakkhuviññāṇaviññātabbesu dhammesu nirodhaṃ disvā nirodhaṃ abhiññāya cakkhuṃ cakkhuviññāṇaṃ cakkhuviññāṇaviññātabbe dhamme "netaṃ mama, neso'hamasmi, na me so attā" ti samanupassāmi.
 
Sotasmiṃ āvuso sāriputta, sotaviññāṇe sotaviññāṇaviññātabbesu dhammesu nirodhaṃ disvā nirodhaṃ abhiññāya sotaṃ sotaviññāṇaṃ sotaviññāṇaviññātabbe dhamme "netaṃ mama, neso'hamasmi, na me so attā" ti samanupassāmi.
 
Jivhāya āvuso sāriputta, jivhaviññāṇe jivhāviññāṇaviññātabbesu dhammesu nirodhaṃ disvā nirodhaṃ abhiññāya jivhaṃ jivhāviññāṇaṃ jivhāviññāṇaviññātabbe [PTS Page 059] [\q 59/] dhamme "netaṃ mama, neso'hamasmi, na me so attā" ti samanupassāmi.
 
Kāyasmiṃ āvuso sāriputta, kāyaviññāṇe kāyaviññāṇaviññātabbesu dhammesu nirodhaṃ disvā nirodhaṃ abhiññāya kāyaṃ kāyaviññāṇaṃ kāyaviññāṇaviññātabbe dhamme "netaṃ mama, neso'hamasmi, na me so attā" ti samanupassāmi.
 
Manasmiṃ āvuso sāriputta, manoviññāṇe manoviññāṇaviññātabbesu dhammesu nirodhaṃ disvā nirodhaṃ abhiññāya manaṃ manoviññāṇaṃ manoviññāṇaviññātabbe dhamme "netaṃ mama, neso'hamasmi, na me so attā" ti samanupassāmīti.
 
Evaṃ vutte āyasmā mahācundo āyasmantaṃ channaṃ etadavoca: "tasmātiha āvuso channa, idampi tassa bhagavato sāsanaṃ niccakappaṃ sādhukaṃ manasikātabbaṃ: "nissitassa calitaṃ,anissitassa calitaṃ natthi, calite asati passaddhi hoti, passaddhiyā sati nati-1 na hoti, natiyā asati āgatigati na hoti, āgatigatiyā asati cutupapāto na hoti, cutupapāte asati nevidha na huraṃ na ubhayamantarena esevanto dukkhassāti.
 
1. Nandi - syā.
 
[BJT Page 132] [\x 132/]
[BJT Page 132] [\x 132/]
 
Atha kho āyasmā ca sāriputto āyasmā ca mahācundo āyasmantaṃ channaṃ iminā ovādena ovaditvā uṭṭhāyāsanā pakkamiṃsu. Atha kho āyasmā channo acirapakkantesu tesu āyasmantesu satthaṃ āharesi.
 
Atha kho āyasmā sāriputto yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho āyasmā sāriputto bhagavantaṃ etadavoca "āyasmatā bhante, channena satthaṃ āharitaṃ, tassa kā gati ko abhisamparāyoti? Nanu te sāriputta, channena bhikkhunā sammukhāyeva anupavajjatā khyākatāti.
 
Atthi bhante, pubbacīraṃ-1 nāma vajjigāmo, tatthāyasmato channassa mittakulāni suhajjakulāni upavajjakulānīti.
 
Honti hete sāriputta, channassa bhikkhuno mittakulāni suhajjakulāni upavajjakulāni, na kho panāhaṃ sāriputta, [PTS Page 060] [\q 60/] ettāvatā saupavajjoti-2 vadāmi, yo kho sāriputta imañca kāyaṃ nikkhipati, aññañca kāyaṃ upādiyati, tamahaṃ saupavajjoti vadāmi, taṃ channassa bhikkhuno natthi, anupavajjaṃ channena bhikkhunā satthaṃ āharitanti evametaṃ sāriputta, dhārehīti.
 
1. 9. 5
Puṇṇasuttaṃ
 
88. Atha kho āyasmā puṇṇo yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho āyasmā puṇṇo bhagavantaṃ etadavoca "sādhu me bhante, bhagavā saṅkhittena dhammaṃ desetu yamahaṃ bhagavato dhammaṃ sutvā eko vūpakaṭṭho appamatto ātāpi pahitatto vihareyyanti.
 
Santi kho puṇṇa cakkhuviññeyyā rūpā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā, tañce bhikkhū abhinandati, abhivadati, ajjhosāya tiṭṭhati, tassa taṃ abhinandato abhivadato ajjhosāya tiṭṭhato uppajjati nandi, nandisamudayā dukkhasamudayo puṇṇāti vadāmi.
 
1. Pubbavijajanaṃ - machasaṃ, syā. Pubbavijajhanaṃ - [PTS.] Pubbaciviraṃ - sī 2
2. Sā upavajjāti - sīmu.
3. Katañca - machasaṃ.
 
[BJT Page 134] [\x 134/]
 
Santi kho puṇṇa sotaviññeyyā saddā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā, tañce bhikkhū abhinandati, abhivadati, ajjhosāya tiṭṭhati, tassa taṃ abhinandato abhivadato ajjhosāya tiṭṭhato uppajjati nandi, nandisamudayā dukkhasamudayo puṇṇāti vadāmi.
Santi kho puṇṇa ghānaviññeyyā gandhā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā, tañce bhikkhū abhinandati, abhivadati, ajjhosāya tiṭṭhati, tassa taṃ abhinandato abhivadato ajjhosāya tiṭṭhato uppajjati nandi, nandisamudayā dukkhasamudayo puṇṇāti vadāmi.
Santi kho puṇṇa jivhāviññeyyā rasā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā, tañce bhikkhū abhinandati, abhivadati, ajjhosāya tiṭṭhati, tassa taṃ abhinandato abhivadato ajjhosāya tiṭṭhato uppajjati nandi, nandisamudayā dukkhasamudayo puṇṇāti vadāmi.
Santi kho puṇṇa kāyaviññeyyā phoṭṭhabbā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā, tañce bhikkhū abhinandati, abhivadati, ajjhosāya tiṭṭhati, tassa taṃ abhinandato abhivadato ajjhosāya tiṭṭhato uppajjati nandi, nandisamudayā dukkhasamudayo puṇṇāti vadāmi.
Santi kho puṇṇa manoviññeyyā dhammā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā, tañce bhikkhū abhinandati, abhivadati, ajjhosāya tiṭṭhati, tassa taṃ abhinandato abhivadato ajjhosāya tiṭṭhato uppajjati nandi, nandisamudayā dukkhasamudayo puṇṇāti vadāmi.
 
Santi ca kho puṇṇa, cakkhuviññeyyā rūpā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā, tañce [PTS Page 061] [\q 61/] bhikkhū nābhinandati nābhivadati nājjhosāya tiṭṭhati, tassa taṃ anabhinandato anabhivadato anajjhosāya tiṭṭhato nandi nirujjhati, nandinirodhā dukkhanirodho puṇṇāti vadāmi.
Santi ca kho puṇṇa, sotaviññeyyā saddā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā, tañce bhikkhū nābhinandati nābhivadati nājjhosāya tiṭṭhati, tassa taṃ anabhinandato anabhivadato anajjhosāya tiṭṭhato nandi nirujjhati, nandinirodhā dukkhanirodho puṇṇāti vadāmi.
 
Santi ca kho puṇṇa, ghānaviññeyyā gandhā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā, tañce bhikkhū nābhinandati nābhivadati nājjhosāya tiṭṭhati, tassa taṃ anabhinandato anabhivadato anajjhosāya tiṭṭhato nandi nirujjhati, nandinirodhā dukkhanirodho puṇṇāti vadāmi.
 
Santi ca kho puṇṇa, jivhāviññeyyā rasā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā, tañce bhikkhū nābhinandati nābhivadati nājjhosāya tiṭṭhati, tassa taṃ anabhinandato anabhivadato anajjhosāya tiṭṭhato nandi nirujjhati, nandinirodhā dukkhanirodho puṇṇāti vadāmi.
 
Santi ca kho puṇṇa, kāyaviññeyyā phoṭṭhabbā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā, tañce bhikkhū nābhinandati nābhivadati nājjhosāya tiṭṭhati, tassa taṃ anabhinandato anabhivadato anajjhosāya tiṭṭhato nandi nirujjhati, nandinirodhā dukkhanirodho puṇṇāti vadāmi.
 
Santi ca kho puṇṇa, manoviññeyyā dhammā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā, tañce bhikkhū nābhinandati nābhivadati nājjhosāya tiṭṭhati, tassa taṃ anabhinandato anabhivadato anajjhosāya tiṭṭhato nandi nirujjhati, nandinirodhā dukkhanirodho puṇṇāti vadāmi.
 
Iminā tvaṃ puṇṇa, mayā saṅkhittena ovādena ovadito katamasmiṃ janapade viharissasīti? Atthi bhante, sunāparanto nāma janapado, tatthāhaṃ viharissāmīti.
 
Caṇḍā kho puṇṇa, sunāparantakā manussā, pharusā kho puṇṇa sunāparantakā manussā, sace kho tvaṃ puṇṇa sunāparantakā manussā akkosissanti paribhāsissanti, tatra te puṇṇa, kinti bhavissatīti? Sace maṃ bhante, sunāparantakā manussā akkosissanti, paribhāsissanti, tatra me evaṃ bhavissati, bhaddakā vatime sunāparantakā manussā, subhaddakā vatime sunāparantakā manussā; yaṃ me nayime pāṇinā pahāraṃ dentīti, evamettha bhagavā bhavissati evamettha sugata bhavissatīti.
 
Sace pana te puṇṇa sunāparantakā manussā pāṇinā pahāraṃ dassanti, tatra pana te puṇṇa kinti bhavissatīti? Sace me bhante, sunāparantakā manussā pāṇinā pahāraṃ dassanti tatra me evaṃ bhavissati:
 
[BJT Page 136] [\x 136/]
 
"Bhaddakā vatime sunāparantakā manussā, subhaddakā vatime sunāparantakā manussā yaṃ me nayime leḍḍunā pahāraṃ dentī" ti evamettha bhagavā bhavissati, evamettha sugata bhavissatīti.
 
Sace pana te puṇṇa sunāparantakā manussā leḍḍunā pahāraṃ dassanti, tatra pana te puṇṇa, kinti bhavissatīti? Sace me bhante, sunāparantakā manussā leḍḍunā pahāraṃ dassanti, tatra me evaṃ bhavissati: "bhaddakā vatime sunāparantakā manussā, subhaddakā vatime sunāparantakā manussā, yaṃ me nayime daṇḍena pahāraṃ [PTS Page 062] [\q 62/] dentī" ti evamettha bhagavā bhavissati, evamettha sugata bhavissatīti.
 
Sace pana te puṇṇa sunāparantakā manussā daṇḍena pahāraṃ dassanti, -1 tatra pana te puṇṇa, kinti bhavissatīti? Sace me bhante, sunāparantakā manussā daṇḍena pahāraṃ dassanti, tatra me evaṃ bhavissati: "bhaddakā vatime sunāparantakā manussā, subhaddakā vatime sunāparantakā manussā, yaṃ me nayime satthena pahāraṃ dentī" ti evamettha bhagavā bhavissati, evamettha sugata bhavissatīti.
 
Sace pana te puṇṇa sunāparantakā manussā satthena pahāraṃ dassanti, tatra pana te puṇṇa, kinti bhavissatīti? Sace me bhante, sunāparantakā manussā satthena pahāraṃ dassanti tatra me evaṃ bhavissati: "bhaddakā vatime sunāparantakā manussā, subhaddakā vatime sunāparantakā manussā, yaṃ maṃ nayime tiṇhena satthena jīvitā voropantīti. Evamettha bhagavā bhavissati, evamettha sugata bhavissatīti.
1. Dassenti - sīmu.
 
[BJT Page 138] [\x 138/]
 
Sace pana tvaṃ puṇṇa sunāparantakā manussā tiṇhena satthena jīvitā voropessanti, tatra pana te puṇṇa kinti bhavissatīti? Sace me bhante, sunāparantakā manussā tiṇhena satthena jīvitā voropessanti, tatra me evaṃ bhavissati: "santi kho tassa bhagavato sāvakā kāyena ca jīvitena ca aṭṭīyamānā harāyamānā jigucchamānā satthahārakaṃ pariyesanti, tamme idaṃ aparayiṭṭhameva-3 satthahārakaṃ laddhanti", evamettha bhagavā bhavissati, evamettha sugata bhavissatīti.
 
Sādhu sādhu puṇṇa sakkhissasi kho tvaṃ puṇṇa iminā upasamena samannāgato sunāparantasmiṃ janapade vatthuṃ, yassadāni tvaṃ puṇṇa kālaṃ maññasīti.
 
Atha kho āyasmā puṇṇo bhagavato bhāsitaṃ-4 abhinanditvā anumoditvā uṭṭhāyāsanā bhagavantaṃ abhivādetvā [PTS Page 063] [\q 63/] padakkhiṇaṃ katvā senāsanaṃ saṃsāmetvā pattacīvaraṃ ādāya yena sunāparanto janapado tena cārikaṃ pakkami. Anupubbena cārikaṃ caramāno yena sunāparanto janapado tadavasari. Tatra sudaṃ āyasmā puṇṇo sunāparantasmiṃ janapade viharati.
 
Atha kho āyasmā puṇṇo tenevantaravassena paññamattāni upāsakasatāni paṭivedesi, "teneva antaravassena pañcamattāni upāsikāsatāni paṭivedesi-5 tenevantaravassena tisso vijjā sacchākāsi, tenevantaravassena parinibbāyi.
 
Atha kho sambahulā bhikkhū yena bhagavā tenupasaṅkamiṃsu. Upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho te bhikkhū bhagavantaṃ etadavocuṃ "yo so bhante puṇṇo nāma kulaputto bhagavatā saṅkhittena ovādena ovadito so kālakato tassa kā gati? Ko abhisamparāyoti? Paṇḍito bhikkhave, puṇṇo, kulaputto ahosi paccapādī-6 dhammassānu dhammaṃ, na ca maṃ dhammādhikaraṇaṃ vihesesi-7 parinibbuto bhikkhave puṇṇo kulaputtoti.
 
1. Te - syā, machasaṃ
2. Me - syā, machasaṃ
3. Apariyiṭṭhaññeva - machasaṃ pariyiṭṭhaññeva - syā
4. Vacataṃ - machasaṃ
5. Paṭipādesi - sī 1, 2, paṭidesesi - syā
6. Saccavādi - syā, kulaputto paccapāda - machasaṃ
7. Viheṭhesi - machasaṃ.
 
1. 9. 6
Bāhiyasuttaṃ
 
89. Atha kho āyasmā bāhiyo yena bhagavā tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho āyasmā bāhiyo bhagavantaṃ etadavoca, sādhu me bhante, bhagavā saṅkhittena dhammaṃ desetu yamahaṃ bhagavato dhammaṃ sutvā eko vūpakaṭṭho appamatto ātāpī pahitatto vihareyyanti.
 
[BJT Page 140] [\x 140/]
 
Taṃ kimmaññasi bāhiya, cakkhuṃ niccaṃ vā aniccaṃ vāti? Aniccaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti? Dukkhaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ kallannu taṃ samanupassituṃ: "etaṃ mama, eso hamasmi, eso me attā" ti? Nohetaṃ bhante.
Rūpā niccā vā aniccā vāti? Aniccā bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti? Dukkhaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ kallannu taṃ samanupassituṃ: "etaṃ mama, eso hamasmi, eso me attā" ti? [PTS Page 064] [\q 64/] nohetaṃ bhante.
Cakkhuviññāṇaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vāti? Aniccaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti? Dukkhaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ kallannu taṃ samanupassituṃ: "etaṃ mama, eso hamasmi, eso me attā" ti? Nohetaṃ bhante.
Cakkhusamphasso nicco vā anicco vāti? Anicco bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti? Dukkhaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ kallannu taṃ samanupassituṃ: "etaṃ mama, eso hamasmi, eso me attā" ti? Nohetaṃ bhante.
Yampidaṃ cakkhusamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi niccaṃ vā aniccaṃ vāti? Aniccaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti? Dukkhaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ kallannu taṃ samanupassituṃ: "etaṃ mama, eso hamasmi, eso me attā" ti? Nohetaṃ bhante.
Sotaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vāti? Aniccaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti? Dukkhaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ kallannu taṃ samanupassituṃ: "etaṃ mama, eso hamasmi, eso me attā" ti? Nohetaṃ bhante.
Saddā niccā vā aniccā vāti? Aniccā bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti? Dukkhaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ kallannu taṃ samanupassituṃ: "etaṃ mama, eso hamasmi, eso me attā" ti? Nohetaṃ bhante.
Sotaviññāṇaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vāti? Aniccaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti? Dukkhaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ kallannu taṃ samanupassituṃ: "etaṃ mama, eso hamasmi, eso me attā" ti? Nohetaṃ bhante.
Sotasamphasso nicco vā anicco vāti? Anicco bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti? Dukkhaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ kallannu taṃ samanupassituṃ: "etaṃ mama, eso hamasmi, eso me attā" ti? Nohetaṃ bhante.
Yampidaṃ sotasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi niccaṃ vā aniccaṃ vāti? Aniccaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti? Dukkhaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ kallannu taṃ samanupassituṃ: "etaṃ mama, eso hamasmi, eso me attā" ti? Nohetaṃ bhante.
Ghānaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vāti? Aniccaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti? Dukkhaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ kallannu taṃ samanupassituṃ: "etaṃ mama, eso hamasmi, eso me attā" ti? Nohetaṃ bhante.
Gandhā niccā vā aniccā vāti? Aniccā bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti? Dukkhaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ kallannu taṃ samanupassituṃ: "etaṃ mama, eso hamasmi, eso me attā" ti? Nohetaṃ bhante.
Ghānaviññāṇaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vāti? Aniccaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti? Dukkhaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ kallannu taṃ samanupassituṃ: "etaṃ mama, eso hamasmi, eso me attā" ti? Nohetaṃ bhante.
Ghānasamphasso nicco vā anicco vāti? Anicco bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti? Dukkhaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ kallannu taṃ samanupassituṃ: "etaṃ mama, eso hamasmi, eso me attā" ti? Nohetaṃ bhante.
Yampidaṃ ghānasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi niccaṃ vā aniccaṃ vāti? Aniccaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti? Dukkhaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ kallannu taṃ samanupassituṃ: "etaṃ mama, eso hamasmi, eso me attā" ti? Nohetaṃ bhante.
Jivhā niccā vā aniccā vāti? Aniccā bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti? Dukkhaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ kallannu taṃ samanupassituṃ: "etaṃ mama, eso hamasmi, eso me attā" ti? Nohetaṃ bhante.
Rasā niccā vā aniccā vāti? Aniccā bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti? Dukkhaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ kallannu taṃ samanupassituṃ: "etaṃ mama, eso hamasmi, eso me attā" ti? Nohetaṃ bhante.
Jivhāviññāṇaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vāti? Aniccaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti? Dukkhaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ kallannu taṃ samanupassituṃ: "etaṃ mama, eso hamasmi, eso me attā" ti? Nohetaṃ bhante.
Jivhāsamphasso nicco vā anicco vāti? Anicco bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti? Dukkhaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ kallannu taṃ samanupassituṃ: "etaṃ mama, eso hamasmi, eso me attā" ti? Nohetaṃ bhante.
Yampidaṃ jivhāsamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi niccaṃ vā aniccaṃ vāti? Aniccaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti? Dukkhaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ kallannu taṃ samanupassituṃ: "etaṃ mama, eso hamasmi, eso me attā" ti? Nohetaṃ bhante.
Kāyo nicco vā anicco vāti? Anicco bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti? Dukkhaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ kallannu taṃ samanupassituṃ: "etaṃ mama, eso hamasmi, eso me attā" ti? Nohetaṃ bhante.
Kāyo nicco vā anicco vāti? Anicco bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti? Dukkhaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ kallannu taṃ samanupassituṃ: "etaṃ mama, eso hamasmi, eso me attā" ti? Nohetaṃ bhante.
Kāyaviññāṇaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vāti? Aniccaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti? Dukkhaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ kallannu taṃ samanupassituṃ: "etaṃ mama, eso hamasmi, eso me attā" ti? Nohetaṃ bhante.
Kāyasamphasso nicco vā anicco vāti? Anicco bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti? Dukkhaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ kallannu taṃ samanupassituṃ: "etaṃ mama, eso hamasmi, eso me attā" ti? Nohetaṃ bhante.
Yampidaṃ kāyasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi niccaṃ vā aniccaṃ vāti? Aniccaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti? Dukkhaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ kallannu taṃ samanupassituṃ: "etaṃ mama, eso hamasmi, eso me attā" ti? Nohetaṃ bhante.
Mano nicco vā anicco vāti? Anicco bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti? Dukkhaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ kallannu taṃ samanupassituṃ: "etaṃ mama, eso hamasmi, eso me attā" ti? Nohetaṃ bhante.
Dhammā niccā vā aniccā vāti? Aniccā bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti? Dukkhaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ kallannu taṃ samanupassituṃ: "etaṃ mama, eso hamasmi, eso me attā" ti? Nohetaṃ bhante.
Manoviññāṇaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vāti? Aniccaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti? Dukkhaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ kallannu taṃ samanupassituṃ: "etaṃ mama, eso hamasmi, eso me attā" ti? Nohetaṃ bhante.
Manosamphasso nicco vā anicco vāti? Anicco bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti? Dukkhaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ kallannu taṃ samanupassituṃ: "etaṃ mama, eso hamasmi, eso me attā" ti? Nohetaṃ bhante.
Yampidaṃ manosamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi niccaṃ vā aniccaṃ vāti? Aniccaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti? Dukkhaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ kallannu taṃ samanupassituṃ: "etaṃ mama, eso hamasmi, eso me attā" ti? Nohetaṃ bhante.
 
Evaṃ passaṃ bāhiya, sutavā ariyasāvako cakkhusmimpi nibbindati, rūpesupi nibbindati, cakkhuviññāṇepi nibbindati, cakkhusamphassepi nibbindati, yampidaṃ cakkhusamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbindati. Nibbindaṃ virajjati, virāgā vimuccati, vimuttasmiṃ vimuttamiti ñāṇaṃ hoti, khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ kataṃ karaṇīyaṃ, nāparaṃ itthattāyāti pajānātīti.
Evaṃ passaṃ bhikkhu sutavā ariyasāvako sotasmimpi nibbindati, saddesupi nibbindati, sotaviññāṇepi nibbindati, sotasamphassepi nibbindati, yampidaṃ sotasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbindati. Nibbindaṃ virajjati, virāgā vimuccati, vimuttasmiṃ vimuttamiti ñāṇaṃ hoti, khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ kataṃ karaṇīyaṃ, nāparaṃ itthattāyāti pajānātīti.
Evaṃ passaṃ bhikkhu sutavā ariyasāvako ghāṇasmimpi nibbindati, gandhesupi nibbindati, ghānaviññāṇepi nibbindati, ghānasamphassepi nibbindati, yampidaṃ ghānasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbindati. Nibbindaṃ virajjati, virāgā vimuccati, vimuttasmiṃ vimuttamiti ñāṇaṃ hoti, khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ kataṃ karaṇīyaṃ, nāparaṃ itthattāyāti pajānātīti.
Evaṃ passaṃ bhikkhu sutavā ariyasāvako jivhāsmimpi nibbindati, rasesupi nibbindati, jivhāviññāṇepi nibbindati, jivhāsamphassepi nibbindati, yampidaṃ jivhāsamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbindati. Nibbindaṃ virajjati, virāgā vimuccati, vimuttasmiṃ vimuttamiti ñāṇaṃ hoti, khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ kataṃ karaṇīyaṃ, nāparaṃ itthattāyāti pajānātīti.
Evaṃ passaṃ bhikkhu sutavā ariyasāvako kāyasmimpi nibbindati, phoṭṭhabbesupi nibbindati, kāyaviññāṇepi nibbindati, kāyasamphassepi nibbindati, yampidaṃ kāyasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbindati. Nibbindaṃ virajjati, virāgā vimuccati, vimuttasmiṃ vimuttamiti ñāṇaṃ hoti, khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ kataṃ karaṇīyaṃ, nāparaṃ itthattāyāti pajānātīti. Evaṃ passaṃ bhikkhu sutavā ariyasāvako manasmimpi nibbindati, dhammesupi nibbindati, manoviññāṇepi nibbindati, manosamphassepi nibbindati, yampidaṃ manosamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbindati. Nibbindaṃ virajjati, virāgā vimuccati, vimuttasmiṃ vimuttamiti ñāṇaṃ hoti, khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ kataṃ karaṇīyaṃ, nāparaṃ itthattāyāti pajānātīti.
 
Atha kho āyasmā bāhiyo bhagavato bhāsitaṃ abhinanditvā anumoditvā uṭṭhāyāsanā bhagavantaṃ abhivādetvā padakkhiṇaṃ katvā pakkami. Atha kho āyasmā bāhiyo eko vūpakaṭṭho appamatto ātāpī pahitatto viharanto na cirasseva yassatthāya kulaputtā sammadeva agārasmā anagāriyaṃ pabbajjanti tadanuttaraṃ brahmavacariya pariyosānaṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja vihāsi.
 
Khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ, kataṃ karaṇīyaṃ, nāparaṃ itthattā yāti abbhaññāsi, aññataro ca panāyasmā bāhiyo arahataṃ ahosīti.
 
1. Viharati - syā.
 
[BJT Page 142] [\x 142/]
 
[BJT Page 142] [\x 142/]
1. 9. 7
Ejāsuttaṃ
 
90. Ejā bhikkhave rogo, ejā gaṇḍo, ejā sallaṃ, tasmātiha bhikkhave, tathāgato anejo viharati vītasallo. [PTS Page 065] [\q 65/] tasmātiha bhikkhave, bhikkhu cepi ākaṅkheyya anejo vihareyyaṃ vītasalloti:
 
Cakkhuṃ na maññeyya, cakkhusmiṃ na maññeyya, cakkhuto na maññeyya, cakkhuṃ meti na maññeyya. Rūpe na maññeyya, rūpesu na maññeyya, rūpato na maññeyya, rūpā meti na maññeyya. Cakkhuviññāṇaṃ na maññeyya, cakkhuviññāṇasmiṃ na maññeyya, cakkhuviññāṇato na maññeyya, cakkhuviññāṇa meti na maññeyya. Cakkhusamphassaṃ na maññeyya, cakkhusamphassasmiṃ na maññeyya, cakkhusamphassato na maññeyya cakkhusamphasso meti na maññeyya. Yampidaṃ cakkhusamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi na maññeyya tasmimpi na maññeyya, tatopi na maññeyya, taṃ meti na maññeyya.
 
Sotaṃ na maññeyya, sotasmiṃ na maññeyya, sotato na maññeyya, sotaṃ meti na maññeyya. Sadde na maññeyya saddesu na maññeyya, saddato na maññeyya, saddā meti na maññeyya. Sotaviññāṇaṃ na maññeyya, sotaviññāṇasmiṃ na maññeyya, sotaviññāṇato na maññeyya, sotaviññāṇa meti na maññeyya. Sotasamphassaṃ na maññeyya, sotasamphassasmiṃ na maññeyya, sotasamphassato na maññeyya sotasamphasso meti na maññeyya. Yampidaṃ sotasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi na maññeyya tasmimpi na maññeyya, tatopi na maññeyya, taṃ meti na maññeyya.
 
Ghānaṃ na maññeyya, ghānasmiṃ na maññeyya, ghānato na maññeyya, ghānaṃ meti na maññeyya. Gandhe na maññeyya gandhesu na maññeyya, gandhato na maññeyya, gandhā meti na maññeyya. Ghānaviññāṇaṃ na maññeyya, ghānaviññāṇasmiṃ na maññeyya, ghānaviññāṇato na maññeyya, ghānaviññāṇa meti na maññeyya. Ghānasamphassaṃ na maññeyya, ghānasamphassasmiṃ na maññeyya, ghānasamphassato na maññeyya ghānasamphasso meti na maññeyya. Yampidaṃ ghānasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi na maññeyya tasmimpi na maññeyya, tatopi na maññeyya, taṃ meti na maññeyya.
 
Jivhaṃ na maññeyya, jivhāya na maññeyya, jivhāto na maññeyya, jivhā meti na maññeyya. Rase na maññeyya rasesu na maññeyya, rasato na maññeyya, rasā meti na maññeyya. Jivhāviññāṇaṃ na maññeyya, jivhāviññāṇasmiṃ na maññeyya, jivhāviññāṇato na maññeyya, jivhāviññāṇa meti na maññeyya. Jivhāsamphassaṃ na maññeyya, jivhāsamphassasmiṃ na maññeyya, jivhāsamphassato na maññeyya jivhāsamphasso meti na maññeyya. Yampidaṃ jivhāsamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi na maññeyya tasmimpi na maññeyya, tatopi na maññeyya, taṃ meti na maññeyya.
 
Kāyaṃ na maññeyya, kāyasmiṃ na maññeyya, kāyato na maññeyya, kāyaṃ meti na maññeyya. Phoṭṭhabbe na maññeyya kāyesu na maññeyya, phoṭṭhabbato na maññeyya, phoṭṭhabbā meti na maññeyya. Kāyaviññāṇaṃ na maññeyya, kāyaviññāṇasmiṃ na maññeyya, kāyaviññāṇato na maññeyya, kāyaviññāṇa meti na maññeyya. Kāyasamphassaṃ na maññeyya, kāyasamphassasmiṃ na maññeyya, kāyasamphassato na maññeyya kāyasamphasso meti na maññeyya. Yampidaṃ kāyasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi na maññeyya tasmimpi na maññeyya, tatopi na maññeyya, taṃ meti na maññeyya.
 
Manaṃ na maññeyya, manasmiṃ na maññeyya, manato na maññeyya, mano meti na maññeyya. Dhamme na maññeyya dhammesu na maññeyya, dhammato na maññeyya, dhammā meti na maññeyya. Manoviññāṇaṃ na maññeyya, manoviññāṇasmiṃ na maññeyya, manoviññāṇato na maññeyya, manoviññāṇa meti na maññeyya. Manosamphassaṃ na maññeyya, manosamphassasmiṃ na maññeyya, manosamphassato na maññeyya manosamphasso meti na maññeyya. Yampidaṃ manosamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi na maññeyya tasmimpi na maññeyya, tatopi na maññeyya, taṃ meti na maññeyya.
 
[BJT Page 144] [\x 144/]
 
So evaṃ na maññamāno na ca kiñci-1 loke upādiyati anupādiyaṃ na paritassati, aparitassaṃ paccattaññeva [PTS Page 066] [\q 66/] parinibbāyati, khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ, kataṃ karaṇīyaṃ, nāparaṃ itthattāyāti pajānātīti.
 
1. 9. 8
Dutiyaejāsuttaṃ
 
91. Ejā bhikkhave rogo, ejā gaṇḍo, ejā sallaṃ, tasmātiha bhikkhave, tathāgato anejo viharati cītasallo, tasmātiha bhikkhave, bhikkhu cepi ākaṅkheyya anejo vihareyyaṃ vītasalloti.
 
Cakkhuṃ na maññeyya, cakkhusmiṃ na maññeyya, cakkhuto na maññeyya, cakkhuṃ meti na maññeyya. Rūpe na maññeyya rūpesu na maññeyya, rūpato na maññeyya, rūpā meti na maññeyya. Cakkhuviññāṇaṃ na maññeyya, cakkhuviññāṇasmiṃ na maññeyya, cakkhuviññāṇato na maññeyya, cakkhuviññāṇa meti na maññeyya. Cakkhusamphassaṃ na maññeyya, cakkhusamphassasmiṃ na maññeyya, cakkhusamphassato na maññeyya cakkhusamphasso meti na maññeyya. Yampidaṃ cakkhusamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi na maññeyya tasmimpi na maññeyya, tatopi na maññeyya, taṃ meti na maññeyya. Yaṃ hi bhikkhave-2 maññati, yasmiṃ maññati, yato maññati, yaṃ meti maññati, tato taṃ hoti aññathā. Aññathābhāvī bhavasatto loko bhavamevābhinandati.
 
Sotaṃ na maññeyya, sotasmiṃ na maññeyya, sotato na maññeyya, sotaṃ meti na maññeyya. Sadde na maññeyya saddesu na maññeyya, saddato na maññeyya, saddā meti na maññeyya. Sotaviññāṇaṃ na maññeyya, sotaviññāṇasmiṃ na maññeyya, sotaviññāṇato na maññeyya, sotaviññāṇa meti na maññeyya. Sotasamphassaṃ na maññeyya, sotasamphassasmiṃ na maññeyya, sotasamphassato na maññeyya sotasamphasso meti na maññeyya. Yampidaṃ sotasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi na maññeyya tasmimpi na maññeyya, tatopi na maññeyya, taṃ meti na maññeyya. Yaṃ hi bhikkhave-2 maññati yasmiṃ maññati yato maññati yaṃ meti maññati, tato taṃ hoti aññathā aññathābhāvī bhavasatto loko bhavamevābhinandati.
 
Ghānaṃ na maññeyya, ghānasmiṃ na maññeyya, ghānato na maññeyya, ghānaṃ meti na maññeyya. Gandhe na maññeyya gandhesu na maññeyya, gandhato na maññeyya, gandhā meti na maññeyya. Ghānaviññāṇaṃ na maññeyya, ghānaviññāṇasmiṃ na maññeyya, ghānaviññāṇato na maññeyya, ghānaviññāṇa meti na maññeyya. Ghānasamphassaṃ na maññeyya, ghānasamphassasmiṃ na maññeyya, ghānasamphassato na maññeyya ghānasamphasso meti na maññeyya. Yampidaṃ ghānasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi na maññeyya tasmimpi na maññeyya, tatopi ta maññeyya, tammeti na maññeyya. Yaṃ hi-2. Bhikkhave maññati yasmiṃ maññati yato maññati yaṃ meti maññati, tato taṃ hoti aññathā aññathābhāvī bhavasatto loko bhavamevābhinandati.
 
Jivhaṃ na maññeyya, jivhāya na maññeyya, jivhāto na maññeyya, jivhā meti na maññeyya. Rase na maññeyya rasesu na maññeyya, rasato na maññeyya, rasā meti na maññeyya. Jivhāviññāṇaṃ na maññeyya, jivhāviññāṇasmiṃ na maññeyya, jivhāviññāṇato na maññeyya, jivhāviññāṇa meti na maññeyya. Jivhāsamphassaṃ na maññeyya, jivhāsamphassasmiṃ na maññeyya, jivhāsamphassato na maññeyya jivhāsamphasso meti na maññeyya. Yampidaṃ jivhāsamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi na maññeyya tasmimpi na maññeyya, tatopi ta maññeyya, tammeti na maññeyya. Yaṃ hi-2 bhikkhave maññati yasmiṃ maññati [PTS Page 067] [\q 67/] yato maññati yaṃ meti maññati, taṃ hoti aññathā aññathābhāvī bhavasatto loko bhavamevābhinandati.
 
Kāyaṃ na maññeyya, kāyasmiṃ na maññeyya, kāyato na maññeyya, kāyaṃ meti na maññeyya. Phoṭṭhabbe na maññeyya kāyesu na maññeyya, phoṭṭhabbato na maññeyya, phoṭṭhabbā meti na maññeyya. Kāyaviññāṇaṃ na maññeyya, kāyaviññāṇasmiṃ na maññeyya, kāyaviññāṇato na maññeyya, kāyaviññāṇa meti na maññeyya. Kāyasamphassaṃ na maññeyya, kāyasamphassasmiṃ na maññeyya, kāyasamphassato na maññeyya kāyasamphasso meti na maññeyya. Yampidaṃ kāyasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi na maññeyya tasmimpi na maññeyya, tatopi na maññeyya, taṃ meti na maññeyya. Yaṃ hi bhikkhave maññati yasmiṃ maññati yato maññati yaṃ meti maññati, tato taṃ hoti aññathā aññathābhāvī bhavasatto loko bhavamevābhinandati.
 
1. Na kiñcipi - machasaṃ
2. Yaṃ bhikkhave - sīmu.
 
[BJT Page 146] [\x 146/]
 
Manaṃ na maññeyya, manasmiṃ na maññeyya, manato na maññeyya, mano meti na maññeyya. Dhamme na maññeyya dhammesu na maññeyya, dhammato na maññeyya, dhammā meti na maññeyya. Manoviññāṇaṃ na maññeyya, manoviññāṇasmiṃ na maññeyya, manoviññāṇato na maññeyya, manoviññāṇa meti na maññeyya. Manosamphassaṃ na maññeyya, manosamphassasmiṃ na maññeyya, manosamphassato na maññeyya manosamphasso meti na maññeyya. Yampidaṃ manosamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi na maññeyya tasmimpi na maññeyya, tatopi na maññeyya, taṃ meti na maññeyya. Yaṃ hi-1 bhikkhave, maññati, yasmiṃ maññati yato maññati, yaṃ meti maññati tato taṃ hoti aññathā. Aññathābhāvī bhavasatto loko bhavamevābhinandati.
 
Yāvatā bhikkhave, khandhadhātuāyatanā tampi na 'maññayye, tasmimpi na maññeyya, tatopi na maññeyya, taṃ meti na maññeyya. So evaṃ amaññamāno na ca kiñci-2 loke upādiyati anupādiyaṃ na paritassati, aparitassaṃ paccattaññeva parinibbāyati, khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ, kataṃ karaṇīyaṃ, nāparaṃ itthattāyāti pajānātīti.
1. Yampi - sīmu;
2. Na kiñci - sīmu; machasaṃ.
 
1. 9. 9
Dvayasuttaṃ
 
92. Dvayaṃ vo bhikkhave desissāmi, taṃ suṇātha. Kiñca bhikkhave dvayaṃ? Cakkhuñceva rūpā ca, sotañceva saddā ca, ghānañceva gandhā ca, jivhāceva rasā ca, kāyo ceva phoṭṭhabbā ca, mano ceva dhammā ca, idaṃ vuccati bhikkhave dvayaṃ.
 
Yo bhikkhave evaṃ vadeyya: "ahametaṃ dvayaṃ paccakkhāya aññaṃ dvayaṃ paññāpessāmī" ti. Tassa vācāvatthurevassa, puṭṭho ca na sampāyeyya, uttariñca vighātaṃ āpajjeyya, taṃ kissa hetu? Yathā taṃ bhikkhave avisayasminti.
 
[BJT Page 148] [\x 148/]
 
1. 9. 10
Dutiyadvayasuttaṃ
 
93. Dvayaṃ bhikkhave, paṭicca viññāṇaṃ sambhoti. Kathañca bhikkhave, dvayaṃ paṭicca viññāṇaṃ sambhoti?
Cakkhuñca paṭicca rūpe uppajjati cakkhuviññāṇaṃ, cakkhuṃ-1 aniccaṃ vipariṇāmī aññathābhāvi. [PTS Page 068] [\q 68/] rūpā aniccā vipariṇāmino aññathābhāvino, itthetaṃ dvayaṃ calañceva vyayañca-2 aniccaṃ vipariṇāmi aññathābhāvi. Cakkhuviññāṇaṃ aniccaṃ vipariṇāmī aññathābhāvi, yopi hetu yopi paccayo cakkhuviññāṇassa aññathābhāvi uppādāya, sopi hetu sopi paccayo anicco vipariṇāmī aññathābhāvi. Aniccaṃ kho pana bhikkhave paccayaṃ paṭicca samuppannaṃ cakkhuviññāṇaṃ kuto niccaṃ bhavissati.
 
Yā kho bhikkhave, imesaṃ tiṇṇaṃ dhammānaṃ saṅgati sannipāto samavāyo ayaṃ vuccati bhikkhave cakkhusamphasso. Cakkhusamphassopi anicco vipariṇāmī aññathābhāvī, yopi hetu yopi paccayo cakkhusamphassassa uppādāya, sopi hetu sopi paccayo anicco vipariṇāmī aññathābhāvī, aniccaṃ kho pana bhikkhave paccayaṃ paṭicca uppanno cakkhusamphasso kuto nicco bhavissati. Phuṭṭho bhikkhave vedeti, phuṭṭho sañjānāti, phuṭṭho ceteti, itthetepi dhammā calā ceva vyayā ca aniccā vipariṇāmino aññathābhāvino.
 
Sotañca paṭicca sadde uppajjati sotaviññāṇaṃ, sotaṃ aniccaṃ vipariṇāmī aññathābhāvi. Saddā aniccā vipariṇāmino aññathābhāvino, itthetaṃ dvayaṃ calañceva vyayañca aniccaṃ vipariṇāmī aññathābhāvi. Sotaviññāṇaṃ aniccaṃ vipariṇāmī aññathābhāvi, yopi hetu yopi paccayo sotaviññāṇassa aññathābhāvi uppādāya, sopi hetu sopi paccayo anicco vipariṇāmī aññathābhāvi. Aniccaṃ kho pana bhikkhave paccayaṃ paṭicca samuppannaṃ sotaviññāṇaṃ kuto niccaṃ bhavissati.
Yā kho bhikkhave, imesaṃ tiṇṇaṃ dhammānaṃ saṅgati sannipāto samavāyo, ayaṃ vuccati bhikkhave sotasamphasso sotasamphassopi anicco vipariṇāmī aññathābhāvī, yopi hetu yopi paccayo sotasamphassassa uppādāya, sopi hetu sopi paccayo anicco vipariṇāmī aññathābhāvī, aniccaṃ kho pana bhikkhave paccayaṃ paṭicca uppanno sotasamphasso kuto nicco bhavissati. Phuṭṭho bhikkhave vedeti, phuṭṭho sañjānāti, phuṭṭho ceteti, itthetepi dhammā calā ceva vyayā ca aniccā vipariṇāmino aññathābhāvino.
 
Ghānañca paṭicca gandhe uppajjati ghānaviññāṇaṃ, ghānaṃ aniccaṃ vipariṇāmī aññathābhāvi. Gandhā aniccā vipariṇāmino aññathābhāvino, itthetaṃ dvayaṃ calañceva vyayañca-2 aniccaṃ vipariṇāmi aññathābhāvi. Ghānaviññāṇaṃ aniccaṃ vipariṇāmī aññathābhāvi, yopi hetu yopi paccayo ghānaviññāṇassa aññathābhāvi uppādāya, sopi hetu sopi paccayo anicco vipariṇāmī aññathābhāvi. Aniccaṃ kho pana bhikkhave paccayaṃ paṭicca samuppannaṃ ghānaviññāṇaṃ kuto niccaṃ bhavissati.
 
1. Cakkhu - sīmu. Machasaṃ
2. Khyathañca - machasaṃ
3. Ayaṃ vuccati cakkhusamphasso - machasaṃ, sī2
4. Vipariṇāminī?
5. Aññathābhāvinī?
 
Yā kho bhikkhave, imesaṃ tiṇṇaṃ dhammānaṃ saṅgati sannipāto samavāyo ayaṃ vuccati bhikkhave ghānasamphasso ghānasamphassopi anicco vipariṇāmī aññathābhāvī, yopi hetu yopi paccayo ghānasamphassassa uppādāya, sopi hetu sopi paccayo anicco vipariṇāmī aññathābhāvī, [PTS Page 069] [\q 69/] aniccaṃ kho pana bhikkhave paccayaṃ paṭicca uppanno ghānasamphasso kuto nicco bhavissati. Phuṭṭho bhikkhave vedeti, phuṭṭho sañjānāti, phuṭṭho ceteti, itthetepi dhammā calā ceva vyayā ca aniccā vipariṇāmino aññathābhāvino.
 
Jivhañca paṭicca rase uppajjati jivhāviññāṇaṃ, jivhā aniccā vipariṇāmī-4 aññathābhāvi-5 rasā aniccā vipariṇāmino aññathābhāvino, itthetaṃ dvayaṃ calañceva vyayañca aniccaṃ vipariṇāmī aññathābhāvi. Jivhāviññāṇaṃ aniccaṃ vipariṇāmi aññathābhāvī, yopi hetu yopi paccayo jivhāviññāṇassa uppādāya, sopi hetu sopi paccayo anicco vipariṇāmī aññathābhāvī. Aniccaṃ kho pana bhikkhave paccayaṃ paṭicca samuppannaṃ jivhāviññāṇaṃ kuto niccaṃ bhavissati.
[BJT Page 150] [\x 150/]
 
Yā kho bhikkhave, imesaṃ tiṇṇaṃ dhammānaṃ saṅgati sannipāto samavāyo ayaṃ vuccati bhikkhave jivhāsamphasso jivhāsamphassopi anicco vipariṇāmī aññathābhāvī, yopi hetu yopi paccayo jivhāsamphassassa uppādāya, sopi hetu sopi paccayo anicco vipariṇāmī aññathābhāvī, aniccaṃ kho pana bhikkhave paccayaṃ paṭicca uppanno jivhāsamphasso kuto nicco bhavissati. Phuṭṭho bhikkhave vedeti, phuṭṭho sañjānāti, phuṭṭho ceteti, itthetepi dhammā calā ceva vyayā ca aniccā vipariṇāmino aññathābhāvino.
 
Kāyakhuñca paṭicca phoṭṭhabbe uppajjati kāyaviññāṇaṃ, kāyaṃ aniccaṃ vipariṇāmi aññathābhāvi. Phoṭṭhabbā aniccā vipariṇāmino aññathābhāvino, itthetaṃ dvayaṃ calañceva vyayañca aniccaṃ vipariṇāmī aññathābhāvī. Kāyaviññāṇaṃ aniccaṃ vipariṇāmī aññathābhāvī, yopi hetu yopi paccayo kāyaviññāṇassa aññathābhāvī uppādāya, sopi hetu sopi paccayo anicco vipariṇāmī aññathābhāvī. Aniccaṃ kho pana bhikkhave paccayaṃ paṭicca samuppannaṃ kāyaviññāṇaṃ kuto niccaṃ bhavissati.
 
Yā kho bhikkhave, imesaṃ tiṇṇaṃ dhammānaṃ saṅgati sannipāto samavāyo ayaṃ vuccati bhikkhave kāyasamphasso kāyasamphassopi anicco vipariṇāmī aññathābhāvī, yopi hetu yopi paccayo kāyasamphassassa uppādāya, sopi hetu sopi paccayo anicco vipariṇāmī aññathābhāvī, aniccaṃ kho pana bhikkhave paccayaṃ paṭicca uppanno kāyasamphasso kuto nicco bhavissati. Phuṭṭho bhikkhave vedeti, phuṭṭho sañjānāti, phuṭṭho ceteti, itthetepi dhammā calā ceva vyayā ca aniccā vipariṇāmino aññathābhāvino.
 
Manañca paṭicca dhamme uppajjati manoviññāṇaṃ, mano anicco vipariṇāmī aññathābhāvī. Dhammā aniccā vipariṇāmino aññathābhāvino, itthetaṃ dvayaṃ calañceva vyayañca aniccaṃ vipariṇāmī aññathābhāvī. Manoviññāṇaṃ aniccaṃ vipariṇāmī aññathābhāvī, yopi hetu yopi paccayo manoviññāṇassa aññathābhāvī uppādāya, sopi hetu sopi paccayo anicco vipariṇāmī aññathābhāvī. Aniccaṃ kho pana bhikkhave paccayaṃ paṭicca samuppannaṃ manoviññāṇaṃ kuto niccaṃ bhavissati.
Yā kho bhikkhave, imesaṃ tiṇṇaṃ dhammānaṃ saṅgati sannipāto samavāyo ayaṃ vuccati bhikkhave manosamphasso manosamphassopi anicco vipariṇāmī aññathābhāvī,
 
Yopi hetu yopi paccayo manosamphassassa uppādāya, sopi hetu sopi paccayo anicco vipariṇāmī aññathābhāvī, aniccaṃ kho pana bhikkhave paccayaṃ paṭicca uppanno manosamphasso kuto nicco bhavissati. Phuṭṭho bhikkhave vedeti, phuṭṭho sañjānāti, phuṭṭho ceteti, itthetepi dhammā valā ceva vyayā ca aniccā vipariṇāmino aññathābhāvino. Evaṃ kho bhikkhave dvayaṃ paṭicca viññāṇaṃ sambhotīti.
Channavaggo navamo
Tatruddānaṃ:
Paloka suññā saṅkhittaṃ-1 channo puṇṇo ca bāhiyo
Ejena ca duve vuttā - dvayehi apare duveti.
 
1. Palokasuñño saṅkhitto - sīmu.
 
[BJT Page 152] [\x 152/]
 
10. Chalavaggo
1. 10. 1
Chaphassāyatanasuttaṃ
 
94. [PTS Page 070] [\q 70/] chayime-1 bhikkhave phassāyatanā adantā aguttā arakkhitā asaṃvutā dukkhādhivāhā honti. Katame cha?
 
Cakkhuṃ bhikkhave phassāyatanaṃ adantaṃ aguttaṃ arakkhitaṃ asaṃvutaṃ dukkhādhivāhaṃ hoti. Sotaṃ bhikkhave phassāyatanaṃ adantaṃ aguttaṃ arakkhitaṃ asaṃvutaṃ dukkhādhivāhaṃ hoti. Ghānaṃ bhikkhave phassāyatanaṃ adantaṃ arakkhitaṃ asaṃvutaṃ dukkhādhivāhaṃ hoti. Jivhā bhikkhave phassāyatanaṃ adantaṃ aguttaṃ arakkhitaṃ asaṃvutaṃ dukkhādhivāhaṃ hoti. Kāyo bhikkhave phassāyatanaṃ adantaṃ aguttaṃ arakkhitaṃ asaṃvutaṃ dukkhādhivāhaṃ hoti. Mano bhikkhave phassāyatanaṃ adantaṃ aguttaṃ arakkhitaṃ asaṃvutaṃ dukkhādhivāhaṃ hoti. Ime kho bhikkhave cha phassāyatanā adantā aguttā arakkhitā asaṃvutā dukkhādhivāhā honti.
 
Chayime bhikkhave phassāyatanā sudantā suguttā surakkhitā susaṃvutā sukhādhivāhā honti. Katame cha?
 
Cakkhuṃ bhikkhave phassāyatanaṃ sudantaṃ suguttaṃ surakkhitaṃ susaṃvutaṃ sukhādhivāhaṃ hoti. Sotaṃ bhikkhave phassāyatanaṃ sudantaṃ suguttaṃ surakkhitaṃ susaṃvutaṃ sukhādhivāhaṃ hoti. Ghānaṃ bhikkhave phassāyatanaṃ sudantaṃ surakkhitaṃ susaṃvutaṃ sukhādhivāhaṃ hoti. Jivhā bhikkhave phassāyatanaṃ sudantaṃ suguttaṃ surakkhitaṃ susaṃvutaṃ sukhādhivāhaṃ hoti. Kāyo bhikkhave phassāyatanaṃ sudantaṃ suguttaṃ surakkhitaṃ susaṃvutaṃ sukhādhivāhaṃ hoti. Mano bhikkhave phassāyatanaṃ sudantaṃ suguttaṃ surakkhitaṃ susaṃvutaṃ sukhādhivāhaṃ hoti. Ime kho bhikkhave cha phassāyatanā sudantā suguttā surakkhitā susaṃvutā sukhādhivāhā hontīti.
 
Idamoca bhagavā: idaṃ vatvā sugato athāparaṃ etadavoca satthā:
 
1. Cha ime - sīmu.
 
[BJT Page 154] [\x 154/]
 
Chaḷeva phassāyatanāni bhikkhavo
Asaṃvuto yattha dukkhaṃ nigacchati,
Tesañca ye saṃvaraṇaṃ avedisuṃ
Saddhādutiyā viharantānavassutā.
 
Disvāna rūpāni manoramāni
Athopi disvā amanoramāni
Manorame rāgapathaṃ vinodaye
Na cappiyaṃ-1 meti manaṃ padosaye
 
Saddañca sutavā dubhayaṃ piyāppiyaṃ
Piyampi sadde na samucchito siyā
Athoppiye-2 dosagataṃ vinodaye
Na cappiyaṃ meti manaṃ padosaye
 
Gandhañca ghātvā surabhiṃ manoramaṃ
Athopi ghātvā asuciṃ akantiyaṃ
Akantiyasmiṃ paṭighaṃ vinodaye
Chandānunīto naca kantiye-3 siyā
 
Rasañca bhotvā sāditañca sāduṃ-4
Athopi bhotvāna asādumekadā
Sāduṃ rasaṃ nājjhosāya bhuñje
Virodhamāsādusu nopadaṃsaye
 
Phassena phuṭṭho na sukhena majje-5
Dukkhena phuṭṭhopi na sampavedhe
Phassadvayaṃ sukhadukkhe-6 upekkhe-7
Anānuruddho aviruddhakenaci
 
Papañcasaññā itarītarā narā
Papañcayantā upayanti saññino
Manomayaṃ gehasitañca sabbaṃ
Panujja nekkhammasitaṃ irīyati
 
Evaṃ mano chassu yadā subhāvito
Phuṭṭhassa cittaṃ na vikampate kvaci
Te rāgadose-8 abhibhuyya bhikkhavo
Bhavātha-9 jātimaraṇassa pāragāti.
 
-------------------------
1. Na cāppiyaṃ - syā, machasaṃ
2. Athapapiyaṃ - sī 2.
3. Kanatiyo - sīmu.
4. Paritañca sādu - syā: sāditañcasāduṃ - sī 2. Asāditañcasāduṃ - machasaṃ, sādītañcasāduñca sīmu.
5. Majjhe - syā, sī2.
6. Sukhadukkhaṃ - syā.
7. Upekkho - sīmu.
8. Rāgadosaṃ - sīmu.
9. Bhavattha - machasaṃ.
[BJT Page 156] [\x 156/]
 
1. 10. 2
Māluṅkyaputtasuttaṃ
 
95. [PTS Page 072] [\q 72/] atha kho āyasmā māluṅkyaputto-1 yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho āyasmā māluṅkyaputto bhagavantaṃ etadavoca: sādhu me bhante, bhagavā saṅkhittena dhammaṃ desetu yamahaṃ bhagavato dhammaṃ sutvā eko vūpakaṭṭho appamatto ātāpī pahitatto vihareyyanti.
 
Etthadāni māluṅkyaputta kiṃ dahare bhikkhū vakkhāma, yatra hi nāma tvaṃ bhikkhu jiṇṇo vuddho mahallako addhagato vayoanuppatto saṅkhittena ovādaṃ yācasīti. Kiñcāpahaṃ bhante jiṇṇo vuddho mahallako addhagato vayoanuppatto, desetu me bhante bhagavā saṅkhittena dhammaṃ, desetu me sugato saṅkhittena dhammaṃ, appevanāmāhaṃ bhagavato bhāsitassa atthaṃ ājāneyyaṃ, appevanāmāhaṃ bhagavato bhāsitassa dāyādo assanti.
 
Taṃ kimmaññasi māluṅkyaputta ye te cakkhuviññeyyā rūpā adiṭṭhā adiṭṭhapubbā, na ca passasi, na ca te hoti. Passeyyanti, atthi te tattha chando vā rāgo vā pemaṃ vāti. No hetaṃ bhante.
 
Ye te sotaviññeyyā saddā assutā assutapubbā, na ca suṇāsi, na ca te hoti suṇeyyantī, atthi te tattha chando vā rāgo vā pemaṃ vāti. No hetaṃ bhante.
Ye te ghānaviññeyyā gandhā aghāyitā aghāyitapubbā, na ca sāyasi, na ca te hoti ghāyeyyanti, atthi te tattha chando vā rāgo vā pemaṃ vāti. No hetaṃ bhante.
 
Ye te jivhāviññeyyā rasā asāyitā asāyitapubbā, na ca sāyasi, na ca te hoti ghāyeyyanti, atthi te tattha chando vā rāgo vā pemaṃ vāti. No hetaṃ bhante.
 
1. Mālukkya - machasaṃ, syā.
 
[BJT Page 158] [\x 158/]
 
Ye te kāyaviññeyyā phoṭṭhabbā asamphuṭṭhā asamphuṭṭhapubbā, na ca phusasi, na ca te hoti phuseyyanti, atthi te tattha chando vā rāgo vā pemaṃ vāti. No hetaṃ bhante.
[PTS Page 073] [\q 73/] ye te manoviññeyyā dhammā aviññātā aviññātapubbā, na ca vijānāsi, na ca te hoti vijāneyyanti, atthi te tattha chando vā rāgo vā pemaṃ vāti. No hetaṃ bhante.
 
Ettha ca te māluṅkyaputta diṭṭhasutamutaviññātabbesu dhammesu diṭṭhe diṭṭhamattaṃ bhavissati, sute sutamattaṃ bhavissati, mute mutamattaṃ bhavissati, viññāte viññātamattaṃ bhavissati. Yato kho te māluṅkyaputta diṭṭhasutamutaviññātabbesu dhammesu diṭṭhe diṭṭhamattaṃ bhavissati, sute sutamattaṃ bhavissati, mute mutamattaṃ bhavissati, viññāte viññātamattaṃ bhavissati. Tato tvaṃ māluṅkyaputta na tena, yato tvaṃ māluṅkaputta na tena, tato tvaṃ māluṅkyaputta na tattha, yato tvaṃ māluṅkyaputta na tattha, tato tvaṃ māluṅakyaputta nevidha na huraṃ na ubhayamantarena esevanto dukkhassāti.
 
Imassa khvāhaṃ bhante bhagavatā saṅkhittena bhāsitassa evaṃ vitthārena-1 atthaṃ ājānāmi.
 
Rūpaṃ disvā sati muṭṭhā piyanimittaṃ-2 manasi karoto
Sārattacitto vedeti tañca ajjhesāya-3 tiṭṭhati.
Tassa vaḍḍhanti vedanā anekā rūpasambhavā
Abhijjhā ca vihesā ca cittamassūpahaññati
Evaṃ ācinato dukkhaṃ ārā nibbāṇaṃ-4 vuccati.
 
Saddaṃ sutvā sati muṭṭhā piyaṃ nimittaṃ manasi karoto
Sārattacitto vedeti tañca ajjhosāya tiṭṭhati
Tassa vaḍḍhanti vedanā anekā saddasambhavā
Abhijjhā ca vihesā ca cittamassūpahaññati
Evaṃ ācinato dukkhaṃ ārā nibbāṇaṃ vuccati.
 
[PTS Page 074] [\q 74/] gandhaṃ ghātvā sati muṭṭhā piyaṃ nimittaṃ manasi karoto
Sārattacitto vedeti tañca ajjhesāya tiṭṭhati.
Tassa vaḍḍhanti vedanā anekā gandhasambhavā
Abhijjhā ca vihesā ca cittamassūpahaññati
Evaṃ ācinato dukkhaṃ ārā nibbāṇaṃ vuccati.
 
1. Bhāsitassa vitvārena - machasaṃ. , Syā, sīmu. 2. Piyanimittaṃ - sīmu. Sī 2
3. Ajjhosa - machasaṃ, ajejhasā- syā. 4. Nibbāna - machasaṃ. Syā.
 
[BJT Page 160] [\x 160/]
 
Rasaṃ bhotvā sati muṭṭhā piyaṃ nimittaṃ manasi karoto
Sārattacitto vedeti tañca ajjhosāya tiṭṭhati
Tassa vaḍḍhanti vedanā anekā rasasambhavā
Abhijjhā ca vihesā ca cittamassūpahaññati
Evaṃ ācinato dukkhaṃ ārā nibbāṇaṃ vuccati.
 
Phassaṃ-1 phussa sati muṭṭhā piyaṃ nimittaṃ manasi karoto
Sārattacitto vedeti tañca ajjhosāya tiṭṭhati
Tassa vaḍḍhanti vedanā anekā saddasambhavā
Abhijjhā ca vihesā ca cittamassūpahaññati
Evaṃ ācinato dukkhaṃ ārā nibbāṇaṃ vuccati.
 
Dhammaṃ ñatvā sati muṭṭhā piyaṃ nimittaṃ manasi karoto
Sārattacitto vedeti tañca ajjhesāya tiṭṭhati.
Tassa vaḍḍhanti vedanā anekā dhammasambhavā
Abhijjhā ca vihesā ca cittamassūpahaññati
Evaṃ ācinato dukkhaṃ ārā nibbāṇaṃ vuccati.
 
Na so rajjati rūpesu rūpaṃ disvā patissato-2
Virattacitto vedeti tañca nājjhosāya tiṭṭhati
Yathāssa passato rūpaṃ sevato cāpi vedanaṃ
Khīyati nopacīyati evaṃ so caratī sato
Evaṃ apacinato dukkhaṃ santike nibbānaṃ vuccati.
 
Na so rajjati saddesu saddaṃ sutvā patissato
Virattacitto vedeti tañca nājjhosāya tiṭṭhati
Yathāssa suṇato saddaṃ sevatocāpi vedanaṃ
Khīyati no pacīyati evaṃ so caratī sato
Evaṃ apacinato dukkhaṃ santike nibbānaṃ vuccati.
 
[PTS Page 075] [\q 75/] na so rajjati gandhesu gandhaṃ ghātvā patissato
Virattacitto vedeti tañca nājjhosāya tiṭṭhati
Yathāssa ghāyato gandhaṃ sevatocāpi vedanaṃ
Khīyati no pacīyati evaṃ so caratī sato
Evaṃ apacinato dukkhaṃ santike nibbānaṃ vuccati.
 
Na so rajjati rasesu rasaṃ bhotvā patissato
Virattacitto vedeti tañca nājjhosāya tiṭṭhati
Yathāssa sāyato rasaṃ sevato cāpi vedanaṃ
Khīyati no pacīyati evaṃ so caratī sato
Evaṃ apacinato dukkhaṃ santike nibbānaṃ vuccati.
 
1. Phoṭṭhabbā - syā
2. Paṭissato- machasaṃ
 
[BJT Page 162] [\x 162/]
 
Na so rajjati phassesu phassaṃ phussa patissato
Virattacitto vedeti tañca nājjhosāya tiṭṭhati
Yathāssa phusato phassaṃ sevato cāpi vedanaṃ
Khīyati no pacīyati evaṃ so caratī sato
Evaṃ apacinato dukkhaṃ santike nibbānaṃ vuccati.
 
[PTS Page 076] [\q 76/] na so rajjati dhammesu dhammaṃ ñatvā patissato
Virattacitto vedeti tañca nājjhosāya tiṭṭhati
Yathāssa vijānato-1 dhammaṃ sevatocāpi vedanaṃ
Khīyati no pacīyati evaṃ so caratī sato
Evaṃ apacinato dukkhaṃ santike nibbānaṃ vuccatī ti.
 
Imassa kho'haṃ bhante bhagavatā saṅkhittena bhāsitassa evaṃ vitthārena atthaṃ ājānāmīti. Sādhu sādhu māluṅkyaputta, sādhu kho tvaṃ māluṅkyaputta mayā saṅkhittena bhāsitassa vitthārena atthaṃ ājānāsi.
 
Rūpaṃ disvā sati muṭṭhā piyanimittaṃ manasi karoto
Sārattacitto vedeti tañca ajjhesāya tiṭṭhati.
Tassa vaḍḍhanti vedanā anekā rūpasambhavā
Abhijjhā ca vihesā ca cittamassūpahaññati
Evaṃ ācinato dukkhaṃ ārā nibbāṇaṃ vuccati.
 
Saddaṃ sutvā sati muṭṭhā piyaṃ nimittaṃ manasi karoto
Sārattacitto vedeti tañca ajjhosāya tiṭṭhati
Tassa vaḍḍhanti vedanā anekā saddasambhavā
Abhijjhā ca vihesā ca cittamassūpahaññati
Evaṃ ācinato dukkhaṃ ārā nibbāṇaṃ vuccati.
 
Gandhaṃ ghātvā sati muṭṭhā piyaṃ nimittaṃ manasi karoto
Sārattacitto vedeti tañca ajjhesāya tiṭṭhati.
Tassa vaḍḍhanti vedanā anekā gandhasambhavā
Abhijjhā ca vibhesā ca cittamassūpahaññati
Evaṃ ācinato dukkhaṃ ārā nibbāṇaṃ vuccati.
 
Rasaṃ bhotvā sati muṭṭhā piyaṃ nimittaṃ manasi karoto
Sārattacitto vedeti tañca ajjhosāya tiṭṭhati
Tassa vaḍḍhanti vedanā anekā rasasambhavā
Abhijjhā ca vihesā ca cittamassūpahaññati
Evaṃ ācinato dukkhaṃ ārā nibbāṇaṃ vuccati.
 
Phassaṃ phussa sati muṭṭhā piyaṃ nimittaṃ manasi karoto
Sārattacitto vedeti tañca ajjhosāya tiṭṭhati
Tassa vaḍḍhanti vedanā anekā saddasambhavā
Abhijjhā ca vihesā ca cittamassūpahaññati
Evaṃ ācinato dukkhaṃ ārā nibbāṇaṃ vuccati.
 
Dhammaṃ ñatvā sati muṭṭhā piyaṃ nimittaṃ manasi karoto
Sārattacitto vedeti tañca ajjhesāya tiṭṭhati.
Tassa vaḍḍhanti vedanā anekā dhammasambhavā
Abhijjhā ca vibhesā ca cittamassūpahaññati
Evaṃ ācinato dukkhaṃ ārā nibbāṇaṃ vuccati.
 
Na so rajjati rūpesu rūpaṃ disvā patissato
Virattacitto vedeti tañca nājjhosāya tiṭṭhati
Yathāssa passato rūpaṃ sevato cāpi vedanaṃ
Khīyati no pacīyati evaṃ so caratī sato
Evaṃ apacinato dukkhaṃ santike nibbānaṃ vuccati.
 
Na so rajjati saddesu saddaṃ sutvā patissato
Virattacitto vedeti tañca nājjhosāya tiṭṭhati
Yathāssa sunato saddaṃ sevatocāpi vedanaṃ
Khīyati no pacīyati evaṃ so caratī sato
Evaṃ apacinato dukkhaṃ santike nibbānaṃ vuccati.
 
Na so rajjati gandhesu gandhaṃ ghātvā patissato
Virattacitto vedeti tañca nājjhosāya tiṭṭhati
Yathāssa ghāyato gandhaṃ sevatocāpi vedanaṃ
Khīyati no pacīyati evaṃ so caratī sato
Evaṃ apacinato dukkhaṃ santike nibbānaṃ vuccati.
 
Na so rajjati rasesu rasaṃ bhotvā patissato
Virattacitto vedeti tañca nājjhosāya tiṭṭhati
Yathāssa sāyato rasaṃ sevato cāpi vedanaṃ
Khīyati no pacīyati evaṃ so caratī sato
Evaṃ apacinato dukkhaṃ santike nibbānaṃ vuccati.
 
Na so rajjati phassesu phassaṃ phussa patissato
Virattacitto vedeti tañca nājjhosāya tiṭṭhati
Yathāssa phusato phassaṃ sevato cāpi vedanaṃ
Khīyati no pacīyati evaṃ so caratī sato
Evaṃ apacinato dukkhaṃ santike nibbānaṃ vuccati.
 
[PTS Page 076 {jtb: ???}] [\q 76/] na so rajjati dhammesu dhammaṃ ñatvā patissato
Virattacitto vedeti tañca nājjhosāya tiṭṭhati
Yathāssa vijānato dhammaṃ sevatocāpi vedanaṃ
Khīyati no pacīyati evaṃ so caratī sato
Evaṃ apacinato dukkhaṃ santike nibbānaṃ vuccatī ti.
 
Imassa kho māluṅkyaputta mayā saṅkhittena bhāsitassa evaṃ vitthārena attho daṭṭhabboti. Atha kho āyasmā māluṅkyaputto bhagavato bhāsitaṃ abhinanditvā anumoditvā uṭṭhāyāsanā bhagavantaṃ abhivādetvā padakkhiṇaṃ katvā pakkāmi.
 
Atha kho āyasmā māluṅkyaputto eko vūpakaṭṭho appamatto ātāpī pahitatto viharanto na cirasseva yassatthāya kulaputtā sammadeva āgārasmā anagāriyaṃ pabbajanti, tadanuttaraṃ brahmacariyapariyosānaṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja vihāsi. Khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ, kataṃ karaṇīyaṃ, nāparaṃ itthattāyāti abbhaññāsi. Aññataro ca panāyasmā māluṅkyaputto arahataṃ ahosīti.
 
1. Jānato - machasaṃ, syā.
 
[BJT Page 164] [\x 164/]
1. 10. 3
Parihānadhammasuttaṃ
 
96. Parihānadhammañca vo bhikkhave, desissāmi aparihāna dhammañca cha ca abhibhāyatanāni. Taṃ suṇātha. Kathañca bhikkhave parihānadhammo hoti. Idha bhikkhave bhikkhuno cakkhunā rūpaṃ disvā uppajjanti pāpakā akusalā sarasaṅkappā-1 saṃyojanīyā tañce-2 bhikkhu adhivāseti nappajahati na vinodeti na vyantī karoti na anabhāvaṃ gameti. Veditabbametaṃ bhikkhave bhikkhunā, parihāyāmi kusalehi dhammehi parihānaṃ hetaṃ vuttaṃ bhagavatāti.
 
Punacaparaṃ bhikkhave, bhikkhuno sotena saddaṃ sutvā uppajjanti pāpakā akusalā sarasaṅkappā saṃyojanīyā, tañce bhikkhū adhivāseti nappajahati na vinodeti na vyantīkaroti na anabhāvaṃ gameti. Veditabbametaṃ bhikkhave bhikkhunā, parihāyāmi kusalehi dhammehi, parihānaṃ hetaṃ vuttaṃ bhagavatāti. Evaṃ kho bhikkhave parihāna dhammo hoti.
Punacaparaṃ bhikkhave, bhikkhuno ghānena gandhaṃ ghāyitvā uppajjanti pāpakā akusalā sarasaṅkappā saṃyojanīyā, tañce bhikkhū adhivāseti na ppajahati na vinodeti na vyantīkaroti na anabhāvaṃ gameti. Veditabbametaṃ bhikkhave bhikkhunā, parihāyāmi kusalehi dhammehi, parihānaṃ hetaṃ vuttaṃ bhagavatāti. Evaṃ kho bhikkhave parihāna dhammo hoti.
Punacaparaṃ bhikkhave, bhikkhuno jivhāya rasaṃ sāyitvā uppajjanti pāpakā akusalā sarasaṅkappā saṃyojanīyā, tañce bhikkhū adhivāseti na ppajahati na vinodeti na vyantīkaroti na anabhāvaṃ gameti. Veditabbametaṃ bhikkhave bhikkhunā, parihāyāmi kusalehi dhammehi, parihānaṃ hetaṃ vuttaṃ bhagavatāti. Evaṃ kho bhikkhave parihāna dhammo hoti.
Punacaparaṃ bhikkhave, bhikkhuno kāyena phoṭṭhabbaṃ sutvā uppajjanti pāpakā akusalā sarasaṅkappā saṃyojanīyā, tañce bhikkhū adhivāseti na ppajahati na vinodeti na vyantīkaroti na anabhāvaṃ gameti. Veditabbametaṃ bhikkhave bhikkhunā, parihāyāmi kusalehi dhammehi, parihānaṃ hetaṃ vuttaṃ bhagavatāti. Evaṃ kho bhikkhave parihāna dhammo hoti.
Punacaparaṃ bhikkhave, bhikkhuno manasā dhammaṃ [PTS Page 077] [\q 77/] viññāya uppajjanti pāpakā akusalā sarasaṅkappā saṃyojanīyā, tañce bhikkhū adhivāseti na ppajahati na vinodeti na vyantīkaroti na anabhāvaṃ gameti. Veditabbametaṃ bhikkhave bhikkhunā, parihāyāmi kusalehi dhammehi, parihānaṃ hetaṃ vuttaṃ bhagavatāti. Evaṃ kho bhikkhave parihāna dhammo hoti.
 
1. Akusalā dhammā sarasaṅkappā - syā, [PTS]
2. Tañca - syā.
 
[BJT Page 166] [\x 166/]
 
Katamāni ca bhikkhave cha abhibhāyatanāni. Idha bhikkhave bhikkhuno cakkhunā rūpaṃ disvā nūppajjanti-1 pāpakā akusalā sarasaṅkappā saññojanīyā. Veditabbametaṃ bhikkhave bhikkhunā abhibhūtametaṃ āyatanaṃ-2, abhibhāyatanaṃ hetaṃ vuttaṃ bhagavatāti.
Punacaparaṃ bhikkhave bhikkhuno sotena saddaṃ sutvā nūpajjanti pāpakā akusalā sarasaṅkappā saṃyojanīyā. Veditabbametaṃ bhikkhave bhikkhunā abhibhūtametaṃ āyatanaṃ, abhibhāyatanaṃ hetaṃ vuttaṃ bhagavatāti.
Punacaparaṃ bhikkhave bhikkhuno ghānena gandhaṃ gāyitvā nūpajjanti pāpakā akusalā sarasaṅkappā saṃyojanīyā. Veditabbametaṃ bhikkhave bhikkhunā abhibhūtametaṃ āyatanaṃ, abhibhāyatanaṃ hetaṃ vuttaṃ bhagavatāti.
Punacaparaṃ bhikkhave bhikkhuno jivhāya rasaṃ sāyitvā nūpajjanti pāpakā akusalā sarasaṅkappā saṃyojanīyā. Veditabbametaṃ bhikkhave bhikkhunā abhibhūtametaṃ āyatanaṃ, abhibhāyatanaṃ hetaṃ vuttaṃ bhagavatāti.
Punacaparaṃ bhikkhave bhikkhuno kāyena phoṭṭhabbaṃ phusitvā nūpajjanti pāpakā akusalā sarasaṅkappā saṃyojanīyā. Veditabbametaṃ bhikkhave bhikkhunā abhibhūtametaṃ āyatanaṃ, abhibhāyatanaṃ hetaṃ vuttaṃ bhagavatāti.
Punacaparaṃ bhikkhave bhikkhuno manasā dhammaṃ viññāya nūpajjanti pāpakā akusalā sarasaṅkappā saṃyojanīyā. Veditabbametaṃ bhikkhave bhikkhunā abhibhūtametaṃ āyatanaṃ, abhibhāyatanaṃ hetaṃ vuttaṃ bhagavatāti.
 
Imāni vuccanti bhikkhave cha abhibhāyatanānī ti.
 
1. 10. 4
Pamādavihārisuttaṃ
 
97. [PTS Page 078] [\q 78/] pamādavihāriñca vo bhikkhave desissāmi appamādavihāriñca. Taṃ suṇātha. Kathañca bhikkhave pamādavihārī hoti?
 
Cakkhundriyā saṃvutassa-3 bhikkhave viharato cittaṃ khyāsiccati-4 cakkhuviññeyyesu rūpesu, tassa vyāsittacittassa pāmujjaṃ na hoti, pāmujje asati pīti na hoti, pītiyā asati passaddhi na hoti, passaddhiyā asati dukkhaṃ viharati-5, dukkhino cittaṃ na samādhiyati, asamāhite citte dhammā na pātubhavanti, dhammānaṃ apātubhāvā pamādavihārītveva saṅkhaṃ gacchati.
Sotindriyā asaṃvutassa bhikkhave viharato cittaṃ khyāsiccati sotaviññeyyesu saddesu, tassa vyāsittacittassa pāmujjaṃ na hoti, pāmujje asati pīti na hoti, pītiyā asati passaddhi na hoti, passaddhiyā asati dukkhaṃ viharati-5, dukkhino cittaṃ na samādhiyati, asamāhite citte dhammā na pātubhavanti, dhammānaṃ apātubhāvā pamādavihārītveva saṅkhaṃ gacchati.
Ghānindriyā saṃvutassa bhikkhave viharato cittaṃ khyāsiccati ghānaviññeyyesu gandhesu, tassa vyāsittacittassa pāmujjaṃ na hoti, pāmujje asati pīti na hoti, pītiyā asati passaddhi na hoti, passaddhiyā asati dukkhaṃ viharati-5, dukkhino cittaṃ na samādhiyati, asamāhite citte dhammā na pātubhavanti, dhammānaṃ apātubhāvā pamādavihārītveva saṅkhaṃ gacchati.
Jivhindriyā asaṃvutassa bhikkhave viharato cittaṃ khyāsiccati jivhāviññeyyesu rasesu, tassa vyāsittacittassa pāmujjaṃ na hoti, pāmujje asati pīti na hoti, pītiyā asati passaddhi na hoti, passaddhiyā asati dukkhaṃ viharati-5, dukkhino cittaṃ na samādhiyati, asamāhite citte dhammā na pātubhavanti, dhammānaṃ apātubhāvā pamādavihārītveva saṅkhaṃ gacchati.
Kāyindriyā saṃvutassa bhikkhave viharato cittaṃ khyāsiccati kāyaviññeyyesu phoṭṭhabbesu, tassa vyāsittacittassa pāmujjaṃ na hoti, pāmujje asati pīti na hoti, pītiyā asati passaddhi na hoti, passaddhiyā asati dukkhaṃ viharati-5, dukkhino cittaṃ na samādhiyati, asamāhite citte dhammā na pātubhavanti, dhammānaṃ apātubhāvā pamādavihārītveva saṅkhaṃ gacchati.
Manindriyā saṃvutassa bhikkhave viharato cittaṃ khyāsiccati manoviññeyyesu dhammesu, tassa vyāsittacittassa pāmujjaṃ na hoti, pāmujje asati pīti na hoti, pītiyā asati passaddhi na hoti, passaddhiyā asati dukkhaṃ viharati. Dukkhino cittaṃ na samādhiyati, asamāhite citte dhammā na pātubhavanti, dhammānaṃ apātubhāvā pamādavihārītveva saṅkhaṃ gacchati.
 
Evaṃ kho bhikkhave pamādavihārī hoti.
 
1. Anuppajjanti - sīmu.
2. Āyatanānaṃ - sī2
3. Cakkhundriyaṃ asaṃvutassa - machasaṃ, syā
4. Vyāsiñcati - machasaṃ, sīmu.
5. Hoti - machasaṃ.
 
[BJT Page 168] [\x 168/]
 
Kathañca bhikkhave appamādavihārī hoti? Cakkhundriya saṃvutassa bhikkhave viharato cittaṃ na vyāsiccati cakkhuviññeyyesu rūpesu, tassa abyāsittacittassa pāmujjaṃ jāyati. Pamuditassa pīti jāyati, pītimanassa kāyo passambhati, passaddhakāyo sukhaṃ vediyati, sukhino cittaṃ samādhiyati, samāhite citte dhammā pātubhavanti, dhammānaṃ pātubhāvā appamādavihāritveva saṅkhaṃ gacchati.
 
Sotindriya saṃvutassa bhikkhave viharato cittaṃ na vyāsiccati sotaviññeyyesu saddesu, tassa abyāsittacittassa pāmujjaṃ jāyati. Pamuditassa pīti jāyati, pītimanassa kāyo passambhati, passaddhakāyo sukhaṃ vediyati, sukhino cittaṃ samādhiyati, samāhite citte dhammā pātubhavanti, dhammānaṃ pātubhāvā appamādavihāritveva saṅkhaṃ gacchati.
Ghānīndriya saṃvutassa bhikkhave viharato cittaṃ na vyāsiccati ghānaviññeyyesu gandhesu, tassa abyāsittacittassa pāmujjaṃ jāyati. Pamuditassa pīti jāyati, pītimanassa kāyo passambhati, passaddhakāyo sukhaṃ vediyati, sukhino cittaṃ samādhiyati, samāhite citte [PTS Page 079] [\q 79/] dhammā pātubhavanti, dhammānaṃ pātubhāvā appamādavihāritveva saṅkhaṃ gacchati.
Jivhindriya saṃvutassa bhikkhave viharato cittaṃ na vyāsiccati jivhāviññeyyesu rasesu, tassa abyāsittacittassa pāmujjaṃ jāyati. Pamuditassa pīti jāyati, pītimanassa kāyo passambhati, passaddhakāyo sukhaṃ vediyati, sukhino cittaṃ samādhiyati, samāhite citte dhammā pātubhavanti, dhammānaṃ pātubhāvā appamādavihāritveva saṅkhaṃ gacchati.
Kāyindriya saṃvutassa bhikkhave viharato cittaṃ na vyāsiccati kāyaviññeyyesu phoṭṭhabbesu, tassa abyāsittacittassa pāmujjaṃ jāyati. Pamuditassa pīti jāyati, pītimanassa kāyo passambhati, passaddhakāyo sukhaṃ vediyati, sukhino cittaṃ samādhiyati, samāhite citte dhammā pātubhavanti, dhammānaṃ pātubhāvā appamādavihāritveva saṅkhaṃ gacchati.
Manindriya saṃvutassa bhikkhave viharato cittaṃ na vyāsiccati manoviññeyyesu dhammesu, tassa abyāsittacittassa pāmujjaṃ jāyati. Pamuditassa pīti jāyati, pītimanassa kāyo passambhati, passaddhakāyo sukhaṃ vediyati, sukhino cittaṃ samādhiyati, samāhite citte dhammā pātubhavanti, dhammānaṃ pātubhāvā appamādavihāritveva saṅkhaṃ gacchati.
 
Evaṃ kho bhikkhave appamādavihārī hotī ti.
 
1. 1[O. 5]
Saṃvarasuttaṃ
 
98. Saṃvarañca vo bhikkhave desissāmi asaṃvarañca taṃ suṇātha. Kathañca bhikkhave asaṃvaro hoti? Santi bhikkhave cakkhuviññeyyā rūpā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmupasaṃhitā rajanīyā. Tañce bhikkhu abhinandati abhivadati ajjhosāya tiṭṭhati. Veditabbametaṃ bhikkhave bhikkhunā parihāyāmi kusalehi dhammehi, parihānaṃ hetaṃ vuttaṃ bhagavatāti.
Santi bhikkhave sotaviññeyyā saddā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmupasaṃhitā rajanīyā. Tañce bhikkhu abhinandati abhivadati ajjhosāya tiṭṭhati. Veditabbametaṃ bhikkhave bhikkhunā, parihāyāmi kusalehi dhammehi, parihānaṃ hetaṃ vuttaṃ bhagavatāti.
 
Santi bhikkhave ghānaviññeyyā gandhā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmupasaṃhitā rajanīyā. Tañce bhikkhu abhinandati abhivadati ajjhosāya tiṭṭhati. Veditabbametaṃ bhikkhave bhikkhunā, parihāyāmi kusalehi dhammehi, parihānaṃ hetaṃ vuttaṃ bhagavatāti.
 
Santi bhikkhave jivhāviññeyyā rasā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmupasaṃhitā rajanīyā. Tañce bhikkhu abhinandati abhivadati ajjhosāya tiṭṭhati. Veditabbametaṃ bhikkhave bhikkhunā, parihāyāmi kusalehi dhammehi, parihānaṃ hetaṃ vuttaṃ bhagavatāti.
 
Santi bhikkhave kāyaviññeyyā phoṭṭhabbā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmupasaṃhitā rajanīyā. Tañce bhikkhu abhinandati abhivadati ajjhosāya tiṭṭhati. Veditabbametaṃ bhikkhave bhikkhunā, parihāyāmi kusalehi dhammehi, parihānaṃ hetaṃ vuttaṃ bhagavatāti.
 
Santi bhikkhave manoviññeyyā dhammā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmupasaṃhitā rajanīyā. Tañce bhikkhu abhinandati abhivadati ajjhosāya tiṭṭhati. Veditabbametaṃ bhikkhave bhikkhunā, parihāyāmi kusalehi dhammehi, parihānaṃ hetaṃ vuttaṃ bhagavatāti.
 
Evaṃ kho bhikkhave asaṃvaro hoti.
 
[BJT Page 170] [\x 170/]
 
Kathañca bhikkhave saṃvaro hoti? Santi bhikkhave cakkhuviññeyyā rūpā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā. Tañce bhikkhu nābhinandati nābhivadati nājejhājasāya tiṭṭhati. Veditabbametaṃ bhikkhave bhikkhunā, na parihāyāmi kusalehi dhammehi, aparihānaṃ hetaṃ vuttaṃ bhagavatāti.
Santi bhikkhave sotaviññeyyā saddā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā. Tañce bhikkhu nābhinandati nābhivadati nājjhosāya tiṭṭhati. Veditabbametaṃ bhikkhave bhikkhunā, na parihāyāmi kusalehi dhammehi, aparihānaṃ hetaṃ vuttaṃ bhagavatāti.
Santi bhikkhave ghānaviññeyyā gandhā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā. Tañce bhikkhu nābhinandati nābhivadati nājjhosāya tiṭṭhati. Veditabbametaṃ bhikkhave bhikkhunā, na parihāyāmi kusalehi dhammehi, aparihānaṃ hetaṃ vuttaṃ bhagavatāti.
Santi bhikkhave jivhāviññeyyā rasā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā. Tañce bhikkhu nābhinandati nābhivadati nājjhosāya tiṭṭhati. Veditabbametaṃ bhikkhave bhikkhunā, na parihāyāmi kusalehi dhammehi, aparihānaṃ hetaṃ vuttaṃ bhagavatāti.
Santi bhikkhave kāyaviññeyyā phoṭṭhabbā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā. Tañce bhikkhu nābhinandati nābhivadati nājjhosāya tiṭṭhati. Veditabbametaṃ bhikkhave bhikkhunā, na parihāyāmi [PTS Page 080] [\q 80/] kusalehi dhammehi, aparihānaṃ hetaṃ vuttaṃ bhagavatāti.
Santi bhikkhave manoviññeyyā dhammā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā. Tañce bhikkhu nābhinandati nābhivadati nājjhosāya tiṭṭhati. Veditabbametaṃ bhikkhave bhikkhunā, na parihāyāmi kusalehi dhammehi, aparihānaṃ hetaṃ vuttaṃ bhagavatāti.
 
Evaṃ kho bhikkhave saṃvaro hotī ti.
 
1. 10. 6
Samādhisuttaṃ
 
99. Samādhiṃ bhikkhave bhāvetha, samāhito bhikkhave bhikkhu yathābhūtaṃ pajānāti. Kiñca yathābhūtaṃ pajānāti?
 
Cakkhuṃ aniccanti yathābhūtaṃ pajānāti, rūpā aniccāti yathābhūtaṃ pajānāti, cakkhuviññāṇaṃ aniccanti yathābhūtaṃ pajānāti, cakkhusamphasso aniccoti yathābhūtaṃ pajānāti, yampidaṃ cakkhusamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi aniccanti yathābhūtaṃ pajānāti.
Sotaṃ aniccanti yathābhūtaṃ pajānāti, saddā aniccāti yathābhūtaṃ pajānāti, sotaviññāṇaṃ aniccanti yathābhūtaṃ pajānāti, sotasamphasso aniccoti yathābhūtaṃ pajānāti, yampidaṃ sotasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi aniccanti yathābhūtaṃ pajānāti.
Ghānaṃ aniccanti yathābhūtaṃ pajānāti, gandhā aniccāti yathābhūtaṃ pajānāti, ghānaviññāṇaṃ aniccanti yathābhūtaṃ pajānāti, ghānasamphasso aniccoti yathābhūtaṃ pajānāti, yampidaṃ ghānasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi aniccanti yathābhūtaṃ pajānāti.
Jivhā aniccāti yathābhūtaṃ pajānāti, rasā aniccāti yathābhūtaṃ pajānāti, jivhāviññāṇaṃ aniccanti yathābhūtaṃ pajānāti, jivhāsamphasso aniccoti yathābhūtaṃ pajānāti, yampidaṃ jivhāsamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi aniccanti yathābhūtaṃ pajānāti.
Kāyo aniccoti yathābhūtaṃ pajānāti, phoṭṭhabbā aniccāti yathābhūtaṃ pajānāti, kāyaviññāṇaṃ aniccanti yathābhūtaṃ pajānāti, kāyasamphasso aniccoti yathābhūtaṃ pajānāti, yampidaṃ kāyasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi aniccanti yathābhūtaṃ pajānāti.
Mano anicco yathābhūtaṃ pajānāti, dhammā aniccāti yathābhūtaṃ pajānāti, manoviññāṇaṃ aniccanti yathābhūtaṃ pajānāti, manosamphasso aniccoti yathābhūtaṃ pajānāti, yampidaṃ manosamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi aniccanti yathābhūtaṃ pajānātī ti.Samādhiṃ bhikkhave bhāvetha,samāhito bhikkhave bhikkhu yathābhutaṃ pajānātī ti.
 
1. Aniccanti - machasaṃ.
 
[BJT Page 172] [\x 172/]
 
1. 10. 7
 
Paṭisallānasuttaṃ
 
Cakkhuṃ aniccanti yathābhūtaṃ pajānāti, [PTS Page 081] [\q 81/] rūpā aniccāti yathābhūtaṃ pajānāti, cakkhuviññāṇaṃ aniccanti yathābhūtaṃ pajānāti, cakkhusamphasso aniccoti yathābhūtaṃ pajānāti, yampidaṃ cakkhusamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi aniccanti yathābhūtaṃ pajānāti. Paṭisallānaṃ bhikkhave yogamāpajjatha. Patisallīno bhikkhave bhikkhu yathābhūtaṃ pajānātīti.
Sotaṃ aniccanti yathābhūtaṃ pajānāti, saddā aniccāti yathābhūtaṃ pajānāti, sotaviññāṇaṃ aniccanti yathābhūtaṃ pajānāti, sotasamphasso aniccoti yathābhūtaṃ pajānāti, yampidaṃ sotasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi aniccanti yathābhūtaṃ pajānāti. Paṭisallānaṃ bhikkhave yogamāpajjatha. Patisallīno bhikkhave bhikkhu yathābhūtaṃ pajānātīti.
Ghānaṃ aniccanti yathābhūtaṃ pajānāti, gandhā aniccāti yathābhūtaṃ pajānāti, ghānaviññāṇaṃ aniccanti yathābhūtaṃ pajānāti, ghānasamphasso aniccoti yathābhūtaṃ pajānāti, yampidaṃ ghānasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi aniccanti yathābhūtaṃ pajānāti. Paṭisallānaṃ bhikkhave yogamāpajjatha. Patisallīno bhikkhave bhikkhu yathābhūtaṃ pajānāti.
Jivhā aniccāti yathābhūtaṃ pajānāti, rasā aniccāti yathābhūtaṃ pajānāti, jivhāviññāṇaṃ aniccanti yathābhūtaṃ pajānāti, jivhāsamphasso aniccoti yathābhūtaṃ pajānāti, yampidaṃ jivhāsamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi aniccanti yathābhūtaṃ pajānāti. Paṭisāllānaṃ bhikkhave yogamāpajja. Patisallīno bhikkhave bhikkhu yathābhūtaṃ pajānāti.
Kāyo aniccoti yathābhūtaṃ pajānāti, phoṭṭhabbā aniccāti yathābhūtaṃ pajānāti, kāyaviññāṇaṃ aniccanti yathābhūtaṃ pajānāti, kāyasamphasso aniccoti yathābhūtaṃ pajānāti, yampidaṃ kāyasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi aniccanti yathābhūtaṃ pajānāti. Paṭisallānaṃ bhikkhave yogamāpajja. Patisallīno bhikkhave bhikkhu yathābhūtaṃ pajānāti.
Mano anicco yathābhūtaṃ pajānāti, dhammā aniccāti yathābhūtaṃ pajānāti, manoviññāṇaṃ aniccanti yathābhūtaṃ pajānāti, manosamphasso aniccoti yathābhūtaṃ pajānāti, yampidaṃ manosamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi aniccanti yathābhūtaṃ pajānātī ti. Paṭisallānaṃ bhikkhave yogamāpajja. Patisallīno bhikkhave bhikkhu yathābhūtaṃ pajānātīti.
 
1. 10. 8
Natumhākasuttaṃ
 
101. Yaṃ-2 bhikkhave na tumhākaṃ taṃ pajahatha, taṃ vo pahīnaṃ hitāya sukhāya bhavissati. Kiñca bhikkhave na tumhākaṃ? Cakkhuṃ bhikkhave na tumhākaṃ. Taṃ pajahatha. Taṃ vo pahīnaṃ hitāya sukhāya bhavissati. Rūpā na tumhākaṃ, te pajahatha, te vo pahīnā hitāya sukhāya bhavissanti.
 
Cakkhuviññāṇaṃ na tumhākaṃ, taṃ pajahatha. Taṃ vo pahīnaṃ hitāya sukhāya bhavissati. Cakkhusamphasso na tumhākaṃ, taṃ pajahatha. So vo pahīno hitāya sukhāya bhavissati. Yampidaṃ cakkhusamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi na tumhākaṃ, taṃ pajahatha. Taṃ vo pahīnaṃ hitāya sukhāya bhavissati.
 
Sotaṃ na tumhākaṃ, taṃ pajahatha. Sā vo pahīnā hitāya sukhāya bhavissati. Saddā na tumhākaṃ, te pajahatha, te vo pahīnā hitāya sukhāya bhavissanti. Sotaviññāṇaṃ na tumhākaṃ, taṃ pajahatha. Taṃ vo pahīnaṃ hitāya sukhāya bhavissati. Sotasamphasso na tumhākaṃ, taṃ pajahatha. So vo pahīno hitāya sukhāya bhavissati. Yampidaṃ sotasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi na tumhākaṃ, taṃ pajahatha. Taṃ vo pahīnaṃ hitāya sukhāya bhavissati.
 
1. Paṭissallāne - machasaṃ - paṭisallāno - sī 2.
Paṭisallinā - syā.
2. Yampi [PTS.]
 
Ghānaṃ na tumhākaṃ, taṃ pajahatha. Sā vo pahīnā hitāya sukhāya bhavissati. Gandhā na tumhākaṃ, te pajahatha, te vo pahīnā hitāya sukhāya bhavissanti. Ghānaviññāṇaṃ na tumhākaṃ, taṃ pajahatha. Taṃ vo pahīnaṃ hitāya sukhāya bhavissati. Ghānasamphasso na tumhākaṃ, taṃ pajahatha. So vo pahīno hitāya sukhāya bhavissati. Yampidaṃ ghānasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi na tumhākaṃ, taṃ pajahatha. Taṃ vo pahīnaṃ hitāya sukhāya bhavissati.
 
[BJT Page 174] [\x 174/]
 
Jivhā na tumhākaṃ, taṃ pajahatha. Sā vo pahīnā hitāya sukhāya bhavissati. Rasā na tumhākaṃ, te pajahatha, te vo pahīnā hitāya sukhāya bhavissanti. Jivhāviññāṇaṃ na tumhākaṃ, taṃ pajahatha. Taṃ vo pahīnaṃ hitāya sukhāya bhavissati. Jivhāsamphasso na tumhākaṃ, taṃ pajahatha. So vo pahīno hitāya sukhāya bhavissati. Yampidaṃ jivhāsamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ [PTS Page 082] [\q 82/] sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi na tumhākaṃ, taṃ pajahatha. Taṃ vo pahīnaṃ hitāya sukhāya bhavissati.
 
Kāyo na tumhākaṃ, taṃ pajahatha. Sā vo pahīnā hitāya sukhāya bhavissati. Phoṭṭhabbā na tumhākaṃ, te pajahatha, te vo pahīnā hitāya sukhāya bhavissati. Kāyaviññāṇaṃ na tumhākaṃ, taṃ pajahatha. Taṃ vo pahīnaṃ hitāya sukhāya bhavissati. Sotasamphasso na
Tumhākaṃ, taṃ pajahatha. So vo pahīno hitāya sukhāya bhavissati. Yampidaṃ kāyasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi na tumhākaṃ, taṃ pajahatha. Taṃ vo pahīnaṃ hitāya sukhāya bhavissati.
 
Mano na tumhākaṃ, taṃ pajahatha. Taṃ vo pahīnaṃ hitāya sukhāya bhavissati. Dhammā na tumhākaṃ, te pajahatha, te vo pahīnā hitāya sukhāya bhavissanti. Manoviññāṇaṃ na tumhākaṃ, taṃ pajahatha. Taṃ vo pahīnaṃ hitāya sukhāya bhavissati. Manosamphasso na tumhākaṃ, taṃ pajahatha. So vo pahīno hitāya sukhāya bhavissati. Yampidaṃ manosamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi na tumhākaṃ, taṃ pajahatha. Taṃ vo pahīnaṃ hitāya sukhāya bhavissati.
 
Seyyathāpi bhikkhave yaṃ imasmiṃ jetavane tiṇakaṭṭhasākhāpalāsaṃ, taṃ jano hareyya vā ḍaheyya vā yathāppaccayaṃ vā kareyya. Apinutumhākaṃ evamassa: amhe jano harati vā ḍahati vā yathāppaccayaṃ vā karotīti? Nohetaṃ bhante. Taṃ kissa hetu? Na hi no hetaṃ bhante attā vā attaniyaṃ vāti.
 
Evameva kho bhikkhave cakkhuṃ-1 na tumhākaṃ taṃ pajahatha, taṃ vo pahīnaṃ hitāya sukhāya bhavissati. Rūpā na tumhākaṃ taṃ pajahatha, taṃ vo pahīnaṃ hitāya sukhāya bhavissati. Cakkhuviññāṇaṃ na tumhākaṃ, taṃ pajahatha. Taṃ vo pahīnaṃ hitāya sukhāya bhavissati. Cakkhusamphasso na tumhākaṃ, taṃ pajahatha. So vo pahīno hitāya sukhāya bhavissati.
Yampidaṃ cakkhusamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi na tumhākaṃ, taṃ pajahatha. Taṃ vo pahīnaṃ hitāya sukhāya bhavissati.
Sotaṃ na tumhākaṃ, taṃ pajahatha. Sā vo pahīnaṃ hitāya sukhāya bhavissati. Saddā na tumhākaṃ, te pajahatha, te vo pahīnā hitāya sukhāya bhavissanti. Sotaviññāṇaṃ na tumhākaṃ, taṃ pajahatha. Taṃ vo pahīnaṃ hitāya sukhāya bhavissati. Sotasamphasso na tumhākaṃ, taṃ pajahatha. So vo pahīno hitāya sukhāya bhavissati. Yampidaṃ sotasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi na tumhākaṃ, taṃ pajahatha. Taṃ vo pahīnaṃ hitāya sukhāya bhavissati.
Ghānaṃ na tumhākaṃ, taṃ pajahatha. Sā vo pahīnaṃ hitāya sukhāya bhavissati. Gandhā na tumhākaṃ, te pajahatha, te vo pahīnā hitāya sukhāya bhavissanti. Ghānaviññāṇaṃ na tumhākaṃ, taṃ pajahatha. Taṃ vo pahīnaṃ hitāya sukhāya bhavissati. Ghānasamphasso na tumhākaṃ, taṃ pajahatha. So vo pahīno hitāya sukhāya bhavissati. Yampidaṃ ghānasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi na tumhākaṃ, taṃ pajahatha. Taṃ vo pahīnaṃ hitāya sukhāya bhavissati.
Jivhā na tumhākaṃ, taṃ pajahatha. Sā vo pahīnā hitāya sukhāya bhavissati. Rasā na tumhākaṃ, te pajahatha, te vo pahīnā hitāya sukhāya bhavissanti. Jivhāviññāṇaṃ na tumhākaṃ, taṃ pajahatha. Taṃ vo pahīnaṃ hitāya sukhāya bhavissati. Jivhāsamphasso na tumhākaṃ, taṃ pajahatha. So vo pahīno hitāya sukhāya bhavissati. Yampidaṃ jivhāsamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi na tumhākaṃ, taṃ pajahatha. Taṃ vo pahīnaṃ hitāya sukhāya bhavissati.
Kāyo na tumhākaṃ, taṃ pajahatha. Sā vo pahīnaṃ hitāya sukhāya bhavissati. Phoṭṭhabbā na tumhākaṃ, te pajahatha, te vo pahīnā hitāya sukhāya bhavissati. Kāyaviññāṇaṃ na tumhākaṃ, taṃ pajahatha. Taṃ vo pahīnaṃ hitāya sukhāya bhavissati. Sotasamphasso na
Tumhākaṃ, taṃ pajahatha. So vo pahīno hitāya sukhāya bhavissati. Yampidaṃ kāyasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi na tumhākaṃ, taṃ pajahatha. Taṃ vo pahīnaṃ hitāya sukhāya bhavissati.
Mano na tumhākaṃ, taṃ pajahatha. Taṃ vo pahīnaṃ hitāya sukhāya bhavissati. Dhammā na tumhākaṃ, te pajahatha, te vo pahīnā hitāya sukhāya bhavissanti. Manoviññāṇaṃ na tumhākaṃ, taṃ pajahatha. Taṃ vo pahīnaṃ hitāya sukhāya bhavissati. Manosamphasso na tumhākaṃ, taṃ pajahatha. So vo pahīno hitāya sukhāya bhavissati. Yampidaṃ manosamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi na tumhākaṃ, taṃ pajahatha. Taṃ vo pahīnaṃ hitāya sukhāya bhavissati.
 
1. Cakkhu - sīmu machasaṃ, sī 2
 
1. 10. 9
Dutiyanatumhākasuttaṃ
 
102. Yaṃ bhikkhave na tumhākaṃ taṃ pajahatha, taṃ vo pahīnaṃ hitāya sukhāya bhavissati. Kiñca bhikkhave na tumhākaṃ?
 
[BJT Page 176] [\x 176/]
 
Cakkhuṃ bhikkhave na tumhākaṃ taṃ pajahatha, taṃ kho pahīnaṃ hitāya sukhāya bhavissati. Rūpā na tumhākaṃ te pajahatha. Te vo pahīnā hitāya sukhāya bhavissanti. Cakkhuviññāṇaṃ na tumhākaṃ taṃ pajahatha. Taṃ vo pahīnaṃ hitāya sukhāya bhavissati. Cakkhusamphasso na tumhākaṃ taṃ pajahatha. So vo pahīno hitāya sukhāya bhavissati.
 
Yampidaṃ cakkhusamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi na tumhākaṃ, taṃ pajahatha. Taṃ vo pahīnaṃ hitāya sukhāya bhavissati.
Sotaṃ na tumhākaṃ, taṃ pajahatha. Sā vo pahīnaṃ hitāya sukhāya bhavissati. Saddā na tumhākaṃ, te pajahatha, te vo pahīnā hitāya sukhāya bhavissanti. Sotaviññāṇaṃ na tumhākaṃ, taṃ pajahatha. Taṃ vo pahīnaṃ hitāya sukhāya bhavissati. Sotasamphasso na tumhākaṃ, taṃ pajahatha. So vo pahīno hitāya sukhāya bhavissati. Yampidaṃ sotasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi na tumhākaṃ, taṃ pajahatha. Taṃ vo pahīnaṃ hitāya sukhāya bhavissati.
Ghānaṃ na tumhākaṃ, taṃ pajahatha. Sā vo pahīnaṃ hitāya sukhāya bhavissati. Gandhā na tumhākaṃ, te pajahatha, te vo pahīnā hitāya sukhāya bhavissanti. Ghānaviññāṇaṃ na tumhākaṃ, taṃ pajahatha. Taṃ vo pahīnaṃ hitāya sukhāya bhavissati. Ghānasamphasso na tumhākaṃ, taṃ pajahatha. So vo pahīno hitāya sukhāya bhavissati. Yampidaṃ ghānasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi na tumhākaṃ, taṃ pajahatha. Taṃ vo pahīnaṃ hitāya sukhāya bhavissati.
Jivhā na tumhākaṃ, taṃ pajahatha. Sā vo pahīnā hitāya sukhāya bhavissati. Rasā na tumhākaṃ, te pajahatha, te vo pahīnā hitāya sukhāya bhavissanti. Jivhāviññāṇaṃ na tumhākaṃ, taṃ pajahatha. Taṃ vo pahīnaṃ hitāya sukhāya bhavissati. Jivhāsamphasso na tumhākaṃ, taṃ pajahatha. So vo pahīno hitāya sukhāya bhavissati. Yampidaṃ jivhāsamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi na tumhākaṃ, taṃ pajahatha. Taṃ vo pahīnaṃ hitāya sukhāya bhavissati.
Kāyo na tumhākaṃ, taṃ pajahatha. Sā vo pahīnaṃ hitāya sukhāya bhavissati. Phoṭṭhabbā na tumhākaṃ, te pajahatha, te vo pahīnā hitāya sukhāya bhavissati. Kāyaviññāṇaṃ na tumhākaṃ, taṃ pajahatha. Taṃ vo pahīnaṃ hitāya sukhāya bhavissati. Sotasamphasso na
Tumhākaṃ, taṃ pajahatha. So vo pahīno hitāya sukhāya bhavissati. Yampidaṃ kāyasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi na tumhākaṃ, taṃ pajahatha. Taṃ vo pahīnaṃ hitāya sukhāya bhavissati.
Mano na tumhākaṃ, taṃ pajahatha. Taṃ vo pahīnaṃ hitāya sukhāya bhavissati. Dhammā na tumhākaṃ, te pajahatha, te vo pahīnā hitāya sukhāya bhavissanti. Manoviññāṇaṃ na tumhākaṃ, taṃ pajahatha. Taṃ vo pahīnaṃ hitāya sukhāya bhavissati. Manosamphasso na tumhākaṃ, taṃ pajahatha. So vo pahīno hitāya sukhāya bhavissati. Yampidaṃ manosamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi na tumhākaṃ, taṃ pajahatha. Taṃ vo pahīnaṃ hitāya sukhāya bhavissatī ti.
 
1. 10. 10
Uddakasuttaṃ
 
103. [PTS Page 083] [\q 83/] uddako-1 sudaṃ bhikkhave rāmaputto evaṃ vācaṃ bhāsati.
 
"Idaṃ jātu vedagu idaṃ jātu sabbajī-2
Idaṃ jātu apalikhataṃ-3 gaṇdhamūlaṃ palikhaṇinti. "
 
Taṃ kho panetaṃ bhikkhave uddako rāmaputto avedagūyeva samāno vedagū'smīti bhāsati, asabbajīyeva samāno sabbajī'smīti bhāsati, apalikhataṃ yeva-4 gaṇḍamūlaṃ palikhataṃyeva gaṇḍamūlanti bhāsati.
 
Idha kho taṃ bhikkhave bhikkhu sammāvadamāno vadeyya.
 
"Idaṃ jāti vedagu idaṃ jātu sabbajī
Idaṃ jātu apalikhataṃ gaṇḍamūlaṃ palikhaṇinti. "
 
Kathañca bhikkhave bhikkhu vedagu hoti? Yato kho bhikkhave bhikkhu channaṃ phassāyatanānaṃ samudayañca atthagamañca assādañca ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaṃ pajānāti, evaṃ kho bhikkhave bhikkhu vedagu hoti.
 
1. Udako - machasaṃ, syā
2. Pabbaji - syā,
3. Apalikhātaṃ - sī 2.
4. Atha - syā.
 
[BJT Page 178] [\x 178/]
 
Kathañca bhikkhave bhikkhu sabbajī hoti? Yato kho bhikkhave bhikkhu channaṃ phassāyatanānaṃ samudayañca atthagamañca assādañca ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaṃ viditvā anupādāya vimutto hoti. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhu sabbajī hoti.
 
Kathañca bhikkhave bhikkhu no apalikhataṃ gaṇḍamūlaṃ palikhataṃ hoti? Gaṇḍoti kho bhikkhave imassetaṃ cātummahābhutikassa kāyassa adhivacanaṃ mātāpettikasambhavassa odanakummāsūpacayassa aniccucchādana parimaddana bhedana viddhaṃsanadhammassa. Gaṇḍamūlanti kho bhikkhave taṇhāyetaṃ adhivacanaṃ. Yato kho bhikkhave, bhikkhuno taṇhā pahīnā hoti-1 ucchinnamūlā [PTS Page 084] [\q 84/] tālāvatthukatā anabhāvakatā-2 āyatiṃ anuppādadhammā. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhuno apalikhataṃ gaṇḍamūlaṃ palikhataṃ hoti.
 
Uddako sudaṃ bhikkhave, rāmaputto evaṃ vācaṃ bhāsati;
Idaṃ jātu vedagu idaṃ jātu sabbajī
Idaṃ jātu apalikhataṃ gaṇḍamūlaṃ palikhaṇinti.
 
Taṃ kho panetaṃ bhikkhave, uddako rāmaputto avedagūyeva samāno vedagū'smīti bhāsati. Asabbajiyeva samāno sabbajīsmīti bhāsati. Apalikhataṃyeva gaṇḍamūlaṃ palikhataṃyeva gaṇḍamūlanti bhāsati.
 
Idha kho taṃ bhikkhave, bhikkhu sammāvadamāno vadeyya:
Idaṃ jātu vedagu idaṃ jātu sabbajī
Idaṃ jātu apalikhataṃ gaṇḍamūlaṃ palikhaṇinti.
 
Chaḷavaggo dasamo.
 
Tassuddānaṃ:
Dve saṅgayhā parihānaṃ pamādavihārī ca saṃvaro
Samādhi paṭisallānaṃ-4 dve natumhākena uddako ti.
 
Dutiyo paṇṇāsako.
Tassa vagguddānaṃ:
Avijjā migajālañca gilānaṃ channaṃ catutthakaṃ
Chaḷavaggena paññāsaṃ dutiyo paññāsako ayaṃ
 
1. Honti - ma
2. Anabhāvaṃkatā - machasaṃ, syā.
3. Saḷa - machasaṃ.
4. Paṭisallīnaṃ - syā.
 
[BJT Page 180] [\x 180/]
Tatiyo paṇṇāsako
11. Yogakkhemivaggo
1. 11. 1
Yogakkhemisuttaṃ
104. Sāvatthiyaṃ:
 
[PTS Page 085] [\q 85/] yogakkhemipariyāyaṃ vo bhikkhave dhammapariyāyaṃ desissāmi taṃ suṇātha. Katamo ca bhikkhave yogakkhemipariyāyo dhammapariyāyo?
 
Santi bhikkhave cakkhuviññeyyā rūpā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā, te tathāgatassa pahīnā ucchinnamūlā tālāvatthukatā anabhāvakatā āyatiṃ anuppādadhammā, tesañca pahānāya akkhāsi yogaṃ, tasmā tathāgato yogakkhemīti vuccati.
Santi bhikkhave sotaviññeyyā saddā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā, te tathāgatassa pahīnā ucchinnamūlā tālāvatthukatā anabhāvakatā āyatiṃ anuppādadhammā, tesañca pahānāya akkhāsi yogaṃ, tasmā tathāgato yogakkhemīti vuccati.
Santi bhikkhave ghānaviññeyyā gandhā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā, te tathāgatassa pahīnā ucchinnamūlā tālāvatthukatā anabhāvakatā āyatiṃ anuppādadhammā, tesañca pahānāya akkhāsi yogaṃ, tasmā tathāgato yogakkhemīti vuccati.
Santi bhikkhave jivhāviññeyyā rasā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā, te tathāgatassa pahīnā ucchinnamūlā tālāvatthukatā anabhāvakatā āyatiṃ anuppādadhammā, tesañca pahānāya akkhāsi yogaṃ, tasmā tathāgato yogakkhemīti vuccati.
Santi bhikkhave kāyaviññeyyā phoṭṭhabbā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā, te tathāgatassa pahīnā ucchinnamūlā tālāvatthukatā anabhāvakatā āyatiṃ anuppādadhammā, tesañca pahānāya akkhāsi yogaṃ, tasmā tathāgato yogakkhemīti vuccati.
Santi bhikkhave manoviññeyyā dhammā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā, te tathāgatassa pahīnā ucchinnamūlā tālāvatthukatā anabhāvakatā ayataṃ anuppādadhammā, tesañca pahānāya akkhāsi yogaṃ, tasmā tathāgato yogakkhemīti vuccati.
 
Ayaṃ kho bhikkhave, yogakkhemi pariyāyo dhammapariyāyoti.
 
1. 11. 2
Upādāyasuttaṃ
 
105. Kisminnu kho bhikkhave sati kiṃ upādāya uppajjati ajjhattaṃ sukha-1 dukkhanti.
Bhagavammūlakā no bhante dhammā, bhagavantettikā bhagavampaṭisaraṇā, sādhu vata bhante, bhagavantaṃ yeva paṭibhātu etassa bhāsitassa attho, bhagavato sutvā bhikkhū dhāressantīti. Tena hi bhikkhave suṇātha, sādhukaṃ manasi karotha, bhāsissāmīti. Evamhanteti kho te bhikkhū bhagavato paccassosuṃ bhagavā etadavoca:
 
1. Sukhaṃ - machasaṃ
 
[BJT Page 182] [\x 182/]
 
Cakkhusmiṃ kho bhikkhave sati cakkhuṃ upādāya uppajjati ajjhattaṃ sukhadukkhaṃ, sotasmiṃ sati sotaṃ upādāya uppajjati ajjhattaṃ sukhadukkhaṃ, ghānasmiṃ sati ghānaṃ upādāya uppajjati ajjhattaṃ sukhadukkhaṃ, jivhāya sati jivhaṃ upādāya uppajjati ajjhattaṃ sukhadukkhaṃ, kāyasmiṃ sati kāyaṃ upādāya uppajjati ajjhattaṃ sukhadukkhaṃ, manasmiṃ sati manaṃ upādāya uppajjati ajjhattaṃ sukhadukkhaṃ,
 
Taṃ kimmaññatha bhikkhave, "cakkhuṃ niccaṃ vā aniccaṃ vā" ti? Aniccaṃ bhante. "Yampanāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vā"ti. Dukkhaṃ bhante, "yampanāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ api nu taṃ anupādāya uppajjeyya ajjhattaṃ sukhadukkhanti". Nohetaṃ bhante.
 
"Sotaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vā" ti? Aniccaṃ bhante. "Yampanāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vā"ti. Dukkhaṃ bhante, "yampanāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ api nu taṃ anupādāya uppajjeyya ajjhattaṃ sukhadukkhanti". Nohetaṃ bhante.
"Ghānaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vā" ti? Aniccaṃ bhante. "Yampanāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vā"ti. Dukkhaṃ bhante, "yampanāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ api nu taṃ anupādāya uppajjeyya ajjhattaṃ sukhadukkhanti". Nohetaṃ bhante.
[PTS Page 086] [\q 86/] "jivhā niccā vā aniccā vā" ti? Aniccā bhante. "Yampanāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vā"ti. Dukkhaṃ bhante, "yampanāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ api nu taṃ anupādāya uppajjeyya ajjhattaṃ sukhadukkhanti". Nohetaṃ bhante.
"Kāyo nicco vā anicco vā" ti? Anicco bhante. "Yampanāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vā"ti. Dukkhaṃ bhante, "yampanāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ api nu taṃ anupādāya uppajjeyya ajjhattaṃ sukhadukkhanti". Nohetaṃ bhante.
"Mano nicco vā anicco vā" ti? Anicco bhante. "Yampanāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vā"ti. Dukkhaṃ bhante, "yampanāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ api nu taṃ anupādāya uppajjeyya ajjhattaṃ sukhadukkhanti". Nohetaṃ bhante.
 
Evampassaṃ bhikkhave, sutavā ariyasāvako cakkhusmimpi nibbindati, sotasmimpi nibbindati, ghānasmimpi nibbindati, jivhāyapi nibbindati, kāyasmimpi nibbindati, manasmimpi nibbindati, nibbindaṃ virajjati, virāgā vimuccati, vimuttasmiṃ vimuttamiti ñāṇaṃ hoti, khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ, kataṃ karaṇīyaṃ nāparaṃ itthattāyāti pajānātīti.
1. 11. 3
Dukkhasamudayasuttaṃ
 
106. Dukkhassa bhikkhave, samudayañca atthagamañca desissāmi. Taṃ suṇātha. Katamo ca bhikkhave, dukkhassa samudayo:
 
Cakkhuñca paṭicca rūpe vuppajjati cakkhuviññāṇaṃ, tiṇṇaṃ saṅgati phasso, phassapaccayā vedanā, vedanā paccayā taṇhā, ayaṃ dukkhassa samudayo. Sotañca paṭicca sadde vuppajjati sotaviññāṇaṃ, tiṇṇaṃ saṅgati phasso, phassapaccayā vedanā, vedanā paccayā taṇhā, ayaṃ dukkhassa samudayo. Ghānañca paṭicca gandhe vuppajjati ghānaviññāṇaṃ, tiṇṇaṃ saṅgati phasso, phassapaccayā vedanā, vedanā paccayā taṇhā, ayaṃ dukkhassa samudayo. Jivhañca paṭicca rase vuppajjati jivhāviññāṇaṃ, tiṇṇaṃ saṅgati phasso, phassapaccayā vedanā, vedanā paccayā taṇhā, ayaṃ dukkhassa samudayo. Kāyañca paṭicca phoṭṭhabbe vuppajjati kāyaviññāṇaṃ, tiṇṇaṃ saṅgati phasso, phassapaccayā vedanā, vedanā paccayā taṇhā, ayaṃ dukkhassa samudayo. [PTS Page 087] [\q 87/] manañca paṭicca dhamme vuppajjati manoviññāṇaṃ, tiṇṇaṃ saṅgati phasso, phassapaccayā vedanā, vedanā paccayā taṇhā, ayaṃ dukkhassa samudayo.
 
[BJT Page 184] [\x 184/]
Katamo ca bhikkhave, dukkhassa atthagamo?
Cakkhuñca paṭicca rūpe vuppajjati cakkhuviññāṇaṃ, tiṇṇaṃ saṅgati phasso, phassapaccayā vedanā, vedanāpaccayā taṇhā, tassā yeva taṇhāya asesavirāganirodhā upādānanirodho, upādānanirodhā bhavanirodho, bhavanirodhā jātinirodho, jātinirodhā jarāmaraṇaṃ sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā nirujjhanti, evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa nirodho hoti, ayaṃ dukkhassa atthagamo.
Sotañca paṭicca sadde vuppajjati sotaviññāṇaṃ, tiṇṇaṃ saṅgati phasso, phassapaccayā vedanā, vedanāpaccayā taṇhā, tassā yeva taṇhāya asesavirāganirodhā upādānanirodho, upādānanirodhā bhavanirodho, bhavanirodhā jātinirodho, jātinirodhā jarāmaraṇaṃ sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā nirujjhanti, evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa nirodho hoti, ayaṃ dukkhassa atthagamo.
Ghānañca paṭicca gandhe vuppajjati ghānaviññāṇaṃ, tiṇṇaṃ saṅgati phasso, phassapaccayā vedanā, vedanāpaccayā taṇhā, tassā yeva taṇhāya asesavirāganirodhā upādānanirodho, upādānanirodhā bhavanirodho, bhavanirodhā jātinirodho, jātinirodhā jarāmaraṇaṃ sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā nirujjhanti, evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa nirodho hoti, ayaṃ dukkhassa atthagamo.
Jivhañca paṭicca rase vuppajjati jivhāviññāṇaṃ, tiṇṇaṃ saṅgati phasso, phassapaccayā vedanā, vedanāpaccayā taṇhā, tassā yeva taṇhāya asesavirāganirodhā upādānanirodho, upādānanirodhā bhavanirodho, bhavanirodhā jātinirodho, jātinirodhā jarāmaraṇaṃ sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā nirujjhanti, evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa nirodho hoti, ayaṃ dukkhassa atthagamo.
Manañca paṭicca dhamme vuppajjati manoviññāṇaṃ, tiṇṇaṃ saṅgati phasso, phassapaccayā vedanā, vedanāpaccayā taṇhā, tassā yeva taṇhāya asesavirāganirodhā upādānanirodho, upādānanirodhā bhavanirodho, bhavanirodhā jātinirodho, jātinirodhā jarāmaraṇaṃ sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā nirujjhanti, evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa nirodho hoti, ayaṃ kho bhikkhave dukkhassa atthagamoti. 1. 11. 4
Lokasamudayasuttaṃ
 
107. Lokassa bhikkhave, samudayañca atthagamañca desissāmi, taṃ suṇātha. Katamo ca bhikkhave lokassa samudayo?
Cakkhuñca paṭicca rūpe vuppajjati cakkhuviññāṇaṃ, tiṇṇaṃ saṅgati phasso, phassapaccayā vedanā. Vedanāpaccayā taṇhā, taṇhāpaccayā upādānaṃ, upādānapaccayā bhavo, bhavapaccayā jāti, jātipaccayā jarāmaraṇaṃ sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā sambhavanti, ayaṃ kho bhikkhave lokassa samudayo.
Sotañca paṭicca sadde vuppajjati sotaviññāṇaṃ, tiṇṇaṃ saṅgati phasso, phassapaccayā vedanā, vedanāpaccayā taṇhā, taṇhāpaccayā upādānaṃ, upādānapaccayā bhavo, bhavapaccayā jāti, jātipaccayā jarāmaraṇaṃ sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā sambhavanti, ayaṃ kho bhikkhave lokassa samudayo.
Ghānañca paṭicca gandhe vuppajjati ghānaviññāṇaṃ, tiṇṇaṃ saṅgati phasso, phassapaccayā vedanā. Vedanāpaccayā taṇhā, taṇhāpaccayā upādānaṃ, upādānapaccayā bhavo, bhavapaccayā jāti, jātipaccayā jarāmaraṇaṃ sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā sambhavanti, ayaṃ kho bhikkhave lokassa samudayo.
Jivhañca paṭicca rase vuppajjati jivhāviññāṇaṃ, tiṇṇaṃ saṅgati phasso, phassapaccayā vedanā, vedanāpaccayā taṇhā, taṇhāpaccayā upādānaṃ, upādānapaccayā bhavo, bhavapaccayā jāti, jātipaccayā jarāmaraṇaṃ sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā sambhavanti, ayaṃ kho bhikkhave lokassa samudayo.
Kāyañca paṭicca phoṭṭhabbe vuppajjati cakkhuviññāṇaṃ, tiṇṇaṃ saṅgati phasso, phassapaccayā vedanā. Vedanāpaccayā taṇhā, taṇhāpaccayā upādānaṃ, upādānapaccayā bhavo, bhavapaccayā jāti, jātipaccayā jarāmaraṇaṃ sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā sambhavanti, ayaṃ kho bhikkhave lokassa samudayo.
Manañca paṭicca dhamme vuppajjati manoviññāṇaṃ, tiṇṇaṃ saṅgati phasso, phassapaccayā vedanā, vedanāpaccayā taṇhā, taṇhāpaccayā upādānaṃ, upādānapaccayā bhavo, bhavapaccayā jāti, jātipaccayā jarāmaraṇaṃ sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā sambhavanti, ayaṃ kho bhikkhave lokassa samudayo.
Katamo ca bhikkhave, lokassa atthagamo?
 
Cakkhuñca paṭicca rūpe vuppajjati cakkhuviññāṇaṃ, tiṇṇaṃ saṅgati phasso, phassapaccayā vedanā, vedanāpaccayā taṇhā, tassāyeva taṇhāya asesavirāga nirodhā upādānanirodho, upādānanirodhā bhavanirodho, bhavanirodhā jātinirodho, jātinirodhā jarāmaraṇaṃ sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā nirujjhanti. Evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa nirodho hoti. Ayaṃ kho bhikkhave lokassa atthagamo.
[BJT Page 186] [\x 186/]
 
Sotañca paṭicca sadde vuppajjati sotaviññāṇaṃ, tiṇṇaṃ saṅgati phasso, phassapaccayā vedanā, vedanāpaccayā taṇhā, tassāyeva taṇhāya asesavirāga nirodhā upādānanirodho, upādānanirodhā bhavanirodho, bhavanirodhā jātinirodho, jātinirodhā jarāmaraṇaṃ sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā nirujjhanti. Evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa nirodho hoti. Ayaṃ kho bhikkhave lokassa atthagamo.
Ghānañca paṭicca gandhe vuppajjati ghānaviññāṇaṃ, tiṇṇaṃ saṅgati phasso, phassapaccayā vedanā, vedanāpaccayā taṇhā, tassāyeva taṇhāya asesavirāga nirodhā upādānanirodho, upādānanirodhā bhavanirodho, bhavanirodhā jātinirodho, jātinirodhā jarāmaraṇaṃ sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā nirujjhanti. Evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa nirodho hoti. Ayaṃ kho bhikkhave lokassa atthagamo.
Jivhañca paṭicca rase vuppajjati jivhāviññāṇaṃ, tiṇṇaṃ saṅgati phasso, phassapaccayā vedanā, vedanāpaccayā taṇhā, tassāyeva taṇhāya asesavirāga nirodhā upādānanirodho, upādānanirodhā bhavanirodho, bhavanirodhā jātinirodho, jātinirodhā jarāmaraṇaṃ sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā nirujjhanti. Evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa nirodho hoti. Ayaṃ kho bhikkhave lokassa atthagamo.
Kāyañca paṭicca phoṭṭhabbe vuppajjati kāyaviññāṇaṃ, tiṇṇaṃ saṅgati phasso, phassapaccayā vedanā, vedanāpaccayā taṇhā, tassāyeva taṇhāya asesavirāga nirodhā upādānanirodho, upādānanirodhā bhavanirodho, bhavanirodhā jātinirodho, jātinirodhā jarāmaraṇaṃ sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā nirujjhanti. Evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa nirodho hoti. Ayaṃ kho bhikkhave lokassa atthagamo.
Manañca paṭicca dhamme vuppajjati cakkhuviññāṇaṃ, tiṇṇaṃ saṅgati phasso, phassapaccayā vedanā, vedanāpaccayā taṇhā, tassāyeva taṇhāya asesavirāga nirodhā upādānanirodho, upādānanirodhā bhavanirodho, bhavanirodhā jātinirodho, jātinirodhā jarāmaraṇaṃ sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā nirujjhanti. Evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa nirodho hoti. Ayaṃ kho bhikkhave lokassa atthagamo.
1. 11. 5
Seyyasuttaṃ
 
108. [PTS Page 088] [\q 88/] kisminnu kho bhikkhave sati kiṃ upādāya kiṃ abhinivissa "seyyo'hamasmīti vā hoti, sadiso'hamasmīti vā hoti, hīno'hamasmīti vā hoti"
 
Bhagavammūlakā no bhante dhammā, bhagavantettikā, bhagavampaṭisaraṇā; sādhu vata bhante bhagavantaṃ yeva paṭihātu etassa bhāsitassa attho, bhagavato sutvā bhikkhū dhāressantīti.
Cakkhusmiṃ kho bhikkhave sati cakkhuṃ upādāya cakkhuṃ abhinivissa 'seyyo'hamasmīti vā hoti. Sadiso'hamasmīti vā hoti, hīno'hamasmīti vā hoti.
Sotasmiṃ sati sotaṃ upādāya sotaṃ abhinivissa 'seyyo'hamasmīti vā hoti. Sadiso'hamasmīti vā hoti, hīno'hamasmīti vā hoti.
Ghānasmiṃ sati ghānaṃ upādāya ghānaṃ abhinivissa 'seyyo'hamasmīti vā hoti. Sadiso'hamasmīti vā hoti, hīno'hamasmīti vā hoti.
Jivhasmiṃ sati jivhāya upādāya jivhaṃ abhinivissa 'seyyo'hamasmīti vā hoti. Sadiso'hamasmīti vā hoti, hīno'hamasmīti vā hoti.
Kāyasmiṃ sati kāyaṃ upādāya kāyaṃ abhinivissa 'seyyo'hamasmīti vā hoti. Sadiso'hamasmīti vā hoti, hīno'hamasmīti vā hoti.
Manasmiṃ sati manaṃ upādāya manaṃ abhinivissa 'seyyo'hamasmīti vā hoti. Sadiso'hamasmīti vā hoti, hīno'hamasmīti vā hoti.
 
Taṃ kimmaññatha bhikkhave "cakkhuṃ niccaṃ vā aniccaṃ vā" ti. Aniccaṃ bhante. "Yampanāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vā" ti. Dukkhaṃ bhante. "Yampanāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ api nū taṃ anupādāya seyyo'hamasmīti vā assa sadiso'hamasmīti vā assa hīno'hamasmīti vā assa sadiso'hamasmīti vā assa hino'hamasmīti vā assā" ti. No hetaṃ bhante.
"Sotaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vā" ti. Aniccaṃ bhante. "Yampanāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vā" ti. Dukkhaṃ bhante. "Yampanāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ api nū taṃ anupādāya seyyo'hamasmīti vā assa sadiso'hamasmīti vā assa hīno'hamasmīti vā assa sadiso'hamasmīti vā assa hino'hamasmīti vā assā"ti. No hetaṃ bhante.
"Ghānaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vā" ti. Aniccaṃ bhante. "Yampanāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vā" ti. Dukkhaṃ bhante. "Yampanāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ api nū taṃ anupādāya seyyo'hamasmīti vā assa sadiso'hamasmīti vā assa hīno'hamasmīti vā assa sadiso'hamasmīti vā assa hino'hamasmīti vā assā"ti. No hetaṃ bhante.
"Jivhā niccā vā aniccā vā" ti. Aniccā bhante. "Yampanāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vā" ti. Dukkhaṃ bhante. "Yampanāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ api nū taṃ anupādāya seyyo'hamasmīti vā assa sadiso'hamasmīti vā assa hīno'hamasmīti vā assa sadiso'hamasmīti vā assa hino'hamasmīti vā assā"ti. No hetaṃ bhante.
"Kāyo nicco vā anicco vā" ti. Aniccaṃ bhante. "Yampanāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vā" ti. Dukkhaṃ bhante. "Yampanāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ api nū taṃ anupādāya seyyo'hamasmīti vā assa sadiso'hamasmīti vā assa hīno'hamasmīti vā assa sadiso'hamasmīti vā assa hino'hamasmīti vā assā"ti. No hetaṃ bhante.
"Mano nicco vā anicco vā" ti. Aniccaṃ bhante. "Yampanāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vā" ti. Dukkhaṃ bhante. "Yampanāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ api nū taṃ anupādāya seyyo'hamasmīti vā assa sadiso'hamasmīti vā assa hīno'hamasmīti vā assa sadiso'hamasmīti vā assa hino'hamasmīti vā assā"ti. No hetaṃ bhante.
Evampassaṃ bhikkhave, sutavā ariyasāvako cakkhusmimpi nibbindati, sotasmimpi nibbindati, ghānasmimpi nibbindati, jivhāyapi nibbindati, kāyasmimpi nibbindati, manasmimpi nibbindati, nibbindaṃ virajjati, virāgā vimuccati, vimuttasmiṃ vimuttamiti ñāṇaṃ hoti, khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ, kataṃ karaṇīyaṃ nāparaṃ itthattāyāti pajānātīti.
[BJT Page 188] [\x 188/]
1. 11. 6
Saññojanasuttaṃ
 
109. [PTS Page 089] [\q 89/] saññojanīye ca bhikkhave dhamme desissāmi saññojanañca taṃ suṇātha. Katame ca bhikkhave saññojanīyā dhammā? Katamañca saññojanaṃ?
 
Cakkhuṃ bhikkhave saññojanīyo dhammo, yo tattha chandarāgo taṃ tattha saññojanaṃ, sotaṃ saññojanīyo dhammo, yo tattha chandarāgo taṃ tattha saññojanaṃ.
Ghānaṃ saññojanīyo dhammo, yo tattha chandarāgo taṃ tattha saññojanaṃ.
Jivhā saññojanīyo dhammo, yo tattha chandarāgo taṃ tattha saññojanaṃ.
Kāyo saññojanīyo dhammo, yo tattha chandarāgo taṃ tattha saññojanaṃ.
Mano saññojanīyo dhammo, yo tattha chandarāgo taṃ tattha saññojanaṃ.
Ime vuccanti bhikkhave saññojanīyā dhammā, idaṃ saññojananti.
 
1. 11. 7
Upādānasuttaṃ
 
110. Upādāniye ca bhikkhave dhamme desissāmi upādānañca. Taṃ suṇātha. Katame ca bhikkhave upādāniyā dhammā? Katamañca upādānaṃ?
 
Cakkhuṃ bhikkhave upādāniyo dhammo, yo tattha chandarāgo taṃ tattha upādānaṃ, sotaṃ upādāniyo dhammo, yo tattha chandarāgo taṃ tattha upādānaṃ,
Ghānaṃ upādāniyo dhammo, yo tattha chandarāgo taṃ tattha upādānaṃ
Jivhā upādāniyo dhammo, yo tattha chandarāgo taṃ tattha upādānaṃ,
Kāyo upādāniyo dhammo, yo tattha chandarāgo taṃ tattha upādānaṃ,
Mano upādāniyo dhammo, yo tattha chandarāgo taṃ tattha upādānaṃ,
Ime vuccanti bhikkhave upādāniyā dhammā, idaṃ upādānanti.
 
1. 11. 8
Parijānanasuttaṃ
 
111. Cakkhuṃ bhikkhave anabhijānaṃ aparijānaṃ avirājayaṃ appajahaṃ abhabbo dukkhakkhayāya.
 
Sotaṃ anabhijānaṃ aparijānaṃ avirājayaṃ appajahaṃ abhabbo dukkhakkhayāya.
Ghānaṃ anabhijānaṃ aparijānaṃ avirājayaṃ appajahaṃ abhabbo dukkhakkhayāya.
Jivhaṃ anabhijānaṃ aparijānaṃ avirājayaṃ appajahaṃ abhabbo dukkhakkhayāya.
Kāyaṃ anabhijānaṃ aparijānaṃ avirājayaṃ appajahaṃ abhabbo dukkhakkhayāya.
Manaṃ anabhijānaṃ aparijānaṃ avirājayaṃ appajahaṃ abhabbo dukkhakkhayāya.
 
Cakkhuñca kho bhikkhave abhijānaṃ parijānaṃ virājayaṃ pajahaṃ bhabbo dukkhakkhayāya.
 
Sotaṃ abhijānaṃ parijānaṃ virājayaṃ pajahaṃ bhabbo dukkhakkhayāya.
Ghānaṃ abhijānaṃ parijānaṃ virājayaṃ pajahaṃ bhabbo dukkhakkhayāya.
Jivhaṃ abhijānaṃ parijānaṃ virājayaṃ pajahaṃ bhabbo dukkhakkhayāya.
Kāyaṃ abhijānaṃ parijānaṃ virājayaṃ pajahaṃ bhabbo dukkhakkhayāya.
 
Manaṃ abhijānaṃ parijānaṃ virājayaṃ pajahaṃ bhabbo dukkhakkhayāyāti. [BJT Page 190] [\x 190/]
1. 11. 9
Dutiyaparijānanasuttaṃ
 
112. [PTS Page 090] [\q 90/] rūpe kho bhikkhave anabhijānaṃ aparijānaṃ avirājayaṃ appajahaṃ abhabbo dukkhakkhayāya.
Sadde anabhijānaṃ aparijānaṃ avirājayaṃ appajahaṃ abhabbo dukkhakkhayāya.
Gandhe anabhijānaṃ aparijānaṃ avirājayaṃ appajahaṃ abhabbo dukkhakkhayāya.
Rase anabhijānaṃ aparijānaṃ avirājayaṃ appajahaṃ abhabbo dukkhakkhayāya.
Phoṭṭhabbe anabhijānaṃ aparijānaṃ avirājayaṃ appajahaṃ abhabbo dukkhakkhayāya.
Dhamme anabhijānaṃ aparijānaṃ avirājayaṃ appajahaṃ abhabbo dukkhakkhayāya.
 
Rūpe ca kho bhikkhave abhijānaṃ parijānaṃ virājayaṃ pajahaṃ bhabbo dukkhakkhayāya.
Sadde abhijānaṃ parijānaṃ virājayaṃ pajahaṃ bhabbo dukkhakkhayāya.
Gandhe abhijānaṃ parijānaṃ virājayaṃ pajahaṃ bhabbo dukkhakkhayāya.
Rase abhijānaṃ parijānaṃ virājayaṃ pajahaṃ bhabbo dukkhakkhayāya.
Phoṭṭhabbe abhijānaṃ parijānaṃ virājayaṃ pajahaṃ bhabbo dukkhakkhayāya.
Dhamme abhijānaṃ parijānaṃ virājayaṃ pajahaṃ bhabbo dukkhakkhayāyātī.
 
1. 11. 10
Upassutisuttaṃ
 
113. Ekaṃ samayaṃ bhagavā nādike-1 viharati giñjakāvasathe. Atha kho bhagavā rahogato paṭisallīno-2 imaṃ dhammapariyāyaṃ abhāsi.
 
Cakkhuṃ paṭicca rūpe vuppajjati cakkhuviññāṇaṃ tiṇṇaṃ saṅgati phasso, phassapaccayā vedanā, vedanāpaccayā taṇhā, taṇhāpaccayā upādānaṃ, upādānapaccayā bhavo, bhavapaccayā jāti, jātipaccayā jarāmaraṇaṃ sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā sambhavanti, evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti.
 
Sotañca paṭicca sadde vuppajjati sotaviññāṇaṃ, tiṇṇaṃ saṅgati phasso, phassapaccayā vedanā, vedanāpaccayā taṇhā, taṇhāpaccayā upādānaṃ, upādānapaccayā bhavo, bhavapaccayā jāti, jātipaccayā jarāmaraṇaṃ sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā sambhavanti, evametassa kevalassa dukkhandhassa samudayo hoti.
 
Ghānañca paṭicca gandhe vuppajjati ghānaviññāṇaṃ, tiṇṇaṃ saṅgati phasso, phassapaccayā vedanā. Vedanāpaccayā taṇhā, taṇhāpaccayā upādānaṃ, upādānapaccayā bhavo, bhavapaccayā jāti, jātipaccayā jarāmaraṇaṃ sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā sambhavanti, evametassa kevalassa dukkhandhassa samudayo hoti.
 
Jivhañca paṭicca rase vuppajjati jivhāviññāṇaṃ, tiṇṇaṃ saṅgati phasso, phassapaccayā vedanā, vedanāpaccayā taṇhā, taṇhāpaccayā upādānaṃ, upādānapaccayā bhavo, bhavapaccayā jāti, jātipaccayā jarāmaraṇaṃ sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā sambhavanti, evametassa kevalassa dukkhandhassa samudayo hoti.
 
Kāyañca paṭicca phoṭṭhabbe vuppajjati cakkhuviññāṇaṃ, tiṇṇaṃ saṅgati phasso, phassapaccayā vedanā. Vedanāpaccayā taṇhā, taṇhāpaccayā upādānaṃ, upādānapaccayā bhavo, bhavapaccayā jāti, jātipaccayā jarāmaraṇaṃ sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā sambhavanti, evametassa kevalassa dukkhandhassa samudayo hoti
 
Manañca paṭicca dhamme vuppajjati manoviññāṇaṃ, tiṇṇaṃ saṅgati phasso, phassapaccayā vedanā, vedanāpaccayā taṇhā, taṇhāpaccayā upādānaṃ, upādānapaccayā bhavo, bhavapaccayā jāti, jātipaccayā jarāmaraṇaṃ sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā sambhavanti, evametassa kevalassa dukkhandhassa samudayo hoti.
 
Cakkhuñca paṭicca rūpe vuppajjati cakkhuviññāṇaṃ, tiṇṇaṃ saṅgati phasso, phassapaccayā vedanā, vedanāpaccayā taṇhā, tassā yeva taṇhāya asesavirāganirodhā upādānanirodho, upādānanirodhā bhavanirodho, bhavanirodhā jātinirodho, jātinirodhā jarāmaraṇaṃ sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā nirujjhanti, evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa nirodho hoti,
 
Sotañca paṭicca sadde vuppajjati sotaviññāṇaṃ, tiṇṇaṃ saṅgati phasso, phassapaccayā vedanā, vedanāpaccayā taṇhā, tassā yeva taṇhāya asesavirāganirodhā upādānanirodho, upādānanirodhā bhavanirodho, bhavanirodhā jātinirodho, jātinirodhā jarāmaraṇaṃ sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā nirujjhanti, evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa nirodho hoti,
 
Ghānañca paṭicca gandhe vuppajjati ghānaviññāṇaṃ, tiṇṇaṃ saṅgati phasso, phassapaccayā vedanā, vedanāpaccayā taṇhā, tassā yeva taṇhāya asesavirāganirodhā upādānanirodho, upādānanirodhā bhavanirodho, bhavanirodhā jātinirodho, jātinirodhā jarāmaraṇaṃ sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā nirujjhanti, evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa nirodho hoti,
 
Jivhañca paṭicca rase vuppajjati jivhāviññāṇaṃ, tiṇṇaṃ saṅgati phasso, phassapaccayā vedanā, vedanāpaccayā taṇhā, tassā yeva taṇhāya asesavirāganirodhā upādānanirodho, upādānanirodhā bhavanirodho, bhavanirodhā jātinirodho, jātinirodhā jarāmaraṇaṃ sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā nirujjhanti, evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa nirodho hoti,
 
Manañca paṭicca dhamme vuppajjati cakkhuviññāṇaṃ, tiṇṇaṃ saṅgati phasso, phassapaccayā vedanā, vedanāpaccayā taṇhā, tassā yeva taṇhāya asesavirāganirodhā upādānanirodho, upādānanirodhā bhavanirodho, bhavanirodhā jātinirodho, jātinirodhā jarāmaraṇaṃ sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā nirujjhanti, evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa nirodho hotīti.
 
1. Ñātike - syā, sīmu.
Nātike - machasaṃ
2. Patisallino - sīmu.
 
[BJT Page 192] [\x 192/]
 
[PTS Page 091] [\q 91/] tena kho pana samayena aññataro bhikkhu bhagavato upassutiṃ-1 ṭhito hoti. Addasā kho bhagavā taṃ bhikkhuṃ upassutiṃ-1 ṭhitaṃ. Disvāna taṃ bhikkhuṃ etadavoca: assosi no tvaṃ bhikkhu imaṃ dhammapariyāyanti? Evaṃ bhante. Uggaṇhāhi tvaṃ bhikkhu imaṃ dhammapariyāyaṃ, pariyāpuṇāhi tvaṃ bhikkhu imaṃ dhammapariyāyaṃ, dhārehi tvaṃ bhikkhu imaṃ dhammapariyāyaṃ, atthasaṃhito' yaṃ bhikkhu dhammapariyāyo, ādibrahmacariyakoti.
 
Yogakkhemivaggo ekādasamo.
 
Tatruddānaṃ:
Yogakkhemi upādāya dukkhaṃ loko ca seyyo ca
Saṃyojanaṃ upādānaṃ dve parijānaṃ upassutīti.
 
[BJT Page 194] [\x 194/]
12. Lokakāmaguṇavaggo
1. 12. 1
Mārapāsasuttaṃ
 
114. Santi bhikkhave cakkhuviññeyyā rūpā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā, tañce bhikkhu abhinandati abhivadati ajjhosāya tiṭṭhati, ayaṃ vuccati bhikkhave bhikkhu āvāsagato mārassa, mārassa vasaṅgato, [PTS Page 092] [\q 92/] paṭimukkassa mārapāso, baddho so mārabandhanena yathākāmakaraṇīyo pāpimato.
 
Santi bhikkhave sotaviññeyyā saddā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā, tañce bhikkhu abhinandati abhivadati ajjhosāya tiṭṭhati, ayaṃ vuccati bhikkhave bhikkhu āvāsagato mārassa, mārassa vasaṅgato, paṭimukkassa mārapāso, baddho so mārabandhanena yathākāmakaraṇīyo pāpimato.
Santi bhikkhave ghānaviññeyyā gandhā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā, tañce bhikkhu abhinandati abhivadati ajjhosāya tiṭṭhati, ayaṃ vuccati bhikkhave bhikkhu āvāsagato mārassa, mārassa vasaṅgato, paṭimukkassa mārapāso, baddho so mārabandhanena yathākāmakaraṇīyo pāpimato.
Santi bhikkhave jivhāviññeyyā rasā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā, tañce bhikkhu abhinandati abhivadati ajjhosāya tiṭṭhati, ayaṃ vuccati bhikkhave bhikkhu āvāsagato mārassa, mārassa vasaṅgato, paṭimukkassa mārapāso, baddho so mārabandhanena yathākāmakaraṇīyo pāpimato.
Santi bhikkhave kāyaviññeyyā phoṭṭhabbā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā, tañce bhikkhu abhinandati abhivadati ajjhosāya tiṭṭhati, ayaṃ vuccati bhikkhave bhikkhu āvāsagato mārassa, mārassa vasaṅgato, paṭimukkassa mārapāso, baddho so mārabandhanena yathākāmakaraṇīyo pāpimato.
Santi bhikkhave manoviññeyyā dhammā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā, tañce bhikkhu abhinandati abhivadati ajjhosāya tiṭṭhati, ayaṃ vuccati bhikkhave bhikkhu āvāsagato mārassa, mārassa vasaṅgato, paṭimukkassa mārapāso, baddho so mārabandhanena yathākāmakaraṇīyo pāpimato.
 
Santi ca kho bhikkhave cakkhuviññeyyā rūpā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā, tañce bhikkhu nābhinandati nābhivadati nājjhosāya tiṭṭhati, ayaṃ vuccati bhikkhave bhikkhu na āvāsagato mārassa, na mārassa vasaṅgato, ummukkassa mārapāso, mutto so mārabandhanena na yathākāmakaraṇīyo pāpimato.
Santi bhikkhave sotaviññeyyā saddā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā, tañce bhikkhū nābhinandati nābhivadati nājjhosāya tiṭṭhati, ayaṃ vuccati bhikkhave bhikkhu na āvāsagato mārassa, na mārassa vasaṅgato, ummukkassa mārapāso, mutto so mārabandhanena na yathākāmakaraṇīyo pāpimato.
Santi bhikkhave ghānaviññeyyā gandhā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā, tañce bhikkhu nābhinandati nābhivadati nājjhosāya tiṭṭhati, ayaṃ vuccati bhikkhave bhikkhu na āvāsagato mārassa, na mārassa vasaṅgato, umukkassa mārapāso, mutto so mārabandhanena na yathākāmakaraṇīyo pāpimato.
Santi bhikkhave jivhāviññeyyā rasā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā, tañce bhikkhu nābhinandati nābhivadati nājjhosāya tiṭṭhati, ayaṃ vuccati bhikkhave bhikkhu na āvāsagato mārassa, na mārassa vasaṅgato, umukkassa mārapāso, mutto so mārabandhanena na yathākāmakaraṇīyo pāpimato.
Santi bhikkhave kāyaviññeyyā phoṭṭhabbā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā, tañce bhikkhu nābhinandati nābhivadati nājjhosāya tiṭṭhati, ayaṃ vuccati bhikkhave bhikkhu na āvāsagato mārassa, na mārassa vasaṅgato, umukkassa mārapāso, mutto so mārabandhanena na yathākāmakaraṇīyo pāpimato.
Santi bhikkhave manoviññeyyā dhammā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā, tañce bhikkhu nābhinandati nābhivadati ajjhosāya tiṭṭhati, ayaṃ vuccati bhikkhave bhikkhu na āvāsagato mārassa, na mārassa vasaṅgato, umukkassa mārapāso, mutto so mārabandhanena na yathākāmakaraṇīyo pāpimatoti.
 
[BJT Page 196] [\x 196/]
1. 12. 2
Dutiyamārapāsasuttaṃ
 
115. Santi bhikkhave cakkhuviññeyyā rūpā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā, tañce bhikkhu abhinandati abhivadati ajjhosāya tiṭṭhati, ayaṃ vuccati bhikkhave bhikkhu baddho cakkhuviññeyyesu rūpesu, āvāsagato mārassa, mārassa vasaṅgato yathākāmakaraṇīyo pāpimato.
 
Santi bhikkhave sotaviññeyyā saddā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā, tañce bhikkhu abhinandati abhivadati ajjhosāya tiṭṭhati, ayaṃ vuccati bhikkhave bhikkhu baddho sotaviññeyyesu saddesu. Āvāsagato mārassa, mārassa vasaṅgato, yathākāmakaraṇīyo pāpimato.
Santi bhikkhave ghānaviññeyyā gandhā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā, tañce bhikkhu abhinandati abhivadati ajjhosāya tiṭṭhati, ayaṃ vuccati bhikkhave bhikkhu baddho ghānaviññeyyesu gandhesu āvāsagato mārassa, mārassa vasaṅgato, yathākāmakaraṇīyo pāpimato.
Santi bhikkhave jivhāviññeyyā rasā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā, tañce bhikkhu abhinandati abhivadati ajjhosāya tiṭṭhati, ayaṃ vuccati bhikkhave bhikkhu baddho jivhāviññeyyesu rasesu, āvāsagato mārassa, mārassa vasaṅgato, yathākāmakaraṇīyo pāpimato.
Santi bhikkhave kāyaviññeyyā phoṭṭhabbā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā, tañce bhikkhu abhinandati abhivadati ajjhosāya tiṭṭhati, ayaṃ vuccati bhikkhave bhikkhu baddho kāyaviññeyyesu phoṭṭhabbesu āvāsagato, mārassa, mārassa vasaṅgato, yathākāmakaraṇīyo pāpimato.
Santi bhikkhave manoviññeyyā dhammā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā, tañce bhikkhu abhinandati abhivadati ajjhosāya tiṭṭhati, ayaṃ vuccati bhikkhave bhikkhu baddho manoviññeyyesu dhammesu, āvāsagato mārassa, mārassa vasaṅgato, yathākāmakaraṇīyo pāpimato.
 
Santi ca kho bhikkhave cakkhuviññeyyā rūpā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā, tañce bhikkhu nābhinandati nābhivadati nājjhosāya tiṭṭhati, ayaṃ vuccati bhikkhave bhikkhu, mutto cakkhuviññeyyehi rūpehi, na āvāsagato mārassa, na mārassa vasaṅgato, na yathākāmakaraṇīyo pāpimato.
Santi bhikkhave sotaviññeyyā saddā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā, tañce bhikkhu nābhinandati nābhivadati nājjhosāya tiṭṭhati, ayaṃ vuccati bhikkhave bhikkhu, mutto sotaviññeyyehi saddehi, na āvāsagato mārassa, na mārassa vasaṅgato, na yathākāmakaraṇīyo pāpimato.
Santi bhikkhave ghānaviññeyyā gandhā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā, tañce bhikkhu nābhinandati nābhivadati nājjhosāya tiṭṭhati, ayaṃ vuccati bhikkhave bhikkhu, mutto ghānaviññeyyehi gandhehi, na āvāsagato mārassa, na mārassa vasaṅgato, na yathākāmakaraṇīyo pāpimato.
Santi bhikkhave jivhāviññeyyā rasā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā, tañce bhikkhu nābhinandati nābhivadati nājjhosāya tiṭṭhati, ayaṃ vuccati bhikkhave bhikkhu, mutto jivhāviññeyyehi rasehi, na āvāsagato mārassa, na mārassa vasaṅgato, na yathākāmakaraṇīyo pāpimato.
Santi bhikkhave kāyaviññeyyā phoṭṭhabbā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā, tañce bhikkhu nābhinandati nābhivadati nājjhosāya tiṭṭhati, ayaṃ vuccati bhikkhave bhikkhu, mutto kāyaviññeyyehi phoṭṭhabbehi, na āvāsagato mārassa, na mārassa vasaṅgato, na yathākāmakaraṇīyo pāpimato.
Santi bhikkhave manoviññeyyā dhammā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā, tañce [PTS Page 093] [\q 93/] bhikkhu nābhinandati nābhivadati ajjhosāya tiṭṭhati, ayaṃ vuccati bhikkhave bhikkhu, mutto manoviññeyyehi dhammehi, na āvāsagato mārassa, na mārassa vasaṅgato, na yathākāmakaraṇīyo pāpimatoti.
 
1. 12. 3
Lokantagamanasuttaṃ
116. Nāhaṃ bhikkhave gamanena lokassa antaṃ ñāteyyaṃ-1 daṭṭheyyaṃ-2 patteyyanti vadāmi. Na ca panāhaṃ bhikkhave appatvā lokassa antaṃ dukkhassa antakiriyaṃ vadāmīti. Idaṃ vatvā bhagavā uṭṭhāyāsanā vihāraṃ pāvisi.
 
1. Ñātayyaṃ - sī 2.
2. Diṭṭheyyaṃ - syā.
 
[BJT Page 198] [\x 198/]
 
Atha kho tesaṃ bhikkhūnaṃ acirapakkantassa bhagavato etadahosi: idaṃ kho no-1 āvuso bhagavā saṅkhittena uddesaṃ uddisitvā vitthārena atthaṃ avibhajitvā uṭṭhāyāsanā vihāraṃ paviṭṭho "nāhaṃ bhikkhave gamanena lokassa antaṃ ñāteyyaṃ daṭṭheyyaṃ patteyyanti vadāmi, na ca panāhaṃ bhikkhave appatvā lokassa antaṃ dukkhassa antakiriyaṃ vadāmī" ti. Ko nu kho imassa bhagavatā saṅkhittena uddesassa uddiṭṭhassa vitthārena atthaṃ avibhattassa vitthārena atthaṃ vibhajeyyāti.
 
Atha kho tesaṃ bhikkhūnaṃ etadahosi, ayaṃ kho āyasmā ānando satthu ceva saṃvaṇṇito, sambhāvito ca viññūnaṃ sabrahmacārīnaṃ. Pahoti cāyasmā ānando imassa bhagavatā saṅkhittena uddesassa uddesassa vitthārena atthaṃ avibhattassa vitthārena atthaṃ vibhajituṃ. Yannūna mayaṃ yenāyasmā ānando tenupasaṅkameyyāma, upasaṅkamitvā āyasmantaṃ ānandaṃ etamatthaṃ paṭipuccheyyāmāti.
Atha kho te bhikkhū yenāyasmā ānando tenupasaṅkamiṃsu. Upasaṅkamitvā āyasmatā ānandena saddhiṃ sammodiṃsu. Sammodanīyaṃ kathaṃ sārāṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ nisīdiṃsu. Ekamantaṃ nisinnā kho te bhikkhū āyasmantaṃ [PTS Page 094] [\q 94/] ānandaṃ etadavocuṃ: idaṃ kho no āvuso ānanda bhagavā saṅkhittena uddesaṃ uddisitvā vitthārena atthaṃ avibhajitvā uṭṭhāyāsanā vihāraṃ paviṭṭho, "nāhaṃ bhikkhave gamanena lokassa antaṃ ñāteyyaṃ daṭṭheyyaṃ patteyyanti vadāmi, na ca panāhaṃ bhikkhave, appatvā lokassa antaṃ dukkhassa antakiriyaṃ vadāmī" ti tesaṃ no āvuso amhākaṃ acirapakkantassa bhagavato etadahosi:
Idaṃ kho no āvuso bhagavā saṅkhittena uddesaṃ uddisitvā vitthārena atthaṃ avibhajitvā uṭṭhāyāsanā vihāraṃ paviṭṭho, "nāhaṃ bhikkhave gamanena lokassa antaṃ ñāteyyaṃ daṭṭheyyaṃ patteyyanti vadāmi. Na ca panāhaṃ bhikkhave, appatvā lokassa antaṃ dukkhassa antakiriyaṃ vadāmī" ti. Ko nu kho imassa bhagavatā saṅkhittena uddesassa uddiṭṭhassa vitthārena atthaṃ avibhattassa vitthārena atthaṃ vibhajeyyāti. Tesaṃ no āvuso amhākaṃ etadahosi: ayaṃ kho āvuso āyasmā ānando satthu ceva saṃvaṇṇito, sambhāvito ca viññūnaṃ sabrahmacārīnaṃ, pahoti cāyasmā ānando imassa bhagavatā saṅkhittena uddesassa uddiṭṭhassa vitthārena atthaṃ avibhattassa vitthārena atthaṃ vibhajituṃ. Yannūna mayaṃ yenāyasmā ānando tenupasaṅkameyyāma, upasaṅkamitvā āyasmantaṃ ānandaṃ etamatthaṃ paṭipuccheyyāmāti, vibhajatāyasmā ānandoti.
 
1. Idaṃ kho nu - sī 2.
 
[BJT Page 200] [\x 200/]
 
Seyyathāpi āvuso puriso sāratthiko sāragavesī sārapariyesanaṃ caramāno mahato rukkhassa tiṭṭhato sāravato atikkammeva mūlaṃ atikkamma-1 khandhaṃ sākhāpalāse sāraṃ pariyesitabbaṃ maññeyya evaṃ sampadamidaṃ. Āyasmantānaṃ satthari sammukhībhute-2 taṃ bhagavantaṃ atisitvā amhe-3 etamatthaṃ paṭipucchitabbaṃ maññatha-4, sohāvuso bhagavā jānaṃ jānāti passaṃ passati cakkhubhuto ñāṇabhuto dhammabhuto brahmabhuto vattā pavattā atthassa ninnetā amatassa dātā dhammassāmī tathāgato. Soceva panetassa kālo ahosi, yaṃ bhagavantaññeva etamatthaṃ paṭipuccheyyātha. [PTS Page 095] [\q 95/] yathā vo bhagavā vyākareyya tathā naṃ-5 dhāreyyāthāti.
 
Addhāvuso ānanda bhagavā jānaṃ jānāti passaṃ passati cakkhu bhuto ñāṇabhuto dhammabhuto brahmabhuto vattā pavattā atthassa ninnetā amatassa dātā dhammassāmī tathāgato.
 
So ceva panetassa kālo ahosi yaṃ bhagavantaññeva etamatthaṃ paṭipuccheyyāma, yathā no bhagavā vyākareyya tathā naṃ dhāreyyāma. Api cāyasmā ānando satthu ceva saṃvaṇṇito sambhāvito ca viññūnaṃ sabrahmacārīnaṃ, pahoti vāyasmā ānando imassa bhagavatā saṅkhittena uddesassa uddiṭṭhassa vitthārena atthaṃ avibhattassa vitthārena atthaṃ vibhajituṃ, vibhajatāyāsmā ānando agaruṃ karitvāti.
 
Tenāhāvuso suṇātha, sādhukaṃ manasikarotha, bhāsissāmīti. Evamāvusoti kho te bhikkhū āyasmato ānandassa paccassosuṃ. Āyasmā ānando etadavoca: yaṃ kho vo āvuso bhagavā saṅkhittena uddesaṃ uddisitvā vitthārena atthaṃ avibhajitvā uṭṭhāyāsanā vihāraṃ paviṭṭho: "nāhaṃ bhikkhave gamanena lokassa antaṃ ñāteyyaṃ daṭṭheyyaṃ patteyyanti vadāmi, na ca panāhaṃ bhikkhave appatvā lokassa antaṃ dukkhassa antakiriyaṃ vadāmī" ti. Imassa khvāhaṃ āvuso bhagavatā saṅkhittena uddesassa uddiṭṭhassa vitthārena atthaṃ avibhattassa evaṃ vitthārena-6 atthaṃ ājānāmi:
 
Yena kho āvuso lokasmiṃ lokasaññi hoti lokamānī, ayaṃ vuccati ariyassa vinaye loko. Kena cāvuso lokasmiṃ lokasaññī hoti lokamānī?
 
1. Atikkammeva - machasaṃ
2. Bhūtaṃ - syā
3. Tumhe -syā
4. Maññetha - sī2. [PTS]
5. Vo machasaṃ
6. Avibhattassa vitthārena - machasaṃ, syā.
 
[BJT Page 202] [\x 202/]
 
Cakkhunā kho āvuso lokasmiṃ lokasaññi hoti lokamānī, sotena kho āvuso lokasmiṃ lokasaññi hoti lokamāni, ghānena kho āvuso lokasmiṃ lokasaññi hoti lokamāni, jivhāya kho āvuso lokasmiṃ lokasaññi hoti lokamāni, kāyena kho āvuso lokasmiṃ lokasaññi hoti lokamānī, manena kho āvuso lokasmiṃ lokasaññi hoti lokamānī, yena kho āvuso lokasmiṃ lokasaññī hoti lokamānī ayaṃ vuccati ariyassa vinaye loko.
 
[PTS Page 096] [\q 96/] yaṃ kho vo āvuso bhagavā saṅkhittena uddesaṃ uddisitvā vitthārena atthaṃ avibhajitvā uṭṭhāyāsanā vihāraṃ paviṭṭho, "nāhaṃ bhikkhave gamanena lokassa antaṃ ñāteyyaṃ daṭṭheyyaṃ patteyyanti vadāmi, na ca panāhaṃ bhikkhave appatvā lokassa antaṃ dukkhassa antakiriyaṃ vadāmī" ti. Imassa khvāhaṃ āvuso bhagavatā saṅkhittena uddesassa uddiṭṭhassa vitthārena atthaṃ avibhattassa evaṃ vitthārena atthaṃ ājānāmi. Ākaṅkhamānā ca pana tumhe āyasmanto, bhagavantaññeva upasaṅkamitvā etamatthaṃ paṭipuccheyyātha. Yathā vo bhagavā vyākaroti tathā naṃ dhāreyyāthāti.
 
Evamāvusoti kho te bhikkhū āyasmato ānandassa paṭissutavā uṭṭhāyāsanā yena bhagavā tenupasaṅkamiṃsu, upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdiṃsu. Ekamantaṃ nisinnā kho te bhikkhū bhagavantaṃ etadavocuṃ: yaṃ kho no bhante, bhagavā saṅkhittena uddesaṃ uddisitvā vitthārena atthaṃ avibhajitvā uṭṭhāyāsanā vihāraṃ paviṭṭho: "nāhaṃ bhikkhave gamanena lokassa antaṃ ñāteyyaṃ daṭṭheyyaṃ patteyyanti vadāmi, na ca panāhaṃ bhikkhave appatvā lokassa antaṃ dukkhassa antakiriyaṃ vadāmī" ti. Tesaṃ no bhante amhākaṃ acirapakkantassa bhagavato etadahosi:
 
Idaṃ kho no āvuso, bhagavā saṅkhittena uddesaṃ uddisitvā vitthārena atthaṃ avibhajitvā uṭṭhāyāsanā vihāraṃ paviṭṭho, "nāhaṃ bhikkhave, gamanena lokassa antaṃ ñāteyyaṃ daṭṭheyyaṃ patateyyanti vadāmi, na ca panāhaṃ bhikkhave, appatvā lokassa antaṃ dukkhassa antakiriyaṃ vadāmī" ti. Ko nu kho imassa bhagavatā saṅkhittena uddesassa uddiṭṭhassa vitthārena atthaṃ avibhattassa vitthārena atthaṃ vibhajeyyāti.
[BJT Page 204] [\x 204/]
 
Tesaṃ no bhante amhākaṃ etadahosi: ayaṃ [PTS Page 097] [\q 97/] kho āyasmā ānando satthu ceva saṃvaṇṇito saṃbhāvito ca viññūnaṃ sabrahmacārīnaṃ, pahoti cāyasmā ānando imassa bhagavatā saṅkhittena uddesassa uddiṭṭhassa vitthārena atthaṃ avibhattassa vitthārena atthaṃ vibhajituṃ. Yannūna mayaṃ yenāyasmā ānando tenupasaṅkameyyāma, upasaṅkamitvā āyasmantaṃ ānandaṃ etamatthaṃ paṭipuccheyyāmāti.
 
Atha kho mayaṃ bhante yenāyasmā ānando tenupasaṅkamimha-1 upasaṅkamitvā āyasmantaṃ ānandaṃ etamatthaṃ paṭipucchimha. Tesaṃ no hetaṃ bhante, āyasmatā ānandena imehi ākārehi imehi padehi imehi vyañjanehi attho vibhattoti. Paṇḍito bhikkhave ānando, mahāpañño bhikkhave ānando, mañcepi tumhe bhikkhave etamatthaṃ paṭipuccheyyātha, ahampi ca taṃ-2 evameva vyākareyyaṃ, yathā taṃ ānandena vyākataṃ, eso kho cevetassa attho, evañca taṃ dhāreyyāthāti.
1. 12. 4.
Kāmaguṇasuttaṃ
 
117. Pubbeva me bhikkhave sambodhā anabhisambuddhassa bodhisattasseva sato etadahosi. Yeme-3 pañcakāmaguṇā cetaso samphuṭṭhapubbā atītā niruddhā vipariṇatā, tattha me cittaṃ bahulaṃ gacchamānaṃ gaccheyya, paccuppannesu vā, appaṃ vā anāgatesu.
 
Tassa mayhaṃ bhikkhave etadahosi: yeme pañcakāmaguṇā cetaso samphuṭṭhapubbā atītā niruddhā vipariṇatā, tatra me attarūpena appamādo sati cetaso ārakkho karaṇīyo.
 
Tasmātiha bhikkhave tumhākampi ye vo pañcakāmaguṇā cetaso samphuṭṭhapubbā atītā niruddhā vipariṇatā, nanu vo cittaṃ bahulaṃ gacchamānaṃ gaccheyya paccuppannesu vā appaṃ vā anāgatesu. Tasmātiha bhikkhave tumhākampi ye vo pañcakāmaguṇā cetaso samphuṭṭhapubbā atītā niruddhā vipariṇatā tatra vo attarūpehi appamādo sati cetaso ārakkho karaṇīyo.
 
1. Mahā syā.
2. Ahampitaṃ - machasaṃ, syā.
3. Mayhaṃ - syā.
 
[BJT Page 206] [\x 206/]
 
Tasmātiha bhikkhave, se-1 āyatane veditabbe, yattha cakkhuñca-2 nirujjhati rūpasaññā ca virajjati-3, se āyatane veditabbe, yattha sotañca nirujjhati saddasañña ca virajjati se āyatane veditabbe, yattha ghānañca nirujjhati gandhasaññā ca virajjati-3 se āyatane veditabbe, yattha jivhā ca nirujjhati rasasaññā ca virajjati-3 se āyatane veditabbe, yattha kāyo ca nirujjhati phoṭṭhabbasaññā ca virajjati-3 se āyatane veditabbe, yattha mano ca nirujjhati dhammasaññā ca virajjati-3 se āyatane veditabbeti idaṃ vatvā bhagavā uṭṭhāyāsanā vihāraṃ pāvisi.
 
Atha kho tesaṃ bhikkhūnaṃ acirapakkantassa bhagavato etadahosi: idaṃ kho no āvuso bhagavā saṅkhittena uddesaṃ uddisitvā vitthārena atthaṃ avibhajitvā uṭṭhāyāsanā vihāraṃ paviṭṭho. "Tasmātiha bhikkhave, se āyatane veditabbe yattha cakkhuñca nirujjhati rūpasaññā ca virajjati.
Se āyatane veditabbe yattha sotañca nirujjhati saddasaññā ca virajjati. Se āyatane veditabbe yattha ghānañca nirujjhati gandhasaññā ca virajjati. Se āyatane veditabbe yattha jivhañca nirujjhati rasasaññā ca virajjati. Se āyatane veditabbe yattha kāyañca nirujjhati phoṭṭhabbasaññā ca virajjati. Se āyatane veditabbe yattha mano ca nirujjhati dhammasaññā ca virajjati.
Se āyatane veditabbeti. Ko nu kho imassa bhagavatā saṅkhittena uddesassa uddiṭṭhassa vitthārena atthaṃ vibhajeyyāti.
 
Atha kho bhikkhūnaṃ etadahosi, ayaṃ kho āyasmā ānando satthu ceva saṃvaṇṇito sambhāvito ca viññūnaṃ sabrahmacārīnaṃ, pahoti cāyasmā ānando imassa bhagavatā saṅkhittena uddesassa uddiṭṭhassa vitthārena atthaṃ avibhattassa vitthārena atthaṃ vibhajituṃ. Yannūna mayaṃ yenāyasmā ānando tenupasaṅkameyyāma, upasaṅkamitvā āyasmantaṃ ānandaṃ etamatthaṃ paṭipuccheyyāmāti.
 
Atha kho te bhikkhū yenāyasmā ānando tenupasaṅkamiṃsu upasaṅkamitvā āyasmatā ānandena saddhiṃ [PTS Page 099] [\q 99/] sammodiṃsu, sammodanīyaṃ kathaṃ sārāṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ nisīdiṃsu. Ekamantaṃ nisinnā kho te bhikkhū āyasmantaṃ ānandaṃ etadavocuṃ: idaṃ kho no āvuso ānanda bhagavā saṅkhittena uddesaṃ uddisitvā vitthārena atthaṃ avibhajitvā uṭṭhāyāsanā vihāraṃ paviṭṭho "tasmātiha bhikkhave se āyatane veditabbe. Yattha cakkhuñca nirujjhati rūpasaññā ca virajjati. Se āyatane veditabbe yattha sotañca nirujjhati saddasaññā ca virajjati.
Se āyatane vedātabbe yattha ghānañca nirujjhati gandhasaññā ca virajjati. Se āyatane veditabbe yattha jivhañca nirujjhati rasasaññā ca virajjati. Se āyatane veditabbe yattha kāyañca nirujjhati phoṭṭhabbasaññā ca virajjati. Se āyatane veditabbe yattha mano ca nirujjhati dhammasaññā ca virajjati. Se āyatane veditabbe"ti.
 
1. Ye - sīmu. Ye te - machasaṃ. Syā.
2. Cakkhu sīmu, sī2.
3. Nirujjhati - machasaṃ
 
[BJT Page 208] [\x 208/]
Tesaṃ no āvuso amhākaṃ acirapakkantassa bhagavato etadahosi: edaṃ kho no-1 āvuso bhagavā saṅkhittena uddesaṃ uddisitvā vitthārena atthaṃ avibhajitvā uṭṭhāyāsanā vihāraṃ paviṭṭho, tasmātiha bhikkhave se āyatane veditabbe, yattha cakkhuñca nirujjhati rūpasaññā ca virajjati.
Se āyatane veditabbe yattha sotañca nirujjhati saddasaññā ca virajjati. Se āyatane veditabbe yattha ghānañca nirujjhati gandhasaññā ca virajjati. Se āyatane veditabbe yattha jivhañca nirujjhati rasasaññā ca virajjati. Se āyatane veditabbe yattha kāyañca nirujjhati phoṭṭhabbasaññā ca virajjati. Se āyatane veditabbe yattha mano ca nirujjhati dhammasaññā ca virajjati. Se āyatane veditabbe"ti. Ko nu kho imassa bhagavatā saṅkhittena uddesassa uddiṭṭhassa vitthārena atthaṃ avibhattassa vitthārena atthaṃ vibhajeyyāti.
 
Tesaṃ no āvuso amhākaṃ etadahosi: ayaṃ kho āyasmā ānando satthu ceva saṃvaṇṇito. Sambhāvito ca viññūnaṃ sabrahmacārīnaṃ, pahoti cāyasmā ānando imassa bhagavatā saṅkhittena uddesassa uddiṭṭhassa vitthārena atthaṃ avibhattassa vitthārena atthaṃ vibhajituṃ. Yannūna mayaṃ yenāyasmā ānando tenupasaṅkameyyāma upasaṅkamitvā āyasmantaṃ ānandaṃ etamatthaṃ paṭipuccheyyāmāti. Vibhajatāyasmā ānandoti.
 
Seyyathāpi āvuso puriso sāratthiko sāragavesī sārapariyesanaṃ caramāno mahato rukkhassa tiṭṭhato sāravato atikkammeva mūlaṃ atikkamma khandhaṃ sākhāpalāse sāraṃ pariyesitabbaṃ maññeyya. Evaṃ sampadamidaṃ. Āyasmantānaṃ satthari sammukhībhute taṃ bhagavantaṃ atisitvā amhe etamatthaṃ paṭipucchitabbaṃ maññatha. Sohāvuso bhagavā jānaṃ jānāti passaṃ passati cakkhubhuto ñāṇabhuto dhammabhuto brahamabhuto vattā pavattā atthassa ninnetā amatassa dātā dhammassāmī tathāgato. So ceva panetassa kālo ahosi, yaṃ bhagavantaññeva etamatthaṃ paṭipuccheyyātha. Yathā vo bhagavā vyākareyya tathā naṃ dhāreyyāthāti.
 
Addhā āvuso ānanda bhagavā jānaṃ jānāti passaṃ passati. Cakkhubhuto ñāṇabhuto dhammabhuto brahmabhuto vattā pavattā atthassa ninnetā amatassa dātā dhammassāmī tathāgato, so ceva panetassa kālo ahosi, yaṃ bhagavantaññeva etamatthaṃ paṭipuccheyyāma yathā no bhagavā vyākareyya tathā naṃ dhāreyyāma. Api cāyasmā ānando satthuceva saṃvaṇṇito, sambhāvito ca viññūnaṃ sabrahmacārīnaṃ, hapahoti cāyasmā ānando imassa bhagavatā saṅkhittena uddesassa uddiṭṭhassa vitthārena atthaṃ avibhattassa vitthārena atthaṃ vibhajituṃ, vibhajatāyasmā ānando agaruṃ karitvāti.
1. Idaṃ kho no - syā sī.
 
[BJT Page 210] [\x 210/]
 
Tenahāvuso suṇātha sādhukaṃ manasikarotha bhāsissāmīti. [PTS Page 100] [\q 100/] evamāvusoti kho te bhikkhū āyasmato ānandassa paccassosuṃ. Āyasmā ānando etadavoca: yaṃ kho vo āvuso bhagavā saṅkhittena uddesaṃ uddisitvā vitthārena atthaṃ avibhajitvā uṭṭhāyāsanā vihāraṃ paviṭṭho: tasmātiha bhikkhave se āyatane veditabbe, yattha cakkhuñca nirujjhati rūpasaññā ca virajjati.
Se āyatane veditabbe yattha sotañca nirujjhati saddasaññā ca virajjati. Se āyatane veditabbe yattha ghānañca nirujjhati gandhasaññā ca virajjati. Se āyatane veditabbe yattha jivhañca nirujjhati rasasaññā ca virajjati. Se āyatane veditabbe yattha kāyañca nirujjhati phoṭṭhabbasaññā ca virajjati. Se āyatane veditabbe yattha mano ca nirujjhati dhammasaññā ca virajjati. Se āyatane veditabbeti. Imassa khvāhaṃ āvuso bhagavatā saṅkhittena uddesassa uddiṭṭhassa vitthārena atthaṃ ājānāmi. Saḷāyatananirodhaṃ kho etaṃ āvuso bhagavatā sandhāya bhāsitaṃ: " tasmātiha bhikkhave, se āyatane veditabbe, yattha cakkhuñca nirujjhati rūpasaññā ca virajjati.
Se āyatane veditabbe yattha sotañca nirujjhati saddasaññā ca virajjati. Se āyatane veditabbe yattha ghānañca nirujjhati gandhasaññā ca virajjati. Se āyatane veditabbe yattha jivhañca nirujjhati rasasaññā ca virajjati. Se āyatane veditabbe yattha kāyañca nirujjhati phoṭṭhabbasaññā ca virajjati. Se āyatane veditabbe yattha mano ca nirujjhati dhammasaññā ca virajjati. Se āyatane veditabbe"ti.
 
Yaṃ kho āvuso bhagavā saṅkhittena uddesaṃ uddisitvā vitthārena atthaṃ avibhajitvā uṭṭhāyāsanā vihāraṃ paviṭṭho: "tasmātiha bhikkhave se āyatane veditabbe, yattha cakkhuñca nirujjhati rūpasaññā ca virajjati.
Se āyatane veditabbe yattha sotañca nirujjhati saddasaññā ca virajjati. Se āyatane veditabbe yattha ghānañca nirujjhati gandhasaññā ca virajjati. Se āyatane veditabbe yattha jivhañca nirujjhati rasasaññā ca virajjati. Se āyatane veditabbe yattha kāyañca nirujjhati phoṭṭhabbasaññā ca virajjati. Se āyatane veditabbe yattha mano ca nirujjhati dhammasaññā ca virajjati. Se āyatane veditabbe"ti. Imassa khvāhaṃ āvuso bhagavatā saṅkhittena uddesassa uddiṭṭhassa vitthārena atthaṃ avibhattassa evaṃ vitthārena atthaṃ ājānāmi. Ākaṅkhamānā ca pana tumhe āyasmantā bhagavantaññeva upasaṅkamatha, upasaṅkamitvā etamatthaṃ paṭipuccheyyātha, yathā vo bhagavā vyākaroti, tathā naṃ dhāreyyathāti.
 
Evamāvusoti kho te bhikkhū āyasmato ānandassa paṭissutvā uṭṭhāyāsanā yena bhagavā tenupasaṅkamiṃsu, upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā yena bhagavā tenupasaṅkamiṃsu. Upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdiṃsu, ekamantaṃ nisinnā kho te bhikkhū bhagavantaṃ etadavocuṃ:
 
Yaṃ kho no bhante bhagavā saṅkhittena uddesaṃ uddisitvā vitthārena atthaṃ avibhajitvā uṭṭhāyāsanā vihāraṃ paviṭṭho:"tasmātiha bhikkhave se āyatane veditabbe, yattha cakkhuñca nirujjhati rūpasaññā ca virajjati.
Se āyatane veditabbe yattha sotañca nirujjhati saddasaññā ca virajjati. Se āyatane veditabbe yattha ghānañca nirujjhati gandhasaññā ca virajjati. Se āyatane veditabbe yattha jivhañca nirujjhati rasasaññā ca virajjati. Se āyatane veditabbe yattha kāyañca nirujjhati phoṭṭhabbasaññā ca virajjati. Se āyatane veditabbe yattha mano ca nirujjhati dhammasaññā ca virajjati. Se āyatane veditabbe"ti. Tesaṃ no bhante amhākaṃ acirapakkantassa bhagavato etadahosi:
 
[BJT Page 212] [\x 212/]
 
Idaṃ kho no [PTS Page 101] [\q 101/] āvuso, bhagavā saṅkhittena uddesaṃ uddisitvā vitthārena atthaṃ avibhajitvā uṭṭhāyāsanā vihāraṃ paviṭṭho: "tasmātiha bhikkhave se āyatane veditabbe, yattha cakkhuñca nirujjhati rūpasaññā ca virajjati.
Se āyatane veditabbe yattha sotañca nirujjhati saddasaññā ca virajjati. Se āyatane veditabbe yattha ghānañca nirujjhati gandhasaññā ca virajjati. Se āyatane veditabbe yattha jivhañca nirujjhati rasasaññā ca virajjati. Se āyatane veditabbe yattha kāyañca nirujjhati phoṭṭhabbasaññā ca virajjati. Se āyatane veditabbe yattha mano ca nirujjhati dhammasaññā ca virajjati. Se āyatane veditabbe"ti. Ko nu kho imassa bhagavatā saṅkhittena uddesassa uddiṭṭhassa vitthārena atthaṃ avibhattassa vitthārena atthaṃ vibhajeyyāti.
Tesaṃ no bhante, amhākaṃ etadahosi: ayaṃ kho āyasmā ānando satthu ceva saṃvaṇṇito, sambhāvito ca viññūnaṃ sabrahmacārīnaṃ, pahoti cāyasmā ānando imassa bhagavatā saṅkhittena uddesassa uddiṭṭhassa vitthārena atthaṃ avibhattassa vitthārena atthaṃ vibhajituṃ. Yannūna mayaṃ yenāyasmā ānando tenupasaṅkameyyāma, upasaṅkamitvā āyasmantaṃ ānandaṃ etamatthaṃ paṭipuccheyyāmāti.
 
Atha kho mayaṃ bhante, yenāyasmā ānando tenupasaṅkamimha upasaṅkamitvā āyasmantaṃ ānandaṃ etamatthaṃ paṭipucchimha. Tesaṃ no bhante āyasmatā ānandena imehi ākārehi imehi padehi imehi vyañjanehi attho vibhattoti. Paṇḍito bhikkhave ānando, mahāpañño bhikkhave ānando, mañcepi tumhe bhikkhave etamatthaṃ paṭipuccheyyātha, ahampi taṃ evameva vyākareyyaṃ yathā taṃ ānandena vyākataṃ. Eso kho cevetassa-1 attho evañca naṃ dhāreyyāthāti.
 
1. 12. 5
Sakkapañhasuttaṃ
118. Ekaṃ samayaṃ bhagavā rājagahe viharati gijjhakūṭe pabbate, atha kho sakko devānamindo yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhāsi. Ekamantaṃ ṭhito kho sakko devānamindo bhagavantaṃ etadavoca: ko nu kho bhante hetu ko paccayo [PTS Page 102] [\q 102/] yenamidhekacce sattā diṭṭheva dhamme no parinibbāyanti? Ko pana bhante hetu ko paccayo yenamidhekacce sattā diṭṭheva dhamme parinibbāyanti?
 
1. Eso cevetassa - machasaṃ
 
[BJT Page 214] [\x 214/]
Santi kho devānaminda, cakkhuviññeyyā rūpā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā, tañce bhikkhu abhinandati abhivadati ajjhosāya tiṭṭhati, tassa taṃ abhinandato abhivadato ajjhosāya tiṭṭhato tannissitaṃ viññāṇaṃ hoti tadupādānaṃ. Saupādāno devānaminda, bhikkhu no parinibbāyati.
Santi kho devānaminda, sotaviññeyyā saddā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā, tañce bhikkhu abhinandati abhivadati ajjhosāya tiṭṭhati, tassa taṃ abhinandato abhivadato ajjhosāya tiṭṭhato tannissitaṃ viññāṇaṃ hoti tadupādānaṃ. Saupādāno devānaminda, bhikkhu no parinibbāyati.
Santi kho devānaminda, ghānaviññeyyā gandhā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā, tañce bhikkhu abhinandati abhivadati ajjhosāya tiṭṭhati, tassa taṃ abhinandato abhivadato ajjhosāya tiṭṭhato tannissitaṃ viññāṇaṃ hoti tadupādānaṃ. Saupādāno devānaminda, bhikkhu no parinibbāyati.
Santi kho devānaminda, jivhāviññeyyā rasā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā, tañce bhikkhu abhinandati abhivadati ajjhosāya tiṭṭhati, tassa taṃ abhinandato abhivadato ajjhosāya tiṭṭhato tannissitaṃ viññāṇaṃ hoti tadupādānaṃ. Saupādāno devānaminda, bhikkhu no parinibbāyati.
Santi kho devānaminda, kāyaviññeyyā phoṭṭhabbā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā, tañce bhikkhu abhinandati abhivadati ajjhosāya tiṭṭhati, tassa taṃ abhinandato abhivadato ajjhosāya tiṭṭhato tannissitaṃ viññāṇaṃ hoti tadupādānaṃ. Saupādāno devānaminda, bhikkhu no parinibbāyati.
Santi kho devānaminda, manoviññeyyā dhammā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā, tañce bhikkhu abhinandati abhivadati ajjhosāya tiṭṭhati, tassa taṃ abhinandato abhivadato ajjhosāya tiṭṭhato tannissitaṃ viññāṇaṃ hoti tadupādānaṃ. Saupādāno devānaminda, bhikkhu no parinibbāyati.
Ayaṃ kho devānaminda, hetu ayaṃ paccayo yenamidhekacce sattā diṭṭheva dhamme no parinibbāyanti.
 
Santi ca kho devānaminda, cakkhuviññeyyā rūpā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā, tañce bhikkhu nābhinandati nābhivadati nājjhosāya tiṭṭhati, tassa taṃ anabhinandato anabhivadato anajjhosāya tiṭṭhato na tannissitaṃ viññāṇaṃ hoti na tadupādānaṃ. Anupādāno devānaminda, bhikkhu parinibbāyati.
Santi ca kho devānaminda, sotaviññeyyā saddā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā, tañce bhikkhu nābhinandati nābhivadati nājjhosāya tiṭṭhati, tassa taṃ anabhinandato anabhivadato anajjhosāya tiṭṭhato na tannissitaṃ viññāṇaṃ hoti na tadupādānaṃ. Anupādāno devānaminda, bhikkhu parinibbāyati.
Santi kho devānaminda, ghānaviññeyyā gandhā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā, tañce bhikkhu nābhinandati nābhivadati nājjhosāya tiṭṭhati, tassa taṃ anabhinandato anabhivadato anajjhosāya tiṭṭhato na tannissitaṃ viññāṇaṃ hoti na tadupādānaṃ. Anupādāno devānaminda, bhikkhu parinibbāyati.
Santi kho devānaminda, jivhāviññeyyā rasā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā, tañce bhikkhu nābhinandati nābhivadati nājjhosāya tiṭṭhati, tassa taṃ anabhinandato anabhivadato anajjhosāya tiṭṭhato na tannissitaṃ viññāṇaṃ hoti na tadupādānaṃ. Anupādāno devānaminda, bhikkhu parinibbāyati.
Santi kho devānaminda, kāyaviññeyyā phoṭṭhabbā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā, tañce bhikkhu nābhinandati nābhivadati nājjhosāya tiṭṭhati, tassa taṃ anabhinandato anabhivadato anajjhosāya tiṭṭhato na tannissitaṃ viññāṇaṃ hoti na tadupādānaṃ. Anupādāno devānaminda, bhikkhu parinibbāyati.
Santi kho devānaminda, manoviññeyyā dhammā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā, tañce bhikkhu nābhinandati nābhivadati nājjhosāya tiṭṭhati, tassa taṃ anabhinandato anabhivadato anajjhosāya tiṭṭhato na tannissitaṃ viññāṇaṃ hoti na tadupādānaṃ. Anupādāno devānaminda, bhikkhu parinibbāyati.
Ayaṃ kho devānaminda, hetu ayaṃ paccayo yenamidhekacce sattā diṭṭheva dhamme no parinibbāyantī ti.
1. 12. 6
Pañcasikhapañhasuttaṃ
 
119. [PTS Page 103] [\q 103/] ekaṃ samayaṃ bhagavā rājagahe viharati gijjhakūṭe pabbate. Atha kho pañcasikho gandhabbaputto-1 yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhāsi. Ekamantaṃ ṭhito kho pañcasikho gandhabbaputto bhagavantaṃ etadavoca: ko nu kho bhante hetu ko paccayo yenamidhekacce sattā diṭṭheva dhamme no parinibbāyanti? Ko pana bhante-2 hetu ko paccayo yenamidhekacce sattā diṭṭheva dhamme parinibbāyantīti.
 
1. Gandhabbadevaputto - machasaṃ
2. Ko nu kho bhante - sīmu.
 
[BJT Page 216] [\x 216/]
 
Santi kho pañcasikha, cakkhuviññeyyā rūpā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā, tañce bhikkhu abhinandati abhivadati ajjhosāya tiṭṭhati, tassa taṃ abhinandato abhivadato ajjhosāya tiṭṭhato tannissitaṃ viññāṇaṃ hoti tadupādānaṃ. Saupādāno pañcasikha, bhikkhu no parinibbāyati.
Santi kho pañcasikha, sotaviññeyyā saddā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā, tañce bhikkhu abhinandati abhivadati ajjhosāya tiṭṭhati, tassa taṃ abhinandato abhivadato ajjhosāya tiṭṭhato tannissitaṃ viññāṇaṃ hoti tadupādānaṃ. Saupādāno pañcasikha, bhikkhu no parinibbāyati.
Santi kho pañcasikha, ghānaviññeyyā gandhā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā, tañce bhikkhu abhinandati abhivadati ajjhosāya tiṭṭhati, tassa taṃ abhinandato abhivadato ajjhosāya tiṭṭhato tannissitaṃ viññāṇaṃ hoti tadupādānaṃ. Saupādāno pañcasikha, bhikkhu no parinibbāyati.
Santi kho pañcasikha, jivhāviññeyyā rasā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā, tañce bhikkhu abhinandati abhivadati ajjhosāya tiṭṭhati, tassa taṃ abhinandato abhivadato ajjhosāya tiṭṭhato tannissitaṃ viññāṇaṃ hoti tadupādānaṃ. Saupādāno pañcasikha, bhikkhu no parinibbāyati.
Santi kho pañcasikha, kāyaviññeyyā phoṭṭhabbā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā, tañce bhikkhu abhinandati abhivadati ajjhosāya tiṭṭhati, tassa taṃ abhinandato abhivadato ajjhosāya tiṭṭhato tannissitaṃ viññāṇaṃ hoti tadupādānaṃ. Saupādāno pañcasikha, bhikkhu no parinibbāyati.
Santi kho pañcasikha, manoviññeyyā dhammā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā, tañce bhikkhu abhinandati abhivadati ajjhosāya tiṭṭhati, tassa taṃ abhinandato abhivadato ajjhosāya tiṭṭhato tannissitaṃ viññāṇaṃ hoti tadupādānaṃ. Saupādāno pañcasikha, bhikkhu no parinibbāyati.
Ayaṃ kho pañcasikha, hetu ayaṃ paccayo yenamidhekacce sattā diṭṭheva dhamme no parinibbāyanti.
 
Santi ca kho pañcasikha, cakkhuviññeyyā rūpā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā, tañce bhikkhu nābhinandati nābhivadati nājjhosāya tiṭṭhati, tassa taṃ anabhinandato anabhivadato anajjhosāya tiṭṭhato na tannissitaṃ viññāṇaṃ hoti na tadupādānaṃ. Anupādāno pañcasikha, bhikkhu parinibbāyati.
Santi ca kho pañcasikha, sotaviññeyyā saddā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā, tañce bhikkhu nābhinandati nābhivadati nājjhosāya tiṭṭhati, tassa taṃ anabhinandato anabhivadato anajjhosāya tiṭṭhato na tannissitaṃ viññāṇaṃ hoti na tadupādānaṃ. Anupādāno pañcasikha, bhikkhu parinibbāyati.
Santi kho pañcasikha, ghānaviññeyyā gandhā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā, tañce bhikkhu nābhinandati nābhivadati nājjhosāya tiṭṭhati, tassa taṃ anabhinandato anabhivadato anajjhosāya tiṭṭhato na tannissitaṃ viññāṇaṃ hoti na tadupādānaṃ. Anupādāno pañcasikha, bhikkhu parinibbāyati.
Santi kho pañcasikha, jivhāviññeyyā rasā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā, tañce bhikkhu nābhinandati nābhivadati nājjhosāya tiṭṭhati, tassa taṃ anabhinandato anabhivadato anajjhosāya tiṭṭhato na tannissitaṃ viññāṇaṃ hoti na tadupādānaṃ. Anupādāno pañcasikha, bhikkhu parinibbāyati.
Santi kho pañcasikha, kāyaviññeyyā phoṭṭhabbā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā, tañce bhikkhu nābhinandati nābhivadati nājjhosāya tiṭṭhati, tassa taṃ anabhinandato anabhivadato anajjhosāya tiṭṭhato na tannissitaṃ viññāṇaṃ hoti na tadupādānaṃ. Anupādāno pañcasikha, bhikkhu parinibbāyati.
Santi kho pañcasikha, manoviññeyyā dhammā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā, tañce bhikkhu nābhinandati nābhivadati nājjhosāya tiṭṭhati, tassa taṃ anabhinandato anabhivadato anajjhosāya tiṭṭhato na tannissitaṃ viññāṇaṃ hoti na tadupādānaṃ. Anupādāno pañcasikha, bhikkhu parinibbāyati.
Ayaṃ kho pañcasikha, hetu ayaṃ paccayo yenamidhekacce sattā diṭṭheva dhamme no parinibbāyantī ti.
 
1. 12. 7
Sāriputtasaddhivihārikasuttaṃ
 
120. Ekaṃ samayaṃ āyasmā sāriputto sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Atha kho aññataro bhikkhu yenāyasmā sāriputto tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā āyasmatā sāriputtena saddhiṃ sammodi. Sammodanīyaṃ kathaṃ sārāṇīyaṃ-1 vītisāretvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho so bhikkhu āyasmantaṃ sāriputtaṃ etadavoca: saddhivihāriko āvuso sāriputta bhikkhu sikkhaṃ paccakkhāya hīnāyāvattoti.
 
Evaṃhetaṃ-2 āvuso hoti indriyesu aguttadvārassa bhojane amattaññū no jāgariyaṃ ananuyuttassa.
 
So vatāvuso bhikkhu indriyesu aguttadvāro bhojane amattaññū [PTS Page 104] [\q 104/] jāgariyaṃ ananuyutto yāvajīvaṃ paripuṇṇaṃ parisuddhaṃ brahmacariyaṃ santānessatīti netaṃ ṭhānaṃ vijjati. So vatāvuso bhikkhu indriyesu guttadvāro bhojane mattaññū jāgariyaṃ anuyutto yāvajīvaṃ paripuṇṇaṃ parisuddhaṃ brahmacariyaṃ santānessatīti ṭhānametaṃ vijjati.
1. Sāraṇīyaṃ, machasaṃ
2. Evametaṃ - sīmu.
 
[BJT Page 218] [\x 218/]
 
Kathañcāvuso indriyesu guttadvāro hoti. Idhāvuso, bhikkhu cakkhunā rūpaṃ disvā na nimittaggāhī hoti nānubyañjanaggāhī, yatvādhikaraṇametaṃ cakkhundriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya paṭipajjati, rakkhati cakkhundriyaṃ, cakkhundriye saṃvaraṃ āpajjati.
Sotena saddaṃ sutvā na nimittaggāhī hoti nānubyañjanaggāhī, yatvādhikaraṇamenaṃ sotendriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya paṭipajjati, rakkhati sotindriyaṃ, sotendriye saṃvaraṃ āpajjati.
Ghānena gandhaṃ ghāyitvā na nimittaggāhī hoti nānubyañjanaggāhī, yatvādhikaraṇamenaṃ ghāndriyeṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya paṭipajjati, rakkhati ghānendriyaṃ, ghānendriye saṃvaraṃ āpajjati.
Jivhāya rasaṃ sāyitvā na nimittaggāhī hoti nānubyañjanaggāhī, yatvādhikaraṇamenaṃ jivhendriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya paṭipajjati, rakkhati jivhendriyaṃ, jivhendriye saṃvaraṃ āpajjati.
Kāyena phoṭṭhabbaṃ phusitvā na nimittaggāhī hoti nānubyañjanaggāhī, yatvādhikaraṇamenaṃ kāyendriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya paṭipajjati, rakkhati kāyendriyaṃ, kāyendriye saṃvaraṃ āpajjati.
Manasā dhammaṃ viññāya na nimittaggāhī hoti nānubyañjanaggāhī, yatvādhikaraṇamenaṃ manindriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya paṭipajjati, rakkhati manindriyaṃ, manindriye saṃvaraṃ āpajjati. Evaṃ kho āvuso indriyesu guttadvāro hoti.
 
Kathañcāvuso bhojane mattaññū hoti. Idhāvuso bhikkhu paṭisaṅkhāyoniso āhāraṃ āhāreti, neva dvāya na madāya na maṇḍanāya na vibhusanāya yāvadeva imassa kāyassa ṭhitiyā yāpanāya vihiṃsūparatiyā brahmacariyānuggāhāya, iti purāṇañca vedanaṃ paṭihaṅkhāmi navañca vedanaṃ na uppādessāmi yātrā ca me bhavissati. Anavajjatā ca phāsuvihāro cāti. Evaṃ kho āvuso bhojane mattaññū hoti.
 
Kathañcāvuso jāgariyaṃ anuyutto hoti. Idhāvuso bhikkhu divasaṃ caṅkamena nisajjāya āvaraṇīyehi dhammehi cittaṃ parisodheti, rattiyā paṭhamaṃ yāmaṃ caṅkamena nisajjāya āvaraṇiyehi dhammehi cittaṃ parisodheti, [PTS Page 105] [\q 105/] rattiyā majjhamaṃ yāmaṃ dakkhiṇena passena sīhaseyyaṃ kappeti pāde pādaṃ-1 accādhāya sato sampajāno uṭṭhānasaññaṃ manasikaritvā. Rattiyā pacchimaṃ yāmaṃ paccuṭṭhāya caṅkamena nisajjāya āvaraṇiyehi dhammehi cittaṃ parisodheti. Evaṃ kho āvuso jāgariyaṃ anuyutto hoti.
 
Tasmātihāvuso evaṃ sikkhitabbaṃ: indriyesu guttadvārā bhavissāma bhojane mattaññuno jāgariyaṃ anuyuttāti. Evaṃ hi vo āvuso sikkhitabbanti.
 
1. Pādena pādaṃ - saha.
 
[BJT Page 220] [\x 220/]
1. 12. 8
Rāhuḷovādasuttaṃ
121. Ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Atha kho bhagavato rahogatassa patisallīnassa-1 evaṃ cetaso parivitakko udapādi:
 
"Parikkā-2 kho rāhuḷassa vimuttiparipācanīyā dhammā. Yannūnāhaṃ rāhuḷaṃ uttariṃ āsavānaṃ khaye vineyya" nti.
 
Atha kho bhagavā pubbaṇhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaramādāya sāvatthiṃ piṇḍāya pāvisi. Sāvatthiyaṃ piṇḍāya caritvā paccābhattaṃ piṇḍapātapaṭikkanto āyasmantaṃ rāhuḷaṃ āmantesi: "gaṇhāhi rāhuḷa nisīdanaṃ, yenandhavanaṃ tenupasaṅkamissāma divāvihārāyā"ti 'evambhante' ti kho āyasmā rāhuḷo bhagavato paṭissutvā nisīdanaṃ ādāya bhagavantaṃ piṭṭhito piṭṭhito anubandhi.
 
Tena kho pana samayena anekāni devatāsahassāni bhagavantaṃ anubandhāni bhavanti-3 "ajja bhagavā āyasmantaṃ rāhuḷaṃ uttariṃ āsavānaṃ khaye vinessatī" ti. Atha kho bhagavā andhavanaṃ ajjhogahetvā-4 aññatarasmiṃ rukkhamūle paññatte āsane nisīdi. Āyasmāpi kho rāhuḷo bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. [PTS Page 106] [\q 106/] ekamantaṃ nisinnaṃ kho āyasmantaṃ rāhuḷaṃ bhagavā etadavoca:
 
Taṃ kimmaññasi rāhuḷa "cakkhuṃ niccaṃ vā aniccaṃ vā" ti. Aniccaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vā ti. Dukkhaṃ bhante, yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ kallannu taṃ samanupassituṃ "etaṃ mama eso'hamasmi eso me attā" ti. No hetaṃ bhante.
Rūpā "niccā vā aniccā vā" ti. Aniccā bhante. Yampanāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti. Dukkhaṃ bhante, yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ kallannu taṃ samanupassituṃ "etaṃ mama eso'hamasmi eso me attā" ti. No hetaṃ bhante. Cakkhuviññāṇaṃ "niccaṃ vā aniccaṃ vā" ti. Aniccaṃ bhante. Yampanāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti. Dukkhaṃ bhante, yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ kallannu taṃ samanupassituṃ "etaṃ mama eso'hamasmi eso me attā" ti. No hetaṃ bhante. Cakkhusamphasso"nicco vā anicco vā" ti. Anicco bhante. Yampanāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti. Dukkhaṃ bhante, yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ kallannu taṃ samanupassituṃ "etaṃ mama eso'hamasmi eso me attā" ti. No hetaṃ bhante. Yampidaṃ cakkhusamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi niccaṃ vā aniccaṃ vāti. Aniccaṃ bhante. Yampanāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti. Dukkhaṃ bhante, yampanāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ kallannu taṃ samanupassituṃ "etaṃ mama eso'hamasmi eso me attā" ti. No hetaṃ bhante.
[BJT Page 222] [\x 222/]
"Sotaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vā" ti. Aniccaṃ bhante. Yampanāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti. Dukkhaṃ bhante, yampanāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ kallannu [PTS Page 107] [\q 107/] taṃ samanupassituṃ "etaṃ mama eso'hamasmi eso me attā" ti. No hetaṃ bhante.
Saddā "niccā vā aniccā vā" ti. Aniccā bhante. Yampanāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti. Dukkhaṃ bhante, yampanāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ kallannu taṃ samanupassituṃ "etaṃ mama eso'hamasmi eso me attā" ti. No hetaṃ bhante. Sotaviññāṇaṃ "niccaṃ vā aniccaṃ vā" ti. Aniccaṃ bhante. Yampanāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti. Dukkhaṃ bhante, yampanāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ kallannu taṃ samanupassituṃ "etaṃ mama eso'hamasmi eso me attā" ti. No hetaṃ bhante. Sotasamphasso"nicco vā anicco vā" ti. Anicco bhante. Yampanāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti. Dukkhaṃ bhante, yampanāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ kallannu taṃ samanupassituṃ "etaṃ mama eso'hamasmi eso me attā" ti. No hetaṃ bhante. Yampidaṃ sotasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi niccaṃ vā aniccaṃ vāti. Aniccaṃ bhante. Yampanāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti. Dukkhaṃ bhante, yampanāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ kallannu taṃ samanupassituṃ "etaṃ mama eso'hamasmi eso me attā" ti. No hetaṃ bhante. "Ghānaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vā" ti. Aniccaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti. Dukkhaṃ bhante, yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ kallannu taṃ samanupassituṃ "etaṃ mama eso'hamasmi eso me attā" ti. No hetaṃ bhante.
Gandhā "niccā vā aniccā vā" ti. Aniccā bhante. Yampanāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti. Dukkhaṃ bhante, yampanāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ kallannu taṃ samanupassituṃ "etaṃ mama eso'hamasmi eso me attā" ti. No hetaṃ bhante. Ghāṇaviññāṇaṃ "niccaṃ vā aniccaṃ vā" ti. Aniccaṃ bhante. Yampanāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti. Dukkhaṃ bhante, yampanāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ kallannu taṃ samanupassituṃ "etaṃ mama eso'hamasmi eso me attā" ti. No hetaṃ bhante. Ghāṇasamphasso"nicco vā anicco vā" ti. Anicco bhante. Yampanāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti. Dukkhaṃ bhante, yampanāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ kallannu taṃ samanupassituṃ "etaṃ mama eso'hamasmi eso me attā" ti. No hetaṃ bhante. Yampidaṃ ghāṇasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi niccaṃ vā aniccaṃ vāti. Aniccaṃ bhante. Yampanāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti. Dukkhaṃ bhante, yampanāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ kallannu taṃ samanupassituṃ "etaṃ mama eso'hamasmi eso me attā" ti. No hetaṃ bhante. "Jivhaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vā" ti. Aniccaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti. Dukkhaṃ bhante, yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ kallannu taṃ samanupassituṃ "etaṃ mama eso'hamasmi eso me attā" ti. No hetaṃ bhante.
Rasā "niccā vā aniccā vā" ti. Aniccā bhante. Yampanāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti. Dukkhaṃ bhante, yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ kallannu taṃ samanupassituṃ "etaṃ mama eso'hamasmi eso me attā" ti. No hetaṃ bhante. Jivhāviññāṇaṃ "niccaṃ vā aniccaṃ vā" ti. Aniccaṃ bhante. Yampanāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti. Dukkhaṃ bhante, yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ kallannu taṃ samanupassituṃ "etaṃ mama eso'hamasmi eso me attā" ti. No hetaṃ bhante. Jivhāsamphasso"nicco vā anicco vā" ti. Anicco bhante. Yampanāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti. Dukkhaṃ bhante, yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ kallannu taṃ samanupassituṃ "etaṃ mama eso'hamasmi eso me attā" ti. No hetaṃ bhante. Yampidaṃ jivhāsamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi niccaṃ vā aniccaṃ vāti. Aniccaṃ bhante. Yampanāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti. Dukkhaṃ bhante, yampanāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ kallannu taṃ samanupassituṃ "etaṃ mama eso'hamasmi eso me attā" ti. No hetaṃ bhante. "Kāyaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vā" ti. Aniccaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti. Dukkhaṃ bhante, yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ kallannu taṃ samanupassituṃ "etaṃ mama eso'hamasmi eso me attā" ti. No hetaṃ bhante.
Phoṭṭhabbā "niccā vā aniccā vā" ti. Aniccā bhante. Yampanāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti. Dukkhaṃ bhante, yampanāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ kallannu taṃ samanupassituṃ "etaṃ mama eso'hamasmi eso me attā" ti. No hetaṃ bhante. Kāyaviññāṇaṃ "niccaṃ vā aniccaṃ vā" ti. Aniccaṃ bhante. Yampanāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti. Dukkhaṃ bhante, yampanāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ kallannu taṃ samanupassituṃ "etaṃ mama eso'hamasmi eso me attā" ti. No hetaṃ bhante. Kāyasamphasso "nicco vā anicco vā" ti. Anicco bhante. Yampanāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti. Dukkhaṃ bhante, yampanāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ kallannu taṃ samanupassituṃ "etaṃ mama eso'hamasmi eso me attā" ti. No hetaṃ bhante. Yampidaṃ kāyasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi niccaṃ vā aniccaṃ vāti. Aniccaṃ bhante. Yampanāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti. Dukkhaṃ bhante, yampanāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ kallannu taṃ samanupassituṃ "etaṃ mama eso'hamasmi eso me attā" ti. No hetaṃ bhante. "Mano nicco vā anicco vā" ti. Anicco bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti. Dukkhaṃ bhante, yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ kallannu taṃ samanupassituṃ "etaṃ mama eso'hamasmi eso me attā" ti. No hetaṃ bhante.
Dhammā "niccā vā aniccā vā" ti. Aniccā bhante. Yampanāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti. Dukkhaṃ bhante, yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ kallannu taṃ samanupassituṃ "etaṃ mama eso'hamasmi eso me attā" ti. No hetaṃ bhante. Manoviññāṇaṃ "niccaṃ vā aniccaṃ vā" ti. Aniccaṃ bhante. Yampanāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti. Dukkhaṃ bhante, yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ kallannu taṃ samanupassituṃ "etaṃ mama eso'hamasmi eso me attā" ti. No hetaṃ bhante. Manosamphasso"nicco vā anicco vā" ti. Anicco bhante. Yampanāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti. Dukkhaṃ bhante, yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ kallannu taṃ samanupassituṃ "etaṃ mama eso'hamasmi eso me attā" ti. No hetaṃ bhante. Yampidaṃ manosamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi niccaṃ vā aniccaṃ vāti. Aniccaṃ bhante. Yampanāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti. Dukkhaṃ bhante, yampanāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ kallannu taṃ samanupassituṃ "etaṃ mama eso'hamasmi eso me attā" ti. No hetaṃ bhante.
1. Paṭisallinassa - machasaṃ, syā.
2. Sakakānu - sīmu.
3. Honti - machasaṃ
4. Gāhetvā - machasaṃ.
 
Evaṃ passaṃ rāhuḷa sutavā ariyasāvako cakkhusmimpi nibbindati, rūpesupi nibbindati, cakkhuviññāṇepi nibbindati, cakkhusamphassepi nibbindati, yampidaṃ cakkhusamphassapaccayā uppajjati vedanāgataṃ saññāgataṃ saṅkhāragataṃ viññāṇagataṃ tasmimpi nibbindati. Nibbindaṃ virajjati, virāgā vimuccati, vimuttasmiṃ vimuttamiti ñāṇaṃ hoti, khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ, kataṃ karaṇīyaṃ, nāparaṃ itthattāyāti pajānātīti.
Evaṃ passaṃ rāhuḷa sutavā ariyasāvako sotasmimpi nibbindati, saddesupi nibbindati, sotaviññāṇepi nibbindati, sotasamphassepi nibbindati, yampidaṃ sotasamphassapaccayā uppajjati vedanāgataṃ saññāgataṃ saṅkhāragataṃ viññāṇagataṃ tasmimpi nibbindati. Nibbindaṃ virajjati, virāgā vimuccati, vimuttasmiṃ vimuttamiti ñāṇaṃ hoti, khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ kataṃ karaṇīyaṃ, nāparaṃ itthattāyāti pajānātīti.
Evaṃ passaṃ rāhuḷa sutavā ariyasāvako ghāṇasmimpi nibbindati, gandhesupi nibbindati, ghānaviññāṇepi nibbindati, ghānasamphassepi nibbindati, yampidaṃ ghānasamphassapaccayā uppajjati vedanāgataṃ saññāgataṃ saṅkhāragataṃ viññāṇagataṃ tasmimpi nibbindati. Nibbindaṃ virajjati, virāgā vimuccati, vimuttasmiṃ vimuttamiti ñāṇaṃ hoti, khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ kataṃ karaṇīyaṃ, nāparaṃ itthattāyāti pajānātīti.
Evaṃ passaṃ rāhuḷa sutavā ariyasāvako jivhāsmimpi nibbindati, rasesupi nibbindati, jivhāviññāṇepi nibbindati, jivhāsamphassepi nibbindati, yampidaṃ jivhāsamphassapaccayā uppajjati vedanāgataṃ saññāgataṃ saṅkhāragataṃ viññāṇagataṃ tasmimpi nibbindati. Nibbindaṃ virajjati, virāgā vimuccati, vimuttasmiṃ vimuttamiti ñāṇaṃ hoti, khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ kataṃ karaṇīyaṃ, nāparaṃ itthattāyāti pajānātīti.
Evaṃ passaṃ rāhuḷa sutavā ariyasāvako kāyasmimpi nibbindati, phoṭṭhabbesupi nibbindati, kāyaviññāṇepi nibbindati, kāyasamphassepi nibbindati, yampidaṃ kāyasamphassapaccayā uppajjati vedanāgataṃ saññāgataṃ saṅkhāragataṃ viññāṇagataṃ tasmimpi nibbindati. Nibbindaṃ virajjati, virāgā vimuccati, vimuttasmiṃ vimuttamiti ñāṇaṃ hoti, khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ kataṃ karaṇīyaṃ, nāparaṃ itthattāyāti pajānātīti.
Evaṃ passaṃ rāhuḷa sutavā ariyasāvako manasmimpi nibbindati, dhammesupi nibbindati, manoviññāṇepi nibbindati, manosamphassepi nibbindati, yampidaṃ manosamphassapaccayā uppajjati vedanāgataṃ saññāgataṃ saṅkhāragataṃ viññāṇagataṃ tasmimpi nibbindati. Nibbindaṃ virajjati, virāgā vimuccati, vimuttasmiṃ vimuttamiti ñāṇaṃ hoti, khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ kataṃ karaṇīyaṃ, nāparaṃ itthattāyāti pajānātīti.
 
Idamavoca bhagavā, attamano āyasmā rāhuḷo bhagavato bhāsitaṃ abhinandi. Imasmiñca pana veyyākaraṇasmiṃ bhaññamāne āyasmato rāhuḷassa anupādāya āsavehi cittaṃ vimucci.
 
Anekānañca devatāsahassānaṃ virajaṃ vītamalaṃ dhammacakkhuṃ udapādi "yaṃ kiñci samudayadhammaṃ, sabbantaṃ nirodhadhamma" nti.
 
[BJT Page 224. [\x 224/] ]
1. 12. 9
Saññojanasuttaṃ
 
122. Saññojanīye ca bhikkhave dhamme desissāmi saññojanañca, taṃ suṇātha. [PTS Page 108] [\q 108/] katame ca bhikkhave, saññojanīyā dhammā, katamañca saññojanaṃ:
 
Santi bhikkhave cakkhuviññeyyā rūpā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā, ime vuccanti bhikkhave, saññojanīyā dhammā. Yo tattha chandarāgo taṃ tattha saññojanaṃ.
Santi bhikkhave sotaviññeyyā saddā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā, ime vuccanti bhikkhave, saññojanīyā dhammā. Yo tattha chandarāgo taṃ tattha saññojanaṃ.
Santi bhikkhave ghānaviññeyyā gandhā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā, ime vuccanti bhikkhave, saññojanīyā dhammā. Yo tattha chandarāgo taṃ tattha saññojanaṃ.
Santi bhikkhave jivhāviññeyyā rasā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā, ime vuccanti bhikkhave, saññojaniyā dhammā. Yo tattha chandarāgo taṃ tattha saññojanaṃ.
Santi bhikkhave kāyaviññeyyā phoṭṭhabbā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā, ime vuccanti bhikkhave, saññojaniyā dhammā. Yo tattha chandarāgo taṃ tattha saññojanaṃ.
Santi bhikkhave manoviññeyyā dhammā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā, ime vuccanti bhikkhave, saññojaniyā dhammā. Yo tattha chandarāgo taṃ tattha saññojananti.
 
1. 12. 10
Upādānasuttaṃ
 
123. Upādāniye ca bhikkhave dhamme desissāmi upādānañca, taṃ suṇātha. Katame ca bhikkhave upādāniyā dhammā, katamañca upādānaṃ:
Santi bhikkhave cakkhuviññeyyā rūpā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā, ime vuccanti bhikkhave, upādāniyā dhammā. Yo tattha chandarāgo taṃ tattha upādānaṃ.
Santi bhikkhave sotaviññeyyā saddā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā, ime vuccanti bhikkhave, upādāniyā dhammā. Yo tattha chandarāgo taṃ tattha upādānaṃ.
Santi bhikkhave ghānaviññeyyā gandhā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā, ime vuccanti bhikkhave, upādāniyā dhammā. Yo tattha chandarāgo taṃ tattha upādānaṃ.
Santi bhikkhave jivhāviññeyyā rasā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā, ime vuccanti bhikkhave, upādāniyā dhammā. Yo tattha chandarāgo taṃ tattha upādānaṃ.
Santi bhikkhave kāyaviññeyyā phoṭṭhabbā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā, ime vuccanti bhikkhave, upādāniyā dhammā. Yo tattha chandarāgo taṃ tattha upādānaṃ.
Santi bhikkhave manoviññeyyā dhammā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā, ime vuccanti bhikkhave, upādāniyā dhammā. Yo tattha chandarāgo taṃ tattha upādānanti.
 
Lokakāmaguṇavaggo dvādasamo.
 
Tatruddānaṃ:
 
Mārapāsena dve vuttā lokakāmaguṇena ca
Sakko pañcasikho ceva sāriputto ca rāhuḷo
Saññojanaṃ upādānaṃ vaggo tena pavuccatīti
[BJT Page 226] [\x 226/]
 
13. Gahapativaggo
1. 13. 1
Vesālisuttaṃ
 
124. [PTS Page 109] [\q 109/] ekaṃ samayaṃ bhagavā vesāliyaṃ viharati mahāvane kūṭāgārasālāyaṃ. Atha kho uggo gahapati vesāliko yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho uggo gahapati vesāliko bhagavantaṃ etadavoca: ko nu kho bhante hetu ko paccayo yenamidhekacce sattā diṭṭheva dhamme no parinibbāyanti, ko pana bhante hetu ko paccayo yenamidhekacce sattā diṭṭheva dhamme parinibbāyantīti.
Santi kho gahapati, cakkhuviññeyyā rūpā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā, tañce bhikkhu abhinandati abhivadati ajjhosāya tiṭṭhati, tassa taṃ abhinandato abhivadato ajjhosāya tiṭṭhato tannissitaṃ viññāṇaṃ hoti tadupādānaṃ. Saupādāno gahapati, bhikkhu no parinibbāyati.
 
Santi kho gahapati, sotaviññeyyā saddā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā, tañca bhikkhu abhinandati abhivadati ajjhosāya tiṭṭhati, tassa taṃ abhinandato abhivadato ajjhosāya tiṭṭhato tannissitaṃ viññāṇaṃ hoti tadupādānaṃ. Saupādāno gahapati, bhikkhu no parinibbāyati.
Santi kho gahapati, ghānaviññeyyā gandhā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā, tañca bhikkhu abhinandati abhivadati ajjhosāya tiṭṭhati, tassa taṃ abhinandato abhivadato ajjhosāya tiṭṭhato tannissitaṃ viññāṇaṃ hoti tadupādānaṃ. Saupādāno gahapati, bhikkhu no parinibbāyati.
Santi kho gahapati, jivhāviññeyyā rasā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā, tañca bhikkhu abhinandati abhivadati ajjhosāya tiṭṭhati, tassa taṃ abhinandato abhivadato ajjhosāya tiṭṭhato tannissitaṃ viññāṇaṃ hoti tadupādānaṃ. Saupādāno gahapati, bhikkhu no parinibbāyati.
Santi kho gahapati, kāyaviññeyyā phoṭṭhabbā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā, tañca bhikkhu abhinandati abhivadati ajjhosāya tiṭṭhati, tassa taṃ abhinandato abhivadato ajjhosāya tiṭṭhato tannissitaṃ viññāṇaṃ hoti tadupādānaṃ. Saupādāno gahapati, bhikkhu no parinibbāyati.
Santi kho gahapati, manoviññeyyā dhammā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā, tañca bhikkhu abhinandati abhivadati ajjhosāya tiṭṭhati, tassa taṃ abhinandato abhivadato ajjhosāya tiṭṭhato tannissitaṃ viññāṇaṃ hoti tadupādānaṃ. Saupādāno gahapati, bhikkhu no parinibbāyati.
Ayaṃ kho gahapati, hetu ayaṃ paccayo yenamidhekacce sattā diṭṭheva dhamme no parinibbāyanti.
 
Santi ca kho gahapati, cakkhuviññeyyā rūpā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā, tañca bhikkhu nābhinandati nābhivadati nājjhosāya tiṭṭhati, tassa taṃ anabhinandato anabhivadato anajjhosāya tiṭṭhato na tannissitaṃ viññāṇaṃ hoti na tadupādānaṃ. Anupādāno gahapati, bhikkhu parinibbāyati.
Santi ca kho gahapati, sotaviññeyyā saddā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā, tañce bhikkhu nābhinandati nābhivadati nājjhosāya tiṭṭhati, tassa taṃ anabhinandato anabhivadato anajjhosāya tiṭṭhato na tannissitaṃ viññāṇaṃ hoti na tadupādānaṃ. Anupādāno gahapati, bhikkhu parinibbāyati.
Santi kho gahapati, ghānaviññeyyā gandhā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā, tañce bhikkhu nābhinandati nābhivadati nājjhosāya tiṭṭhati, tassa taṃ anabhinandato anabhivadato anajjhosāya tiṭṭhato na tannissitaṃ viññāṇaṃ hoti na tadupādānaṃ. Anupādāno gahapati, bhikkhu parinibbāyati.
Santi kho gahapati, jivhāviññeyyā rasā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā, tañce bhikkhu nābhinandati nābhivadati nājjhosāya tiṭṭhati, tassa taṃ anabhinandato anabhivadato anajjhosāya tiṭṭhato na tannissitaṃ viññāṇaṃ hoti na tadupādānaṃ. Anupādāno gahapati, bhikkhu parinibbāyati.
Santi kho gahapati, kāyaviññeyyā phoṭṭhabbā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā, tañce bhikkhu nābhinandati nābhivadati nājjhosāya tiṭṭhati, tassa taṃ anabhinandato anabhivadato anajjhosāya tiṭṭhato na tannissitaṃ viññāṇaṃ hoti na tadupādānaṃ. Anupādāno gahapati, bhikkhu parinibbāyati.
Santi kho gahapati, manoviññeyyā dhammā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā, tañce bhikkhu nābhinandati nābhivadati nājjhosāya tiṭṭhati, tassa taṃ anabhinandato anabhivadato anajjhosāya tiṭṭhato na tannissitaṃ viññāṇaṃ hoti na tadupādānaṃ. Anupādāno gahapati, bhikkhu parinibbāyati.
Ayaṃ kho gahapati, hetu ayaṃ paccayo yenamidhekacce sattā diṭṭheva dhamme parinibbāyantī ti.
[BJT Page 228] [\x 228/]
1. 13. 2
Vajjisuttaṃ
 
125. Ekaṃ samayaṃ bhagavā vajjīsu viharati hatthigāme. Atha kho uggo gahapati hatthīgāmako yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho uggo gahapati hatthīgāmako bhagavantaṃ etadavoca: ko nu kho bhante hetu ko paccayo yenamidhekacce sattā diṭṭheva dhamme no parinibbāyanti, ko pana bhante hetu ko paccayo yenamidhekacce sattā diṭṭheva dhamme parinibbāyantīti.
 
Santi kho gahapati, cakkhuviññeyyā rūpā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā, tañca bhikkhu abhinandati abhivadati ajjhosāya tiṭṭhati, tassa taṃ abhinandato abhivadato ajjhosāya tiṭṭhato tannissitaṃ viññāṇaṃ hoti tadupādānaṃ. Saupādāno gahapati, bhikkhu no parinibbāyati.
 
Santi kho gahapati, sotaviññeyyā saddā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā, tañca bhikkhu abhinandati abhivadati ajjhosāya tiṭṭhati, tassa taṃ abhinandato abhivadato ajjhosāya tiṭṭhato tannissitaṃ viññāṇaṃ hoti tadupādānaṃ. Saupādāno gahapati, bhikkhu no parinibbāyati.
Santi kho gahapati, ghānaviññeyyā gandhā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā, tañca bhikkhu abhinandati abhivadati ajjhosāya tiṭṭhati, tassa taṃ abhinandato abhivadato ajjhosāya tiṭṭhato tannissitaṃ viññāṇaṃ hoti tadupādānaṃ. Saupādāno gahapati, bhikkhu no parinibbāyati.
Santi kho gahapati, jivhāviññeyyā rasā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā, tañca bhikkhu abhinandati abhivadati ajjhosāya tiṭṭhati, tassa taṃ abhinandato abhivadato ajjhosāya tiṭṭhato tannissitaṃ viññāṇaṃ hoti tadupādānaṃ. Saupādāno gahapati, bhikkhu no parinibbāyati.
Santi kho gahapati, kāyaviññeyyā phoṭṭhabbā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā, tañca bhikkhu abhinandati abhivadati ajjhosāya tiṭṭhati, tassa taṃ abhinandato abhivadato ajjhosāya tiṭṭhato tannissitaṃ viññāṇaṃ hoti tadupādānaṃ. Saupādāno gahapati, bhikkhu no parinibbāyati.
Santi kho gahapati, manoviññeyyā dhammā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā, tañca bhikkhu abhinandati abhivadati ajjhosāya tiṭṭhati, tassa taṃ abhinandato abhivadato ajjhosāya tiṭṭhato tannissitaṃ viññāṇaṃ hoti tadupādānaṃ. Saupādāno gahapati, bhikkhu no parinibbāyati.
[PTS Page 110] [\q 110/] ayaṃ kho gahapati, hetu ayaṃ paccayo yenamidhekacce sattā diṭṭheva dhamme no parinibbāyanti.
 
Santi ca kho gahapati, cakkhuviññeyyā rūpā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā, tañca bhikkhu nābhinandati nābhivadati nājjhosāya tiṭṭhati, tassa taṃ anabhinandato anabhivadato anajjhosāya tiṭṭhato na tannissitaṃ viññāṇaṃ hoti na tadupādānaṃ. Anupādāno gahapati, bhikkhu parinibbāyati.
Santi ca kho gahapati, sotaviññeyyā saddā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā, tañce bhikkhu nābhinandati nābhivadati nājjhosāya tiṭṭhati, tassa taṃ anabhinandato anabhivadato anajjhosāya tiṭṭhato na tannissitaṃ viññāṇaṃ hoti na tadupādānaṃ. Anupādāno gahapati, bhikkhu parinibbāyati.
Santi kho gahapati, ghānaviññeyyā gandhā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā, tañce bhikkhu nābhinandati nābhivadati nājjhosāya tiṭṭhati, tassa taṃ anabhinandato anabhivadato anajjhosāya tiṭṭhato na tannissitaṃ viññāṇaṃ hoti na tadupādānaṃ. Anupādāno gahapati, bhikkhu parinibbāyati.
Santi kho gahapati, jivhāviññeyyā rasā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā, tañce bhikkhu nābhinandati nābhivadati nājjhosāya tiṭṭhati, tassa taṃ anabhinandato anabhivadato anajjhosāya tiṭṭhato na tannissitaṃ viññāṇaṃ hoti na tadupādānaṃ. Anupādāno gahapati, bhikkhu parinibbāyati.
Santi kho gahapati, kāyaviññeyyā phoṭṭhabbā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā, tañce bhikkhu nābhinandati nābhivadati nājjhosāya tiṭṭhati, tassa taṃ anabhinandato anabhivadato anajjhosāya tiṭṭhato na tannissitaṃ viññāṇaṃ hoti na tadupādānaṃ. Anupādāno gahapati, bhikkhu parinibbāyati.
Santi kho gahapati, manoviññeyyā dhammā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā, tañce bhikkhu nābhinandati nābhivadati nājjhosāya tiṭṭhati, tassa taṃ anabhinandato anabhivadato anajjhosāya tiṭṭhato na tannissitaṃ viññāṇaṃ hoti na tadupādānaṃ. Anupādāno gahapati, bhikkhu parinibbāyati.
Ayaṃ kho gahapati, hetu ayaṃ paccayo yenamidhekacce sattā diṭṭheva dhamme parinibbāyantī ti.
 
1. 13. 3
Nālandāsuttaṃ
 
126. Ekaṃ samayaṃ bhagavā nālandāyaṃ viharati pāvārikambavane, atha kho upāli gahapati yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho upāli gahapati bhagavantaṃ etadavoca: ko nu kho bhante hetu ko paccayo yenamidhekacce sattā diṭṭheva dhamme no parinibbāyanti? Ko pana bhante hetu ko paccayo yenamidhekacce sattā diṭṭheva dhamme parinibbāyantīti.
 
Santi kho gahapati, cakkhuviññeyyā rūpā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā, tañca bhikkhu abhinandati abhivadati ajjhosāya tiṭṭhati, tassa taṃ abhinandato abhivadato ajjhosāya tiṭṭhato tannissitaṃ viññāṇaṃ hoti tadupādānaṃ. Saupādāno gahapati, bhikkhu no parinibbāyati.
 
Santi kho gahapati, sotaviññeyyā saddā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā, tañca bhikkhu abhinandati abhivadati ajjhosāya tiṭṭhati, tassa taṃ abhinandato abhivadato ajjhosāya tiṭṭhato tannissitaṃ viññāṇaṃ hoti tadupādānaṃ. Saupādāno gahapati, bhikkhu no parinibbāyati.
Santi kho gahapati, ghānaviññeyyā gandhā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā, tañca bhikkhu abhinandati abhivadati ajjhosāya tiṭṭhati, tassa taṃ abhinandato abhivadato ajjhosāya tiṭṭhato tannissitaṃ viññāṇaṃ hoti tadupādānaṃ. Saupādāno gahapati, bhikkhu no parinibbāyati.
Santi kho gahapati, jivhāviññeyyā rasā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā, tañca bhikkhu abhinandati abhivadati ajjhosāya tiṭṭhati, tassa taṃ abhinandato abhivadato ajjhosāya tiṭṭhato tannissitaṃ viññāṇaṃ hoti tadupādānaṃ. Saupādāno gahapati, bhikkhu no parinibbāyati.
Santi kho gahapati, kāyaviññeyyā phoṭṭhabbā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā, tañca bhikkhu abhinandati abhivadati ajjhosāya tiṭṭhati, tassa taṃ abhinandato abhivadato ajjhosāya tiṭṭhato tannissitaṃ viññāṇaṃ hoti tadupādānaṃ. Saupādāno gahapati, bhikkhu no parinibbāyati.
Santi kho gahapati, manoviññeyyā dhammā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā, tañca bhikkhu abhinandati abhivadati ajjhosāya tiṭṭhati, tassa taṃ abhinandato abhivadato ajjhosāya tiṭṭhato tannissitaṃ viññāṇaṃ hoti tadupādānaṃ. Saupādāno gahapati, bhikkhu no parinibbāyati.
Ayaṃ kho gahapati, hetu ayaṃ paccayo yenamidhekacce sattā diṭṭheva dhamme no parinibbāyanti.
 
Santi ca kho gahapati, cakkhuviññeyyā rūpā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā, tañca bhikkhu nābhinandati nābhivadati nājjhosāya tiṭṭhati, tassa taṃ anabhinandato anabhivadato anajjhosāya tiṭṭhato na tannissitaṃ viññāṇaṃ hoti na tadupādānaṃ. Anupādāno gahapati, bhikkhu parinibbāyati.
Santi ca kho gahapati, sotaviññeyyā saddā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā, tañce bhikkhu nābhinandati nābhivadati nājjhosāya tiṭṭhati, tassa taṃ anabhinandato anabhivadato anajjhosāya tiṭṭhato na tannissitaṃ viññāṇaṃ hoti na tadupādānaṃ. Anupādāno gahapati, bhikkhu parinibbāyati.
Santi kho gahapati, ghānaviññeyyā gandhā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā, tañce bhikkhu nābhinandati nābhivadati nājjhosāya tiṭṭhati, tassa taṃ anabhinandato anabhivadato anajjhosāya tiṭṭhato na tannissitaṃ viññāṇaṃ hoti na tadupādānaṃ. Anupādāno gahapati, bhikkhu parinibbāyati.
Santi kho gahapati, jivhāviññeyyā rasā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā, tañce bhikkhu nābhinandati nābhivadati nājjhosāya tiṭṭhati, tassa taṃ anabhinandato anabhivadato anajjhosāya tiṭṭhato na tannissitaṃ viññāṇaṃ hoti na tadupādānaṃ. Anupādāno gahapati, bhikkhu parinibbāyati.
Santi kho gahapati, kāyaviññeyyā phoṭṭhabbā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā, tañce bhikkhu nābhinandati nābhivadati nājjhosāya tiṭṭhati, tassa taṃ anabhinandato anabhivadato anajjhosāya tiṭṭhato na tannissitaṃ viññāṇaṃ hoti na tadupādānaṃ. Anupādāno gahapati, bhikkhu parinibbāyati.
Santi kho gahapati, manoviññeyyā dhammā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā, tañce bhikkhu nābhinandati nābhivadati nājjhosāya tiṭṭhati, tassa taṃ anabhinandato anabhivadato anajjhosāya tiṭṭhato na tannissitaṃ viññāṇaṃ hoti na tadupādānaṃ. Anupādāno gahapati, bhikkhu parinibbāyati.
Ayaṃ kho gahapati, hetu ayaṃ paccayo yenamidhekacce sattā diṭṭheva dhamme parinibbāyantī ti.
 
1. 13. 4
Bhāradvājasuttaṃ
 
127. Ekaṃ samayaṃ āyasmā piṇḍālabhāradvājo kosambiyaṃ viharati ghositārāme, atha kho rājā udeno yenāyasmā piṇḍolabhāradvājo tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā āyasmatā piṇḍolabhāradvājena saddhiṃ sammodi, sammodanīyaṃ kathaṃ sārāṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ nisīdi, ekamantaṃ nisinno kho rājā udeno āyasmantaṃ piṇḍolabhāradvājaṃ etadavoca:
 
Ko nu kho bho-1 bhāradvāja hetu ko paccayo yenime daharā bhikkhū susukāḷakesā bhadrena yobbanena samannāgatā paṭhamena vayasā anikīḷitāvino kāmesu, yāvajīvaṃ paripuṇṇaṃ parisuddhaṃ brahmacariyaṃ caranti, addhānañca āpādentīti?
 
1. Konukho - sīmu 2.
 
[BJT Page 230] [\x 230/]
 
Vuttaṃ kho etaṃ mahārāja tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena "etha tumhe bhikkhave mātumattisu mātucittaṃ upaṭṭhapetha, bhaginimattisu [PTS Page 111] [\q 111/] bhaginicittaṃ upaṭṭhapetha, dhītumattisu dhītucittaṃ upaṭṭhapethā" ti. Ayaṃ kho mahārāja hetu ayaṃ paccayo yenime daharā bhikkhu susukāḷakesā bhadrena yobbanena samannāgatā paṭhamena vayasā anikīḷitāvino kāmesu yāvajīvaṃ paripuṇṇaṃ parisuddhaṃ brahmacariyaṃ caranti addhānañca āpādentīti.
 
Lolaṃ kho bho-1 bhāradvāja cittaṃ, appekadā mātumattisupi lobhadhammā uppajjanti bhaginimattisupi lobhadhammā uppajjanti, ṭhītumattisupi lobhadhammā uppajjanti. Atthi nū kho bho bhāradvāja añño ca hetu añño ca paccayo yenime daharā bhikkhu susukāḷakesā bhadrena yobbanena samannāgatā paṭhamena vayasā anikīḷitāvino kāmesu yāvajīvaṃ paripuṇṇaṃ parisuddhaṃ brahmacariyaṃ caranti addhānañca āpādentīti.
 
Vuttaṃ kho etaṃ mahārāja tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena "etha tumhe bhikkhave imameva kāyaṃ uddhaṃ pādatalā adho kesamatthakā tacapariyantaṃ pūraṃ nānappakārassa asucino paccavekkhatha. Atthī imasmiṃ kāye kesā lomā nakhā dantā taco maṃsaṃ nahāru aṭṭhi aṭṭhimiñjā vakkaṃ hadayaṃ yakanaṃ kilomakaṃ pihakaṃ papphāsaṃ antaṃ antaguṇaṃ udariyaṃ karīsaṃ pittaṃ semhaṃ pubbo lohitaṃ sedo medo assū vasā khelo siṅghānikā lasikā muttanti. Ayampi kho mahārāja hetu ayaṃ paccayo yenime daharā bhikkhu susukāḷakesā bhadrena yobbanena samannāgatā paṭhamena vayasā anikīḷitāvino kāmesu yāvajīvaṃ paripuṇṇaṃ parisuddhaṃ brahmacariyaṃ caranti addhānañca āpādentīti.
 
Ye te bho bhāradvāja bhikkhu bhāvitakāyā bhāvitasīlā bhāvitacittā bhāvitapaññā tesaṃ taṃ na dukkaraṃ-2 hoti, ye ca kho te bho bhāradvāja-3 bhikkhū abhāvitakāyā abhāvitasīlā abhāvitacittā abhāvitapaññā tesaṃ taṃ dukkaraṃ hoti. Appekadā bho bhāradvāja asubhato manasikarissāmāti subhato vā āgacchati, atthi nū kho bho bhāradvāja-4 [PTS Page 112] [\q 112/] añño ca-5. Hetu añño ca paccayo yenime daharā bhikkhu susukāḷakesā bhadrena yobbanena samannāgatā paṭhamena vayasā anikīḷitāvino kāmesu yāvajīvaṃ paripuṇṇaṃ parisuddhaṃ brahmacariyaṃ caranti, addhānañca āpādentīti.
 
Vuttaṃ kho etaṃ mahārāja tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena 'etha tumhe bhikkhave indiyesu guttadvārā viharatha. Cakkhunā rūpaṃ disvā mā nimittaggāhino ahuvattha, mānubyañjanaggāhino, yatvādhikaraṇamenaṃ-6 cakkhundriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuṃ tassa saṃvarāya paṭipajjatha, rakkhatha cakkhundriyaṃ, cakkhundriye saṃvaraṃ āpajjatha.
 
Sotena saddaṃ sutvā mā nimittaggāhino ahuvattha, mānubyañjanaggāhino, yatvādhikaraṇamenaṃ sotendriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuṃ tassa saṃvarāya paṭipajjatha, rakkhatha sotendriyaṃ, sotendriye saṃvaraṃ āpajjatha.
Ghānena gandhaṃ sāyitvā mā nimittaggāhino ahuvattha, mānubyañjanaggāhino, yatvādhikaraṇamenaṃ ghānendriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuṃ tassa saṃvarāya paṭipajjatha, rakkhatha ghānendriyaṃ, ghānendriye saṃvaraṃ āpajjatha.
Jivhāya rasaṃ sāyitvā mā nimittaggāhino ahuvattha, mānubyañjanaggāhino, yatvādhikaraṇamenaṃ jivhendriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuṃ tassa saṃvarāya paṭipajjatha, rakkhatha jivhendriyaṃ, jivhendriye saṃvaraṃ āpajjatha.
Kāyena phoṭṭhabbaṃ phusitvā mā nimittaggāhino ahuvattha, mānubyañjanaggāhino, yatvādhikaraṇamenaṃ kāyendriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuṃ tassa saṃvarāya paṭipajjatha, rakkhatha kāyendriyaṃ, kāyendriye saṃvaraṃ āpajjatha.
 
1. Lolaṃ bho - sīmu1 sī2.
2. Sūkaraṃ machasaṃ
3. Ye ca kho te bhāradvāja - sīmu.
4. Ca- machasaṃ ca - syā.
5. Ca kho - machasaṃ
6. Yatvādhikaraṇametaṃ - sīmu.
 
[BJT Page 232] [\x 232/]
 
Manasā dhammaṃ viññāya mā nimittaggāhino ahuvattha, mānubyañjanaggāhino, yatvādhikaraṇamenaṃ manindriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuṃ tassa saṃvarāya paṭipajjatha, rakkhatha manindriyaṃ, manindriye saṃvaraṃ āpajjathā" ti. Ayampi kho mahārāja hetu ayaṃ paccayo yenime daharā bhikkhu susukāḷakesā bhadrena yobbanena samannāgatā paṭhamena vayasā anikīḷitāvino kāmesu yāvajīvaṃ paripuṇṇaṃ parisuddhaṃ brahmacariyaṃ caranti addhānañca āpādentīti.
 
Acchariyaṃ bho bhāradvāja, abbhutaṃ bho bhāradvāja, yāva subhāsitamidaṃ-1 bho bhāradvāja tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena. Eso va-2. Kho bho bhāradvāja hetu phasapaccayo yenime daharā bhikkhu susukāḷakesā bhadrena yobbanena samannāgatā paṭhamena vayasā anikīḷitāvino kāmesu yāvajīvaṃ paripuṇṇaṃ parisuddhaṃ brahmacariyaṃ caranti addhānañca āpādentīti.
 
Ahampi kho bho-3. Bhāradvāja, yasmiṃ samaye arakkhiteneva kāyena ārakkhitāya vācāya ārakkhitena cittena anupaṭṭhitāya satiyā asaṃvutehi indriyehi antepuraṃ pavisāmi. Ativiya maṃ tasmiṃ samaye lobhadhammā parisahanti. Yasmiñca khvāhaṃ bho bhāradvāja samaye rakkhitenava kāyena rakkhitāya vācāya rakkhitena cittena upaṭṭhitāya [PTS Page 113] [\q 113/] satiyā saṃvutehi indriyehi antepuraṃ pavisāmi na maṃ tattha-4 tasmiṃ samaye lobhadhammā parisahantī.
 
Abhikkantaṃ bho bhāradvāja, abhikkantaṃ bho bhāradvāja, seyyathāpi bho bhāradvāja nikkujjitaṃ-5 vā ukkujjeyya, paṭicchannaṃ vā vivareyya, mūḷahassa vā maggaṃ ācikkheyya, andhakāre vā telapajjotaṃ dhāreyya cakkhumanto rūpāni dakkhintīti. Evamevaṃ-6 bhotā bhāradvājena anekapariyāyena dhammo pakāsito, esāhaṃ bho bhāradvāja taṃ bhagavantaṃ saraṇaṃ gacchāmi dhammañca bhikkhusaṅghañca, upāsakaṃ maṃ bhavaṃ bhāradvājo dhāretu ajjatagge pāṇupetaṃ saraṇaṃ gatanti.
 
1. Subhāsitañcidaṃ - machasaṃ
2. Esaceva - sīmu
3. Ahamapi bho - sīmu, [PTS]
4. Tathā - machasaṃ
5. Nikujjitaṃ [PTS]
6. Evametaṃ - sī 2.
 
[BJT Page 232] [\x 232/]
1. 13. 5
Soṇasuttaṃ
 
128. Ekaṃ samayaṃ bhagavā rājagahe viharati vephavane kalandakanivāpe. Atha kho soṇo gahapatiputto yena bhagavā tenupasaṅkami upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhāsi. Ekamantaṃ nisinno kho soṇo gahapatiputto bhagavantaṃ etadavoca: "ko nu kho bhante hetu ko paccayo yenamidhekacce sattā diṭṭheva dhamme no parinibbāyanti? Ko pana bhante hetu ko paccayo yena midhekacce sattā diṭṭheva dhamme parinibbāyantī" ti.
 
[BJT Page 234. [\x 234/] ]
 
Santi kho soṇa, cakkhuviññeyyā rūpā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā, tañca bhikkhu abhinandati abhivadati ajjhosāya tiṭṭhati, tassa taṃ abhinandato abhivadato ajjhosāya tiṭṭhato tannissitaṃ viññāṇaṃ hoti tadupādānaṃ. Saupādāno soṇa, bhikkhu no parinibbāyati.
 
Santi kho soṇa, sotaviññeyyā saddā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā, tañca bhikkhu abhinandati abhivadati ajjhosāya tiṭṭhati, tassa taṃ abhinandato abhivadato ajjhosāya tiṭṭhato tannissitaṃ viññāṇaṃ hoti tadupādānaṃ. Saupādāno soṇa, bhikkhu no parinibbāyati.
Santi kho soṇa, ghānaviññeyyā gandhā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā, tañca bhikkhu abhinandati abhivadati ajjhosāya tiṭṭhati, tassa taṃ abhinandato abhivadato ajjhosāya tiṭṭhato tannissitaṃ viññāṇaṃ hoti tadupādānaṃ. Saupādāno soṇa, bhikkhu no parinibbāyati.
Santi kho soṇa, jivhāviññeyyā rasā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmupasaṃhitā rajanīyā, tañca bhikkhu abhinandati abhivadati ajjhosāya tiṭṭhati, tassa taṃ abhinandato abhivadato ajjhosāya tiṭṭhato tannissitaṃ viññāṇaṃ hoti tadupādānaṃ. Saupādāno soṇa, bhikkhu no parinibbāyati.
Santi kho soṇa, kāyaviññeyyā phoṭṭhabbā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā, tañca bhikkhu abhinandati abhivadati ajjhosāya tiṭṭhati, tassa taṃ abhinandato abhivadato ajjhosāya tiṭṭhato tannissitaṃ viññāṇaṃ hoti tadupādānaṃ. Saupādāno soṇa, bhikkhu no parinibbāyati.
Santi kho soṇa, manoviññeyyā dhammā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā, tañca bhikkhu abhinandati abhivadati ajjhosāya tiṭṭhati, tassa taṃ abhinandato abhivadato ajjhosāya tiṭṭhato tannissitaṃ viññāṇaṃ hoti tadupādānaṃ. Saupādāno soṇa, bhikkhu no parinibbāyati.
Ayaṃ kho soṇa, hetu ayaṃ paccayo yenamidhekacce sattā diṭṭheva dhamme no parinibbāyanti.
 
Santi ca kho soṇa, cakkhuviññeyyā rūpā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā, tañca bhikkhu nābhinandati nābhivadati nājjhosāya tiṭṭhati, tassa taṃ anabhinandato anabhivadato anajjhosāya tiṭṭhato na tannissitaṃ viññāṇaṃ hoti na tadupādānaṃ. Anupādāno gahapati, bhikkhu parinibbāyati.
Santi ca kho soṇa, sotaviññeyyā saddā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā, tañce bhikkhu nābhinandati nābhivadati nājjhosāya tiṭṭhati, tassa taṃ anabhinandato anabhivadato anajjhosāya tiṭṭhato na tannissitaṃ viññāṇaṃ hoti na tadupādānaṃ. Anupādāno gahapati, bhikkhu parinibbāyati.
Santi kho soṇa, ghānaviññeyyā gandhā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā, tañce bhikkhu nābhinandati nābhivadati nājjhosāya tiṭṭhati, tassa taṃ anabhinandato anabhivadato anajjhosāya tiṭṭhato na tannissitaṃ viññāṇaṃ hoti na tadupādānaṃ. Anupādāno gahapati, bhikkhu parinibbāyati.
Santi kho soṇa, jivhāviññeyyā rasā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmupasaṃhitā rajanīyā, tañce bhikkhu nābhinandati nābhivadati nājjhosāya tiṭṭhati, tassa taṃ anabhinandato anabhivadato anajjhosāya tiṭṭhato na tannissitaṃ viññāṇaṃ hoti na tadupādānaṃ. Anupādāno gahapati, bhikkhu parinibbāyati.
Santi kho soṇa, kāyaviññeyyā phoṭṭhabbā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā, tañce bhikkhu nābhinandati nābhivadati nājjhosāya tiṭṭhati, tassa taṃ anabhinandato anabhivadato anajjhosāya tiṭṭhato na tannissitaṃ viññāṇaṃ hoti na tadupādānaṃ. Anupādāno gahapati, bhikkhu parinibbāyati.
Santi kho soṇa, manoviññeyyā dhammā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmupasaṃhitā rajanīyā, tañce bhikkhu nābhinandati nābhivadati nājjhosāya tiṭṭhati, tassa taṃ anabhinandato anabhivadato anajjhosāya tiṭṭhato na tannissitaṃ viññāṇaṃ hoti na tadupādānaṃ. Anupādāno soṇa, bhikkhu parinibbāyati.
Ayaṃ kho soṇa, hetu ayaṃ paccayo yenamidhekacce sattā parinibbāyantī ti.
1. 13. 6
Ghositasuttaṃ
129. Ekaṃ samayaṃ āyasmā ānando kosambiyaṃ viharati ghositārāme, atha kho ghosito gahapati yenāyasmā ānando tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhāsi. Ekamantaṃ nisinno kho ghosito gahapati āyasmantaṃ ānandaṃ etadavoca: "dhātunānattaṃ dhātunānattanti [PTS Page 114] [\q 114/] bhante ānanda vuccati, kittāvatā nu kho bhante dhātunānattaṃ vuttaṃ bhagavatā" ti.
 
[BJT Page 236] [\x 236/]
 
Saṃvijjati kho gahapati cakkhudhātu, rūpā ca manāpā, cakkhuviññāṇañca, sukhavedanīyaṃ phassaṃ paṭicca uppajjati sukhāvedanā. Saṃvijjati kho gahapati cakkhudhātu, rūpā ca amanāpā, cakkhuviññāṇañca, dukkhavedanīyaṃ phassaṃ paṭicca uppajjati dukkhā vedanā. Saṃvijjati kho gahapati cakkhudhātu, rūpā ca upekhāṭhāniyā-1. , Cakkhuviññāṇañca, adukkhamasukhavedanīyaṃ phassaṃ paṭicca uppajjati adukkhamasukhā vedanā.
 
Saṃvijjati kho gahapati sotadhātu, saddā ca manāpā, sotaviññāṇañca, sukhavedanīyaṃ phassaṃ paṭicca uppajjati sukhāvedanā. Saṃvijjati kho gahapati sotadhātu, saddā ca amanāpā, sotaviññāṇañca, dukkhavedanīyaṃ phassaṃ paṭicca uppajjati dukkhā vedanā. Saṃvijjati kho gahapati sotadhātu, saddā ca upekhāṭhāniyā, sotaviññāṇañca, adukkhamasukhavedanīyaṃ phassaṃ paṭicca uppajjati adukkhamasukhā vedanā.
 
Saṃvijjati kho gahapati ghānadhātu, gandhā ca manāpā, ghānaviññāṇañca, sukhavedanīyaṃ phassaṃ paṭicca uppajjati sukhāvedanā. Saṃvijjati kho gahapati ghānadhātu, saddā ca amanāpā, ghānaviññāṇañca, dukkhavedanīyaṃ phassaṃ paṭicca uppajjati dukkhā vedanā. Saṃvijjati kho gahapati ghānadhātu, gandhā ca upekhāṭhāniyā, ghānaviññāṇañca, adukkhamasukhavedanīyaṃ phassaṃ paṭicca uppajjati adukkhamasukhā vedanā.
 
Saṃvijjati kho gahapati jivhādhātu, rasā ca manāpā, jivhāviññāṇañca, sukhavedanīyaṃ phassaṃ paṭicca uppajjati sukhāvedanā. Saṃvijjati kho gahapati jivhādhātu, rasā ca amanāpā, jivhāviññāṇañca, dukkhavedanīyaṃ phassaṃ paṭicca uppajjati dukkhā vedanā. Saṃvijjati kho gahapati jivhādhātu, rasā ca upekhāṭhāniyā, jivhāviññāṇañca, adukkhamasukhavedanīyaṃ phassaṃ paṭicca uppajjati adukkhamasukhā vedanā.
 
Saṃvijjati kho gahapati kāyadhātu, phoṭṭhabbā ca manāpā, kāyaviññāṇañca, sukhavedanīyaṃ phassaṃ paṭicca uppajjati sukhāvedanā. Saṃvijjati kho gahapati kāyadhātu, phoṭṭhabbā ca amanāpā, kāyaviññāṇañca, dukkhavedanīyaṃ phassaṃ paṭicca uppajjati dukkhā vedanā. Saṃvijjati kho gahapati kāyadhātu, phoṭṭhabbā ca upekhāṭhāniyā, kāyaviññāṇañca, adukkhamasukhavedanīyaṃ phassaṃ paṭicca uppajjati adukkhamasukhā vedanā.
 
Saṃvijjati kho gahapati manodhātu, dhammā ca manāpā, manoviññāṇañca, sukhavedanīyaṃ phassaṃ paṭicca uppajjati sukhāvedanā. Saṃvijjati kho gahapati manodhātu, dhammā ca amanāpā, manoviññāṇañca, dukkhavedanīyaṃ phassaṃ paṭicca uppajjati dukkhā vedanā. Saṃvijjati kho gahapati manodhātu, dhammā ca upekhāṭhāniyā, manoviññāṇañca, adukkhamasukhavedanīyaṃ phassaṃ paṭicca uppajjati adukkhamasukhā vedanā. Ettāvatā kho gahapati dhātunānattaṃ vuttaṃ bhagavatāti.
 
1. 13. 7
Hāliddakānisuttaṃ
 
130. [PTS Page 115] [\q 115/] ekaṃ samayaṃ āyasmā mahākaccāno avantīsu viharati kuraraghare pavatte-2 pabbate, atha kho hāliddakāni-3 gahapati yenāyasmā mahākaccāno tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhāsi. Ekamantaṃ nisinno kho hāliddakāni gahapati āyasmantaṃ mahākaccānaṃ etadavoca: vuttamidaṃ bhante bhagavatā "dhātunānattaṃ paṭicca uppajjati phassanānattaṃ, phassanānattaṃ paṭicca uppajjati vedanānānatta" nti. Kathannu kho bhante dhātunānattaṃ paṭicca uppajjati phassanānattaṃ, phassanānattaṃ paṭicca uppajjati vedanānānattanni.
 
Idha gahapati, bhikkhu cakkhunā rūpaṃ disvā manāpaṃ itthetanti pajānāti. Cakkhuviññāṇaṃ sukhavedanīyañca-4 phassaṃ paṭicca uppajjati sukhā vedanā. Cakkhunā kho paneva-5 rūpaṃ disvā amanāpaṃ itthetantī pajānāti, cakkhuviññāṇaṃ dukkhavedanīyañca phassaṃ paṭicca uppajjati dukkhā vedanā. Cakkhunā paneva rūpaṃ disvā upekhāṭhānīyaṃ itthetantī pajānāti. Cakkhuviññāṇaṃ adukkhamasukhavedanīyañca phassaṃ paṭicca uppajjati adukkhamasukhā vedanā.
 
1. Upekkhaṭṭhāniya - syā. Manāpā upekkhāvedaniyā - machasaṃ
2. Kulaghare sampavatto - syā, kulaghare papāte - machasaṃ
3. Hāliddikāni - machasaṃ, sī2.
4. Sukhavedanīyaṃ, sukhavedanīyaṃ phassaṃ - sīmu.
5. Panevaṃ - syā.
 
[BJT Page 238] [\x 238/] punacaparaṃ gahapati, bhikkhu sotena saddaṃ sutvā manāpaṃ itthetanti pajānāti. Cakkhuviññāṇaṃ sukhavedanīyañca phassaṃ paṭicca uppajjati sukhā vedanā. Soteka kho paneva. Saddaṃ sutvā amanāpaṃ itthetantī pajānāti, sotaviññāṇaṃ dukkhavedanīyañca phassaṃ paṭicca uppajjati dukkhā vedanā. Sotena paneva saddaṃ disvā upekhāṭhānīyaṃ itthetantī pajānāti. Sotaviññāṇaṃ adukkhamasukhavedanīyañca phassaṃ paṭicca uppajjati adukkhamasukhā vedanā.
 
Idha gahapati, bhikkhu ghānena gandhaṃ ghāyitvā manāpaṃ itthetanti pajānāti. Ghānaviññāṇaṃ sukhavedanīyañca phassaṃ paṭicca uppajjati sukhā vedanā. Ghānena kho paneva gandhaṃ ghāyitvā amanāpaṃ itthetantī pajānāti, ghānaviññāṇaṃ dukkhavedanīyañca phassaṃ paṭicca uppajjati dukkhā vedanā. Ghānena paneva gandhaṃ ghāyitvā upekhāṭhānīyaṃ itthetantī pajānāti. Ghānaviññāṇaṃ adukkhamasukhavedanīyañca phassaṃ paṭicca uppajjati adukkhamasukhā vedanā.
 
Idha gahapati, bhikkhu jivhāya rasaṃ sāyitvā manāpaṃ itthetanti pajānāti. Jivhāviññāṇaṃ sukhavedanīyañca phassaṃ paṭicca uppajjati sukhā vedanā. Jivhāya kho paneva rasaṃ sāyitvā amanāpaṃ itthetantī pajānāti, jivhāviññāṇaṃ dukkhavedanīyañca phassaṃ paṭicca uppajjati dukkhā vedanā. Jivhāya paneva rasaṃ sāyitvā upekhāṭhānīyaṃ itthetantī pajānāti. Jivhāviññāṇaṃ adukkhamasukhavedanīyañca phassaṃ paṭicca uppajjati adukkhamasukhā vedanā.
 
Idha gahapati, bhikkhu kāyena phoṭṭhabbaṃ phusitvā manāpaṃ itthetanti pajānāti. Cakkhuviññāṇaṃ sukhavedanīyañca phassaṃ paṭicca uppajjati sukhā vedanā. Kāyena kho paneva phoṭṭhabbaṃ phusitvā amanāpaṃ itthetantī pajānāti, kāyaviññāṇaṃ dukkhavedanīyañca phassaṃ paṭicca uppajjati dukkhā vedanā. Kāyena paneva phoṭṭhabbaṃ phusitvā upekhāṭhānīyaṃ itthetantī pajānāti. Kāyaviññāṇaṃ adukkhamasukhavedanīyañca phassaṃ paṭicca uppajjati adukkhamasukhā vedanā.
 
Idha gahapati, bhikkhu manasā dhammaṃ viññāya manāpaṃ itthetanti pajānāti. Manoviññāṇaṃ [PTS Page 116] [\q 116/] sukhavedanīyañca phassaṃ paṭicca uppajjati sukhā vedanā. Manasā kho paneva dhammaṃ viññāya amanāpaṃ itthetantī pajānāti, manoviññāṇaṃ dukkhavedanīyañca phassaṃ paṭicca uppajjati dukkhā vedanā. Manasā paneva dhammaṃ viññāya upekhāṭhānīyaṃ itthetantī pajānāti. Manoviññāṇaṃ adukkhamasukhavedanīyañca phassaṃ paṭicca uppajjati adukkhamasukhā vedanā.
 
Evaṃ kho gahapati dhātunānattaṃ paṭicca uppajjati phassanānattaṃ, phassanānattaṃ paṭicca uppajjati vedanānānattanti.
 
1. 13. 8
Nakulapitusuttaṃ
 
131. Ekaṃ samayaṃ bhagavā bhaggesu viharati suṃsumāragire bhesakalāvane migadāye. Atha kho nakulapitā gahapati yena bhagavā tenupasaṅkami upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhāsi. Ekamantaṃ nisinno kho nakulapitā gahapati bhagavantaṃ etadavoca: ko nu kho bhante hetu ko paccayo yenamidhekacce sattā diṭṭheva dhamme no parinibbāyanti. Ko pana bhante hetu ko paccayo yenamidhekacce sattā diṭṭheva dhamme parinibbāyantīti.
 
Santi kho gahapati, cakkhuviññeyyā rūpā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā, tañca bhikkhu abhinandati abhivadati ajjhosāya tiṭṭhati, tassa taṃ abhinandato abhivadato ajjhosāya tiṭṭhato tannissitaṃ viññāṇaṃ hoti tadupādānaṃ. Saupādāno gahapati, bhikkhu no parinibbāyati.
Santi kho gahapati, sotaviññeyyā saddā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā, tañca bhikkhu abhinandati abhivadati ajjhosāya tiṭṭhati, tassa taṃ abhinandato abhivadato ajjhosāya tiṭṭhato tannissitaṃ viññāṇaṃ hoti tadupādānaṃ. Saupādāno gahapati, bhikkhu no parinibbāyati.
Santi kho gahapati, ghānaviññeyyā gandhā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā, tañca bhikkhu abhinandati abhivadati ajjhosāya tiṭṭhati, tassa taṃ abhinandato abhivadato ajjhosāya tiṭṭhato tannissitaṃ viññāṇaṃ hoti tadupādānaṃ. Saupādāno gahapati, bhikkhu no parinibbāyati.
Santi kho gahapati, jivhāviññeyyā rasā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā, tañca bhikkhu abhinandati abhivadati ajjhosāya tiṭṭhati, tassa taṃ abhinandato abhivadato ajjhosāya tiṭṭhato tannissitaṃ viññāṇaṃ hoti tadupādānaṃ. Saupādāno gahapati, bhikkhu no parinibbāyati.
Santi kho gahapati, kāyaviññeyyā phoṭṭhabbā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā, tañca bhikkhu abhinandati abhivadati ajjhosāya tiṭṭhati, tassa taṃ abhinandato abhivadato ajjhosāya tiṭṭhato tannissitaṃ viññāṇaṃ hoti tadupādānaṃ. Saupādāno gahapati, bhikkhu no parinibbāyati.
Santi kho gahapati, manoviññeyyā dhammā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā, tañca bhikkhu abhinandati abhivadati ajjhosāya tiṭṭhati, tassa taṃ abhinandato abhivadato ajjhosāya tiṭṭhato tannissitaṃ viññāṇaṃ hoti tadupādānaṃ. Saupādāno gahapati, bhikkhu no parinibbāyati.
Ayaṃ kho gahapati, hetu ayaṃ paccayo yenamidhekacce sattā diṭṭheva dhamme no parinibbāyanti.
 
[BJT Page 240] [\x 240/]
 
Santi ca kho gahapati, cakkhuviññeyyā rūpā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā, tañca bhikkhu nābhinandati nābhivadati nājjhosāya tiṭṭhati, tassa taṃ anabhinandato anabhivadato anajjhosāya tiṭṭhato na tannissitaṃ viññāṇaṃ hoti na tadupādānaṃ. Anupādāno gahapati, bhikkhu parinibbāyati.
Santi ca kho gahapati, sotaviññeyyā saddā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā, tañce bhikkhu nābhinandati nābhivadati nājjhosāya tiṭṭhati, tassa taṃ anabhinandato anabhivadato anajjhosāya tiṭṭhato na tannissitaṃ viññāṇaṃ hoti na tadupādānaṃ. Anupādāno gahapati, bhikkhu parinibbāyati.
Santi kho gahapati, ghānaviññeyyā gandhā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā, tañce bhikkhu nābhinandati nābhivadati nājjhosāya tiṭṭhati, tassa taṃ anabhinandato anabhivadato anajjhosāya tiṭṭhato na tannissitaṃ viññāṇaṃ hoti na tadupādānaṃ. Anupādāno gahapati, bhikkhu parinibbāyati.
Santi kho gahapati, jivhāviññeyyā rasā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā, tañce bhikkhu nābhinandati nābhivadati nājjhosāya tiṭṭhati, tassa taṃ anabhinandato anabhivadato anajjhosāya tiṭṭhato na tannissitaṃ viññāṇaṃ hoti na tadupādānaṃ. Anupādāno gahapati, bhikkhu parinibbāyati.
Santi kho gahapati, kāyaviññeyyā phoṭṭhabbā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā, tañce bhikkhu nābhinandati nābhivadati nājjhosāya tiṭṭhati, tassa taṃ anabhinandato anabhivadato anajjhosāya tiṭṭhato na tannissitaṃ viññāṇaṃ hoti na tadupādānaṃ. Anupādāno gahapati, bhikkhu parinibbāyati.
Santi kho gahapati, manoviññeyyā dhammā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā, tañce bhikkhu nābhinandati nābhivadati nājjhosāya tiṭṭhati, tassa taṃ anabhinandato anabhivadato anajjhosāya tiṭṭhato na tannissitaṃ viññāṇaṃ hoti na tadupādānaṃ. Anupādāno gahapati, bhikkhu parinibbāyati.
Ayaṃ kho gahapati, hetu ayaṃ paccayo yenamidhekacce sattā diṭṭheva dhamme parinibbāyantī ti.
 
1. 13. 9
Lohiccasuttaṃ
 
132. Ekaṃ samayaṃ āyasmā mahākaccāno avantīsu viharati makkarakaṭe araññakuṭikāyaṃ. [PTS Page 117] [\q 117/] atha kho lohiccassa brāhmaṇassa sambahulā antevāsikā kaṭṭhahārakā mānavakā yenāyasmato mahākaccānassa araññakuṭikā tenupasaṅkamiṃsu, upasaṅkamitvā parito parito kuṭikāya anucaṅkamanti anuvicaranti uccāsaddā mahāsaddā kānici kānici selissakāni-1 karontā-2 ime pana muṇḍakā samaṇakā ibhākiṇhā-3 bandhupādāpaccā, imesaṃ bharatakānaṃ sakkatā garukatā mānitā pūjitā apacitāni.
 
Atha kho āyasmā mahākaccāno vihārā nikkhamitvā te māṇavake etadavoca: mā vo māṇavakā-4 saddamakattha, dhammaṃ vo bhāsissāmīti. Evaṃ vutte te māṇavakā tuṇhī ahesuṃ. Atha kho āyasmā mahākaccāno te māṇavake gāthāhi ajjhabhāsi.
Siluttamā-5 pubbatarā ahesuṃ
Te brāhmaṇā ye purāṇaṃ sarantī
Guttāni dvārāni surakkhitāni
Ahesuṃ tesaṃ abhibhuyya kodhaṃ.
 
-------------------------
1. Seleyyakāni - machasaṃ, syā. Selokassakāni. Aṭṭhakathā.
2. Karonti - machasaṃ
3. Kaṇhā - machasaṃ, syā
4. Mā mānavakā - machasaṃ, syā.
5. Sīluttarā - sī2.
 
[BJT Page 242. [\x 242/] ]
 
Dhamme ca jhāne ca ratā ahesuṃ
Te brāhmaṇā ye purāṇaṃ saranti
Ime ca-1 vokkamma japāmaseti-2
Gottena mattā visamaṃ caranti
Kodhābhibhūtā puthu attadaṇḍā-3
Virajjhamānā tasathāvaresu-4
 
Aguttadvārassa bhavanti moghā
Supinova-5 laddhaṃ purisassa cittaṃ
[PTS Page 118] [\q 118/] anāsakā thaṇḍilasāyikā ca
Pāto sitānañca tayo ca vedā.
Kharājinaṃ jaṭā paṅko mantā sīlabbataṃ tapo
Kuhakā caṅkadaṇḍā ca udakācamanāni ca
Vaṇṇā ete brāhmaṇānaṃ katakiñcikkhabhāvanā-6.
 
Cittañce susamāhitaṃ vippasannamanāvilaṃ
Akhilaṃ sabbabhutesu so maggo brahmapattiyā ti.
 
Atha kho te māṇavakā kupitā anattamanā yena lohicco brāhmaṇo tenupasaṅkamiṃsu. Upasaṅkamitvā lohiccaṃ brāhmaṇaṃ etadavocuṃ: yagghe bhavaṃ jāneyya samaṇo mahākaccāno brāhmaṇānaṃ mante ekaṃsena apavadati-7 paṭikkosatīti.
 
Evaṃ vutte lohicco brāhmaṇo kupito ahosi anattamano. Atha kho lohiccassa brāhmaṇassa etadahosi: na kho pana me taṃ patirūpaṃ yohaṃ aññadatthu māṇavakānaṃ yevasutvā samaṇaṃ mahākaccānaṃ akkoseyyaṃ paribhāseyyaṃ-8 yannūnāhaṃ upasaṅkamitvā puccheyyanti.
 
Atha kho lohicco brāhmaṇo tehi māṇavakehi saddhiṃ yenāyasmā mahākaccāno tonupasaṅkami upasaṅkamitvā [PTS Page 119] [\q 119/] āyasmatā mahākaccānena saddhiṃ sammodi. Sammodanīyaṃ kathaṃ sārāṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho lohicco brāhmaṇo āyasmantaṃ mahākaccānaṃ etadavoca:
 
Āgamaṃsu nu khvidha bho kaccāna, amhākaṃ sambahūlā antevāsikā kaṭṭhahārakā māṇavakāti? Āgamaṃsu khvidha te brāhmaṇa sambahulā antevāsikā kaṭṭhahārakā māṇavakāti. Ahu pana bhoto kaccānassa tehi māṇavakehi saddhiṃ kocideva kathāsallāpoti?. Ahu kho me brāhmaṇa tehi māṇavakehi saddhiṃ kocideva kathāsallāpoti. Yathā kathampana bhoto kaccānassa tehi māṇavakehi saddhiṃ ahosi kathāsallāpoti? Evaṃ kho me brāhmaṇa tehi māṇavakehi saddhiṃ ahosi kathā sallāpo.
 
1. Ime ca - syā.
2. Jahāmbhaseti - syā
3. Suputhuttadaṇḍā - syā
4. Sataṇahā taṇhesu - machasaṃ
5. Supinena - sīmu sī-2.
6. Katākiñcikkhabhāvanā - machasaṃ
7. Asaṃvadati - syā
8. Akkoseyyaṃ virujejhayyaṃ paribhāseyyaṃ - syā.
 
[BJT Page 244] [\x 244/]
 
Siluttamā pubbatarā ahesuṃ
Te brāhmaṇā, ye purāṇaṃ sarantī
Guttāni dvārāni surakkhitāni
Ahesuṃ tesaṃ abhibhuyya kodhaṃ.
 
Dhamme ca jhāne ca ratā ahesuṃ
Te brāhmaṇā ye purāṇaṃ saranti
Ime ca vokkamma japāmaseti
Gottena mattā visamaṃ caranti
Kodhābhibhūtā puthu attadaṇḍā
Virajjhamānā tasathāvaresu
 
Aguttadvārassa bhavanti moghā
Supinova laddhaṃ purisassa cittaṃ
Anāsakā thaṇḍilasāyikā ca
Pāto sitānañca tayo ca vedā.
Kharājinaṃ jaṭā paṅko mantā sīlabbataṃ tapo
Kuhakā caṅkadaṇḍā ca udakācamanāni ca
Vaṇṇā ete brāhmaṇānaṃ katakiñcikkhabhāvanā.
 
Cittañce susamāhitaṃ vippasannamanāvilaṃ
Akhilaṃ sabbabhutesu so maggo brahmapattiyā ti.
 
Evaṃ kho me brāhmaṇa tehi māṇavakehi saddhiṃ ahosi kathā sallāpoti:
Aguttadvāroti bhavaṃ kaccāno āha, kittāvatā nu kho bho kaccāna-1, aguttadvāro hotīti? Idha brāhmaṇa ekacco cakkhunā rūpaṃ disvā piyarūpe rūpe adhimuccati, appiyarūpe rūpe vyāpajjati, anupaṭṭhitakāyasati ca-2 viharati parittacetaso, tañca cetovimuttiṃ [PTS Page 120] [\q 120/] paññāvimuttiṃ yathābhūtaṃ nappajānāti yatthassa-3 te uppannā pāpakā akusalā dhammā aparisesā na nirujjhanti.
 
Sotena saddaṃ sutvā piyarūpe sadde adhimuccati, appiyarūpe sadde vyāpajjati anupaṭṭhitakāyasati ca viharati parittacetaso, tañca cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ yathābhūtaṃ nappajānāti yatthassa te uppannā pāpakā akusalā dhammā aparisesā na nirujjhanti.
Ghānena gandhaṃ gāyitvā piyarūpe gandhe adhimuccati, appiyarūpe gandhe vyāpajjati anupaṭṭhitakāyasati ca viharati parittacetaso, tañca cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ yathābhūtaṃ nappajānāti yatthassa te uppannā pāpakā akusalā dhammā aparisesā na nirujjhanti.
Jivhāya rasaṃ sāyitvā piyarūpe rase adhimuccati, appiyarūpe rase vyāpajjati anupaṭṭhitakāyasati ca viharati parittacetaso, tañca cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ yathābhūtaṃ nappajānāti yatthassa te uppannā pāpakā akusalā dhammā aparisesā na nirujjhanti.
Kāyena phoṭṭhabbaṃ phusitvā piyarūpe phoṭṭhabbe adhimuccati, appiyarūpe phoṭṭhabbe vyāpajjati anupaṭṭhitakāyasati ca viharati parittacetaso, tañca cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ yathābhūtaṃ nappajānāti yatthassa te uppannā pāpakā akusalā dhammā aparisesā na nirujjhanti.
Manasā dhammaṃ viññāya piyarūpe dhamme adhimuccati, appiyarūpe dhamme vyāpajjati anupaṭṭhitakāyasati ca viharati parittacetaso, tañca cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ yathābhūtaṃ nappajānāti yatthassa te uppannā pāpakā akusalā dhammā aparisesā na nirujjhanti. Evaṃ kho brāhmaṇa, aguttadvāro hotīti. . 1. Nū kho kaccāna - sīmu sī2.
2. Anupaṭṭhitāyasatiyā - syā. Kāyasatiyā - sīmu
3. Sathāssa - syā.
 
Idha brāhmaṇa bhikkhu cakkhunā rūpaṃ disvā piyarūpe rūpe nādhimuccati, appiyarūpe rūpe na vyāpajjati, uppaṭṭhitakāyasati ca viharati appamāṇacetaso, tañca cetovimuttiṃ paññāvimuttaṃ yathābhūtaṃ pajānāti yatthassa te uppannā pāpakā akusalā dhammā aparisesā nirujjhanti.
 
Sotena saddaṃ sutvā piyarūpe sadde nādhimuccati, appiyarūpe sadde na vyāpajjati uppaṭṭhitakāyasati ca viharati appamāṇacetaso, tañca cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ yathābhūtaṃ pajānāti yatthassa te uppannā pāpakā akusalā dhammā aparisesā nirujjhanti.
Ghānena gandhaṃ gāyitvā piyarūpe gandhe nādhimuccati, appiyarūpe gandhe na vyāpajjati uppaṭṭhitakāyasati ca viharati appamāṇacetaso, tañca cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ yathābhūtaṃ pajānāti yatthassa te uppannā pāpakā akusalā dhammā aparisesā nirujjhanti.
Jivhāya rasaṃ sāyitvā piyarūpe rase nādhimuccati, appiyarūpe rase na vyāpajjati uppaṭṭhitakāyasati ca viharati appamāṇacetaso, tañca cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ yathābhūtaṃ pajānāti yatthassa te uppannā pāpakā akusalā dhammā aparisesā nirujjhanti.
Kāyena phoṭṭhabbaṃ phusitvā piyarūpe phoṭṭhabbe nādhimuccati, appiyarūpe phoṭṭhabbe na vyāpajjati uppapaṭṭhitakāyasati ca viharati appamāṇacetaso, tañca cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ yathābhūtaṃ pajānāti yatthassa te uppannā pāpakā akusalā dhammā aparisesā nirujjhanti.
Manasā dhammaṃ viññāya piyarūpe dhamme nādhimuccati, appiyarūpe dhamme na vyāpajjati uppaṭṭhitakāyasati ca viharati appamāṇacetaso, tañca cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ yathābhūtaṃ pajānāti yatthassa te uppannā pāpakā akusalā dhammā aparisesā nirujjhanti. Evaṃ kho brāhmaṇa, guttadvāro hotīti.
 
Acchariyaṃ bho kaccāna, abbhutaṃ bho kaccāna, [PTS Page 121] [\q 121/] yāvañcidaṃ bhotā kaccānena guttadvārova samāno guttadvāroti akkhāto. Abhikkantaṃ bho kaccāna, abhikkantaṃ bho kaccāna, seyyathāpi bho kaccāna, nikkujjitaṃ vā ukkujjeyya, paṭicchannaṃ vā vivareyya, mūḷhassa vā maggaṃ ācikkheyya, andhakāre vā telapajjotaṃ dhāreyya cakkhumanto rūpāni dakkhintīti: evameva bhotā kaccānena anekapariyāyena dhammo pakāsito.
 
[BJT Page 246] [\x 246/]
 
Esāhaṃ bho kaccāna, taṃ bhagavantaṃ saraṇaṃ gacchāmi dhammañca bhikkhusaṅghañca, upāsakaṃ maṃ bhavaṃ kaccāno dhāretu ajjatagge pāṇupetaṃ saraṇaṃ gataṃ. Yathā ca bhavaṃ kaccāno makkarakaṭe upāsakakulāni upasaṅkamati, evameva lohiccakulaṃ upasaṅkamatu. Tattha ye māṇavakā vā māṇavikā vā bhagavantaṃ kaccānaṃ abhivādessanti paccupaṭṭhissanti āsanaṃ vā udakaṃ vā dassanti tesaṃ taṃ bhavissati dīgharattaṃ hitāya sukhāyāti.
 
1. 13. 10
Verahaccānisuttaṃ
 
133. Ekaṃ samayaṃ āyasmā udāyi kāmaṇḍāyaṃ viharati todeyyassa brāhmaṇassa ambavane. Atha kho verahaccānigottāya brāhmaṇiyā antevāsī māṇavako yenāyasmā udāyi. Tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā āyasmatā udāyinā saddhiṃ sammodi, sammodanīyaṃ kathaṃ sārāṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinnaṃ kho taṃ māṇavakaṃ āyasmā udāyī dhammiyā kathāya sandessesi samādapesi samuttejesi sampahaṃsesi.
 
Atha kho so māṇavako āyasmatā udāyinā dhammiyā kathāya sandassito samādapito samuttejito sampahaṃsito uṭṭhāyāsanā yena verahaccānigottā brāhmaṇī tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā verahaccānigottaṃ brāhmaṇīṃ etadavoca; yagghe bhoti jāneyyāsi-2 samaṇo udāyī dhammaṃ deseti ādikalyāṇaṃ majjhekalyāṇaṃ pariyosānakalyāṇaṃ [PTS Page 122] [\q 122/] sātthaṃ savyañjanaṃ kevalaparipuṇṇaṃ parisuddhaṃ brahmacariyaṃ pakāsetīti.
 
Tena hi tvaṃ māṇavaka, mama vacanena samaṇaṃ udāyiṃ nimantehi svātanāya bhattenāti. Evaṃ bhotīti kho so māṇavako verahaccānigottāya brāhmaṇiyā paṭissutvā yenāyasmā udāyi tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā āyasmantaṃ udāyiṃ etadavoca: adhivāsetu kira bhavaṃ udāyī amhākaṃ ācariyabhariyāya verahaccānigottāya brāhmaṇiyā svātanāya bhattanti. Adhivāsesi kho āyasmā udāyī tuṇhibhāvena.
 
1. Makkarakate- machasaṃ
2. Jāneyya - sīmu, syā [PTS] sī 2.
 
[BJT Page 248] [\x 248/]
Atha kho āyasmā udāyī tassā rattiyā accayena pubbaṇhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaramādāya yena verahaccānigottāya brāhmaṇiyā nivesanaṃ tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdi. Atha kho verahaccānigottā brāhmaṇī āyasmantaṃ udāyiṃ paṇitena khādanīyena bhojanīyena sahatthā santappesi sampavāresi. Atha kho verahaccānigottā brāhmaṇī āyasmantaṃ udāyiṃ bhuntāviṃ onītapattapāṇiṃ pādukā ārohitvā ucce āsane nisīditvā sīsaṃ oguṇṭhitā-1 āyasmantaṃ udāyiṃ etadavoca: bhaṇa samaṇa, dhammanti. Bhavissati bhagini samayoti vatvā uṭṭhāyāsanā pakkami. 2
 
Dutiyampi kho so māṇavako yenāyasmā udāyī tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā āyasmatā udāyinā saddhiṃ sammodi. Sammodanīyaṃ kathaṃ sārāṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ nisīdi.
 
Ekamantaṃ nisinnaṃ kho taṃ māṇavakaṃ āyasmā udāyī dhammiyā kathāya sandassesi, samādapesi, samuttejesi, sampahaṃsesi. Dutiyampi kho so māṇavako āyasmatā udāyinā dhammiyā kathāya sandassito samādapito samuttejito sampahaṃsito uṭṭhāyāsanā yena verahaccānigottā brāhmaṇi tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā verahaccānigottaṃ brāhmaṇiṃ etadavoca: yagghe hoti jāneyyāsi, samaṇo udāyī dhammaṃ deseti ādikalayāṇaṃ majjhekalyāṇaṃ [PTS Page 123] [\q 123/] pariyosānakalyāṇaṃ sātthaṃ savyañjanaṃ kevalaparipuṇṇaṃ parisuddhaṃ brahmacariyaṃ pakāsetīti. Evamevaṃ pana tvaṃ māṇavaka samaṇassa udāyissa vaṇṇaṃ bhāsasi, samaṇo panudāyī-3 bhaṇa samaṇa dhammanti vutto samāno bhavissati bhagini samayoti vatvā uṭṭhāyāsanā vihāraṃ pakkantoti.
 
Tathā hi pana tvaṃ hoti pādukā ārohitvā ucce āsane nisīditvā sīsaṃ oguṇṭhitā etadavoca: bhaṇa samaṇa dhammanti, dhammagaruno hi te bhavanto dhammagāravāti. Tena hi tvaṃ māṇavaka, mama vacanena samaṇaṃ udāyiṃ nimantehi svātanāya bhattenāti. Evaṃ bhotīti kho so māṇavako verahaccānigottāya brāhmaṇiyā paṭissutvā yenāyasmā udāyī tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā āyasmantaṃ udāyiṃ etadavoca:
 
Adhivāsesi kira bhavaṃ udāyī amhākaṃ ācariyabhariyāya verahaccāni gottāya brāhmaṇiyā svātanāya bhattanti. Adhivāsesi kho āyasmā udāyī tuṇhībhāvena. Atha kho āyasmā udāyī tassā rattiyā accayena pubbaṇhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaramādāya yena verahaccānigottāya brāhmaṇiyā nivesanaṃ tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdi. Atha kho verahaccānigottā brāhmaṇī āyasmantaṃ udāyiṃ paṇītena khādanīyena bhojanīyena sahatthā santappesi, sampavāresi, atha kho verahaccānigottā brāhmaṇi āyasmantaṃ udāyiṃ bhuttāviṃ onītapattapāṇiṃ pādukā oruhitvā nīce āsane nisīditvā sīsaṃ vivaritvā āyasmantaṃ udāyiṃ etadavoca:
1. Oguṇaṭhitvā - syā.
 
2. Pakkāmi - syā
3. Udāyiṃ - syā.
 
[BJT Page 250] [\x 250/] kisminnu kho bhante, sati arahanto sukhadukkhaṃ paññāpentī? Kismiṃ asati arahanto sukhadukkhaṃ na paññāpentīti?
 
Cakkhusmiṃ kho bhagini sati arahanto sukhadukkhaṃ paññāpenti, cakkhusmiṃ asati arahanto sukhadukkhaṃ [PTS Page 124] [\q 124/] na paññāpenti.
Sotasmiṃ kho bhagini sati arahanto sukhadukkhaṃ paññāpenti, sotasmiṃ asati arahanto sukhadukkhaṃ na paññāpenti.
Ghānasmiṃ kho bhagini sati arahato sukhadukkhaṃ paññāpenti, kho bhagini sati arahanto sukhadukkhaṃ paññāpenti, ghānasmiṃ asati arahato sukhadukkhaṃ na paññāpenti. Jivhāsmiṃ asati arahanto sukhadukkhaṃ na paññāpenti.
Kāyasmiṃ kho bhagini sati arahanto sukhadukkhaṃ paññāpenti, kāyasmiṃ asati arahanto sukhadukkhaṃ na paññāpenti.
Manasmiṃ kho bhagini sati arahanto sukhadukkhaṃ paññāpenti, manasmiṃ asati arahanto sukhadukkhaṃ na paññāpentīti.
 
Evaṃ vutte verahaccānigottā brāhmaṇi āyasmantaṃ udāyiṃ etadavoca: abhikkantaṃ bhante, abhikkantaṃ bhante seyyathāpi bhante nikkujjitaṃ vā ukkujjeyya, paṭicchannaṃ vā vivareyya, mūḷhassa vā maggaṃ ācikkheyya, andhakāre vā telapajjotaṃ dhāreyya cakkhumanto rūpāni dakkhintīti. Evamevaṃ ayyena udāyinā anekapariyāyena dhammo pakāsito, esāhaṃ ayya udāyi-1 taṃ bhagavantaṃ-2 saraṇaṃ gacchāmi dhammañca bhikkhusaṅghañca, upāsikaṃ maṃ ayyo udāyi dhāretu ajjatagge pāṇupetaṃ saraṇaṃ gatanti.
 
Gahapativaggo terasamo.
 
Tatruddānaṃ:
 
Vesālī vajji nālandā bhāradvāja soṇa ghositā
Hāliddako nakulapitā lohicco verahaccānīti.
 
1. Bhante, udāyi - syā
2. Bhavantaṃ - syā.
 
[BJT Page 252] [\x 252/]
14. Devadahavaggo
1. 14. 1
Devadahasuttaṃ
 
134. Ekaṃ samayaṃ bhagavā sakkesu viharati devadahaṃ nāma sakyānaṃ nigamo. Tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi: nāhaṃ bhikkhave sabbesaññeva bhikkhūnaṃ chasu phassāyatanesu [PTS Page 125] [\q 125/] appamādena karaṇīyanti vadāmi. Na ca panāhaṃ bhikkhave sabbesaññeva bhikkhūnaṃ chasu phassāyatanesu nāppamādena karaṇīyanti vadāmi.
 
Ye te bhikkhave bhikkhū arahanto khīṇāsavā vusitavanno katakaraṇīyā ohitabhārā anuppattasadatthā parikkhiṇabhavasaññojanā sammadaññā vimuttā, tesāhaṃ bhikkhave bhikkhūnaṃ chasu phassāyatanesu nāppamādena karaṇīyanti vadāmi. Taṃ kissa hetu, kataṃ tesaṃ appamādena, abhabbā te pamajjituṃ.
 
Ye ca kho tehi bhikkhave bhikkhū sekhā appattamānasā anuttaraṃ yogakkhemaṃ patthayamānā viharanti, tesāhaṃ bhikkhave bhikkhūnaṃ chasu phassāyatanesu appamādena karaṇīyanti vadāmi. Taṃ kissa hetuṃ,
 
Santi bhikkhave cakkhuviññeyyā rūpā manoramāpi amanoramāpi, tyāssa phussa phussa cittaṃ na pariyādāya tiṭṭhanti. Cetaso apariyādānā āraddhaṃ hoti viriyaṃ asallīnaṃ, upaṭṭhitā sati apammuṭṭhā, -1 passaddho kāyo asāraddho, samāhitaṃ cittaṃ ekaggaṃ, imaṃ khvāhaṃ bhikkhave appamādaphalaṃ sampassamāno tesaṃ bhikkhūnaṃ chasu phassāyatanesu appamādena karaṇīyanti vadāmi.
 
Santi bhikkhave sotaviññeyyā saddā manoramāpi amanoramāpi, tyāssa phussa phussa cittaṃ na pariyādāya tiṭṭhanti. Cetaso apariyādānā āraddhaṃ hoti viriyaṃ asallīnaṃ, upaṭṭhitā sati apammuṭṭhā, passaddho kāyo asāraddho, samāhitaṃ cittaṃ ekaggaṃ, imaṃ khvāhaṃ bhikkhave appamādaphalaṃ sampassamāno tesaṃ bhikkhūnaṃ chasu phassāyatanesu appamādena karaṇīyanti vadāmi.
Santi bhikkhave ghānaviññeyyā gandhā manoramāpi amanoramāpi, tyāssa phussa phussa cittaṃ na pariyādāya tiṭṭhanti. Cetaso apariyādānā āraddhaṃ hoti viriyaṃ asallīnaṃ, upaṭṭhitā sati apammuṭṭhā, passaddho kāyo asāraddho, samāhitaṃ cittaṃ ekaggaṃ, imaṃ khvāhaṃ bhikkhave appamādaphalaṃ sampassamāno tesaṃ bhikkhūnaṃ chasu phassāyatanesu appamādena karaṇīyanti vadāmi.
Santi bhikkhave jivhāviññeyyā rasā manoramāpi amanoramāpi, tyāssa phussa phussa cittaṃ na pariyādāya tiṭṭhanti. Cetaso apariyādānā āraddhaṃ hoti viriyaṃ asallīnaṃ, upaṭṭhitā sati apammuṭṭhā, passaddho kāyo asāraddho, samāhitaṃ cittaṃ ekaggaṃ, imaṃ khvāhaṃ bhikkhave appamādaphalaṃ sampassamāno tesaṃ bhikkhūnaṃ chasu phassāyatanesu appamādena karaṇīyanti vadāmi.
Santi bhikkhave kāyaviññeyyā phoṭṭhabbā manoramāpi amanoramāpi, tyāssa phussa phussa cittaṃ na pariyādāya tiṭṭhanti. Cetaso apariyādānā āraddhaṃ hoti viriyaṃ asallīnaṃ, upaṭṭhitā sati apammuṭṭhā, passaddho kāyo asāraddho, samāhitaṃ cittaṃ ekaggaṃ, imaṃ khvāhaṃ bhikkhave appamādaphalaṃ sampassamāno tesaṃ bhikkhūnaṃ chasu phassāyatanesu appamādena karaṇīyanti vadāmi.
Santi bhikkhave manoviññeyyā dhammā manoramāpi amanoramāpi, tyāssa phussa phussa cittaṃ na pariyādāya tiṭṭhanti. Cetaso apariyādānā āraddhaṃ hoti viriyaṃ asallīnaṃ, upaṭṭhitā sati apammuṭṭhā, -1 passaddho kāyo asāraddho, samāhitaṃ cittaṃ ekaggaṃ, imaṃ khvāhaṃ bhikkhave appamādaphalaṃ sampassamāno tesaṃ bhikkhūnaṃ chasu phassāyatanesu appamādena karaṇīyanti vadāmi.
 
1. Appamuṭṭha - sī 2, syā. Asammuṭṭhā - machasaṃ.
 
[BJT Page 254] [\x 254/]
1. 14. 2
Khaṇasuttaṃ
 
135. [PTS Page 126] [\q 126/] lābhā vo bhikkhave, suladdhaṃ vo bhikkhave, khaṇo vo paṭiladdho brahmacariyāvāsāya. Diṭṭhā mayā bhikkhave cha phassāyatanikā nāma nirayā. Tattha yaṃ kiñci cakkhunā rūpaṃ passati aniṭṭharūpaṃ yeva passati no iṭṭharūpaṃ akantarūpaññeva passati no kantarūpaṃ amanāparūpaññeva passati no manāparūpaṃ.
 
Yaṃ kiñci sotena saddaṃ suṇāti aniṭṭharūpaṃ yeva passati no iṭṭharūpaṃ akantarūpaññeva passati no kantarūpaṃ amanāparūpaññeva passati no manāparūpaṃ. Yaṃ kiñci ghānena gandhaṃ ghāyati aniṭṭharūpaṃ yeva passati no iṭṭharūpaṃ akantarūpaññeva passati no kantarūpaṃ amanāparūpaññeva passati no manāparūpaṃ. Yaṃ kiñci jivhāya rasaṃ sāyati aniṭṭharūpaṃ yeva passati no iṭṭharūpaṃ akantarūpaññeva passati no kantarūpaṃ amanāparūpaññeva passati no manāparūpaṃ. Yaṃ kiñci kāyena phoṭṭhabbaṃ phusati aniṭṭharūpaṃ yeva passati no iṭṭharūpaṃ akantarūpaññeva passati no kantarūpaṃ amanāparūpaññeva passati no manāparūpaṃ. Yaṃ kiñci manasā dhammaṃ vijānāti aniṭṭharūpaṃ yeva vijānāti no iṭṭharūpaṃ akantarūpaññeva vijānāti no kantarūpaṃ amanāparūpaññeva vijānāti no manāparūpaṃ.
Lābhā vo bhikkhave, suladdhaṃ vo bhikkhave, khaṇo vo paṭiladdho brahmacariyavāsāya. Diṭṭhā mayā bhikkhave cha phassāyatanikā nāma saggā. Tattha yaṃ kiñci cakkhunā rūpaṃ passati iṭṭharūpaṃ yeva passati no aniṭṭharūpaṃ, kantarūpaññeva passati no akantarūpaṃ, manāparūpaññeva passati no amanāparūpaṃ.
 
Yaṃ kiñci sotena saddaṃ suṇāti iṭṭharūpaṃ yeva passati no aniṭṭharūpaṃ, kantarūpaññeva passati no akantarūpaṃ, manāparūpaññeva passati no amanāparūpaṃ. Yaṃ kiñci ghānena gandhaṃ ghāyati iṭṭharūpaṃ yeva passati no aniṭṭharūpaṃ, kantarūpaññeva passati no akantarūpaṃ, manāparūpaññeva passati no amanāparūpaṃ. Yaṃ kiñci jivhāya rasaṃ sāyati iṭṭharūpaṃ yeva passati no aniṭṭharūpaṃ, kantarūpaññeva passati no akantarūpaṃ, manāparūpaññeva passati no amanāparūpaṃ. Yaṃ kiñci kāyena phoṭṭhabbaṃ phusati iṭṭharūpaṃ yeva passati no aniṭṭharūpaṃ, kantarūpaññeva passati no akantarūpaṃ, manāparūpaññeva passati no amanāparūpaṃ. Yaṃ kiñci manasā dhammaṃ vijānāti iṭṭharūpaññeva vijānāti no aniṭṭharūpaṃ, kantarūpaññeva passati no akantarūpaṃ, manāparūpaññeva passati no amanāparūpaṃ. Lābhā vo bhikkhave, suladdhaṃ vo bhikkhave, khaṇo vo paṭiladdho brahmacariyavāsāyāti.
 
1. 14. 3
Sagayhasuttaṃ
136. Rūpārāmā bhikkhave devamanussā rūparatā rūpasammuditā-1 rūpavipariṇāmavirāganirodhā dukkhā bhikkhave devamanussā viharanti.
 
Saddārāmā bhikkhave devamanussā saddāratā saddasammuditā saddāvipariṇāmavirāganirodhā dukkhā bhikkhave devamanussā viharanti.
Gandhārāmā bhikkhave devamanussā gandhāratā gandhasammuditā gandhāvipariṇāmavirāganirodhā dukkhā bhikkhave devamanussā viharanti.
Rasārāmā bhikkhave devamanussā rasāratā rasasammuditā rasāvipariṇāmavirāganirodhā dukkhā bhikkhave devamanussā viharanti.
Phoṭṭhabbārāmā bhikkhave devamanussā phoṭṭhabbāratā phoṭṭhabbasammuditā phoṭṭhabbāvipariṇāmavirāganirodhā dukkhā bhikkhave devamanussā viharanti.
Dhammārāmā bhikkhave [PTS Page 127] [\q 127/] devamanussā dhammāratā dhammasammuditā dhammavipariṇāmavirāganirodhā dukkhā bhikkhave devamanussā viharanti.
 
1. Rūpasamuditā - sīmu syā, sī 1. 2.
 
[BJT Page 256] [\x 256/]
 
Tathāgato ca kho bhikkhave arahaṃ sammāsambuddho rūpānaṃ samudayañca atthagamañca assādañca ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaṃ viditvā na rūparāmo na rūparato na rūpasammudito, rūpavipariṇāmavirāganirodhā sukho-1 bhikkhave tathāgato viharati.
Saddānaṃ samudayañca atthagamañca assādañca ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaṃ viditvā na saddārāmo na saddārato na saddasammudito, saddāvipariṇāmavirāganirodhā sukho bhikkhave tathāgato viharati.
Gandhānaṃ samudayañca atthagamañca assādañca ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaṃ viditvā na gandharāmo na gandharato na gandhasammudito, gandhavipariṇāmavirāganirodhā sukho bhikkhave tathāgato viharati.
Rasānaṃ samudayañca atthagamañca assādañca ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaṃ viditvā na rasārāmo na rasarato na rasasammudito, rasavipariṇāmavirāganirodhā sukho bhikkhave tathāgato viharati.
Phoṭṭhabbānaṃ samudayañca atthagamañca assādañca ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaṃ viditvā na phoṭṭhabbārāmo na phoṭṭhabbarato na phoṭṭhabbasammudito, phoṭṭhabbavipariṇāmavirāganirodhā sukho bhikkhave tathāgato viharati.
Dhammānaṃ samudayañca atthagamañca assādañca ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaṃ viditvā na dhammārāmo na dhammarato na dhammasammudito, dhammavipariṇāmavirāganirodhā sukho bhikkhave tathāgato viharatīti. Idaṃ vatvā sugato athāparaṃ etadavoca satthā:
Rūpā saddā rasā gandhā phassā dhammā ca kevalā
Iṭṭhā kantā manāpā ca yāvatatthīti vuccati.
 
Sadevakassa lokassa ete vo sukhasammatā
Yattha ceto nirujjhanti taṃ tesaṃ dukkhasammataṃ
 
Sukhanti-2 diṭṭhamariyehi sakkāyassuparodhanaṃ-3
Paccanīkamidaṃ hoti sabbalokena passataṃ-4.
 
Yaṃ pare sukhato āhu tadariyā āhu dukkhato
Yaṃ pare dukkhato āhu tadariyā sukhato vidū.
 
Passa dhammaṃ durājānaṃ sammūḷehattha aviddasū
Nivutānaṃ tamo hoti andhakāro apassataṃ,
 
[PTS Page 128] [\q 128/] satañca vivaṭaṃ hoti āloko passatāmiva
Santike na vijānanti magā-5 dhammassa akovidā.
 
Bhavarāgaparetehi bhavasotānusārihi-6
Māradheyyānupannehi nāyaṃ dhammo susammudho.
 
Ko nu aññatra mariyehi padaṃ sambuddhamarahati.
Yampadaṃ sammadaññāya parinibbanti anāsavāti.
 
1. Sukhaṃ - sīmu
2. Sukhaṃ - machasaṃ, sukhañca - syā
3. Sakkāyassanirodhanaṃ - machasaṃ
4. Dassanaṃ - sī, 1, 2
5. Maggā - syā
6. Bhavarāgānusārihi - sī 1, 2.
 
[BJT Page 258] [\x 258/]
 
1. 14. 4
Gayhasuttaṃ
 
137. Rūpārāmā bhikkhave devamanussā rūparatā rūpasammuditā rūpavipariṇāmavirāganirodhā dukkhā bhikkhave devamanussā viharanti.
Saddārāmā bhikkhave devamanussā saddāratā saddasammuditā saddavipariṇāmavirāganirodhā dukkhā bhikkhave devamanussā viharanti.
Gandhārāmā bhikkhave devamanussā gandhāratā gandhasammuditā gandhavipariṇāmavirāganirodhā dukkhā bhikkhave devamanussā viharanti.
Rasārāmā bhikkhave devamanussā rasāratā rasasammuditā rasavipariṇāmavirāganirodhā dukkhā bhikkhave devamanussā viharanti.
Phoṭṭhabbārāmā bhikkhave devamanussā phoṭṭhabbāratā phoṭṭhabbasammuditā phoṭṭhabbavipariṇāmavirāganirodhā dukkhā bhikkhave devamanussā viharanti.
Dhammārāmā bhikkhave devamanussā dhammāratā dhammasammuditā dhammavipariṇāmavirāganirodhā dukkhā bhikkhave devamanussā viharanti.
 
Tathāgato bhikkhave arahaṃ sammāsambuddho rūpānaṃ samudayañca atthagamañca assādañca ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaṃ viditvā na rūpārāmo na rūparato na rūpasammudito, rūpavipariṇāmavirāganirodhā sukho-1 bhikkhave tathāgato viharati. Saddānaṃ samudayañca atthagamañca assādañca ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaṃ viditvā na saddārāmo na saddārato na saddasammudito, saddavipariṇāmavirāganirodhā sukho bhikkhave tathāgato viharati.
Gandhānaṃ samudayañca atthagamañca assādañca ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaṃ viditvā na gandhārāmo na gandharato na gandhasammudito, gandhavipariṇāmavirāganirodhā sukho bhikkhave tathāgato viharati.
Rasānaṃ samudayañca atthagamañca assādañca ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaṃ viditvā na rasārāmo na rasarato na rasasammudito, rasavipariṇāmavirāganirodhā sukho bhikkhave tathāgato viharati.
Phoṭṭhabbānaṃ samudayañca atthagamañca assādañca ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaṃ viditvā na phoṭṭhabbārāmo na phoṭṭhabbarato na phoṭṭhabbasammudito, phoṭṭhabbavipariṇāmavirāganirodhā sukho bhikkhave tathāgato viharati.
Dhammānaṃ samudayañca atthagamañca assādañca ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaṃ viditvā na dhammārāmo na dhammarato na dhammasammudito, dhammavipariṇāmavirāganirodhā sukho bhikkhave tathāgato viharatīti.
 
1. 14. 5
Palāsasuttaṃ
 
138. Yaṃ bhikkhave na tumhākaṃ, taṃ pajahatha. Taṃ vo pahīnaṃ hitāya sukhāya bhavissati. Kiñca bhikkhave na tumhākaṃ?
 
Cakkhuṃ bhikkhave na tumhākaṃ, taṃ pajahatha. Taṃ vo pahīnaṃ hitāya sukhāya bhavissati.
Sotaṃ na tumhākaṃ, taṃ pajahatha. Taṃ vo pahīnaṃ hitāya sukhāya bhavissati.
Ghānaṃ na tumhākaṃ, taṃ pajahatha. Taṃ vo pahīnaṃ hitāya sukhāya bhavissati.
Jivhā na [PTS Page 129] [\q 129/] tumhākaṃ, taṃ pajahatha. Sā vo pahīnaṃ hitāya sukhāya bhavissati.
Kāyo na tumhākaṃ, taṃ pajahatha. Taṃ vo pahīnaṃ hitāya sukhāya bhavissati.
Mano na tumhākaṃ, taṃ pajahatha. So vo pahīnaṃ hitāya sukhāya bhavissati.
 
Seyyathāpi bhikkhave yaṃ imasmiṃ jetavane tiṇakaṭṭhasākhapalāsaṃ, taṃ jano hareyya vā ḍaheyya vā yathāpaccayaṃ vā kareyya. Api nu tumhākaṃ evamassa, amhe jano harati vā ḍahati vā yathāpaccaṃ vā karotīti. No hetaṃ bhante. Taṃ kissa hetu? Na hi no etaṃ bhante attā vā attaniyaṃ vāti. Evameva kho bhikkhave cakkhu na tumhākaṃ, taṃ pajahatha. Taṃ vo pahīnaṃ hitāya sukhāya bhavissati. Sotaṃ na tumhākaṃ, taṃ pajahatha. Taṃ vo pahīnaṃ hitāya sukhāya bhavissati. Ghānaṃ na tumhākaṃ, taṃ pajahatha. Taṃ vo pahīnaṃ hitāya sukhāya bhavissati. Jivhā na tumhākaṃ, taṃ pajahatha. Taṃ vo pahīnaṃ hitāya sukhāya bhavissati. Kāyo na tumhākaṃ, taṃ pajahatha. Taṃ vo pahīnaṃ hitāya sukhāya bhavissati. Mano na tumhākaṃ, taṃ pajahatha, so vo pahīno hitāya sukhāya bhavissatīti.
 
[BJT Page 260] [\x 260/]
1. 14. 6
Dutiyapalāsasuttaṃ
 
139. Yaṃ bhikkhave na tumhākaṃ, taṃ pajahatha. Taṃ vo pahīnaṃ hitāya sukhāya bhavissati. Kiñca bhikkhave na tumhākaṃ?
 
Rūpā bhikkhave na tumhākaṃ, te pajahatha. Te vo pahīnā hitāya sukhāya bhavissati.
Saddā na tumhākaṃ, te pajahatha. Te vo pahīnā hitāya sukhāya bhavissati.
Gandhā na tumhākaṃ, te pajahatha. Te vo pahīnā hitāya sukhāya bhavissati.
Rasā na tumhākaṃ, te pajahatha. Te vo pahīnā hitāya sukhāya bhavissati.
Phoṭṭhabbā na tumhākaṃ, te pajahatha. Te vo pahīnā hitāya sukhāya bhavissati.
Dhammā na tumhākaṃ, te pajahatha. Te vo pahīnā hitāya sukhāya bhavissati.
 
Seyyathāpi bhikkhave yaṃ imasmiṃ jetavane tiṇakaṭṭhasākhapalāsaṃ, taṃ jano hareyya vā ḍaheyya vā yathāpaccayaṃ vā kareyya. Api nu tumhākaṃ evamassa: amhe jano harati vā ḍahati vā yathāpaccaṃ vā karotīti. No hetaṃ bhante. Taṃ kissa hetu? Na hi no etaṃ bhante attā vā attanīyaṃ vāti. Evameva kho bhikkhave rūpā na tumhākaṃ, te pajahatha. Te vo pahīnā hitāya sukhāya bhavissanti. Saddā na tumhākaṃ, te pajahatha. Te vo pahīnā hitāya sukhāya bhavissati. Gandhā na tumhākaṃ, te pajahatha. Te vo pahīnā hitāya sukhāya bhavissati. Rasā na tumhākaṃ, te pajahatha. Te vo pahīnā hitāya sukhāya bhavissati. Phoṭṭhabbā na tumhākaṃ, te pajahatha. Te vo pahīnā hitāya sukhāya bhavissati. Dhammā na tumhākaṃ, te pajahatha, te vo pahīnā hitāya sukhāya bhavissantīti.
 
1. 14. 7
Ajjhattaaniccasuttaṃ
 
140. Cakkhuṃ bhikkhave aniccaṃ, yopi hetu yopi paccayo cakkhussa uppādāya sopi anicco. Aniccasambhūtaṃ bhikkhave cakkhuṃ kuto niccaṃ bhavissati.
[PTS Page 130] [\q 130/] sotaṃ aniccaṃ, yopi hetu yopi paccayo sotassa uppādāya sopi anicco. Aniccasambhūtaṃ bhikkhave sotaṃ kuto niccaṃ bhavissati.
Ghānaṃ aniccaṃ, yopi hetu yopi paccayo ghānassa uppādāya sopi anicco. Aniccasambhūtaṃ bhikkhave ghānaṃ kuto niccaṃ bhavissati.
Jivhā aniccā, yopi hetu yopi paccayo jivhāya uppādāya sopi anicco. Aniccasambhūtā bhikkhave jivhā kuto niccā bhavissati.
Kāyo anicco, yopi hetu yopi paccayo kāyassa uppādāya sopi anicco. Aniccasambhūto bhikkhave kāyo kuto nicco bhavissati.
Mano anicco, yopi-1 hetu yopi paccayo manassa uppādāya sopi anicco. Aniccasambhūto bhikkhave mano kuto nicco bhavissati.
 
Evaṃ bhikkhu sutavā ariyasāvako cakkhusmimpi nibbindati, rūpesupi nibbindati, cakkhuviññāṇepi nibbindati, cakkhusamphassepi nibbindati, yampidaṃ cakkhusamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbindati. Nibbindaṃ virajjati, virāgā vimuccati, vimuttasmiṃ vimuttamiti ñāṇaṃ hoti, khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ kataṃ karaṇīyaṃ, nāparaṃ itthattāyāti pajānātīti.
Evaṃ bhikkhu sutavā ariyasāvako sotasmimpi nibbindati, saddesupi nibbindati, sotaviññāṇepi nibbindati, sotasamphassepi nibbindati, yampidaṃ sotasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbindati. Nibbindaṃ virajjati, virāgā vimuccati, vimuttasmiṃ vimuttamiti ñāṇaṃ hoti, khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ kataṃ karaṇīyaṃ, nāparaṃ itthattāyāti pajānātīti.
Evaṃ bhikkhu sutavā ariyasāvako ghāṇasmimpi nibbindati, gandhesupi nibbindati, ghānaviññāṇepi nibbindati, ghānasamphassepi nibbindati, yampidaṃ ghānasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbindati. Nibbindaṃ virajjati, virāgā vimuccati, vimuttasmiṃ vimuttamiti ñāṇaṃ hoti, khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ kataṃ karaṇīyaṃ, nāparaṃ itthattāyāti pajānātīti.
Evaṃ bhikkhu sutavā ariyasāvako jivhāsmimpi nibbindati, rasesupi nibbindati, jivhāviññāṇepi nibbindati, jivhāsamphassepi nibbindati, yampidaṃ jivhāsamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbindati. Nibbindaṃ virajjati, virāgā vimuccati, vimuttasmiṃ vimuttamiti ñāṇaṃ hoti, khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ kataṃ karaṇīyaṃ, nāparaṃ itthattāyāti pajānātīti.
Evaṃ bhikkhu sutavā ariyasāvako kāyasmimpi nibbindati, phoṭṭhabbesupi nibbindati, kāyaviññāṇepi nibbindati, kāyasamphassepi nibbindati, yampidaṃ kāyasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbindati. Nibbindaṃ virajjati, virāgā vimuccati, vimuttasmiṃ vimuttamiti ñāṇaṃ hoti, khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ kataṃ karaṇīyaṃ, nāparaṃ itthattāyāti pajānātīti. Evaṃ bhikkhu sutavā ariyasāvako manasmimpi nibbindati, dhammesupi nibbindati, manoviññāṇepi nibbindati, manosamphassepi nibbindati, yampidaṃ manosamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbindati. Nibbindaṃ virajjati, virāgā vimuccati, vimuttasmiṃ vimuttamiti ñāṇaṃ hoti, khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ kataṃ karaṇīyaṃ, nāparaṃ itthattāyāti pajānātīti.
 
1. Yopi bhikkhave - ma
2. Bhavissatīti - syā.
 
[BJT Page 262] [\x 262/]
1. 14. 8
Ajjhattadukkhasuttaṃ
 
141. Cakkhuṃ bhikkhave dukkhaṃ, yopi hetu yopi paccayo cakkhussa uppādāya sopi dukkho. Dukkhasambhūtaṃ bhikkhave cakkhuṃ kuto sukhaṃ bhavissati.
Sotaṃ dukkhaṃ, yopi hetu yopi paccayo sotassa uppādāya sopi dukkho. Dukkhasambhūtaṃ bhikkhave sotaṃ kuto sukhaṃ bhavissati.
Ghānaṃ dukkhaṃ, yopi hetu yopi paccayo ghānassa uppādāya sopi dukkho. Dukkhasambhūtaṃ bhikkhave ghānaṃ kuto sukhaṃ bhavissati.
Jivhā dukkhā, yopi hetu yopi paccayo jivhāya uppādāya sopi dukkho. Dukkhasambhūtā bhikkhave jivhā kuto sukhā bhavissati.
Kāyo dukkho, yopi hetu yopi paccayo kāyassa uppādāya sopi dukkho. Dukkhasambhūto bhikkhave kāyo kuto sukhā bhavissati.
Mano dukkho, yopi hetu yopi paccayo manassa uppādāya sopi dukkho. Dukkhasambhūto bhikkhave mano kuto nicco bhavissati.
 
Evaṃ passaṃ bhikkhu sutavā ariyasāvako cakkhusmimpi nibbindati, rūpesupi nibbindati, cakkhuviññāṇepi nibbindati, cakkhusamphassepi nibbindati, yampidaṃ cakkhusamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbindati. Nibbindaṃ virajjati, virāgā vimuccati, vimuttasmiṃ vimuttamiti ñāṇaṃ hoti, khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ kataṃ karaṇīyaṃ, nāparaṃ itthattāyāti pajānātīti.
Evaṃ passaṃ bhikkhu sutavā ariyasāvako sotasmimpi nibbindati, saddesupi nibbindati, sotaviññāṇepi nibbindati, sotasamphassepi nibbindati, yampidaṃ sotasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbindati. Nibbindaṃ virajjati, virāgā vimuccati, vimuttasmiṃ vimuttamiti ñāṇaṃ hoti, khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ kataṃ karaṇīyaṃ, nāparaṃ itthattāyāti pajānātīti.
Evaṃ passaṃ bhikkhu sutavā ariyasāvako ghāṇasmimpi nibbindati, gandhesupi nibbindati, ghānaviññāṇepi nibbindati, ghānasamphassepi nibbindati, yampidaṃ ghānasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbindati. Nibbindaṃ virajjati, virāgā vimuccati, vimuttasmiṃ vimuttamiti ñāṇaṃ hoti, khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ kataṃ karaṇīyaṃ, nāparaṃ itthattāyāti pajānātīti.
Evaṃ passaṃ bhikkhu sutavā ariyasāvako jivhāsmimpi nibbindati, rasesupi nibbindati, jivhāviññāṇepi nibbindati, jivhāsamphassepi nibbindati, yampidaṃ jivhāsamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbindati. Nibbindaṃ virajjati, virāgā vimuccati, vimuttasmiṃ vimuttamiti ñāṇaṃ hoti, khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ kataṃ karaṇīyaṃ, nāparaṃ itthattāyāti pajānātīti.
Evaṃ passaṃ bhikkhu sutavā ariyasāvako kāyasmimpi nibbindati, phoṭṭhabbesupi nibbindati, kāyaviññāṇepi nibbindati, kāyasamphassepi nibbindati, yampidaṃ kāyasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbindati. Nibbindaṃ virajjati, virāgā vimuccati, vimuttasmiṃ vimuttamiti ñāṇaṃ hoti, khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ kataṃ karaṇīyaṃ, nāparaṃ itthattāyāti pajānātīti. Evaṃ passaṃ bhikkhu sutavā ariyasāvako manasmimpi nibbindati, dhammesupi nibbindati, manoviññāṇepi nibbindati, manosamphassepi nibbindati, yampidaṃ manosamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbindati. Nibbindaṃ virajjati, virāgā vimuccati, vimuttasmiṃ vimuttamiti ñāṇaṃ hoti, khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ kataṃ karaṇīyaṃ, nāparaṃ itthattāyāti pajānātīti.
 
1. 14. 9
Ajjhattaanattasuttaṃ
 
142. Cakkhuṃ bhikkhave anattā yopi hetu yopi paccayo cakkhussa uppādāya sopi anattā. Anattasambhūtaṃ bhikkhave cakkhuṃ kuto attā bhavissati.
Sotaṃ anattā, yopi hetu yopi paccayo sotassa uppādāya sopi anattā. Anattasambhūtaṃ bhikkhave sotaṃ kuto attā bhavissati.
Ghānaṃ anattā, yopi hetu yopi paccayo ghānassa uppādāya sopi anattā. Anattasambhūtaṃ bhikkhave ghānaṃ kuto attā bhavissati.
Jivhā anattā, yopi hetu yopi paccayo jivhāya uppādāya sopi anattā. Anattasambhūtā bhikkhave jivhā kuto attā bhavissati?.
Kāyo anattā, yopi hetu yopi paccayo kāyassa uppādāya sopi anattā. Anattasambhūto bhikkhave kāyo kuto attā bhavissati.
Mano anattā, yopi hetu yopi paccayo manassa [PTS Page 131] [\q 131/] uppādāya sopi anattā. Anattasambhūto bhikkhave mano kuto attā bhavissati.
 
Evaṃ passaṃ bhikkhu sutavā ariyasāvako cakkhusmimpi nibbindati, rūpesupi nibbindati, cakkhuviññāṇepi nibbindati, cakkhusamphassepi nibbindati, yampidaṃ cakkhusamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbindati. Nibbindaṃ virajjati, virāgā vimuccati, vimuttasmiṃ vimuttamiti ñāṇaṃ hoti, khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ kataṃ karaṇīyaṃ, nāparaṃ itthattāyāti pajānātīti.
Evaṃ passaṃ bhikkhu sutavā ariyasāvako sotasmimpi nibbindati, saddesupi nibbindati, sotaviññāṇepi nibbindati, sotasamphassepi nibbindati, yampidaṃ sotasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbindati. Nibbindaṃ virajjati, virāgā vimuccati, vimuttasmiṃ vimuttamiti ñāṇaṃ hoti, khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ kataṃ karaṇīyaṃ, nāparaṃ itthattāyāti pajānātīti.
Evaṃ passaṃ bhikkhu sutavā ariyasāvako ghāṇasmimpi nibbindati, gandhesupi nibbindati, ghānaviññāṇepi nibbindati, ghānasamphassepi nibbindati, yampidaṃ ghānasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbindati. Nibbindaṃ virajjati, virāgā vimuccati, vimuttasmiṃ vimuttamiti ñāṇaṃ hoti, khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ kataṃ karaṇīyaṃ, nāparaṃ itthattāyāti pajānātīti.
Evaṃ passaṃ bhikkhu sutavā ariyasāvako jivhāsmimpi nibbindati, rasesupi nibbindati, jivhāviññāṇepi nibbindati, jivhāsamphassepi nibbindati, yampidaṃ jivhāsamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbindati. Nibbindaṃ virajjati, virāgā vimuccati, vimuttasmiṃ vimuttamiti ñāṇaṃ hoti, khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ kataṃ karaṇīyaṃ, nāparaṃ itthattāyāti pajānātīti.
Evaṃ passaṃ bhikkhu sutavā ariyasāvako kāyasmimpi nibbindati, phoṭṭhabbesupi nibbindati, kāyaviññāṇepi nibbindati, kāyasamphassepi nibbindati, yampidaṃ kāyasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbindati. Nibbindaṃ virajjati, virāgā vimuccati, vimuttasmiṃ vimuttamiti ñāṇaṃ hoti, khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ kataṃ karaṇīyaṃ, nāparaṃ itthattāyāti pajānātīti. Evaṃ passaṃ bhikkhu sutavā ariyasāvako manasmimpi nibbindati, dhammesupi nibbindati, manoviññāṇepi nibbindati, manosamphassepi nibbindati, yampidaṃ manosamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbindati. Nibbindaṃ virajjati, virāgā vimuccati, vimuttasmiṃ vimuttamiti ñāṇaṃ hoti, khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ kataṃ karaṇīyaṃ, nāparaṃ itthattāyāti pajānātīti.
 
1. 14. 10
Bāhiraaniccasuttaṃ
143. Rūpā bhikkhave aniccā, yopi hetu yopi paccayo rūpānaṃ uppādāya sopi anicco. Aniccasambhūtā bhikkhave rūpā kuto niccā bhavissanti.
Saddā aniccā, yopi hetu yopi paccayo saddānaṃ uppādāya sopi anicco. Aniccasambhūtā bhikkhave saddā kuto niccā bhavissanti.
Gandhā aniccā, yopi hetu yopi paccayo gandhānaṃ uppādāya sopi anicco. Aniccasambhūtā bhikkhave gandhā kuto niccā bhavissanti.
Rasā aniccā, yopi hetu yopi paccayo rasānaṃ uppādāya sopi anicco. Aniccasambhūtā bhikkhave rasā kuto niccā bhavissanti.
Phoṭṭhabbā aniccā, yopi hetu yopi paccayo phoṭṭhabbānaṃ uppādāya sopi anicco. Aniccasambhūto bhikkhave phoṭṭhabbā kuto nicco bhavissanti.
Dhammā aniccā, yopi hetu yopi paccayo dhammānaṃ uppādāya sopi anicco. Aniccasambhūtā bhikkhave dhammā kuto niccā bhavissanti.
 
[BJT Page 264] [\x 264/]
 
Evaṃ passaṃ bhikkhu sutavā ariyasāvako cakkhusmimpi nibbindati, rūpesupi nibbindati, cakkhuviññāṇepi nibbindati, cakkhusamphassepi nibbindati, yampidaṃ cakkhusamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbindati. Nibbindaṃ virajjati, virāgā vimuccati, vimuttasmiṃ vimuttamiti ñāṇaṃ hoti, khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ kataṃ karaṇīyaṃ, nāparaṃ itthattāyāti pajānātīti.
Evaṃ passaṃ bhikkhu sutavā ariyasāvako sotasmimpi nibbindati, saddesupi nibbindati, sotaviññāṇepi nibbindati, sotasamphassepi nibbindati, yampidaṃ sotasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbindati. Nibbindaṃ virajjati, virāgā vimuccati, vimuttasmiṃ vimuttamiti ñāṇaṃ hoti, khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ kataṃ karaṇīyaṃ, nāparaṃ itthattāyāti pajānātīti.
Evaṃ passaṃ bhikkhu sutavā ariyasāvako ghāṇasmimpi nibbindati, gandhesupi nibbindati, ghānaviññāṇepi nibbindati, ghānasamphassepi nibbindati, yampidaṃ ghānasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbindati. Nibbindaṃ virajjati, virāgā vimuccati, vimuttasmiṃ vimuttamiti ñāṇaṃ hoti, khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ kataṃ karaṇīyaṃ, nāparaṃ itthattāyāti pajānātīti.
Evaṃ passaṃ bhikkhu sutavā ariyasāvako jivhāsmimpi nibbindati, rasesupi nibbindati, jivhāviññāṇepi nibbindati, jivhāsamphassepi nibbindati, yampidaṃ jivhāsamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbindati. Nibbindaṃ virajjati, virāgā vimuccati, vimuttasmiṃ vimuttamiti ñāṇaṃ hoti, khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ kataṃ karaṇīyaṃ, nāparaṃ itthattāyāti pajānātīti.
Evaṃ passaṃ bhikkhu sutavā ariyasāvako kāyasmimpi nibbindati, phoṭṭhabbesupi nibbindati, kāyaviññāṇepi nibbindati, kāyasamphassepi nibbindati, yampidaṃ kāyasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbindati. Nibbindaṃ virajjati, virāgā vimuccati, vimuttasmiṃ vimuttamiti ñāṇaṃ hoti, khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ kataṃ karaṇīyaṃ, nāparaṃ itthattāyāti pajānātīti. Evaṃ passaṃ bhikkhu sutavā ariyasāvako manasmimpi nibbindati, dhammesupi nibbindati, manoviññāṇepi nibbindati, manosamphassepi nibbindati, yampidaṃ manosamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbindati. Nibbindaṃ virajjati, virāgā vimuccati, vimuttasmiṃ vimuttamiti ñāṇaṃ hoti, khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ kataṃ karaṇīyaṃ, nāparaṃ itthattāyāti pajānātīti.
 
1. 14. 11
Bāhiradukkhasuttaṃ
 
144. Rūpā bhikkhave dukkhā, yopi hetu yopi paccayo rūpānaṃ uppādāya sopi dukkho. Dukkhasambhūtā bhikkhave rūpā kuto sukhā bhavissanti.
Saddā dukkhā, yopi hetu yopi paccayo saddānaṃ uppādāya sopi dukkho. Dukkhasambhūtā bhikkhave saddā kuto sukhā bhavissanti.
Gandhā dukkhā, yopi hetu yopi paccayo gandhānaṃ uppādāya sopi dukkho. Dukkhasambhūtā bhikkhave gandhā kuto sukhā bhavissanti.
Rasā dukkhā, yopi hetu yopi paccayo rasānaṃ uppādāya sopi dukkho. Dukkhasambhūtā bhikkhave rasā kuto sukhā bhavissanti.
Phoṭṭhabbā dukkhā, yopi hetu yopi paccayo phoṭṭhabbānaṃ uppādāya sopi dukkho. Dukkhasambhūtā bhikkhave phoṭṭhabbā kuto sukhā bhavissanti.
Dhammā dukkhā, yopi hetu yopi paccayo dhammānaṃ uppādāya sopi dukkho. Dukkhasambhūtā bhikkhave dhammā kuto sukhā bhavissanti.
 
Evaṃ passaṃ bhikkhu sutavā ariyasāvako cakkhusmimpi nibbindati, rūpesupi nibbindati, cakkhuviññāṇepi nibbindati, cakkhusamphassepi nibbindati, yampidaṃ cakkhusamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbindati. Nibbindaṃ virajjati, virāgā vimuccati, vimuttasmiṃ vimuttamiti ñāṇaṃ hoti, khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ kataṃ karaṇīyaṃ, nāparaṃ itthattāyāti pajānātīti.
Evaṃ passaṃ bhikkhu sutavā ariyasāvako sotasmimpi nibbindati, saddesupi nibbindati, sotaviññāṇepi nibbindati, sotasamphassepi nibbindati, yampidaṃ sotasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbindati. Nibbindaṃ virajjati, virāgā vimuccati, vimuttasmiṃ vimuttamiti ñāṇaṃ hoti, khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ kataṃ karaṇīyaṃ, nāparaṃ itthattāyāti pajānātīti.
Evaṃ passaṃ bhikkhu sutavā ariyasāvako ghāṇasmimpi nibbindati, gandhesupi nibbindati, ghānaviññāṇepi nibbindati, ghānasamphassepi nibbindati, yampidaṃ ghānasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbindati. Nibbindaṃ virajjati, virāgā vimuccati, vimuttasmiṃ vimuttamiti ñāṇaṃ hoti, khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ kataṃ karaṇīyaṃ, nāparaṃ itthattāyāti pajānātīti.
Evaṃ passaṃ bhikkhu sutavā ariyasāvako jivhāsmimpi nibbindati, rasesupi nibbindati, jivhāviññāṇepi nibbindati, jivhāsamphassepi nibbindati, yampidaṃ jivhāsamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbindati. Nibbindaṃ virajjati, virāgā vimuccati, vimuttasmiṃ vimuttamiti ñāṇaṃ hoti, khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ kataṃ karaṇīyaṃ, nāparaṃ itthattāyāti pajānātīti.
Evaṃ passaṃ bhikkhu sutavā ariyasāvako kāyasmimpi nibbindati, phoṭṭhabbesupi nibbindati, kāyaviññāṇepi nibbindati, kāyasamphassepi nibbindati, yampidaṃ kāyasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbindati. Nibbindaṃ virajjati, virāgā vimuccati, vimuttasmiṃ vimuttamiti ñāṇaṃ hoti, khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ kataṃ karaṇīyaṃ, nāparaṃ itthattāyāti pajānātīti.
Evaṃ passaṃ bhikkhu sutavā ariyasāvako manasmimpi nibbindati, dhammesupi nibbindati, manoviññāṇepi nibbindati, manosamphassepi nibbindati, yampidaṃ manosamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbindati. Nibbindaṃ virajjati, virāgā vimuccati, vimuttasmiṃ vimuttamiti ñāṇaṃ hoti, khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ kataṃ karaṇīyaṃ, nāparaṃ itthattāyāti pajānātīti.
 
1. 14. 12
Bāhiraanattasuttaṃ
 
145. Rūpā bhikkhave anattā, yopi hetu yopi paccayo rūpānaṃ uppādāya sopi anattā. Anattasambhūtā bhikkhave rūpā kuto attā bhavissanti.
Saddā anattā, yopi hetu yopi paccayo saddānaṃ uppādāya sopi anattā. Anattasambhūtā bhikkhave saddā kuto attā bhavissanti.
Gandhā anattā, yopi hetu yopi paccayo gandhānaṃ uppādāya sopi anattā. Anattasambhūtā bhikkhave gandhā kuto attā bhavissanti.
Rasā anattā, yopi hetu yopi paccayo rasānaṃ uppādāya sopi anattā. Anattasambhūtā bhikkhave rasā kuto attā bhavissanti.
Phoṭṭhabbā anattā, yopi hetu yopi paccayo phoṭṭhabbānaṃ uppādāya sopi anattā. Anattasambhūtā bhikkhave phoṭṭhabbā kuto attā bhavissanti.
Dhammā anattā, yopi hetu yopi paccayo dhammānaṃ uppādāya sopi anattā. Anattasambhūtā bhikkhave dhammā kuto attā bhavissanti.
 
[PTS Page 132] [\q 132/] evaṃ passaṃ bhikkhu sutavā ariyasāvako cakkhusmimpi nibbindati, rūpesupi nibbindati, cakkhuviññāṇepi nibbindati, cakkhusamphassepi nibbindati, yampidaṃ cakkhusamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbindati. Nibbindaṃ virajjati, virāgā vimuccati, vimuttasmiṃ vimuttamiti ñāṇaṃ hoti, khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ kataṃ karaṇīyaṃ, nāparaṃ itthattāyāti pajānātīti.
Evaṃ passaṃ bhikkhu sutavā ariyasāvako sotasmimpi nibbindati, saddesupi nibbindati, sotaviññāṇepi nibbindati, sotasamphassepi nibbindati, yampidaṃ sotasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbindati. Nibbindaṃ virajjati, virāgā vimuccati, vimuttasmiṃ vimuttamiti ñāṇaṃ hoti, khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ kataṃ karaṇīyaṃ, nāparaṃ itthattāyāti pajānātīti.
Evaṃ passaṃ bhikkhu sutavā ariyasāvako ghāṇasmimpi nibbindati, gandhesupi nibbindati, ghānaviññāṇepi nibbindati, ghānasamphassepi nibbindati, yampidaṃ ghānasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbindati. Nibbindaṃ virajjati, virāgā vimuccati, vimuttasmiṃ vimuttamiti ñāṇaṃ hoti, khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ kataṃ karaṇīyaṃ, nāparaṃ itthattāyāti pajānātīti.
Evaṃ passaṃ bhikkhu sutavā ariyasāvako jivhāsmimpi nibbindati, rasesupi nibbindati, jivhāviññāṇepi nibbindati, jivhāsamphassepi nibbindati, yampidaṃ jivhāsamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbindati. Nibbindaṃ virajjati, virāgā vimuccati, vimuttasmiṃ vimuttamiti ñāṇaṃ hoti, khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ kataṃ karaṇīyaṃ, nāparaṃ itthattāyāti pajānātīti.
Evaṃ passaṃ bhikkhu sutavā ariyasāvako kāyasmimpi nibbindati, phoṭṭhabbesupi nibbindati, kāyaviññāṇepi nibbindati, kāyasamphassepi nibbindati, yampidaṃ kāyasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbindati. Nibbindaṃ virajjati, virāgā vimuccati, vimuttasmiṃ vimuttamiti ñāṇaṃ hoti, khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ kataṃ karaṇīyaṃ, nāparaṃ itthattāyāti pajānātīti. Evaṃ passaṃ bhikkhu sutavā ariyasāvako manasmimpi nibbindati, dhammesupi nibbindati, manoviññāṇepi nibbindati, manosamphassepi nibbindati, yampidaṃ manosamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbindati. Nibbindaṃ virajjati, virāgā vimuccati, vimuttasmiṃ vimuttamiti ñāṇaṃ hoti, khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ kataṃ karaṇīyaṃ, nāparaṃ itthattāyāti pajānātīti.
 
Devadahavaggo cuddasamo
 
Tatruddānaṃ:
Devadaha khaṇo-1 sagayha gayha-2 dve honti palāsīnā-3
Hetunā'pi tayo vuttā te kho ajjhatta bāhirā4ti.
 
------------------------
1. Devadaho khaṇe. Machasaṃ.
2. Pāggayha. Aggayha syā.
3. Dve na tumhākameva ca. Machasaṃ
4. Duve ajjhattabāhirā machasaṃ, syā.
 
[BJT Page 266] [\x 266/]
15. Navapurāṇavaggo
1. 15. 1
Kammasuttaṃ
 
146. Navapurāṇāni bhikkhave, kammāni desissāmi, kammanirodhañca, kammanirodhagāminiñca paṭipadaṃ. Taṃ suṇātha, sādhukaṃ manasikarotha, bhāsissāmīti.
 
Katamañca bhikkhave purāṇaṃ kammaṃ: -1.
Cakkhuṃ bhikkhave purāṇaṃ kammaṃ abhisaṅkhataṃ abhisañcetayitaṃ vedanīyaṃ daṭṭhabbaṃ.
Sotaṃ purāṇaṃ kammaṃ abhisaṅkhataṃ abhisañcetayitaṃ vedanīyaṃ daṭṭhabbaṃ.
Ghānaṃ purāṇaṃ kammaṃ abhisaṅkhataṃ abhisañcetayitaṃ vedanīyaṃ daṭṭhabbaṃ.
Jivhā purāṇaṃ kammaṃ abhisaṅkhatā abhisañcetayitaṃ vedanīyaṃ daṭṭhabbā.
Kāyo purāṇaṃ kammaṃ abhisaṅkhato abhisañcetayitaṃ vedanīyaṃ daṭṭhabbo.
Mano purāṇaṃ kammaṃ abhisaṅkhato abhisañcetayitaṃ vedanīyaṃ daṭṭhabbo.
Idaṃ vuccati bhikkhave, purāṇaṃ kammaṃ.
 
Katamañca bhikkhave navaṃ kammaṃ:
Yaṃ kho bhikkhave etarahi kammaṃ karoti kāyena vācāya manasā. Idaṃ vuccati bhikkhave navaṃ kammaṃ.
 
Katamo ca bhikkhave kammanirodho: yo kho bhikkhave kāyakammavacīkammamanokammassa-1 nirodhā [PTS Page 133] [\q 133/] vimuttiṃ phusati. Ayaṃ vuccati bhikkhave, kammanirodho.
 
Katamā ca bhikkhave kammanirodhagāminī paṭipadā: ayameva ariyo aṭṭhaṅgiko maggo. Seyyathīdaṃ: sammādiṭṭhi sammāsaṅkappo sammāvācā sammākammānto sammāājīvo sammāvāyāmo sammāsati sammāsamādhi. Ayaṃ vuccati bhikkhave kammanirodhagāminī paṭipadā.
 
Iti kho bhikkhave desitaṃ vo mayā purāṇaṃ kammaṃ desitaṃ navaṃ kammaṃ, desito kammanirodho, desitā kammanirodhagāminī paṭipadā. Yaṃ vo bhikkhave, satthārā karaṇīyaṃ sāvakānaṃ hitesinā anukampakena anukampaṃ upādāya, kataṃ vo taṃ mayā. -2 Etāni bhikkhave rukkhamūlāni, etāni suññāgārāni, jhāyatha bhikkhave, mā pamādattha, mā pacchā vippaṭisārino ahuvattha, ayaṃ vo amhākaṃ anusāsanīti.
 
3. Kāyakammaṃ vācākammaṃ manokammaṃ sīmu, sī 2.
4. Kataṃ kho mayā - syā.
 
[BJT Page 268] [\x 268/]
 
1. 15. 2
Sappāyasuttaṃ
 
Nibbānasappāyaṃ vo bhikkhave paṭipadaṃ desissāmi. Taṃ suṇātha, sādhukaṃ manasi karotha, bhāsissāmīti. Katamā ca sā bhikkhave nibbānasappāyā paṭipadā:
 
Idha bhikkhave bhikkhu cakkhuṃ aniccanti passati, rūpā aniccāti passati, cakkhuviññāṇaṃ aniccanti passati, cakkhusamphasso aniccoti passati, yampidaṃ cakkhusamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi aniccanti passati.
 
Sotaṃ aniccanti passati, saddā aniccāti passati, sotaviññāṇaṃ aniccanti passati, sotasamphasso aniccoti passati, yampidaṃ sotasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi aniccanti passati.
Jivhā aniccāti passati, rasā aniccāti passati, jivhāviññāṇaṃ aniccanti passati, jivhāsamphasso aniccoti [PTS Page 134] [\q 134/] passati, yampidaṃ jivhāsamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi aniccanti passati.
 
Kāyo aniccoti passati, phoṭṭhabbā aniccāti passati, kāyaviññāṇaṃ aniccanti passati, kāyasamphasso aniccoti passati, yampidaṃ kāyasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi aniccanti passati.
Mano aniccoti passati, dhammā aniccāti passati, manoviññāṇaṃ aniccanti passati, manosamphasso aniccoti passati, yampidaṃ manosamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi aniccanti passati.
 
Ayaṃ kho sā bhikkhave nibbānasappāyā paṭipadāti.
 
1. 15. 3
Dutiyasappāyasuttaṃ
 
148. Nibbānasappāyaṃ vo bhikkhave paṭipadaṃ desissāmi. Taṃ suṇātha sādhukaṃ manasi karotha, bhāsissāmīti. Katamā ca sā bhikkhave nibbānasappāyā paṭipadā:
 
Idha bhikkhave bhikkhu cakkhuṃ dukkhanti passati, rūpā dukkhanti passati, cakkhuviññāṇaṃ dukkhanti passati, cakkhusamphasso dukkhoti passati, yampidaṃ cakkhusamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi dukkhanti passati.
 
Idha bhikkhave sotaṃ dukkhanti passati, saddā dukkhanti passati, sotaviññāṇaṃ dukkhanti passati, sotasamphasso dukkhoti passati, yampidaṃ sotasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi dukkhanti passati.
Idha bhikkhave ghānaṃ dukkhanti passati, gandhā dukkhanti passati, ghānaviññāṇaṃ dukkhanti passati, ghānasamphasso dukkhoti passati, yampidaṃ ghānasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā jivhā dukkhāti passati, rasā dukkhāti passati, jivhāviññāṇaṃ dukkhanti passati, jivhāsamphasso dukkhoti passati, yampidaṃ jivhāsamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi dukkhanti passati.
 
Kāyo dukkhoti passati, phoṭṭhabbā dukkhāti passati, kāyaviññāṇaṃ dukkhanti passati, kāyasamphasso dukkhoti passati, yampidaṃ kāyasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi dukkhanti passati.
Mano dukkhoti passati, dhammā dukkhāti passati, manoviññāṇaṃ dukkhanti passati, manosamphasso dukkhoti passati, yampidaṃ manosamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi dukkhanti passati.
 
Ayaṃ kho sā bhikkhave nibbānasappāyā paṭipadāti.
 
[BJT Page 270] [\x 270/]
1. 15. 4
Tatiyasappāyasuttaṃ
 
149. Nibbānasappāyaṃ vo bhikkhave paṭipadaṃ desissāmi. Taṃ suṇātha, sādhukaṃ manasi karotha, bhāsissāmīti. Katamā ca sā bhikkhave nibbānasappāyā paṭipadā:
 
Idha bhikkhave bhikkhu cakkhuṃ anattāti passati, rūpā anattāti passati, cakkhuviññāṇaṃ anattāti passati, cakkhusamphasso anattāti passati, yampidaṃ cakkhusamphassapaccayā [PTS Page 135] [\q 135/] uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi anattāti passati.
 
Sotaṃ anattāti passati, saddā anattāti passati, sotaviññāṇaṃ anattāti passati, sotasamphasso anattāti passati, yampidaṃ sotasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi anattāti passati.
Jivhā anattāti passati, rasā anattāti passati, jivhāviññāṇaṃ anattāti passati, jivhāsamphasso anattāti passati, yampidaṃ jivhāsamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi anattāti passati.
 
Kāyo anattāti passati, phoṭṭhabbā anattāti passati, kāyaviññāṇaṃ anattāti passati, kāyasamphasso anattāti passati, yampidaṃ kāyasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi anattāti passati.
Mano anattāti passati, dhammā anattāti passati, manoviññāṇaṃ anattāti passati, manosamphasso anattāti passati, yampidaṃ manosamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi anattāti passati.
 
Ayaṃ kho sā bhikkhave nibbānasappāyā paṭipadāti.
 
1. 15. 5
Catutthasappāyasuttaṃ
 
150. Nibbānasappāyaṃ vo bhikkhave, paṭipadaṃ desissāmi. Taṃ suṇātha, sādhukaṃ manasi karotha, bhāsissāmīti. Katamā ca sā bhikkhave nibbānasappāyā paṭipadā:
 
Taṃ kimmaññatha bhikkhave, "cakkhuṃ niccaṃ vā aniccaṃ vā" ti?. Aniccaṃ bhante. Yampanāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti. ? Dukkhaṃ bhante, yampanāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ kallannu taṃ samanupassituṃ "etaṃ mama eso'hamasmi eso me attā" ti. No hetaṃ bhante.
Rūpā "niccā vā aniccā vā" ti. ? Aniccā bhante. Yampanāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti. ? Dukkhaṃ bhante, yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ kallannu taṃ samanupassituṃ "etaṃ mama eso'hamasmi eso me attā" ti. No hetaṃ bhante. Cakkhuviññāṇaṃ "niccaṃ vā aniccaṃ vā" ti. ? Aniccaṃ bhante. Yampanāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti. ? Dukkhaṃ bhante, yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ kallannu taṃ samanupassituṃ "etaṃ mama eso'hamasmi eso me attā" ti. No hetaṃ bhante. Cakkhusamphasso"nicco vā anicco vā" ti. ?Anicco bhante. Yampanāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti. ? Dukkhaṃ bhante, yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ kallannu taṃ samanupassituṃ "etaṃ mama eso'hamasmi eso me attā" ti. No hetaṃ bhante. Yampidaṃ cakkhusamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi niccaṃ vā aniccaṃ vāti. ? Aniccaṃ bhante. Yampanāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti. ? Dukkhaṃ bhante, yampanāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ kallannu taṃ samanupassituṃ "etaṃ mama eso'hamasmi eso me attā" ti. No hetaṃ bhante.
[BJT Page 272] [\x 272/]
 
"Sotaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vā" ti. ? Aniccaṃ bhante. Yampanāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti. ? Dukkhaṃ bhante, yampanāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ kallannu taṃ samanupassituṃ "etaṃ mama eso'hamasmi eso me attā" ti. No hetaṃ bhante.
Saddā "niccā vā aniccā vā" ti. ? Aniccā bhante. Yampanāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti. ? Dukkhaṃ bhante, yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ kallannu taṃ samanupassituṃ "etaṃ mama eso'hamasmi eso me attā" ti. No hetaṃ bhante. Sotaviññāṇaṃ "niccaṃ vā aniccaṃ vā" ti. ? Aniccaṃ bhante. Yampanāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti. ? Dukkhaṃ bhante, yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ kallannu taṃ samanupassituṃ "etaṃ mama eso'hamasmi eso me attā" ti. No hetaṃ bhante. Sotasamphasso"nicco vā anicco vā" ti. ?Anicco bhante. Yampanāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti. ? Dukkhaṃ bhante, yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ kallannu taṃ samanupassituṃ "etaṃ mama eso'hamasmi eso me attā" ti. No hetaṃ bhante. Yampidaṃ sotasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi niccaṃ vā aniccaṃ vāti. ? Aniccaṃ bhante. Yampanāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti. ? Dukkhaṃ bhante, yampanāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ kallannu taṃ samanupassituṃ "etaṃ mama eso'hamasmi eso me attā" ti. No hetaṃ bhante.
"Ghānaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vā" ti. ? Aniccaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti. ? Dukkhaṃ bhante, yampanāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ kallannu taṃ samanupassituṃ "etaṃ mama eso'hamasmi eso me attā" ti. No hetaṃ bhante.
Gandhā "niccā vā aniccā vā" ti. ? Aniccā bhante. Yampanāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti. ? Dukkhaṃ bhante, yampanāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ kallannu taṃ samanupassituṃ "etaṃ mama eso'hamasmi eso me attā" ti. No hetaṃ bhante. Ghāṇaviññāṇaṃ "niccaṃ vā aniccaṃ vā" ti. ? Aniccaṃ bhante. Yampanāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti. ? Dukkhaṃ bhante, yampanāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ kallannu taṃ samanupassituṃ "etaṃ mama eso'hamasmi eso me attā" ti. No hetaṃ bhante. Ghāṇasamphasso"nicco vā anicco vā" ti. Anicco bhante. Yampanāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti. ? Dukkhaṃ bhante, yampanāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ kallannu taṃ samanupassituṃ "etaṃ mama eso'hamasmi eso me attā" ti. No hetaṃ bhante. Yampidaṃ ghāṇasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi niccaṃ vā aniccaṃ vāti. Aniccaṃ bhante. Yampanāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti. Dukkhaṃ bhante, yampanāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ kallannu taṃ samanupassituṃ "etaṃ mama eso'hamasmi eso me attā" ti. No hetaṃ bhante.
"Jivhā niccaṃ vā aniccaṃ vā" ti. ? Aniccaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti. ? Dukkhaṃ bhante, yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ kallannu taṃ samanupassituṃ "etaṃ mama eso'hamasmi eso me attā" ti. No hetaṃ bhante.
Rasā "niccā vā aniccā vā" ti. ? Aniccā bhante. Yampanāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti. ? Dukkhaṃ bhante, yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ kallannu taṃ samanupassituṃ "etaṃ mama eso'hamasmi eso me attā" ti. No hetaṃ bhante. Jivhāviññāṇaṃ "niccaṃ vā aniccaṃ vā" ti. ? Aniccaṃ bhante. Yampanāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti. ? Dukkhaṃ bhante, yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ kallannu taṃ samanupassituṃ "etaṃ mama eso'hamasmi eso me attā" ti. No hetaṃ bhante. Jivhāsamphasso"nicco vā anicco vā" ti. Anicco bhante. Yampanāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti. ? Dukkhaṃ bhante, yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ kallannu taṃ samanupassituṃ "etaṃ mama eso'hamasmi eso me attā" ti. No hetaṃ bhante. Yampidaṃ jivhāsamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi niccaṃ vā aniccaṃ vāti. Aniccaṃ bhante. Yampanāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti. Dukkhaṃ bhante, yampanāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ kallannu taṃ samanupassituṃ "etaṃ mama eso'hamasmi eso me attā" ti. No hetaṃ bhante.
"Kāyaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vā" ti. ? Aniccaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti. ? Dukkhaṃ bhante, yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ kallannu taṃ samanupassituṃ "etaṃ mama eso'hamasmi eso me attā" ti. No hetaṃ bhante.
Phoṭṭhabbā "niccā vā aniccā vā" ti. ? Aniccā bhante. Yampanāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti. ? Dukkhaṃ bhante, yampanāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ kallannu taṃ samanupassituṃ "etaṃ mama eso'hamasmi eso me attā" ti. No hetaṃ bhante. Kāyaviññāṇaṃ "niccaṃ vā aniccaṃ vā" ti. ? Aniccaṃ bhante. Yampanāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti. Dukkhaṃ bhante, yampanāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ kallannu taṃ samanupassituṃ "etaṃ mama eso'hamasmi eso me attā" ti. No hetaṃ bhante. Kāyasamphasso "nicco vā anicco vā" ti. Anicco bhante. Yampanāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti. ? Dukkhaṃ bhante, yampanāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ kallannu taṃ samanupassituṃ "etaṃ mama eso'hamasmi eso me attā" ti. No hetaṃ bhante. Yampidaṃ kāyasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi niccaṃ vā aniccaṃ vāti. Aniccaṃ bhante. Yampanāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti. Dukkhaṃ bhante, yampanāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ kallannu taṃ samanupassituṃ "etaṃ mama eso'hamasmi eso me attā" ti. No hetaṃ bhante.
"Mano nicco vā anicco vā" ti. ? Anicco bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti. ? Dukkhaṃ bhante, yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ kallannu taṃ samanupassituṃ "etaṃ mama eso'hamasmi eso me attā" ti. No hetaṃ bhante.
Dhammā "niccā vā aniccā vā" ti. ? Aniccā bhante. Yampanāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti. ? Dukkhaṃ bhante, yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ kallannu taṃ samanupassituṃ "etaṃ mama eso'hamasmi eso me attā" ti. No hetaṃ bhante. Manoviññāṇaṃ "niccaṃ vā aniccaṃ vā" ti. ?Aniccaṃ bhante. Yampanāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti. ? Dukkhaṃ bhante, yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ kallannu taṃ samanupassituṃ "etaṃ mama eso'hamasmi eso me attā" ti. No hetaṃ bhante. Manosamphasso"nicco vā anicco vā" ti. Anicco bhante. Yampanāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti. ? Dukkhaṃ bhante, yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ kallannu taṃ samanupassituṃ "etaṃ mama eso'hamasmi eso me attā" ti. No hetaṃ bhante. Yampidaṃ manosamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi niccaṃ vā aniccaṃ vāti. Aniccaṃ bhante. Yampanāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti. Dukkhaṃ bhante, yampanāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ kallannu taṃ samanupassituṃ "etaṃ mama eso'hamasmi eso me attā" ti. No hetaṃ bhante.
Evaṃ passaṃ bhikkhu sutavā ariyasāvako cakkhusmimpi nibbindati, rūpesupi nibbindati, cakkhuviññāṇepi nibbindati, cakkhusamphassepi nibbindati, yampidaṃ cakkhusamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbindati. Nibbindaṃ virajjati, virāgā vimuccati, vimuttasmiṃ vimuttamiti ñāṇaṃ hoti, khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ kataṃ karaṇīyaṃ, nāparaṃ itthattāyāti pajānātīti.
Evaṃ passaṃ bhikkhu sutavā ariyasāvako sotasmimpi nibbindati, saddesupi nibbindati, sotaviññāṇepi nibbindati, sotasamphassepi nibbindati, yampidaṃ sotasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbindati. Nibbindaṃ virajjati, virāgā vimuccati, vimuttasmiṃ vimuttamiti ñāṇaṃ hoti, khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ kataṃ karaṇīyaṃ, nāparaṃ itthattāyāti pajānātīti.
Evaṃ passaṃ bhikkhu sutavā ariyasāvako ghāṇasmimpi nibbindati, gandhesupi nibbindati, ghānaviññāṇepi nibbindati, ghānasamphassepi nibbindati, yampidaṃ ghānasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbindati. Nibbindaṃ virajjati, virāgā vimuccati, vimuttasmiṃ vimuttamiti ñāṇaṃ hoti, khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ kataṃ karaṇīyaṃ, nāparaṃ itthattāyāti pajānātīti.
Evaṃ passaṃ bhikkhu sutavā ariyasāvako jivhāsmimpi nibbindati, rasesupi nibbindati, jivhāviññāṇepi nibbindati, jivhāsamphassepi nibbindati, yampidaṃ jivhāsamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbindati. Nibbindaṃ virajjati, virāgā vimuccati, vimuttasmiṃ vimuttamiti ñāṇaṃ hoti, khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ kataṃ karaṇīyaṃ, nāparaṃ itthattāyāti pajānātīti.
Evaṃ passaṃ bhikkhu sutavā ariyasāvako kāyasmimpi nibbindati, phoṭṭhabbesupi nibbindati, kāyaviññāṇepi nibbindati, kāyasamphassepi nibbindati, yampidaṃ kāyasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbindati. Nibbindaṃ virajjati, virāgā vimuccati, vimuttasmiṃ vimuttamiti ñāṇaṃ hoti, khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ kataṃ karaṇīyaṃ, nāparaṃ itthattāyāti pajānātīti. Evaṃ passaṃ bhikkhu sutavā ariyasāvako manasmimpi nibbindati, dhammesupi nibbindati, manoviññāṇepi nibbindati, manosamphassepi nibbindati, yampidaṃ manosamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbindati. [PTS Page 136] [\q 136/] nibbindaṃ virajjati, virāgā vimuccati, vimuttasmiṃ vimuttamiti ñāṇaṃ hoti, khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ kataṃ karaṇīyaṃ, nāparaṃ itthattāyāti pajānāti. -1. Ayaṃ kho sā bhikkhave nibbānasappāyapaṭipadāti.
 
1. Pajānātīti - sīmu.
 
1. 15. 6
Antevāsikasuttaṃ
 
151. Anantevāsikamidaṃ bhikkhave brahmacariyaṃ vussati anācariyakaṃ, sāntevāsiko-2 bhikkhave bhikkhu sācariyako dukkhaṃ na phāsu viharati. Anantevāsiko bhikkhave bhikkhu anācariyako sukhaṃ phāsuṃ viharati.
 
Kathañca bhikkhave bhikkhu sāntevāsiko sācariyako dukkhaṃ na phāsu viharati: idha bhikkhave bhikkhuno cakkhunā rūpaṃ disvā uppajjanti pāpakā akusalā dhammā sarasaṅkappā saññojaniyā, tyāssa anto vasanti, antassa vasanti pāpakā akusalā dhammāti, tasmā sāntevāsikoti vuccati, te naṃ samudācaranti, samudācaranti naṃ pāpakā akusalā dhammāti, tasmā sācariyakoti vuccati.
 
Punacaparaṃ bhikkhave bhikkhuno sotena saddaṃ sutvā uppajjanti pāpakā akusalā dhammā sarasaṅkappā saññojaniyā, tyāssa anto vasanti, antassa vasanti pāpakā akusalā dhammāti, tasmā sāntevāsikoti vuccati, te naṃ samudācaranti, samudācaranti naṃ pāpakā akusalā dhammāti, tasmā sācariyakoti vuccati.
Punacaparaṃ bhikkhave bhikkhuno ghānena gandhaṃ ghāyitvā uppajjanti pāpakā akusalā dhammā sarasaṅkappā saññojaniyā, tyāssa anto vasanti, antassa vasanti pāpakā akusalā dhammāti, tasmā sāntevāsikoti vuccati, te naṃ samudācaranti, samudācaranti naṃ pāpakā akusalā dhammāti, tasmā sācariyakoti vuccati.
Punacaparaṃ bhikkhave bhikkhuno jivhāya rasaṃ sāyitvā uppajjanti pāpakā akusalā dhammā sarasaṅkappā saññojaniyā, tyāssa anto vasanti, antassa vasanti pāpakā akusalā dhammāti, tasmā sāntevāsikoti vuccati, te naṃ samudācaranti, samudācaranti naṃ pāpakā akusalā dhammāti, tasmā sācariyakoti vuccati.
Punacaparaṃ bhikkhave bhikkhuno kāyena phoṭṭhabbaṃ phusitvā uppajjanti pāpakā akusalā dhammā sarasaṅkappā saññojaniyā, tyāssa anto vasanti, antassa vasanti pāpakā akusalā dhammāti, tasmā sāntevāsikoti vuccati, te naṃ samudācaranti, samudācaranti naṃ pāpakā akusalā dhammāti, tasmā sācariyakoti vuccati.
 
[BJT Page 274] [\x 274/]
 
Punacaparaṃ bhikkhave bhikkhuno manasā dhammaṃ viññāya uppajjanti pāpakā akusalā dhammā sarasaṅkappā saññojaniyā, tyāssa anto vasanti, antassa vasanti pāpakā akusalā dhammāti, tasmā sāntevāsikoti vuccati, te naṃ samudācaranti, samudācaranti naṃ pāpakā akusalā dhammāti, tasmā sācariyakoti vuccati. Evaṃ kho bhikkhave, bhikkhu sāntevāsiko sācariko dukkhaṃ na phāsu viharati.
 
Kathaṃ ca bhikkhave, bhikkhu anantevāsiko anācariyako sukhaṃ phāsu viharati: idha bhikkhave, bhikkhuno cakkhunā rūpaṃ disvā nūpajjanti pāpakā akusalā dhammā sarasaṅkappā saññojaniyā, tyāssa na anto vasanti, nāssa anto vasanti pāpakā akusalā dhammāti tasmā anantevāsikoti vuccati. Te na naṃ-1 samudācaranti. Na samudācaranti naṃ pāpakā akusalā dhammāti, tasmā anācariyakoti vuccati.
 
1. Netaṃ - syā, te naṃ na - machasaṃ. Na
 
Punacaparaṃ bhikkhave, bhikkhuno sotena saddaṃ sutvā nūpajjanti pāpakā akusalā dhammā sarasaṅkappā saññojaniyā, tyāssa na anto vasanti, nāssa anto vasanti pāpakā akusalā dhammāti tasmā anantevāsikoti vuccati. Te na naṃ samudācaranti. Na samudācaranti naṃ pāpakā akusalā dhammāti, tasmā anācariyakoti vuccati.
Punacaparaṃ bhikkhave, bhikkhuno ghānena gandhaṃ ghāyitvā nūpajjanti pāpakā akusalā dhammā sarasaṅkappā saññojaniyā, tyāssa na anto vasanti, nāssa anto vasanti pāpakā akusalā dhammāti tasmā anantevāsikoti vuccati. Te na naṃ samudācaranti. Na samudācaranti naṃ pāpakā akusalā dhammāti, tasmā anācariyakoti vuccati.
Punacaparaṃ bhikkhave, bhikkhuno jivhāya rasaṃ sāyitvā nūpajjanti pāpakā akusalā dhammā sarasaṅkappā saññojaniyā, tyāssa na anto vasanti, nāssa anto vasanti pāpakā akusalā dhammāti tasmā anantevāsikoti vuccati. Te na naṃ samudācaranti. Na samudācaranti naṃ pāpakā akusalā dhammāti, tasmā anācariyakoti vuccati.
Punacaparaṃ bhikkhave, bhikkhuno kāyena phoṭṭhabbaṃ phusitvā nūpajjanti pāpakā akusalā dhammā sarasaṅkappā saññojaniyā, tyāssa na anto vasanti, nāssa anto vasanti pāpakā akusalā dhammāti tasmā anantevāsikoti vuccati. Te na naṃ samudācaranti. Na samudācaranti naṃ pāpakā akusalā dhammāti, tasmā anācariyakoti vuccati.
Punacaparaṃ bhikkhave, bhikkhuno manasā dhammaṃ viññāya nūpajjanti pāpakā akusalā dhammā sarasaṅkappā saññojaniyā, tyāssa na anto [PTS Page 274 {jtb ???}] [\q 274/] vasanti, nāssa anto vasanti pāpakā akusalā dhammāti tasmā anantevāsikoti vuccati. Te na naṃ samudācaranti. Na samudācaranti naṃ pāpakā akusalā dhammāti, tasmā anācariyakoti vuccati.
 
Evaṃ kho bhikkhave, bhikkhu anantevāsiko anācariyako sukhaṃ phāsu viharati. Anantevāsikamidaṃ bhikkhave, brahmacariyaṃ vussati anācariyakaṃ. [PTS Page 138] [\q 138/] sāntevāsiko bhikkhave, bhikkhu sācariyako dukkhaṃ na phāsu viharati. Anantevāsiko bhikkhave, bhikkhu anācariyako sukhaṃ phāsu viharatīti.
 
1. 15. 7
Kimatthiyasuttaṃ
 
152. Sace vo bhikkhave, aññatitthiyā paribbājakā evaṃ puccheyyuṃ: "kimatthiyaṃ āvuso samaṇe gotame brahmacariyaṃ vussatī" ti? Evaṃ puṭṭhā tumhe bhikkhave, tesaṃ aññatitthiyānaṃ paribbājakānaṃ evaṃ vyākareyyātha: dukkhassa kho āvuso pariññāya bhagavati brahmacariyaṃ vussatīti. Sace pana vo bhikkhave, aññatitthiyā paribbājakā evaṃ puccheyyuṃ: katamaṃ pana taṃ āvuso dukkhaṃ yassa pariññāya samaṇe gotame brahmacariyaṃ vussatīti? Evaṃ puṭṭhā tumhe bhikkhave, tesaṃ aññatitthiyānaṃ paribbājakānaṃ evaṃ vyākareyyātha:
 
[BJT Page 276] [\x 276/]
 
Cakkhuṃ kho āvuso dukkhaṃ, tassa pariññāya bhagavati brahmacariyaṃ vussati. Rūpā dukkhā, tesaṃ pariññāya bhagavati brahmacariyaṃ vussati. Cakkhuviññāṇaṃ dukkhaṃ, tassa pariññāya bhagavati brahmacariyaṃ vussati. Cakkhusamphasso dukkho, tassa pariññāya bhagavati brahmacariyaṃ vussati. Yampidaṃ cakkhusamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā, tampi dukkhaṃ tassa pariññāya bhagavati brahmacariyaṃ vussati.
 
Sotaṃ dukkhaṃ, tassa pariññāya bhagavati brahmacariyaṃ vussati. Saddā dukkhā tesaṃ pariññāya bhagavati brahmacariyaṃ vussati. Sotaviññāṇaṃ dukkhaṃ, tassa pariññāya bhagavati brahmacariyaṃ vussati. Sotasamphasso dukkho, tassa pariññāya bhagavati brahmacariyaṃ vussati. Yampidaṃ sotasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā, tampi dukkhaṃ tassa pariññāya bhagavati brahmacariyaṃ vussati.
Ghānaṃ dukkhaṃ, tassa pariññāya bhagavati brahmacariyaṃ vussati. Gandhā dukkhā tesaṃ pariññāya bhagavati brahmacariyaṃ vussati. Ghānaviññāṇaṃ dukkhaṃ, tassa pariññāya bhagavati brahmacariyaṃ vussati. Sotasamphasso dukkho, tassa pariññāya bhagavati brahmacariyaṃ vussati. Yampidaṃ ghānasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā, tampi dukkhaṃ tassa pariññāya bhagavati brahmacariyaṃ vussati.
Jivhā dukkhā, tassa pariññāya bhagavati brahmacariyaṃ vussati. Rasā dukkhā tesaṃ pariññāya bhagavati brahmacariyaṃ vussati. Jivhāviññāṇaṃ dukkhaṃ, tassa pariññāya bhagavati brahmacariyaṃ vussati jivhāsamphasso dukkho, tassa pariññāya bhagavati brahmacariyaṃ vussati. Yampidaṃ jivhāsamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā, tampi dukkhaṃ tassa pariññāya bhagavati brahmacariyaṃ vussati.
Kāyo dukkho, tassa pariññāya bhagavati brahmacariyaṃ vussati. Phoṭṭhabbā dukkhā tesaṃ pariññāya bhagavati brahmacariyaṃ vussati. Kāyaviññāṇaṃ dukkhaṃ, tassa pariññāya bhagavati brahmacariyaṃ vussati. Kāyasamphasso dukkho, tassa pariññāya bhagavati brahmacariyaṃ vussati. Yampidaṃ kāyasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā, tampi dukkhaṃ tassa pariññāya bhagavati brahmacariyaṃ vussati.
Mano dukkho, tassa pariññāya bhagavati brahmacariyaṃ vussati. Dhammā dukkhā tesaṃ pariññāya bhagavati brahmacariyaṃ vussati. Manoviññāṇaṃ dukkhaṃ, tassa pariññāya bhagavati brahmacariyaṃ vussati. Manosamphasso dukkho, tassa pariññāya bhagavati brahmacariyaṃ vussati. Yampidaṃ manosamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā, tampi dukkhaṃ tassa pariññāya bhagavati brahmacariyaṃ vussati.
Idaṃ kho āvuso dukkhaṃ yassa pariññāya bhagavati brahmacariyaṃ vussatīti. Evaṃ puṭṭho tumhe bhikkhave, tesaṃ aññatitthiyānaṃ paribbājakānaṃ evaṃ vyākareyyathāti.
 
1. 15. 8
Atthinukhopariyāyasuttaṃ
 
153. Sāvatthiyaṃ:
 
Atthi nū kho bhikkhave, pariyāyo yaṃ pariyāyaṃ āgamma bhikkhu aññatreva saddhāya aññatra-1 ruciyā aññatra anussavā aññatra ākāraparivitakkā aññatra diṭṭhinijjhānakkhantiyā [PTS Page 139] [\q 139/] aññaṃ vyākareyya: "khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ, kataṃ karaṇīyaṃ nāparaṃ itthattāyāti pajānāmī" ti?
 
Bhagavamamūlakā no bhante, dhammā bhagavannettikā bhagavamapaṭisaraṇā. Sādhu vata bhante, bhagavantaṃ yeva paṭibhātu etassa bhāsitassa attho, bhagavato sutvā bhikkhū dhārassantīti. Tena hi bhikkhave suṇātha, sādhukaṃ manasikarotha, bhāsissāmīti. Evaṃ bhanteti kho te bhikkhū bhagavato paccassosuṃ bhagavā etadavoca:
 
Atthi bhikkhave, pariyāyo yaṃ pariyāyaṃ āgamma bhikkhu aññatreva saddhāya aññatra ruciyā aññatra anussavā aññatra ākāraparivitakkā aññatra diṭṭhinijjhānakkhantiyā aññaṃ vyākareyya: "khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ, kataṃ karaṇīyaṃ nāparaṃ itthattāyāti pajānāmī" ti? Katamo ca bhikkhave, pariyāyo yaṃ pariyāyaṃ āgamma bhikkhū aññatreva saddhāya aññatra ruciyā aññatra anussavā aññatra ākāraparivitakkā aññatra diṭṭhinijjhānakkhantiyā aññaṃ vyākaroti: "khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ, kataṃ karaṇīyaṃ nāparaṃ itthattāyāti pajānāmī" ti?
1. Aññattha - sī 2
 
[BJT Page 278] [\x 278/]
 
Idha bhikkhave, bhikkhu cakkhunā rūpaṃ disvā santaṃ vā ajjhattaṃ rāgadosamohaṃ atthi me ajjhattaṃ rāgadosamohoti pajānāti, asantaṃ vā ajjhattaṃ rāgadosamohaṃ natthi me ajjhattaṃ rāgadosamohoti pajānāti: yantaṃ bhikkhave, bhikkhu cakkhunā rūpaṃ disvā santaṃ vā ajjhattaṃ rāgadosamohaṃ atthi me ajjhattaṃ rāgadosamohoti pajānāti, asattaṃ vā ajjhattaṃ rāgadosamohaṃ natthi me ajjhattaṃ rāgadosamohoti pajānāti; api nu me bhikkhave, dhammā saddhāya vā veditabbā ruciyā vā veditabbā, anussavena vā veditabbā, ākāraparivitakke vā veditabbā, diṭṭhinijjhānakkhantiyā vā veditabbā? Nohetaṃ bhante, nanu me bhikkhave, dhammā paññāya disvā veditabbāti? Evamhante.
 
Ayaṃ-1 kho bhikkhave, pariyāyo yaṃ pariyāyaṃ āgamma bhikkhu aññatreva saddhāya aññatra ruciyā aññatra anussavā aññatra ākāraparivitakkā aññatra diṭṭhinijjhānakkhantiyā aññaṃ vyākareyya: "khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ, kataṃ karaṇīyaṃ nāparaṃ itthattāyāti pajānāmī" ti?
 
Punacaparaṃ bhikkhave, bhikkhu sotena saddaṃ sutvā santaṃ vā ajjhattaṃ rāgadosamohaṃ atthi me ajjhattaṃ rāgadosamohoti pajānāti, asantaṃ vā ajjhattaṃ rāgadosamohaṃ natthi me ajjhattaṃ rāgadosamohoti pajānāti: yantaṃ bhikkhave, bhikkhu sotena saddaṃ sutvā santaṃ vā ajjhattaṃ rāgadosamohaṃ atthi me ajjhattaṃ rāgadosamohoti pajānāti, asantaṃ vā ajjhattaṃ rāgadosamohaṃ natthi me ajjhattaṃ rāgadosamohoti pajānāti; api nū me bhikkhave, dhammā saddhāya vā veditabbā ruciyā vā veditabbā, anussavena vā veditabbā, ākāraparivitakke vā veditabbā, diṭṭhinijjhānakkhantiyā vā veditabbā? Nohetaṃ bhante, nanu me bhikkhave, dhammā paññāya disvā veditabbāti? Evamhante.
Ayaṃ kho bhikkhave, pariyāyo yaṃ pariyāyaṃ āgamma bhikkhu aññatreva saddhāya aññatra ruciyā aññatra anussavā aññatra ākāraparivitakkā aññatra diṭṭhinijjhānakkhantiyā aññaṃ vyākareyya: "khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ, kataṃ karaṇīyaṃ nāparaṃ itthattāyāti pajānāmī" ti?
Punacaparaṃ bhikkhave, bhikkhu ghānena gandhaṃ ghāyitvā santaṃ vā ajjhattaṃ rāgadosamohaṃ atthi me ajjhattaṃ rāgadosamohoti pajānāti, asantaṃ vā ajjhattaṃ rāgadosamohaṃ natthi me ajjhattaṃ rāgadosamohoti pajānāti: yantaṃ bhikkhave, bhikkhu ghānena gandhaṃ ghāyitvā santaṃ vā ajjhattaṃ rāgadosamohaṃ atthi me ajjhattaṃ rāgadosamohoti pajānāti, asantaṃ vā ajjhattaṃ rāgadosamohaṃ natthi me ajjhattaṃ rāgadosamohoti pajānāti; api nū me bhikkhave, dhammā saddhāya vā veditabbā ruciyā vā veditabbā, anussavena vā veditabbā, ākāraparivitakke vā veditabbā, diṭṭhinijjhānakkhantiyā vā veditabbā? Nohetaṃ bhante, nanu me bhikkhave, dhammā paññāya disvā veditabbāti? Evamhante.
Ayaṃ kho bhikkhave, pariyāyo yaṃ pariyāyaṃ āgamma bhikkhu aññatreva saddhāya aññatra ruciyā aññatra anussavā aññatra ākāraparivitakkā aññatra diṭṭhinijjhānakkhantiyā aññaṃ vyākareyya: "khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ, kataṃ karaṇīyaṃ nāparaṃ itthattāyāti pajānāmī" ti?
Punacaparaṃ bhikkhave, bhikkhu jivhāya rasaṃ sāyitvā santaṃ vā ajjhattaṃ rāgadosamohaṃ atthi me ajjhattaṃ rāgadosamohoti pajānāti, asantaṃ vā ajjhattaṃ rāgadosamohaṃ natthi me ajjhattaṃ rāgadosamohoti pajānāti: yantaṃ bhikkhave, bhikkhu jivhāya rasaṃ sāyitvā santaṃ vā ajjhattaṃ rāgadosamohaṃ atthi me ajjhattaṃ rāgadosamohoti pajānāti, asantaṃ vā ajjhattaṃ rāgadosamohaṃ natthi me ajjhattaṃ rāgadosamohoti pajānāti; api nū me bhikkhave, dhammā saddhāya vā veditabbā ruciyā vā veditabbā, anussavena vā veditabbā, ākāraparivitakke vā veditabbā, diṭṭhinijjhānakkhantiyā vā veditabbā? Nohetaṃ bhante, nanu me bhikkhave, dhammā paññāya disvā veditabbāti? Evamhante.
Ayaṃ kho bhikkhave, pariyāyo yaṃ pariyāyaṃ āgamma bhikkhu aññatreva saddhāya aññatra ruciyā aññatra anussavā aññatra ākāraparivitakkā aññatra diṭṭhinijjhānakkhantiyā aññaṃ vyākareyya: "khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ, kataṃ karaṇīyaṃ nāparaṃ itthattāyāti pajānāmī" ti?
Punacaparaṃ bhikkhave, bhikkhu kāyena phoṭṭhabbaṃ phusitvā santaṃ vā ajjhattaṃ rāgadosamohaṃ atthi me ajjhattaṃ rāgadosamohoti pajānāti, asantaṃ vā ajjhattaṃ rāgadosamohaṃ natthi me ajjhattaṃ rāgadosamohoti pajānāti: yantaṃ bhikkhave, bhikkhu kāyena phoṭṭhabbaṃ phusitvā santaṃ vā ajjhattaṃ rāgadosamohaṃ atthi me ajjhattaṃ rāgadosamohoti pajānāti, asantaṃ vā ajjhattaṃ rāgadosamohaṃ natthi me ajjhattaṃ rāgadosamohoti pajānāti; api nū me bhikkhave, dhammā saddhāya vā veditabbā ruciyā vā veditabbā, anussavena vā veditabbā, ākāraparivitakke vā veditabbā, diṭṭhinijjhānakkhantiyā vā veditabbā? Nohetaṃ bhante, nanu me bhikkhave, dhammā paññāya disvā veditabbāti? Evamhante.
Ayaṃ kho bhikkhave, pariyāyo yaṃ pariyāyaṃ āgamma bhikkhu aññatreva saddhāya aññatra ruciyā aññatra anussavā aññatra ākāraparivitakkā aññatra diṭṭhinijjhānakkhantiyā aññaṃ vyākareyya: "khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ, kataṃ karaṇīyaṃ nāparaṃ itthattāyāti pajānāmī" ti?
[PTS Page 140] [\q 140/] punacaparaṃ bhikkhave, bhikkhu manasā dhammaṃ viññāya santaṃ vā ajjhattaṃ rāgadosamohaṃ atthi me ajjhattaṃ rāgadosamohoti pajānāti, asantaṃ vā ajjhattaṃ rāgadosamohaṃ natthi me ajjhattaṃ rāgadosamohoti pajānāti: yantaṃ bhikkhave, bhikkhu manasā dhammaṃ viññāya santaṃ vā ajjhattaṃ rāgadosamohaṃ atthi me ajjhattaṃ rāgadosamohoti pajānāti, asantaṃ vā ajjhattaṃ rāgadosamohaṃ natthi me ajjhattaṃ rāgadosamohoti pajānāti; api nu me-2 bhikkhave, dhammā saddhāya vā veditabbā ruciyā vā veditabbā, anussavena vā veditabbā, ākāraparivitakke vā veditabbā, diṭṭhinijjhānakkhantiyā vā veditabbā? Nohetaṃ bhante, nanu me bhikkhave, dhammā paññāya disvā veditabbāti? Evamhante.
 
Ayampi kho bhikkhave, pariyāyo yaṃ pariyāyaṃ āgamma bhikkhu aññatreva saddhāya aññatra ruciyā aññatra anussavā aññatra ākāraparivitakkā aññatra diṭṭhinijjhānakkhantiyā aññaṃ vyākaroti: "khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ, kataṃ karaṇīyaṃ nāparaṃ itthattāyāti pajānāmī" ti?
 
1. Ayampi - sīmu, syā.
2. Apinume - machasaṃ
 
1. 15. 9
Indriyasampannasuttaṃ
154. Sāvatthiyaṃ:
 
Atha kho aññataro bhikkhu yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho so bhikkhu bhagavantaṃ etadavoca: indriyasampanno indriyasampannoti bhante, vuccati, kittāvatā nu kho bhante, indriyasampanno hotīti?
 
[BJT Page 280] [\x 280/]
 
Cakkhundriye ce bhikkhu udayabbayānupassī-1 viharanto cakkhundriye nibbindati, nibbindaṃ virajjati, virāgā vimuccati, vimuttasmiṃ vimuttamiti ñāṇaṃ hoti. Khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ, kataṃ karaṇīyaṃ, nāparaṃ itthattāyāti pajānāti.
Sotindriye ce bhikkhu udayabbayānupassī viharanto sotindriye nibbindati, nibbindaṃ virajjati, virāgā vimuccati, vimuttasmiṃ vimuttamiti ñāṇaṃ hoti. Khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ, kataṃ karaṇīyaṃ, nāparaṃ itthattāyāti pajānāti.
Ghānindriye ce bhikkhu udayabbayānupassī viharanto ghānindriye nibbindati, nibbindaṃ virajjati, virāgā vimuccati, vimuttasmiṃ vimuttamiti ñāṇaṃ hoti. Khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ, kataṃ karaṇīyaṃ, nāparaṃ itthattāyāti pajānāti.
Jivhindriye ce bhikkhu udayabbayānupassī viharanto jivhindriye nibbindati, nibbindaṃ virajjati, virāgā vimuccati, vimuttasmiṃ vimuttamiti ñāṇaṃ hoti. Khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ, kataṃ karaṇīyaṃ, nāparaṃ itthattāyāti pajānāti.
Kāyindriye ce bhikkhu udayabbayānupassī viharanto kāyandriye nibbindati, nibbindaṃ virajjati, virāgā vimuccati, vimuttasmiṃ vimuttamiti ñāṇaṃ hoti. Khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ, kataṃ karaṇīyaṃ, nāparaṃ itthattāyāti pajānāti.
Manindriye ce bhikkhu udayabbayānupassī viharanto manindriye nibbindati, nibbindaṃ virajjati, virāgā vimuccati, vimuttasmiṃ vimuttamiti ñāṇaṃ hoti. Khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ, kataṃ karaṇīyaṃ, nāparaṃ itthattāyāti pajānāti. Ettāvatā kho bhikkhu indriyasampanno hotīti.
 
1. 15. 10
Dhammakathikasuttaṃ
155. Sāvatthiyaṃ:
 
[PTS Page 141] [\q 141/] atha kho aññataro bhikkhu yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho so bhikkhu bhagavantaṃ etadavoca: dhammakathiko dhammakathikoti bhante vuccati, kittāvatā nu kho bhante, dhammakathiko hotīti?
 
Cakkhussa ce bhikkhu nibbidāya virāgāya nirodhāya dhammaṃ deseti, dhammakathiko bhikkhūti alaṃ vacanāya; cakkhussa ce bhikkhu nibbidāya virāgāya nirodhāya paṭipanno hoti, dhammānudhammapaṭipanno bhikkhūti alaṃ vacanāya; cakkhussa ce bhikkhu nibbidā virāgā nirodhā anupādā vimutto hoti, diṭṭhadhammanibbānappatto bhikkhūti alaṃ vacanāya;
Sotassa ce bhikkhu nibbidāya virāgāya nirodhāya dhammaṃ deseti, dhammakathiko bhikkhūti alaṃ vacanāya; sotassa ce bhikkhu nibbidāya virāgāya nirodhāya paṭipanno hoti, dhammānudhammapaṭipanno bhikkhūti alaṃ vacanāya; sotassa ce bhikkhu nibbidā virāgā nirodhā anupādā vimutto hoti, diṭṭhadhammanibbānappatto bhikkhūti alaṃ vacanāya; ghānassa ce bhikkhu nibbidāya virāgāya nirodhāya dhammaṃ deseti, dhammakathiko bhikkhūti alaṃ vacanāya; ghānassa ce bhikkhu nibbidāya virāgāya nirodhāya paṭipanno hoti, dhammānudhammapaṭipanno bhikkhūti alaṃ vacanāya; ghānassa ce bhikkhu nibbidā virāgā nirodhā anupādā vimutto hoti, diṭṭhadhammanibbānappatto bhikkhūti alaṃ vacanāya; jivhāya ce bhikkhu nibbidāya virāgāya nirodhāya dhammaṃ deseti, dhammakathiko bhikkhūti alaṃ vacanāya; jivhāya ce bhikkhu nibbidāya virāgāya nirodhāya paṭipanno hoti, dhammānudhammapaṭipanno bhikkhūti alaṃ vacanāya; jivhassa ce bhikkhu nibbidā virāgā nirodhā anupādā vimutto hoti, diṭṭhadhammanibbānappatto bhikkhūti alaṃ vacanāya; kāyassa ce bhikkhu nibbidāya virāgāya nirodhāya dhammaṃ deseti, dhammakathiko bhikkhūti alaṃ vacanāya; kāyassa ce bhikkhu nibbidāya virāgāya nirodhāya paṭipanno hoti, dhammānudhammapaṭipanno bhikkhūti alaṃ vacanāya; kāyassa ce bhikkhu nibbidā virāgā nirodhā anupādā vimutto hoti, diṭṭhadhammanibbānappatto bhikkhūti alaṃ vacanāya; manassa ce bhikkhu nibbidāya virāgāya nirodhāya dhammaṃ deseti, dhammakathiko bhikkhūti alaṃ vacanāya; manassa ce bhikkhu nibbidāya virāgāya nirodhāya paṭipanno hoti, dhammānudhammapaṭipanno bhikkhūti alaṃ vacanāya; manassa ce bhikkhu nibbidā virāgā nirodhā anupādā vimutto hoti, diṭṭhadhammanibbānappatto bhikkhūti alaṃ vacanāyāti.
Navapurāṇavaggo pañcadasamo.
 
Tatruddānaṃ:
Kammaṃ cattāri sappāyā anantevāsikimatthiyā
Atthi nu kho pariyāyo indriyakathikena cāti
 
Tatra vagguddāna:
Yogakkhemañca lokañca gahapati devadahena ca
Navapurāṇena paññāsaṃ tatiyaṃ tena vuccatīti.
 
Tatiyo paṇṇāsako.
 
--------------------------
1. Udayavyayānupassi - machasaṃ sīmu.
 
[BJT Page 282] [\x 282/]
 
16. Nandikkhayavaggo
1. 16. 1
Ajjhattanandikkhayaaniccasuttaṃ
 
156. Sāvatthiyaṃ:
[PTS Page 142] [\q 142/] aniccaṃ yeva bhikkhave bhikkhu cakkhuṃ aniccanti passati. Sāssa-1 hoti sammādiṭṭhi, sammā passaṃ nibbindati, nandikkhayā rāgakkhayo rāgakkhayā nandikkhayo nandirāgakkhayā cittaṃ 'suvimuttanti' vuccati.
Aniccaṃ yeva bhikkhave, bhikkhu sotaṃ aniccanti passati. Sāssa hoti sammādiṭṭhi, sammā passaṃ nibbindati, nandikkhayā rāgakkhayo rāgakkhayā nandikkhayo nandirāgakkhayā cittaṃ 'suvimuttanti' vuccati.
Aniccaṃ yeva bhikkhave bhikkhu ghānaṃ aniccanti passati. Sāssa hoti sammādiṭṭhi, sammā passaṃ nibbindati, nandikkhayā rāgakkhayo rāgakkhayā nandikkhayo nandirāgakkhayā cittaṃ 'suvimuttanti' vuccati.
Aniccaṃ yeva bhikkhave bhikkhu jivhaṃ aniccanti passati. Sāssa hoti sammādiṭṭhi, sammā passaṃ nibbindati, nandikkhayā rāgakkhayo rāgakkhayā nandikkhayo nandirāgakkhayā cittaṃ 'suvimuttanti' vuccati.
Aniccaṃ yeva bhikkhave bhikkhu kāyaṃ aniccanti passati. Sāssa hoti sammādiṭṭhi, sammā passaṃ nibbindati, nandikkhayā rāgakkhayo rāgakkhayā nandikkhayo nandirāgakkhayā cittaṃ 'suvimuttanti' vuccati.
Aniccaṃ yeva bhikkhave bhikkhu manaṃ aniccanti passati. Sāssa hoti sammādiṭṭhi, sammā passaṃ nibbindati, nandikkhayā rāgakkhayo rāgakkhayā nandikkhayo nandirāgakkhayā cittaṃ 'suvimuttanti' vuccati.
1. 16. 2
Bahiddhānandikkhayaaniccasuttaṃ
 
Anicceyeva bhikkhave bhikkhu rūpe aniccāti passati. Sāssa hoti sammādiṭṭhi, sammā passaṃ nibbindati, nandikkhayā rāgakkhayo rāgakkhayā nandikkhayo nandirāgakkhayā cittaṃ suvimuttanti vuccati.
Anicceyeva bhikkhave bhikkhu sadde aniccāti passati. Sāssa hoti sammādiṭṭhi, sammā passaṃ nibbindati, nandikkhayā rāgakkhayo rāgakkhayā nandikkhayo nandirāgakkhayā cittaṃ suvimuttanti vuccati.
Anicceyeva bhikkhave bhikkhu gandhe aniccāti passati. Sāssa hoti sammādiṭṭhi, sammā passaṃ nibbindati, nandikkhayā rāgakkhayo rāgakkhayā nandikkhayo nandirāgakkhayā cittaṃ suvimuttanti vuccati.
Anicceyeva bhikkhave bhikkhu rase aniccāti passati. Sāssa hoti sammādiṭṭhi, sammā passaṃ nibbindati, nandikkhayā rāgakkhayo rāgakkhayā nandikkhayo nandirāgakkhayā cittaṃ suvimuttanti vuccati.
Anicceyeva bhikkhave bhikkhu phoṭṭhabbe aniccāti passati. Sāssa hoti sammādiṭṭhi, sammā passaṃ nibbindati, nandikkhayā rāgakkhayo rāgakkhayā nandikkhayo nandirāgakkhayā cittaṃ suvimuttanti vuccati.
Anicceyeva bhikkhave bhikkhu dhamme aniccāti passati. Sāssa hoti sammādiṭṭhi, sammā passaṃ nibbindati, nandikkhayā rāgakkhayo rāgakkhayā nandikkhayo nandirāgakkhayā cittaṃ suvimuttanti vuccati.
 
1. Sāyaṃ - machasaṃ [PTS]
 
1. 16. 3
Ajjhattanandikkhayayonisosuttaṃ
 
158. Cakkhuṃ bhikkhave yoniso manasikarotha, cakkhuaniccatañca yathābhūtaṃ samanupassatha, cakkhuṃ bhikkhave bhikkhu yoniso manasikaronto cakkhuaniccatañca yathābhūtaṃ samanupassanto cakkhusmimpi nibbindati, nandikkhayā rāgakkhayo, rāgakkhayā nandikkhayo nandirāgakkhayā cittaṃ suvimuttanti vuccati.
 
[BJT Page 284] [\x 284/]
 
[PTS Page 143] [\q 143/] sotaṃ bhikkhave yoniso manasikarotha, sotāniccatañca yathābhūtaṃ samanupassatha, sotaṃ bhikkhave bhikkhu yoniso manasikaronto sotāniccatañca yathābhūtaṃ samanupassanto sotasmimpi nibbindati, nandikkhayā rāgakkhayo, rāgakkhayā nandikkhayo nandirāgakkhayā cittaṃ suvimuttanti vuccati.
Ghānaṃ bhikkhave yoniso manasikarotha, ghānāniccatañca yathābhūtaṃ samanupassatha, ghānaṃ bhikkhave bhikkhu yoniso manasikaronto ghānāniccatañca yathābhūtaṃ samanupassanto ghānasmimpi nibbindati, nandikkhayā rāgakkhayo, rāgakkhayā nandikkhayo nandirāgakkhayā cittaṃ suvimuttanti vuccati.
Jivhaṃ bhikkhave yoniso manasikarotha, jivhāniccatañca yathābhūtaṃ samanupassatha, jivhaṃ bhikkhave bhikkhu yoniso manasikaronto jivhāniccatañca yathābhūtaṃ samanupassanto jivhāyapi nibbindati, nandikkhayā rāgakkhayo, rāgakkhayā nandikkhayo nandirāgakkhayā cittaṃ suvimuttanti vuccati.
 
Kāyaṃ bhikkhave yoniso manasikarotha, kāyāniccatañca yathābhūtaṃ samanupassatha, kāyaṃ bhikkhave bhikkhu yoniso manasikaronto kāyāniccatañca yathābhūtaṃ samanupassanto kāyasmimpi nibbindati, nandikkhayā rāgakkhayo, rāgakkhayā nandikkhayo nandirāgakkhayā cittaṃ suvimuttanti vuccati.
Manaṃ bhikkhave yoniso manasikarotha, manāniccatañca yathābhūtaṃ samanupassatha, manaṃ bhikkhave bhikkhu yoniso manasikaronto manāniccatañca yathābhūtaṃ samanupassanto manasmimpi nibbindati, nandikkhayā rāgakkhayo, rāgakkhayā nandikkhayo nandirāgakkhayā cittaṃ suvimuttanti vuccatīti.
 
1. 16. 4
Bahiddhā nandikkhayayonisosuttaṃ
159. Sāvatthiyaṃ:
 
Rūpe bhikkhave yoniso manasikarotha, rūpāniccatañca yathābhūtaṃ samanupassatha, rūpe bhikkhave bhikkhu yoniso manasikaronto rūpāniccatañca yathābhūtaṃ samanupassanto rūpesu nibbindati, nandikkhayā rāgakkhayo, rāgakkhayā nandikkhayo nandirāgakkhayā cittaṃ suvimuttanti vuccati.
 
Sadde bhikkhave yoniso manasikarotha, saddāniccatañca yathābhūtaṃ samanupassatha, sadde bhikkhave bhikkhu yoniso manasikaronto saddāniccatañca yathābhūtaṃ samanupassanto saddesu nibbindati, nandikkhayā rāgakkhayo, rāgakkhayā nandikkhayo nandirāgakkhayā cittaṃ suvimuttanti vuccati.
Gandhe bhikkhave yoniso manasikarotha, gandhāniccatañca yathābhūtaṃ samanupassatha, gandhe bhikkhave bhikkhu yoniso manasikaronto gandhāniccatañca yathābhūtaṃ samanupassanto gandhesu nibbindati, nandikkhayā rāgakkhayo, rāgakkhayā nandikkhayo nandirāgakkhayā cittaṃ suvimuttanti vuccati.
Rase bhikkhave yoniso manasikarotha, rasāniccatañca yathābhūtaṃ samanupassatha, rase bhikkhave bhikkhu yoniso manasikaronto rasāniccatañca yathābhūtaṃ samanupassanto rasesu nibbindati, nandikkhayā rāgakkhayo, rāgakkhayā nandikkhayo nandirāgakkhayā cittaṃ suvimuttanti vuccati.
Phoṭṭhabbe bhikkhave yoniso manasikarotha, phoṭṭhabbāniccatañca yathābhūtaṃ samanupassatha, phoṭṭhabbe bhikkhave bhikkhu yoniso manasikaronto phoṭṭhabbāniccatañca yathābhūtaṃ samanupassanto phoṭṭhabbesu nibbindati, nandikkhayā rāgakkhayo, rāgakkhayā nandikkhayo nandirāgakkhayā cittaṃ suvimuttanti vuccatīti.
Dhamme bhikkhave yoniso manasikarotha, dhammāniccatañca yathābhūtaṃ samanupassatha, dhamme bhikkhave bhikkhu yoniso manasikaronto dhammāniccatañca yathābhūtaṃ samanupassanto dhammesu nibbindati, nandikkhayā rāgakkhayo, rāgakkhayā nandikkhayo nandirāgakkhayā cittaṃ suvimuttanti vuccatīti.
 
1. 16. 5
Samādhisuttaṃ
 
160. Ekaṃ samayaṃ bhagavā rājagahe viharati jīvakambavane. Tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi 'bhikkhavo'ti; bhadanteti te bhikkhū bhagavato paccassosuṃ, bhagavā etadavoca: samādhiṃ bhikkhave bhāvetha, samāhitassa bhikkhave [PTS Page 144] [\q 144/] bhikkhuno yathābhūtaṃ okkhāyati. -1 Kiñca yathābhūtaṃ okkhāyati:
 
1. Okkāyāti - sayyā.
 
[BJT Page 286] [\x 286/]
 
Cakkhuṃ aniccanti yathābhūtaṃ okkhāyati, rūpā aniccāti yathābhūtaṃ okkhāyati, cakkhuviññāṇaṃ aniccanti yathābhūtaṃ okkhāyati, cakkhusamphasso aniccoti yathābhūtaṃ okkhāyati, yampidaṃ cakkhusamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi aniccanti yathābhūtaṃ okkhāyati.
Sotaṃ aniccanti yathābhūtaṃ okkhāyati, saddā aniccāti yathābhūtaṃ okkhāyati, sotaviññāṇaṃ aniccanti yathābhūtaṃ okkhāyati, sotasamphasso aniccoti yathābhūtaṃ okkhāyati, yampidaṃ sotasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi aniccanti yathābhūtaṃ okkhāyati.
Ghānaṃ aniccanti yathābhūtaṃ okkhāyati, gandhā aniccāti yathābhūtaṃ okkhāyati, ghānaviññāṇaṃ aniccanti yathābhūtaṃ okkhāyati, ghānasamphasso aniccoti yathābhūtaṃ okkhāyati, yampidaṃ ghānasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi aniccanti yathābhūtaṃ okkhāyati.
Jivhā aniccanti yathābhūtaṃ okkhāyati, rasā aniccāti yathābhūtaṃ okkhāyati, jivhāviññāṇaṃ aniccanti yathābhūtaṃ okkhāyati, jivhāsamphasso aniccoti yathābhūtaṃ okkhāyati, yampidaṃ jivhāsamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi aniccanti yathābhūtaṃ okkhāyati.
Kāyo aniccoti yathābhūtaṃ okkhāyati, phoṭṭhabbā aniccāti yathābhūtaṃ okkhāyati, kāyaviññāṇaṃ aniccanti yathābhūtaṃ okkhāyati, kāyasamphasso aniccoti yathābhūtaṃ okkhāyati, yampidaṃ kāyasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi aniccanti yathābhūtaṃ okkhāyati.
Mano aniccoti yathābhūtaṃ okkhāyati, dhammā aniccāti yathābhūtaṃ okkhāyati, manoviññāṇaṃ aniccanti yathābhūtaṃ okkhāyati, manosamphasso aniccoti yathābhūtaṃ okkhāyati, yampidaṃ manosamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi aniccanti yathābhūtaṃ okkhāyati. Samādhiṃ bhikkhave bhāvetha, samāhitassa bhikkhave bhikkhuno yathābhūtaṃ okkhāyatīti.
 
1. 16. 6
Paṭisallānasuttaṃ
 
161. Ekaṃ samayaṃ bhagavā rājagahe viharati jīvakambavane. Tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi 'bhikkhavo'ti; bhadanteti te bhikkhū bhagavato paccassosuṃ, bhagavā etadavoca: paṭisallāne bhikkhave yogamāpajjatha, patisallīnassa bhikkhave bhikkhuno yathābhūtaṃ okkhāyati. -1 Kiñca yathābhūtaṃ okkhāyati:
 
Cakkhuṃ aniccanti yathābhūtaṃ okkhāyati, rūpā aniccāti yathābhūtaṃ okkhāyati, cakkhuviññāṇaṃ aniccanti yathābhūtaṃ okkhāyati, cakkhusamphasso aniccoti yathābhūtaṃ okkhāyati, yampidaṃ cakkhusamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi aniccanti yathābhūtaṃ okkhāyati.
 
Sotaṃ aniccanti yathābhūtaṃ okkhāyati, saddā aniccāti yathābhūtaṃ okkhāyati, sotaviññāṇaṃ aniccanti yathābhūtaṃ okkhāyati, sotasamphasso aniccoti yathābhūtaṃ okkhāyati, yampidaṃ sotasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi aniccanti yathābhūtaṃ okkhāyati.
Ghānaṃ aniccanti yathābhūtaṃ okkhāyati, gandhā aniccāti yathābhūtaṃ okkhāyati, ghānaviññāṇaṃ aniccanti yathābhūtaṃ okkhāyati, ghānasamphasso aniccoti yathābhūtaṃ okkhāyati, yampidaṃ ghānasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi aniccanti yathābhūtaṃ okkhāyati.
Jivhā aniccanti yathābhūtaṃ okkhāyati, rasā aniccāti yathābhūtaṃ okkhāyati, jivhāviññāṇaṃ aniccanti yathābhūtaṃ okkhāyati, jivhāsamphasso aniccoti yathābhūtaṃ okkhāyati, yampidaṃ jivhāsamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi aniccanti yathābhūtaṃ okkhāyati.
Kāyo aniccoti yathābhūtaṃ okkhāyati, phoṭṭhabbā aniccāti yathābhūtaṃ okkhāyati, kāyaviññāṇaṃ aniccanti yathābhūtaṃ okkhāyati, kāyasamphasso aniccoti yathābhūtaṃ okkhāyati, yampidaṃ kāyasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi aniccanti yathābhūtaṃ okkhāyati.
Mano aniccoti yathābhūtaṃ okkhāyati, dhammā aniccāti yathābhūtaṃ okkhāyati, manoviññāṇaṃ aniccanti yathābhūtaṃ okkhāyati, manosamphasso aniccoti yathābhūtaṃ okkhāyati, yampidaṃ manosamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ [PTS Page 145] [\q 145/] vā adukkhamasukhaṃ vā tampi aniccanti yathābhūtaṃ okkhāyati. Samādhiṃ bhikkhave bhāvetha, samāhitassa bhikkhave bhikkhuno yathābhūtaṃ okkhāyati, paṭisallāne bhikkhave yogamāpajjatha, paṭisallīnassa bhikkhave bhikkhuno yathābhūtaṃ okkhāyatīti
 
1. 16. 7
Koṭṭhitaaniccasuttaṃ
 
162. Atha kho āyasmā mahākoṭṭhito yena bhagavā tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi, ekamantaṃ nisinno kho āyasmā mahākoṭṭhito bhagavantaṃ etadavoca: sādhu me bhante, bhagavā saṅkhittena dhammaṃ desetu yamahaṃ bhagavato dhammaṃ sutvā eko vūpakaṭṭho appamatto ātāpi pahitatto vihareyyanti.
 
1. Pakkhāyati - sī 1. Paccakkhāyati - sī 2.
 
[BJT Page 288] [\x 288/]
 
Yaṃ kho koṭṭhita aniccaṃ, tatra te chando pahātabbo; kiñca koṭṭhita aniccaṃ, cakkhuṃ kho koṭṭhita aniccaṃ, tatra te chando pahātabbo. Rūpā aniccā, tatra te chando pahātabbo. Cakkhuviññāṇaṃ aniccaṃ tatra te chando pahātabbo. Cakkhusamphasso anicco, tatra te chando pahātabbo. Yampidaṃ cakkhusamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi aniccaṃ, tatra te chando pahātabbo.
Sotaṃ kho koṭṭhita aniccaṃ, tatra te chando pahātabbo. Saddā aniccā, tatra te chando pahātabbo. Sotaviññāṇaṃ aniccaṃ tatra te chando pahātabbo. Sotasamphasso anicco, tatra te chando pahātabbo. Yampidaṃ sotasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi aniccaṃ, tatra te chando pahātabbo.
Ghānaṃ kho koṭṭhita aniccaṃ, tatra te chando pahātabbo. Gandhā aniccā, tatra te chando pahātabbo. Ghānaviññāṇaṃ aniccaṃ tatra te chando pahātabbo. Ghāna samphasso anicco, tatra te chando pahātabbo. Yampidaṃ ghānasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi aniccaṃ, tatra te chando pahātabbo.
Jivhā kho koṭṭhita aniccā, tatra te chando pahātabbo. Rasā aniccā, tatra te chando pahātabbo. Jivhāviññāṇaṃ aniccaṃ tatra te chando pahātabbo. Jivhāsamphasso anicco, tatra te chando pahātabbo. Yampidaṃ jivhāsamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi aniccaṃ, tatra te chando pahātabbo.
Kāyo kho koṭṭhita anicco, tatra te chando pahātabbo. Phoṭṭhabbā aniccā, tatra te chando pahātabbo. Kāyaviññāṇaṃ aniccaṃ tatra te chando pahātabbo. Kāyasamphasso anicco, tatra te chando pahātabbo. Yampidaṃ kāyasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi aniccaṃ, tatra te chando pahātabbo.
Mano kho koṭṭhita anicco, tatra te chando pahātabbo. Dhammā aniccā, tatra te chando pahātabbo. Manoviññāṇaṃ aniccaṃ tatra te chando pahātabbo. Manosamphasso anicco, tatra te chando pahātabbo. Yampidaṃ [PTS Page 147 {jtb ???}] [\q 147/] manosamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi aniccaṃ, tatra te chando pahātabbo.
Yaṃ kho koṭṭhita, aniccaṃ, tatra te chando pahātabboti.
 
1. 16. 8.
Koṭṭhita dukkha suttaṃ
163. [PTS Page 146 {jtb ???}] [\q 146/] sāvatthiyaṃ:
 
[PTS Page 146] [\q 146/] ekamantaṃ nisinno kho āyasmā mahākoṭṭhito bhagavantaṃ etadavoca: sādhu me bhante bhagavā saṅkhittena dhammaṃ desetu. Yamahaṃ bhagavato dhammaṃ sutvā eko vūpakaṭṭho appamatto ātāpi pahitatto vihareyyanti.
Yaṃ kho koṭṭhita dukkhaṃ, tatra te chando pahātabbo; kiñca koṭṭhita, dukkhaṃ, cakkhuṃ kho koṭṭhita dukkhaṃ, tatra te chando pahātabbo. Rūpā dukkhā, tatra te chando pahātabbo. Cakkhuviññāṇaṃ dukkhaṃ tatra te chando pahātabbo. Cakkhusamphasso dukkho, tatra te chando pahātabbo. Yampidaṃ cakkhusamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi dukkhaṃ, tatra te chando pahātabbo.
 
[BJT Page 290] [\x 290/]
 
Sotaṃ kho koṭṭhita dukkhaṃ, tatra te chando pahātabbo. Saddā dukkhā, tatra te chando pahātabbo. Sotaviññāṇaṃ dukkhaṃ tatra te chando pahātabbo. Sotasamphasso dukkho, tatra te chando pahātabbo. Yampidaṃ sotasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi dukkhaṃ, tatra te chando pahātabbo.
Ghānaṃ kho koṭṭhita dukkhaṃ, tatra te chando pahātabbo. Gandhā dukkhā, tatra te chando pahātabbo. Ghānaviññāṇaṃ dukkhaṃ tatra te chando pahātabbo. Ghānasamphasso dukkho, tatra te chando pahātabbo. Yampidaṃ ghānasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi dukkhaṃ, tatra te chando pahātabbo.
Jivhā kho koṭṭhita dukkhā, tatra te chando pahātabbo. Rasā dukkhā, tatra te chando pahātabbo. Jivhāviññāṇaṃ dukkhaṃ tatra te chando pahātabbo. Jivhāsamphasso dukkho, tatra te chando pahātabbo. Yampidaṃ jivhāsamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi dukkhaṃ, tatra te chando pahātabbo.
Kāyo kho koṭṭhita dukkho, tatra te chando pahātabbo. Phoṭṭhabba dukkhā, tatra te chando pahātabbo. Kāyaviññāṇaṃ dukkhaṃ tatra te chando pahātabbo. Kāyasamphasso dukkho, tatra te chando pahātabbo. Yampidaṃ kāyasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi dukkhaṃ, tatra te chando pahātabbo.
Mano kho koṭṭhita dukkho, tatra te chando pahātabbo. Dhammā dukkhā, tatra te chando pahātabbo. Manoviññāṇaṃ dukkhaṃ tatra te chando pahātabbo. Manosamphasso dukkho, tatra te chando pahātabbo. Yampidaṃ manosamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi dukkhaṃ, tatra te chando pahātabbo.
Yaṃ kho koṭṭhita, dukkhaṃ, tatra te chando pahātabboti.
 
1. 16. 9.
Koṭṭhita anattasuttaṃ
164. Sāvatthiyaṃ:
 
Ekamantaṃ nisinno kho āyasmā mahākoṭṭhito bhagavantaṃ etadavoca: sādhu me bhante bhagavā saṅkhittena dhammaṃ desetu yamahaṃ bhagavato dhammaṃ sutvā eko vūpakaṭṭho appamatto ātāpi pahitatto vihareyyanti.
Yo kho koṭṭhita anattā, tatra te chando pahātabbo, ko ca koṭṭhita anattā, cakkhuṃ kho koṭṭhita anattā, tatra te chando pahātabbo. Rūpā anattā, tatra te chando pahātabbo. Cakkhuviññāṇaṃ anattā tatra te chando pahātabbo. Cakkhusamphasso anattā, tatra te chando pahātabbo. Yampidaṃ cakkhusamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi anattā, tatra te chando pahātabbo.
 
Sotaṃ kho koṭṭhita anattā, tatra te chando pahātabbo. Saddā anattā, tatra te chando pahātabbo. Sotaviññāṇaṃ anattā tatra te chando pahātabbo. Sotasamphasso anattā, tatra te chando pahātabbo. Yampidaṃ sotasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi anattā, tatra te chando pahātabbo.
Ghānaṃ kho koṭṭhita anattā, tatra te chando pahātabbo. Gandhā anattā, tatra te chando pahātabbo. Ghānaviññāṇaṃ anattā tatra te chando pahātabbo. Ghānasamphasso anattā, tatra te chando pahātabbo. Yampidaṃ ghānasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi anattā, tatra te chando pahātabbo.
Jivhā kho koṭṭhita anattā, tatra te chando pahātabbo. Rasā anattā, tatra te chando pahātabbo. Jivhāviññāṇaṃ anattā tatra te chando pahātabbo. Jivhāsamphasso anattā, tatra te chando pahātabbo. Yampidaṃ jivhāsamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi anattā, tatra te chando pahātabbo.
Kāyo kho koṭṭhita anattā, tatra te chando pahātabbo. Phoṭṭhabbā anattā, tatra te chando pahātabbo. Kāyaviññāṇaṃ anattā, tatra te chando pahātabbo. Kāyasamphasso anattā, tatra te chando pahātabbo. Yampidaṃ kāyasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi anattā, tatra te chando pahātabbo.
Mano kho koṭṭhita anattā, tatra te chando pahātabbo. Dhammā anattā, tatra te chando pahātabbo. Manoviññāṇaṃ anattā, tatra te chando pahātabbo. Manosamphasso anattā, tatra te chando pahātabbo. Yampidaṃ manosamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi anattā, tatra te chando pahātabbo.
Yo kho koṭṭhita, anattā, tatra te chando pahātabboti.
 
1. 16. 10
Micchādiṭṭhippahānasuttaṃ
 
165. Atha kho aññataro bhikkhu yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho so bhikkhū bhagavantaṃ etadavoca: kathannu kho bhante jānato kathaṃ passato micchādiṭṭhi pahīyatīti?
 
[BJT Page 292] [\x 292/] cakkhuṃ kho bhikkhū aniccato jānato passato micchādiṭṭhi pahīyati. Rūpe aniccato jānato passato micchādiṭṭhi pahīyati. Cakkhuviññāṇaṃ aniccato jānato passato micchādiṭṭhi pahīyati, cakkhusamphassaṃ aniccato jānato passato micchādiṭṭhi pahīyati, yampidaṃ cakkhusamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi aniccato jānato passato micchādiṭṭhi pahīyati.
 
Sotaṃ aniccato jānato passato micchādiṭṭhi pahīyati. Sadde aniccato jānato passato micchādiṭṭhi pahīyati. Sotaviññāṇaṃ aniccato jānato passato micchādiṭṭhi pahīyati, sotasamphassaṃ aniccato jānato passato micchādiṭṭhi pahīyati, yampidaṃ sotasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi aniccato jānato passato micchādiṭṭhi pahīyati.
Ghānaṃ aniccato jānato passato micchādiṭṭhi pahīyati. Gandhe aniccato jānato passato micchādiṭṭhi pahīyati. Ghānaviññāṇaṃ aniccato jānato passato micchādiṭṭhi pahīyati, ghānasamphassaṃ aniccato jānato passato micchādiṭṭhi pahīyati, yampidaṃ ghānasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi aniccato jānato passato micchādiṭṭhi pahīyati.
Jivhaṃ aniccato jānato passato micchādiṭṭhi pahīyati. Rase aniccato jānato passato micchādiṭṭhi pahīyati. Jivhāviññāṇaṃ aniccato jānato passato micchādiṭṭhi pahīyati, jivhāsamphassaṃ aniccato jānato passato micchādiṭṭhi pahīyati, yampidaṃ jivhāsamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi aniccato jānato passato micchādiṭṭhi pahīyati.
Kāyaṃ aniccato jānato passato micchādiṭṭhi pahīyati. Phoṭṭhabbe aniccato jānato passato micchādiṭṭhi pahīyati. Kāyaviññāṇaṃ aniccato jānato passato micchādiṭṭhi pahīyati, kāyasamphassaṃ aniccato jānato passato micchādiṭṭhi pahīyati, yampidaṃ kāyasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi aniccato jānato passato micchādiṭṭhi pahīyati.
Manaṃ aniccato jānato passato micchādiṭṭhi pahīyati. Dhamme aniccato jānato passato micchādiṭṭhi pahīyati. Manoviññāṇaṃ aniccato jānato passato micchādiṭṭhi pahīyati, manosamphassaṃ aniccato jānato passato micchādiṭṭhi pahīyati, yampidaṃ manosamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi aniccato jānato passato micchādiṭṭhi pahīyati.
Evaṃ kho bhikkhu jānato evaṃ passato micchādiṭṭhi pahīyatīti.
 
1. 16. 11
Sakkāyadiṭṭhippahānasuttaṃ
166. Sāvatthiyaṃ:
 
Ekamantaṃ nisinno kho so bhikkhu bhagavantaṃ etadavoca: kathannu kho bhante jānato kathaṃ passato sakkāyadiṭṭhi pahīyatīti?
 
Cakkhuṃ kho bhikkhū dukkhato jānato passato sakkāyadiṭṭhi pahīyati. Rūpe dukkhato jānato passato sakkāyadiṭṭhi pahīyati. Cakkhuviññāṇaṃ dukkhato jānato passato sakkāyadiṭṭhi pahīyati, cakkhusamphassaṃ dukkhato jānato passato sakkāyadiṭṭhi pahīyati, yampidaṃ cakkhusamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi dukkhato jānato passato sakkāyadiṭṭhi pahīyati.
 
Sotaṃ dukkhato jānato passato sakkāyadiṭṭhi pahīyati. Sadde dukkhato jānato passato sakkāyadiṭṭhi pahīyati. Sotaviññāṇaṃ dukkhato jānato passato sakkāyadiṭṭhi pahīyati, sotasamphassaṃ dukkhato jānato passato sakkāyadiṭṭhi pahīyati, yampidaṃ sotasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi dukkhato jānato passato sakkāyadiṭṭhi pahīyati.
Ghānaṃ dukkhato jānato passato sakkāyadiṭṭhi pahīyati. Gandhe dukkhato jānato passato sakkāyadiṭṭhi pahīyati. Ghānaviññāṇaṃ dukkhato jānato passato sakkāyadiṭṭhi pahīyati, ghānasamphassaṃ dukkhato jānato passato sakkāyadiṭṭhi pahīyati, yampidaṃ ghānasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi dukkhato jānato passato sakkāyadiṭṭhi pahīyati.
Jivhaṃ dukkhato jānato passato sakkāyadiṭṭhi pahīyati. Rase dukkhato jānato passato sakkāyadiṭṭhi pahīyati. Jivhāviññāṇaṃ dukkhato jānato passato sakkāyadiṭṭhi pahīyati, jivhāsamphassaṃ dukkhato jānato passato sakkāyadiṭṭhi pahīyati, yampidaṃ jivhāsamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi dukkhato jānato passato sakkāyadiṭṭhi pahīyati.
Kāyaṃ dukkhato jānato passato sakkāyadiṭṭhi pahīyati. Phoṭṭhabbe dukkhato jānato passato sakkāyadiṭṭhi pahīyati. Kāyaviññāṇaṃ dukkhato jānato passato sakkāyadiṭṭhi pahīyati, kāyasamphassaṃ dukkhato jānato passato sakkāyadiṭṭhi pahīyati, yampidaṃ kāyasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi dukkhato jānato passato sakkāyadiṭṭhi pahīyati.
Manaṃ dukkhato jānato passato sakkāyadiṭṭhi pahīyati. Dhamme dukkhato jānato passato sakkāyadiṭṭhi pahīyati. Manoviññāṇaṃ dukkhato jānato passato sakkāyadiṭṭhi pahīyati, manosamphassaṃ dukkhato jānato passato sakkāyadiṭṭhi pahīyati, yampidaṃ manosamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi dukkhato jānato passato sakkāyadiṭṭhi pahīyati.
Evaṃ kho bhikkhu jānato evaṃ passato sakkāyadiṭṭhi pahīyatīti.
 
[BJT Page 294] [\x 294/]
1. 16. 12
Attānudiṭṭhippahānasuttaṃ
167. [PTS Page 148] [\q 148/] sāvatthiyaṃ:
 
Ekamantaṃ nisinno kho so bhikkhu bhagavantaṃ etadavoca: kathannu kho bhante jānato kathaṃ passato sakkāyadiṭṭhi pahīyatīti?
 
Cakkhuṃ kho bhikkhu anattato jānato passato attānudiṭṭhi pahīyati. Rūpe anattato jānato passato attānudiṭṭhi pahīyati. Cakkhuviññāṇaṃ anattato jānato passato attānudiṭṭhi pahīyati, cakkhusamphassaṃ anattato jānato passato attānudiṭṭhi pahīyati, yampidaṃ cakkhusamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi anattato jānato passato attānudiṭṭhi pahīyati.
 
Sotaṃ anattato jānato passato attānudiṭṭhi pahīyati. Sadde anattato jānato passato attānudiṭṭhi pahīyati. Sotaviññāṇaṃ anattato jānato passato attānudiṭṭhi pahīyati, sotasamphassaṃ anattato jānato passato attānudiṭṭhi pahīyati, yampidaṃ sotasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi anattato jānato passato attānudiṭṭhi pahīyati.
Ghānaṃ anattato jānato passato attānudiṭṭhi pahīyati. Gandhe anattato jānato passato attānudiṭṭhi pahīyati. Ghānaviññāṇaṃ anattato jānato passato attānudiṭṭhi pahīyati, ghānasamphassaṃ dukkhato jānato passato attānudiṭṭhi pahīyati, yampidaṃ ghānasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi anattato jānato passato attānudiṭṭhi pahīyati.
Jivhaṃ anattato jānato passato attānudiṭṭhi pahīyati. Rase anattato jānato passato attānudiṭṭhi pahīyati. Jivhāviññāṇaṃ anattato jānato passato attānudiṭṭhi pahīyati, jivhāsamphassaṃ anattato jānato passato attānudiṭṭhi pahīyati, yampidaṃ jivhāsamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi anattato jānato passato attānudiṭṭhi pahīyati.
Kāyaṃ anattato jānato passato attānudiṭṭhi pahīyati. Phoṭṭhabbe anattato jānato passato attānudiṭṭhi pahīyati. Kāyaviññāṇaṃ anattato jānato passato attānudiṭṭhi pahīyati, kāyasamphassaṃ anattato jānato passato attānudiṭṭhi pahīyati, yampidaṃ kāyasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi anattato jānato passato attānudiṭṭhi pahīyati.
Manaṃ anattato jānato passato attānudiṭṭhi pahīyati. Dhamme anattato jānato passato attānudiṭṭhi pahīyati. Manoviññāṇaṃ anattato jānato passato attānudiṭṭhi pahīyati, manosamphassaṃ anattato jānato passato attānudiṭṭhi pahīyati, yampidaṃ manosamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi anattato jānato passato attānudiṭṭhi pahīyati.
Evaṃ kho bhikkhu jānato evaṃ passato attānudiṭṭhi pahīyatīti.
 
Nandikkhaya vaggo soḷasamo.
 
Tatruddānaṃ:
 
Nandikkhayena cattāro - jīvakambavane duve
Koṭṭhitena tayo vuttā - micchāsakkāya attatoti.
 
[BJT Page 296] [\x 296/]
17. Saṭṭhipeyyālo
 
1. 17. 1
Aniccachandasuttaṃ
168. Sāvatthiyaṃ:
 
Yaṃ bhikkhave aniccaṃ, tatra vo chando pahātabbo. Kiñca bhikkhave aniccaṃ: [PTS Page 149] [\q 149/] cakkhuṃ bhikkhave aniccaṃ, tatra vo-1 chando pahātabbo.
Sotaṃ aniccaṃ, tatra vo chando pahātabbo. Ghānaṃ aniccaṃ tatra vo chando pahātabbo, jivhā aniccā tatra vo chando pahātabbo, kāyo anicco tatra vo chando pahātabbo, mano anicco tatra vo chando pahātabbo. Yaṃ bhikkhave aniccaṃ, tatra vo chando pahātabboti.
 
1. 17. 2
Aniccarāgasuttaṃ
169. Yaṃ bhikkhave aniccaṃ, tatra vo rāgo pahātabbo. Kiñca bhikkhave aniccaṃ: cakkhuṃ bhikkhave aniccaṃ, tatra vo rāgo pahātabbo.
Sotaṃ aniccaṃ, tatra vo rāgo pahātabbo. Ghānaṃ aniccaṃ, tatra vo rāgo pahātabbo, jivhā aniccā, tatra vo rāgo pahātabbo, kāyo anicco, tatra vo rāgo pahātabbo, mano anicco, tatra vo rāgo pahātabbo. Yaṃ bhikkhave aniccaṃ, tatra vo rāgo pahātabboti.
 
1. 17. 3
Anicca chandarāgasuttaṃ
 
170. Yaṃ bhikkhave aniccaṃ, tatra vo chandarāgo pahātabbo. Kiñca bhikkhave aniccaṃ: cakkhuṃ bhikkhave aniccaṃ, tatra vo chandarāgo pahātabbo.
Sotaṃ aniccaṃ, tatra vo chandarāgo pahātabbo. Ghānaṃ aniccaṃ, tatra vo chandarāgo pahātabbo, jivhā aniccā, tatra vo chandarāgo pahātabbo, kāyo anicco, tatra vo chandarāgo pahātabbo, mano anicco, tatra vo chandarāgo pahātabbo. Yaṃ bhikkhave aniccaṃ, tatra vo chandarāgo pahātabboti.
 
1. 17. 4
Dukkhachandasuttaṃ
171. Yaṃ bhikkhave dukkhaṃ, tatra vo chando pahātabbo. Kiñca bhikkhave dukkhaṃ: cakkhuṃ bhikkhave dukkhaṃ, tatra vo chando pahātabbo.
Sotaṃ dukkhaṃ, tatra vo chando pahātabbo. Ghānaṃ dukkhaṃ, tatra vo chando pahātabbo, jivhā dukkhā, tatra vo chando pahātabbo, kāyo dukkho, tatra vo chando pahātabbo, mano dukkho, tatra vo chando pahātabbo. Yaṃ bhikkhave dukkhaṃ, tatra vo chando pahātabboti.
 
1. 17. 5
Dukkharāgasuttaṃ
172. Yaṃ bhikkhave dukkhaṃ, tatra vo rāgo pahātabbo. Kiñca bhikkhave dukkhaṃ: cakkhuṃ bhikkhave dukkhaṃ, tatra vo rāgo pahātabbo.
Sotaṃ dukkhaṃ, tatra vo rāgo pahātabbo. Ghānaṃ dukkhaṃ, tatra vo rāgo pahātabbo, jivhā dukkhā, tatra vo rāgo pahātabbo, kāyo, dukkho tatra vo rāgo pahātabbo, mano dukkho, tatra vo rāgo pahātabbo. Yaṃ bhikkhave dukkhaṃ, tatra vo rāgo pahātabboti.
 
1. 17. 6
Dukkha chandarāgasuttaṃ
 
173. Yaṃ bhikkhave dukkhaṃ, tatra vo chandarāgo pahātabbo. Kiñca bhikkhave dukkhaṃ: cakkhuṃ bhikkhave dukkhaṃ, tatra vo chandarāgo pahātabbo.
Sotaṃ dukkhaṃ, tatra vo chandarāgo pahātabbo. Ghānaṃ dukkhaṃ, tatra vo chandarāgo pahātabbo, jivhā dukkhā, tatra vo chandarāgo pahātabbo, kāyo dukkho, tatra vo chandarāgo pahātabbo, mano dukkho, tatra vo chandarāgo pahātabbo. [PTS Page 150] [\q 150/] yaṃ bhikkhave dukkhaṃ, tatra vo chandarāgo pahātabboti.
 
1. Te-sī
 
[BJT Page 298] [\x 298/]
1. 17. 7
Anattachandasuttaṃ
174. Sāvatthiyaṃ:
Yo bhikkhave anattā, tatra vo chando pahātabbo. Ko ca bhikkhave anattā: cakkhuṃ bhikkhave anattā, tatra vo chando pahātabbo.
Sotaṃ anattā, tatra vo chando pahātabbo. Ghānaṃ anattā, tatra vo chando pahātabbo, jivhā anattā, tatra vo chando pahātabbo, kāyo anattā, tatra vo chando pahātabbo, mano anattā, tatra vo chando pahātabbo. Yaṃ bhikkhave anattā, tatra vo chando pahātabboti.
 
1. 17. 8
Anantarāgasuttaṃ
175. Yo bhikkhave anattā, tatra vo rāgo pahātabbo. Ko ca bhikkhave anattā: cakkhuṃ bhikkhave anattā, tatra vo rāgo pahātabbo.
Sotaṃ anattā, tatra vo rāgo pahātabbo. Ghānaṃ anattā, tatra vo rāgo pahātabbo, jivhā anattā, tatra vo rāgo pahātabbo, kāyo anattā, tatra vo rāgo pahātabbo, mano anattā, tatra vo rāgo pahātabbo. Yaṃ bhikkhave anattā, tatra vo rāgo pahātabboti.
 
1. 17. 9
Anatta chandarāgasuttaṃ
176. Yo bhikkhave anattā, tatra vo chandarāgo pahātabbo. Ko ca bhikkhave anattā: cakkhuṃ bhikkhave anattā, tatra vo chandarāgo pahātabbo.
Sotaṃ anattā, tatra vo chandarāgo pahātabbo. Ghānaṃ anattā, tatra vo chandarāgo pahātabbo, jivhā anattā, tatra vo chandarāgo pahātabbo, kāyo anattā, tatra vo chandarāgo pahātabbo, mano anattā, tatra vo chandarāgo pahātabbo. Yaṃ bhikkhave anattā, tatra vo chandarāgo pahātabboti.
 
1. 17. 10
Bāhirāniccachandasuttaṃ
177. Sāvatthiyaṃ:
Yaṃ bhikkhave aniccaṃ, tatra vo chando pahātabbo. Kiñca bhikkhave aniccaṃ: cakkhuṃ bhikkhave aniccaṃ, tatra vo chando pahātabbo.
Sotaṃ aniccaṃ, tatra vo chando pahātabbo. Ghānaṃ aniccaṃ, tatra vo chando pahātabbo, jivhā aniccā, tatra vo chando pahātabbo, kāyo anicco, tatra vo chando pahātabbo, mano anicco, tatra vo chando pahātabbo. Yaṃ bhikkhave aniccaṃ, tatra vo chando pahātabboti.
 
1. 17. 11
Bāhirāniccarāgasuttaṃ
178. Yaṃ bhikkhave aniccaṃ, tatra vo rāgo pahātabbo. Kiñca bhikkhave aniccaṃ: cakkhuṃ bhikkhave aniccaṃ, tatra vo rāgo pahātabbo.
Sotaṃ aniccaṃ, tatra vo rāgo pahātabbo. Ghānaṃ aniccaṃ tatra vo rāgo pahātabbo, jivhā aniccā, tatra vo rāgo pahātabbo, kāyo anicco, tatra vo rāgo pahātabbo, mano anicco, tatra vo rāgo pahātabbo. Yaṃ bhikkhave aniccaṃ, tatra vo rāgo pahātabboti.
 
1. 17. 12
Bāhirānicca chandarāgasuttaṃ
179. Yaṃ bhikkhave aniccaṃ, tatra vo chandarāgo pahātabbo. Kiñca bhikkhave aniccaṃ: cakkhuṃ bhikkhave aniccaṃ, tatra vo chandarāgo pahātabbo.
Sotaṃ aniccaṃ, tatra vo chandarāgo pahātabbo. Ghānaṃ aniccaṃ, tatra vo chandarāgo pahātabbo, jivhā aniccā, tatra vo chandarāgo pahātabbo, kāyo anicco, tatra vo chandarāgo pahātabbo, mano anicco, tatra vo chandarāgo pahātabbo. Yaṃ bhikkhave aniccaṃ, tatra vo chandarāgo pahātabboti.
 
1. 17. 13
Bāhira dukkhachanda suttaṃ
180. Yaṃ bhikkhave dukkhaṃ, tatra vo chando pahātabbo. Kiñca bhikkhave dukkhaṃ: cakkhuṃ bhikkhave dukkhaṃ, tatra vo chando pahātabbo.
Sotaṃ dukkhaṃ, tatra vo chando pahātabbo. Ghānaṃ dukkhaṃ, tatra vo chando pahātabbo, jivhā dukkhā, tatra vo chando pahātabbo, kāyo dukkho, tatra vo chando pahātabbo, mano dukkho, tatra vo chando pahātabbo. Yaṃ bhikkhave dukkhaṃ, tatra vo chando pahātabboti.
 
1. 17. 14
Bāhira dukkharāga suttaṃ
181. Yaṃ bhikkhave dukkhaṃ, tatra vo rāgo pahātabbo. Kiñca bhikkhave dukkhaṃ: cakkhuṃ bhikkhave dukkhaṃ, tatra vo rāgo pahātabbo.
Sotaṃ dukkhaṃ, tatra vo rāgo pahātabbo. Ghānaṃ dukkhaṃ, tatra vo rāgo pahātabbo, jivhā dukkhā, tatra vo rāgo pahātabbo, kāyo dukkho, tatra vo rāgo pahātabbo, mano dukkho, tatra vo rāgo pahātabbo. Yaṃ bhikkhave dukkhaṃ, tatra vo rāgo pahātabboti.
 
1. 17. 15
Bāhiradukkha chandarāgasuttaṃ
182. Yaṃ bhikkhave dukkhaṃ, tatra vo chandarāgo pahātabbo. Kiñca bhikkhave dukkhaṃ: cakkhuṃ bhikkhave dukkhaṃ, tatra vo chandarāgo pahātabbo.
Sotaṃ dukkhaṃ, tatra vo chandarāgo pahātabbo. Ghānaṃ dukkhaṃ, tatra vo chandarāgo pahātabbo, jivhā dukkhā, tatra vo chandarāgo pahātabbo, kāyo dukkho, tatra vo chandarāgo pahātabbo, mano dukkho, tatra vo chandarāgo pahātabbo. Yaṃ bhikkhave dukkhaṃ, tatra vo chandarāgo pahātabboti.
 
[BJT Page 300] [\x 300/]
Bāhirānattachandasuttaṃ
183. Sāvatthiyaṃ:
[PTS Page 151] [\q 151/] yo bhikkhave anattā, tatra vo chando pahātabbo. Ko ca bhikkhave anattā: rūpā bhikkhave anattā, tatra vo chando pahātabbo.
Saddā anattā, tatra vo chando pahātabbo. Gandhā anattā, tatra vo chando pahātabbo, rasā anattā, tatra vo chando pahātabbo, poṭṭhabbā anattā, tatra vo chando pahātabbo, dhammā anattā, tatra vo chando pahātabbo. Yaṃ bhikkhave anattā, tatra vo chando pahātabboti.
 
1. 17. 17
Bāhirānattarāgasuttaṃ
184. Yo bhikkhave anattā, tatra vo rāgo pahātabbo. Ko ca bhikkhave anattā; rapā bhikkhave anattā, tatra vo rāgo pahātabbo.
Saddā anattā, tatra vo rāgo pahātabbo. Gandhā anattā, tatra vo rāgo pahātabbo, rasā anattā, tatra vo rāgo pahātabbo, poṭṭhabbā* anattā, tatra vo rāgo pahātabbo, dhammā anattā, tatra vo rāgo pahātabbo. Yaṃ bhikkhave anattā, tatra vo rāgo pahātabboti.
 
1. 17. 18
Bāhirānatta chandarāgasuttaṃ
185. Yaṃ bhikkhave anattā, tatra vo chandarāgo pahātabbo. Ko ca bhikkhave anattā: rūpā bhikkhave anattā, tatra vo chandarāgo pahātabbo.
Saddā anattā, tatra vo chandarāgo pahātabbo. Gandhā anattā, tatra vo chandarāgo pahātabbo, rasā anattā, tatra vo chandarāgo pahātabbo, poṭṭhabbā anattā, tatra vo chandarāgo pahātabbo, dhammā anattā, tatra vo chandarāgo pahātabbo. Yaṃ bhikkhave anattā, tatra vo chandarāgo pahātabboti.
 
1. 17. 19
Atītāniccasuttaṃ
186. Cakkhuṃ bhikkhave aniccaṃ atītaṃ, sotaṃ aniccaṃ atītaṃ, ghānaṃ aniccaṃ atītaṃ, jivhā aniccā atītā, kāyo anicco atīto, mano anicco atīto. Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako cakkhusmimpi nibbindati, sotasmimpi nibbindati, ghānasmimpi nibbindati, jivhāyapi nibbindati, kāyasmimpi nibbindati, manasmimpi nibbindati. Nibbindaṃ virajjati, virāgā vimuccati vimuttasmiṃ vimuttamiti ñāṇaṃ hoti. Khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ, kataṃ karaṇīyaṃ, nāparaṃ itthattāyāti pajānātīti.
 
1. 17. 20
Anāgatāniccasuttaṃ
187. Cakkhuṃ bhikkhave aniccaṃ anāgataṃ, sotaṃ aniccaṃ anāgataṃ, ghānaṃ aniccaṃ anāgataṃ, jivhā aniccā anāgatā, kāyo anicco anāgato, mano anicco anāgato. Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako cakkhusmimpi nibbindati, sotasmimpi nibbindati, ghānasmimpi nibbindati, jivhāyapi nibbindati, kāyasmimpi nibbindati, manasmimpi nibbindati. Nibbindaṃ virajjati, virāgā vimuccati vimuttasmiṃ vimuttamiti ñāṇaṃ hoti. Khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ, kataṃ karaṇīyaṃ, nāparaṃ itthattāyāti pajānātīti.
 
1. 17. 21
Paccuppannāniccasuttaṃ
188. Cakkhuṃ bhikkhave aniccaṃ paccuppannaṃ, sotaṃ aniccaṃ paccuppannaṃ, ghānaṃ aniccaṃ paccuppannaṃ, jivhā aniccā paccuppannā, kāyo anicco paccuppanno, mano anicco paccuppanno. Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako cakkhusmimpi nibbindati, sotasmimpi nibbindati, ghānasmimpi nibbindati, jivhāyapi nibbindati, kāyasmimpi nibbindati, manasmimpi nibbindati, nibbindaṃ virajjati, virāgā vimuccati vimuttasmiṃ vimuttamiti ñāṇaṃ hoti. Khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ, kataṃ karaṇīyaṃ, nāparaṃ itthattāyāti pajānātīti.
 
[BJT Page 302] [\x 302/]
1. 17. 22
Atīta dukkha suttaṃ
189. [PTS Page 152] [\q 152/] cakkhuṃ bhikkhave dukkhaṃ atītaṃ, sotaṃ dukkhaṃ atītaṃ, ghānaṃ dukkhaṃ atītaṃ, jivhā dukkhā atītā, kāyo dukkho atīto, mano dukkho atīto. Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako cakkhusmimpi nibbindati, sotasmimpi nibbindati, ghānasmimpi nibbindati, jivhāyapi nibbindati, kāyasmimpi nibbindati, manasmimpi nibbindati. Nibbindaṃ virajjati, virāgā vimuccati vimuttasmiṃ vimuttamiti ñāṇaṃ hoti. Khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ, kataṃ karaṇīyaṃ, nāparaṃ itthattāyāti pajānātīti.
 
1. 17. 23
Anāgata dukkha suttaṃ
190. Cakkhuṃ bhikkhave dukkhaṃ anāgataṃ, sotaṃ dukkhaṃ anāgataṃ, ghānaṃ dukkhaṃ anāgataṃ, jivhā dukkhā anāgatā, kāyo dukkho anāgato, mano dukkho anāgato. Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako cakkhusmimpi nibbindati, sotasmimpi nibbindati, ghānasmimpi nibbindati, jivhāyapi nibbindati, kāyasmimpi nibbindati, manasmimpi nibbindati. Nibbindaṃ virajjati, virāgā vimuccati vimuttasmiṃ vimuttamiti ñāṇaṃ hoti. Khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ, kataṃ karaṇīyaṃ, nāparaṃ itthattāyāti pajānātīti.
 
1. 17. 24
Paccuppanna dukkha suttaṃ
191. Cakkhuṃ bhikkhave dukkhaṃ paccuppannaṃ, sotaṃ dukkhaṃ paccuppannaṃ, ghānaṃ dukkhaṃ paccuppannaṃ, jivhā dukkhā paccuppannā, kāyo dukkho paccuppanno, mano dukkho paccuppanno. Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako cakkhusmimpi nibbindati, sotasmimpi nibbindati, ghānasmimpi nibbindati, jivhāyapi nibbindati, kāyasmimpi nibbindati, manasmimpi nibbindati, nibbindaṃ virajjati, virāgā vimuccati vimuttasmiṃ vimuttamiti ñāṇaṃ hoti. Khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ, kataṃ karaṇīyaṃ nāparaṃ itthattāyāti pajānātīti.
 
1. 17. 25
Atītānattasuttaṃ
192. Cakkhuṃ bhikkhave anattā atītaṃ, sotaṃ anattā atītaṃ, ghānaṃ anattā atītaṃ, jivhā anattā atītā, kāyo anattā atīto, mano anattā atīto. Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako cakkhusmimpi nibbindati, sotasmimpi nibbindati, ghānasmimpi nibbindati, jivhāyapi nibbindati, kāyasmimpi nibbindati, manasmimpi nibbindati. Nibbindaṃ virajjati, virāgā vimuccati vimuttasmiṃ vimuttamiti ñāṇaṃ hoti. Khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ, kataṃ karaṇīyaṃ, nāparaṃ itthattāyāti pajānātīti.
 
1. 17. 26
Anāgatānattasuttaṃ
193. Cakkhuṃ bhikkhave anattā anāgataṃ, sotaṃ anattā anāgataṃ, ghānaṃ anattā anāgataṃ, jivhā anattā anāgatā, kāyo anattā anāgato, mano anattā anāgato. Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako cakkhusmimpi nibbindati, sotasmimpi nibbindati, ghānasmimpi nibbindati, jivhāyapi nibbindati, kāyasmimpi nibbindati, manasmimpi nibbindati. Nibbindaṃ virajjati, virāgā vimuccati vimuttasmiṃ vimuttamiti ñāṇaṃ hoti. Khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ, kataṃ karaṇīyaṃ, nāparaṃ itthattāyāti pajānātīti.
 
1. 17. 27
Paccuppannānattaniccasuttaṃ
194. Cakkhuṃ bhikkhave anattā paccuppannaṃ, sotaṃ anattā paccuppannaṃ, ghānaṃ anattā paccuppannaṃ, jivhā anattā paccuppannā, kāyo anattā paccuppanno, mano anattā paccuppanno. Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako cakkhusmimpi nibbindati, sotasmimpi nibbindati, ghānasmimpi nibbindati, jivhāyapi nibbindati, kāyasmimpi nibbindati, manasmimpi nibbindati, nibbindaṃ virajjati, virāgā vimuccati vimuttasmiṃ vimuttamiti ñāṇaṃ hoti. Khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ, kataṃ karaṇīyaṃ nāparaṃ itthattāyāti pajānātīti.
 
1. 17. 28
Bāhira atītānicca suttaṃ
 
195. Rūpā bhikkhave aniccā atītā, saddā aniccā atītā, gandhā aniccā atītā, rasā aniccā atītā, phoṭṭhabbā aniccā atītā, dhammā aniccā atītā. Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako rūpesupi nibbindati, saddesupi nibbindati, gandhesupi nibbindati, rasesupi nibbindati, phoṭṭhabbesupi nibbindati, dhammesupi nibbindati. Nibbindaṃ virajjati, virāgā vimuccati vimuttasmiṃ vimuttamiti ñāṇaṃ hoti. Khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ, kataṃ karaṇīyaṃ, nāparaṃ itthattāyāti pajānātīti.
 
1. 17. 29 Bāhira anāgatānicca suttaṃ. 196. Rūpā bhikkhave aniccā anāgatā, saddā aniccā anāgatā, gandhā aniccā anāgatā, rasā aniccā anāgatā, phoṭṭhabbā aniccā anāgatā, dhammā aniccā anāgatā. Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako rūpesupi nibbindati, saddesupi nibbindati, gandhesupi nibbindati, rasesupi nibbindati, phoṭṭhabbesupi nibbindati, dhammesupi nibbindati. Nibbindaṃ virajjati, virāgā vimuccati vimuttasmiṃ vimuttamiti ñāṇaṃ hoti. Khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ, kataṃ karaṇīyaṃ, nāparaṃ itthattāyāti pajānātīti.
 
1. 17. 30 Bāhirapaccuppannānicca suttaṃ 197. Rūpā bhikkhave aniccā paccuppannā, saddā aniccā paccuppannā, gandhā aniccā paccuppannā, rasā aniccā paccuppannā, phoṭṭhabbā aniccā paccuppannā, dhammā aniccā paccuppannā. Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako rūpesupi nibbindati, saddesupi nibbindati, gandhesupi nibbindati, rasesupi nibbindati, phoṭṭhabbesupi nibbindati, dhammesupi nibbindati. Nibbindaṃ virajjati, virāgā vimuccati vimuttasmiṃ vimuttamiti ñāṇaṃ hoti. Khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ, kataṃ karaṇīyaṃ, nāparaṃ itthattāyāti pajānātīti.
1. 17. 31
Bāhirātīta dukkha suttaṃ
198. Rūpā bhikkhave dukkhā atītā, saddā dukkhā atītā, gandhā dukkhā atītā, rasā dukkhā atītā, phoṭṭhabbā dukkhā atītā, dhammā dukkhā atītā. Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako rūpesupi nibbindati, saddesupi nibbindati, gandhesupi nibbindati, rasesupi nibbindati, phoṭṭhabbesupi nibbindati, dhammesupi nibbindati. Nibbindaṃ virajjati, virāgā vimuccati vimuttasmiṃ vimuttamiti ñāṇaṃ hoti. Khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ, kataṃ karaṇīyaṃ, nāparaṃ itthattāyāti pajānātīti.
 
1.17. 32 Bāhirānāgata dukkha suttaṃ 199. Rūpā bhikkhave dukkhā anāgatā, saddā dukkhā anāgatā, gandhā dukkhā anāgatā, rasā dukkhā anāgatā, phoṭṭhabbā dukkhā anāgatā, dhammā dukkhā anāgatā. Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako rūpesupi nibbindati, saddesupi nibbindati, gandhesupi nibbindati, rasesupi nibbindati, phoṭṭhabbesupi nibbindati, dhammesupi nibbindati. Nibbindaṃ virajjati, virāgā vimuccati vimuttasmiṃ vimuttamiti ñāṇaṃ hoti. Khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ, kataṃ karaṇīyaṃ, nāparaṃ itthattāyāti pajānātīti.
 
1. 17. 33 Bāhira paccuppannadukkha suttaṃ 200. Rūpā bhikkhave dukkhā paccuppannā, saddā dukkhā paccuppannā, gandhā dukkhā paccuppannā, rasā dukkhā paccuppannā, phoṭṭhabbā dukkhā paccuppannā, dhammā dukkhā paccuppannā. Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako rūpesupi nibbindati, saddesupi nibbindati, gandhesupi nibbindati, rasesupi nibbindati, phoṭṭhabbesupi nibbindati, dhammesupi nibbindati. Nibbindaṃ virajjati, virāgā vimuccati vimuttasmiṃ vimuttamiti ñāṇaṃ hoti. Khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ, kataṃ karaṇīyaṃ, nāparaṃ itthattāyāti pajānātīti.
 
1. Atītānāgato - sī
2. Atītānagatā -sī
 
1. 17. 34
Bāhira atītānatta suttaṃ
 
201. Rūpā bhikkhave anattā atītā, saddā anattā atītā, gandhā anattā atītā, rasā anattā atītā, phoṭṭhabbā anattā atītā, dhammā anattā atītā. Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako rūpesupi nibbindati, saddesupi nibbindati, gandhesupi nibbindati, rasesupi nibbindati, phoṭṭhabbesupi nibbindati, dhammesupi nibbindati. Nibbindaṃ virajjati, virāgā vimuccati vimuttasmiṃ vimuttamiti ñāṇaṃ hoti. Khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ, kataṃ karaṇīyaṃ, nāparaṃ itthattāyāti pajānātīti.
 
1. 17. 35 Bāhira anāgatānatta suttaṃ 202. Rūpā bhikkhave anattā anāgatā, saddā anattā anāgatā, gandhā anattā anāgatā, rasā anattā anāgatā, phoṭṭhabbā anattā anāgatā, dhammā anattā anāgatā. Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako rūpesupi nibbindati, saddesupi nibbindati, gandhesupi nibbindati, rasesupi nibbindati, phoṭṭhabbesupi nibbindati, dhammesupi nibbindati. Nibbindaṃ virajjati, virāgā vimuccati vimuttasmiṃ vimuttamiti ñāṇaṃ hoti. Khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ, kataṃ karaṇīyaṃ, nāparaṃ itthattāyāti pajānātīti.
 
1. 17. 36 Bāhira paccuppannānatta suttaṃ 203. Rūpā bhikkhave anattā paccuppannā, saddā anattā paccuppannā, gandhā anattā paccuppannā, rasā anattā paccuppannā, phoṭṭhabbā anattā paccuppannā, dhammā anattā paccuppannā. Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako rūpesupi nibbindati, saddesupi nibbindati, gandhesupi nibbindati, rasesupi nibbindati, phoṭṭhabbesupi nibbindati, dhammesupi nibbindati. Nibbindaṃ virajjati, virāgā vimuccati vimuttasmiṃ vimuttamiti ñāṇaṃ hoti. Khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ, kataṃ karaṇīyaṃ, nāparaṃ itthattāyāti pajānātīti.
 
[BJT Page 304] [\x 304/]
1. 17. 37
Atītayadaniccasuttaṃ
204. Sāvatthiyaṃ:
 
Cakkhuṃ bhikkhave aniccaṃ atītaṃ, yadaniccaṃ [PTS Page 153] [\q 153/] taṃ dukkhaṃ, yaṃ dukkhaṃ tadanattā, yadanattā taṃ 'netaṃ mama, neso'hamasmi, na meso attā'ti evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya daṭṭhabbaṃ.
Sotaṃ aniccaṃ atītaṃ, yadaniccaṃ taṃ dukkhaṃ, yaṃ dukkhaṃ tadanattā, yadanattā taṃ 'netaṃ mama, neso'hamasmi, na meso attā'ti evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya daṭṭhabbaṃ.
Ghānaṃ aniccaṃ atītaṃ, yadaniccaṃ taṃ dukkhaṃ, yaṃ dukkhaṃ tadanattā, yadanattā taṃ 'netaṃ mama, neso'hamasmi, na meso attā'ti evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya daṭṭhabbaṃ.
Jivhā aniccā atītā, yadaniccaṃ taṃ dukkhaṃ, yaṃ dukkhaṃ tadanattā, yadanattā taṃ 'netaṃ mama, neso'hamasmi, na meso attā'ti evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya daṭṭhabbaṃ.
Kāyo anicco atīto, yadaniccaṃ taṃ dukkhaṃ, yaṃ dukkhaṃ tadanattā, yadanattā taṃ 'netaṃ mama, neso'hamasmi, na meso attā'ti evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya daṭṭhabbaṃ.
Mano anicco atīto, yadaniccaṃ taṃ dukkhaṃ, yaṃ dukkhaṃ tadanattā, yadanattā taṃ 'netaṃ mama, neso'hamasmi, na meso attā'ti evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya daṭṭhabbaṃ.
 
Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako cakkhusmimpi nibbindati, sotasmimpi nibbindati, ghānasmimipi nibbindati, jivhāyapi nibbindati, kāyasmimpi nibbindati, manasmimpi nibbindati. Nibbindaṃ virajjati, virāgā vimuccati vimuttasmiṃ vimuttamiti ñāṇaṃ hoti. Khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ, kataṃ karaṇīyaṃ, nāparaṃ itthattāyāti pajānātīti.
 
1. 17. 38
Anāgatayadaniccasuttaṃ
 
205. Cakkhuṃ bhikkhave aniccaṃ anāgataṃ, yadaniccaṃ taṃ dukkhaṃ, yaṃ dukkhaṃ tadanattā, yadanattā taṃ 'netaṃ mama, neso'hamasmi, na meso attā'ti evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya daṭṭhabbaṃ. Sotaṃ aniccaṃ anāgataṃ, yadaniccaṃ taṃ dukkhaṃ, yaṃ dukkhaṃ tadanattā, yadanattā taṃ 'netaṃ mama, neso'hamasmi, na meso attā'ti evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya daṭṭhabbaṃ.
Ghānaṃ aniccaṃ anāgataṃ, yadaniccaṃ taṃ dukkhaṃ, yaṃ dukkhaṃ tadanattā, yadanattā taṃ 'netaṃ mama, neso'hamasmi, na meso attā'ti evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya daṭṭhabbaṃ.
Jivhā aniccā anāgatā, yadaniccaṃ taṃ dukkhaṃ, yaṃ dukkhaṃ tadanattā, yadanattā taṃ 'netaṃ mama, neso'hamasmi, na meso attā'ti evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya daṭṭhabbaṃ.
Kāyo anicco anāgato, yadaniccaṃ taṃ dukkhaṃ, yaṃ dukkhaṃ tadanattā, yadanattā taṃ 'netaṃ mama, neso'hamasmi, na meso attā'ti evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya daṭṭhabbaṃ.
Mano anicco anāgato, yadaniccaṃ taṃ dukkhaṃ, yaṃ dukkhaṃ tadanattā, yadanattā taṃ 'netaṃ mama, neso'hamasmi, na meso attā'ti evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya daṭṭhabbaṃ.
 
Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako cakkhusmimpi nibbindati, sotasmimpi nibbindati, ghānasmimpi nibbindati, jivhāyapi nibbindati, kāyasmimpi nibbindati, manasmimpi nibbindati. Nibbindaṃ virajjati, virāgā vimuccati vimuttasmiṃ vimuttamiti ñāṇaṃ hoti. Khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ, kataṃ karaṇīyaṃ, nāparaṃ itthattāyāti pajānātīti.
 
1. 17. 39
Paccuppannayadaniccasuttaṃ
 
206. Cakkhuṃ bhikkhave aniccaṃ paccuppannaṃ, yadaniccaṃ taṃ dukkhaṃ, yaṃ dukkhaṃ tadanattā, yadanattā taṃ 'netaṃ mama, neso'hamasmi, na me so attā'ti evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya daṭṭhabbaṃ. Sotaṃ aniccaṃ paccuppannaṃ, yadaniccaṃ taṃ dukkhaṃ, yaṃ dukkhaṃ tadanattā, yadanattā taṃ 'netaṃ mama, neso'hamasmi, na me so attā'ti evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya daṭṭhabbaṃ.
Ghānaṃ aniccaṃ paccuppannaṃ, yadaniccaṃ taṃ dukkhaṃ, yaṃ dukkhaṃ tadanattā, yadanattā taṃ 'netaṃ mama, neso'hamasmi, na meso attā'ti evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya daṭṭhabbaṃ.
Jivhā aniccā paccuppannā, yadaniccaṃ taṃ dukkhaṃ, yaṃ dukkhaṃ tadanattā, yadanattā taṃ 'netaṃ mama, neso'hamasmi, na meso attā'ti evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya daṭṭhabbaṃ.
Kāyo anicco paccuppanno, yadaniccaṃ taṃ dukkhaṃ, yaṃ dukkhaṃ tadanattā, yadanattā taṃ 'netaṃ mama, neso'hamasmi, na meso attā'ti evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya daṭṭhabbaṃ.
Mano anicco paccuppanno, yadaniccaṃ taṃ dukkhaṃ, yaṃ dukkhaṃ tadanattā, yadanattā taṃ 'netaṃ mama, neso'hamasmi, na meso attā'ti evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya daṭṭhabbaṃ.
 
Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako cakkhusmimpi nibbindati, sotasmimpi nibbindati, ghānasmimpi nibbindati, jivhāyapi nibbindati, kāyasmimpi nibbindati, manasmimpi nibbindati. Nibbindaṃ virajjati, virāgā vimuccati vimuttasmiṃ vimuttamiti ñāṇaṃ hoti. Khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ, kataṃ karaṇīyaṃ, nāparaṃ itthattāyāti pajānātīti.
[BJT Page 306] [\x 306/]
1. 17. 40
Atīta yaṃ dukkha suttaṃ
 
207. [PTS Page 154] [\q 154/] cakkhuṃ bhikkhave dukkhaṃ atītaṃ, yaṃ dukkhaṃ tadanattā, yadanattā taṃ 'netaṃ mama, neso'hamasmi, na meso attā'ti evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya daṭṭhabbaṃ. Sotaṃ dukkhaṃ atītaṃ, yaṃ dukkhaṃ tadanattā, yadanattā taṃ 'netaṃ mama, neso'hamasmi, na meso attā'ti evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya daṭṭhabbaṃ. Ghānaṃ dukkhaṃ atītaṃ, yaṃ dukkhaṃ tadanattā, yadanattā taṃ 'netaṃ mama, neso'hamasmi, na meso attā'ti evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya daṭṭhabbaṃ. Jivhā dukkhā atītā, yaṃ dukkhaṃ tadanattā, yadanattā taṃ 'netaṃ mama, neso'hamasmi, na meso attā'ti evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya daṭṭhabbaṃ. Kāyo dukkho atīto, yaṃ dukkhaṃ tadanattā, yadanattā taṃ 'netaṃ mama, neso'hamasmi, na meso attā'ti evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya daṭṭhabbaṃ. Mano dukkho atīto, yaṃ dukkhaṃ tadanattā, yadanattā taṃ 'netaṃ mama, neso'hamasmi, na meso attā'ti evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya daṭṭhabbaṃ.
Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako cakkhusmimpi nibbindati, sotasmimpi nibbindati, ghānasmimpi nibbindati, jivhāyapi nibbindati, kāyasmimpi nibbindati, manasmimpi nibbindati. Nibbindaṃ virajjati, virāgā vimuccati vimuttasmiṃ vimuttamiti ñāṇaṃ hoti. Khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ, kataṃ karaṇīyaṃ, nāparaṃ itthattāyāti pajānātīti.
 
1. 17. 41
Anāgata yaṃ dukkha suttaṃ
 
208. Cakkhuṃ bhikkhave dukkhaṃ anāgataṃ, yaṃ dukkhaṃ tadanattā, yadanattā taṃ 'netaṃ mama, neso'hamasmi, na meso attā'ti evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya daṭṭhabbaṃ. Sotaṃ dukkhaṃ anāgataṃ, yaṃ dukkhaṃ tadanattā, yadanattā taṃ 'netaṃ mama, neso'hamasmi, na meso attā'ti evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya daṭṭhabbaṃ. Ghānaṃ dukkhaṃ anāgataṃ, yaṃ dukkhaṃ tadanattā, yadanattā taṃ 'netaṃ mama, neso'hamasmi, na meso attā'ti evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya daṭṭhabbaṃ. Jivhā dukkhaṃ anāgataṃ, yaṃ dukkhaṃ tadanattā, yadanattā taṃ 'netaṃ mama, neso'hamasmi, na meso attā'ti evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya daṭṭhabbaṃ. Kāyo dukkho anāgato, yaṃ dukkhaṃ tadanattā, yadanattā taṃ 'netaṃ mama, neso'hamasmi, na meso attā'ti evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya daṭṭhabbaṃ. Mano dukkho anāgato, yaṃ dukkhaṃ tadanattā, yadanattā taṃ 'netaṃ mama, neso'hamasmi, na meso attā'ti evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya daṭṭhabbaṃ.
Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako cakkhusmimpi nibbindati, sotasmimpi nibbindati, ghānasmimpi nibbindati, jivhāyapi nibbindati, kāyasmimpi nibbindati, manasmimpi nibbindati. Nibbindaṃ virajjati, virāgā vimuccati vimuttasmiṃ vimuttamiti ñāṇaṃ hoti. Khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ, kataṃ karaṇīyaṃ, nāparaṃ itthattāyāti pajānātīti.
 
1. 17. 42
Paccuppanna yaṃ dukkha suttaṃ
 
209. Cakkhuṃ bhikkhave dukkhaṃ paccuppannaṃ, yaṃ dukkhaṃ tadanattā, yadanattā taṃ 'netaṃ mama, neso'hamasmi, na meso attā'ti evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya daṭṭhabbaṃ. Sotaṃ dukkhaṃ paccuppannaṃ, yaṃ dukkhaṃ tadanattā, yadanattā taṃ 'netaṃ mama, neso'hamasmi, na meso attā'ti evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya daṭṭhabbaṃ. Ghānaṃ dukkhaṃ paccuppannaṃ, yaṃ dukkhaṃ tadanattā, yadanattā taṃ 'netaṃ mama, neso'hamasmi, na meso attā'ti evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya daṭṭhabbaṃ. Jivhā dukkhā paccuppannā, yaṃ dukkhaṃ tadanattā, yadanattā taṃ 'netaṃ mama, neso'hamasmi, na meso attā'ti evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya daṭṭhabbaṃ. Kāyo dukkho paccuppanno, yaṃ dukkhaṃ tadanattā, yadanattā taṃ 'netaṃ mama, neso'hamasmi, na meso attā'ti evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya daṭṭhabbaṃ. Mano dukkho paccuppanno, yaṃ dukkhaṃ tadanattā, yadanattā taṃ 'netaṃ mama, neso'hamasmi, na meso attā'ti evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya daṭṭhabbaṃ.
Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako cakkhusmimpi nibbindati, sotasmimpi nibbindati, ghānasmimpi nibbindati, jivhāyapi nibbindati, kāyasmimpi nibbindati, manasmimpi nibbindati. Nibbindaṃ virajjati, virāgā vimuccati vimuttasmiṃ vimuttamiti ñāṇaṃ hoti. Khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ, kataṃ karaṇīyaṃ, nāparaṃ itthattāyāti pajānātīti.
 
1. 17. 43
Atīta yadanatta suttaṃ
 
210. Cakkhuṃ bhikkhave anattā atītaṃ, yadanattā taṃ 'netaṃ mama, neso'hamasmi, na meso attā'ti evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya daṭṭhabbaṃ. Sotaṃ anattā atītaṃ, yadanattā taṃ 'netaṃ mama, neso'hamasmi, na meso attā'ti evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya daṭṭhabbaṃ. Ghānaṃ dukkhaṃ atītaṃ, yadanattā taṃ 'netaṃ mama, neso'hamasmi, na meso attā'ti evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya daṭṭhabbaṃ. Jivhā anattā atītā, yadanattā taṃ 'netaṃ mama, neso'hamasmi, na meso attā'ti evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya daṭṭhabbaṃ. Kāyo anattā atīto, yadanattā taṃ 'netaṃ mama, neso'hamasmi, na meso attā'ti evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya daṭṭhabbaṃ. Mano anattā atīto, yadanattā taṃ 'netaṃ mama, neso'hamasmi, na meso attā'ti evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya daṭṭhabbaṃ.
Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako cakkhusmimpi nibbindati, sotasmimpi nibbindati, ghānasmimpi nibbindati, jivhāyapi nibbindati, kāyasmimpi nibbindati, manasmimpi nibbindati. Nibbindaṃ virajjati, virāgā vimuccati vimuttasmiṃ vimuttamiti ñāṇaṃ hoti. Khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ, kataṃ karaṇīyaṃ, nāparaṃ itthattāyāti pajānātīti.
 
1. 17. 44
Anāgata yadanatta suttaṃ
 
211. Cakkhuṃ bhikkhave anattā anāgatā, yadanattā taṃ 'netaṃ mama, neso'hamasmi, na meso attā'ti evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya daṭṭhabbaṃ. Sotaṃ anattā anāgataṃ, yadanattā taṃ 'netaṃ mama, neso'hamasmi, na meso attā'ti evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya daṭṭhabbaṃ. Ghānaṃ anattā anāgataṃ, yadanattā taṃ 'netaṃ mama, neso'hamasmi, na me so attā'ti evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya daṭṭhabbaṃ. Jivhā anattā anāgataṃ, yadanattā taṃ 'netaṃ mama, neso'hamasmi, na meso attā'ti evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya daṭṭhabbaṃ. Kāyo anattā anāgato, yadanattā taṃ 'netaṃ mama, neso'hamasmi, na meso attā'ti evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya daṭṭhabbaṃ. Mano anattā anāgato, yadanattā taṃ 'netaṃ mama, neso'hamasmi, na me so attā'ti evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya daṭṭhabbaṃ.
Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako cakkhusmimpi nibbindati, sotasmimpi nibbindati, ghānasmimpi nibbindati, jivhāyapi nibbindati, kāyasmimpi nibbindati, manasmimpi nibbindati. Nibbindaṃ virajjati, virāgā vimuccati vimuttasmiṃ vimuttamiti ñāṇaṃ hoti. Khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ, kataṃ karaṇīyaṃ, nāparaṃ itthattāyāti pajānātīti.
 
1. 17. 45
Paccuppanna yadanta suttaṃ
 
212. Cakkhuṃ bhikkhave anattā paccuppannaṃ, yadanattā taṃ 'netaṃ mama, neso'hamasmi, na meso attā'ti evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya daṭṭhabbaṃ. Sotaṃ anattā paccuppannaṃ, yadanattā taṃ 'netaṃ mama, neso'hamasmi, na meso attā'ti evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya daṭṭhabbaṃ. Ghānaṃ anattā paccuppannaṃ, yadanattā taṃ 'netaṃ mama, neso'hamasmi, na meso attā'ti evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya daṭṭhabbaṃ. Jivhā anattā paccuppannā, yadanattā taṃ 'netaṃ mama, neso'hamasmi, na meso attā'ti evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya daṭṭhabbaṃ. Kāyo anattā paccuppanno, yadanattā taṃ 'netaṃ mama, neso'hamasmi, na meso attā'ti evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya daṭṭhabbaṃ. Mano anattā paccuppanno, yadanattā taṃ 'netaṃ mama, neso'hamasmi, na meso attā'ti evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya daṭṭhabbaṃ.
Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako cakkhusmimpi nibbindati, sotasmimpi nibbindati, ghānasmimpi nibbindati, jivhāyapi nibbindati, kāyasmimpi nibbindati, manasmimpi nibbindati. Nibbindaṃ virajjati, virāgā vimuccati vimuttasmiṃ vimuttamiti ñāṇaṃ hoti. Khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ, kataṃ karaṇīyaṃ, nāparaṃ itthattāyāti pajānātīti.
1. 17. 46
Bāhirātīta yadanicca suttaṃ
 
213. Rūpā bhikkhave aniccā atītā, yadaniccaṃ taṃ dukkhaṃ, yaṃ dukkhaṃ tadanattā, yadanattā taṃ 'netaṃ mama, neso'hamasmi, na meso attā'ti evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya daṭṭhabbaṃ.
Saddā aniccā atītā, yadaniccaṃ taṃ dukkhaṃ, yaṃ dukkhaṃ tadanattā, yadanattā taṃ 'netaṃ mama, neso'hamasmi, na meso attā'ti evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya daṭṭhabbaṃ.
Gandhā aniccā atītā, yadaniccaṃ taṃ dukkhaṃ, yaṃ dukkhaṃ tadanattā, yadanattā taṃ 'netaṃ mama, neso'hamasmi, na meso attā'ti evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya daṭṭhabbaṃ.
Rasā aniccā atītā, yadaniccaṃ taṃ dukkhaṃ, yaṃ dukkhaṃ tadanattā, yadanattā taṃ 'netaṃ mama, neso'hamasmi, na meso attā'ti evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya daṭṭhabbaṃ.
Phoṭṭhabbā aniccā atīto, yadaniccaṃ taṃ dukkhaṃ, yaṃ dukkhaṃ tadanattā, yadanattā taṃ 'netaṃ mama, neso'hamasmi, na meso attā'ti evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya daṭṭhabbaṃ.
Dhammā anicco atīto, yadaniccaṃ taṃ dukkhaṃ, yaṃ dukkhaṃ tadanattā, yadanattā taṃ 'netaṃ mama, neso'hamasmi, na meso attā'ti evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya daṭṭhabbaṃ.
 
Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako cakkhusmimpi nibbindati, sotasmimpi nibbindati, ghānasmimpi nibbindati, jivhāyapi nibbindati, kāyasmimpi nibbindati, manasmimpi nibbindati. Nibbindaṃ virajjati, virāgā vimuccati vimuttasmiṃ vimuttamiti ñāṇaṃ hoti. Khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ, kataṃ karaṇīyaṃ, nāparaṃ itthattāyāti pajānātīti.
 
1. 17. 47
Bāhirānāgata yadaniccasuttaṃ
 
214. Rūpā bhikkhave aniccā anāgatā, yadaniccaṃ taṃ dukkhaṃ, yaṃ dukkhaṃ tadanattā, yadanattā taṃ 'netaṃ mama, neso'hamasmi, na meso attā'ti evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya daṭṭhabbaṃ. Saddā aniccā anāgatā, yadaniccaṃ taṃ dukkhaṃ, yaṃ dukkhaṃ tadanattā, yadanattā taṃ 'netaṃ mama, neso'hamasmi, na me so attā'ti evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya daṭṭhabbaṃ.
Gandhā aniccā anāgatā, yadaniccaṃ taṃ dukkhaṃ, yaṃ dukkhaṃ tadanattā, yadanattā taṃ 'netaṃ mama, neso'hamasmi, na meso attā'ti evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya daṭṭhabbaṃ.
Rasā aniccā anāgatā, yadaniccaṃ taṃ dukkhaṃ, yaṃ dukkhaṃ tadanattā, yadanattā taṃ 'netaṃ mama, neso'hamasmi, na meso attā'ti evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya daṭṭhabbaṃ.
Phoṭṭhabbā aniccā anāgatā, yadaniccaṃ taṃ dukkhaṃ, yaṃ dukkhaṃ tadanattā, yadanattā taṃ 'netaṃ mama, neso'hamasmi, na meso attā'ti evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya daṭṭhabbaṃ.
Dhammā aniccā anāgatā, yadaniccaṃ taṃ dukkhaṃ, yaṃ dukkhaṃ tadanattā, yadanattā taṃ 'netaṃ mama, neso'hamasmi, na meso attā'ti evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya daṭṭhabbaṃ.
 
Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako cakkhusmimpi nibbindati, sotasmimpi nibbindati, ghānasmimpi nibbindati, jivhāyapi nibbindati, kāyasmimpi nibbindati, manasmimpi nibbindati. Nibbindaṃ virajjati, virāgā vimuccati vimuttasmiṃ vimuttamiti ñāṇaṃ hoti. Khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ, kataṃ karaṇīyaṃ, nāparaṃ itthattāyāti pajānātīti.
 
1. 17. 48
Bāhira paccuppanna yadaniccasuttaṃ
 
215. Rūpā bhikkhave aniccā paccuppannā, yadaniccaṃ taṃ dukkhaṃ, yaṃ dukkhaṃ tadanattā, yadanattā taṃ 'netaṃ mama, neso'hamasmi, na meso attā'ti evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya daṭṭhabbaṃ. Saddā aniccā paccuppannaṃ, yadaniccaṃ taṃ dukkhaṃ, yaṃ dukkhaṃ tadanattā, yadanattā taṃ 'netaṃ mama, neso'hamasmi, na meso attā'ti evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya daṭṭhabbaṃ.
Gandhā aniccā paccuppannaṃ, yadaniccaṃ taṃ dukkhaṃ, yaṃ dukkhaṃ tadanattā, yadanattā taṃ 'netaṃ mama, neso'hamasmi, na meso attā'ti evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya daṭṭhabbaṃ.
Rasā aniccā paccuppannā, yadaniccaṃ taṃ dukkhaṃ, yaṃ dukkhaṃ tadanattā, yadanattā taṃ 'netaṃ mama, neso'hamasmi, na meso attā'ti evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya daṭṭhabbaṃ.
Phoṭṭhabbā aniccā paccuppanno, yadaniccaṃ taṃ dukkhaṃ, yaṃ dukkhaṃ tadanattā, yadanattā taṃ 'netaṃ mama, neso'hamasmi, na meso attā'ti evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya daṭṭhabbaṃ.
Dhammā aniccā paccuppanno, yadaniccaṃ taṃ dukkhaṃ, yaṃ dukkhaṃ tadanattā, yadanattā taṃ 'netaṃ mama, neso'hamasmi, na meso attā'ti evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya daṭṭhabbaṃ.
 
Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako cakkhusmimpi nibbindati, sotasmimpi nibbindati, ghānasmimpi nibbindati, jivhāyapi nibbindati, kāyasmimpi nibbindati, manasmimpi nibbindati. Nibbindaṃ virajjati, virāgā vimuccati vimuttasmiṃ vimuttamiti ñāṇaṃ hoti. Khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ, kataṃ karaṇīyaṃ, nāparaṃ itthattāyāti pajānātīti.
 
[BJT Page 308] [\x 308/]
 
1. 17. 49
Bāhirātīta yaṃ dukkha suttaṃ
 
216. [PTS Page 155] [\q 155/] rūpā bhikkhave dukkhā atītā, yaṃ dukkhaṃ tadanattā, yadanattā taṃ 'netaṃ mama, neso'hamasmi, na meso attā'ti evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya daṭṭhabbaṃ. Saddā dukkhā atītā, yaṃ dukkhaṃ tadanattā, yadanattā taṃ 'netaṃ mama, neso'hamasmi, na meso attā'ti evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya daṭṭhabbaṃ. Gandhā dukkhā atītā, yaṃ dukkhaṃ tadanattā, yadanattā taṃ 'netaṃ mama, neso'hamasmi, na meso attā'ti evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya daṭṭhabbaṃ. Rasā dukkhā atītā, yaṃ dukkhaṃ tadanattā, yadanattā taṃ 'netaṃ mama, neso'hamasmi, na meso attā'ti evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya daṭṭhabbaṃ. Phoṭṭhabbā dukkhā atītā, yaṃ dukkhaṃ tadanattā, yadanattā taṃ 'netaṃ mama, neso'hamasmi, na meso attā'ti evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya daṭṭhabbaṃ. Dhammā dukkhā atītā, yaṃ dukkhaṃ tadanattā, yadanattā taṃ 'netaṃ mama, neso'hamasmi, na meso attā'ti evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya daṭṭhabbaṃ.
Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako rūpesupi nibbindati, saddesupi nibbindati, gandhesupi nibbindati, rasesupi nibbindati, phoṭṭhabbesupi nibbindati, dhammesupi nibbindati. Nibbindaṃ virajjati, virāgā vimuccati vimuttasmiṃ vimuttamiti ñāṇaṃ hoti. Khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ, kataṃ karaṇīyaṃ, nāparaṃ itthattāyāti pajānātīti.
 
1. 17. 50
Bāhirānāgata yaṃ dukkha suttaṃ
 
217. Rūpā bhikkhave dukkhā anāgatā, yaṃ dukkhaṃ tadanattā, yadanattā taṃ 'netaṃ mama, neso'hamasmi, na meso attā'ti evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya daṭṭhabbaṃ. Saddā dukkhā anāgatā, yaṃ dukkhaṃ tadanattā, yadanattā taṃ 'netaṃ mama, neso'hamasmi, na meso attā'ti evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya daṭṭhabbaṃ. Gandhā dukkhā anāgatā, yaṃ dukkhaṃ tadanattā, yadanattā taṃ 'netaṃ mama, neso'hamasmi, na meso attā'ti evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya daṭṭhabbaṃ. Rasā dukkhā anāgatā, yaṃ dukkhaṃ tadanattā, yadanattā taṃ 'netaṃ mama, neso'hamasmi, na meso attā'ti evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya daṭṭhabbaṃ. Phoṭṭhabbā dukkhā anāgato, yaṃ dukkhaṃ tadanattā, yadanattā taṃ 'netaṃ mama, neso'hamasmi, na meso attā'ti evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya daṭṭhabbaṃ. Dhammā dukkhā anāgato, yaṃ dukkhaṃ tadanattā, yadanattā taṃ 'netaṃ mama, neso'hamasmi, na meso attā'ti evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya daṭṭhabbaṃ.
Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako rūpesupi nibbindati, saddesupi nibbindati, gandhesupi nibbindati, rasesupi nibbindati, phoṭṭhabbesupi nibbindati, dhammesupi nibbindati. Nibbindaṃ virajjati, virāgā vimuccati vimuttasmiṃ vimuttamiti ñāṇaṃ hoti. Khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ, kataṃ karaṇīyaṃ, nāparaṃ itthattāyāti pajānātīti.
 
1. 17. 51
Bāhirapaccuppanna yaṃ dukkha suttaṃ
 
218. Rūpā bhikkhave dukkhā paccuppannā, yaṃ dukkhaṃ tadanattā, yadanattā taṃ 'netaṃ mama, neso'hamasmi, na meso attā'ti evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya daṭṭhabbaṃ. Saddā dukkhā paccuppannā, yaṃ dukkhaṃ tadanattā, yadanattā taṃ 'netaṃ mama, neso'hamasmi, na meso attā'ti evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya daṭṭhabbaṃ. Gandhā dukkhā paccuppannā, yaṃ dukkhaṃ tadanattā, yadanattā taṃ 'netaṃ mama, neso'hamasmi, na meso attā'ti evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya daṭṭhabbaṃ. Rasā dukkhā paccuppannā, yaṃ dukkhaṃ tadanattā, yadanattā taṃ 'netaṃ mama, neso'hamasmi, na meso attā'ti evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya daṭṭhabbaṃ. Phoṭṭhabbā dukkhā paccuppanno, yaṃ dukkhaṃ tadanattā, yadanattā taṃ 'netaṃ mama, neso'hamasmi, na meso attā'ti evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya daṭṭhabbaṃ. Dhammā dukkhā paccuppanno, yaṃ dukkhaṃ tadanattā, yadanattā taṃ 'netaṃ mama, neso'hamasmi, na meso attā'ti evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya daṭṭhabbaṃ.
Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako rūpesupi nibbindati, saddesupi nibbindati, gandhesupi nibbindati, rasesupi nibbindati, phoṭṭhabbesupi nibbindati, dhammesupi nibbindati. Nibbindaṃ virajjati, virāgā vimuccati vimuttasmiṃ vimuttamiti ñāṇaṃ hoti. Khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ, kataṃ karaṇīyaṃ, nāparaṃ itthattāyāti pajānātīti.
 
1. 17. 52
Bāhirātīta yadanatta suttaṃ
 
219. Rūpā bhikkhave anattā atītā, yadanattā taṃ 'netaṃ mama, neso'hamasmi, na meso attā'ti evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya daṭṭhabbaṃ. Saddā anattā atītā, yadanattā taṃ 'netaṃ mama, neso'hamasmi, na meso attā'ti evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya daṭṭhabbaṃ. Gandhā anattā atītā, yadanattā taṃ 'netaṃ mama, neso'hamasmi, na meso attā'ti evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya daṭṭhabbaṃ. Rasā anattā atītā, yadanattā taṃ 'netaṃ mama, neso'hamasmi, na meso attā'ti evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya daṭṭhabbaṃ. Phoṭṭhabbā anattā atītā, yadanattā taṃ 'netaṃ mama, neso'hamasmi, na meso attā'ti evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya daṭṭhabbaṃ. Dhammā anattā atīto, yadanattā taṃ 'netaṃ mama, neso'hamasmi, na meso attā'ti evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya daṭṭhabbaṃ.
Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako rūpesupi nibbindati, saddesupi nibbindati, gandhesupi nibbindati, rasesupi nibbindati, phoṭṭhabbesupi nibbindati, dhammesupi nibbindati. Nibbindaṃ virajjati, virāgā vimuccati vimuttasmiṃ vimuttamiti ñāṇaṃ hoti. Khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ, kataṃ karaṇīyaṃ, nāparaṃ itthattāyāti pajānātīti.
 
1. 17. 53
Bāhirānāgata yadanatta suttaṃ
 
220. Rūpā bhikkhave anattā anāgatā, yadanattā taṃ 'netaṃ mama, neso'hamasmi, na meso attā'ti evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya daṭṭhabbaṃ. Saddā anattā anāgatā, yadanattā taṃ 'netaṃ mama, neso'hamasmi, na meso attā'ti evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya daṭṭhabbaṃ. Gandhā anattā anāgatā, yadanattā taṃ 'netaṃ mama, neso'hamasmi, na meso attā'ti evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya daṭṭhabbaṃ. Rasā anattā anāgatā, yadanattā taṃ 'netaṃ mama, neso'hamasmi, na meso attā'ti evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya daṭṭhabbaṃ. Phoṭṭhabbā anattā anāgatā, yadanattā taṃ 'netaṃ mama, neso'hamasmi, na meso attā'ti evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya daṭṭhabbaṃ. Dhammā anattā anāgatā, yadanattā taṃ 'netaṃ mama, neso'hamasmi, na meso attā'ti evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya daṭṭhabbaṃ.
Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako rūpesupi nibbindati, saddesupi nibbindati, gandhesupi nibbindati, rasesupi nibbindati, phoṭṭhabbesupi nibbindati, dhammesupi nibbindati. Nibbindaṃ virajjati, virāgā vimuccati vimuttasmiṃ vimuttamiti ñāṇaṃ hoti. Khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ, kataṃ karaṇīyaṃ, nāparaṃ itthattāyāti pajānātīti.
 
1. 17. 54
Bāhirapaccuppanna yadanta suttaṃ
 
221. Rūpā bhikkhave anattā paccuppannā, yadanattā taṃ 'netaṃ mama, neso'hamasmi, na meso attā'ti evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya daṭṭhabbaṃ. Saddā anattā paccuppannā, yadanattā taṃ 'netaṃ mama, neso'hamasmi, na meso attā'ti evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya daṭṭhabbaṃ. Gandhā anattā paccuppannā, yadanattā taṃ 'netaṃ mama, neso'hamasmi, na meso attā'ti evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya daṭṭhabbaṃ. Rasā anattā paccuppannā, yadanattā taṃ 'netaṃ mama, neso'hamasmi, na meso attā'ti evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya daṭṭhabbaṃ. Phoṭṭhabbā anattā paccuppannā, yadanattā taṃ 'netaṃ mama, neso'hamasmi, na meso attā'ti evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya daṭṭhabbaṃ. Dhammā anattā paccuppanno, yadanattā taṃ 'netaṃ mama, neso'hamasmi, na meso attā'ti evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya daṭṭhabbaṃ.
Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako rūpesupi nibbindati, saddesupi nibbindati, gandhesupi nibbindati, rasesupi nibbindati, phoṭṭhabbesupi nibbindati, dhammesupi nibbindati. Nibbindaṃ virajjati, virāgā vimuccati vimuttasmiṃ vimuttamiti ñāṇaṃ hoti. Khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ, kataṃ karaṇīyaṃ, nāparaṃ itthattāyāti pajānātīti.
 
1. 17. 55
Ajjhattāyatana aniccasuttaṃ
 
222. Cakkhuṃ bhikkhave aniccaṃ, sotaṃ aniccaṃ, ghānaṃ aniccaṃ, jivhā aniccā, kāyo anicco, mano anicco. Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako cakkhusmimpi nibbindati. Sotasmimpi nibbindati ghānasmimpi nibbindati, jivhāyapi nibbindati, kāyasmimpi nibbindati, manasmimpi nibbindati. Nibbindaṃ virajjati, virāgā vimuccati vimuttasmiṃ vimuttamiti ñāṇaṃ hoti. Khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ, kataṃ karaṇīyaṃ, nāparaṃ itthattāyāti pajānātīti.
 
1. 17. 56
Ajjhattāyatana dukkhasuttaṃ
 
223. Cakkhuṃ bhikkhave dukkhaṃ, sotaṃ dukkhaṃ, ghānaṃ dukkhaṃ, jivhā dukkhā, kāyo dukkho, mano dukkho. Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako cakkhusmimpi nibbindati. Sotasmimpi nibbindati ghānasmimpi nibbindati, jivhāyapi nibbindati, kāyasmimpi nibbindati, manasmimpi nibbindati. Nibbindaṃ virajjati, virāgā vimuccati vimuttasmiṃ vimuttamiti ñāṇaṃ hoti. Khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ, kataṃ karaṇīyaṃ, nāparaṃ itthattāyāti pajānātīti.
 
3. Atītānāgatā - sī
 
[BJT Page 310] [\x 310/]
 
1. 17. 57
Ajjhattāyatana anattasuttaṃ
 
224. [PTS Page 156] [\q 156/] cakkhuṃ bhikkhave anattā, sotaṃ anattā, ghānaṃ anattā, jivhā anattā, kāyo anattā, mano anattā. Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako cakkhusmimpi nibbindati. Sotasmimpi nibbindati, ghānasmimpi nibbindati, jivhāyapi nibbindati, kāyasmimpi nibbindati, manasmimpi nibbindati. Nibbindaṃ virajjati, virāgā vimuccati vimuttasmiṃ vimuttamiti ñāṇaṃ hoti. Khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ, kataṃ karaṇīyaṃ, nāparaṃ itthattāyāti pajānātīti.
 
1. 17. 58
Bāhirāyatana aniccasuttaṃ
 
225. Rūpā bhikkhave aniccā, saddā aniccā, gandhā aniccā, rasā aniccā, phoṭṭhabbā aniccā, dhammā aniccā. Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako rūpesupi nibbindati. Saddesupi nibbindati, gandhesupi nibbindati, rasesupi nibbindati, phoṭṭhabbesupi nibbindati, dhammesupi nibbindati. Nibbindaṃ virajjati, virāgā vimuccati vimuttasmiṃ vimuttamiti ñāṇaṃ hoti. Khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ, kataṃ karaṇīyaṃ, nāparaṃ itthattāyāti pajānātīti.
 
1. 17. 59
Bāhirāyatana dukkhasuttaṃ
 
226. Rūpā bhikkhave dukkhaṃ, saddā dukkhā, gandhā dukkhā, rasā dukkhā, phoṭṭhabbā dukkhā, dhammā dukkhā. Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako rūpesupi nibbindati. Saddesupi nibbindati, gandhesupi nibbindati, rasesupi nibbindati, phoṭṭhabbesupi nibbindati, dhammesupi nibbindati. Nibbindaṃ virajjati, virāgā vimuccati vimuttasmiṃ vimuttamiti ñāṇaṃ hoti. Khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ, kataṃ karaṇīyaṃ, nāparaṃ itthattāyāti pajānātīti.
 
1. 17. 60
Bāhirāyatana anattasuttaṃ
 
227. Rūpā bhikkhave anattā, saddā anattā, gandhā anattā, rasā anattā, phoṭṭhabbā anattā, dhammā anattā. Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako rūpesupi
Nibbindati. Saddesupi nibbindati, gandhesupi nibbindati, rasesupi nibbindati, phoṭṭhabbesupi nibbindati, dhammesupi nibbindati. Nibbindaṃ virajjati, virāgā vimuccati vimuttasmiṃ vimuttamiti ñāṇaṃ hoti. Khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ, kataṃ karaṇīyaṃ, nāparaṃ itthattāyāti pajānātīti.
 
Saṭṭhipeyyālo samatto.
Tatruddānaṃ:
 
Chandenaṭṭhārasa honti atītena ca dve nava
Yadaniccāṭṭhārasa vuttā tayo ajjhattabāhirā
Peyyālo saṭṭhiko vutto buddhenādiccabandhunāti.
 
[BJT Page 312] [\x 312/]
 
18. Samuddavaggo
1. 18. 1
Samuddasuttaṃ
 
228. [PTS Page 157] [\q 157/] samuddo samuddoti bhikkhave assutavā puthujjano bhāsati neso bhikkhave ariyassa vinaye samuddo, mahā eso bhikkhave udakarāsi, mahā udakaṇṇavo. Cakkhu bhikkhave purisassa samuddo, tassa rūpamayo vego. Yo taṃ rūpamayaṃ vegaṃ sahati, ayaṃ vuccati bhikkhave atari cakkhu samuddaṃ saūmiṃ-1 sāvaṭṭaṃ sagāhaṃ sarakkhasaṃ tiṇṇo pāragato-2 thale tiṭṭhati brāhmaṇo.
 
Sotaṃ bhikkhave purisassa samuddo, tassa saddamayo vego. Yo taṃ saddamayaṃ vegaṃ sahati, ayaṃ vuccati bhikkhave atari sota samuddaṃ saūmiṃ sāvaṭṭaṃ sagāhaṃ sarakkhasaṃ tiṇṇo pāragato thale tiṭṭhati brāhmaṇo.
Ghānaṃ bhikkhave purisassa samuddo, tassa gandhamayo vego. Yo taṃ gandhamayaṃ vegaṃ sahati, ayaṃ vuccati bhikkhave atari ghāna samuddaṃ saūmiṃ sāvaṭṭaṃ sagāhaṃ sarakkhasaṃ tiṇṇo pāragato thale tiṭṭhati brāhmaṇo.
Jivhā bhikkhave purisassa samuddo, tassa rasamayo vego. Yo taṃ rasamayaṃ vegaṃ sahati, ayaṃ vuccati bhikkhave atari jivhā samuddaṃ saūmiṃ sāvaṭṭaṃ sagāhaṃ sarakkhasaṃ tiṇṇo pāragato thale tiṭṭhati brāhmaṇo.
Kāyaṃ bhikkhave purisassa samuddo, tassa phoṭṭhabbamayo vego. Yo taṃ phoṭṭhabbamayaṃ vegaṃ sahati, ayaṃ vuccati bhikkhave atari kāyo samuddaṃ saūmiṃ sāvaṭṭaṃ sagāhaṃ sarakkhasaṃ tiṇṇo pāragato thale tiṭṭhati brāhmaṇo.
Mano bhikkhave purisassa samuddo, tassa dhammamayo vego. Yo taṃ dhammamayaṃ vegaṃ sahati, ayaṃ vuccati bhikkhave atari mano samuddaṃ saūmiṃ sāvaṭṭaṃ sagāhaṃ sarakkhasaṃ tiṇṇo pāragato thale tiṭṭhati brāhmaṇo.
 
Yo imaṃ samuddaṃ sagāhaṃ
Sarakkhasaṃ saūmibhayaṃ-3 duttaraṃ accatari
Sa vedagu vusitabrahmacariyo
Lokannagu pāragatoti vuccatīti.
 
1. 18. 2
Dutiya samuddasuttaṃ
 
229. Samuddo samuddoti bhikkhave assutavā puthujjano [PTS Page 158] [\q 158/] bhāsati, neso bhikkhave ariyassa vinaye samuddo. Mahā eso bhikkhave udakarāsi, mahā udakaṇṇavo. Santi bhikkhave cakkhuviññeyyā rūpā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā, ayaṃ vuccati bhikkhave ariyassa vinaye samuddo.
 
1. Saumamiṃ - syā
2. Pāraṃgato - machasaṃ
3. Saumamibhayaṃ - syā.
 
[BJT Page 314] [\x 314/]
 
Etthāyaṃ sadevako loko samārako sabrahmako sassamaṇa brāhmaṇī pajā sadevamanussā yebhuyyena samunnā-1 tannā-2 kulakajātā guḷāguṇṭhikajātā-3 muñjababbajabhūtā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ saṃsāraṃ nātivattatīti.
 
Santi bhikkhave sota viññeyyā saddā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā. Ayaṃ vuccati bhikkhave ariyassa vinaye samuddo etthāyaṃ sadevako loko samārako sabrahmako sassamaṇa brāhmaṇīpajā sadevamanussā yebhuyyena samunnā tantākulakajātā guḷāguṇṭhikajātā muñjababbajabhūtā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ saṃsāraṃ nātivattati.
Santi bhikkhave ghāna viññeyyā gandhā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā. Ayaṃ vuccati bhikkhave ariyassa vinaye samuddo etthāyaṃ sadevako loko samārako sabrahmako sassamaṇa brāhmaṇīpajā sadevamanussā yebhuyyena samunnā tannākulakajātā guḷāguṇṭhikajātā muñjababbajabhūtā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ saṃsāraṃ nātivattati.
Santi bhikkhave jivhā viññeyyā rasā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā. Ayaṃ vuccati bhikkhave ariyassa vinaye samuddo etthāyaṃ sadevako loko samārako sabrahmako sassamaṇa brāhmaṇīpajā sadevamanussā yebhuyyena samunnā tannākulakajātā guḷāguṇṭhikajātā muñjababbajabhūtā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ saṃsāraṃ nātivattati.
Santi bhikkhave kāya viññeyyā phoṭṭhabbā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā. Ayaṃ vuccati bhikkhave ariyassa vinaye samuddo etthāyaṃ sadevako loko samārako sabrahmako sassamaṇa brāhmaṇīpajā sadevamanussā yebhuyyena samunnā tannākulakajātā guḷāguṇṭhikajātā muñjababbajabhūtā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ saṃsāraṃ nātivattati.
Santi bhikkhave mano viññeyyā dhammā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā. Ayaṃ vuccati bhikkhave ariyassa vinaye samuddo etthāyaṃ sadevako loko samārako sabrahmako sassamaṇa brāhmaṇīpajā sadevamanussā yebhuyyena samunnā tannākulakajātā guḷāguṇṭhikajātā muñjababbajabhūtā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ saṃsāraṃ nātivattati.
 
Yassa rāgo ca doso ca avijjā ca virājitā so imaṃ samuddaṃ sagāhaṃ sarakkhasaṃ saūmibhayaṃ duttaraṃ-4 accatari.
 
Saṅgātigo maccujaho nirūpadhi
Pahāsi dukkhaṃ apunabbhavāya
Atthaṃgato so na pamāṇameti-5
Amohayī maccurājanti brūmīti.
 
1. 18. 3
Bāḷisikopamasuttaṃ
 
230. Seyyathāpi bhikkhave bāḷisiko āmisagataṃ baḷisaṃ gambhīre udakarahade pakkhipeyya, tamenaṃ aññataro [PTS Page 159] [\q 159/] āmisacakkhu maccho gileyya; evaṃ hi so bhikkhave maccho gilitabaḷiso-6 bāḷisikassa anayaṃ āpanno vyasanaṃ āpanno yathākāmakaraṇīyo bāḷisikassa. Evameva kho bhikkhave chayime baḷisā lokasmiṃ anayāya sattānaṃ, vyābādhāya-7 pāṇinaṃ. Katame cha;
 
Santi bhikkhave cakkhuviññeyyā rūpā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā, tañce bhikkhu abhinandati abhivadati ajjhosāya tiṭṭhati, ayaṃ vuccati bhikkhave bhikkhu gilitabaḷiso mārassa anayaṃ āpanno vyasanaṃ āpanno yathākāmakaraṇīyo pāpimato.
Santi bhikkhave sotaviññeyyā saddā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā, tañce bhikkhu abhinandati abhivadati ajjhosāya tiṭṭhati, ayaṃ vuccati bhikkhave bhikkhu gilitabaḷiso mārassa anayaṃ āpanno vyasanaṃ āpanno yathākāmakaraṇīyo pāpimato.
Santi bhikkhave ghānaviññeyyā gandhā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā, tañce bhikkhu abhinandati abhivadati ajjhosāya tiṭṭhati, ayaṃ vuccati bhikkhave bhikkhu gilitabaḷiso mārassa anayaṃ āpanno vyasanaṃ āpanno yathākāmakaraṇīyo pāpimato.
Santi bhikkhave jivhāviññeyyā rasā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā, tañce bhikkhu abhinandati abhivadati ajjhosāya tiṭṭhati, ayaṃ vuccati bhikkhave bhikkhu gilitabaḷiso mārassa anayaṃ āpanno vyasanaṃ āpanno yathākāmakaraṇīyo pāpimato.
 
1. Samuddā - syā
2. Kantā - syā
3. Kulagaṇṭhikajātā - machasaṃ
4. Sa ummibhayaṃ suduttaraṃ - syā
5. Napuneti - machasaṃ
6. Gilibaḷiso - syā
7. Vaḍāya - machasaṃ, syā:
 
[BJT Page 316] [\x 316/]
 
Santi bhikkhave kāyaviññeyyā phoṭṭhabbā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā, tañce bhikkhu abhinandati abhivadati ajjhosāya tiṭṭhati, ayaṃ vuccati bhikkhave bhikkhu gilitabaḷiso mārassa anayaṃ āpanno vyasanaṃ āpanno yathākāmakaraṇīyo pāpimato.
Santi bhikkhave manoviññeyyā dhammā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā, tañce bhikkhu abhinandati abhivadati ajjhosāya tiṭṭhati, ayaṃ vuccati bhikkhave bhikkhu gilitabaḷiso mārassa anayaṃ āpanno vyasanaṃ āpanno yathākāmakaraṇīyo pāpimato.
 
Santi ca bhikkhave-1. Cakkhuviññeyyā rūpā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā, tañce bhikkhu nābhinandati nābhivadati nājjhosāya tiṭṭhati, ayaṃ vuccati bhikkhave bhikkhu na gilitabaḷiso mārassa, abhedī baḷisaṃ na anayaṃ āpanno, na vyasanaṃ āpanno, na yathākāmakaraṇīyo na pāpimato.
 
Santi ca bhikkhave sotaviññeyyā saddā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā, tañce bhikkhu nābhinandati nābhivadati nājjhosāya tiṭṭhati, ayaṃ vuccati bhikkhave bhikkhu na gilitabaḷiso mārassa, abhedī baḷisaṃ na anayaṃ āpanno, na vyasanaṃ āpanno, na yathākāmakaraṇīyo na pāpimato.
Santi ca bhikkhave ghānaviññeyyā gandhā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā, tañce bhikkhu nābhinandati nābhivadati nājjhosāya tiṭṭhati, ayaṃ vuccati bhikkhave bhikkhu na gilitabaḷiso mārassa, abhedī baḷisaṃ na anayaṃ āpanno, na vyasanaṃ āpanno, na yathākāmakaraṇīyo na pāpimato.
Santi ca bhikkhave jivhāviññeyyā rasā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā, tañce bhikkhu nābhinandati nābhivadati nājjhosāya tiṭṭhati, ayaṃ vuccati bhikkhave bhikkhu na gilitabaḷiso mārassa, abhedī baḷisaṃ na anayaṃ āpanno, na vyasanaṃ āpanno, na yathākāmakaraṇīyo na pāpimato.
Santi ca bhikkhave kāyaviññeyyā phoṭṭhabbā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā, tañce bhikkhu nābhinandati nābhivadati nājjhosāya tiṭṭhati, ayaṃ vuccati bhikkhave bhikkhu na gilitabaḷiso mārassa, abhedī baḷisaṃ na anayaṃ āpanno, na vyasanaṃ āpanno, na yathākāmakaraṇīyo na pāpimato.
Santi ca bhikkhave manoviññeyyā dhammā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā, tañce bhikkhu nābhinandati nābhivadati nājjhosāya tiṭṭhati, ayaṃ vuccati bhikkhave bhikkhu na gilitabaḷiso mārassa, abhedī baḷisaṃ na anayaṃ āpanno, na vyasanaṃ āpanno, na yathākāmakaraṇīyo na pāpimatoti.
 
1. Santi bhikkhave - sī 1. Syā.
[BJT Page 316] [\x 316/]
 
1. 18. 4
Khīrarukkhopamasuttaṃ
 
231. Yassa kassaci bhikkhave bhikkhussa vā bhikkhuniyā [PTS Page 160] [\q 160/] vā cakkhu viññeyyesu rūpesu yo rāgo so atthī, yo doso so atthi, yo moho so atthi, yo rāgo so appahīno, yo doso so appahīno, yo moho so appahīno; tassa parittā cepi cakkhuviññeyyā rūpā cakkhussa āpāthaṃ āgacchanti, pariyādiyantevāssa cittaṃ, ko pana vādo adhimattānaṃ. Taṃ kissa hetu? Yo bhikkhave rāgo so atthi, yo doso so atthi, yo moho so atthi; yo rāgo so appahīno, yo doso so appahīno, yo moho so aphīno;
 
Yassa kassaci bhikkhave bhikkhussa vā bhikkhuniyā vā sotaviññeyyesu saddesu yo rāgo so atthī, yo doso so atthi, yo moho so atthi, yo rāgo so appahīno, yo doso so appahīno, yo moho so appahīno; tassa parittā cepi sotaviññeyyā saddā sotassa āpāthaṃ āgacchanti, pariyādiyantevāssa cittaṃ, ko pana vādo adhimattānaṃ. Taṃ kissa hetu? Yo bhikkhave rāgo so atthi, yo doso so atthi, yo moho so atthi; yo rāgo so appahīno, yo doso so appahīno, yo moho so aphīno;
 
Yassa kassaci bhikkhave bhikkhussa vā bhikkhuniyā vā ghānaviññeyyesu gandhesu yo rāgo so atthī, yo doso so [PTS Page 161] [\q 161/] atthi, yo moho so atthi, yo rāgo so appahīno, yo doso so appahīno, yo moho so appahīno; tassa parittā cepi ghānaviññeyyā gandhā ghānassa āpāthaṃ āgacchanti, pariyādiyantevāssa cittaṃ, ko pana vādo adhimattānaṃ. Taṃ kissa hetu? Yo bhikkhave rāgo so atthi, yo doso so atthi, yo moho so atthi; yo rāgo so appahīno, yo doso so appahīno, yo moho so aphīno;
 
Yassa kassaci bhikkhave bhikkhussa vā bhikkhuniyā vā jivhāviññeyyesu rasesu yo rāgo so atthī, yo doso so atthi, yo moho so atthi, yo rāgo so appahīno, yo doso so appahīno, yo moho so appahīno; tassa parittā cepi jivhāviññeyyā rasā jivhāya āpāthaṃ āgacchanti, pariyādiyantevāssa cittaṃ, ko pana vādo adhimattānaṃ. Taṃ kissa hetu? Yo bhikkhave rāgo so atthi, yo doso so atthi, yo moho so atthi; yo rāgo so appahīno, yo doso so appahīno, yo moho so aphīno;
 
Yassa kassaci bhikkhave bhikkhussa vā bhikkhuniyā vā kāyaviññeyyesu phoṭṭhabbesu yo rāgo so atthī, yo doso so atthi, yo moho so atthi, yo rāgo so appahīno, yo doso so appahīno, yo moho so appahīno; tassa parittā cepi kāyaviññeyyā phoṭṭhabbā kāyassa āpāthaṃ āgacchanti, pariyādiyantevāssa cittaṃ, ko pana vādo adhimattānaṃ. Taṃ kissa hetu? Yo bhikkhave rāgo so atthi, yo doso so atthi, yo moho so atthi; yo rāgo so appahīno, yo doso so appahīno, yo moho so aphīno;
 
[BJT Page 318] [\x 318/]
 
Yassa kassaci bhikkhave bhikkhussa vā bhikkhuniyā vā manoviññeyyesu dhammesu yo rāgo so atthī, yo doso so atthi, yo moho so atthi, yo rāgo so appahīno, yo doso so appahīno, yo moho so appahīno; tassa parittā cepi manoviññeyyā dhammā manassa āpāthaṃ āgacchanti, pariyādiyantevāssa cittaṃ, ko pana vādo adhimattānaṃ. Taṃ kissa hetu? Yo bhikkhave rāgo so atthi, yo doso so atthi, yo moho so atthi; yo rāgo so appahīno, yo doso so appahīno, yo moho so aphīno;
 
Seyyathāpi bhikkhave bīrarukkho, assattho vā nigrodho vā pilakkho-1 vā udumbaro vā daharo taruṇo komārako, tamenaṃ puriso tiṇhāya kuṭhāriyā yato yato-2 ābhindeyya, -3 āgaccheyya khīranti. Evambhante. Taṃ kissa hetu: yaṃ hi bhante khīraṃ taṃ atthīti. Evameva kho bhikkhave yassa kassaci bhikkhussa vā bhikkhuniyā vā cakkhuviññeyyesu rūpesu yo rāgo so atthi, yo deso so atthi, yo moho so atthi; yo rāgo so appahīno yo doso so appahīno, yo moho so appahīno; tassa parittā cepi cakkhuviññeyyā rūpā cakkhussa āpāthaṃ āgacchanti, pariyādiyantevāssa cittaṃ. Ko pana vādo adhimattānaṃ taṃ kissa hetu: yo rāgo so atthī, yo doso so atthi, yo moho so atthi, yo rāgo so appahīno, yo doso so appahīno, yo moho so appahīno.
 
Yassa kassaci bhikkhave bhikkhussa vā bhikkhuniyā vā sotaviññeyyesu saddesu yo rāgo so atthi, yo deso so atthi, yo moho so atthi; yo rāgo so appahīno yo doso so appahīno, yo moho so appahīno; tassa parittā cepi sotaviññeyyā saddā sotassa āpāthaṃ āgacchanti, pariyādiyantevāssa cittaṃ. Ko pana vādo adhimattānaṃ taṃ kissa hetu: yo rāgo so atthī, yo doso so atthi, yo moho so atthi, yo rāgo so appahīno, yo doso so appahīno, yo moho so appahīno.
 
Yassa kassaci bhikkhave bhikkhussa vā bhikkhuniyā vā ghānaviññeyyesu gandhesu yo rāgo so atthi, yo deso so atthi, yo moho so atthi; yo rāgo so appahīno yo doso so appahīno, yo moho so appahīno; tassa parittā cepi ghānaviññeyyā gandhā ghānassa āpāthaṃ āgacchanti, pariyādiyantevāssa cittaṃ. Ko pana vādo adhimattānaṃ taṃ kissa hetu: yo rāgo so atthī, yo doso so atthi, yo moho so atthi, yo rāgo so appahīno, yo doso so appahīno, yo moho so appahīno.
 
Yassa kassaci bhikkhave bhikkhussa vā bhikkhuniyā vā jivhāviññeyyesu rasesu yo rāgo so atthi, yo deso so atthi, yo moho so atthi; yo rāgo so appahīno yo doso so appahīno, yo moho so appahīno; tassa parittā cepi jivhāviññeyyā rasā jivhāya āpāthaṃ āgacchanti, pariyādiyantevāssa cittaṃ. Ko pana vādo adhimattānaṃ taṃ kissa hetu: yo rāgo so atthī, yo doso so atthi, yo moho so atthi, yo rāgo so appahīno, yo doso so appahīno, yo moho so appahīno.
 
Yassa kassaci bhikkhave bhikkhussa vā bhikkhuniyā vā manoviññeyyesu dhammesu yo rāgo so atthi, yo deso so atthi, yo moho so atthi; yo rāgo so appahīno yo doso so appahīno, yo moho so appahīno; tassa parittā cepi manoviññeyyā dhammā manassa āpāthaṃ āgacchanti, pariyādiyantevāssacittaṃ. Ko pana vādo adhimattānaṃ. Taṃ kissa hetu: yo rāgo so atthī, yo doso so atthi, yo moho so atthi, yo rāgo so appahīno, yo doso so appahīno, yo moho so appahīno.
 
1. Milakkhu - syā.
2. Ato yato - sīmu.
3. Hindeyya (aṭṭhakathā)
 
[BJT Page 320] [\x 320/]
 
Yassa kassaci bhikkhave bhikkhussa vā bhikkhuniyā vā cakkhu viññeyyesu rūpesu yo rāgo so natthi, yo doso so natthi, yo moho so natthi; yo rāgo so pahīno yo doso so pahīno, yo moho so pahīno, tassa adhimattā cepi cakkhuviññeyyā rūpā cakkhussa āpāthaṃ āgacchanti, nevassa cittaṃ pariyādiyanti, ko pana vādo parittānaṃ. Taṃ kissa hetu: yo bhikkhave rāgo so natthi. Yo doso so natthi, yo moho so natthi; yo rāgo so pahīno, yo doso so pahīno, yo moho so pahīno.
 
Yassa kassaci bhikkhave bhikkhussa vā bhikkhuniyā vā sotaviññeyyesu saddesu yo rāgo so natthi, yo doso so natthi, yo moho so natthi; yo rāgo so pahīno yo doso so pahīno, yo moho so pahīno, tassa adhimattā cepi sotaviññeyyā saddā sotassa āpāthaṃ āgacchanti, nevassa cittaṃ pariyādiyanti, ko pana vādo parittānaṃ. Taṃ kissa hetu: yo bhikkhave rāgo so natthi. Yo doso so natthi, yo moho so natthi; yo rāgo so pahīno, yo doso so pahīno, yo moho so pahīno.
 
Yassa kassaci bhikkhave bhikkhussa vā bhikkhuniyā vā ghānaviññeyyesu gandhesu yo rāgo so natthi, yo doso so natthi, yo moho so natthi; yo rāgo so pahīno yo doso so pahīno, yo moho so pahīno, tassa adhimattā cepi ghānaviññeyyā gandhā ghānassa āpāthaṃ āgacchanti, nevassa cittaṃ pariyādiyanti, ko pana vādo parittānaṃ. Taṃ kissa hetu: yo bhikkhave rāgo so natthi. Yo doso so natthi, yo moho so natthi; yo rāgo so pahīno, yo doso so pahīno, yo moho so pahīno.
 
Yassa kassaci bhikkhave bhikkhussa vā bhikkhuniyā vā jivhāviññeyyesu rasesu yo rāgo so natthi, yo doso so natthi, yo moho so natthi; yo rāgo so pahīno yo doso so pahīno, yo moho so pahīno, tassa adhimattā cepi jivhāviññeyyā rasā jivhāya āpāthaṃ āgacchanti, nevassa cittaṃ pariyādiyanti, ko pana vādo parittānaṃ. Taṃ kissa hetu: yo bhikkhave rāgo so natthi. Yo doso so natthi, yo moho so natthi; yo rāgo so pahīno, yo doso so pahīno, yo moho so pahīno.
 
Yassa kassaci bhikkhave bhikkhussa vā bhikkhuniyā vā manoviññeyyesu dhammesu yo rāgo so natthi, yo doso so natthi, yo moho so natthi; yo rāgo so pahīno yo doso so pahīno, yo moho so pahīno, tassa adhimattā cepi manoviññeyyā dhammā manassa āpāthaṃ āgacchanti, nevassa cittaṃ pariyādiyanti, ko pana vādo parittānaṃ. Taṃ kissa hetu: yo bhikkhave rāgo so natthi. Yo doso so natthi, yo moho so natthi; yo rāgo so pahīno, yo doso so pahīno, yo moho so pahīno.
 
Seyyathāpi bhikkhave khīrarukkho assattho vā nigrodho vā pilakkho vā udumbaro vā sukkho kolāpo therovassiko, tamenaṃ puriso tiṇhāya kuṭhāriyā yato yato ābhindeyya, āgaccheyya khīranti. [PTS Page 162] [\q 162/] no hetaṃ bhante. Taṃ kissa hetu: yaṃ hi bhante khīraṃ taṃ natthīti. Evameva kho bhikkhave yassa kassaci bhikkhussa vā bhikkhuniyā vā cakkhuviññeyyesu rūpesu yo rāgo so natthi, yo doso so natthi, yo moho so natthi; yo rāgo so pahīno, yo doso so pahīno yo moho so pahīno; tassa adhimattā cepi cakkhuviññeyyā rūpā cakkhussa āpāthaṃ āgacchanti, nevassa cittaṃ pariyādiyanti, ko pana vādo parittānāṃ. Taṃ kissa hetu: yo rāgo so natthi, yo doso so natthī, yo moho so natthi, yo rāgo so pahīno, yo doso so pahīno yo moho so pahīno.
 
Yassa kassaci bhikkhussa vā bhikkhuniyā vā sotaviññeyyesu saddesu yo rāgo so natthi, yo doso so natthi, yo moho so natthi; yo rāgo so pahīno, yo doso so pahīno yo moho so pahīno; tassa adhimattā cepi sotaviññeyyā saddā sotassa āpāthaṃ āgacchanti, nevassa cittaṃ pariyādiyanti, ko pana vādo parittānāṃ. Taṃ kissa hetu: yo rāgo so natthi, yo doso so natthī, yo moho so natthi, yo rāgo so pahīno, yo doso so pahīno yo moho so pahīno.
 
Yassa kassaci bhikkhussa vā bhikkhuniyā vā ghānaviññeyyesu gandhesu yo rāgo so natthi, yo doso so natthi, yo moho so natthi; yo rāgo so pahīno, yo doso so pahīno yo moho so pahīno; tassa adhimattā cepi ghānaviññeyyā gandhā ghānassa āpāthaṃ āgacchanti, nevassa cittaṃ pariyādiyanti, ko pana vādo parittānāṃ. Taṃ kissa hetu: yo rāgo so natthi, yo doso so natthī, yo moho so natthi, yo rāgo so pahīno, yo doso so pahīno yo moho so pahīno.
 
[BJT Page 322] [\x 322/]
 
Yassa kassaci bhikkhussa vā bhikkhuniyā vā jivhāviññeyyesu rasesu yo rāgo so natthi, yo doso so natthi, yo moho so natthi; yo rāgo so pahīno, yo doso so pahīno yo moho so pahīno; tassa adhimattā cepi jivhāviññeyyā rasā jivhāya āpāthaṃ āgacchanti, nevassa cittaṃ pariyādiyanti, ko pana vādo parittānāṃ. Taṃ kissa hetu: yo rāgo so natthi, yo doso so natthī, yo moho so natthi, yo rāgo so pahīno, yo doso so pahīno yo moho so pahīno.
 
Yassa kassaci bhikkhussa vā bhikkhuniyā vā kāyaviññeyyesu phoṭṭhabbesu yo rāgo so natthi, yo doso so natthi, yo moho so natthi; yo rāgo so pahīno, yo doso so pahīno yo moho so pahīno; tassa adhimattā cepi kāyaviññeyyā phoṭṭhabbā kāyassa āpāthaṃ āgacchanti, nevassa cittaṃ pariyādiyanti, ko pana vādo parittānāṃ. Taṃ kissa hetu: yo rāgo so natthi, yo doso so natthī, yo moho so natthi, yo rāgo so pahīno, yo doso so pahīno yo moho so pahīno.
 
Yassa kassaci bhikkhussa vā bhikkhuniyā vā manoviññeyyesu dhammesu yo rāgo so natthi, yo doso so natthi, yo moho so natthi; yo rāgo so pahīno, yo doso so pahīno yo moho so pahīno; tassa adhimattā cepi manoviññeyyā dhammesu manassa āpāthaṃ āgacchanti, nevassa cittaṃ pariyādiyanti, ko pana vādo parittānāṃ. Taṃ kissa hetu: yo rāgo so natthi, yo doso so natthī, yo moho so natthi, yo rāgo so pahīno, yo doso so pahīno yo moho so pahīnoti.
 
1. 18. 5
Koṭṭhitasuttaṃ
 
232. Ekaṃ samayaṃ āyasmā sāriputto āyasmā ca mahā koṭṭhito bārāṇasiyaṃ viharanti isipatane migadāye. Atha kho āyasmā mahākoṭṭhito sāyanhasamayaṃ paṭisallānā vuṭṭhito yenāyasmā sāriputto tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā āyasmatā sāriputtena saddhiṃ sammodi, sammodanīyaṃ kathaṃ sārāṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho āyasmā mahākoṭṭhito āyasmantaṃ sāriputtaṃ etadavoca:
Kinnu kho āvuso sāriputta cakkhu rūpānaṃ saññojanaṃ rūpā cakkhussa saññojanaṃ, sotaṃ saddānaṃ saññojanaṃ saddā sotassa saññojanaṃ, ghānaṃ gandhānaṃ saññojanaṃ gandhā ghānassa saññojanaṃ, jivhā rasānaṃ saññojanaṃ rasā jivhāya [PTS Page 163] [\q 163/] saññojanaṃ, kāyo phoṭṭhabbānaṃ saññojanaṃ phoṭṭhabbā kāyassa saññojanaṃ, mano dhammānaṃ saññojanaṃ, dhammā manassa saññojananti?
 
Na kho āvuso koṭṭhita, cakkhu rūpānaṃ saññojanaṃ, na rūpā cakkhussa saññojanaṃ. Yañca tattha tadubhayaṃ paṭicca uppajjati chandarāgo taṃ tattha saññojanaṃ. Sota saddānaṃ saññojanaṃ, na saddā sotassa saññojanaṃ. Yañca tattha tadubhayaṃ paṭicca uppajjati chandarāgo taṃ tattha saññojanaṃ.
Ghāna ghandhānaṃ saññojanaṃ, na gandhā ghānassa saññojanaṃ. Yañca tattha tadubhayaṃ paṭicca uppajjati chandarāgo taṃ tattha saññojanaṃ.
Jivhā rasānaṃ saññojanaṃ, na rasā jivhāya saññojanaṃ. Yañca tattha tadubhayaṃ paṭicca uppajjati chandarāgo taṃ tattha saññojanaṃ.
Kāyo phoṭṭhabbānaṃ saññojanaṃ, na phoṭṭhabbā kāyassa saññojanaṃ. Yañca tattha tadubhayaṃ paṭicca uppajjati chandarāgo taṃ tattha saññojanaṃ.
Mano dhammānaṃ saññojanaṃ, na dhammā manassa saññojanaṃ. Yañca tattha tadubhayaṃ paṭicca uppajjati chandarāgo taṃ tattha saññojanaṃ.
 
[BJT Page 324] [\x 324/]
 
Seyyathāpi āvuso kāḷo ca balivaddo-1 odāto ca balivaddo ekena dāmena vā yottena vā saṃyuttā assu, yo nu kho evaṃ vadeyya: kāḷo balivaddo odātassa balivaddassa saññojanaṃ, odāto balivaddo kāḷassa balivaddassa saññojananti. Sammā nu kho so vadamāno vadeyyāti. No hetaṃ āvuso. Na kho āvuso kāḷo balivaddo odātassa balivaddassa saññojanaṃ, napi odāto balivaddo kāḷassa balivaddassa saññojanaṃ, yena ca kho te ekena dāmena vā yottena vā saṃyuttā, taṃ tattha saññejanaṃ.
 
Evameva kho āvuso na cakkhu rūpānaṃ saññojanaṃ, na rūpā cakkhussa saññojanaṃ. Yañca tattha tadubhayaṃ paṭicca uppajjati chandarāgo taṃ tattha saññojanaṃ. Na sotaṃ saddānaṃ saññojanaṃ, na saddā sotassa saññojanaṃ. Yañca tattha tadubhayaṃ paṭicca uppajjati chandarāgo taṃ tattha saññojanaṃ.
Na ghānaṃ gandhānaṃ saññojanaṃ, na gandhā ghānassa saññojanaṃ. Yañca tattha tadubhayaṃ paṭicca uppajjati chandarāgo taṃ tattha saññojanaṃ.
Na jivhā rasānaṃ saññojanaṃ, na rasā jivhāya saññojanaṃ. Yañca tattha tadubhayaṃ paṭicca uppajjati chandarāgo taṃ tattha saññojanaṃ.
Na mano dhammānaṃ saññojanaṃ, na dhammā manassa saññojanaṃ. Yañca tattha tadubhayaṃ paṭicca uppajjati chandarāgo taṃ tattha saññojanaṃ.
Cakkhuṃ vā āvuso rūpānaṃ saññojanaṃ abhavissa, rūpā vā cakkhussa saññojanaṃ abhavissa, na idaṃ brahmacariyavāso paññāyetha sammā dukkhakkhayāya, yasmā ca kho āvuso na cakkhu rūpānaṃ saññojanaṃ na rūpā cakkhussa [PTS Page 164] [\q 164/] saññojanaṃ, yañca tattha tadubhayaṃ paṭicca uppajjati chandarāgo taṃ tattha saññojanaṃ, tasmā brahmacariyavāso paññāyati sammādukkhayāya.
Sotaṃ vā āvuso saddānaṃ saññojanaṃ abhavissa, saddā vā sotassa saññojanaṃ abhavissa, na idaṃ brahmacariyavāso paññāyetha sammā dukkhakkhayāya, yasmā ca kho āvuso na sota saddānaṃ saññojanaṃ na saddā sotassa saññojanaṃ, yañca tattha tadubhayaṃ paṭicca uppajjati chandarāgo taṃ tattha saññojanaṃ, tasmā brahmacariyavāso paññāyati sammādukkhayāya.
Ghānaṃ vā āvuso gandhānaṃ saññojanaṃ abhavissa, gandhā vā ghānassa saññojanaṃ abhavissa, na idaṃ brahmacariyavāso paññāyetha sammā dukkhakkhayāya, yasmā ca kho āvuso na ghānaṃ gandhānaṃ saññojanaṃ na gandhā ghānassa saññojanaṃ, yañca tattha tadubhayaṃ paṭicca uppajjati chandarāgo taṃ tattha saññojanaṃ, tasmā brahmacariyavāso paññāyati sammādukkhayāya.
 
Jivhā vā āvuso rasānaṃ saññojanaṃ abhavissa, rasā vā jivhāya saññojanaṃ abhavissa, na idaṃ brahmacariyavāso paññāyetha sammā dukkhakkhayāya, yasmā ca kho āvuso na jivhā rasānaṃ saññojanaṃ na rasā jivhāya saññojanaṃ, yañca tattha tadubhayaṃ paṭicca uppajjati chandarāgo taṃ tattha saññojanaṃ, tasmā brahmacariyavāso paññāyati sammādukkhayāya.
Kāyo vā āvuso phoṭṭhabbānaṃ saññojanaṃ abhavissa, phoṭṭhabbā vā kāyassa saññojanaṃ abhavissa, na idaṃ brahmacariyavāso paññāyetha sammā dukkhakkhayāya, yasmā ca kho āvuso na kāyo phoṭṭhabbānaṃ saññojanaṃ na phoṭṭhabbā kāyassa saññojanaṃ, yañca tattha tadubhayaṃ paṭicca uppajjati chandarāgo taṃ tattha saññojanaṃ, tasmā brahmacariyavāso paññāyati sammādukkhayāya.
Mano vā āvuso dhammānaṃ saññojanaṃ abhavissa, dhammā vā manassa saññojanaṃ abhavissa, na idaṃ brahmacariyavāso paññāyetha sammā dukkhakkhayāya, yasmā ca kho āvuso na mano dhammānaṃ saññojanaṃ na dhammā manassa saññojanaṃ, yañca tattha tadubhayaṃ paṭicca uppajjati chandarāgo taṃ tattha saññojanaṃ, tasmā brahmacariyavāso paññāyati sammādukkhayāya.
 
Tadamināpetaṃ āvuso pariyāyena veditabbaṃ: yathā na cakkhu rūpānaṃ saññojanaṃ, na rūpā cakkhussa saññojanaṃ, yañca tattha tadubhayaṃ paṭicca uppajjati chandarāgo taṃ tattha saññojanaṃ.
Na sota saddānaṃ saññojanaṃ, na saddā sotassa saññojanaṃ, yañca tattha tadubhayaṃ paṭicca uppajjati chandarāgo taṃ tattha saññojanaṃ.
Na ghāna gandhānaṃ saññojanaṃ, na gandhā ghānassa saññojanaṃ, yañca tattha tadubhayaṃ paṭicca uppajjati chandarāgo taṃ tattha saññojanaṃ.
Na jivhā rasānaṃ saññojanaṃ, na rasā jivhāya saññojanaṃ, yañca tattha tadubhayaṃ paṭicca uppajjati chandarāgo taṃ tattha saññojanaṃ.
Na mano dhammānaṃ saññojanaṃ, na dhammā manassa saññojanaṃ, yañca tattha tadubhayaṃ paṭicca uppajjati chandarāgo taṃ tattha saññojanaṃ.
 
1. Balibaddo - machasaṃ
 
[BJT Page 326] [\x 326/]
 
Saṃvijjati kho āvuso bhagavato cakkhu, passati bhagavā cakkhunā rūpaṃ, chandarāgo bhagavato natthi, suvimuttacitto bhagavā.
Saṃvijjati kho āvuso bhagavato sota, passati bhagavā sotena saddaṃ, chandarāgo bhagavato natthi, suvimuttacitto bhagavā.
Saṃvijjati kho āvuso bhagavato ghāna, passati bhagavā ghānena gandhaṃ, chandarāgo bhagavato natthi, suvimuttacitto bhagavā.
Saṃvijjati kho āvuso bhagavato jivhā, sāyati bhagavā jivhāya rasaṃ, chandarāgo bhagavato natthi, suvimuttacitto bhagavā.
Saṃvijjati kho āvuso bhagavato mano, jānāti bhagavā [PTS Page 165] [\q 165/] manasā dhammaṃ, chandarāgo bhagavato natthi, suvimuttacitto bhagavā.
 
Iminā kho etaṃ āvuso pariyāyena veditabbaṃ: yathā na cakkhu rūpānaṃ saññojanaṃ, na rūpā cakkhussa saññojanaṃ, yañca tattha tadubhayaṃ paṭicca uppajjati chandarāgo taṃ tattha saññojanaṃ.
Na sota saddānaṃ saññojanaṃ, na saddā sotassa saññojanaṃ, yañca tattha tadubhayaṃ paṭicca uppajjati chandarāgo taṃ tattha saññojanaṃ.
 
Na ghāna gandhānaṃ saññojanaṃ, na gandhā ghānassa saññojanaṃ, yañca tattha tadubhayaṃ paṭicca uppajjati chandarāgo taṃ tattha saññojanaṃ.
 
Na jivhā rasānaṃ saññojanaṃ, na rasā jivhāya saññojanaṃ, yañca tattha tadubhayaṃ paṭicca uppajjati chandarāgo taṃ tattha saññojanaṃ.
 
Na kāyo phoṭṭhabbānaṃ saññojanaṃ, na phoṭṭhabbā kāyassa saññojanaṃ, yañca tattha tadubhayaṃ paṭicca uppajjati chandarāgo taṃ tattha saññojanaṃ.
 
Na mano dhammānaṃ saññojanaṃ, na dhammā manassa saññojanaṃ, yañca tattha tadubhayaṃ paṭicca uppajjati chandarāgo taṃ tattha saññojananti.
 
[BJT Page 326] [\x 326/]
1. 18. 6
Kāmabhusuttaṃ
 
233. Ekaṃ samayaṃ āyasmā ca ānando āyasmā ca kāmabhu kosambiyaṃ viharanti ghositārāme. Atha kho āyasmā kāmabhusāyanhasamayaṃ paṭisallānā vuṭṭhito yenāyasmā ānando tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā āyasmatā ānandena saddhiṃ sammodi. Sammodanīyaṃ kathaṃ sārāṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho āyasmā kāmabhu āyasmantaṃ ānandaṃ etadavoca:
 
Kinnu kho āvuso ānanda cakkhu rūpānaṃ saññojanaṃ rūpā cakkhussa saññojanaṃ, sotaṃ saddānaṃ saññojanaṃ saddā sotassa saññojanaṃ, ghānaṃ gandhānaṃ saññojanaṃ gandhā ghānassa saññojanaṃ, jivhā rasānaṃ saññojanaṃ rasā jivhāya saññojanaṃ, kāyo phoṭṭhabbānaṃ saññojanaṃ phoṭṭhabbā kāyassa saññojanaṃ, mano dhammānaṃ saññojanaṃ, dhammā manassa saññojananti?
 
Na kho āvuso kāmabhu, cakkhu rūpānaṃ saññojanaṃ, na rūpā cakkhussa saññojanaṃ. Yañca tattha tadubhayaṃ paṭicca uppajjati chandarāgo taṃ tattha saññojanaṃ. Sota saddānaṃ saññojanaṃ, na saddā sotassa saññojanaṃ. Yañca tattha tadubhayaṃ paṭicca uppajjati chandarāgo taṃ tattha saññojanaṃ.
Ghāna gandhā